Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Lauras Legzdiņas personālizstāde “wonderweird”
Galerijā “Hypercentrs”
16.–28. jūnijs
No 16. līdz 28. jūnijam galerijā “Hypercentrs” būs skatāma Lauras Legzdiņas personālizstāde “wonderweird”.
Izstāde “wonderweird” ir krāsains, rotaļīgs un vienlaikus dziļi personisks mākslas ceļojums – aicinājums paskatīties uz pasauli ar brīnuma pilnu skatienu, kas bieži zūd, pieaugot. “wonderweird” stāsta par krāsainību, citādību un maģiju – lietām, pēc kurām mēs ilgojamies, kad kļūstam pārāk nopietni. Izstādē sastopas bērnišķīga prieka estētika ar drosmīgiem formu eksperimentiem, radot vizuālu vidi, kurā skatītājs vienlaikus var justies kā svešinieks un kā mājās.
“Es ticu, ka jocīgais un dīvainais ir svarīgs – tas dod brīvību būt pašam. Šī izstāde ir mēģinājums iemirdzēties neparastajā un ieraudzīt tajā kaut ko ļoti pazīstamu,” saka māksliniece Laura Legzdiņa.
Laura Legzdiņa savos darbos apvieno dažādas tehnikas – tamborējumu, zīmējumu ar krītiņiem, gleznošanu un plastilīna objektus. Šī materiālu daudzbalsība atspoguļo pašas autores redzējumu par pasauli – drosmīgu, nesamākslotu un atvērtu.
Hyper Radošais centrs
Tērbatas iela 57, Rīga
Maijas Liepnieces izstāde “Starp klusumu un gaismu”
Liepājas Latviešu biedrības namā
16. jūnijs–22. jūlijs
No 16. jūnija līdz 22. jūlijam Liepājas Latviešu biedrības namā būs skatāma mākslinieces Maijas Liepnieces gleznu izstāde “Starp klusumu un gaismu”.
Izstāde “Starp klusumu un gaismu” ved skatītāju iekšējā pasaulē, kur miers kļūst taustāms, gaisma – jūtama, bet klusums – pilns ar neizrunātu nozīmi.
Maijas Liepnieces darbi atspoguļo ainavas, kurās klusums runā skaļāk par vārdiem, bet gaisma rāda ceļu. Šī gleznu kolekcija ir stāsts, kas paliek sirdī – par vietām un sajūtām, kuras sastopam dabā un sevī. Tā ir veltījums dabas ritmam – tās klusajai elpai un skaļajiem sirdspukstiem. Klusums gleznās nav tukšums, tas ir piepildīts ar niansēm, pārdomām un smalku emociju klātbūtni.
Maija Liepniece savā radošajā darbībā izmanto gaismu ne tikai kā vizuālu elementu, bet arī kā simbolisku robežu starp ārējo pasauli un iekšējo sajūtu telpu. Viņas māksla aicina aizdomāties par to, kas mūs dzen uz priekšu, kas mūs saviļņo, liek apstāties vai steigšus virzīties.
Liepājas Latviešu biedrības nams
Rožu laukums 5/6, Liepāja
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēkņu izstāde
Koncertzālē “Lielais dzintars”
17. jūnijs–7. jūlijs
No 17. jūnija līdz 7. jūlijam koncertzālē “Lielais dzintars” būs skatāma izstāde – LMMDV audzēkņu kvalifikācijas darbi visās mākslas un dizaina programmās: apģērbu dizains, modes aksesuāru dizains, produktu dizains, grafikas dizains, audiovizuālās komunikācijas dizains, mākslas dizains, interjera dizains, arhitektūra un vizuālā tēla stilists. Katrs darbs atspoguļo intensīvu radošo procesu, pārdomātu idejisko koncepciju un tehnisku precizitāti.
Izstāde notiek “Mūzikas, mākslas un dizaina dienas 2025” ietvaros, kas ar plašu un vērienīgu programmu norisinās no 9. jūnija līdz 7. jūlijam.
Koncertzāle “Lielais dzintars”
Radio iela 8, Liepāja
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas izstāde “DIŽaina”
LMMDV izstāžu zālē
17. jūnijs–12. septembris
No 17. jūnija līdz 12. septembrim Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas izstāžu zālē būs skatāma dizaina un amatniecības izstāde “DIŽaina”, kurā jaunie autori dižosies ar pārmantotām un laikmetīgām prasmēm, materiāliem un lietām.
