Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Kristas un Reiņa Dzudzilo audiovizuālā instalācija “Viss laiks”
Ventspilī / mākslas notikumu programmas “Nāk iekšā” ietvaros
25. jūlijs–6. augusts
Laikā no 25. jūlija līdz 6. augustam dažādās vietās Ventspilī gaidāmi vairāki mākslas notikumi, kuriem dots kopīgs nosaukums “Nāk iekšā” – mākslinieku Kristas un Reiņa Dzudzilo audiovizuāla instalācija “Viss laiks”, amerikāņu komponista Maikla Gordona (Michael Gordon) skaņdarba septiņiem fagotiem “Rushes” pirmatskaņojums Latvijā un Ģirta Krūmiņa personīgs stāsts – viena aktiera izrāde “Vientuļās planētas sala”.
Mākslinieku Kristas un Reiņa Dzudzilo audiovizuāla instalācija “Viss laiks” būs skatāma bijušā veikala telpās Sofijas ielā 2. Par iedvesmu darbam mākslinieki teic: “Cik daudz laika ir vajadzīgs, lai iegūtu laiku? Vai, palielinot laika apjomu, tas tiek iegūts vai zaudēts? Laiks rit, tas kustas, plūst… Vai tomēr tie esam mēs, laika pieredzētāji, kuri kustas, kuri paši ir laiks? Vai jebkas stāv uz vietas vai kustas pilnīgi viss? Gribas laiku apstādināt, atgriezt vai paātrināt, līdz tā vairs nav un ir tikai laiks. Varbūt nevajag neko no tā un ļaut, lai daudzu laiku koris pasaka man – kāpēc tik skumji?”
Mākslas notikumu programma Ventspilī “Nāk iekšā”
Ingas Jurānes gleznu izstāde “Vasaras Ainas”
Liepājas Latviešu biedrības namā
25. jūlijs–27. augusts
No 25. jūlija līdz 27. augustam Liepājas Latviešu biedrības nama Izstāžu galerijā skatāma Ingas Jurānes gleznu izstāde “Vasaras Ainas”.
Izstādē aplūkojamas mākslinieces vasarīgi gaisīgās, košās gleznas. Apkopotā kolekcija veidojas no darbiem, kas tapuši laika posmā sākot ar 2019. līdz 2023. gadam. Lielākā daļa darbu gleznoti ar eļļas krāsām. Daļa darbu veidoti akrila, vai jauktā tehnikā, gleznojot kopā ar eļļas un akrila krāsas.
Darbos attēloti dabas motīvi, ainavas, marīnas, ziedu kompozīcijas un klusā daba. Daba regulāri atkārtojas autores darbos. Prieks par tās neatkārtojamo skaistumu un dzīvelīgām krāsām tiek attēlots gan reālistiskajos skatos, gan fantāzijās vai atmiņās no kādiem iespaidiem. Lielākā daļa - neliela izmēra darbi, dažas miniatūras un dažas lielformāta gleznas.
Liepājas Latviešu biedrības nams
Rožu laukums 5/6, Liepāja
Elizabetes Balčus izstāde “Aquis Lucidus”
Galerijā “Alma”
26. jūlijs–15. septembris
No 26. jūlija līdz 15. septembrim galerijā “Alma” norisināsies Elizabetes Balčus izstāde “Aquis Lucidus”, kas 26. jūlijā plkst. 20:00 tiks atklāta ar Elizabetes Balčus koncert-performanci.
“Es reiz sapnī nokļuvu starptelpā, jeb uzgaidāmajā telpā pirms vienas no savām piedzimšanām uz Zemes. Tajā vietā esošajiem nebija ķermeņi, bet bija krāsas. Es biju oranža. Dažādās krāsas klaiņoja pa daudzstāvu māju – tvaikojošu un mitru, gaidot savu rindu uz lielo baseinu, jeb piedzimšanu uz Zemes. Es zināju, ka starptelpā neesmu ne pirmo, ne pēdējo reizi. Kad pienāca mana kārta, es safokusējos uz vislabāko lēcienu, atvadījos no pārējām krāsām un teicu: “Mēs vēl tiksimies simtiem tūkstošu reižu, tikai jūs to neatcerēsieties.” Es nepacietīgi un ieintriģēti ielēcu ūdenī un ar nenormālu ātrumu un svētlaimi par savu precīzo lēcienu, kā tāda strūklaka aiztriecos uz Zemi. Šajā ceļojumā ūdens dzēsa manas atmiņas, bet es zināju, ka tā kā esmu spilgti oranža, tad ūdens nevar izdzēst pilnībā visu manu krāsu. Te nu es esmu un mēģinu atcerēties to, ko ūdens mēģināja aizskalot,” stāsta Elizabete.
