Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstāde “Pašportrets ar galvassegu”
Galerijā “Istaba”
29. septembris–24. oktobris
Jaņa Rozentāla mākslas skolas vadītāja Edgara Groševa darbs izstādei “Pašportrets ar galvassegu”
No 29. septembra līdz 24. oktobrim galerijā “Istaba” būs skatāma Jaņa Rozentāla Mākslas skolas izstāde “Pašportrets ar galvassegu”, kurā savus darbus izstādis skolas pedagogi – mākslinieki, kuri ikdienā vada jauno mākslinieku izglītību.
Temats “Pašportrets ar galvassegu” ir mācību uzdevums, kas tradicionāli tiek uzdots audzēkņiem, lai palīdzētu apgūt portreta žanru. Tas ir treniņa uzdevums par anatomiju, proporcijām, gaismēnu un formas modulēšanu. Šoreiz šo izaicinājumu pieņēmuši paši pedagogi, radot darbus, kuros savijas personīgā un profesionālā pieredze ar mākslinieciskās izpausmes brīvību. Katrs darbs ir kā dialogs starp mākslinieku, viņa identitāti un simbolisko elementu – galvassegu, kas vienlaikus atklāj individualitāti un spēju interpretēt tradīciju.
“Galvassega šeit nav tikai aksesuārs – tā kļūst par māksliniecisku metaforu, kas liek domāt par lomu sabiedrībā, identitātes masku, radošo personību un autoritāti. Pedagogu darbos tiek attēlots gan paša mākslinieka tēls, gan emocionālā un psiholoģiskā dimensija,” stāsta izstādes idejas autore un kuratore, viena no skolas pedagogiem – gleznotāja Madara Gulbis.
Galerija “Istaba”
K. Barona 31b, Rīga
Maldas Pornieces gleznu izstāde “Paturēt mirkli”
Teātra namā “Jūras vārti”
1.–26. oktobris
No 1. Līdz 26. oktobrim teātra namā “Jūras vārti” būs skatāma ventspilnieces, mākslinieces Maldas Pornieces gleznu izstāde “Paturēt mirkli”, kas veltīta gleznotājas mīļajai Kurzemei un tās dabai.
Malda Porniece iedvesmu radošajam darbam smeļas Kurzemes ainavās: “Manās gleznās ir attēlotas dažādas Kurzemes vietas, dabas stūrīši, jūra, jūras piekraste, ezeri, meža celiņi, ziedi, pļavas, koki dažādos gadalaikos. Izstāde ir veltījums manai mīļajai Kurzemei.”
Māksliniece savos darbos izvēlas iemūžināt dabas motīvus, un savu iedvesmu viņa atklāj ar šiem vārdiem: “Daba ir īsta, patiesa, tā nemelo, nelielās – tā saprot un mierina. Katru stundu saules gaismas ietekmē mainās krāsas un formas. Ir svarīgi to redzēt, izjust un nepaiet garām. Dabas skaistumu var ieraudzīt vienkāršā smilgā, zālē, ziedu formās un krāsās, kā arī jūrā, mežā, pļavā, mākoņos.”
Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils
Izstāde “Melnā gulbja valdzinājums”
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī “Teātra galerija”
No 2. oktobra
No 2. oktobra Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra “Teātra galerijā” būs skatāma izstāde par ļaunuma mistiku un cerību uz gaismu – “Melnā gulbja valdzinājums”.
Jaunās, 143. sezonas sākumā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris turpina laikmetīgās mākslas valodā sarunāties ar Latvijas sabiedrību par aktuālām tēmām un kritiski analizēt šodienas kultūras procesus.
Pašlaik pasaule ir pārpilna ar krīzēm, politiskām un kultūras plaisām un lūzumiem. Šķiet, top jauna pasaules kārtība, kuras veidols vēl ir nezināms. No medijiem, politikas un ikdienas dzīves bez apstājas plūst cilvēka radīts ļaunums. Varas kāre rada ļauna prāta jaunus mitoloģiskus briesmoņus, apvienojot dabu un tehnoloģijas vardarbības līdzekļos. Ukraiņu tēlnieka P. plūstošās, pelēkās gļotas kļūst par izejvielu melnā gulbja un militāras lidmašīnas hibrīdam, kur putna grācija pārtop par cilvēku un pilsētu iznīcināšanas tehnoloģiju.
