Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Kristiānas Dimiteres personālizstāde “Indiāņi Gaujmalā”
galerijā “Istaba”
27. februāris–24. marts
No 27. februāra līdz 24. martam galerijā “Istaba” skatāmi Kristiānas Dimiteres glezniecības darbi un skulptūras personālizstādē “Indiāņi Gaujmalā”. Izstādes kontekstā māksliniece aizdomājas par sapni miegā kā par pirmo pakāpienu neredzamajā dzīvē, kas, būdams šķietami ikdienišķs, dāvā priekšnojautu par ko vairāk kā to, ko mēdzam dēvēt par mūsu vienīgo dzīvi.
“Gleznoju es “no galvas”. Un no redzētā paņemu būtiskāko. No Gaujas – brūngano ūdeni vai sarkanās debesis no ziemeļiem. Esmu uzaugusi Gaujmalā un Lojas klintīs, kur tik ļoti iederētos indiāņi. Tikai vēlāk uzzināju, ka te dzīvojuši lībieši un Kaupo. Pirmo skaisto Rozentāla gleznoto indiānieti ieraudzīju vecāku draugu mājā. (Iespējams, tā bija latviešu tautumeita ēnā. Un, iespējams, ar Gaujmalas iedegumu). Otru – indiāņu virsaiti, sava drauga koridorā. Gleznu drauga vecāki bija atveduši no Peru, drauga dzimtenes. Kopš tā laika vienmēr uzgleznoju pa kādam indiānim, jo man šie cilvēki šķiet bezgala pievilcīgi. Priekš manis viņi ir mūsu pašu iezemieši ar Gaujmalas iedegumu,” stāsta Kristiāna.
Kopš 1991. gada Kristiāna Dimitere piedalījusies daudzās grupu izstādēs. Ilustrējusi grāmatas, bijusi māksliniece animācijas filmām, veidojusi arī kostīmus un scenogrāfiju. Šī ir Kristiānas 12. personālizstāde.
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31B, Rīga
Pirmais Valmieras Starptautiskais multimediju festivāls
27. februāris–5. marts
Šīs nedēļas garumā no 27. februāra līdz 5. martam Valmierā norisināsies pirmais Valmieras Starptautiskais multimediju festivāls.
Pirmajā festivāla gadā tiek piedāvāta bagātīga un daudzveidīga multimediju mākslas programma, ko veido gan jaundarbi, gan jau izrādīti multimediāli mākslas darbi, kas būs pieejami Valmieras pilsētā.
Pieci jauni mākslas objekti, ko veidojuši Latvijā zināmi jauno mediju mākslinieki – Sabīne Šnē, Eltons Kūns, Miķelis Mūrnieks, Santa France un Ieva Vīksne – būs apskatāmi ar papildinātās realitātes lietotnes ART+ piedāvātajām iespējām. Sadarbībā ar Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņiem mākslinieces Karīnas Vītiņas vadībā tapusi multimediāla instalācija “Noturēties virs ūdens”, kas veltīta mentālās veselības tēmai un festivāla nedēļā būs apskatāma Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas peldbaseinā. Festivāla programmu papildinās vēl divas speciāli šim notikumam veidotas izstādes. Mākslas projektā “Pilsētas vibrācijas”, kas norisināsies Valmieras Valsts ģimnāzijas izstāžu zālē “Ledus pagrabs”, Valmieras skaņas pārvērtīsies telpiskā audio instalācijā, kuras centrā būs cilvēks un viņa atbilde ārējām vibrācijām. Šo neierasto skaņas un attēla sinerģiju veido skaņas mākslinieks Pēteris Pāss sadarbībā ar fotogrāfu Mareku Blūzmani. Video darbu sēriju “Dievišķā attēls”, kas tapusi ar mākslīgā intelekta palīdzību, pirmo reizi plašākai auditorijai prezentēs jauno mediju mākslinieks Jurģis Peters.
Viens no festivāla ilgtermiņa mērķiem ir veidot dialogu starp tehnoloģiju piedāvātajām iespējām un dažādām mākslas formām, tāpēc ar viesizrādi “Labra nams” un izpētes darbnīcu “Lokācija, mikrotoņi, horeogrāfija” Valmierā viesosies laikmetīgās dejas apvienība “IevaKrish”, savukārt virtuālās realitātes brillēs būs iespējams pieredzēt speciāli šai tehnoloģijai veidoto Nacionālā teātra izrādi “Atver acis” (režisors Valters Sīlis).
