Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstāde “Birkerts – 20. gadsimta akcenti”
Latvijas Arhitektūras muzejā
16. februāris–15. maijs
No 16. februāra līdz 15. maijam Latvijas Arhitektūras muzejā būs skatāma izstāde “Birkerts – 20. gadsimta akcenti”.
Turpinot atzīmēt arhitekta Gunāra Birkerta (1925–2017) simtgadi, izstādes pamatu veido Latvijas Nacionālās bibliotēkas sagatavoti materiāli, kas tapuši pirms 37 gadiem birojā Birkerts&Associates – oriģinālas izstādes planšetes, arhitektūras zīmējumi un maketi. Tie atspoguļo Birkerta radošās karjeras zenītu. Ekspozīciju papildina simtgadei veltīti teksti un lielformāta arhitektūras fotogrāfijas, kā arī mākslinieka bērnības zīmējumi, pieraksti, balvas un publikācijas.
Gunārs Birkerts ir pasaulē pazīstamākais latviešu arhitekts, projektējis gandrīz 300 ēku – muzejus, universitātes, baznīcas, skolas un bibliotēkas. Daudzas no tām kļuvušas par ikonām, kur funkcionalitāte savijas ar simboliem un metaforām.
Izstādes kurators un telpiskā iekārtojuma autors ir arhitekts Jānis Dripe.
Latvijas Arhitektūras muzejs
Mazā Pils iela 19, Rīga
Elīnas Sandas Zaķes personālizstāde “Pretty But Useless”
Grand Poet mākslas galerijā
No 16. februāra
No 16. februāra Grand Poet mākslas galerijā būs skatāma Elīnas Sandas Zaķes personālizstāde “Pretty But Useless”. Tā ir jau sešpadsmitā izstāde, kas tapusi Latvijas Mākslas akadēmijas un viesnīcas Grand Poet sadarbībā, atbalstot jaunos Latvijas māksliniekus.
Izstādes laikā apmeklētāji un viesnīcas viesi aicināti balsot par sev tuvāko darbu. Visaugstāk novērtētais darbs tiks iegādāts un iekļauts viesnīcas mākslas kolekcijā Grand Poet Art Collection, sniedzot autoram arī finansiālu atbalstu turpmākajai radošajai attīstībai.
Līdz šim Grand Poet Art Collection iekļauti jau 15 jauno mākslinieku – Madaras Kvēpas, Justīnes Seiles, Ellas Mežules, Agates Bernānes, Kristīnes Rublovskas, Lauras Veļas, Sandras Strēles, Roberta Bāliņa, Alises Builevicas, Madaras Freidenfeldes, Haralda Saknīša, Megijas Zonnes, Paulas Viļumas, Elīnas Vagres un Katrīnas Levānes – darbi, kas izvietoti viesnīcas stāvos un iekšpagalmā.
Sadarbība starp Latvijas Mākslas akadēmiju un viesnīcu tīklu Semarah Hotels aizsākās 2018. gadā ar mērķi atbalstīt studentus un jaunos māksliniekus – radīt telpu personālizstādēm, sniegt finansiālu atbalstu un veicināt laikmetīgās mākslas attīstību Latvijā. Katras izstādes noslēgumā viesnīca iegādājas skatītāju visaugstāk novērtēto darbu, veidojot unikālu jauno latviešu mākslinieku kolekciju.
Izstādes kuratore ir fonda “Mākslai vajag telpu” dibinātāja Katrīna Jaunupe.
Grand Poet mākslas galerija
Raiņa Bulvāris 5/6, Rīga
Saruna ar mākslinieku Andri Breži
Rīgas Laikmetīgajā mākslas telpā
18. februāris / plkst. 18.00
18. februārī plkst. 18.00 Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas Mazajā zālē izstādes “Aploks” ietvaros notiks saruna ar mākslinieku Andri Breži. Sarunu vadīs mākslas zinātniece Santa Hirša.
Saruna ar Andri Breži būs par viņa daiļradi un 1994. gadā radīto darbu “Aploks”, kas pirmo reizi tika izstādīts Sorosa mūsdienu mākslas centrs II gadskārtējās izstādes “Valsts” ietvaros un ir viens no tā dēvētās “zudušās klasikas” darbiem. Sarunas fokusā būs mākslas process un tā attiecības ar savu laiku un sabiedrību.
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga
Kriša Salmaņa personālizstāde “Ainava”
Laikmetīgās mākslas telpā “TUR”
18. februāris–21. marts
No 18. februāra līdz 21. martam laikmetīgās mākslas telpā “TUR” būs skatāma Kriša Salmaņa personālizstāde “Ainava”, kurā eksponēti mākslinieka jaunākie darbi.
Krišs Salmanis ir viens no starptautiski atpazīstamākajiem Latvijas laikmetīgajiem māksliniekiem. Savā praksē viņš no šķietami vienkārša žesta veido rūpīgi strukturētus darbus, kuros cieši savijas ideja un izjūta. Strādājot ar ikdienišķiem materiāliem un pazīstamām formām, Salmanis rada objektus un instalācijas, kas balansē starp atpazīstamo un absurdi nobīdīto, atklājot ieradumu, estētikas un sociālo refleksu slāņus.
Izstādē “Ainava” mākslinieks piedāvā instalāciju, kas izriet no viņa pieredzes Zemessardzē. Ekspozīcija veidota kā struktūra, kas atgādina telti, taču tiek dēvēta par ainavu. Telts šeit funkcionē gan kā patvērums, gan kā kustīga, laikapstākļiem pakļauta vide, kurā saasinās uztvere un uzmanība. Ainava šajā kontekstā atklājas nevis kā dekoratīvs skats, bet kā telpa, kas kļūst redzama caur pieredzi un aizsardzības nepieciešamību.
