Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstāde “Rudens 2025. Polittehnoloģiju kultūra”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
19. novembris–11. janvāris
No 19. novembra līdz 2026. gada 11. janvārim Latvijas Mākslinieku savienības galerijā būs skatāma LMS ikgadējā vizuālās mākslas izstāde “Rudens 2025. Polittehnoloģiju kultūra”.
Mūsdienu kultūra dažkārt kļuvusi par mehānismu, kurā tiek atražota paredzamība, ambīcijas un “pareizie” naratīvi. Mākslas izstāde “Rudens 2025. Polittehnoloģiju kultūra” kā vizuālās refleksijas platforma vēlas izzināt, kā kultūra kļūst par daļu no politiskām tehnoloģijām un kā šajās struktūrās vēl iespējams saglabāt māksliniecisko patiesumu.
Izstāde meklēs atbildes uz jautājumu: vai māksla joprojām var būt radošs akts, nevis tikai vēl viens produkts mākslas tirgū? Tā aicina māksliniekus apliecināt tēzi “Radīt, nevis ražot” – māksliniekam jācenšas saglabāt savu balsi laikā, kad radošums tiek standartizēts un mērīts.
Izstāde “Rudens 2025. Polittehnoloģiju kultūra” veidota, ietverot mākslinieku viedokli par polittehnoloģiskiem uzstādījumiem, kas ietekmē mūsdienu kultūras procesus: atzinības alkas kā radošuma metode un jautājums par to, kā veidot “pareizo” mākslu, institūciju divkosība, kas tiecas pēc “neitrālitātes”, bet apliecina savu politisko pozīciju, digitālas manipulācijas un teksta kolāžas, kas atklāj, kā vēsture tiek veidota no jauna.
LMS galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
Sarunu vakars “Mani Strenči”
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
20. novembrī
Strenču fotodarbnīca, 1920.-1930. gadi
20. novembrī plkst. 18.00 Latvijas Fotogrāfijas muzejā norisināsies īpašs sarunu vakars “Mani Strenči”, vienkopus pulcējot speciālistus, kas strādājuši ar vienu no vislielākajām fotogrāfiskajām kolekcijām Latvijā – vairāk nekā 13 000 vienību lielo Strenču fotodarbnīcas stikla plašu negatīvu kolekciju.
Kopš 2004. gada, kad kolekcija nonāca Latvijas Fotogrāfijas muzejā, ar to strādājuši vairāki muzeja speciālisti, mākslinieki, pētnieki un kuratori, katrs atrodot kolekcijā ko īpašu un savu. “Visi, kam bijusi iespēja pētīt Strenču fotodarbnīcas kolekciju, ātrāk vai vēlāk top savaldzināti – šādu prieku zinātniski aprakstīt ir teju neiespējami,” novērojusi muzeja vēsturniece Džūlija Rodenkirhene.
Šis sarunu vakars būs reta iespēja ielūkoties aiz ikdienā redzamā, uzklausot pieredzes stāstus un atziņas, kas gūtas vairāk nekā 20 gadu garumā, kā arī daloties novērojumos un idejās.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Kronvalda bulvāris 4, Rīga
Cikls “Sarunu vakari par mākslas vēsturi”
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā
20. novembrī
Miķeļa Rozentāla vizītkarte. RTMM 702046
20. novembrī plkst. 18.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā notiks pirmā saruna sarunu cikla “Sarunu vakari par mākslas vēsturi” ietvaros, kurā viesosies mākslas zinātniece Laurence Rozentāle ar stāstu par latviešu gleznotāju Miķeli Rozentālu (1907–1952).
Miķeļa Rozentāla radošais mūžs aizritējis visdrūmākajā un nelabvēlīgākajā laikā, kādu bija iespējams piedzīvot 20. gadsimta māksliniekam Latvijā. Sācis studijas Latvijas Mākslas akadēmijā 1938. gadā, viņš drīz saskaras ar pirmā padomju okupācijas gada un sekojošā II Pasaules kara skarbo realitāti. Akadēmija tiek pabeigta kara laikā – 1942. gadā, un nepaiet ilgs laiks, līdz nākas pieņemt lēmumu, vai māksliniekam ar ģimeni pamest Latviju, vai arī palikt un samierināties ar dzīvi padomju valstī. Dažādu iemeslu dēļ Miķelis Rozentāls paliek dzimtenē, taču tas nozīmē nepieciešamību pakļauties staļiniskās varas diktātam, tai skaitā – prasībām pēc sociālistiskā reālisma principu ievērošanas mākslā. Jebkāda brīvāka radoša izpausme saskaras ar ierobežojumiem un aizliegumiem. Padomju dzīves skarbums ietekmē arī mākslinieka veselību – nepietiekamās un nekvalitatīvās veselības aprūpes dēļ Miķelis Rozentāls pāragri aiziet mūžībā. Lai gan viņš ir atstājis plašu un daudzveidīgu māksliniecisko mantojumu, daudz kas mākslā palika līdz galam nepateikts.