Vairāku mēnešu garumā LMMDV Produktu dizaina un Modes aksesuāru dizaina izglītības programmu otrā un trešā kursa audzēkņi un pedagogi – Dzintra Budovska, Andris Garokalns, Edijs Ābelis, Vineta Trumpeniece, Guntis Jekste, Valtera Palapa – sadarbībā ar vietējiem amata meistariem, LMA profesori Barbaru Ābeli un LMMDV pedagoģi Gunu Pogu veica radošus meklējumus un eksperimentus, kas būs skatāmi vienotā vizuālā vēstījumā.
Kopdarba pamatā gulstas ideja par to, ka tiem, kas dzīvo pie dižjūras visapkārt paveras pavisam cita aina, viņiem ir savs skats uz dzīvi un lietām, jo Liepājā ir pavisam cita mēroga ainava – ar plašu apvārsni, un niekiem vienkārši te nav vietas. Tepat, blakus dižjūrai atrodami tādi vietējie materiāli kā akmens, koks un māls, un jūrā arvien ļaudis iet ar laivām un zvejo ar tīkliem. Pārmantotas ne tikai arodu prasmes, bet arī materiāli – tie iegūti gan no amatniecības procesa atlikumiem (šindelis, granīts), gan arī atgūti no pašas jūras (tīkli, tauvas, laukakmeņi, ķieģeļi).
Laikā, kad globālie mākslīgā intelekta milži dižojas un sacenšas par nākotnes pārvaldību, jauni cilvēki Liepājā pie Baltijas jūras prot izdarīt kaut ko diži īstu – paši ar savām rokām. Pratības noslēpums tiek pārmantots no cilvēka uz cilvēku, no skolotāja un amatnieka – īsta lietas koka uz jauno dizaineri – zaļoksni, kopā veidojot stāstu par ilgtspējīgu nākotni, par taupīgi radošu attieksmi pret materiālu un par nākotni ar sev raksturīgo identitāti tieši dižjūras malā.
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola
Alejas iela 18, Liepāja
Kristians Fukss skulptūra “Puķe”
PAVĀRU MĀJĀ Līgatnē
No 18. jūnija
18. jūnijā galerija ALMA sadarbībā ar Pavāru māju Līgatnē aicina apmeklēt Elizabetes Balčus un Platona Buravicka koncert-performanci ar Elīnas Vendijas Rībenas dzeju un Ingusa Baušķenieka vinila plašu DJ setu pastorālā lauku teritorijā, Michelin zaļo zvaigzni ieguvušā restorāna dabas vērotāju dārzā. Vakara gaitā notiks Kristiana Fuksa jaunā objekta “PUĶE” atklāšanu dabas dārza siltumnīcā.
Pavāru Māja
Pilsoņu iela 2, Līgatne
Jauno mākslinieku izstāde “Saules atspulgs”
Hartmaņa muižā
18. un 19. jūnijā
18. un 19. jūnijā Hartmaņa muižā norisināsies jauno mākslinieku izstāde “Saules atspulgs”. Izstādē būs iespēja apskatīt darbus 6 kategorijās – fotogrāfijā, digitālajā mākslā, glezniecībā, zīmējumos, instalācijā un tekstilmākslā. Visu darbu autori ir jaunieši vecumā no 13 līdz 25. Jauniešu darbi izcels gaismas un materiālu mijiedarbību, ļaujot ieraudzīt vidi no jauna skatpunkta.
Izstādes iedvesma ir radusies no ikdienas maģijas – rīta saules staru uz rasas pilieniem, pilsētas fasādēm siltos vakaros un zelta stundas pie jūras.
Hartmaņa muiža
Kalnciema iela 30, Rīga
Izstāde “DESIGN Latvia”
Festivālā 3daysofdesign, Dānijā
18.–20. jūnijs
No 18. līdz 20. jūnijam Kopenhāgenā norisināsies dizaina festivāls 3daysofdesign, kurā būs skatāma izstāde “DESIGN Latvia”, kas aicina iepazīt Latvijas mūsdienu dizainu.
Festivāls notiek Dānijā vasaras saulgriežu laikā, tāpēc izstāde “DESIGN Latvia” iedvesmu rod Ziemeļu saulē. Saule kā centrālais ekspozīcijas simbols atspoguļo arī Latvijas dizaina emocionālās kvalitātes – siltumu un dzīvīgumu.
Visi eksponētie dizaina darbi ir tapuši Latvijā un veidoti prasmīgu meistaru rokām. Izstādē pārstāvēti tādi zīmoli kā “Nordi”, “PAA”, “Mint Furniture”, “Kanttari”, “Plycollection”, “Mammalampa”, “Baiba Glass”, “Livette’s Wallpaper”, “Mádara Cosmetics”, “Articul” un “AM Studio”.
