Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
“Savvaļa” izziņojusi pieteikšanos divām rezidencēm
Pieteikšanas līdz 11. un 17. augustam
Līdz 17. augustam ir iespēja pieteikties “Savvaļas” rakstīšanas nometnei dzejnieka un redaktora Henrika Eliasa Zēgnera vadībā. “Savvaļas rakstīšanas nometne” notiks no 1. līdz 6. septembrim. Dalība atvērta māksliniekiem, literātiem un visu citu kultūras jomu autoriem, neatkarīgi no viņu rakstīšanas pieredzes. Nometnē iespējams piedalīties gan bez iepriekš izstrādātas idejas, gan arī strādāt pie specifiski iecerētiem tekstiem; programmas ritmu veidos laiks rakstīšanai, kopīgas darbnīcas, apspriedes un tekstu lasījumi. Pieteikumā vienas rindkopas garumā jāpastāsta par interesantāko tekstu, kas pēdējā laikā lasīts, un – ja tāda ir – brīvā formā jāieskicē iecere nometnē tapušajam rakstam.
Līdz 11. augustam iespējams pieteikties darbnīcai/rezidencei “Zīmēt ar skaņu, gleznot ar gaismu”, kas notiks Savvaļas partnerorganizācijas Maajaam rezidencē Igaunijā. Pieteikšanās atvērta sešiem dalībniekiem: trim no Dienvidigaunijas un trim no Latvijas Vidzemes vai Kurzemes reģiona. Šajā darbnīcā dalībnieki izzinās skaņas un gaismas mijiedarbību, praktiski eksperimentējot ar audio sintēzi un lāzera projekciju. Neatkarīgi no tā, vai esi pieredzējis “tehnoloģiju ķimerētājs” vai vienkārši ziņkārīgs, tu tiksi aicināts veidot audiovizuālus instrumentus, kas ar gaismas stariem zīmē abstraktus attēlus un rada viļņojošus, mirguļojošus krāsu laukus. Darbnīcā būs arī īss ievads programmēšanas vidē Pure Data – brīvā un daudzpusīgā rīkā darbam ar skaņu, attēlu un citiem medijiem.
Darbnīcas vadītājs, amerikāņu skaņu mākslinieks, instrumentu veidotājs un pedagogs Dereks Holcers, iepazīstinās ar to, kā kontrolēt lāzera starus, spoguļus, motorus un stikla difraktorus, lai otrās sesijas noslēgumā kopīgi radītu audiovizuālu gaismas performanci.
“Savvaļa”
Drustu pagasts
Izstāde “Es iekodos stikla lagūnas ādā”
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā
15. augusts–26. oktobris
No 15. augusta līdz 26. oktobrim Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā būs skatāma izstāde “Es iekodos stikla lagūnas ādā”, kas ir mākslinieču Laimdotas Malles, Anastasijas Šnepes-Šnepes un Rebekas Kornas dueta sadarbības projekts. Nosaukums vedina domāt par fizisku pieskārienu – par ievainojamu, caurspīdīgu un mirdzošu materialitāti. Lagūna kalpo kā metafora vilinošai un plīstošai, efemerai un intīmai pasaulei, kamēr iekošanās asociatīvi rosina domāt par maigu vardarbību un arī izaicinājumu – pietuvoties un pārplēst membrānu starp sevi un pasauli.
Laimdotas Malles tēlnieciskie darbi pēta to, kā ķermenis kļūst par pieredzes telpu – tā ievainojamību, pretošanos un atjaunošanos. Malle strādā ar vasku, ģipsi un organiskām formām, kas atgādina cilvēka ādas virsmu, pētot ķermeņa reakciju uz fiziskiem un emocionāliem ievainojumiem.
Anastasija Šnepe-Šnepe un Rebeka Korna pēta ķermeni kā paaudžu atmiņas glabātāju. Viņu darbos ūdens ir ne tikai materiāls, bet arī metafora un līdzdalībnieks. Mākslinieces ceļojušas uz vietām, kas saistītas ar viņu ģimeņu vēsturi, vācot ūdens paraugus. Vēlāk tie izmantoti analogu fotogrāfiju attīstīšanai, kā arī kļuvuši par zīmīgu atskaites punktu pūstā stikla skulptūrām. Viņu darbā ūdens tulko pagātni valodā, kas ir tikpat mainīga kā atmiņa.