Visplašākajai mērķauditorijai piektdienas, sestdienas un svētdienas vakarā tiks piedāvāta gaismas pastaiga gar Dzirnavu ezeriņu pilsētas centrā, ko veido gaismu mākslinieki “Those Guys Lighting”, savukārt Pārgaujā (Amatnieku parkā, Cēsu ielā 20) būs iespējams pieredzēt interaktīvu skaņas projekciju, kas tapusi sadarbībā ar multimediju mākslinieku Mārtiņu Dāboliņu.
Festivāla mākslas programmu papildinās starptautisks forums “Vai jaunietim vajag kultūru?” par digitālās transformācijas ietekmi, kā arī mākslas un kultūras produktu veidošanu jauniešu auditorijai, kas norisināsies 1. martā kultūrtelpā “Akustika”.
Valmieras Starptautiskais multimediju festivāls
Izstāde “Iekšējie dialogi. Aleksandras Beļcovas dienasgrāmatas un vēstules”
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā
28. februāris, 2023–27. janvāris, 2024
Aleksandra Beļcova. Pašportreta skice. 20. gs. 60. gadu beigas – 70. gadu sākums. Papīrs, akvarelis. SBM kolekcija. Publicitātes foto
No 28. februāra līdz 2024. gada 27. janvārim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā norisināsies izstāde “Iekšējie dialogi. Aleksandras Beļcovas dienasgrāmatas un vēstules”.
Pēdējā Aleksandras Beļcovas (1892–1981) darbu izstāde notika 2019. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, piedāvājot līdz šim plašāko gleznotājas daiļrades retrospekciju. Pēc daudzu apmeklētāju viedokļa, viena no interesantākajām ekspozīcijas sadaļām bija citāti no Aleksandras Beļcovas dienasgrāmatām un sarakstes. 2022. gada traģiskie politiskie notikumi piešķir īpatnēju skanējumu un aktualitāti gan tam, ko māksliniece rakstīja, gan faktiem no viņas biogrāfijas.
Aleksandra Beļcova pēc izcelsmes bijusi pusukrainiete, pusbaltkrieviete, taču anketās vienmēr norādīja tautību “krieviete” – tolaik neviens domāja, ka šīm detaļām ir kāda nozīme. Viņa piedzimusi un pavadīja savu bērnību, jaunību Čerņigovas guberņā, bet pēc PSRS izveidošanas teritoriālu reformu rezultātā un līdz mūsdienām šīs ukraiņu zemes Brjanskas novada sastāvā atrodas Krievijas robežās.
Aleksandra Beļcova atbrauca uz Latviju savas laimes meklējumos, atbildot uz drauga, nākamā vīra, Romana Sutas aicinājumu. Mākslinieces vēstulēs un dienasgrāmatās atklājas viņas emigrantes pieredze, privātās dzīves peripetijas, sievietes likteņa grūtības sarežģītajās, traumatiskajās attiecībās ar dzīvesbiedru, atbalsojās arī 20. gadsimta atnestās brāzmainās, skarbās pārmaiņas. Cik daudz rūgtuma, vilšanās nojaušamas Beļcovas dienasgrāmatas ierakstā, kas tapa dažas nedēļas pēc pirmās padomju okupācijas 1940. gadā: “tie vairs nav tie paši krievi…”. Šo frāzi viņa rakstīja, domājams, atsaucot atmiņā dzīvi Sanktpēterburgā un savā dzimtenē gadsimta sākumā.
70. gados dzejnieks Māris Čaklais, fascinēts ar Aleksandras Beļcovas personību, intervēja mākslinieci par viņas dzīvi (ieraksts nav saglabājies), un tā radās ideja izveidot grāmatu ar Aleksandras memuāriem un Māra Čaklā dzeju. Paralēli tapa akvareļu cikls, kurā gleznotāja iemūžināja savas biogrāfijas nozīmīgākus notikumus. Viņas bērnība, latviešu mākslinieku ierašanās Penzā 1915. gadā, meitas piedzimšana Parīzes klosterī, pastaigas ar zīdaini klēpī pa Francijas galvaspilsētas ielām, ceļojums zemnieku ratos uz Rīgu no “Kurzemes katla” Otrā pasaules kara beigās, vēlāk – padomju laika radošās bohēmas ainas. Šo zīmējumu attēlus muzejs piedāvā apskatei pirmo reizi.