Mākslinieka veidotais melnais putns - lidmašīna ir lakonisks, spilgts un emocionāls pretkara vēstījums, kas aicina teātra apmeklētājus kritiski reflektēt par šodienas totalitārisma briesmīgo valdzinājumu, kas rodas un mājo mūsu prātos, veicinot kolektīvu neprātu un izārdot miera, brīvības un tiesību telpu. Kāpēc daudzus mūsu vidū tik ļoti valdzina karš un vardarbība?
Kā šādos apstākļos cerība spēj pievarēt tumsu un tumsonību? Kā melnā gulbja tēls var pārtapt citā mistiskā putnā – fēniksā, par cerības un gaismas atdzimšanas simbolu? Kas mūsos spēj pasargāt un atdzīvināt prāta un sirds labestību?
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris “Teātra galerija”
Kaļķu iela 16, Rīga
Māksla XO galerijas dalība mākslas mese Art Vilnius’25
Viļņā
2.–5. oktobris
No 2. līdz 5. oktobrim Viļņā norisināsies Art Vilnius’25 – viena no lielākajām laikmetīgās mākslas mesēm Baltijā..
Galerija Maksla XO šogad piedāvās izstādi, kas pēta un interpretē ainavu – ainavu kā līniju, ainavu kā eseju un ainavu kā kultūras identitāti. Trīs mākslinieki – Romans Korovins, Artūrs Bērziņš un Michel Castaignet – savos darbos piedāvā atšķirīgus skatījumus, kas vienlaikus savijas vienotā vizuālā naratīvā.
Ekspozīcija ļaus ieraudzīt ainavu kā simbolisku un daudzslāņainu formu – tā būs gan estētiska pieredze, gan pārdomu telpa par vietu, kultūru un personisko attiecību ar vidi.
Art Vilnius’25
Laisves av. 5, Viļņa, Lietuva
Izstāde “Neērtais aicinājums: sievietes garīdznieces luteriskajā baznīcā”
Muzejā un pētniecības centrā “Latvieši pasaulē”
2. oktobris, 2025–9. janvāris, 2026
No 2. oktobra līdz 2026. gada 9. janvārim muzejā un pētniecības centrā “Latvieši pasaulē” būs skatāma izstāde “Neērtais aicinājums: sievietes garīdznieces luteriskajā baznīcā”.
Izstādes uzmanības centrā ir latviešu sievietes, kuras kļuvušas par mācītājām luterāņu baznīcā un kalpo ārpus Latvijas, jo Latvijā to darīt nav iespējams. Vairāk nekā divdesmit sievietēm nācies pamest mājas, lai īstenotu savu aicinājumu būt mācītājām. 1975. gadā aizsāktā sieviešu ordinācija mācītāju amatā Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā tika apturēta 1993. gadā un līdz šim nav atjaunota. Tomēr sievietes garīdznieces arī šodien kalpo savās draudzēs – gan ārvalstīs, gan Latvijā –, esot Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā pasaulē.
Izstāde “Neērtais aicinājums” atklāj desmit latviešu sieviešu mācītāju dzīvesstāstus, viņu ticības un aicinājuma ceļu, kā arī izaicinājumus, ko rada sabiedrības un baznīcas attieksme pret sieviešu kalpošanu. Interviju fragmenti, priekšmeti un fotogrāfijas liecina par sieviešu nozīmīgo ieguldījumu mūsu garīgajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē un liek uzdot jautājumu: kāpēc sieviešu balsis vēl joprojām tiek apslāpētas vai filtrētas?
Dziļāku ieskatu izstādē aplūkotajā problemātikā varēs gūt divos sarīkojumos muzeja “Latvieši pasaulē” telpās Berga bazārā. “Kas bija pirms ordinācijām?” – 3. novembrī plkst. 18.00 sarunas par sieviešu darbības iespējām baznīcā laikā, kad sieviešu ordinācijas vēl bija tālā nākotnē: ārzemju misijas darbā, starpkaru Latvijā, Padomju Savienībā. Savukārt “Drosmīgā balss” – 11. decembrī plkst. 17.00 izstādes kuratores Artas Skujas vadīts ieskats izstādes neredzamajā daļā, kā arī saruna ar izstādes varonēm un neērti jautājumi mācītājām.
Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”
Berga bazārs, Dzirnavu ielā 84–2, Rīga
Ilzes Preisas izstāde “Bestiārijs. Noslēpumainās saites”
Galerijā “Bazar’t”
2. oktobris–1. novembris
Mākslas galerijā “Bazar’t” no 2. oktobra līdz 1.novembrim būs skatāma Ilzes Preisas personālizstāde “Bestiārijs. Noslēpumainās saites”. Darbi pēta cilvēka un dzīvnieka mijiedarbi, izgaismojot neredzamos pavedienus, kas vieno instinktus, emocijas un simbolus.
Bestiārijs kulturvēsturiskā nozīmē ir mākslas un literatūras žanrs, kur dzīvnieki -gan reāli, gan fantastiski – tiek izmantoti kā simboli, lai atspoguļotu cilvēka tikumus, instinktus un pasaules kārtību. Viduslaikos tie kalpoja kā metaforiskas mācības, bet mūsdienu mākslā dzīvnieki kļūst par spoguli cilvēka emocijām un iekšējai pasaulei.
Izstādes centrā ir mūsdienu bestiārijs – simbolu un pārvērtību kolekcija, kur dzīvnieks kļūst par metaforu cilvēka iekšējām kaislībām. Tehniku daudzveidība – no monumentālām gleznām līdz smalkām grafikām -piešķir ekspozīcijai gan intensitāti, gan poētiku.
Ilze Preisa ir māksliniece, kuras rokraksts savieno mitoloģiskas atsauces, simbolisma tradīciju un laikmetīgu vizuālo valodu.
Galerija “Bazar’t”
TC MOLS, Krasta iela 46, Rīga
Lekcija “Mākslinieču darbi Rīgas pilsētas mākslas muzeja krājumā”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
3. oktobrī / plkst. 18:00
Turpinot stāstu par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenās ēkas agrīno vēsturi un paplašinot izstādes “Jaunais mākslas templis. Rīgas pilsētas mākslas muzejs 1905–1919” vēstījumu, LNMM sagatavojis trīs tematiskas lekcijas, kas atklās dažādus, līdz šim mazāk aktualizētus aspektus muzeja darbībā līdz 1919. gadam.
3. oktobrī plkst. 18:00 mākslas vēsturniece, LNMM izstāžu kuratore Dr. art. Baiba Vanaga lekcijā “Mākslinieču darbi Rīgas pilsētas mākslas muzeja krājumā” pastāstīs par 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma vietējo publisko mākslas kolekciju veidošanas procesiem, fokusējoties uz sieviešu mākslinieču darbiem un to nonākšanu Rīgas muzeju krājumos. Īpaša uzmanība būs pievērsta rīdzinieču Alises Dmitrijevas (Alice Dmitrijew, 1876–1945) un Zelmas Pļavnieces (Selma Plawneek, 1883–1956) daiļradei. Abu mākslinieču grafikas darbi ir eksponēti izstādē “Jaunais mākslas templis. Rīgas pilsētas mākslas muzejs 1905–1919”, ko interesenti aicināti apmeklēt pirms lekcijas.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Plakātu izstāde “Plakāts kā ierocis”
Latvijas Mākslas akadēmijā
3.–22. oktobris
No 3. līdz 22. oktobrim Latvijas Mākslas akadēmijas aulā būs skatāma izstāde “Plakāts kā ierocis – vēstījums… sauciens… trieciens”. Tā izceļ plakātu kā vizuālās valodas formu, kas darbojas kā instruments jeb ierocis – spējīgs ietekmēt sabiedrisko domu, iedvesmot, pārliecināt, aģitēt vai manipulēt. Izstādē redzamais ir tikai daļa no LMA plašās plakātu kolekcijas, kurā glabājas vairāk nekā 4000 vienību. Pirmo reizi tik plašā mērogā tā būs pieejama skatītājiem. Kolekcija atklāj daudzveidīgu 20. gadsimta mākslas un politisko pārmaiņu spektru, izgaismojot plakāta attīstību no 19. gadsimta beigām līdz padomju periodam. Izstāde akcentē attēla spēku komunikācijā, rosinot skatītājus kritiski izvērtēt vizuālos vēstījumus, un vienlaikus kalpo kā mūsdienīga platforma vizuālās pratības un domāšanas attīstīšanai.