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga
Anastasija Sosunova personālizstāde “Spit Bite”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
15. augusts–28. septembris
No 15. augusta līdz 28. septembrim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāma Anastasijas Sosunovas pirmā personālizstāde Latvijā “Spit Bite”, kas apvieno jaunus un agrāk radītus darbus daudzpusīgā pētījumā par “dari pats” kultūru, fanu mākslu un kopijas kā tādas pirmsākumu meklējumiem. Māksliniece piedāvā terminu no iespiedgrafikas žargona – spit bite, kur skābe tiek nepastarpināti klāta uz iespiedplates, saskarsmes brīdī iekožoties metālā. Patiesi – neskaitāmi kustīgi un nekustīgi attēli tiek izspļauti pasaulē, atstājot koduma pēdas.
Izstādē Sosunovas kodinātās, bet ar krāsu neklātās matricas, kas iesaldē attēlus jaunradītā, tīra potenciāla un reproducējamības stāvoklī, ir pretnostatītas viņas nesenākajiem video un tēlniecības darbiem. Pēdējie no tiem reprezentē savdabīgu būvniecības preču veikala fanu mākslu: citējot sakrālus tekstus, veicot rituālus un meklējot slepenus simbolus kādas biznesa impērijas logotipos, arhitektūrā un pat atlaižu bukletos.
Savā dziļākajā būtībā “Spit Bite” pievēršas mākslinieces interesei par attēlu, iekāres un sekošanas veidošanos un apriti, to savstarpējām ietekmēm, sajaukšanos un pašsaglabāšanos.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2, Rīga
Seminārs “Iekļaušana un laikmetīgā māksla”
Zentas Mauriņas piemiņas istabās Grobiņā
15. augustā
15. augustā visas dienas garumā Zentas Mauriņas piemiņas istabās Grobiņā būs iespēja iepazīties gan ar laikmetīgās mākslas projekta rezultātiem, kas pēdējo pusgadu norisinājās Dienvidkurzemē, gan otrajā dienas daļā piedalīties meistarklasē, kuru vadīs projekta mākslinieces kopā ar cilvēku ar invaliditāti kopienām un horeogrāfi, iekļaušanas eksperti no Lietuvas – Biruti Banevičūti. Uz dienas pirmo daļu aicināti mākslas, kultūras un sociālajā jomā strādājošie, savukārt otrajā dienas daļā no plkst. 14.30 notiks atvērtās darbnīcas ikvienam interesentam un cilvēku ar invaliditāti kopienām.
Programma:
10.00–12.00 / projekta mākslinieču prezentācijas par notikušajām darbnīcām Dienvidkurzemē un Birutes Banevičūtes (LT) prezentācija par savu pieredzi iekļaujošas dejas un teātra veicināšanā. Uz pirmo daļu īpaši aicināti mākslinieki, kultūras darbinieki, mākslas jomas pārstāvji, kā arī interesenti no sociālās iekļaušanas jomas.
13.00–14.00 / Birutes Banevičūtes (LT) darbnīca māksliniekiem, kuri vēlas strādāt ar iekļaušanas un invaliditātes tēmām (vajadzības gadījumā tiks nodrošināts tulkojums no angļu uz latviešu valodu)
14.30–16.00 / radošās darbnīcas ar projekta māksliniecēm un cilvēku ar invaliditāti kopienām.
Dalība ir bezmaksas, taču lūgums iepriekš pieteikties šeit.
Zentas Mauriņas piemiņas istabas
Lielā iela 84, Grobiņa
Izstāde “Dialogi”
Cēsu Izstāžu namā
16. augusts–28. septembris
No 16. augusta līdz 26. septembrim Cēsu Izstāžu namā būs skatāma izstāde “Dialogi” – mākslinieku stāsti glezniecības valodā par radošo domu un darbu, par satikšanos Cēsīs, par pilsētu kā iedvesmojošu vietu, laiku un telpu trīspadsmit vasaru garumā.