Miķelis Rozentāls ir gleznotāja Jaņa Rozentāla dēls, jaunākais no bērniem, kuram tikai pirmos deviņus gadus ir bijis lemts pavadīt kopā ar tēvu. Savukārt Laurance Rozentāle pārstāv vienu no jaunākajiem Jaņa Rozentāla dzimtas zariem. Studējot Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas specialitātē, viņa aizstāvējusi bakalaura darbu “Mākslinieks Miķelis Rozentāls (1907–1952)” (2020) un paplašinot savus pētījumus maģistra darbā “Ģederta Eliasa Figurālā meistardarbnīca (1932–1942) Latvijas Mākslas akadēmijā un tās piemirstie absolventi” (2024).
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
Alberta iela 12, Rīga
Izstāde “Pirmavoti”
Kultūrtelpā Ola Foundation
21. novembris, 2025–14. marts, 2026
Paula Zariņa - Zēmane, ∞ (zils), MDF, eļļa, epoksīds, 2024
No 21. novembra līdz 2026. gada 14. martam Ola Foundation lielajā izstāžu zālē būs skatāma mākslinieku grupas izstāde “Pirmavoti”, kas veltīta ģimenes saitēm un radošās pēctecības nozīmei Latvijas mākslā. Izstāde atklāj, kā dažādu paaudžu mākslinieki savos darbos veido kopīgu vizuālās identitātes lauku. Aptuveni sešdesmit dažādu mediju mākslas darbos atainots daudzslāņains un analītisks Latvijas mākslas “ģimenes portrets”, kurā iezīmējas gan laikmeta nospiedumi, gan individuālu autoru rokraksti.
Izstādē iekļautas četrpadsmit mākslinieku ģimenes, kuru atlasi veidojusi kuratore Auguste Petre. Izstādes koncepcija atklāj, ka Latvijas mākslā netrūkst spēcīgu radošo līniju, kuru pilnu spektru vienā ekspozīcijā aptvert nav iespējams. “Pirmavotu” centrā izcelta gan vairāku paaudžu pēctecība, gan ģimeniski tandēmi, vienlaikus uzsverot arī mākslinieciskās izteiksmes un izmantoto mediju daudzveidību.
Katrs no izstādē pārstāvētajiem autoriem iemieso gan sava laika garu, gan Latvijas mākslas identitāti plašākā kultūras un estētiskā kontekstā. Vecākās paaudzes mākslinieki kļuvuši par iedvesmas avotu savām jaunākajām atvasēm, savukārt jaunie autori rada šodien – ar skatienu nākotnē.
Izstādes ekspozīcija neveidojas kā lineārs stāsts vai hronoloģiska virkne – tā akcentē vizuālās un domāšanas pēctecības laukus, kas atklājas dažādu radniecīgu mākslinieku paaudžu saskarsmē. Darbu izvietojums telpā veidots, ņemot vērā to attiecības ar laiku – gan vēsturisku, gan simbolisku –, ļaujot skatītājam pieredzēt, kā pagātnes impulsi rezonē šodienā.
Izstādē iekļauti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības, VV Foundation, galerijas “Māksla XO” kolekcijas, Ola Foundation kolekcijas un mākslinieku autorkolekcijām.
Izstādē piedalās: Normunds Brasliņš, Elīna Brasliņa, Reinis Bērziņš un Kate Krolle, Andris Breže, Aleksandrs Breže, Juris Dimitrers, Artūrs Dimiters, Kristaps Epners un Ansis Epners, Ieva Epnere, Modris Ģelzis, Kristaps Ģelzis, Indriķis Ģelzis, Katrīna Ģelze, Helēna Heinrihsone, Anna Heinrihsone, Ivars Heinrihsons, Hele un Maija Purgaile, Edgars Iltners, Ieva Iltnere, Zane Iltnere, Gunārs Kirke, Frančeske Kirke, Gunārs Krollis, Jānis Mitrēvics, Sarmīte Māliņa, MAREUNROL'S, Katrīna Neiburga, Andra Neiburga, Dainis Pundurs, Pauls Rietums, SkujaBraden, Džemma Skulme, Ansis Starks, Večella Varslavāne, Indulis Zariņš, Kristaps Zariņš, Kaspars Zariņš, Vija Zariņa, Paula Zariņa - Zēmane.