Fenomenoloģijā pastāv termins “epohē”, kas raksturo atsacīšanos no spriedumiem par ārpasauli, no visa, kas nav apziņa. Tas ir mēģinājums ieraudzīt pasauli, pirms to izdomāt ir paspējis prāts. Ūdens ir fluids, kas ir spējīgs ieņemt dažādas formas. Arī valodu varam uztvert kā konkrētas formas tilpni, kura šķietami padara ūdeni (ideju), kas tajā ieliets, par noteiktu, šajā formā ierobežotu, pastāvot uz to, ka šī forma pastāvējusi pirms ūdens, vai ka ūdens tajā atradis savu patieso formu. Ūdenszeme atrodas ierobežotā telpā, akvārijā, kas rada šķietamību par konkrētu, notvertu un aplūkojamu realitāti, ļaujot skatītājam noticēt, ka viņam ir pieejama kādas tam pretī nostatītas, demonstrētas realitātes esence. Skatītājs uz brīdi aizmirst, ka performance, ka pasaule ir atdalīta no viņa kā vērotāja pozīcijas, ļaujot viņam iztēloties distanci starp sevi un notiekošo, ļaujot rast savu interpretāciju un savu atspulgu akvārijā - ūdenszemē.
Elizabete Balčus (1990) ir performanču māksliniece un muziķe, kura savās uzstāšanās pārvēršas par mākslas objektu. Viņas skaņu ainavas un audiovizuālās performances ved klausītāju cauri atbalsojošām flautas un ēteriskas balss cilpām, brīvā džeza improvizācijām, un klikšķošiem elektropopa bītiem svārstīgā transā starp nomodu un miegu.
Izstādē skatāmas Skulptūras: Kristiānas Dimiteres skulptūras un Brendas Jansones silikona darbi.
Kuratore ir Astrīda Riņķe.
Galerija “Alma”
Tērbatas iela 64, Rīga
Ilmāra Blumberga 80. jubilejai veltīta izstāde “Kalpotājs”
Māksla XO galerijā
27. jūlijs–26. augusts
Ilmārs Blumbergs. Es neiesaku griezt matus. 1995˗2009, kartons, akrils, plastmasa, 130x160 cm
No 27. jūlija līdz 26. augustam Māksla XO galerijā būs skatāma Ilmāra Blumberga 80. jubilejai veltīta izstāde “Kalpotājs” – izstāde par simboliskā KALPOTĀJA tēlu, kas kļuvusi par atpazīstamāko Ilmāra Blumberga (1943˗2016) zīmi.
“Tā radās 1993. gada rudenī, strādājot pie darbu grupas ar nosaukumu “Zīmes”. Izsmeļoša skaidrojuma man nav, taču intuitīvi jūtu, kaut kas tur ir arī no manis. Es uzzīmēju, saturs jādod jums. Visu, ko domāju vai par ko nemaz nedomāju, izstāstīt nevajag un nemaz arī nevar. Jā, reizēm tā ir Kalpa figūra. Reizēm tā izskatās pēc Kunga – Dabas pielūdzēja. I tā, i tā. I stiprais, i vājais.
Ambivalenta figūra. Reizē Lūdzējs, reizē Pielūdzējs. Spēka atsperes turētājs pirms sprādziena mirkļa vai tukšo gliemežvāku meklētājs pie jūras. Varbūt šaubu spēlētājs smiltīs?
Dažreiz man liekas, ka tas esmu es pats, kad darba dienas beigās, ejot ārā no darbnīcas, nedaudz pieliecos un klusi pasaku – paldies. Nezinu kam. Tam. Jā, kam ir vērts kalpot? Mīļais cilvēk, vērts ir dzīvot! Par to ir izstāde,” tā Ilmārs Blumbergs reiz teica intervijā Anitai Vanagai.