Laikmetīgās mākslas telpa “TUR”
Tallinas iela 10-3, Rīga
Jāņa Garanča audiovizuālā performance “confluxus [+][×] stūra portāli”
RIXC galerijā
19. februāris / plkst. 19.00
19. februārī plkst. 18.00 RIXC galerijā norisināsies mākslinieka Jāņa Garanča audiovizuālās instalācijas “confluxus [+][×] stūra portāli” performatīva demonstrācija, kas mākslas darbu ļaus pieredzēt paplašinātā, procesuālā un eksperimentālā formā.
Performances laikā mākslinieks tiešsaistē vizualizēs un sonificēs finanšu transakciju datus, izmantojot divas stereoskopiskas 3D projekcijas. Instalācija tiks iedzīvināta kā nepastarpināts reāllaika process, kurā datu plūsmas tiek ģenerētas un pārveidotas skatītāju klātbūtnē, veidojot neparedzamu un plūstošu audiovizuālu pieredzi.
Pasākums paredzēts ikvienam, kas vēlas piedzīvot telpu kā imersīvu un dinamisku vidi, kā arī iepazīt datu performativitāti un to materializāciju attēlā un skaņā.
Pēc performances sekos diskusija ar mākslinieku.
Vietu skaits ir ierobežots. Apmeklētāji aicināti iepriekš reģistrēties platformā Eventbrite.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
https://rixc.org/lv/home___/0/makslinieka-jana-garanca-audiovizuala-performance-rixc-galerija/
Jāņa Grāvīša personālizstāde “Lido”
M/Gallery
19. februāris–14. marts
No 19. februāra līdz 14. martam M/Gallery būs skatāma Jāņa Grāvīša personālizstāde “Lido”.
Izstādē “Lido” iekļautas divas gleznu sērijas – “lido” (2025) un “tētuks” (2024). Sērija “tētuks” veltīta nesatiktam vectēvam, kurā izmantotas četras melnbaltas pases un apliecību fotogrāfijas. Autors meklē vectēva tēlu starp radu stāstītajiem atmiņu fragmentiem un formāliem dokumentiem, radot darbu, kurā klātesoša kļūst gan neitrāla fotogrāfijas forma, gan tās atkailinošā patiesība.
Grāvīša glezniecībā izveidojusies arhīva estētika: viņš strādā ar fotogrāfijām, video un jau pastāvošu materiālu, pētot atkārtošanos un detaļu transformāciju dažādos gaismas apstākļos. Darbi piedāvā skatītājam saskatīt pasauli kā mijiedarbību starp autora uztveri un apkārtējo vidi – miglaina un plūstoša, tajā virmo vairākas iespējamās interpretācijas; radības un priekšmeti spēlējas, strīdas vai klusē.
Svarīga loma izstādē ir klusajai dabai – bilžu kolāžām, zīmējumiem vai uz papīra rakstītiem tekstiem. Autors akcentē vidi un uzstādījumu: nolocītus stūrīšus, sakrājušos putekļus, saules izbalinātos laukumus, kas ļauj saskatīt darbu materialitāti, dzīvesgājumu, vecumu un trauslumu.
M/Gallery
A. Briāna iela 9, Rīga
Ritas Uļjanovas izstāde “Aiz loga pavasaris”
Jūrmalas Kultūras centrā
19. februāris–5. maijs
Rita Uļjanova. “Draudzenes”
No 19. februāra līdz 5. maijam Jūrmalas Kultūras centra 1. stāva vestibilā būs skatāma Ritas Uļjanovas izstāde “Aiz loga pavasaris”.
Izstāde ir kā ceļojums mākslinieces radošajā attīstībā, iedvesmu rodot apkārtējā pasaulē un dabā. Māksliniece glezno ziedus, putnus, klusās dabas, bet visvairāk viņu piesaista meiteņu tēli. Šīs meitenes – priecīgas vai melanholiskas, mātes vai meitas, pasaules glābējas vai vienkārši tautas meitas – pavada mākslinieci jau daudzus gadus. Darbos valda liriski harmoniskas noskaņas, kur reālais saplūst ar fantāziju – dabas motīvi savijas ar figurālām kompozīcijām, ziedi sapinas ar putnu spārniem.
Māksliniece bieži sāk no ikdienas stāstiem, redzētā un dzirdētā, tos attēlojot alegoriski un izmantojot mitoloģiskus vai pasaku tēlus. Gleznās atklājas vienkāršas, bet būtiskas cilvēka jūtas – mīlestība, prieks, laime, kaislība un attiecības. Putni, kas bieži sastopami darbos, simbolizē brīvību, vieglumu un dabas balsi, kas aicina ieklausīties sevī.
Izstādē apkopoti pēdējo gadu darbi. Izstāde “Aiz loga pavasaris. Stāsti, kas iegleznoti audeklā” ir aicinājums apstāties ikdienas steigā, ielūkoties pasaulē caur mākslinieces acīm un atklāt jaunus, aizraujošus stāstus, kas iegleznoti audeklā.
Jūrmalas Kultūras centrs
Jomas iela 35, Jūrmala
Martas Ģibietes personālizstāde “Made in China”
Galerijā “Istaba”
20. februāris–20. marts
No 20. februāra līdz 20. martam galerijā “Istaba” būs skatāma stikla mākslinieces Martas Ģibietes personālizstāde “Made in China”.
Izstādē aplūkojami darbi, kas tapuši 2025. gada rudenī mākslinieku rezidencē Taoxichuan Glass Studio Dzjansji provincē Ķīnas dienvidaustrumos. Rezidences laikā Ģibiete radīja stikla darbu kolekciju, eksperimentējot gan savā autortehnikā, gan pirmoreiz pievēršoties pūstā stikla tehnikai. Daļa darbu pēc izrādīšanas Ķīnā tagad apskatāma Rīgā.