Kultūrtelpa Ola Foundation
Ogļu iela 12A, Rīga
Izstāde “Buduārs. Tas, par ko nerunā”
Modes muzejā
21. novembris, 2025–12. aprīlis, 2026
No 21. novembra līdz 2026. gada 12. aprīlim Modes muzejā būs skatāma izstāde “Buduārs. Tas, par ko nerunā”. Izstāde veltīta visprivātākajai no apģērba kārtām, ko parasti nemēdza rādīt – ja nu vienīgi buduārā vai guļamistabā.
Kas īsti notika aiz buduāru durvīm? Un ko dāmas vilka zem noslēpumaini šalcošajām un čaukstošajām zīda kleitām, kas sniedzās līdz pat grīdai? Kā mainījās apakšveļa, mainoties modes siluetam – no kupla uz šauru, no gara uz īsu? Kā mainījās attieksme pret piedienīgo un rādāmo – un to, kas jāslēpj no svešu acīm?
Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atbildes varēs meklēt Modes muzeja jaunajā izstādē, kurā līdzās tērpiem būs apskatāms arī tas, ko vilka zem tiem: apakškrekli un apakšsvārki, turnīri un krinolīni, korsetes, krūšturi un apakšbikses, peņuāri un naktskrekli – no kokvilnas, lina, smalka zīda, mežģīnēm un arī krietni mūsdienīgākas sintētikas.
Tāpat būs iespēja salīdzināt, cik kārtas apakštērpu sievietei dažādos laikposmos vajadzēja uzvilkt, lai izskatītos atbilstoši aktuālākajām modes tendencēm un siluetam.
Izstādes nosaukuma centrā ne velti ir buduārs (fr. boudoir). Buduārs parasti atradās līdzās guļamistabai un lielākoties bija turīgas dāmas privātais salons, kurā pieņemt vistuvākos viesus, kā arī atpūsties, nodarboties ar rokdarbiem, lasīt vai rakstīt vēstules.
Izstādē apskatāmi eksponāti no Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijas un Modes muzeja krājuma. Tā aptver laikposmu no 19. gadsimta sākuma līdz pat mūsdienām.
Modes muzejs
Grēcinieku iela 24, Rīga
Izstāde “Pilošā zemapziņa: Pētera Kārkliņa sirreālisms”
Pasaules latviešu mākslas centrā
22. novembris, 2025–22. jūnijs, 2026
No 22. novembra līdz 2026. gada 22. jūnijam Pasaules latviešu mākslas centra Sīpoliņa galerijā būs skatāma Pētera Kārkliņa darbu izstāde “Pilošā zemapziņa: Pētera Kārkliņa sirreālisms”.
Pētera Kārkliņa mazajos, hermētiskajos zīmējumos tiek fiksēti satraucoši procesi, kas norisinās tieši zem cilvēka dzīves virskārtas. Viņa organisko formu sarežģītība atbilst mākslinieka pedantiskajai piezīmju sistēmai – uz katras lapas aizmugures viņš rūpīgi atzīmē darba tapšanas laiku un apstākļus. Šie viscerālie tēli šķiet ne vien šķidri, plūstoši, bet arī reizēm baisi; kopā ar skopajām, lakoniskajām piezīmēm par datumiem un vietām tie veido intensīvu, koncentrētu pārdomu kopumu par laika ritējumu un mirstības procesiem.
Pēteris Kārkliņš dzimis 1945. gadā Austrumvācijā. 1951. gadā viņa ģimene emigrēja uz Čikāgu, kur viņš studēja gravējumu un tēlniecību. Vairākus gadus viņš strādāja kā arhitektūras modeļu veidotājs, bet, kad šo profesiju aizstāja datormodelēšana, viņš kļuva par apsargu dažādās vietās Čikāgā. Zīmējumi, kas skatāmi šajā izstādē, tapuši vilcienos, braucot uz darbu un no tā, kā arī pie rakstāmgalda nakts maiņās.
Pasaules latviešu mākslas centrs
Lielā skolas iela 6, Cēsis
Veronika Geida fotoizstāde “(pa)liekas”
Kultūras telpā “RAA”
līdz 22. novembrim
Līdz 22. novembrim kultūras telpā “RAA” būs skatāma mākslinieces Veronikas Geidas fotogrāfiju izstāde “(pa)liekas”, kas ir autores personisks stāsts par atmiņu un cilvēka iekšējo pasauli. Abstraktās un sirreālās fotogrāfijas valodā Veronika pēta robežu starp redzamo un izjūtamo, starp to, kas paliek, un to, kas izzūd. Darbi atklāj atmiņu kā dzīvu un mainīgu pieredzi, kas vienlaikus ir gan personiska, gan universāla. Izstāde aicina uz atmiņu un izjūtu dialogu, kur simboli kļūst par emocionālu atspulgu un introspekcijas mediju.
