Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Alternatīvās kamermūzikas festivāls “Sansusī” svinēs pastāvēšanas desmitgadi
rezidenču centrā “Susēja” Aknīstē
7.–13. augusts
No 7. līdz 13. augustam rezidenču centrā “Susēja” Aknīstē jau desmito gadu notiks festivāls “Sansusī”. No pirmdienas līdz ceturtdienai katru vakaru plkst. 21.00 paredzēti bezmaksas ugunskura koncerti. Festivāla atklāšana notiks 11. augustā plkst. 19.00, savukārt noslēdzošais priekšnesums būs 13. augustā plkst. 15.30.
Festivāla vadītājs Armands Siliņš: “Jubilejas reizē centrā būs operas žanrs, piedāvājot tās interpretāciju Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Grieķijas mākslinieku sniegumā. Vēl starptautisko mākslas arēnu pārstāvēs divi teorētiski blondi čaļi no Nīderlandes, ASV komponiste, ukraiņu pianists un franču kvartets. Un, protams, ka festivāls pulcēs arī Latvijas māksliniekus.”
Jau ziņots, ka festivālā uzstāsies pirmo mūziķu kautiņu uzvarētājs Roberts Flaics ar īpašu solo programmu. Festivāla plašāku programmu, kā katru gadu, varēs uzzināt, pirmajā festivāla dienā. Tie, kuri ne reizi nav bijuši festivālā, ir iespēja gūt priekšstatu par to, kas ir noticis iepriekšējos deviņus gadus: sansusi.lv/arhivs/.
Biedrība “Sansusī” dibināta 2013. gadā, sanākot domubiedru grupai, lai katra gada augusta otrajā nedēļas nogalē brīvdienu mājas pagalmā Aknīstē organizētu vairāku dienu pasākumu – alternatīvu kamermūzikas festivālu “Sansusī”. Sākotnējā ideja bija izveidot brīvdabas kamermūzikas festivālu, apvienojot to ar maza rokfestivāla gaisotni – dzīvo teltī, bet klausies klasisko mūziku. Viens no galvenajiem akcentiem ir laikmetīgās kamermūzikas popularizēšana, taču festivālā tiek iekļautas arī citas laikmetīgās skatuves formas – laikmetīgais cirks, laikmetīgā deja, teātra izrādes un performances. Liela vērība tiek pievērsta mākslas darbu pasniegšanai, kas rezultējas to izrādīšanā netradicionālās vietās un formās.
Ekspedīcija “MĒS – Mūsu Ēras Stāsti”
Latvijas pierobežā, Piedrujā un Indrā
Projekta Collective Community Movement ietvaros
8.–11. augusts
Vizuālais materiāls: Gundega Evelone
Baltkrievijas robežas – Piedrujā un Indrā – stāstu par attālinātu un pārrobežu draudzību ir daudz.
Projekta Collective Community Movement ietvaros Latvijas pierobežā, Piedrujā un Indrā, no 8. līdz 11. augustam notiks ekspedīcija “MĒS – Mūsu Ēras Stāsti”. Ekspedīcijas dalībnieki – režisore Kristīne Briede, kuratore Solvita Krese, projekta vadītāja Līga Puriņa-Purīte, žurnālistes Ilva Skulte un Elizabete Vizgunova un trīs mākslinieki – Inga Erdmane, Gundega Evelone un Andris Landaus – pievērsīsies iedzīvotāju stāstiem par draudzību, kas pārvar šķēršļus, un pierobežas identitātei, pētot pierobežas sociālo un politisko klimatu kopumā, apzinot tā iekšējās kulturālās, valodiskās un epistēmiskās robežas. Ekspedīcijas rezultāti tiks apkopoti un publicēti laikmetīgās mākslas festivāla Survival Kit 14 laikā, kas notiks Rīgā, Vidzemes tirgū, no 7. septembra līdz 8. oktobrim. Festivāla ietvaros 30. septembrī notiks arī ekspedīcijas dalībnieces, žurnālistes un politoloģes Elizabetes Vizgunovas moderēta saruna “Paralēlās dzīves: citas Baltkrievijas pieredze”, kurā ekspedīcijas rezultāti un pieredze tiks apspriesta plašākā kontekstā, pievēršoties baltkrievu kopienai Latvijā un pasaulē.
Papildus pētnieciskajai darbnīcai un stāstu krāšanai, vietējie iedzīvotāji aicināti kopā ar ekspedīcijas dalībniekiem piedalīties mākslinieces Gundegas Evelones vadītā darbnīcā “Vēstuļu vīšanas darbnīca”, kas notiks 10. augustā pl. 17.00 Indras tautas namā. Pēdējo gadu satricinājumi – pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā – ir radījuši jaunas robežas savstarpējās attiecībās. Taču robežas var arī sargāt – no nevēlamām sadursmēm un iebrukumiem gan privātajā, gan valstiskajā telpā. Kopīgajā darbnīcā ikviens būs aicināts uzrakstīt vai uzzīmēt īpašas formas vēstuli kādam, ar ko reiz ir bijis tuvs, bet tagad kontakti ir pārtrūkuši. Tas var būt cilvēks pāri robežai, kurš nav sasniedzams politisko norišu dēļ, vairs nesatiekams tēls no pagātnes, ar ko palicis kas neizrunāts, un tas vari būt tu pats – kam vēstulē sev ir iespēja atbildēt uz iekšēji uzdotiem jautājumiem.