Jaunā kolekcija, ko māksliniece dēvē par “bezdomu puķēm”, ir personiska refleksija par pieredzēto svešā kultūrvidē – par intensīvu vizuālo un emocionālo pieredzi, kurai nepieciešams laiks, lai nosēstos. Darbi veidoti no vietējiem materiāliem, kausējot logu stiklu un reģionam raksturīgo zaļgano stiklu, kā arī izmantojot Džingedženas virsglazūras krāsas. Īpaša nozīme izstādē ir karsti veidotajiem un pūstajiem stikla darbiem, kas iezīmē jaunu posmu mākslinieces praksē.
Dalībai rezidencē Ģibieti uzaicināja pēc viņas lekcijas Glass Art Society konferencē 2024. gadā. Džingedžena – vēsturiski nozīmīgā porcelāna pilsēta – jau vairākus gadus piedāvā starptautiskām rezidencēm aprīkotu stikla studiju bijušās rūpnīcas teritorijā.
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31B, Rīga
Izstāde “Klasiskais modernisms Latvijā.
Glezniecība, grafika: 1911–1930”
Liepājas muzejā
20. februāris–26. aprīlis
Niklāvs Strunke. Kapri. 1924. Audekls, kartons, eļļa. 46,5x60,5 cm. Zuzānu kolekcija, Mākslas muzejs “Zuzeum”. Foto: Jānis Pipars
No 20. februāra līdz 26. aprīlim Liepājas muzejā būs skatāma izstāde “Klasiskais modernisms Latvijā. Glezniecība, grafika: 1911–1930”, kas atspoguļo vienu no nozīmīgākajiem posmiem Latvijas mākslas vēsturē.
Izstāde tapusi sadarbībā ar Mākslas muzeju “Zuzeum” un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, un tajā eksponēti 50 darbi no abu institūciju krājumiem. Izstādes kuratore ir mākslas zinātniece Dace Lamberga, savukārt scenogrāfiju veidojis mākslinieks Kristians Brekte.
Ekspozīcija iezīmē latviešu klasiskā modernisma veidošanos Pirmā pasaules kara un 20. gadsimta 20. gadu kontekstā, akcentējot kubisma, fovisma un jaunās lietišķības ietekmes. Lai gan laikmetīgās mākslas valoda Latvijā ienāca ar zināmu novēlojumu, tā veidojās kā savdabīga modernisma interpretācija, kas raksturīga ziemeļnieciskai mentalitātei.
Būtiska loma izstāstītajā stāstā atvēlēta Jāzepam Grosvaldam un viņa ietekmei uz jauno mākslinieku paaudzi, kā arī Rīgas mākslinieku grupas darbībai. Izstādē aplūkota arī Jēkaba Kazaka, Romana Sutas, Valdemāra Tones, Oto Skulmes, Niklāva Strunkes un citu autoru nozīme latviešu modernisma attīstībā.
Izstāde piedāvā ieskatu laikmetā, kurā tika pārskatīti glezniecības izteiksmes līdzekļi, formas un domāšanas modeļi, veidojot pamatus latviešu modernajai mākslai.
Liepājas muzejs
Kūrmājas pr. 16/18, Liepāja
Laikmetīgās mākslas izstāde “Neiespējamās tagadnes rēgi”
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā
20. februāris–19. aprīlis
Egle Budvitīte sadarbībā ar Mariju Olšauskaiti un Jūliju Lukas Steponaiti. Kadrs no filmas “Dziesmas no komposta: mutējoši ķermeņi, sabrūkošas zvaigznes”, 2020. Attēls izmantots ar mākslinieces atļauju
No 20. februāra līdz 19. aprīlim Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā (MVM) būs skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Neiespējamās tagadnes rēgi”, kas pievēršas ekoloģiski traumētai videi un tās mijiedarbībai ar cilvēku. Izstādi rīko Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) sadarbībā ar MVM, piedaloties māksliniecēm no Baltijas valstīm.
Kā uzsver izstādes kuratore, LLMC direktore Solvita Krese, Baltijas reģions ir pilns “kluso liecinieku” – rēgu, kas radušies industrializācijas, ekstraktīvas ekonomikas, politisku kļūdu, kā arī Krievijas pilna mēroga kara Ukrainā ietekmē. Izstāde aicina šīs liecības uztvert kā reālu, ne tikai metaforisku pieredzi.
Izstāde 2024. gadā bija skatāma Atēnās, mākslas telpā State of Concept Athens. Rīgā tā attīstīta sadarbībā ar MVM pētniekiem, iekļaujot muzeja krājuma priekšmetus, kas izgaismo padomju laika priekšstatus par ķermeni, vidi, veselību un ideoloģiju.
Izstādē piedalās mākslinieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – Linda Boļšakova, Liene Pavlovska, Līva Dudareva, Egle Budvitīte (Eglė Budvytytė), Kristina Olleka (Kristina Õllek) un Elo-Rēta Jarva (Elo-Reet Järv). Viņu darbi piedāvā asociatīvu skatījumu uz kopīgās ekosistēmas rēgiem – no industriālā mantojuma un ekoloģiskiem procesiem līdz ķermeņa, kara un postapokaliptisku ainavu tēmām.
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Ukrainas Neatkarības iela 1, Rīga
Rotko muzeja pavasara sezonas izstādes
20. februāris–24. maijs
Gregorio Bota “Horizonts”. Stikls, vasks, 20x200x8 cm, 2024
Rotko muzejā no 20. februāra līdz 24. maijam būs skatāmas sešas pavasara sezonas izstādes, kas izgaismo Itālijas, Somijas un Latvijas mākslinieku radošos meklējumus. No klusinātas un apcerīgas nefigurālas glezniecības un instalācijām līdz emocionāli nospriegotam fotogrāfiskam naratīvam par pieredzes nospiedumiem apziņā un ķermenī, tie pieskaras gaismas, klusuma, piederības un atmiņu motīviem.