Biedrība “artCēsis” kopš 2012. gada ik vasaru organizē mākslas plenērus gleznotājiem.
Plenēri ir sava veida izaicinājums māksliniekiem – līdztekus radošajai daudzveidībai tie sniedz iespēju pilnveidot zināšanas un prasmes dažādās glezniecības tehnikās un tās atklāt savos jaunradītajos darbos.
Cēsu Izstāžu nams
Pils laukums 3, Cēsis
Izstāde “FRESH: Jaunais Latvijas keramikā”
Cēsu Izstāžu namā
16. augusts–28. septemris
No 16. augusta līdz 26. septembrim Cēsu Izstāžu namā būs skatāma izstāde “FRESH: Jaunais Latvijas keramikā”.
5. Latvijas Keramikas biennāles programma sākas ar “FRESH: Jaunais Latvijas keramikā”. Tā izceļ darbus no māksliniekiem, kas pavisam nesen pabeiguši Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedras studijas un turpina patstāvīgu radošo darbību, veidojot savas darbnīcas, izstādes, meistarklases un citus pasākumus.
Neizvairoties no funkcionalitātes un dekoratīvisma, keramika spēj vēstīt gan par visai mākslas pasaulei aktuāliem notikumiem, gan par dziļi personiskiem stāstiem.
Laimas Lauriņas veidotā sešu vāžu sērija ir meditācija par savas būtības izziņu – tā kļūst par sava veida astroloģisku pašportretu, kur katrs objekts iemieso un stāsta par autores esību pastāvīgā kustībā starp likteni un izvēli.
Martas Prēdeles darbu sērija “Līkloči” pēta māla plasticitāti, tā plūstošo ainavisko šarmu reljefa līkločos un apdedzināta māla vizuālo pašpietiekamību.
Lindai Ķivulei keramika kļūst par atbildes mediju mākslas nošķīrumam no ikdienas dzīves – izstādē viņa prezentē daudzfunkcionālu vides objektu saviesīgiem pasākumiem.
Lindas Zeltas darbos keramikas izmantojums fascinē ar tiešu un nepastarpinātu materialitāti, kas neizbēgami saistās arī ar ķermenisku pieredzi un tās ietekmi.
Egijas Grīnfeldes veidotās formas vilina pieskarties un sajust melno spirālveida Omāru.
Ūdens motīvs Megijas Zonnes darbos kalpo kā tilts starp reālo, ierasto un pārpasaulīgo – lai no jauna ieraudzītu pašsaprotamo, atcerētos pirmelementa skaistumu, atzītu tā ekoloģisko trauslumu un apņemtos to saglabāt nākamajām paaudzēm.
Katerinas Geidukas darbi kļūst par komentējošām etīdēm mūsdienīgas pastāvēšanas mainīgajai iedabai.
Ojūnai Batbajarai keramikā radītās formas ir dinamiska izpausme autores daiļrades mainīgajai identitātei, kas veidojusies dialogā starp sajūtu un materiālu.
Cēsu Izstāžu nams
Pils laukums 3, Cēsis
Gitas Ābolas personālizstāde “Tumšais medus”
Cēsu Izstāžu namā
16. augusts–28. septemris
No 16. augusta līdz 26. septembrim Cēsu Izstāžu namā skatāma Gitas Ābolas personālizstāde “Tumšais medus”.
Gita Ābola ir māksliniece, kura runā ar skatītāju maigā un pārdomātā valodā. Viņas keramikas figūras ir bērnišķīgi sirsnīgas, viegli ironiskas un vienlaikus filozofiskas. Tās nav tikai dekoratīvi priekšmeti – tie ir mazi stāsti, kas ieguvuši formu caur māla valodu.