Plakāts dažādos laikos pildījis atšķirīgas funkcijas: no 19.–20. gadsimta mijas dekoratīvajiem paraugiem līdz avangarda eksperimentiem; no starpkaru Latvijas nacionālā patosa līdz padomju propagandas kanonizētajiem tēliem; no 60. gadu ģeometrizētā modernisma līdz 80. gadu sirreālām un ekspresīvām kompozīcijām. Šī vēsturiskā panorāma ļauj ieraudzīt plakātu kā vienu no spēcīgākajiem vizuālās komunikācijas instrumentiem.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Lindas Kozules personalizstāde “LŪKO”
Kultūras centrā Grata JJ, mākslas galerijā MuseumLV
3. oktobris–29. novembris
No 3. oktobra līdz 29. novembrim kultūras centrā Grata JJ, mākslas galerijā MuseumLV, būs skatāma mākslinieces Lindas Kozules personalizstāde “LŪKO”. Izstāde iepazīstina ar cilvēka atveidi glezniecībā, piedāvājot gan jaunākos darbus, gan dažas iepriekšējo gadu gleznas.
Izstādes kodolu veido sešas lielformāta gleznas – meitenes portreti. Sākotnēji iecere bija dokumentāli precīzi atveidot cilvēku, taču darbi pārauga plašākā interesē par cilvēka emociju, iekšējās spriedzes un garīgā darba atklāsmēm. Lielo formātu izvēle saistīta ar vēlmi uztvert cilvēku kā dievišķā atspulgu – statisku un kustīgu vienlaikus, gaismas un noskaņas mijiedarbībā.
Krāsa gleznās tiek izmantota, lai uzsvērtu noskaņu un dažādu sajūtu atklāsmē. Tiek rādīts cilvēka vērtīgums un dziļums, gaismas, ūdens un vibrāciju simbolika, kas rada maģisku harmoniju. Izstādē skatāmi arī mazāka formāta darbi, kas papildina portretu attīstības vēstījumu un ļauj izsekot mākslinieces interesi par cilvēka tēlu glezniecībā.
Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Rustema Skibina personālizstāde “Qalqan. Krimas tatāru simboli”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
4.–26. oktobris
No 4. līdz 26. oktobrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē būs skatāma Ukrainas keramiķa Rustema Skibina personālizstāde “Qalqan. Krimas tatāru simboli”.
Krimas tatāri ir viena no Ukrainas pamatetniskajām kopienām ar senām saknēm un izturīgu kultūras dzīvotspēju, par spīti smagām vēsturiskām represijām. Mūsdienās Krima ieņem stratēģiski, militāri un simboliski būtisku vietu Krievijas karā pret Ukrainu, jo tieši ar tās aneksiju 2014. gadā sākās Krievijas agresija pret Ukrainas suverenitāti.
Izstādē eksponēti Ukrainas mūsdienu keramiķa Rustema Skibina (Rustem Skybin) veidotie dekoratīvie vairogi, pazīstami kā qalqan. Qalqan ir apaļš kaujas vairogs, tradicionāli izmantots Krimas tatāru bruņojumā. Vienlaikus tas ir arī mākslas objekts, kurā ietverti ornamenti ar simbolisku zemtekstu. Rustems Skibins atdzīvina šo formu keramikā, savienojot dekoratīvo mākslu ar vēsturisko zīmju valodu. Mākslinieks padziļināti interesējas par Krimas tatāru kultūras mantojumu un militāro priekšmetu rotāšanas tradīciju. Viņa keramikas darbi darināti, atsaucoties uz seniem ornamentāliem kompozīciju paraugiem, kas atklāti uz tatāru ieročiem un bruņām.