Gregorio Bota iztāde “Glezniecība ved mājup”
Gregorio Bota (Itālija) ir pirmais itāļu mākslinieks, kura personālizstāde notiek Rotko muzejā Daugavpilī – vietā, kas saistīta ar Marka Rotko radošo mantojumu un klusinātas, apcerīgas nefigurālās glezniecības tradīciju. Rotko ietekme būtiski iezīmē Botas māksliniecisko domāšanu, kurā gleznieciskais žests saglabā centrālu nozīmi arī darbā ar telpiskām instalācijām un skulptūrām.
Izstādes kurators, itāļu mākslas vēsturnieks un kritiķis Bruno Kora, uzsver Botas meditatīvo pieeju un dabisku materiālu – vaska, rīspapīra, ūdens, stikla, koku lapu un akmeņu – izmantojumu, radot askētiskus darbus, kas iemieso klusuma un tukšuma pieredzi.
Izstādē skatāmi aptuveni trīsdesmit darbi, no kuriem daļa radīta īpaši Rotko muzejam.
Rozmarija Torpo. “Ausma”. Poliesters, audekls, tinte, akrils, krāsas aerosols, 180x125 cm, 2025. Foto: Žanete Holmstrema
Rozmarija Torpo izstāde “Savāda gaisma”
Somu mākslinieces Rozmarijas Torpo (Rose-Mari Torpo) daiļradi iedvesmo mijkrēšļa brīži uz dienas un nakts robežas. Viņas abstraktās kompozīcijas veido mainīgas, teju iluzoras telpas, kur gaisma, krāsa un kustība rada ievelkošu pieredzi.
Strādājot eksperimentāli, māksliniece kombinē audeklu, papīru, poliesteru un atrastus materiālus ar aerosola krāsu, akrilu un tinti, laužot glezniecības robežas un ļaujot darbiem kļūt telpiskiem. Izstādes kuratore Tatjana Černova izceļ irizējošu materiālu izmantojumu, kas pastiprina darbu iekšējo dinamiku, krāsu vibrācijas un emocionālo nenoteiktību, saglabājot glezniecību ārpus figurācijas.
Izstādes “Pierobeža” grafiskā identitāte. Dizains – Irina Bogdanova
Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstāde “Pierobeža”
Latgales reģiona mākslinieku ikgadējā izstāde Rotko muzejā šogad veltīta tēmai “Pierobeža”, pulcējot 64 dažādu paaudžu un mediju autorus, kuru dzīve un radošais ceļš saistīts ar Latgales kultūrtelpu. Izstāde atklāj pierobežu kā pārvērtību telpu – starp palikšanu un aiziešanu, tradīciju un laikmetīgumu, vietējo un globālo.
Izstādes kurators Aivars Baranovskis uzsver, ka izstāde vienlaikus pievēršas mākslai kā robežpieredzei, kuras būtība ir normu pārbaude un paplašināšana. Šajā skatījumā Latgale atklājas nevis kā robežlīnija kartē, bet kā iedvesmas, satikšanās un jaunu iespēju telpa.
Anna Žolude. “Ceļa cikls 1”. Kartons, eļļa, 75x105 cm, 2017. Foto: Valters Pelns
Raivja Zabja kolekcijas izstāde “Ieraudzīt”
Rotko muzeja pavasara sezonā izstāde “Ieraudzīt” piedāvā plašu Latvijas un ārvalstu laikmetīgās mākslas panorāmu no uzņēmēja un mākslas mecenāta Raivja Zabja (1973–2023) privātkolekcijas. Izstādes kuratore Dace Dēliņa-Lipska uzsver kolekcionāra intuitīvo un personiski vadīto pieeju, kuras centrā bija laikmetīgā māksla kā sava laika domāšanas un noskaņu atspoguļojums.
Būtisks kolekcijas veidošanas princips bija mākslas publiskā pieejamība – pārliecība, ka māksla sākas brīdī, kad skatītājs apstājas un ieraudzītais iegūst nozīmi.
Jūlija Verbicka-Vasiļjeva “Zvaigzne” (no sērijas “Habitus”). Fotogrāfija, 100x70 cm, 2025
Jūlija Verbicka-Vasiļjeva izstāde “Habitus”
Jaunās mākslinieces Jūlijas Verbickas-Vasiļjevas fotosērija “Habitus” pēta robežu starp ārējo tēlu un iekšējo stāvokli, atklājot, kā sociālā vide un personiskā pieredze iesakņojas ķermenī, skatienā un attieksmē. Apvienojot dokumentalitāti ar inscenējuma elementiem, autore veido vizuāli niansētu naratīvu par cilvēku kā procesu.
Izstādes kuratore Tatjana Černova uzsver, ka šajā praksē habitus izpaužas kā pieredzes nospiedums ķermenī un emocionālajā atmiņā, rosinot apzināties individuālo un kolektīvo pieredžu ciešo savijumu.
Pēteris Martinsons “Spriegums”. Šamots, angoba, zīmējumi, 72x34,5x33,5 cm, 1980. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājums
Pētera Martinsona izstāde “Pārdomas”
2026. gadā Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs sadarbībā ar Rotko muzeju uzsāk izstāžu ciklu “Martinsona mājā”, veltītu izcilā keramiķa Pētera Martinsona (1931–2013) 95. dzimšanas dienai. Cikla pirmā izstāde “Pārdomas” piedāvā lielformāta keramikas darbus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma.
Izstādes kurators Valentīns Petjko izceļ centrālo diptihu “Pārdomas” un akcentē mākslinieka rokrakstu, kurā savijas arhitektoniska domāšana, plastisks eksperiments un grafiska precizitāte.
Rotko muzejs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Izstāde “Rozīši. Svinam 80!”