Izstādē “Tumšais medus” autore terapeitiski “rokas” slāni pa slānītim tuvāk tai pirmatnējai sievietei sevī, vienlaikus salīdzinot šo procesu ar bišu saimi – vienotu organismu, sabiedrību, kurā katrai vienībai ir sava loma.
Sieviete kā bite – vadāma? Iespaidojama? Tajā pašā laikā – neparedzama spietotāja...
Cēsu Izstāžu nams
Pils laukums 3, Cēsis
“Art Fair Liepaja 2025”
Liepājā “Tipogrāfijas radošajā kvartālā”
16.–17. augusts
No 16. līdz 17. augustam Liepājā “Tipogrāfijas radošajā kvartālā” būs skatāma Liepājai veltīta vizuālās mākslas izstāde, kas sevi piesaka kā “Art Fair Liepaja 2025” ar saukli “Liepāja Liepājā”, izceļot Liepājas individualitāti, šarmu un pilsētas neizmērojamo potenciālu. Šajā mākslas gadatirgū piedalīsies vairāk kā 50 Latvijas vizuālās mākslas profesionāļi.
Pirmais, bet par tradīciju plānotais “Art Fair Liepaja 2025” pasākums tiek veidots kā kvalitatīvs mākslas gadatirgus formāts, akcentējot mākslinieka kā individualitātes talantu. Lielākā daļa mākslas gadatirgu specializējas uz koncepciju, ka tajos drīkst piedalīties vienīgi galerijas un galeriju pārstāvētie mākslinieki. Savukārt “Art Fair Liepaja 2025” organizatori uzsvaru liek uz pašu mākslinieku un viņu talanta novērtējumu un izcelšanu vienotā izstādes - gadatirgus formātā. Pirmajā atklāšanas gadā galvenais akcents tiks likts uz Latvijas māksliniekiem. No Liepājas māksliniekiem izstādē piedalīsies Igors Bernāts, Līga Ķempe, Mārtiņš Krūmiņš, Toms Vītols un Didzis Jurkovskis. Nākamajā, 2026. gada pasākumā tiks piepulcināti kolēģi no Lietuvas un Igaunijas. Savukārt 2027. gadā, kad Liepāja pildīs Eiropas kultūras galvaspilsētas misiju, “Art Fair Liepaja 2027” gadatirgū tiks prezentēti Eiropas vizuālās mākslas pārstāvji.
Izstādē būs apskatāmi darbi plašā vizuālās mākslas mediju un formātu spektrā no glezniecības un tēlniecības līdz audiovizuālām instalācijām, rosinot dialogu par vizuālās mākslas šī brīža aktualitātēm.
“Tipogrāfijas radošais kvartāls”
Andreja Pumpura iela 10, Liepāja
Izstāde “Ventas Dzirkstīm 50”
Mākslas telpā “Studija”
16. augusts–28. septembris
No 16. augusta līdz 28. septembrim mākslas telpā “Studija” būs skatāma izstāde “Ventas Dzirkstīm 50”, kas veltīta kustībai Kuldīgā “Ventas Dzirkstis”.
“Ventas Dzirkstis” 1970. gados aizsāka dīdžejošanas un diskotēku kultūru Kuldīgā. Aktīvi darbojoties līdz pat 1990. gadu beigām un spēlējot ne tikai Latvijas robežās, bet arī ārpus tām, “Ventas Dzirkstis” iepazīstināja publiku gan ar jaunāko mūziku un tehnoloģijām, gan darbojās kā kopienu vienojošs un stiprinošs elements, iesaistot visdažādāko profesiju pārstāvjus. Šodien šo kustību var uzskatīt par daļu no reģiona nemateriālā kultūras mantojuma, ko ir svarīgi izzināt, saglabāt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm.
“Ventas Dzirkstis” šovi bija starpdisciplināri pasākumi, kas apvienoja mākslu, tehnoloģijas un sabiedrību. Tos veidoja mūziķi, skaņu inženieri, tērpu mākslinieki, horeogrāfi un citi radošie prāti. Šie pasākumi ne tikai bagātināja padomju ikdienu, bet arī radīja ilgtspējīgu kultūras kodu. Izstāde ir vērtīgs komunikācijas punkts starp pagātni un tagadni, atgādinot par kopienas spēku un kultūras nepārtrauktību.