Ilmāra Blumberga daiļrade sakņojas vispārcilvēcisko patiesību meklējumos, jautājumos un atbildēs mūsu esībai uz zemes. Cilvēks atrodas mūžīgā miera meklējumos, kuru sākumā jāatrod sevī, tikai pēc tam pārnesot to uz ģimeni, sabiedrību un valsti. Viņš pats ir izteicies, ka galvenie tēli viņa darbos ir MĪLESTĪBA, NĀVE un DIEVS.
Māksla XO galerija
Elizabetes iela 14, Rīga
Radio “Tīrkultūra” rīkotā “Audiovizuālā vasaras galerija”
bijušās Bioloģijas fakultātes telpās
27. jūlijs–19. augusts
Vizuālās identitātes autors - Aleksandrs Breže
No 27. jūlija līdz 19. augustam bijušās Bioloģijas fakultātes telpās neatkarīgais radio “Tīrkultūra” sadarbībā ar kuratori Augusti Petri rīkos “Audiovizuālo vasaras galeriju”, kuras programmā iekļauta virkne audiālu performanču un četru latviešu vizuālo mākslinieku jaunrade. Pasākums apmeklētājiem būs pieejams vakaros no trešdienas līdz sestdienai, no plkst. 18.00 līdz 23.00.
Turpinot “Tīrkultūras” rezidenču un ceļojošā radio tradīcijas, vasaras galerijas programma ir balstīta idejā, par dažādu nozaru mākslinieku darbības reprezentāciju konkrētā telpā. Četru nedēļu laikā Bioloģijas fakultātes pirmā stāva telpas un apkārtesošo teritoriju par savu rezidenci pārvērtīs latviešu mākslinieki – Linda Vilka, Atis Jākobsons, Pēteris Vīksna un Laimdota Malle, kā arī vairāki mūziķi un audio performanču veidotāji. Muzikālajā programmā iekļauts Ingus Baušķenieks, Annemarija Gulbe, Aleksis Lūriņš, apvienība “Jauda” un daudzi citi. Tā tiks translēta arī radio “Tīrkultūra” ēterā (https://tirkultura.lv/), taču interesenti ir aicināti apmeklēt notikumu klātienē Kronvalda bulvārī 4, ar ieeju no Rīgas kanāla puses.
Pasākums konceptuāli pievērsīsies tam, kā mūsdienās izprotam mākslinieku rezidences funkcijas, reprezentējot dažādu nozaru mākslinieku darbības formas konkrētas telpas kontekstā. Galerijas programmā iekļautas gan laikmetīgās mūzikas un skaņas performances, gan video, instalācija un glezniecība. Kā sākotnējā norises vieta tika izvēlēts Vidzemes tirgus Piena un gastronomijas paviljons, tomēr projekta gaitā telpu ir nācies mainīt un galerijas darbība ir pārcelta uz bijušo Bioloģijas fakultāti. Līdz ar to, jaunajai telpai pielāgota arī galerijas darbības programma, kas joprojām tiecas atspoguļot telpas nozīmi mākslinieciskās jaunrades procesā, aicinot māksliniekus darbus radīt telpā uz vietas. Līdz ar novietojuma izmaiņām, uzmanība tiek pievērsta tam, kādām transformācijām tiek pakļauts mākslinieka darbs, kad viņam atņemta pati radīšanas vieta. Bioloģijas fakultātes telpas, kuras pēc būtības krietni atšķiras no Vidzemes tirgus paviljona, kļūst par aizvietotāju un vienlaikus glābēju, tādēļ arī mākslinieki aicināti savas idejas nevis mainīt, bet gan pielāgot jaunajai videi.
Par pasākuma koncepciju vairāk stāsta tā kuratore Auguste Petre: “Audiovizuālās vasaras galerijas programma fokusējas uz jautājumiem par telpu un tās dažādajām dimensijām - telpa kā vieta radīšanai; vieta sevis un savas prakses reprezentēšanai; vieta eksistēšanai/domāšanai; fiziskas telpas nepieciešamība vai nevajadzība radošām personām; telpas aktualizēti jautājumi par komunikāciju ar auditoriju un cilvēku savstarpējā saskarsme. “Tīrkultūras” Audiovizuālās vasaras galerijas būtība atspoguļojas ne tikai dažādo mākslas prakšu iekļaušanā, bet arī tās saturiskā vieglumā. Mākslinieciskā jaunrade sastāv ne tikai no faktiskas darbu realizācijas, bet arī domāšanas, sajušanas, uztveršanas. Tādēļ viens no galerijas uzdevumiem ir pieradināt sabiedrību pie mākslas kā procesuālas vērtības – to būs iespējams novērtēt gan caur radio klātienes performancēm, gan vizuālo mākslinieku iesaistes, kuri darbus četru nedēļu garumā radīs telpā uz vietas. Šajā procesā apkārtējie notikumi, tostarp kultūras konteksts, kļūst par sava veida barību radīt gribošajam māksliniekam, savukārt telpa var kļūt gan par patvēruma vietu, gan autora pasaules epicentru.”