Pēc savas vēstules uzrakstīšanas tā būs ievijama kopējā vēstuļu vijumā, kas performatīvā akcijā tiks nodots Daugavas pretējam krastam – Baltkrievijas pusei.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Jāņa Krastiņa lekcija “Ķieģeļu stils”
Industriālā mantojuma dienu ietvaros
Radošajā kvartālā “Provodņiks”
9. augustā / 19.00
9. augustā plkst. 19:00 radošajā kvartālā “Provodņiks” starptautisko Industriālā mantojuma dienu ietvaros notiks arhitekta, Rīgas Tehniskās universitātes profesora, Arhitektūras vēstures un teorijas katedras vadītāja Jāņa Krastiņa lekcija “Ķieģeļu stils” Latvijas arhitektūrā.
“Ķieģeļu stils” bija viens no 19. gs. otrajā pusē valdošā eklektisma stila formālajiem novirzieniem. Tam raksturīgas ķieģeļu virsmas ar figurālā mūrējumā veidotām arhitektoniskās apdares detaļām. Celtņu fasādēs tās parasti izkārtotas eklektismam tipiskajā vienmērīgajā ritmā un piesātinājumā. Šī stilistika sastopama visdažādāko funkciju ēku arhitektūrā, bet visvairāk to izmantoja, ceļot saimnieciska un rūpnieciska rakstura ēkas. Fabriku ēku arhitektūrā tā bija tikpat kā norma. Īpaši daudz ražošanas ēku uzcelts Rīgā 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā, kas bija pilsētas vēsturē visstraujākās attīstības periods. Iespaidīgi “ķieģeļu stila” ražotņu ansambļi šajā laikā tapuši arī Liepājā un dažās citās vietās Latvijā.
20.gs. sākumā, kad eklektismu nomainīja jūgendstils, ķieģeļu virsmas celtņu fasāžu arhitektūrā ieguva jaunu estētisko saturu, no būvmateriālā modelētas formas kļūstot par mākslinieciskās kompozīcijas sastāvdaļu, kas īstenota konkrētā, no citiem atšķirīgā materiālā. Spilgts šīs estētikas piemērs ir bijušās gumijas un gutaperčas fabrikas “Provodņik” ēka Rīgā, kas celta 1913.–1914. gadā pēc pazīstamā Šveices būvinženiera Robēra Maijāra (Robert Maillart) projekta.
Radošais kvartāls “Provodņiks”
Ganību dambis 63, Rīga (piekļūšana no Aptiekas ielas, ziemeļu puses, ieeja A)
Diskusija par mākslinieciskās brīvības jēdzienu un laikmetīgajai mākslai nepieciešamu telpu Rīgā
Kronvalda parkā
9. augustā /plkst. 18.00
Foto: Kristīne Madjare
9. augustā plkst. 18.00 Kronvalda parkā norisināsies diskusija par kultūrtelpas nepieciešamību Rīgā un jautājumiem, kas saistāmi ar māksliniecisko brīvību. Diskusijas nepieciešamību rosinājuši neseni notikumi, kas ietekmēja divu Rīgas Vasaras kultūras programmā iekļautu pasākumu norisi – neilgi pirms plānotās atklāšanas nācās pārcelt gan neatkarīgā radio “Tīrkultūra” un kuratores Augustes Petres veidoto “Audiovizuālo vasaras galeriju”, gan Latvijas Mākslas akadēmijas rīkoto un Antras Priedes kūrēto publiskās mākslas izstādi “Caurspīdīgā trokšņa drošā telpa”.
Diskusijā piedalīsies Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors, mākslinieks Andris Vītoliņš, Rīgas Vasaras kultūras programmas kuratore Līna Birzaka - Priekule, mākslinieks Pēteris Vīksna, Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētāja vietniece Alija Turlaja, Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomes pārstāvis Valdis Zatlers un Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola un Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore un kuratore Antra Priede. Sarunu vadīs kuratore Auguste Petre. Diskusija norisināsies Kronvalda parkā, izstādes “Caurspīdīgā trokšņa drošā telpa” vidē, taču sliktu laikapstākļu gadījumā tiks pārcelta iekštelpās, Latvijas Mākslas akadēmijā Kronvalda bulvārī 4.