Izstāde veidota mūsdienīgā un izglītojošā formā, ļaujot skatītājiem iepazīt “Ventas Dzirkstis” mantojumu ar video, fotogrāfiju, skaņu ierakstu un citu mediju palīdzību.
Kuratore ir Maija Rudovska
Mākslas telpa “Studija”
Kaļķu iela 14, Kuldīga
Jāņa Jansona personālizstāde “Starp vakardienu un rītdienu”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
līdz 30. augustam
Līdz 30. augustam Latvijas Mākslinieku savienības galerijā skatāma mākslinieka, scenogrāfa Jāņa Jansona personālizstāde “Starp vakardienu un rītdienu”, kas veidota kā mākslinieka radošās daiļrades pārskats. Izstādē eksponētas gleznas, dekorāciju meti un telpiski objekti, kas tapuši, sākot no 20. gs. 80. gadiem.
Scenogrāfijā Jānis Jansons izstrādājis dekorāciju metus, izkopjot modernisma asociatīvās tēlainības stilistiku. Mākslinieks savos darbos norobežojas no libreta naratīvā vēstījuma un veido tēlu interpretācijas pasauli, kurā mīt simboli un tēlainība. Autora darbos uzsvērta attēlojamā notikuma sensitīvā fragmentācija, lai veidotu zemapziņas saikni ar skatītāju. Gleznās attēlotās figūras šķietami veido sasaisti ar izrāžu kostīmu metiem.
LMS galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
Vizuālās mākslas izstāde “Kailums”
Liepājas muzejā
līdz 31. augustam
Līdz 31. augustam Liepājas muzejā skatāma vizuālās mākslas izstāde “Kailums”, kurā aplūkojami izcilu latviešu mākslinieku darbi, tostarp vienas no spožākajām aktu žanra pārstāvēm – Felicitas Pauļukas, Jaņa Rozentāla, Jāzepa Pīgožņa, Vijas Maldupes, Intas Dobrājas, Andreja Ģērmaņa, Anša Cīruļa, Matīsa Zavicka, Valtera Uztiča, Alda Kļaviņa, Veltas Plaudis, Baņutas Ancānes, Pētera Postaža, Jāņa Zuntaka, Harija (Hermaņa) Eberšteina, Noras Drapčes, Edvīna Kalnenieka, Oļģerta Jaunarāja, Valda Mackara (MIC) un citu plaši atpazīstamu autoru darbi.
Tie atklāj cilvēka ķermeņa skaistumu kā dabas radītu šedevru un pilnības iemiesojumu, kā arī tā spēku un trauslumu.
Kailums Latvijas mākslā ir vairāk nekā ķermeņa attēlojums – tas ir caurvijošs motīvs, kas atspoguļo cilvēka meklējumus pēc brīvības, patiesuma un identitātes dažādos laikmetos. Pirms Pasaules kariem kailais ķermenis simbolizēja cilvēcību un garīgo brīvību, padomju laikā tas kļuva par klusās pretošanās valodu, apslēptu simbolos un niansēs. Atjaunotajā Latvijā tas atkal uzplaukst kā autentiskuma un gara brīvības zīme.
Mākslinieki, atainojot kailo ķermeni, atklāj ne tikai miesas trauslumu un spēku, bet arī tautas dvēseles ilgas – būt redzamai, dzirdamai, patiesai.
Šajos tēlos savijas daba, dabiskais un kultūra, vēsture, tagadne un nākotnes cerības, aicinot skatītāju uz pārdomām par to, kas mūs padara patiesi cilvēcīgus.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Nikolaja Krivošeina personālizstāde “Trajektorijas II”
Galerijā “Bazar’t”
līdz 31. augustam
Līdz 31. augustam galerijā “Bazar’t” skatāma gleznotāja Nikolaja Krivošeina personālizstāde “Trajektorijas II”, kurā apskatāmas 17 abstrakcijas tehnikā veidotas gleznas.