Latvijas Mākslas akadēmijā
20. februāris–13. marts
No 20. februāra līdz 13. martam Latvijas Mākslas akadēmijas aulā būs skatāma izstāde “Rozīši. Svinam 80!”, kas veltīta Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolas 80 gadu jubilejai. Izstāde apvieno skolas absolventus, kuri šobrīd Latvijas Mākslas akadēmijā strādā kā pedagogi, pētnieki un administratīvie darbinieki.
Nosaukums “Rozīši” vairākās paaudzēs kļuvis par neformālu identitātes zīmi – tas apzīmē ne tikai absolventus, bet arī kopīgu profesionālās domāšanas pieredzi, radošu vidi un īpašu piederības izjūtu. Daudziem māksliniekiem tieši Rozentāla skolā ielikti pirmie profesionālie pamati, kas vēlāk attīstīti studijās un radošajā darbībā.
Visus izstādes dalībniekus vieno fakts, ka viņi savulaik mācījušies Rozentāla skolā un šobrīd darbojas Latvijas Mākslas akadēmijā. Šī paaudžu nepārtrauktība rada simbolisku apli – studenti kļūst par pedagogiem, skolotāji par kolēģiem, bet profesionālā domāšana turpina attīstīties dialogā starp paaudzēm.
Izstādes dalībnieki: Sabīne Vekmane Ābele, Anna Ancāne, Normunds Brasliņš, Rūta Briede, Ēriks Caune, Ivars Heinrihsons, Kristīne Jurjāne, Reinis Liepa, Paulis Liepa, Klāvs Loris, Irēna Lūse, Ilze Lībiete, Ella Mežule, Alvis Misjuns, Aleksejs Naumovs, Ansis Rozentāls, Andris Teikmanis, Arta Volbeta, Kaspars Zariņš, Kristaps Zariņš un Vija Zariņa.
Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš, tēlaini raksturojot abu skolu vēsturisko saikni un profesionālās tradīcijas nepārtrauktību, uzsver: “Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskola kādu laiku atradās vienā ēkā ar Latvijas Mākslas akadēmiju. Kopīga bija ēdnīca, fizkultūras zāle un, protams, radošais gars uz karstajiem mākslas akmeņiem. Melna čūska miltus mala, gara maize svaiga vēl šobaltdien.”
Izstāde apvieno dažādu paaudžu autorus un atšķirīgus rokrakstus – no klasiskās glezniecības un grafikas līdz scenogrāfijai, vides mākslai, dizainam un laikmetīgām vizuālajām praksēm. Šī daudzveidība atklāj Rozentāla skolas spēju dot stabilu profesionālo pamatu, uz kura katrs mākslinieks veido savu individuālo balsi.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Diskusija un interaktīvs praktikums izstādē “Ģeoprocesi”
Ogres Vēstures un mākslas muzejā
21. februāris / plkst. 13.00
21. februārī plkst. 13.00–14.30 Ogres Vēstures un mākslas muzejā notiks diskusija un interaktīvs praktikums izstādes “Ģeoprocesi” ietvaros. Diskusijā piedalīsies vides ģeogrāfijas doktorante Mg. env. sc. Karīna Ješkina, “Baltic Studies Center” pētniece Mg. sc. ing. Annija Danenberga, dizainere Mg. hum. Tīna Alise Drupa un “Baltijas vides foruma” vecākā eksperte un projektu vadītāja Dr. geogr. Anda Ruskule. Kopā ar diskusijas vadītāju – Latvijas Universitātes asoc. prof. Anni Sauku – viņas dalīsies zināšanās un pārdomās par dabā balstītiem risinājumiem, sabiedrības gatavību tos ieviest, kā arī izaicinājumiem un problēmām, kas ar tiem saistītas.
Pēc diskusijas apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar muzeja telpās skatāmo izstādi “Ģeoprocesi”, cienāties ar muzeja sarūpētajām uzkodām un satikties sarunās. Izstāde “Ģeoprocesi” ir multidisciplinārs mākslas un pētniecības projekts, kas caur vizuāliem un telpiskiem stāstiem pēta Ogres novada ainavas, to vēsturiskos slāņus un cilvēka ietekmi uz dabu.
Ģeoprocesi ir dabas norises, kas ietekmē Zemes virsmas veidošanos. Izstāde aktualizē jautājumu, kā cilvēks šos procesus pastiprina, maina vai bremzē un kā tas atspoguļojas ainavās, kurās dzīvojam. Īpaša uzmanība pievērsta pieciem resursiem – koksnei, kūdrai, minerālmateriāliem, augsnei un ūdenim. Tie atklāj gan mūsu ikdienas vajadzības, gan dabas procesus, kas ietekmē ekosistēmas.
Savukārt plkst. 15.30–17.00 interaktīvs praktikums “Elementu spēles: iepazīt, sajust, atminēties”. Kurš ir tas koks, ar kuru reiz biju draugos, un kāpēc bērnībā tik ļoti patika sēdēt smiltīs? Praktikums aicina novērtēt vārdos neizsakāmo pieredžu lomu cilvēka–vides attiecībās, atminēties savus sajūtu stāstus un tādējādi piedalīties izstādē arī pašiem.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 36, Ogre
Izstāde “Sniegs kūst. Japānas māksla”
Mākslas muzejā “RĪGAS BIRŽA”
21. februāris–3. maijs
No 21. februāra līdz 3. maijam Mākslas muzejā “Rīgas birža” būs skatāma izstāde “Sniegs kūst. Japānas māksla”. Pavasaris Japānas kultūrā apvieno dabas ritmu, cilvēka dzīves ciklu un estētisko pasaules uztveri vienotā, simboliski piesātinātā pieredzē. Tas iezīmē robežu starp veco un jauno gan dabā, gan cilvēka dzīvē un kļūst par būtisku sākuma punktu pārmaiņām.