2. augustā norisināsies publiska diskusija par laikmetīgās mākslas pieejamību un pieņemšanu, mākslu brīvības kontekstā un kultūras telpu nepietiekamību. Diskusija tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru un Latvijas Mākslas akadēmiju.
“Audiovizuālā vasaras galerija”
Kronvalda bulvāris 4, Rīga
Kino, mākslas un mūzikas festivāls “RojaL”
Rojā
27.–29. jūlijs
Rojā no 27. līdz 29. jūlijā norisināsies Kino, mākslas un mūzikas festivāls “RojaL”. Šī gada fokusā grieķu kino klasika un 21. gs. “weird wave” izlase 3 dienu garumā. Vienmēr klātesošs arī jauno režisoru īsfilmu konkurss, pērnā gada latviešu kino veikumi, mākslas izstāžu un instalāciju atklāšanas un muzikālie pārsteigumi!
Festivāla ietvaros Rojas Kultūras centrā būs skatāma Nikosa Nikolopoula personālizstāde ar uzņemtajām fotogrāfijām no filmas “Otra jūra” rež. Teo Andželopuls (1935-2012). Nikos Nikolopouls ir režisors, operators, fotogrāfs.
Nikolopoula fotogrāfijas aizved mūs līdz Andželopula mākslinieciskās darbības un vīzijas kodolam, vēršotot mūsu skatienu un iztēli uz nezināmo un puspabeigto filmu, kas uz visiem laikiem paliks saistīta ar unikāla režisora priekšlaicīgo un šokējošo nāvi. “No tūkstošiem fotogrāfiju es izvēlējos tās 20, kuras esmu atkārtoti apskatījis gadiem ilgi un kas veido to ļoti personīgo ainavu, kas manī veidojās filmas uzņemšanas dienās 2012. gada janvārī.”
Kino, mākslas un mūzikas festivāls “RojaL”
Miķeļa Fišera personālizstāde “Deģeneratīvā distopija. Dambrieža cilts”
galerijā LOOK!
27. jūlijs–19. augusts
No 27. jūlija līdz 19. augustam galerijā LOOK! būs skatāma Miķeļa Fišera personālizstāde “Deģeneratīvā distopija. Dambrieža cilts”.
Vēstures lappusēs rodami stāsti par primitīvām mednieku-vācēju ciltīm, kas veidojušas kargo kultus*. Balstoties senos informācijas fragmentos par Zemes floru un faunu, kā arī Vecajo leģendās, kas nodotas no paaudzes uz paaudzi mutvārdos, iespējams izzīmēt šo distopisko ainavu. Tā laika gaitā tranformējusies, tomēr arvien vēstī par mistisku un varenu dzīvnieku – Dambriedi, kuru vietējās ciltis pielūdz un uzskata par savu aizstāvi pret milzu insektiem-mutantiem. Saglabājušies artefakti – attēlu un skulptūru fragmenti, veido mākslinieka Miķeļa Fišera izstādi un atdzīvina Vecajo teiksmas. Reiz Dambrieža cilts apmetņu tuvumā izstādītie totēmi, kas cildina šo mītisko dzīvnieku, iemiesojas mākslas darbos, kuriem ir arī pavisam praktiska nozīme. Tie simbolizē auglību, dzīvības spēku un labticību.
Būtiski elementi kulta ietvarā ir dzīvnieka dzimumlocekļa tēlam, kā arī tā dabiskajiem izdalījumiem, tostarp ausu vaskam, kam piedēvētas maģiskas īpašības. Dambrieža mēroga modeļi un to pamatā esošie rasējumi, kas radušies cilšu kargo kulta rezultātā, līdzās kokgriezumiem un eļļas gleznām izstādes ietvarā veido teju muzejisku ekspozīciju. Tajā iespējams izsekot mītiskā cilšu aizstāvja pielūgsmes stāstam un saskatīt paralēles ar mūsdienām.