“Tīrkultūras” veidotā pasākuma norise bija paredzēta Vidzemes tirgus bijušajā Piena un gastronomijas paviljonā, kur mēneša garumā darbotos gan klātienes radio un mūziķu veidotas audiālas performances, gan arī mākslas darbus uz vietas radītu latviešu vizuālie mākslinieki Laimdota Malle, Atis Jākobsons, Linda Vilka un Pēteris Vīksna. Kā viens no projekta mērķiem tika paredzēta jaunas auditorijas piesaiste Vidzemes tirgus teritorijai un šīs vides aktualizēšana potenciālas nākotnes kultūrvietas kontekstā. Tikai četras darba dienas pirms pasākuma plānotās atklāšanas, projekta veidotāju komanda saņēma gala lēmumu par tirgus telpas nesamērīgi augsto nomas maksu un pasākumu nācās pārcelt. Mazāk nekā nedēļas laikā pasākums atrada jaunu norises telpu Latvijas Mākslas akadēmijai piederošajās telpās Kronvalda bulvārī 4.
Izstāde “Caurspīdīgā trokšņa drošā telpa” ar četru mākslinieku – Kristinas Rezvihas, Ainas Bikšes, Ritas Prančas un Valta Upenieka darbiem, kā arī autoru grupas veidoto Latvijas nacionāla paviljona ekspozīcijas daļu no 15. Prāgas Scenogrāfijas un teātra telpas kvadriennāles – bija iecerēta liepu alejā aiz Brīvības pieminekļa. Arī šī projekta realizācija, sadarbībā ar Rīgas Domi, tika uzsākta jau šī gada pavasarī, ekspozīciju balstot idejā par pilsētu kā drošu un pieņemošu vidi. Vienlaikus, ekspozīcijas ietvaros tiktu aktualizēts jautājums par to, cik droši šodien var justies māksla un mākslinieks. Pēc projekta saskaņojuma noraidīšanas arī šo izstādi īsā laikā nācās pārcelt uz Kronvalda parku.
Kaut arī jaunu norises vietu atraduši abi projekti, šie divi birokrātisku apsvērumu ietekmētie gadījumi norāda uz aizvien iztrūkstošu izpratni par laikmetīgās mākslas nozīmi kopējā kultūras un sociālā kontekstā. Tādēļ abu projektu radošās komandas aicina uz diskusiju, kurā izsvērt ne tikai šīs konkrētās situācijas, bet arī jautājumus par to – kā veicināt izpratni par laikmetīgas mākslas pieņemšanu kā mūsdienu Latvijas sastāvdaļu?
Mākslinieka Jāņa Dzirnieka izstāde “Optimized Flow”
laikmetīgās mākslas telpā TUR
10. augusts–9. septembris
No 10. augusta līdz 9. septembrim laikmetīgās mākslas telpā TUR būs skatāma Roterdamā dzīvojošā latviešu mākslinieka Jāņa Dzirnieka “Optimized Flow”. Šī ir trešā un noslēdzošā izstāde vasaras sērijā “Monumentālās tikšanās”, kuras ietvaros TUR_telpa aicināja māksliniekus veidot darbus, iedvesmojoties gan no unikālās izstāžu telpas veidola, gan paša Tallinas ielas kvartāla, kurā tā atrodas, dinamikas. Izstādē “Optimized Flow” Dzirnieks atspoguļos savu pētniecisko praksi, kas balstīta interesē par sintētiski radītu vidi un procesiem caur tehnoloģisko iespēju prizmu, dabisko novecošanos, kā arī cilvēka trauslās psihes izziņu. Galvenā loma izstādē redzamajos darbos ir veltīta siltumam un tā plūsmai naturālās un mākslīgās vidēs – tās centrā atradīsies lielizmēra polistirola skulptūra, kas Dzirnieka rokrakstam ir teju kā zīmogs. Polistirola materiāls, ar kuru mākslinieks strādā, ierasti tiek izmantots ēku siltināšanā. Dzirnieka darbos tas sniedz gan vēlamo estētisko, gan konceptuālo rezultātu. Būtībā viņš pārstrādā produktu, kas nāk no naftas un ķīmiskās rūpniecības, pret kuru pats attiecas kritiski – tas satur daudz toksisko ķimikāliju, turklāt liekais materiāls tiek pārstrādāts reti, jo ieguvums no tā ir pavisam neliels (98 % sastāva ir gaiss). Lai izveidotu modulāru skulptūru, Dzirnieks izmanto taisnstūra formas polistirola plāksnes, tās griežot ar paša veidotu karstās stieples instrumentu. Mākslinieka kustības tiek iegravētas darbā, instrumentam slīdot cauri materiālam, tādā veidā pakļaujot to paša radītiem noteikumiem. Izveidotā forma kļūst par skulptūras veidolu. Rezultātu var izjaukt vai apvienot dažādās konfigurācijās, tostarp atgriežoties pie sākotnējās formas – taisnstūra. TUR_telpā tā tiks novietota uz 5x5x5 metrus lielā kuba platformas, radot mijiedarbi ar telpu. Skulptūru papildinās divdimensiju darbi, atsaucoties uz izstādes centrālo ideju – siltuma plūsmu –, kā arī mākslinieka interesi par tehniskajiem rasējumiem un ilustrācijām, kas rodamas dažādu zinātnisko darbu avotos.