Izstādē eksponētas Aleksandras Beļcovas fotogrāfijas, dokumenti, pieraksti un mazāk zināmie mākslas darbi no Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja krājuma, mākslas centra Zuzeum un privātkolekcijām. Tāpat apmeklētāji varēs noskatīties 1972. gada video hronikas ierakstu ar mākslinieces 80 gadu jubilejas svinībām no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva.
Izstādes kuratore ir Nataļja Jevsejeva.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
Elizabetes iela 57a, dz. 26 (ieeja caur pagalmu, 5. stāvs), Rīga
Ekspozīcija “Atrakcija. Pils. Daile. Arhitektam Edgaram Šēnbergam 100”
Bulduru Izstāžu namā
1. marts–29. aprīlis
Spēļu un atrakciju pils “Daile” Jūrmalā, Dzintaros. Arhitekts Edgars Šēnbergs. 1976.gads. Foto: Laimonis Stīpnieks
No 1. marta līdz 29. aprīlim Bulduru izstāžu namā būs skatāma ekspozīcija “Atrakcija. Pils. Daile. Arhitektam Edgaram Šēnbergam 100”. Tā ir vienas personības – viena objekta ekspozīcija. Edgara Šēnberga (1923–2016) personība tiek atklāta caur spēļu un atrakciju pils “Daile” stāstu.
“Dailē” spēcīgi izpaudās Edgara Šēnberga arhitektūras sajūta, domu gājiens, modernās kustības idejas kombinācijā ar latviskām formām, kūrorta noskaņām un izteikti individuālu rokrakstu. Tāpat šie vārdi – atrakcija, pils, daile – precīzi raksturo Edgara enerģisko raksturu. Atrakciju pils “Daile” ekspozīcijas koncepcijas autori ir arhitekti Baiba Vērpe un Uģis Šēnbergs, maketa modelēšanu un izgatavošanu īstenojuši arhitekts Gundars Vērpe un dizainers Dāvis Barons.
1976. gadā celtā spēļu un atrakciju pils “Daile” Dzintaru prospektā, Jūrmalā, ir bijusi viena no nozīmīgākajām modernās kustības ēkām gan Jūrmalas, gan visas Latvijas kontekstā. 2002. gadā “Daile” tika nojaukta. 20 gadu laikā ir mainījusies sabiedrības attieksme pret neseno arhitektūras mantojumu un šīs ēkas nojaukšana ir uzskatāma par lielu zaudējumu. Šobrīd ēkas oriģinālā forma vislabāk ir izprotama ar maketa palīdzību. Ekspozīcijas apmeklētājiem ir iespēja piedalīties ēkas maketa dublikāta veidošanā un praktiskā veidā saskarties ar tā laika arhitektu ikdienu. Ēkas makets labi atklāj Edgara izsmalcināto arhitektūras proporciju izjūtu. “Dailes” projektā izmantotais regulārs 6 m x 6 m asu tīkls ļāva ēkas fasādi veidot vien no dažu unificētu formu elementiem, kas savukārt ļauj veidot ēkas maketu kā “Lego” klucīšu spēli. Maketa ekspozīciju papildina Black box telpa ar audiovizuālu informāciju par Edgaru Šēnbergu un “Daili”, kā arī lekcijas:
18. martā plkst. 14.00 Mg. Arch., Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes doktorantes Baibas Vērpes lekcija “Kūrortu objekti Jūrmalā”;
1. aprīlī plkst. 14.00 arhitekta Uģa Šēnberga lekcija “Arhitekta Edgara Šēnberga daiļrade”.
Bulduru izstāžu nams
Muižas iela 6, Jūrmala
Līgas Ķempes personālizstāde “Karaļvalstība”
galerijā “Bazar’t”
1.–31. marts
No 1. līdz 31. martam galerijā “Bazar’t” būs skatāma Līgas Ķempes personālizstāde “Karaļvalstība”.