Pavasaris nav tikai dabā, cilvēki to kopīgi izdzīvo. Šajā gadalaikā Japānā īpaša nozīme ir rituāliem. Tādas tradīcijas kā hanami, sezonālie svētki un reliģiskie rituāli pulcējuši cilvēkus vienotā telpā un laikā jau vairāk nekā tūkstoš gadu. Šī kolektīvā pieredze atspoguļojas gan teātrī, gan vizuālajā mākslā, kur pavasaris iezīmējas nevis tikai kā dekoratīvs fons, bet kā jēgpilns princips, kas veido tēlainību, kompozīciju un skatītāja emocionālo tvērumu.
Izstādē iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Japānas mākslas kolekcijas darbi – krāsainie kokgriezumi ukijo-e, lakas darinājumi, porcelāna un keramikas priekšmeti, kas atšķirīgos redzējumos ilustrē šo Japānai tik svarīgo gadalaiku.
Ekspozīcija sastāv no trīs daļām – “Pavasara vērošana”, “Kabuki” un “Rituāli”, kas dažādos aspektos atklāj šī gadalaika lomu Japānas kultūrā. Sadaļā “Pavasara vērošana” atspoguļojas pati vērošanas norise, kas apvieno pavasara klātesamību, dabas ciklu apzināšanos, estētisku pieredzi un sociālo kopību. Turpretī “Kabuki” sadaļā pavasaris nav tikai gadalaiks, bet gan dramaturģisks, simbolisks un sociāls ietvars, kas caurvij teātra izrāžu sižetus, vizuālo valodu un skatītāju pārdzīvojumu. Noslēdzošā sadaļa “Rituāli” ir neliela, taču ne mazāk svarīga, jo pavasaris Japānā tradicionāli tiek uztverts kā pārejas brīdis, kad noslēdzas viens cikls un sākas nākamais, tādēļ daudzi rituāli saistīti ar attīrīšanos, harmonijas atjaunošanu un lūgšanu par labvēlīgu nākotni.
Mākslas muzejs “RĪGAS BIRŽA”
Doma laukums 6, Rīga
Izstāde “Aplidotājs”
Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā
Līdz 3. martam
Līdz 3. martam Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā skatāma izstāde “Aplidotājs”, kas veltīta satīras un humora žurnālam “Dadzis”.
“Dadzis” Latvijas kultūras vēsturē piedzīvojis vairākus uzplaukumus un pārtraukumus – no pirmā izdevuma 1912. gadā līdz īpaši populārajam periodam no 1957. līdz 1995. gadam, kā arī īslaicīgai atjaunotnei 2005. gadā. Padomju laikā žurnāls ar karikatūrām, feļetoniem un humoreskām asprātīgi atspoguļoja birokrātijas absurdus un sabiedrības dubulto morāli, kļūstot par nozīmīgu satīras platformu un iedvesmas avotu vairākām mākslinieku paaudzēm.
Izstādē aplūkojamas Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā esošās karikatūras, ko veidojuši 12 mākslinieki, tostarp Valerians Ardašovs, Gunārs Bērziņš, Māris Bišofs, Edgars Ozoliņš u. c. Dāņu karikatūrists Herlufs Bidstrups savulaik “Dadzi” atzinis par vienu no vislabāk ilustrētajiem humora žurnāliem Eiropā.
Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs
Pulka iela 8, Rīga
Radošās grupas ArtPart izstāde “Heterotopia Feminina”
Bauskas muzejā
Līdz 15. martam
Agnese Kurzemniece. Sieviete. 2024. Akrils, audekls. 140x100 cm
Līdz 15. martam Bauskas muzejā skatāma radošās grupas ArtPart darbu izstāde “Heterotopia Feminina”. Izstāde pēta sievišķības daudzveidību – nevis kā vienotu identitāti, bet kā telpu, kurā līdzās pastāv atšķirīgas, pat savstarpēji nesavienojamas pieredzes. Izstādes koncepcija iedvesmojas no franču domātāja Mišels Fuko termina heterotopija – jēdziena, kas apzīmē “citādas telpas”, kur vienlaikus eksistē vairākas realitātes, sistēmas un nozīmes.
Šajā izstādē heterotopija tiek piedzīvota kā laikmetīga sievietes pieredzes “karte” – ķermeniska un intelektuāla, klusa un politiska, estētiska un sociāli iekrāsota. Darbi veido telpu, kurā sievišķība atklājas kā process: tā nav fiksēts stāvoklis, bet kustība starp pieredzēm, lomām un pretrunām.
Izstādes vizuālā valoda veidojas kā daudzslāņains stāsts – grafikā, glezniecībā, telpiskos objektos un materialitātes dialogā. Skatītājs tiek aicināts pārvietoties starp darbiem kā starp atšķirīgām “sievietes telpām”, kur katrai ir savs ritms, temperatūra un iekšējā loģika.
“Heterotopia Feminina” piedāvā skatītājam nevis vienu “stāstu par sievieti”, bet daudzbalsīgu laikmetīgu telpu, kurā sievišķība parādās kā dzīvs, pretrunīgs un nepārtraukti mainīgs stāvoklis.
Izstāde uzdod jautājumus: kuras pieredzes tiek uzskatītas par normu un kuras – par marginālām; kā ķermenis kļūst par sociālu teritoriju un kā sievietes identitāte var vienlaikus būt gan trausla, gan neiznīcināma.
Izstādē piedalās mākslinieces Agnese Kurzemniece, Evija Freidenfelde, Rita Pranča, Sanita Čevere un uzaicinātā viešņa Anna Siek (Polija).
Bauskas muzejs
Kalna iela 6, Bauska
Voldemara Barakauska izstāde “Džezs akvarelī. Ūdens, pigments un laiks”
Bauskas muzejā
Līdz 22. martam
Līdz 22. martam Bauskas muzejā skatāma lietuviešu mākslinieka Voldemara Barakauska akvareļu izstāde “Džezs akvarelī. Ūdens, pigments un laiks”.