Izstādes kuratore un dizainere Ieva Kalēja norāda: “Daudzas Ziemeļvalstu dizaina ikonas, kuru izgatavošanai nepieciešams roku darbs, top Latvijā. “DESIGN Latvia” izstādes mērķis ir iepazīstināt 3daysofdesign apmeklētājus ar Latviju ne tikai kā dizaina ražotājvalsti, bet arī kā zemi, kur dizains top – ar mūsu unikālo vīziju, radošo pieeju un daudzveidīgajiem stāstiem, kas atklājas rūpīgi izstrādātās detaļās.”
“ToneArt / PH Furniture& Pianos” zīmola salons / festivāls “3daysofdesign”
Bredgade 6, 1260, Kopenhāgena, Dānija
Izstāde “O.O. – 100! Arhitekts. Fantasts”
Latvijas Arhitektūras muzejā
19. jūnijs–12. septembris
No 19. jūnija līdz 12. septembrim Latvijas Arhitektūras muzejā būs skatāma izstāde “O.O. – 100! Arhitekts. Fantasts”.
2025. gadā aprit 100 gadi, kopš dzimis izcilais latviešu arhitekts, pedagogs un domātājs Oļģerts Ostenbergs (1925–2000). Viņš bijis ne vien ievērojams praktizējošs arhitekts, bet arī iedvesmojošs pedagogs Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī publicists un aktīvs kultūras diskusiju dalībnieks, kura personība izcēlās ar intelektuālu dziļumu un oriģinālu skatījumu.
Viens no pazīstamākajiem Oļģerta Ostenberga realizētajiem darbiem ir Latvijas Valsts tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu projektēšanas institūts “Tirdzniecības projekts”, kurā atradās leģendārā kafejnīca “Ļeņingrada” (tagad AS “Printful Latvia”) Raiņa bulvārī 25 (1972, kopā ar Ilzi Šņori). Arhitekts saņēma uzdevumu veidot kafejnīcas interjeru, kas veltīts pilsētai – padomju revolūcijas šūpulim. Tomēr savā darbā viņš izvairījās no tiešām politiskām norādēm, tēmu risinot asociatīvi – ar intensīvas krāsas palīdzību, un iesaistīja savā darbā citu nozaru māksliniekus. Kafejnīcas iekštelpa, lai arī mūsdienās zudusi, ir kļuvusi par Latvijas dizaina vēstures ikonu – tas ir pirmais publiskais interjers, kurā Rūdolfa Heimrāta darinātie gobelēni izmantoti kā telpiski elementi. Tam sekoja latviešu tekstilmākslas “uzvaras gājiens” gan publiskos interjeros, gan izstāžu zālēs. Kafejnīcas “Ļeņingrada” interjeru papildināja arī Arnolda Vilberga veidotie stikla mākslas objekti.
Salaspils memoriāls (1967) ir uzbūvēts bijušās Salaspils koncentrācijas nometnes (1941–1944) vietā. Memoriāla konkursā uzvarētājs netika izvēlēts, bet tika prēmēti vairāki priekšlikumi, kuru autoriem uzdeva kopīgi veidot projektu. Oļģerts Ostenbergs kopā ar arhitektiem Gunāru Asari (1934–2023), Ivaru Strautmani (1932–2017) un Oļegu Zakamenniju (1914–1968) sākotnēji vēlējās piesaistīt pazīstamo Maskavas tēlnieku Ernstu Ņeizvestniju (1925–2016), taču šo priekšlikumu pasūtītāji noraidīja, uzspiežot sadarbību ar vietējiem tēlniekiem Ļevu Bukovski (1910–1984), Oļegu Skaraini (1923–2017) un Jāni Zariņu (1913–2000). Memoriāla tapšanas laikā starp tēlniekiem un arhitektiem valdīja spriedze. Tēlnieki piedāvāja padomju laikam tradicionālas mākslas paraugus, bet arhitekti iestājās par kāpinātu ekspresiju. Autoriem 1970. gadā piešķīra PSRS augstāko apbalvojumu – Ļeņina prēmiju. Saglabājušies konkursa projekta meti rāda, ka slavenās ieejas sienas idejas autors ir bijis Oļģerts Ostenbergs.
Izstādes kurators ir Jānis Lejnieks.
Latvijas Arhitektūras muzejs
Mazā Pils iela 19, Rīga
Sabīnes Verneres personālizstāde “Bestiārijas”
Lietuvas mākslinieku savienības galerijā
No 19. jūnija
No 19. jūnija Lietuvas Mākslinieku savienības galerijā Viļņā būs skatāma Sabīnes Verneres personālizstāde “Bestiārijas”.