Laikmetīgās mākslas telpa TUR
Tallinas iela 10-3, Rīga
Diskusija “Sieviete un neprāts kultūrā”
izstādes “Kā es jūtos pēdējā laikā” pavadošās programmas ietvaros
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā
10. augustā / 17.00
10. augustā plkst. 17.00 Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā izstādes “Kā es jūtos pēdējā laikā” pavadošās programmas ietvaros notiks diskusija “Sieviete un neprāts kultūrā”.
“Neprātīgs” vai “ārprātīgs” šķietami norāda uz cilvēku, kas atrodas “ārpus (kultūrspecifiskā) saprāta”. Rietumu kultūrā tas lielā mērā norāda arī uz personu, kura ir pretstatā racionālajam un tādējādi neuzticama, potenciāli bīstama vai – labākajā gadījumā – bezpalīdzīga. Viens no pieņēmumiem, kas no tā izriet, ir, ka uz neprātīgajiem nevar paļauties, jo viņu realitātes uztvere ir pārāk sašķobīta. Otrs pieņēmums ir, ka neprātīgie varbūt pat ir spējīgi uz patiesību jeb realitātes atspoguļojumu, bet tā ir pieejama tikai “saprātīgajiem” un “racionālajiem”, kuri darbojas kā tulki un vēstneši, izslēdzot pirmās personas naratīvus. Šie stigmatiskie pretnostatījumi starp neprātīgajiem un saprātīgajiem, novērojamajiem un novērotājiem vēsturiski ir iezīmējuši arī varas attiecības starp dzimumiem un dzimtēm. Bieži tieši sievietes raksturotas kā ārpus saprāta esošas – pārāk emocionālas, iracionālas, tuvāk dabai, nekā kultūrai un tādēļ arī neuzticamas, novērojamas un aprakstāmas.
Diskusijā par to, vai un kā sievietes kultūrā ir atguvušas tiesības uz pirmās personas pieredzes naratīvu un stāstītājas lomu un ko tas ir prasījis no pašām darbu autorēm, sarunāsies mākslinieces Rasa Jansone, Anna Salmane un Inga Gaile. Par darbiem un pieredzēm, saturiski izvēloties vēstīt par sieviešu pieredzēm kultūrvēsturiskos kontekstos, viņas iztaujās sociālantropoloģe Anna Žabicka.
Plkst. 16.00 – stundu pirms diskusijas – apmeklētājiem ir iespēja piedalīties ukraiņu mākslinieces Darjas Kalašņikovas performancē “Sirdspuksti”.
LCCA izstādes “Kā es jūtos pēdējā laikā” pavadošās programmas pasākumi ļauj atpazīt sarežģītus emocionālos un psiholoģiskos stāvokļus un dalīties savā pieredzē drošā un iekļaujošā vidē.
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Ukrainas Neatkarības iela 1, Rīga
Lindas Zīveres izstāde “Maigums”
Māra Upzara izstāde “Miers un kārtība”
teātra namā “Jūras vārti”
10. augusts–17. septembris
No 10. augusta līdz 17. septembrim teātra namā “Jūras vārti” būs skatāmas divas izstādes – lielajā izstāžu zālē gleznotājas Lindas Zīveres izstāde “Maigums”, bet galerijā – Māra Upzara izstāde “Miers un kārtība”.
“Linda Zīvere daudzus gadus neatlaidīgi strādā abstraktās glezniecības jomā. Viņa nemēdz izklaidēt savu darbu skatītājus ar atraktīvām kompozīcijām, bet piedāvā nopietnības un klusuma caurstrāvotas gleznas, kuras iejūtīgu skatītāju mēdz apbalvot ar maiguma un klātbūtnes piedzīvojumu”, tā saka otras izstādes autors Māris Upzars. Savos darbos māksliniece risina cilvēka iekšējās pasaules jautājumus un to saistību ar Visuma kārtību. Upzars mēdz Lindas Zīveres darbu radīto iespaidu salīdzināt ar viduslaiku dziedājumu radīto nepārtrauktas lūgšanas sajūtu. Taču viņas lielformāta gleznās var būt arī liels iekšējs spraigums un nemiers, kas ne reizi vien ir pārņēmis pat palielas izstādes visu telpu: uzgleznotās formas var atgādināt milzīgi lielu otu šļakstienus vai izvirdumus, bet varbūt arī mistisku debesu vai zemes notikumu (arī rakstu vai zīmju) nolaišanos šajā vietā vai laikā.