Ar saviem darbiem Rustems Skibins veido saikni starp laikmetiem un paaudzēm. 17.–18. gadsimta kara priekšmetu ornamenti atspoguļo tradīcijas pastāvību, tādēļ mākslinieks šo simboliku interpretē kā nozīmes nodošanu un saglabāšanu, izrādot cieņu konkrētām vēsturiskajām kompozīcijām.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīga
Izstāde “Cēsu Izstāžu namam 40”
Cēsu Iztāžu namā
4. oktobris–14. decembris
No 4. oktobra līdz 14. decembrim Cēsu izstāžu namā būs skatāma izstāde “Cēsu izstāžu namam 40”, kas veltīta telpas 40 gadu jubilejai. Cēsu izstāžu nams durvis vēra 1985. gada 20. februārī, un muzeja krājumā saglabājušās fotogrāfijas, kurās atklāšanas brīdī redzama māksliniece Džemma Skulme, Romis Bēms un citi. Pils paspārnē esošais nams šajos gados nemitīgi pulcējis mākslas un mūzikas cienītājus, kā arī profesionālus māksliniekus gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.
Izstādes vēstījums uzsver Cēsu izstāžu nama nozīmi Latvijas kultūras telpā. Tā veltīta arī interjera autoram Raimondam Pinnim, kurš 80. gados veidoja Cēsu pilsētas koptēlu, strādājot dažādos mākslas virzienos.
Cēsu Iztāžu nams
Pils iela 3, Cēsis
Izstāde “Nospiedumi un saknes: Anatolija mūsdienu Turcijas mākslā”
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
4. oktobris–18. janvāris
No 4. oktobra līdz 2026. gada 18. janvārim Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA būs skatāma izstāde “Nospiedumi un saknes: Anatolija mūsdienu Turcijas mākslā”.
Eiropas un Āzijas kontinentu krustceles – Anatolija – jau kopš civilizācijas pirmsākumiem bijusi dažādu tautu kultūru sastapšanās punkts, kur slāņu slāņos veidojies mūsdienu Turcijas vērtību kopums. Izstāde “Nospiedumi un saknes” pulcē divpadsmit nozīmīgus Turcijas māksliniekus, kuru darbi atklāj Anatolijas tūkstošiem gadu senā kultūras mantojuma un mūsdienu mākslas satikšanās stāstu.
Iedvesmojoties no dzimtās zemes bagātīgās vēstures un kultūras – gan intelektuāli, gan vizuāli –, mākslinieki apvieno Anatolijas pagātnes nospiedumus, tradicionālos motīvus un simbolus ar laikmetīgu mākslas valodu un unikālām izteiksmes formām. Tādējādi ekspozīcija ved skatītāju iespaidīgā ceļojumā no pagātnes uz mūsdienām.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
Izstāde “Zvejnieku ciemu noskaņas”
Lapmežciema Tautas nams
līdz 15. oktobrim
Līdz 15. oktobrim Lapmežciema Tautas namā skatāma ikgadējā starptautiskā gleznotāju plenēra izstāde “Zvejnieku ciemu noskaņas”, kas pulcēja 18 māksliniekus no septiņām valstīm. Nedēļas garumā viņi strādāja piekrastes ainavās, iedvesmojoties no zvejnieku ciemu atmosfēras, jūras tuvuma un vietējā kultūras mantojuma.
Plenēra mērķis bija veidot radošu satikšanās telpu, kur mākslinieki dalās pieredzē un dažādos skatījumos uz vienu un to pašu tēmu – Baltijas jūras piekrasti. Glezniecības darbos atspoguļojas gan Ragaciema un apkārtējo ciemu ikdienas ainavas, gan jūras nepastāvīgais raksturs – no mierīgiem rītiem līdz vējainām pēcpusdienām.
Ekspozīcija ļauj skatītājiem ne tikai iepazīt daudzveidīgos mākslinieciskos rokrakstus, bet arī sajust, kā starptautiska mākslinieku kopa interpretē Latvijas piekrastes ainavu.