Izstāde norisinās galerijas “Meduza” programmas ietvaros un iezīmē mākslinieces debiju Lietuvā. Izstādē “Bestiārijas” māksliniece pievēršas sievietes seksualitātei kā vēsturiski politizētai teritorijai, kuru caurvij bailes un kontroles mehānismi, īpaši Austrumeiropas kultūrtelpā. Iedvesmojoties no viduslaiku bestiārijiem – ilustrētām mītisku un reālu radību enciklopēdijām –, māksliniece pēta, kā kultūrā sakņotas bailes un stereotipi tiek projicēti uz sieviešu ķermeņiem, vienlaikus pašām sievietēm tos internalizējot. Viduslaiku bestiārijos līdzās lauvām un čūskām parādās izpūrusi nāriņa ar kailām krūtīm – viņas ķermenis tiek seksualizēts un vienlaikus klasificēts kā briesmonīgs. Šajās ikonogrāfijās robeža starp sievieti un radību kļūst izplūdusi: nezvērs kļūst par sievieti, sieviete – par nezvēru.
Verneres izstāde attēlo, kā kultūrā tiek konstruēta sievišķība – kā trausla, necaurspīdīga un nemitīgi svārstīga struktūra, vienlaikus biedējoša un fetišizēta. Šo darbu tiešā un nepastarpinātā pievēršanās sievietes seksualitātei nereti provocē skatītāju diskomfortu, ētisku uzraudzību un arī nosodījumu. Mākslinieces rotaļīgie, biomorfie tēli iemieso iekšējās pretrunas, kas rodas, sievietei pieprasot tiesības uz seksuālu autonomiju. Tie ir spilgti un ekspresīvi, tomēr apveltīti ar smalku apziņu par sekām, kas rodas, atkāpjoties no sabiedrībā pieņemtajiem “pareizās” sievišķības rāmjiem. Kontrastā ar padomju modernisma arhitektūras stīvo ģeometriju, Verneres dzīvīgās olas temperas figūras rada klusu sadursmi starp dabisko impulsu un ideoloģisko kārtību.
Izstādes kuratore ir Žanete Liekīte.
Dailininkų sąjungos galerija
Vokiečių g. 2, Vilnius
Pētera Vīksnas personālizstāde “This Feels Familiar”
Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2025 ietvaros
Galerijā ASNI
20. jūnijs–2. augusts
No 20. jūnija līdz 2. augustam laikmetīgās mākslas galerijā ASNI būs skatāma fotogrāfa Pētera Vīksnas personālizstāde “This Feels Familiar”.
Šajā jaunajā darbu ciklā Vīksna pēta divus paralēlus naratīvus – urbāno un ķermenisko –, analizējot to krustpunktus, kontrastus un kopīgās struktūras. Izstāde notiek Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2025 ietvaros, kuras šī gada tēma ir “neredzams, bet klātesošs”. Vīksnas darbs cieši sasaucas ar šo koncepciju, piedāvājot pārdomas par dīvaini pazīstamo atpazīšanas sajūtu – brīdi, kad svešais kļūst personisks, pat intīms.
Galerijas ASNI telpas piepildīs fotodarbi ar dažādu materialitāti, kā arī unikāla instalācija, kas veltīta urbanitātei. Šī instalācija atklās pilsētvidi gan kā iekļaujošu telpu cilvēkiem, gan kā antropoloģiskas izpētes objektu. Pēteris Vīksna rosina domāt par to, kā cilvēku kustību veidotās trajektorijas var mainīt savu nozīmi, kad tās tiek fragmentētas fotogrāfijā – ierastām vietām zūd tām piešķirtā jēga, kad kamera izgaismo negaidītas detaļas.
Turpinot šo konceptuālo pieeju, Vīksna izstādei radījis arī jaunu darbu sēriju, kurā pievēršas cilvēka ķermeniskuma tēmai. Kailuma dažādību Pēteris Vīksna portretē, atsakoties no tradicionālajam aktam piemītošā androcentrisma – uztverot ķermeni kā aktoru, viņš reflektē par ērtuma un neērtuma robežām, sabiedrībā pastāvošajām dažādajām balsīm (uzskatu sistēmām), un vienojas vizuālā spēlē ar katru savu tverto modeli.
Izstādes kuratore ir Auguste Petre.