Voldemars Barakausks jau daudzus gadus sevi raksturo kā akvareļa tehnikas meklētāju un eksperimentētāju. Viņa darbos akvarelis nav tikai glezniecības tehnika – tas ir process, kurā ūdens, pigments un laiks veido savstarpēju dialogu. Mākslinieks “džezē” ar krāsu paleti, ar miglas plīvuriem, zilgmi un smalkām, noslēpumainām detaļām, radot daudzslāņainu, vibrējošu telpu.
Īpaša nozīme viņa radošajā darbā ir materiālam – otas pieskārienam, papīra faktūrai, dažādu virsmu neparedzamajām iespējām. Barakausks uzsver, ka akvarelī būtiska ir ne tikai krāsa, bet arī pats ūdens – tā blīvums, vieglums un plūdums. Ūdens var būt gan smags, gan gaisīgs; tas spēj gan izšķīdināt, gan atklāt. Šī jutīgā līdzsvara apguve ir gadu gaitā izkopta meistarība, kurā noplūdes, saplūšanas un gaismas vibrācijas šķiet dabiskas un organiskas.
Voldemars Barakausks atzīst: “Nav tā, ka mani darbi dzimst visi vienā mirklī. Tie tiek radīti ilgākā laika periodā – glezna tiek iesākta, tad tā nogulst un pēc tam pie tās atkal jāatgriežas. Ja man ir jāaizbrauc, mani darbi ceļo man līdzi – mapē. Tie ir darbi, kas nobrieduši ilgstošā laika periodā, slāni pa slānim.”
Mākslinieka darbos bieži parādās atsauces uz Žeimes arhitektūras mantojumu – vecu ēku fragmenti, drupas, bēniņu un šķūņu priekšmetu silueti. Šīs detaļas nav ilustratīvas, bet drīzāk atmiņu nospiedumi – kultūrtelpas slāņi, kas saplūst ar krāsu plūdumu un rada asociācijām un alūzijām bagātu tēlu sistēmu.
Bauskas muzejs
Kalna iela 6, Bauska
Diānas Jānītes Ģērmanes izstāde “Viss nāk un aiziet tālumā...”
Kultūras centrā “Imanta”
Līdz 22. marts
Līdz 22. martam Kultūras cemtrā “Imanta” skatāma Diānas Jānītes Ģērmanes (pseidonīms Marta Saule) izstāde “Viss nāk un aiziet tālumā...”.
Izstāde atklāj viņas ceļu glezniecībā, ko veidojusi spēcīga mākslinieku dzimta, personīgi pārbaudījumi un apzinātas iekšējās izvēles.
Izstāde apvieno darbus no dažādiem laika posmiem – gan plenēra gleznas, kurās jūtīgi skatīts dabas un cilvēku impulsi, gan mājās radītus abstraktus darbus. Tie veido dialogu par iekšējo enerģiju, radošo impulsu un cikliskumu, kas raksturo mākslinieces pasaules redzējumu.
Diāna Jānīte Ģērmane uzsver: “Māksla ir radīt, likt ieraudzīt, likt domāt, izsaukt līdzpārdzīvojumu, dziedēt un priecēt.” Izstāde aicina skatītāju ne tikai vērot darbus, bet arī domāt un sajust radošās dzirksteles klātbūtni.
K/C “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Tautas lietišķās mākslas studijas “Ceplis” izstāde “Diametrs”
Kultūras centrā “Iļģuciems”
Līdz 22. martam
Llīdz 22. martam Kultūras centrā “Iļģuciems” skatāma Tautas lietišķās mākslas studijas “Ceplis” izstāde “Diametrs”.
Izstādē eksponētie darbi tapuši ilgstošā, pārdomātā radošā procesā, par pamatu izvēloties diametru gan kā konkrētu formāta nosacījumu, gan kā jēdzienu, kas ļauj pētīt robežu un attiecības starp iekšējo un ārējo pasauli. Katram studijas dalībniekam tika dots uzdevums radīt darbus trīs noteiktos diametros – 20, 30 un 40 centimetri, un šis ierobežojums kļuva par radošu impulsu, rosinot dažādus risinājumus un individuālus rokrakstus.
Aplis izstādē simbolizē veselumu un nepārtrauktību, bet diametrs – savienojumu starp pretējiem punktiem un līdzsvara asi.
Izstādē “Diametrs” atsevišķie darbi veido savstarpēji saistītu sistēmu, kurā atklājas TLMS “Ceplis” radošā daudzveidība un kopīgā domāšana, aicinot skatītāju tuvoties, salīdzināt un sajust mērogu un atšķirības, vienlaikus meklējot kopīgo, kas vieno dažādus autorus.
K/C “Iļģuciems”
Lidoņu iela 27 k-2, Rīga
Mākslinieces Anda_abstract gleznu izstāde “Piejūra”
Mežaparka Lielās estrādes Ekspozīciju zālē
Līdz 22. martam
Līdz 22. martam Mežaparka Lielās estrādes Ekspozīciju zālē skatāma mākslinieces, abstraktā ekspresionisma pārstāves Anda_abstract – gleznu izstādi “Piejūra” – par gleznaino un krāšņo piejūras dabu.
Izstādes galvenā tēma ir piejūra – skaistā daba jūras krastā, ūdens ar daudzajām nokrāsām un gaisma, kura mainās ik mirkli esot jūras krastā, un protams cilvēki, kuri dzīvo piejūrā.
Māksliniece Anda_abstract ir abstraktā ekspresionisma pārstāve un košas krāsas palīdz paust emocijas uz audekla, uzrunāt un stāstīt par dabu, cilvēkiem, sajūtām un notikumiem.