Lapmežciema Tauatas nams
Liepu iela 2A, Lapmežciems
Izstāde “Dūkoņa cauri ciklam”
Hyper centra izstāžu telpā
līdz 17. oktobrim
Līdz 17. oktobrim Hyper centra izstāžu telpā skatāma multimediāla Latvijas Mākslas akadēmijas jauno mākslinieku izstāde “Dūkoņa cauri ciklam”, kas pēta simbiozi starp vizuālo mākslu un mūziku, izmantojot sižetu kā struktūru cikla attēlošanā.
Izstādes mākslinieki, katrs sev tuvākajā mākslas izteiksmes valodā, veido saikni starp gleznām un skaņdarbiem, izmantojot sižetu kā kodolu personīga stāsta atklāšanai. Gan vizuālie darbi, gan skaņdarbi izstādē strukturēti piecos posmos, pievēršot uzmanību cikliskumam sabiedrības kolektīvajā ikdienā.
Hyper centra izstāžu telpa
Kārļa Mīlenbaha ielā 12, Rīga
Izstāde “Austrumu elegance: Persikziedu karaļvalsts”
Rīgas Jūgendstila centrā
līdz 26. oktobrim
Līdz 26. oktobrim Rīgas Jūgendstila centrā skatāma izstāde “Austrumu elegance: Persikziedu karaļvalsts”, kas atklāj Ķīnas porcelāna, glezniecības un vietējo amatniecības izstrādājumu izsmalcināto skaistumu, kas rezonē ar jūgendstila plūstošajām līnijām, dabiskajiem motīviem un augsto meistarību.
Ekspozīcijā būs apskatāmi ievērojamu Ķīnas mākslinieku, tostarp Cju Jina un Sjie Šičeņa, darbi, kas iedalāmi trīs kategorijās: ainava, ziedi un putni, kā arī figūru kompozīcija. Daži darbi izceļas ar smalkām detaļām, citi – ar ekspresīvu, brīvu stilu.
Rīgas Jūgendstila centrs
Alberta iela 12, Rīga
Ivara Heinrihsona izstāde “Apsēstība”
Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā
līdz 8. novembrim
Foto: Raimonds Kalējs
Līdz 8. novembrim Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā skatama Ivara Heinrihsone izstāde “Apsēstība”. “Izstādes koncepcijas pamatā ir apsēstība ar konkrētu motīvu un formu, bet, svarīgāk, - vēlmi izteikt aktuālās sajūtas, vērtējumu laikam, kādā dzīvojam.
Zirgs kā tēlainības un plastiskuma simbols rosināja jau kopš pirmajiem radošiem soļiem. Ar laiku tas attīstījies par apmātības objektu, visur un visā saredzot zirgu, un ir novedis pie lakoniskas zīmes - divas līnijas kā formas un satura esence - kods. Tajā ietverta romantiska tieksme un arī urdošs nemiers. Vēlme kaut kur celties, traukties, skriet…
Izstādes kontekstā zirgi ir kādas idejas apsēsti – celt vai graut. Elementu atkārtojums, ierinda, armatūra, vienādība virzīta uz izjūtām par trauslo pasaules kārtību un mieru,” stāsta Ivars Heinrihsons.
Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs
Strautu iela 4, Sabile
Izstāde Hands, touching hands. Mark Emms — A tribute to Bella Thorne
Cut Art Gallery
līdz 22. novembris
Līdz 22. novembrim Cut Art Gallery izstāde Hands, touching hands. Mark Emms — A tribute to Bella Thorne, kurā izliktas Marka trīs gadu laikā uzņemtā dokumentālo fotogrāfiju sērija. Kamera iemūžinājusi šķietami niecīgus žestus – abu rokām saskaroties vienai ar otru, taču tieši šajā ikdienišķajā pieskārienā atklājas vesels mīlas stāsts. Fotogrāfijās redzami Bellas pirksti, rotāti ar krāšņu manikīru, kurus ar saviem satver Marks.
Kurators Pjērs Martens (Pehr Mårtens): “Sadoties rokās rūpēs un mīlestībā, vienoties kopīgā lūgšanā, sargāt vienam otru. Manikīrs piešķir attēliem autentiskumu.”