Galerija ASNI
Kr. Valdemāra iela 17A, Rīga
Sarunu festivāls LAMPA
Cēsīs
20.–21. jūnijs
Sarunu festivāls LAMPA norisināsies Cēsīs 20.–21. jūnijā.
Sarunu festivāls LAMPA ir vide un impulss nemitīgai sevis pilnveidošanai mūžīgi mainīgajā pasaulē. Festivāla saturs neatstāj vienaldzīgu – tās ir divas dzīvesprieka pilnas dienas, kurās asināt prātu, paplašināt redzesloku un izaicināt savus priekšstatus. Tā ir iedvesmojoša un aizraujoša platforma visiem, kam ir ko teikt, visiem, kas vēlas uzzināt un sarunāties par Latvijai, Eiropai un pasaulei būtiskiem jautājumiem.
Festivāls ir liela mēroga iniciatīva, atvērta platforma, kuras saturu veido vairāk nekā 300 organizācijas un aktīvi indivīdi, kopīgiem spēkiem radot vietu, kur brīvā, nepiespiestā gaisotnē apmainīties ar viedokļiem un cieņpilnā veidā diskutēt par sabiedrībā aktuālām tēmām.
Festivāla ietvaros notiks vairākas ar mākslu saistītas aktivitātes. Būs Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkota saruna “Pārsteidzošo testu poligons. Mākslas loma sabiedrības pieaugšanā”, kas meklēs atbildes uz jautājumiem – kā mākslas pasaule var palīdzēt meklēt risinājumus informācijas kara, koloniālisma un vardarbības seku apzināšanā? Kā tā var veicināt jaunu attīstību un mācību formulēšanu?
Gaidāma Fonda “Mākslai vajg telpu” rīkota saruna “Sarkano Šķūni gaidot” par to, kā mākslinieks dzīvo un strādā līdzās varai – gan tai redzamajai, gan iekšējai? Kā saglabāt radošo brīvību un cilvēka cieņu laikmetos, kad pasaule mainās? Sarunā būs iespēja uzzināt vairāk arī par plašāku iniciatīvu Staprāns100.
Notiks Latvijas Nacionālā arhīva rīkota saruna “Kā mākslīgajam intelektam iemācīt mīlēt Streiču, Raini un Purvīti?”, lai izvērtētu MI lomu kultūras politikā un tā ietekmi uz mantojuma saglabāšanu, interpretāciju un pieejamību; kā kultūras mantojums var kalpot par MI trenēšanas resursu, saglabājot autentiskumu un kontekstuālo precizitāti.
Ieplānota arī biedrības “Purvīša muzejs” rīkota diskusija “Mūsu identitāte. Meklēt un atrast Purvīti”, iedziļinoties Vilhelma Purvīša mantojumā un tā nozīmē mūsdienu Latvijā un latviešos.
LAMPĀ notiks arī vairākas izglītojošas un iekļaujošas darbnīcas. Bet brīvdabas mākslas telpa SAVVAĻA šogad LAMPĀ aicinās uz mākslas akciju ar nosaukumu “Patvēruma vieta / A sheltered space”, lai kopā ar laikmetīgās mākslas pārstāvjiem pētītu LAMPAS centrālo tēmu – sarunāšanās formas. SAVVAĻA komanda būs izveidojusi telpisku instalāciju, kuru aicinās LAMPAS apmeklētājus lietot gan individuāliem sarunas formātiem, gan kolektīviem notikumiem. Skatuve - instalācija - būve “Patvēruma vieta” veidota, lai rosinātu empātiskas un vienlīdzīgas cilvēku attiecību pieredzes. Šī būs ceturtā šīs instalācijas transformācija. Iepriekš tā ir bijusi lasītava izstādē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, scenogrāfijas elements operā Valmieras teātra festivālā un karuselis – pilsētvides instalācijā Berlīnē. Tās dažādo veidolu radīšanā piedalījušies Andris Eglītis, Tils Zigmunds Ozoliņš, Mārtiņš Savruts, Katrīna Neiburga, Jānis Noviks un citi. Sēžamelementus veidojusi māksliniece Liene Pavlovska.
Ekspresizstāde “Beatrise Kārkliņa sveic svētkos!”
Rīgas Porcelāna muzejā
20. jūnijs–3. augusts
Beatrise Kārkliņa. Dekoratīvs šķīvis "Salūts". Autordarbs. 2018
No 20. jūnija līdz 3. augustam Rīgas Porcelāna muzeja radošajā darbnīcā būs skatāma ilggadējās Rīgas Porcelāna rūpnīcas mākslinieces Beatrise Kārkliņa jaunāko darbu ekspresizstāde “Beatrise Kārkliņa sveic svētkos!”.