Mākslinieks Māris Upzars aicina uz izstādi “Miers un kārtība” un pats sevi pieskaita to cilvēku pulkā, kas tiecas pēc miera un kārtības, un viņš joprojām turpina tos meklēt, jo katru reizi, kad rodas sajūta, ka ir izdevies tiem pietuvoties, pēc brīža nākas sev atzīties, ka ilgotais mērķis atkal ir tālu. Jau grieķu domātājs Plotīns runāja par to, ka cilvēks nespēj palikt savas apziņas sasniegtajos augstākajos stāvokļos. Pēc katras šādas virsotnes seko kritiens, lai neapstātos cilvēka apziņas attīstība. Iespējams, ka nepārtraukta kustība ir cilvēka esības raksturīgais stāvoklis. Tādēļ mums nav iespējas ilgāku laiku uzkavēties savu sasniegumu saulainajā atmosfērā. Lai nezaudētu saskari ar realitāti, sasniedzot kādu meistarības pakāpi, pēc iespējas ātri ir jāatgriežas mācekļa lomā. Mums nepieciešami iekšēji orientieri, kas ļauj nepazaudēt sevi arī pilnīgā tumsā vai biezā miglā. Situācijā, kad gaismas avots ir mierīgs un veidojas formveides likumībām atbilstoša gaismēna, kas visas telpiskās formas padara redzamas, mēs varam nojaust savu vietu pasaules telpā un saprast, kur ir “augša”, un kur – “apakša”. Tas mums sniedz pasaules kārtības sajūtu un ļauj justies droši un mierīgi.
Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils
Elīnas Mekšas izstāde “Saki, nevar just?”
DOM galerijā
10.–31. augusts
No 10 līdz 31. augustam DOM galerijā būs skatāma Elīnas Mekšas izstāde “Saki, nevar just?”. Izstāde glorificē trokšņainas deju mūzikas un ritmu kopumu, kurā trakošana un plosīšanās šķiet organiska, bet nereti mijas ar drudžainu neērtību. Reivs kā sākotnēji nelegāls pasākums pamestās noliktavās, pagrabos, fabrikās vai brīvā dabā, kura ir centrā dejas visas nakts garumā, skaļas un ritmiskas mūzikas pavadībā, kļūst par svētvietu . Māksliniece, izmantojot reivu kultūrai raksturīgos sensoros elementus un smīnīgu pašironiju rada absurdi burvīgās pašorganizēšanās simulāciju, reabilitētējot sekulārā tempļa atmosfēru, kurā nodoties kustības rituālam.
Elīna Mekša beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, strādā starpdisciplināri. Savā praksē izceļ telpas uztveri, attēlojamību un tās modulārās funkcijas, kuru daudzveidību demonstrē arī skaņas medijs un kustība. Dažādu tēlu sistēmu ietvaros māksliniece aplūko sadzīves estētiskas atribūtiku, lietojumu un nozīmes.
DOM galerija
Ģertrūdes iela 115, Rīga
Sabīnes Verneres personālizstāde “Aklā zona (Angles Morts)”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
11. augusts–10.septembris
No 11. augusta līdz 10. septembrim Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā būs skatāma Sabīnes Verneres personālizstāde “Aklā zona (Angles Morts)”, kurā mākslinieces tušas gleznojumi tiks eksponēti kopā ar LMS krājumā esošajiem darbiem.
LMS krājumā ir 16 000 mākslas darbu – tas ir viens no lielākajiem 20. gadsimta otrās puses mākslas krājumiem Latvijā. Krastmalas ēka sevī nes gan siltas, gan sarežģītas atmiņas – tas ilgstoši ir bijis viens no svarīgākajiem punktiem Latvijas mākslas kartē.
Vernere šajā izstādē reflektē par savu vietu laikmetīgās mākslas ainavā un tās vēsturisko fonu. Ekspozīcija veido personīgu un emocionālu sarunu ar krājumā esošajiem kanonizēto mākslinieku darbiem. Izstādes gaitā tiks rīkoti vairāki publiskās programmas notikumi, aicinot satikties un kopīgi domāt par mākslas kopienas šībrīža situāciju un potenciālu.
Izstādes radošā komanda: Megija Mīlberga, Henriks Eliass Zēgners, Aleksejs Beļeckis, Romāns Medvedevs, Oto Holgers Ozoliņš.
LMS galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
Madaras Auzenbahas izstāde “Zilās puķes dārzs”
“Mākslas galerijā” Kuldīgā
11.augusts–30.septembris
No 11.augusta līdz 30.septembrim Mākslas galerijā Kuldīgā būs skatāma Madaras Auzenbahas izstāde “Zilās puķes dārzs”.