*Kargo kults ir reliģiskā kustība, kas radās dažās Melanezijas salās, piemēram, Papua Jaungvinejā un Salamā, un attīstījās pēc Otrā pasaules kara, kad Amerikas Savienoto Valstu armija pameta dažas no šīm salām. Kargo kulta sekotāji tic, ka, ja tie veidos rituālus un vēlēsies ar pilnu pārliecību, amerikāņu karavīri atgriezīsies uz salas un piegādās bagātības un citus resursus.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62A, Rīga
Emmas Sofias personālizstāde '”Trauma, kā jau trauma'”
M/Gallery
27. jūlijs–7. septembris
No 27. jūlija līdz 7. septembrim M/Gallery būs skatāma Emmas Sofias personālizstāde “Trauma, kā jau trauma”. Izstāde veltīta mentālās veselības izzināšanas procesam. Marīnas motīvā gleznotās ainavas autorei ir dabas terapija, ar kuras nolūku viņa pievēršas atmiņai un tās funkcijai. Jūras vai ūdens klātbūtne kļūst par efektīvu veidu mentālās veselības uzlabošanai, tādēļ tieši jūras motīvs figurē šajā darbu sērijā. “Būt pie jūras nozīmē būt mierā”.
Atmiņa ir psihisks process, kura ietvaros cilvēki var iegaumēt, reproducēt un aizmirst pieredzes, domas, tēlus. Lietu uztvere, sarunas valoda, uzmanības noturēšana, domas un atmiņas ir problēmrisināšanas sistēmas kopums, bez kuras nav iespējams uztvert ienākošo informāciju. Šie būtiskie procesi un spējas mums ik dienu sūta signālus, sniedzot iespēju rezonēt mūsdienu sabiedrībā kā indivīdiem. Mēs dzīvojam interesantā un sarežģītā laikā, kur ikdienas rutīna, “ātra” dzīvošana un globālie notikumi izraisa lielu stresu. Pēcsekas ir tādas, ka pēdējos gados ir krasi pieaudzis to personu skaits, kurām ir diagnosticēti kognitīvie traucējumi, kas liek aizdomāties par šīs tēmas aktualitāti. Atmiņa un tās funkcionalitāte ir šīs izstādes vadmotīvs. Izstādē tiek runāts par traumatiskām dzīves pieredzēm, kas nereti liek aizmirst notikušo, vienlaikus sagrozot atmiņas, kas skaidrojams ar mūsu katra vēlmi sevi pasargāt, līdzīgi kā izdzīvošanas pamatinstinkti.
Māksliniece izveidoja sociālu aptauju, kurā tika iegūti un apkopoti dažādi stāsti par traumatiskām pieredzēm - emocionāla vardarbība, seksuāla vardarbība, fiziska vardarbība un negadījumi, kas ietekmējuši respondentu atmiņas procesus. Apkopotie stāsti veido konceptu par atmiņas traucējumiem un pazušanu, kas ir plaši izplatīta parādība pēc traumatiskām pieredzēm. Aptaujā iegūtie stāsti tiek izmantoti kā autores darbu apraksti.
M/Darbnīca
A. Briāna iela 9, Rīga
Grāmatas Your Time Is My time (“Tavs laiks ir mans laiks”) atvēršana un saruna ar mākslinieku Viktoru Timofejevu
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
28. jūlijs / plkst. 18:00
Grāmata Your Time Is My Time. Foto: Mousse Publishing
28. jūlijā, plkst. 18.00 Kim? Laikmetīgās mākslas centrā notiks grāmatas Your Time Is My time(“Tavs laiks ir mans laiks”) atvēršana. Tajā redaktores, kuratore Merilina Taluma (Merilin Talumaa) un pētniece Annika Totsa (Annika Toots), prezentēs grāmatu un vadīs sarunu ar mākslinieku Viktoru Timofejevu.
Grāmatā Your Time Is My Time analizētas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas mākslinieku laikmetīgās mākslinieciskās prakses globālo tīklu un mākslas produkcijas attīstības kontekstā. Grāmatas uzmanības centrā ir Baltijas valstu mākslinieki, kuri ilgāku laiku dzīvo un strādā ārpus reģiona, vai ir sava veida nomadi, kas pastāvīgi ceļo starp dažādām pilsētām un valstīm. Grāmatā pētīti dažādi migrācijas, nedrošības, piederības un kopienas veidošanas aspekti šo mākslinieku praksē, lai pārdomātu, kā esošie apstākļi ietekmē un formē viņu mākslas darbus.