Izstāde radīta īpašā brīdī, jo šovasar Bella bildinājusi Marku. Fotosērija atspoguļo trīs gadus kopdzīves kā pārim. Bella Torne un Marks Emms pašlaik atrodas Latvijā, strādājot pie jauna projekta izpētes.
Cut Art Gallery
Alberta iela 1, Rīga
Ilzes Šēnbergas gleznu izstāde “Ciemos. Mājās”
Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī
līdz 23. novembrim
Līdz 23. novembrim Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī skatāma Ilzes Šēnbergas gleznu izstāde “Ciemos. Mājās”. Izstādes nosaukums “Ciemos. Mājās” ir simbolisks, jo māksliniece (1954) dzimusi Madonā, taču jau 30 gadus dzīvo Austrālijā. Izstādē redzamie darbi – ziedu gleznojumi – tapuši laika posmā no 2000. līdz 2025. gadam.
Mākslinieces darbu galvenā tēma ir ziedi. Taču tie nav ikdienā sastopamie augi dabiskās krāsās un vidē. Viņa nekopē dabu, bet interpretē gūtos iespaidus un pasauli, piešķirot darbiem dekoratīvu raksturu un neatkārtojamu augu atainojumu. Ilzes Šēnbergas gleznās pļavu puķu atveidojums parādās tuvplānā: reizēm ziedu grupas risinājums veidots pa diagonāli, citreiz izcelts tikai viens zieds vai ziedkopa, akcentējot to unikālo skaistumu.
Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīca
Akadēmijas iela 1, Jelgava
Rolanda Dzeņa gleznu izstāde “newworkshopexperience”
Jūrmalas Kultūras centrā
līdz 28. novembrim
Līdz 28. novembrim Jūrmalas Kultūras centra 1. stāva vestibilā skatāma Rolanda Dzeņa gleznu izstāde “newworkshopexperience”.
Viņa darbos jūtama dziļa individuāla izteiksme un drosmīga materiālu izjūta. Autors pievēršas gan figurālām, gan abstraktām kompozīcijām, kur katra līnija un krāsas laukums tiek veidots apzināti un ar dziļu izjūtu. Darbos caurstrāvo rotaļīgums, filozofiskas pārdomas un ironija, savienojot formu un saturu lakoniskā, bet trāpīgā valodā.
Mākslinieka rokraksts izceļas ar simbolisku tēlainību, šķietamu vienkāršību, kas slēpj daudzslāņainu saturu un emociju gammu.
Viņa ogles zīmējumi ir vitālas un vienlaikus introspektīvas studijas. Melnbalto tonālo gammu autors izmanto, lai koncentrētos uz formu būtību, atkailinot kompozīciju līdz tās emociju kodolam.
“Bietes” un “Biete” zīmējumos viņš pievēršas vienkāršam, taču simboliski bagātam motīvam — bietēm, kurās saskata dzīves spēku, zemes dāsnumu un ritmisku pieaugšanu. Šajos darbos ogles līnijas ir brīvas un pārliecinošas, radot dinamisku un plastisku tēlu spēli.
“Portrets” ir grafiska interpretācija cilvēka iekšējām izjūtām. Stipri akcentētie sejas vaibsti un fragmentārā struktūra liek skatītājam uzlūkot portretu nevis kā ārēju attēlojumu, bet kā emocionālu un psiholoģisku ainavu. Skices raupjums un ekspresivitāte rada dzīvīgu, gandrīz sirreālu iespaidu.
Jūrmalas Kultūras centrs
Jomas iela 35, Jūrmala
Tematiska izstāde “Skolotājs? Čaks”
Aleksandra Čaka muzejā
līdz 30. novembrim
Līdz 30. novembrim Aleksandra Čaka muzejā skatāma tematiskā izstāde “Skolotājs? Čaks”, kura veidota no muzeja krājuma materiāliem. Tā veltīta Aleksandra Čaka darbam kā skolotājam un skolas pārzinim Drabešu bērnu nama sešklasīgajā pamatskolā no 1925. līdz 1928. gadam.