Gleznotājas uz audekla uzburtā pasaule meklējama kosmosa dzīlēs. Tajā valda godīgums un futbola stadiona likumi. “Futbolā viss ir pēc noteikumiem, bet pat tos ievērojot, iespējamas improvizācijas, bezgalīgas kombinācijas. Tas ir interesanti, jo nekas neatkārtojas, futbols ir bezgalīgs. Tāpat kā glezniecība,” pārliecināta ir Līga Ķempe. Šī būs gleznotājas personiskākā izstāde. Uz audekliem radītajā “karaļvalstībā” gleznotāja vienlaicīgi mīlestībā atzīstas abām savas dzīves kaislībām – mākslai un futbolam: “Es esmu ļoti sens šīs karalistes pavalstnieks. Man ota rokās ir kopš sevi atceros, bet futbola priekus baudu spēlējot, skatoties un nu jau dažus gadus arī tiesājot. Un kas tur ko brīnīties, ka visa šī karaliskā futbola tēma un sportiskie elementi iekāpj arī manos audeklos.”
Izstādes centrālais darbs ir glezna “Mirklis starp bezgalību un mūžību”. Lai gan gleznā apvienoti līdz šim ierastie Līgas Ķempes izmantotie tēli – vilcieni, mājas, tilti, pats darbs atklāj mākslinieces izaugsmi: “Izmaiņas ir. Tās notiek pat negribot. Prāts mīcās uz vietas, bet dvēsele iet uz priekšu.”
Galerija “Bazar’t”
Krasta iela 46, Rīga / t/c Mols 2.stāvā
Sešas jaunas izstādes pavasara sezonā
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
3. marts–21. maijs
Žaks Šapiro “Kāzas” (fragments) papīrs, guaša, 20. gs. 20.–30. gadi
No 3. marta līdz 21. maijam Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā Pavasara izstāžu sezonā būs skatāma Daugavpilī dzimušā pasaulslavenā mākslinieka Žaka Šapiro darbu izlase un vēl pieci spilgti mākslas projekti.
Izstāde “Pārnākšana: Žaks Šapiro”
Gleznotājs Žaks Šapiro, īstajā vārdā Jakovs Šapiro, piedzima Krievijas impērijas Vitebskas guberņas Dinaburgā (tagad – Daugavpils, Latvija). 1925. gadā pārcēlās uz Franciju un pievienojās Parīzes mākslinieku kolonijai “La Ruche” (“Spiets”), kur 20. gadsimta 20.–30. gados dzīvoja un strādāja tādi nākamie mākslas ģēniji kā Modiljāni, Pikaso, Šagāls un Ležē. Visi kopā viņi veidoja tā saucamo Parīzes skolu, bet Šapiro izdevās radīt pašam savu neatkārtojamu mākslas pasauli ar neparastām formām un spilgtām krāsām, kas joprojām raisa mākslas pazinēju, kolekcionāru un galeriju interesi. Mākslinieka gleznas ir tik dažādas, ka tās ir teju neiespējami pieskaitīt noteiktam stilam vai virzienam. Viņa darbos redzama gan kubisma, gan fovisma, ekspresionisma un impresionisma ietekme. Šapiro strādāja praktiski visos žanros – gleznoja portretus, pašportretus, interjerus, klusās dabas un ainavas.
Rotko centra kūrētā izstāde “Pārnākšana: Žaks Šapiro” ir tapusi sadarbībā ar mākslas kolekcionāru Šmuelu Tacu (Ņujorka, ASV), apliecinot mākslinieka nozīmīgo vietu pasaules mākslas vēsturē un atgādinot par viņa izcelsmi.
Rotko centra kuratoru interese par Žaka Šapiro daiļradi aizsākās brīdī, kad radās iespēja papildināt centra krājumu ar diviem viņa oriģināliem un vienu no tiem eksponēt kolekcijas izstādē “Atrasts kolekcijā”.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas izstāde “Saprātīgā būtne”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centra izstāde “Saprātīga būtne” ir stāsts par tā kolekcijā atrodamajiem mākslas darbiem un to autoriem, kur vienlīdz būtiska loma ir gan cilvēka attēlojumam, gan mākslinieka personībai. Te apkopoti redzējumi un izpratnes par saprātīgo – vai tomēr neprātīgo – cilvēka dabu.
Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstāde “Trāpīts desmitniekā”
Ikgadējā Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstāde “Trāpīts desmitniekā” tiek rīkota jau desmito reizi un aizsāk Rotko centra desmit gadu jubilejas svinības. Mākslinieciskā “trāpīšana desmitniekā” sakņojas mākslinieka spējā tiktāl atbrīvoties savās izpausmēs, ka radītais darbs kļūst par jaunu atskaites punktu, no kura var sākties diskusija, strīds, fantāzija, gandarījums, niknums vai vēl cita emocionāla reakcija. Konkursa kārtībā šogad izvēlēti 48 mākslinieku darbi, kas pēc žūrijas vērtējuma bez jelkādiem ārējiem vai iekšējiem cenzūras žņaugiem, ar tiem intelektuālajiem impulsiem, kas māksliniekam pieejami, pravietiski “trāpīja desmitniekā”.
Poļu mākslinieka Pjotra Skovrona grafikas izstāde “Interferences”
Poļu mākslinieka Pjotra Skovrona abstrakti reprezentatīvās grafikas izstāde “Interferences” mudina domāt par to, kā viens notikums var iedarboties uz citu un kā pat šķietami nelielas iejaukšanās var jūtami ietekmēt tiklab attēlus, kā dzīves situācijas.
Lai gan mākslinieka specialitāte ir sietspiede, viņš neaprobežojas ar tradicionālajām grafikas formām un labprāt nododas radošai telpas izpētei, veidojot grafikas objektus. Šos telpiskos eksperimentus lielākoties iedvesmo savulaik apgūtās inženierzinātnes.
“Manu “Interferenču” ciklu veido abstraktas kompozīcijas ģeometriskā viļņveida rakstā. Ierobežots skaits krāsu un grafikas matriču ļauj radīt teju neskaitāmus darbus. Vairākkārtīgos pārklājumos slāņotās ondulējošās matrices aicina vilkt asociatīvas paralēles ar vibrācijām un ceļojošiem skaņas viļņiem. Abstrakti reprezentatīvās grafikas mudina domāt par to, kā viens notikums var iedarboties uz citu; kā pat šķietami nelielas iejaukšanās var jūtami ietekmēt tiklab attēlus, kā dzīves situācijas,” stāsta Pjotrs Skovrons.
Austrālijas mākslinieka Ralfa Kerles izstāde “Netveramais cildenums”
Fotogrāfs un mākslinieks no Austrālijas Ralfs Kerle ar savu izstādi “Netveramais cildenums” vedina domāt, ka abstrakcija nav tikai mākslinieka neapzinātas vizualizācijas akts, kā dažs varētu sacīt. Tas drīzāk ir autora neapzināto novērojumu rezultāts, kur attēls manifestē to, ko spējušas uztvert mākslinieka smadzenes. Viņa medijs ir fotogrāfija, bet galvenais izpētes objekts – Sidnejas ostas ūdensceļi. Juteklisko formu plūdums un ūdens nepārtrauktā kustība ienes dzīvīgumu Kerles fotogrāfiskajos attēlos, dažkārt atgādinot 18. un 19. gadsimta gleznotāju krēslainās romantisma perioda ainavas, citreiz – atainojot nepārprotami jūrnieciskus skatus, kuros apdziedāta pilsēta lielo ūdeņu krastā.
Pēc autora teiktā, atslēga uz viņa darbu izpratni slēpjas pareidolijā. Jēdziens apzīmē īpašu psiholoģisku parādību – cilvēka smadzeņu tendenci saskatīt jēgpilnas struktūras tām piedāvātajā vizuālajā materiālā. Būtībā mākslinieka kameras objektīvā notvertais abstrakcijas lauks vedina skatītāju uztveres maņas un intuīciju rosinošā ceļojumā. Ja darbus uzlūko ilgstoši, to vizuālā valoda mainās un pāriet no tīras abstrakcijas uz tādu, kur saskatāmi atpazīstami taustāmās pasaules elementi.