Izstāde tapusi kā daļa no autores kvalifikācijas darba Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas (LKA LKK) īsā cikla programmā “Kultūras un mākslas procesu organizēšana” ar specializāciju foto un video producēšanā.
Kultūras telpa RAA
Matīsa iela 8, Rīga
Izstāde “Redzu Kurzemes jūru, ostas un pilsētas”
Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā
līdz 30. novembrim
Līdz 30. novembrim Piejūras brīvdabas muzejā skatāma monohromās fotogrāfijas izstāde “Redzu Kurzemes jūru, ostas un pilsētas”, kuras ietvaros norisinājās arī Valda Brauna fotokonkurss. Apbalvojumus ieguva:
Zelta apliecinājums un publiskā balsojuma skatītāju simpātija – Rolands Drāznieks
Sudraba apliecinājums – Aigars Hibneris, Ineta Freimane
Bronzas apliecinājums – Gundega Rebhūna, Uldis Balga.
Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs
Riņķa iela 2, Ventspils
Ģirta Dreimana privātkolekcijas izstāde “Gaismas mašīna”
Ventspils muzeja Livonijas ordeņa pilī
līdz 30. novembrim
Līdz 30. novembrim Ventspils muzeja Livonijas ordeņa pilī skatāma Ģirta Dreimaņa privātkolekcijas izstāde “Gaismas mašīna” – neliels ieskats vēsturiskajās fotokamerās, kuras ražotas 20. gadsimta pirmajā pusē.
Ģirts Dreimanis stāsta: “Ideja par fotokameru kolekcionēšanu radās ap 2018. gadu. 2017. gadā Ventspilī, Amatu mājā, notika Mārtiņa Vanaga organizētais foto plenērs “Analogā foto degustācija”, kur pirmo reizi izmēģināju Daiņa Rozentāla dāvināto 1939. gadā Vācijā ražoto fotokameru “Kodak Junior 0”. Nekas labs no tā, protams, neiznāca, jo izpratnes par šo seno kameru darbību nebija. Tomēr palika nojausma, ka viss nav tik bezcerīgi.
Radās interese uzzināt, kāpēc 19. un 20. gadsimta sākumā fotogrāfiju kvalitāte bija tik perfekta. Vai tas bija iespējams ar šīm mazajām amatieru kamerām, vai tomēr bija vajadzīgs kas lielāks un jaudīgāks, toreiz vēl palika nezināms.
Papildus šo fotokameru funkcionalitātei savu uzmanību pievērsu arī to izskatam. Man šķiet, ka, ja ne katra kamera, tad katra šo kameru sērija ir zināmā mērā mākslas darbs, kurā atspoguļojas tā laika mode un dzīvesstils – no karalienes Viktorijas laikmeta un Art Deco līdz 50.–70. gadu vienkāršībai.”
Izstādē pamatā apskatāmas ASV un Lielbritānijā ražotās un patentētās “Eastman Kodak Company” kameras. Tā ir pirmā kompānija pasaulē, kura sāka ražot fotokameras plašam entuziastu lokam, ieskaitot arī mūs – amatierus. “Kodak” devīze bija: “Jūs nospiediet pogu, mēs izdarām pārējo.”
Ventspils muzeja Livonijas ordeņa pils
Jāņa iela 17, Ventspils
Izstāde “Latvijas valsts mežu stipendija mākslā 2025”
LVM Rīgas klientu centrā
līdz 12. decembrim
Līdz 12. decembrim Latvijas valsts mežu (LVM) Rīgas klientu centrā skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu izstāde “Latvijas valsts mežu stipendija mākslā 2025”. Jaunie mākslinieki savos darbos veidojuši asociācijas ar vides ilgtspējīgu attīstību un meža augošo lomu Latvijā.
Mākslas stipendiju konkursa finālistu 15 darbi ir interesanti savā daudzveidībā: no glezniecības līdz grafikai un tēlniecībai. Jauno mākslinieku radošajām darbībām vizuālajā valodā nav robežu. Autortehnikas darbos vērojams unikāls, vien autoram raksturīgs tehniskais izpildījums un rokraksts. Stipendiju konkursa tēma “Kā mākslas darbā veidot asociācijas ar vides ilgtspējīgu attīstību un meža augošo lomu Latvijā?” risināta, balstoties uz individuālo pieredzi, attieksmi, novērojumiem, personiskiem pārdzīvojumiem un sajutām. Mežs kļūst par vietu meditācijai, harmonijai, atjaunošanās spēkavotam un daudz ko citu.