Ar gleznu ciklu “Zilās puķes dārzs” māksliniece sev un skatītājiem jautā: Vai laimes stāvokļa priekšnosacījumi ir sevis piederības un identitātes atrašana, izpratne un pieņemšana? Vai laime ir samierināšanās un izlīgums ar pagātni? Vai laimei ir vajadzīga vieta, un no kā šī vieta sastāv? Vai laimes un paradīzes meklējumi ir bezgalīgs process?
Gleznu cikls “Zilās puķes dārzs” ir stāsts par piederību un saknēm. Tajā māksliniece simbolu valodā ataino notikušu mirkļu, pieredzētā, sajūtu un emociju fiksācijas, kas ieskicē viņas laimīgās vietas ainavu. Un nē, tur nezied tikai rozes. Tur ir prieks, mīlestība, bailes, dusmas, izmisums, bet pāri visam – pieņemšana un piedošana.
Mākslinieces Madaras Auzenbahas radošā darbība saistīta ar glezniecību, instalāciju mākslu, ilustrāciju un grafisko dizainu.
Izstādes kurators ir Raimonds Kalējs.
Mākslas galerija
Pils iela 2, Kuldīga
Izstāde “Akmens galvas”
Doles salas dabas parkā
11. augusts–10. septembris
No 11. augusta līdz 10. septembrim Doles salas dabas parkā būs skatāma izstāde “Akmens galvas”. Izstādē piedalās Vika Eksta, Shady Ladies, Agita Maračkovska, Madara Peiseniece, Andrejs Polukords(LT), Krišs Salmanis un Elīna Vītola. Mākslinieki, iedvesmojoties no sarežģītās Salaspils apkārtnes vēstures no Akmens laikmeta līdz mūsdienām, darbos izgaismo Latvijas sabiedrībai aktuālus jautājumus gan ar īpaši izstādei radītiem darbiem, gan izstādot iepriekš radītus darbus.
Biedrības Sudden rīkotās izstādes jau otro gadu apvieno māksliniekus, piedāvājot skatītājiem ainaviski unikālu mākslas telpu Doles salas dabas parkā. Izstāde skatāma gan Daugavas muzeja teritorijā gan Doles salas dabas parkā.
Daugavas muzejs
Dolesmuiža
Projekta “Maistas” (Ēdiens) izstādes
Šauļu mākslas galerijā un S_IN mākslas telpā
11. augusts–2. septembris
No 11. augusta līdz 2. septembrim Šauļu mākslas galerijā un S_IN Art space projekta “Maistas” (Ēdiens) izstādēs būs skatāmi mākslinieku Li Bond, Gint von Kehle, Jāņa Murovska darbi.
Pēdējo gadu notikumi daudzus ir aizvirzījuši projām no kopā būšanas, svinēšanas un Erosa kā pozitīva, dzīvi virzoša spēka. Līdzsvars starp Tanatosu un Erosu ir būtiski mainījies, tādēļ māksliniekiem šķiet svarīgi atgādināt par dzīvei nepieciešamo enerģiju, prieku par kopā būšanu, sanākšanu, ēdiena gatavošanu, ēšanu, sarunāšanos un dalīšanos. Izvēlēto tematiku saprotot plašāk, gan kā dzīves svinēšanas neatņemamu sastāvdaļu, simpoziju, saikni ar vecvecākiem, gan medicīnu vai barību dvēselei, izstādes autori vēlas uz brīdi atjaunot izjaukto līdzsvaru, jo ēdiena pieredze, lai cik dažāda, mūs var vienot. Trim māksliniekiem ir kopīga estētiska sajūta, aizraušanās ar serigrāfiju (sietspiedi) kā vienu no galvenajām mākslinieciskās izteiksmes formām un kulināriju kā vienu no dzīves svinēšanas formām. Katram autoram piemīt savs rokraksts, kurš gadu gaitā attīstījies atšķirīgos virzienos. Profesors Jānis Murovskis “ļauj darbam notikt,” spēlējoties ar virsmu, faktūru un krāsu, līdz darbā iezogas saturiska asociācija, un aizraujas ar vīnogulāju audzēšanu un vīna darināšanu. Gints von Kehle rada svinīgas figurālas kompozīcijas, kurās krāsu un formu saspēle rada kinematogrāfisku saturisko spriedzi un spēj radīt teatrālas svinības, kurās viņš pats, viesi, ķilavmaizes, gurķi un kūkas ir vienas kustīgas scenogrāfijas elementi. Li Bond raksturīga noslīpēta, lakoniska forma, kuru caurvij trausla nojausma par saturu, kuru skatītājam jāizloba pašam. Viņa meklē ideālo maizes recepti.
Projekta kuratore ir Liena Bondare.