“Iedvesma ir rodama it visur, bet īpaši dabā un mana izstāde “Piejūra” stāsta par visu skaisto, kas veido dabu jūras tuvumā, kāpas, augus, smilšaino piekrasti, kura visu laiku mainās un ir unikāla katrā vietā, un protams cilvēki. Izstādē būs apskatāms arī īpaši Mežaparka Lielajai estrādei veltīts darbs, paši jaunākie darbi un arī citi ar piejūras dabu tapušie mākslas darbi” tā par izstādi stāsta māksliniece.
Pati Mežaparka Lielā estrāde Anda_abstract asociējas ar Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, latvisko identitāti un vienotību tāpēc izstādē apskatāmas arī gleznas veltītas šim grandiozajam notikumam, piemēram, darbs “Dziesmusvētki” un “Mežaparka Estrāde”, kurā maksliniece atspoguļo iespaidīgo estrādi pilnu ar dziedātajiem un dejotājiem, skatītajiem un viņu paustajām emocijām savā abstraktajā manierē.
Mežaparka Lielā estrāde
Lūcijas Garūtas aleja 8, Rīga
Olafa Muižnieka izstāde “Kolekcija: Šoks”
Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”
Līdz 30. martam
Līdz 30. martam Kultūras pils “Ziemeļblāzma” Izstāžu zālēs būs skatāma mākslinieka Olafa Muižnieka izstāde “Kolekcija: Šoks”.
“Kolekcija: Šoks” iezīmē brīdi, kad mākslinieks Olafs Muižnieks gadu desmitiem koptos reālisma un datorgrafikas virzienus noliek otrajā plānā, dodot iespēju rotaļīgumam un eksperimentēšanai. Šo izstādi veido darbi, kuros autors ekspresīvi savij no vizuālā skatu punkta – sapņu neracionālitāti, un no konceptuālā viedokļa – dzīves racionalitāti. Darbos nav meklēts cieši vienots stils, tieši pretēji – tie sev ļauj būt tikpat dažādiem kā pati dzīve un sapņi, gan tematiskajā vēstījumā, gan vizuālajos risinājumos.
Mākslinieka jaunākajos darbos jūtama vēlme no jauna eksperimentēt, nevis atkārtot iepriekšējo. Jaunajā radošajā posmā mākslinieks pievēršas absurdajam un skaistajam, vienlaikus nezaudējot vieglu ironiju. Viņa skatījumā, cilvēks dzīvo starp pretstatiem – starp to, ko uztveram nopietni, un to, par ko patiesībā vajadzētu pasmaidīt. Šīs nianses veido darbu atmosfēru – reizēm šķietami sapņainu un ironisku, citkārt konkrētu.
Savā radošajā darbībā mākslinieks strādājis ar plašu mediju spektru – no lielizmēra sienu gleznojumiem un monumentālās mākslas līdz grafiskajam dizainam un datorgrafikai, kuru viņš apguva un popularizēja jau 90. gados.
Kultūras pils “Ziemeļblāzma”
Ziemeļblāzmas iela 36, Rīga
Indriķa Ģelža personālizstāde
“What Stays When the Shape Leaves Knot”
Galerijā “Tatjana Pieters” Gentē
Līdz 12. aprīlim
Līdz 12. aprīlim galerijā “Tatjana Pieters” Gentē skatāma mākslinieka Indriķa Ģelža personālizstāde “What Stays When the Shape Leaves Knot”.Personālizstāde pievēršas formai kā nospiedumam un mezglam kā notikumam.
Mākslinieka darbos mezgls atklājas kā stāvoklis starp klātbūtni un izzušanu – atvērums, potenciāls un vienlaikus struktūra, kas atsakās kalpot atmiņai. Caur materiālu, spriegumu un konstrukcijas disciplīnu darbi ļauj skatienam apstāties pie paša objekta, kur forma var pazust, bet mezgla loģika saglabājas kā saspringts muskulis, ļaujot tiem klusi rezonēt ar laikmeta trauslumu, spriegumu un ikdienas neredzamajām slodzēm.
Izstādē skatāmi vairāki 2026. gadā tapuši darbi, kā arī atsevišķi iepriekšējā gada darbi.
Galerija “Tatjana Pieters”
Nieuwevaart 124, 9000 Gent, Beļģija
Izstāde “Human Baltics”
Juhan Kuusi Dokumentālās fotogrāfijas centrā
Līdz 26. aprīlim
Līdz 26. aprīlim Juhan Kuusi Dokumentālās fotogrāfijas centrā Tallinā skatāma izstāde “Human Baltics”, kas apvieno izcilu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas humānistiskās fotogrāfijas klasiķu darbus, tapušus laika posmā no 1960. līdz 1990. gadam.
“Baltijas valstu humānistiskā fotogrāfija reaģēja uz cilvēces priekiem un ciešanām tāpat kā humānistiskā fotogrāfija citviet pasaulē. Tomēr igauņiem, latviešiem un lietuviešiem bija jāpārvar ideoloģiski šķēršļi, ja viņi vēlējās parādīt autentisku ikdienas dzīvi,” saka izstādes kuratore Agne Narušīte (Agnė Narušytė, Lietuva).
Izstāde “Human Baltics” atspoguļo padomju laika ikdienu, kas ritēja starp divām pasaulēm – idealizēto, gaišo nākotni vēstošo, un reālo, kas mijās ar ikdienības sarežģījumiem un dzīves romantizāciju. Vienlaikus šīs fotogrāfijas atsedz baltiešu ilgas pēc brīvības un pašnoteikšanās, identitātes meklējumus un kolektīvo atmiņu, atklājot tā laika Baltijas fotogrāfijas scēnai raksturīgās iezīmes.
Izstāde tapusi starptautiskas sadarbības rezultātā starp ISSP, Juhan Kuusi Dokumentālās fotogrāfijas centru un KOO Lietuva, un tās pirmizrāde notika 2024. gadā Tokijā.
Juhan Kuusi Dokumentālās fotogrāfijas centrs
Telliskivi tn 60a/5, Põhja-Tallinna linnaosa, Tallinn, Harju maakond