Beatrise Kārkliņa (dz. Pāne, 1933) ir māksliniece-dizainere, kuras radošais mūžs aizritējis Rīgas Porcelāna rūpnīcā. Tā laikā māksliniece radījusi dizainu virknei porcelāna priekšmetu, kas joprojām atrodami daudzos mājokļos un ieņem būtisku vietu Latvijas industriālā dizaina vēsturē.
Ekspresizstāde “Beatrise Kārkliņa sveic svētkos!” ir veltīta Latvijas tautas mitoloģijā tik būtiskajiem saulgriežiem, to svinēšanas paradumiem senatnē un mūsdienās, kā arī ļauj ikvienam interesentam iepazīties ar mākslinieces daiļradi, kas tapusi pēdējos gados, veidojot savdabīgus tiltus starp porcelāna mākslas un rūpniecības vēsturi un tās aktuālajiem procesiem mūsdienās.
Rīgas Porcelāna muzejs
Konventa sēta, Kalēju iela 9–11, Rīga
Uta Bekaia izstāde “Jāņi”
PAiR residence Pāvilostā
21. jūnijs–2. jūlijs
No 21. jūnija līdz 2. jūlijam PAiR residence Pāvilostā būs skatāma daudzdisciplinārā mākslinieka no Tbilisi, Uta Bekaia, izstāde “Jāņi” un vietai specifiska performance un instalācija, kas veltīta Latvijas bagātajām Jāņu tradīcijām. Projekts, ko Uta Bekaia izstrādājis PAiR rezidencē Pāvilostā, pirmizrādi piedzīvos kā tiešraides performance 2025. gada 21. jūnijā un kļūs par dinamisku saulgriežu svinību, aicinot apmeklētājus pievienoties pārveidošanās un kultūras atmiņas tēmām.
Pēc performances, no 23. jūnija līdz 2. jūlijam, PAiR būs skatāma instalācija, kas dokumentēs procesa norisi un performancē izmantoto materiālu pēdas.
Rezidences laikā Uta Bekaia cieši sadarbojies ar vietējām audējām, kuras radīs audumus izrādes tērpiem. Balstoties uz latviešu folkloru un rituālu tradīcijām, “Jāņi” savīs senos amatus un mūsdienu mākslu, radot ieskaujošu pieredzi, kas ciena dabas un atjaunotnes ciklu.
Izstādes kuratore ir Daria Kravčuka.
PAiR rezidence
Ernesta Šneidera laukums 11, Pāvilsota
Ievas Krūmiņas izstāde
“Ilustrācijas persiešu dzejnieka Džalāledīna Muhammeda Rūmi
citātu izlasei “Divrindes””
Turaidas muzejrezervātā
21. jūnijs–7. septembris
No 21. jūnija līdz 7. septembrim Turaidas muzejrezervāta muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamaja majā būs skatāma Ievas Krūmiņas izstāde “Ilustrācijas persiešu dzejnieka Džalāledīna Muhammeda Rūmi citātu izlasei “Divrindes””.
Māksliniece Ieva Krūmiņa par izstādi saka: “Par atslēgu ilustrācijām kļuva ornaments – ģeometriskās formās un simbolos iekodēta valoda, kas, izrādās, ir tuva un saprotama Baltu kultūras telpā dzīvojošajiem cilvēkiem. Jau pirms daudziem gadiem, pētot, salīdzinot un lasot orientālo paklāju grāmatas, nonācu pie secinājuma, ka Baltu un Tuvo austrumu kultūrās ir daudzi kopīgi rakstu zīmju elementi, vēl vairāk, mūsu priekšteči ir lietojuši līdzīgus kompozicionālos izteiksmes veidus, rakstu kārtojumu proporcijas un krāsu gammas. To var redzēt lielajā Pasaules koka zīmējumā, kurā kopā aug latviešu, azerbaidžāņu, persiešu rakstu motīvi. Ne katrs varētu tos atdalīt un precīzi sašķirot pēc etniskās piederības, droši vien es pati arī vairs ne. Tas liek aizdomāties par civilizācijas kopīgajām saknēm, esību starp debesīm un zemi – vietu, kur dzimst māksla”.
Māksliniece Ieva Krūmiņa ir Latvijas Mākslas Akadēmijas Tekstila katedras profesore, Latvijas Mākslinieku Savienības un Tekstilmākslinieku Asociācijas locekle, daudzu starptautisku izstāžu dalībniece un kuratore.