Šauļu mākslas galerija & S_IN Art space
Latvijas dizaineru un domubiedru grupas izstāde
“P_L_A_S_T_A_C – Zemūdeņu karš. Epizode 12”
Liepājas mākslas galerijā “Romas dārzs”
12. augusts–12. novembris
Valters Kiršteins, sienas pulkstenis “U – B84”, metāls/autorthnika/ “ready made” dizains, 35x43x10
No 12. augusta līdz 12. novembrim Liepājas mākslas galerijā “Romas dārzs” apskatāma plaša Latvijas dizaineru un domubiedru grupas izstāde. Tā ir 12. epizode no 1995. gadā aizsāktā izstāžu seriāla “Zemūdeņu karš”. Izstādes koncepts balstīts uz franču ironiskā kino un reālu zemūdeņu būves vēstures epizodēm.
Izstādēs piedalās vairāk nekā 30 mākslinieki, kas strādā dažādos žanros un materiālos un radījuši plašu darbu klāstu – trīsdimensiju objektus, gleznas, grafikas, fotogrāfijas. Art design trīsdimensiju objektus raksturo gandrīz neierobežota iztēles brīvība, daudzveidīgu materiālu kombinācijas, spēles ar funkcijām un nozīmēm, to pārklāšanās un transformācijas. Vienlaicīgi tie ir arī augstas raudzes meistardarbi, kas parasti izgatavoti vienā eksemplārā.
“Zemūdeņu kara” 12. epizodē mākslinieki aicināti iedvesmoties no spilgtām Francijas kultūras un rūpniecības virsotnēm – Francijai un tās kultūrai bijusi un joprojām ir nozīmīga loma Latvijas radošo personību izaugsmē. “Zemūdeņu kara” 12. epizodes saistību ar Franciju akcentē arī vēsturisks fakts – 1926. gadā Nantes kuģu būvētavā speciāli Latvijas Kara flotei tika izgatavota zemūdenes “Ronis” un“Spīdola”. Zemūdenes kapteiņa Hugo Legzdiņa atmiņās minēts, ka zemūdenes izstrādē piedalījušies arī latviešu dizaineri; vēlāk padomju militāristi zemūdeni nogremdēja, jo neatradās neviens, kurš spētu izlasīt instrukciju franču valodā.
“Zemūdeņu kara” pirmā epizode 1995. gadā aizsākās kā divu mākslinieku izstāde, turpmākajos gados pievienojās vēl citi Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina un metālmākslas nodaļu absolventi, domubiedru loks arvien paplašinājās, un tagad “Zemūdeņu karā” iesaistās arī tēlnieki, gleznotāji, keramiķi, grafiķi, fotogrāfi un citu nozaru mākslinieki.
Izstādē “P_L_A_S_T_A_C – Zemūdeņu karš. Epizode 12” piedalās: Marta Ģibiete, Valters Kiršteins, Ieva Baumgarte, Justīne Lūce, Madara Gulbis, Olafs Šāvelis, Linda Zīvere, Arvīds Endziņš, Sabīne Vekmane, Gints Zilbalodis Sr., Anna Heinrihsone, Didzis Jurkovskis, Aleksandra Federika-Krastiņa, Egils Mednis un Egils Mednis, Dārta Maija Zēģele, Jānis Murovskis, Kate Seržāne, Lauris Rutkis, Pēteris Līdaka, Gita Sprince, Toms Vītols, Brūss Kalniņš, Armands Vecvanags, Modris Svilāns, Uldis Freimanis, Mārtiņš Skuja, Arnis Stasaitis, Māris Grīnbergs, Mārtiņš Krūmiņš, Emīlija Miteniece, Sandra Ozoliņa, Kristians Brekte, Didzis Grodzs, Raimo Lielbriedis. Izstādes kurators ir Valters Kiršteins.
Mākslas galerija “Romas dārzs”
Zivju ielā 3, Liepāja
Agneses Kurzemnieces izstāde “Mākoņu skaitītājas”
mākslas galerijā “Bazar’t”
līdz 31. augustam
Līdz 31. augustam mākslas galerijā “Bazar’t” skatāma gleznotājas Agneses Kurzemnieces izstāde “Mākoņu skaitītājas”. Izstāde aptver daļu no Agneses Kurzemnieces svaigākā veikuma, – apmēram 20 gleznas, kas radītas šajā gadā, atklājot stilistiskas izmaiņas mākslinieces rokrakstā, taču turpinot viņas darbos iecienītās tēmas, kuru centrā ir sievietes tēls un viņas attiecības ar pasauli. Izstādes gleznu kolekcijā var saskatīt trīs saistītas tematiskas līnijas, kas kopā veido vienotu un izteiksmīgu vēstījumu.