Konkursa uzvarētājs tiks paziņots 26. novembrī. Konkursa uzvarētājs saņems vienreizēju stipendiju – 1500 eiro. Stipendiju konkurss sadarbībā ar LMA tiek rīkots kopš 2017. gada.
LVM Rīgas klientu centrs
Vaiņodes iela 1, Rīga
Lauras Feldbergas izstāde “Bezgalīgās, zilās debesis. 2022–2025”
Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā
līdz 10. janvārim, 2026
Akcija “Bezgalīgās, zilās debesis” Fudžisavas pilsētā, Japānā. 2024. gada oktobris
Līdz 2026. gada 10. janvārim Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā skatāma Lauras Feldbergas izstāde “Bezgalīgās, zilās debesis. 2022–2025”, kas noslēdz vairāk nekā trīs gadus ilgu akciju, kuras laikā māksliniece aicināja cilvēkus dažādās vietās Latvijā un arī citur pasaulē kopīgi pīt zilus auduma maskēšanās tīklus. Tas kļuva par simbolisku rituālu, kas vieno un stiprina laikā, kad pasauli pāršalc karš, bailes un nenoteiktība.
Projekts aizsākās 2022. gada pavasarī, īsi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Zilo maskēšanās tīklu pīšana ir mākslinieces personiska un radoša reakcija uz trauksmi un bezspēcības sajūtu nemierīgajā laikā. Iedvesma šim projektam gūta no akcijām, kurās cilvēki kopīgi darināja īstus maskēšanās tīklus, šādi sniedzot praktisku palīdzību kara skartajai Ukrainai. Tīklu veidošana šajā laikā kļuva par vienu no cerību vairojošām pretošanās formām – tajā apvienojas visdažādākie cilvēki, lai kopīgi radītu objektus, kuru galvenais uzdevums ir sargāt.
Izstāde Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā ir šīs akcijas noslēgums – tajā visi trīs gadu laikā radītie zilie aizsargtīkli savienoti plašā instalācijā, simboliski apvienojot arī visu akcijā iesaistīto cilvēku kopīgo spēku, cerības un miera vēlējumus. Instalācijas būtiska daļa ir arī kokles mūziķes Justīnes Noras Žildes radītais skaņdarbs, kas īpaši veidots šai izstādei un pastāvīgi skan telpā.
Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs
Strautu iela 4, Sabile
Agras Ritiņas izstāde “Klusuma refleksija”
Latgales vēstniecībā “GORS”
līdz 11. janvārim, 2026
Līdz 2026. gada 11. janvārim Latgales vēstniecības “GORS” Mākslas galerijā skatāma Agras Ritiņas jubilejas gleznu izstāde “Klusuma refleksija”. Savā jubilejas izstādē māksliniece pie skatītājiem nāk ar krāsās un noskaņās piesātinātu ainavu plejādi, kas ir veltījums savai galvenajai iedvesmotājai – dabai.
Gleznot dabu vai gleznot dabā – šie divi procesi Agras Ritiņas daiļradē saplūst vienotā ritmā. Atšķirīgas ir vien gleznu tapšanas fona skaņas un vibrācijas, kas sniedz dažādus impulsus, bet atstāj nemainīgu pašizteiksmes procesu – mākslinieces refleksijas par dabā notiekošo.
Agras Ritiņas glezniecības pamatā ir dabā nolūkotas un caur mākslinieces radošās uztveres prizmu tvertas noskaņas, kas kā gaismas un telpas refleksijas nogulst uz audekla. Gleznotājas roka rada kompozīcijas, tās izsijājot kā caur filtru un izceļot būtisko. Kārtojas laukumi un formas, virzieni un ritmi – veidojas mirkļa iedvesmoti tēli.
Agras Ritiņas mākslas valoda ir meditatīvi uztverama, izsekojot katra krāsu laukuma uzbūvei, toņu saspēlei un grafiskajiem elementiem. Visu gleznas komponentu harmoniska līdzāspastāvēšana, to mijiedarbība un saikne ieved gleznas vērotāju mākslinieces dārgumu krātuvē, kur ir vieta apcerei un pārdomām klusumā. Vai tā būtu faktūra, toņu pāreja vai līnija – visi mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi kalpo apzinātai savu sajūtu pārraidīšanai skatītājam.
Latgales vēstniecība “GORS”
Pils iela 4, Rēzekne