Aleksandrs Čaks, pabeidzis Rīgā skolotāju sagatavošanas kursus, kur bija uzrādījis labas sekmes visos mācību priekšmetos, apguvis higiēnu un pirmās palīdzības sniegšanu nelaimes gadījumos, kā arī piedalījies rūpniecisko iestāžu aplūkošanas ekskursijās, saņēma tiesības strādāt Latvijas pilnās pamatskolās, 1. pakāpes pamatskolās, papildu skolās un pirmskolās kā skolotāja vietas izpildītājs – praktikants.
1925. gada vasarā jaunais palīgskolotājs ieradās Drabešu bērnu nama sešklasīgajā pamatskolā, kur gandrīz trīs gadus strādāja kā skolotājs un skolas pārzinis. Šajā laikā A. Čaks uzrakstīja un sakārtoja pirmos četrus savu dzejoļu krājumus.
Izstāde vēsta par skolas ikdienu, skolotājiem un skolēniem, mācībām, apģērba un apavu trūkumu, bērnu palaidnībām, kas fiksētas Drabešu skolas sēžu protokolos, kā arī Čaka draudzību ar “Poliešu” mājas jaunkundzi Angeliku Blauu, kurai vēlākajos gados viņš veltīja dzejoļus.
Aleksandra Čaka muzejs
Lāčplēša iela 48 – 8, Rīga
Apgādā “Neputns” jauns izdevums –
“Boriss Bērziņš. Sarunas un zīmējumi”
Apgādā “Neputns” klajā nācis izdevums, kurā apvienots Borisa Bērziņa zīmējumu albums un Laimas Slavas sarunas ar mākslinieku. Redaktors Raimonds Ķirķis. Dizainere Anta Pence.
Šī grāmata ir kārtējais cieņas apliecinājums izcilajam māksliniekam Borisam Bērziņam (1930–2002), kuram 7. oktobrī atzīmēsim 95. jubileju. Izdevumā apkopotas mākslas zinātnieces Laimas Slavas sarunas ar Borisu Bērziņu, kuras tapušas laika periodā no 20. gadsimta 80. gadu sākuma līdz pat tūkstošgadu mijai, īpaši daudz 90. gadu vidū, un Borisa Bērziņa dažādu desmitgažu laikā radītu zīmējumu albums.
Laimas Slavas un Borisa Bērziņa sarunas, no kurām daļa kalpojušas par izejmateriālu monogrāfijai “Dieva buča” (2000) un albumam “Boriss Bērziņš” (2003), ir pašvērtīgs materiāls, kas atklāj latviešu mākslas vēsturei nozīmīgas personas redzējumu par mākslu, personīgo un publisko vēsturi.
Savukārt zīmējumi albumam no mākslinieka dāsnā mantojuma atlasīti, akcentējot raksturīgāko, un tā, lai neatkārtotu jau redzētos, agrāk publicētos un lai skatītājs gūtu baudu gan no autora talanta ģenialitātes, gan spējas rotaļāties – ar formu, tēlu, līniju.
Laima Slava: “Meistars daudz zīmēja. Man šķiet, tā bija tāda organiska nepieciešamība – pastāvīgi darboties ar zīmuli vai lodīšu pildspalvu (tiklīdz tāda uzradās), kas tolaik nu nekādi neskaitījās labais tonis. Arī sarunājoties viņš vienmēr, galda galā sēdēdams, kaut ko zīmēja. Borisa Bērziņa arhīvs Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā glabā ne vien izstādēm domātas grafiskas kompozīcijas, bet arī vairāk nekā 10 tūkstošus šādu brīvi raisījušos lielu un mazu zīmējumu. Savi zīmējumu krājumi atrodas privātkolekcijās. Grāmatā nedaudz arī no šīs bagātības. Borisa Bērziņa iztēle šajā plastiskās formas lineāro iespēju valstībā šķiet neizsmeļama un pašas līnijas iespēju pārvaldība – ģeniāla. Pāris vilcienos uzburtais ir tikpat reāli raksturīgs un dzīvelīgs kā no štrihu kaskādēm iznirstošais. Tāpat – tematiskā atvērtība visdažādākos virzienos.”