Your Time Is My Time fiksē arī pagrieziena punktu laika, ģeogrāfiskā un sociālā tuvuma uztverē, kā arī pāreju uz ilgtspējīgāku māksliniecisko metožu un prakšu meklējumiem, kas notiek reakcijā uz ekonomiskajām un ekoloģiskajām grūtībām. Vai pašreizējais krīzes laikmets ir radījis jaunus darba veidus? Kā ir mainījusies mājas un darbavietas nozīme?
Grāmatas tekstu autori ir Inga Lāce, Sandra Skurvida (Sandra Skurvida), Emma Destere (Emma Duester), Neringa Černauskaite (Neringa Černiauskaitė).
Mākslinieki – Žilvins Kempins (Žilvinas Kempinas), Vitens Jankūns (Vytenis Jankūnas), Viktors Timofejevs, Ella Krugļanska (Ella Kruglyanskaya), Daiga Grantiņa, Ingela Vaikla (Ingel Vaikla), Pakui Hardware, Merike Estna, Agne Jodvalkīte (Agnė Juodvalkytė), Katja Novitskova, Dorota Gaveda un Egle Kulbokaite (Dorota Gawęda & Eglė Kulbokaitė), Lina Lapelīte (Lina Lapelytė), Evita Vasiļjeva, Emīlija Škarnulīte (Emilija Škarnulytė), Laura Polda (Laura Põld), Marija Kapajeva (Maria Kapajeva).
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2 k-1, Rīga
Biedrības “Cerību spārni” ceļojošā izstāde “Mēs esam un varam”
Kultūras centrā “Siguldas devons”
līdz 31. jūlijam
Foto: Karīna Jurciņa
Kultūras centrā “Siguldas devons” ir apskatāma biedrības “Cerību spārni” ceļojošā izstāde. Izstādes dalībnieki ir 30 personas ar invaliditāti, kuru stāstus biedrība vēlas nodot citiem. “Viens no svarīgiem aspektiem, lai atbalstītu cilvēkus ar invaliditāti, ir sabiedrības izpratnes par cilvēku dažādību veicināšanā. Ir svarīgi parādīt, ka mēs visi esam vienādi un līdzvērtīgi. Mums kā sabiedrībai kopumā būtu jārada apstākļi, kuros personas justos droši, nepiespiesti un nevienā brīdī nejustos atšķirīgi no pārējiem. Mēs ceram, ka izstādes izveidošana palīdzēs iedrošināt apkārtējo sabiedrību neuztvert kādu atšķirīgi kā atsevišķu sabiedrības daļu, bet kā daļu no mums,” teikts izstādes pieteikumā.
Cilvēki fotogrāfijās parāda savu talantu un uzņēmību, ar kuru viņi arī iekļaujas kopējā sabiedrībā. Sirsnīgajos stāstos katrs no dalībniekiem atklāj savu personību, parādot, ka mēs visi esam līdzvērtīgi.
“Siguldas devons” ir viena no izstādes pieturvietām, pēc tam izstāde būs skatāma arī citās Latvijas pilsētās.
Kultūras centrs “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
Envijas ekspozīcija - rezidence
Jaunajā mākslas centrā “Tvaiks”
līdz 9. augustam
Līdz 9. augustam jaunajā mākslas centrā “Tvaiks”, kas radis mājvietu Sarkandaugavā, bijušajā gumijas izstrādājumu rūpnīcā “Provodņik”, rezidē gleznotāja, konceptuālā māksliniece Envijas. Vienlaikus jaunā mākslas centra telpās skatāma viņas izstāde. Envijas ekspozīcija šoreiz nepaskaidro medijiem to, kas te notiks. Izstāde ir veltījums ģimenei, jo jūlija mēnesī viņiem nokritušas daudz zvaigznītes, bet vienlaicīgi, tas ir arī veltījums mediķiem un medicīnas sistēmai. Jo māksliniekiem un ārstiem draudzība un ciešas saites pastāv jau no laika gala.