“Bezpriekšmetiskā koloristiskā daiļrade” – tā saka par saviem darbiem Nikolajs Krivošeins. Būtu grūti atrast atbilstošāku un labāku raksturojumu. Glezniecība, tās izteiksmes līdzekļi – krāsa, tonālās un krāsu attiecības, kompozīcija, tehniskie gleznošanas paņēmieni – ir galvenais Krivošeina radošo meklējumu objekts. Tieši tāpēc savā mākslā viņš atmet visu lieko, to, kas, viņaprāt, novērš skatītāja uzmanību no glezniecības būtības izpratnes. Mākslinieks apzināti izvairās no jebkurām asociācijām ar ārpasaules formām un priekšmetiem, mēģinot radīt savu telpu, savu realitāti. Šī, veidota no jauna, pasaule nav saistīta ar metafiziku, tā piedāvā skatītājam reālo, uz krāsu emocionālās iedarbības un kompozīcijas uzbūves principiem balstīto estētisko pieredzi.
Jāatzīmē, ka viena no Nikolaja Krivošeina glezniecības iezīmēm ir mūsu laikam ne visai raksturīga pozitīva emocionalitāte. Stāstot par saviem darbiem, Nikolajs Krivošeins nereti meklē paralēles ar mūziku, atrod kopīgo mākslinieka un komponista darbā. Savulaik par to rakstīja arī Vasilijs Kandinskis – abstraktās glezniecības pamatlicējs. Nikolaja gleznas “skan” dažādi, tām var piemist dažādi “krāsu akordi”, tomēr tā vienmēr ir dzīvi apliecinošā gleznieciskā “mūzika”.
Nikolajs Krivošeins vienmēr sevi pozicionē kā glezniecības pārstāvi, tomēr ne mazāk interesanta ir arī viņa pieredze fotomākslas jomā. Viņa veidotās fotogrāfijas skatāmas ka realitātes fragmenti. Tās, pateicoties autora kadra veidošanas meistarībai un “abstrakcionisma” estētikai, kļūst par savdabīgo, konceptuālo viņa gleznojumu papildinājumu. Neskatoties uz lielu radošo potenciālu šajā mākslas veidā, Krivošeins apzināti ierobežo savu darbību stājglezniecības jomā. Viņš, labā nozīmē, nav komercijas mākslinieks. Nemēģinot pielāgoties mūsdienu mākslas tirgum, Krivošeins nerada pieprasīto konceptuālo mākslu, video mākslu, instalācijas, neizmanto multimediju tehnoloģijas, un ne tāpēc ka viņam nav ideju vai oriģinālu koncepciju, tieši otrādi. Sarunās man ne vienu reizi vien bija iespēja pārliecināties, ka, ja viņš realizētu tikai dažas no savām idejām, rezultāts noteikti izraisītu publikas interesi un būtu arī komerciāli veiksmīgs. Bet Nikolajs apzināti izvairās no šī “kārdinājuma”.
Mākslas galerija “Bazar’t”
t/c “Mols” 2.stāvs, Krasta iela 46, Rīga
Ausmas Šmites personālizstāde “MVP”
Siguldas Jaunajā pilī
līdz 13. septembrim
Līdz 13. septembrim Siguldas Jaunajā pilī skatāma mākslinieces Ausmas Šmites personālizstāde “MVP”. “MVP” jeb Minimum Viable Product – minimālais dzīvotspējīgais produkts – tehnoloģiju pasaulē apzīmē produkta vai pakalpojuma versiju ar tikai pašām būtiskākajām funkcijām. Ausmas Šmites izstāde šo jēdzienu pārnes uz mūsdienu cilvēka ikdienu – darba vidi, attiecībām, ikdienišķiem ritmiem un izdzīvošanas mehānismiem. Izstādes vizuālās metaforas šķetina pazīstamu, taču bieži nemanāmu realitāti: ofiss kā sprinta celiņš, kur viss pakārtots skrējienam; klusums pirms zvana sākuma; komandas darbs, kas reizēm nesanāk; vērtību sistēmas, kas ved tikai augšup – ja vien nav izziņota ugunsgrēka trauksme. “Šeit nav problēmu – ir tikai izaicinājumi,” saka māksliniece, rosinot skatītājus pārvērtēt, kas mūsdienu pasaulē tiek uzskatīts par “pietiekami daudz”.