Franču fotogrāfa Uriela Morgenšterna izstāde “Par Rotko un Sulāžu: Klusuma krāsa”
Uriela Morgenšterna fotogrāfija sakņojas abstrakcijā un dedzīgā interesē par arhitektūru. Viņu sajūsmina mākslinieku Marka Rotko un Pjēra Sulāža darbos vērojamais gaismas lietojums un melnās krāsas dziļi atstarojošās īpašības. Izstāde “Par Rotko un Sulāžu: Klusuma krāsa” iezīmē savstarpējās saskares punktus Marka Rotko, Pjēra Sulāža un Uriela Morgenšterna daiļradē. Tās iedvesmas avoti aptver plašu ģeogrāfisko areālu – no Ņujorkas līdz Rotko kapelai Hjūstonā, no Sulāža dzimtās Rodē līdz Konkas abatijai, cauri autoram personiski nozīmīgu vietu tvērumiem Losandželosā, Telavivā, dzimtās Francijas laukos un Daugavpilī. Šo daudzo ietekmju rezultātā ir tapusi pārliecinoša ekspozīcija, kuras jaudu nosaka neapstrādāta attēla spēks, padarot Uriela Morgenšterna darbus par saistmateriālu, kas savieno mūsdienu mākslas izcilības.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Raivja Zabja mākslas kolekcijas izstāde “Viļņošanās”
Liepājas muzejā
3. marts–28. maijs
Kolāža no Raivja Zabja mākslas kolekcijas gleznām
No 3. marta līdz 28. maijam Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē būs skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Viļņošanās”. Izstādē būs skatāmas gleznas no uzņēmēja Raivja Zabja mākslas kolekcijas, kā arī speciāli šai izstādei veidota kubiešu mākslinieka Umberto Diasa (Humberto Díaz) mākslas instalācija.
Kubiešu mākslinieka Umberto Diasa instalācija tapusi kā radošs process trīs nedēļu laikā Latvijā, esot saiknē ar vietējo vidi, kopienu un šeit gūtajiem impulsiem.
Umberto Diass (1975) 1995. gadā studējis keramiku un grafisko dizainu profesionālajā mākslas skolā Trinidādā un 2004. gadā absolvējis tēlniecību Augstākajā mākslas institūtā Havanā. Ar vairāk nekā divdesmit personālizstādēm un simtiem grupu izstāžu mākslinieks ir pazīstams ar savām vietai specifiskām instalācijām, skulptūrām, fotogrāfijām, video un performancēm Kubas un starptautiskos pasākumos.
Izstādes atklāšanā paredzēta arī Raivja Zabja kolekcijas otrā kataloga-ceļveža prezentācija. Katalogs-ceļvedis “The Ripple Effect of Art” klajā nācis 2023. gada februārī. Tas apkopo un stāsta, kā tapusi un astoņpadsmit gadu laikā attīstījusies Raivja Zabja mākslas kolekcija.
Raivja Zabja kolekcijas darbu izstādes Liepājas muzejā ir rīkotas vairākkārt. Jaunākā izstāde parāda, kā veidojas savstarpēju pieredžu un informācijas apmaiņu starp mākslinieku un kolekcionāru, kur nav svarīgi, ne autors, ne nosaukums, ne citas detaļas, bet svarīgas ir tikai sajūtas un iespaidi, un iedvesma, kas rosina radoši darboties.
“Vai esat redzējuši, cik skaisti apļi uz ūdens izklīst pēc iemesta akmens? Līdzīgu efektu – viļņošanos – var redzēt radošās iedvesmas ietekmē. Tas, kas reiz noticis ar mākslinieku, tiek nodots skatītājiem – iedvesmo, dod impulsu runāt, rakstīt un dziedāt par mākslu; izdaiļot un garīgi padarīt mūsu dzīvi daudzpusīgu; saglabāt, nest un rādīt, lai atkal iedvesmotos radošiem meklējumiem un, iespējams, atspoguļotu un aptvertu visu, kas notiek ar mums un mums apkārt, aptvert mūsu dzīvi,” tā par iedvesmu izstādes nosaukumam saka mākslas kolekcionārs Raivis Zabis.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Izstāde “Rīgas piezīmes: sekojot Vaclava Špakovska līnijām”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
4. marts–30. aprīlis
Vaclava Špakovska (Wacław Szpakowski, 1883–1973) darbi izstādē. Foto: Anna Zagrodzka
No 4. marta līdz 30. aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs būs skatāma Latvijas Laikmetīgās mākslas centra sadarbībā ar Ādama Mickēviča institūtu Varšavā un Lodzas Mākslas muzeju organizētā izstāde “Rīgas piezīmes: sekojot Vaclava Špakovska līnijām”.