Mākslas centrs “Tvaiks”
Ganību dambis 63, Rīga
Sākusies pieteikšanās laikmetīgās mākslas radošajām darbnīcām Valmierā
Pieteikšanās līdz 11. augustam
Foto: Lita Millere
No 14. līdz 18. augustam Valmierā notiks Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LCCA) starptautiskā projekta “Mākslinieks ir klātesošs” organizētas radošās darbnīcas bērniem un jauniešiem vecumā no 6 līdz 18 gadiem. Vairāk nekā 10 aizraujošu darbnīcu un pasākumu laikā būs iespējams līdzdarboties kopā ar māksliniekiem no Latvijas un Norvēģijas.
Projekts “Mākslinieks ir klātesošs” sākās šī gada sākumā, un tā ietvaros mākslinieki Kristīne Brīniņa, Vika Eksta, Gundega Evelone, Anda Lāce, Eva Vēvere, Artūrs Punte un Maksims Šenteļevs darbojās kopā ar bērniem un jauniešiem mākslinieku rezidencēs sešās Latvijas skolās. Vasaras radošās darbnīcas sniegs iespēju laikmetīgās mākslas darbu tapšanā piedalīties ikvienam interesentam, strādājot kopā ar projektā iesaistītajiem māksliniekiem un skolēniem no Latvijas, kā arī pieciem māksliniekiem no Norvēģijas mākslinieku kolektīva TENTHAUS.
Darbnīcas notiks Valmieras pilsētvidē – koncertzālē “Valmiera”, Vecpuišu parkā un Valmieras Jaunatnes centrā “Vinda”.
“Laikmetīgā māksla nav kaut kas tāls un nesaprotams – ar tās palīdzību varam runāt par jebko, kas indivīdam un sabiedrībai kopumā ir svarīgs, un to mēs vēlamies parādīt šajās darbnīcās,” teic LCCA izglītības projektu vadītāja Māra Žeikare. Domājot par to, kāda ir mākslinieka nozīme sabiedrības vides apziņas veicināšanā mūsdienās un kādus risinājumus klimata krīzes novēršanai var piedāvāt laikmetīgā māksla, dalībnieki, izmantojot ilgtspējīgus risinājumus, kopā ar māksliniekiem veidos mākslas darbus par klimata pārmaiņu problemātiku.
Piedalīties aicināts ikviens bērns un jaunietis, kas vēlas radoši līdzdarboties kopā ar māksliniekiem un iepazīt dažādos mūsdienu mākslas izpausmes veidus (instalāciju, glezniecību, deju un kustību, skaņu un dzeju, fotogrāfiju, un daudz ko citu). Darbnīcas, pateicoties EEZ grantu atbalstam, ir bez maksas, tās norisināsies latviešu un angļu valodā. Iepriekšēja pieteikšanās dalībai darbnīcās ir obligāta. Pieteikšanās atvērta līdz 11. augustam, bet tā var tikt noslēgta tiklīdz visas brīvās vietas ir aizpildītas.
Laikmetīgās mākslas radošās darbnīcas Valmierā
Luīzes Nežbertes izstāde “Clump Spirit”
Galerijā 427
līdz 19. augustam
Līdz 19. augustam galerijā 427 skatāma Luīzes Nežbertes izstāde “Clump Spirit”.
Luīze Nežberte savā izstādē “Clump Spirit” iepazīstina ar virkni darbu, kas turpina viņas interesi par tēlnieciskām un telpiskām kolekcionēšanas, citēšanas un kolāžas tehnikām. Ja Luīzes prakse varētu atrasties kaut kur starp formāliem eksperimentiem ar objet trouvé un autorības sairšanu mākslinieciskās apropriācijas ceļā, to, iespējams, vislabāk raksturo noziedzīgā darbība “zādzība, atrodot”. Clump spirit tver šo kleptomānisko, tomēr nevainīgo garu: tie ir priekšmeti, kas izgatavoti no lipīgas atbalsta struktūras, pie kuras pazaudēti un atrasti priekšmeti pielīp viens pret otru, tādējādi pārvarot sevi un kļūstot par vienu ar pasauli. Allaž mainīgie clump spirits tādējādi objektivizē pirmatnēju, gandrīz cildenu stāvokli, kurā tiek zaudēta patības neskartība, bezgalīgas mūžības sajūta, okeāniskā sajūta.