Mākslinieces iepriekšējo radošo periodu izstādē pārstāv tikai divas gleznas, no kurām 2020. gadā gleznotā “Mākoņu skaitītāja” ir kalpojusi par iedvesmu arī šīs izstādes nosaukumam. Agneses jaunās gleznas raksturo vairāk nobriedis, skarbāks rokraksts, – ierobežotāka krāsu palete, taču toņi kļuvuši niansētāki; kontrastaini krāsu laukumi ar izteiktākām gaismēnām un asākām kontūrām. Tomēr saturiski jaunās gleznas turpina iepriekšējās tēmas, dominē tie paši tēli, – deformētas sieviešu figūras ar gariem kakliem, jaušami atsevišķi formu paradoksi kompozīcijās, rotaļas ar sirreālām noskaņām un simboliskiem motīviem. Lai arī gleznu kompozīcijas kopumā šķiet minimālistiskas un statiskas, taču, iespējams, ka rūpīgs skatītājs ieraudzīs un sajutīs arī zināmu spriedzi un emocionālu piesātinājumu.
Viņas darbi cenšas runāt par cilvēka pieredzes un emociju universālumu, aicinot izstādes apmeklētājus uzlūkot pasauli caur viņas, mākslinieces objektīvu, reizē ļaujot skatītājiem veidot savas interpretācijas par to, ko nozīmē būt sievietei, par viņas attiecībām ar sevi, citiem, mājām vai dabu.
Mākslas galerija “Bazar’t”
Krasta iela 46, Rīga / t/c “Mols” 2. stāvs
Irēnas Lūses personālizstāde “Aquarelle”
Talsu novada muzejā
līdz 3 septembrim
Līdz 3. septembrim Talsu novada muzeja Izstāžu zālē skatāma gleznotājas Irēnas Lūses personālizstāde “Aquarelle”, kur pārsteigums ir 3 lielformāta jaunu sieviešu portreti.
“Man patīk strādāt ar akvareļkrāsām, liekas, ka to caurspīdīgums neaizbaida gaismas vieglumu. Tīri fiziski un lielā labsajūtā izbaudu lazēšanas procesa burvību… Pievēršanās ainavai nav nekas īpaši oriģināls, te svarīga ir mākslinieka pozīcija – aktīva vai vērojoša. Mani laikam fascinē tieši reālā ainava, kura, dīvaini, manī var izraisīt nereālas sajūtas – tā ir ainava, kura ir manai sirdij vistuvākā un vislabāk pazīstama. Tai pašā laikā tā mani neierobežo, es neatražoju to simts “gabalos” . Taka, pa kuru jau vairāk kā četrdesmit gadus eju uz jūru, taka, kurā pazīstu katru koku un katru krūmu un tad nāk mūžam nepārejošais pārsteigums par plašumu, kas tevi apņem, izejot jūras krastā… Katrs jauns vērojums vai nianse mani iedvesmo, liekot otai stāstīt ko jaunu… Un vēl – gaisma, kura nāk no augšas un liek apzināties iekšējās un ārējās pasaules “saattiecības…””
Šis gads ir mākslinieces nozīmīgas jubilejas gads. Talsos skatāmie pēdējo gadu akvareļi, tā ir tikai daļa no Irēnas Lūses radošās darbības, vēl ir pasteļi, zīmējumi, litogrāfijas, grāmatu ilustrācijas, arī porcelāna apgleznojumi un ilggadīgs pedagoģes darbs Latvijas Mākslas akadēmijā (kopš 1972).
Talsu novada muzejs
Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi
Magones Boleiko izstāde “Biotops”
Latgales vēstniecībā GORS
līdz 24. septembrim
Līdz 24. septembrim Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā skatāma mākslinieces Magones Boleiko izstāde “Biotops”, kas aicina mākslas baudītājus vērot apbrīnojamos dabas procesus, tās nebeidzamās transformācijas formās, krāsās un būtībā.
Darbu izstādē “Biotops” māksliniece pauž apbrīnu par dabas procesiem. Jo ciešāk un uzmanīgāk ieskaties, jo vairāk spēj ieraudzīt. Piemēram, laiks. Laiks dabas procesos ir ļoti secīgs un strukturēts. Katram notikumam ir precīzs brīdis, to palaižot garām, nobruktu visa kārtība. Līdzsvars dabā ir apbrīnojami “noslīpēts”, dabiskos procesos visi elementi ir savienoti un lomas sadalītas. Cilvēks var plūst laikā, piepildīt to ar savu dabisko būtību, pildīt savu misiju, būt daļa no veseluma, bet var pretoties un cīnīties. Cilvēks var sadarboties, dzīvot simbiozē ar citiem šīs planētas organismiem, bet var atteikties no sadarbības un censties dzīvot pats, atsevišķi, veidot savus likumus. Formas dabiskajos procesos pilda funkciju. Neatkārtojamā meistarībā veidots katrs pumpurs, zieds, lapa, lai tie pildītu savu misiju vislabāk. Kā pumpurs sakļāvies auklē trauslo ziedu visu ziemu, kā sēklas lido ar saviem dažādajiem spārniem, kā auglis kārdina, lai tā sēklas tiktu aiznestas plašajā pasaulē – tie ir dabas inženierijas meistardarbi, grandioza arhitektūra un vienreizējas inovācijas.
Latgales vēstniecībā GORS
Pils iela 4, Rēzekne