Turaidas muzejrezervāts
Turaidas iela 10, Turaida
Izstāde “Vasaras atspulgi”
Liepājas muzejā
līdz 29. jūnijam
Līdz 29. jūnijam Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē skatāma izstāde “Vasaras atspulgi”, kas veidota no muzeja mākslas kolekcijas. Izstādē skatāmie darbi aicina izbaudīt vasaras burvību ainavās, klusajās dabās un figurālajās kompozīcijās uz audekla. Vienlaikus tā piedāvā izzinošu ieskatu Liepājas mākslinieku radošajā veikumā no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām.
Izstādē apskatāmi 53 darbi, kuros 33 autori atklāj siltākā gadalaika pilnbriedu Kurzemes plašumos un lauku sētās. Mākslas darbos saplūst lauku ainavu miers un pļavu klusums, cilvēku ikdienas rosība un darba ritms, mežu rāmums un upju plūdums, kā arī saulgriežu gaidas un svinību noskaņas.
Izstādē pārstāvēti tādi mākslinieki kā Augusts Annuss (1893–1984), Jēkabs Apinis (1899–1945), Hermanis Aplociņš (1881–1958), Arturs Baumanis (1892–1975), Egils Jānis Brūns (1938–2015), Ēriks Caune (1908–1958), Staņislavs Diņģelis (1899–1988), Albīns Dzenis (1907–1998), Arvīds Egle (1905–1977), Skaidrīte Elksnīte (1929–2002), Liene Eltermane (1960), Zigurds Filics (1924–2004), Jānis Gunārs Kalnmalis (1939–2023), Aldis Kļaviņš (1938), Jānis Lauva (1906–1986), Edmunds Liepiņš (1904–1993), Jānis Liepiņš (1894–1964), Andrejs Palka (1943–2020), Rūdolfs Pinnis (1902–1992), Pēteris Postažs (1940), Oļģerts Saldavs (1907–1960), Kārlis Sauka (1904–1983), Roberts Stārosts (1908–1958), Miki Svjatiks, Žanis Sūniņš (1904–1993), Kārlis Frīdrihs Šaumanis (1905–1971), Mērija Martens Ulmane (1874–1931), Teodors Uldriķis (1909–1973), Valters Uzticis (1914–1991), Ernests Veilands (1885–1963), Vilis Viduks (1899–1956), Matīss Zavickis (1911–1988) un Jānis Rūdolfs Zuntaks (1906–1985).
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Ritas Uļjanovas personālizstāde “Meiteņu stāsti”
Galerijā “Romas dārzs”
līdz 6. jūlijam
Līdz 6. jūlijam galerijā “Romas dārzs” skatāma mākslinieces Ritas Uļjanovas personālizstāde “Meiteņu stāsti”. Izstāde ir kā aizraujošs un vizuāli tēlains ceļojums, kas atspoguļo Ritas Uļjanovas māksliniecisko attīstību un skatījumu uz pasauli – sapņainā, emocionāli bagātā un tēlaini izjustā stāstu mozaīkā.
Iedvesma tiek smelta dabā, ceļojumos, cilvēkos un viņu emocijās. Ziedi, koki, putni un dažādi mitoloģiski tēli kļūst par gleznās ieaustiem simboliem.
Tomēr galvenās varones šajā izstādē ir meitenes – priecīgas vai skumjas, mātes vai meitas, pasaules glābējas vai vienkārši tautumeitas. Jūtīgas, sapņainas, dažkārt mistiskas vai alegoriskas būtnes, kas katra nes sevī kādu stāstu, iekšējo noslēpumu.
“Aiz katras gleznas slēpjas kāds stāsts, atklājot tēlu raksturus un viņu dziļākās izjūtas,” saka māksliniece.
Šie darbi ir personiski, dzimuši no dzīves piedzīvotā un pārdzīvotā, kur realitāte saplūst ar fantāziju, bet vizuālā valoda kļūst par atslēgu uz emocionāli bagātu un sievišķīgi smalku pasauli.
Galerija “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja
Ievas Raudsepas projekts “Fever Dream”
mākslas telpā “Medūza”, Viļņā
līdz 9. jūlijam
Līdz 9. jūlijam Viļņas mākslas telpā “Medūza” (Videokapsulas telpā) skatāms mākslinieces Ievas Raudsepas projekts “Fever Dream” – videodarbs un to pavadošā instalācija.