Luīze Nežberte (dz. 1998. gadā Rīgā, Latvijā) dzīvo un strādā Vīnē, Austrijā.
Galerija 427
Stabu iela 70, Rīga
Starptautiskā mākslas projekta “Māksla+Ēdiens+Nākamā paaudze” izstāde
Ruckas parka
līdz 20. augustam
Līdz 20. auugustam Ruckas parkā skatāma Ruckas mākslas fonda un Norvēģijā bāzētā zinātnes centra Vitenparken rīkota starptautiskā mākslas projekta “Māksla+Ēdiens+Nākamā paaudze” izstāde. Izstāde tapusi projekta ietvaros, kad laika posmā no 11. līdz 15. jūlijam radošajās darbnīcās jaunieši kopā ar māksliniekiem un pavāriem no Līgatnes “Pavāru mājas” apsprieda un modelēja nākotni caur mākslas un ēdiena prizmu. Darbnīcās jaunieši strādāja ar māksliniekiem no Norvēģijas un veidoja unikālus mākslas darbus, apvienojot apģērbu dizainu ar dažādam dzīvības formām, piemēram austersēni, radot jaunu ekoloģiski draudzīgu apģērbu, no kura tuvāko četru nedēļu laikā izaugs sēnes, pārvēršot to neredzētā ielu stila modē. Citā darbnīcā bērniem bija iespēja fantazēt par dzīvi un izdzīvošanu kosmosā, apskatot un nobaudot ko kosmosā var ēst un vai iespējams ēdienu atmosfērā izaudzēt arī pašiem. Darbnīcās jaunieši grupās izstrādāja jaunas ēdiena receptes no ēdieniem, ko ēd ikdienā, meklēja dažādas to kombinācijas. Ēdienu fasēja formātos, kas vislabāk piemēroti ēšanai kosmosā – smūtijā, enerģijas batoniņā un pastā. Darbnīcu laikā pie bērniem viesojās arī biologs Māris Olte, kurš bērnus tuvāk iepazīstināja ar Amerikas signālvēzi un vietējām vēžu sugām, pēc tam kopā ar mākslinieci izveidoja interaktīvu spēli par tiem. Ar mākslīgā intelekta un pārtikas 3D printera palīdzību tika veidotas pārtikas skulptūras no līdz šim neredzētām radībām. Izmantojot polaroid fotogrāfijas un glezniecības tehnikas tika atklāti dārza un mākslas noslēpumi.
Kopumā darbnīcas aptvēra vizuālās mākslas, performances, dizaina, audiovizuālo mediju mākslas, tehnoloģiju, bio-mākslas, vides zinātnes un gastronomijas jomas. Noslēdzoties darbnīcām, Ruckas parkā ir atklāta brīvdabas izstāde, kurā eksponēts atskats uz bērnu un jauniešu radītajiem mākslas objektiem, kas tapuši darbnīcu laikā.
Ruckas parks
Piebalgas iela 19, Cēsis
Daiņa Gudovska stikla mākslas izstāde “Nebeidzamās spēles lauks”
Kultūras centrā “Siguldas devons”
līdz 26. augustam
Foto: Edgars Semanis
Kultūras centrā “Siguldas devons” līdz 26. augustam skatāma stikla mākslinieka un siguldieša Daiņa Gudovska izstāde “Nebeidzamās spēles lauks”.
Reflektējot par izstādei doto nosaukumu un konceptu, mākslinieks raksta: “Dzīvei ir beidzamība, bet darbības lauks ir nebeidzams – kamēr Tu dzīvo.”
Eiropas Stikla mākslas festivāla MELTING BORDERS kuratore Anita Bjalika (Anita Bialic) par Daiņa Gudovska daiļradi raksta: “Viņa mākslinieka rokraksts gan stikla mākslā, gan akvareļglezniecībā ir dinamisks un izteiksmīgs, dzīvs un jauns kā viņš pats. Viņa talants izpaužas rotaļīgumā, dažreiz izaicinot ritmu, bet ar izcilu formas izjūtu, bieži provocējot skatītāja intelektu. Viņa stikla skulptūras var pārsteigt, tās ir piesātinātas un tai pašā laikā vieglas, slēpjot saspringto nervu, kas uztur dzīvības vibrācijas sajūtu. Savos darbos viņš apzināti abstrahē tiešu realitātes izpausmi.”
Kultūras centrs “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