Izstāde veltīta poļu avangarda mākslinieka, arhitekta un inženiera Vaclava Špakovska (Wacław Szpakowski, 1883–1973) daiļradei, atzīmējot viņa 140 gadu jubileju un 50. nāves gadadienu.
Špakovskis dzimis Varšavā, Polijā, bet 1897. gadā viņš kopā ar ģimeni pārcēlās uz Rīgu, kur 1902. gadā sāka studēt arhitektūru Tehniskajā universitātē. Jaunieti ļoti interesēja meteoroloģija, viņš pētīja tādas atmosfēras parādības kā viesuļvētras, cikloni un vētras, pierakstot faktus un novērojumus piezīmju grāmatiņā.
Piezīmju grāmatiņas, kuras Vaclavs Špakovskis, atrodoties Rīgā, piepildīja ar rindām, novērojumiem un vārdiem, atklāj tēmas, kas viņu interesēja, un ceļu, kas veda uz mākslinieciskajiem sasniegumiem. Daudzās lapās ir lasāmi saraksti: grāmatas par vēsturisko un tautas arhitektūru, arheoloģiju un inženierzinātnēm. Citās piezīmju grāmatiņās Špakovskis pievērš uzmanību dažādām atmosfēras parādībām, īpašu uzmanību veltot skaņām, kas tās pavada.
Šie pieraksti liecina par Vaclava Špakovska intelektuālās attīstības un mākslinieciskā jutīguma veidošanās laiku. Tie sniedz ieskatu arī viņa mūža projekta “Ritmiskās līnijas”, kas tapis Rīgā, metodoloģijā. Vizuālie motīvi, ko Špakovskis novēro dabā (cilvēku sejas, augi, dzīvnieki) un cilvēka radītajās formās (arhitektūras elementi), dabā dzirdamās skaņās un mūzikas skaņdarbos, – tas viss nodarbināja viņa prātu. Mākslinieka jēdzienā “ritmiskās līnijas”, tāpat kā piezīmju grāmatiņu lappusēs, viss pakāpeniski tiek reducēts līdz tīrākajām, abstraktajām formām.
Vaclava Špakovska daiļrade nav bijusi zināma līdz 1978. gadam, kad autora mantojumu atklāja Lodzas Mākslas muzeja kurators Janušs Zagrodzki (Janusz Zagrodzki), kurš tur organizēja pirmo mākslinieka darbu izstādi. Vēlāk Špakovska zīmējumi tika rādīti muzejos un galerijās Varšavā, Briselē, Ņujorkā, cita starpā arī solo un grupu skatēs.
Izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ir pirmā Vaclava Špakovska daiļrades prezentācija Baltijas valstīs. Ekspozīcija piedāvā apjomīgu autora novatorisko kompozīciju klāstu, ietverot virkni nepublicētu arhīva materiālu, kas ļauj tuvāk iepazīt šo mākslinieku un izpētīt viņa saites ar Latvij. Darbi izstādē atklāj citus – nefiguratīvus – veidus, kā redzēt, saprast, parādīt un iesaistīties apkārtējās pasaules norisēs.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Ilonas Gabaliņas Kilas fotografiku un Raimonda Gabaliņa skulptūru izstāde “Skaitļu enerģijas transformācija”
Liepājas muzejā
4. marts–30. aprīlis
Ilona Gabaliņa Kila. “Skaitlis 7”, fotografika
No 4. marta līdz 30. aprīlim Liepājas muzejā būs skatāma Ilonas Gabaliņas Kilas fotografiku un Raimonda Gabaliņa skulptūru izstāde “Skaitļu enerģijas transformācija”.
“Skaitļu enerģija mūs pavada visas dzīves garumā. Vadoties pēc zināšanām, ko tā mums sniedz, kļūst vieglāk saprast sevi un citus, pārvaldīt savu dzīvi un sasniegt mērķus. Pareizi izmantojot šo informāciju, kļūst iespējams pielāgot savu dzīves ceļu tajā virzienā, kurā cilvēks var maksimāli parādīt savu dabisko potenciālu,” saka Ilona Gabaliņa Kila.