Siguldas Jaunā pils
Pils iela 16, Sigulda
Džemmai Skulmei veltīta izstāde “Uzmanību! Uz ceļa strādā!”
Kultūras centrā “Devons”
līdz 20. septembrim
Līdz 20. septembrim Kultūras centrā “Devons” skatāma izstāde “Uzmanību! Uz ceļa strādā!” – veltījums izcilajai latviešu māksliniecei Džemmai Skulmei, kuras radošais mantojums ir neatņemama Latvijas mākslas vēstures daļa. Izstāde pievēršas mākslinieciskās pārmantojamības idejai, izmantojot kaķa šūpuļa spēles metaforu – motīvu, kas caurvij daudzus mākslinieces darbu ciklus –, lai ilustrētu zināšanu un iedvesmas nodošanu no paaudzes paaudzē. Skulme šajā procesā ir gan saņēmēja, gan devēja – viņa smēlusies no saviem priekšgājējiem un vienlaikus iedvesmojusi neskaitāmus.
Izstādes iekārtojumā izmantoti mākslinieces izgriezti papīra rociņu silueti, kas kalpoja kā šabloni, ar kuriem gleznās tika iebūvēts precīzi noteikts un nosvērts rokas žests. Šīs rociņas, pārklātas ar krāsu slāņiem no neskaitāmajiem darbiem, kuros tās izmantotas, kļuvušas par nozīmīgiem mākslas vēstures artefaktiem. Izstāde aicina aizdomāties par to, no kurienes nāk idejas un kādā brīdī mākslinieks kļūst par to vadītāju. Gatavība – ne tikai mākslinieka, bet arī skatītāja – būt klātesošam ne tikai fiziski, bet arī garīgi, ir būtiska. Gatavība saņemt domu, kad tā nāk, ir viens no vislielākajiem izaicinājumiem. Tā prasa atvērtību, pazemību un modrību. Personīgās atbildības apziņas intensitāte bija viena no spēcīgākajām Džemmas Skulmes īpašībām.
Nosaukums apzināti aizgūts no ceļu satiksmes brīdinājuma zīmes, kas ikdienā aicina palēnināt soli, ievērot piesardzību un būt modriem. Šajā gadījumā – modriem ne tikai uz ielas, bet arī domās un uztverē. Ceļš vienmēr tiek būvēts – reizēm aizlāpīts, reizēm nojaukts un no jauna ieklāts, reizēm tas jāveido vietā, kur nekad nav bijis ceļš, tikai vientuļas taciņas.
Kultūras centrs “Devons”
Pils iela 10, Sigulda
Jāņa Saikovska izstāde “Paldies Dievam – 70!”
Daugavpils Māla mākslas centrā
līdz 30. novembrim
Svinot keramiķa Jāņa Saikovska 70 gadu jubileju, Daugavpils Māla mākslas centrā līdz 30. novembrim skatāma mākslinieka izstāde “Paldies Dievam – 70!”.
Daugavpils ar lepnumu izceļ Tautas daiļamata meistaru Jāni Saikovski, kurš jau vairāk nekā četrdesmit gadus ar savu radošo darbu sargā un attīsta Latgales keramikas tradīcijas.
Meistara rokraksts ir īpaši atpazīstams – tas balstīts uz Silajāņu reģiona Latgales tradicionālās keramikas tradīcijām, bagātināts ar spilgtu polihromiju, dinamiskām formām un lieliem māla darbiem.
Pats Jānis Saikovskis saka: “Es nevarētu dzīvot bez māla. Paldies Dievam, ka es to varu darīt!”
Daugavpils Māla mākslas centrs
18. novembra iela 8, Daugavpils