Videodarba mērķis ir izpētīt destabilizējošo sajūtu, kas rodas, sastopoties ar “spoku” – kaut ko, kas reiz bijis un atgriežas bez uzaicinājuma, – un to, kā tas var izjaukt mūsu pašapziņu. Alžīrijā dzimušais ietekmīgais franču intelektuālis Žaks Derida (Jacques Derrida) runā par spoku kā par kaut ko, kas vienlaikus ir un nav: tas nav fiksējams valodā, tā identitāte ir mainīga. Austrumeiropas ģeopolitiskā realitāte rāda, ka ar spokiem nav viegli sadzīvot. Videodarbs un to pavadošā instalācija meklē atbildes uz jautājumu – kas ir “starpstāvoklis” un kādas pretrunas no tā izriet?
Mākslas telpa “Medūza”
Šv. Jono gatvė 11, Vilnius, Lietuva
Džemmas Skulmes fonda digitālā arhīva atklāšanas izstāde
Mālpils kultūras centrā
līdz 13. jūlijam
Līdz 13. jūlijam Mālpils kultūras centra deju zalē ir skatāma Džemmas Skulmes fonda digitālā arhīva atklāšanas izstāde – Skulmju ģimenes arhīva ekspozīcija, kā arī mākslinieka Artura Dimitera īpaši veidota instalācija.
Līdz ar izstādes atklāšanu uzsākta fonda ziedojumu vākšanas akcija arhīva saglabāšanai un digitalizācijai.
Mālpils kultūras centrs
Nākotnes iela 5, Mālpils
Rīgas Porcelāna muzeja deponējuma izstāde
“Florālie motīvi porcelānā: Kuzņecova un Jesena fabrikas”
Jaunmoku pilī
līdz 13. augustam
Līdz 13. augustam Jaunmoku pils Freimaņa zālē skatāma Rīgas Porcelāna muzeja deponējuma izstāde “Florālie motīvi porcelānā: Kuzņecova un Jesena fabrikas”.
Izstādē eksponēti 20. gadsimta 1. puses porcelāna un fajansa priekšmeti – servīzes, šķīvji, saldumu trauki un vāzes – no divām ievērojamākajām Rīgas porcelāna fabrikām: M. S. Kuzņecova sabiedrības porcelāna un fajansa fabrikas un J. C. Jessen porcelāna fabrikas. Šie priekšmeti atklāj florālo motīvu popularitāti 20. gadsimta sākuma interjerā un galda kultūrā, ko akcentē smalki dekoli, zeltījumi un klasiskas formas. Florālie raksti – rožu, neaizmirstulīšu, ceriņu un citu ziedu attēli – kļuva par vienu no simboliem, kas savienoja mākslu un sadzīvi.
Jaunmoku pils
Rīgas – Ventspils šosejas 75 km
Anda_abstract izstāde “Spārni gaisā”
Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”
līdz 31. augustam
Līdz 31. augustam Kultūras pils “Ziemeļblāzma” izstāžu zālēs skatāma gleznotājas Anda_abstract izstāde “Spārni gaisā”. Izstādes galvenā tēma ir spārni – skats no putna lidojuma uz zemi, cilvēkiem, notikumiem, šo laikmetu. Māksliniece Anda_abstract ir abstraktā ekspresionisma pārstāve, un košas krāsas palīdz paust emocijas uz audekla, uzrunāt un stāstīt par šo laikmetu, kurā dzīvojam.
“Iedvesma ir rodama it visur, bet īpaši dabā, un mana izstāde “Spārni gaisā” stāsta par skatu no putna lidojuma, par to, kāda pasaule izskatās no augšas. Izstādē būs apskatāms arī īpaši Ziemeļblāzmas pilij veltīts darbs, jaunākie darbi, kā arī astoņu gadu posmā tapušie mākslas darbi,” tā par izstādi stāsta māksliniece.
Kultūras pils “Ziemeļblāzma”
Ziemeļblāzmas iela 36, Rīga
Izdota Voldemāra Šķēles grāmata
“Grafiti kultūra. Pirmā burtnīca”
Izdevniecība LAVA izdevusi jaunu un unikālu grāmatu – Voldemārs Šķēle “Grafiti kultūra. Pirmā burtnīca”. Grāmata balstīta uz 18 gadu laikā vāktu grafiti piemēru kolekciju no Latvijas un ārvalstīm, un tā piedāvā dziļu analīzi par sabiedrības, pašvaldību un institūciju attieksmi pret grafiti.
Autors arī aplūko grafiti terminoloģijas jautājumus un latviskojuma iespējas, sniedzot personisku un argumentētu skatījumu par grafiti kā dinamisku, bieži pārprastu laikmetīgās kultūras izpausmi.
Grāmata ir pieejama grāmatnīcās “Jānis Roze” un “Globuss”, kā arī interneta veikalā www.buki.lv.