Ezotērisko skaitļu izpēti mēdz dēvēt par numeroloģiju. Izmantojot numeroloģijas un mākslas valodas sinerģiju, iespējams transformēt skaitļu enerģiju mākslas tēlos. Šādas pētniecības rezultātā ir tapusi šo darbu izstāde.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Atvērta pieteikšanās ISSP profesionālās fotogrāfijas meistarklašu pavasara ciklam
No marta līdz maijam fotogrāfijas izglītības platforma ISSP piedāvā piecas vienas dienas meistarklases ar nozarē atzītiem un pieprasītiem profesionāļiem – Sandiju Ruļuku, Mārtiņu Cīruli, Jāni Upmali un Elenu Kononovu. Meistarklases paredzētas kā profesionālās attīstības iespēja pieredzējušiem fotogrāfiem, kā arī tiem, kas vēlas sākt profesionāli strādāt ar fotogrāfiju.
Pavasara cikls sāksies 11. martā ar fotogrāfa Sandija Ruļuka meistarklasi “Darbs studijā”, kurā piedalīties aicināti visi tie, kas vēlas iemācīties strādāt fotostudijā ar mākslīgo apgaismojumu. Rezultātā dalībnieki gūs izpratni par dažādiem studijas rīkiem un tehniku, fotografējot gan cilvēkus, gan objektus.
25. martā notiks reklāmas fotogrāfa Mārtiņa Cīruļa meistarklase “Reklāmas fotogrāfijas ABC”. Meistarklasē dalībnieki apgūs reklāmas fotogrāfijas pamatprincipus no produkta specifikas izpētes līdz kampaņas attēlu radīšanai un to apstrādei.
15. aprīlī notiks videogrāfa Mārtiņa Upmaļa meistarklase “Video pamati fotogrāfiem”, kas palīdzēs noorientēties video vidē tiem, kuri pārzina fotokameras fotogrāfisko pielietojumu un vēlas spert pirmos soļus vai nostiprināt pamatzināšanas video filmēšanā.
29. aprīlī retušas māksliniece Elena Kononova vadīs meistarklasi “Mūsdienīgs ceļvedis komercretušā”. Meistarklase sniegs padziļinātu izpratni par pēcapstrādes procesu un principiem no sākuma ieceres līdz praktiskai darba gaitas organizēšanai.
Cikls noslēgsies 13. maijā ar Elenas Kononovas meistarklasi “Retušas prakse: Portrets”, kas sniegs praktisku ieskatu darbam ar editorial un modes portretu pēcapstrādi, apgūstot galvenos retušēšanas instrumentus visās niansēs.
Meistarklases notiks sestdienās plkst. 11.00 - 18.00 ISSP telpā Berga Bazārā vai fotogrāfu studijās.
Pieteikumi tiek pieņemti līdz grupas ir pilnas. Vietu skaits ir ierobežots.
ISSP
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k.3, Rīga
Mihailo Boičuka Kijivas Valsts dekoratīvās un lietišķās mākslas un dizaina akadēmijas
studentu darbu izstāde “Ukraiņu dvēseles saknes”
Eiropas Savienības mājā
līdz 3. martam
Eiropas Savienības mājā līdz 3. martam skatāma Kijivas Valsts dekoratīvās un lietišķās mākslas un dizaina akadēmijas studentu darbu izstāde “Ukraiņu dvēseles saknes”, kas veidota, lai parādītu Ukrainu tādu, kāda tā ir – ar dziļām slāvu saknēm, tradīcijām un paražām, kas veidojušās gadsimtu gaitā. Izstādē apskatāmi tekstilizstrādājumu paraugi ar austiem ukraiņu tradicionālajiem simboliem, izšuvumi, mākslinieciskā emalja, keramikas darbi, tradicionālā ukraiņu svinīgā tērpa paraugs.
Kijivas Valsts dekoratīvās un lietišķās mākslas un dizaina akadēmija dibināta 1938. gadā. Akadēmijā ir divas fakultātes: Dizaina fakultāte (kurā var iegūt trīs specialitātes – grafiskais dizains, rūpnieciskais dizains un vides dizains) un Dekoratīvās un lietišķās mākslas fakultāte (kurā var iegūt deviņas specialitātes – glezniecība, monumentālā māksla, mākslinieciskā keramika, mākslinieciskais metāls, skulptūra, kostīmu modelēšana, mākslinieciskie izšuvumi, mākslinieciskie tekstilizstrādājumi, multimediju māksla).
Eiropas Savienības māja
Aspazijas bulvāris 28, Rīga
Ukraiņu mākslinieku darbu izstāde “Aizejošais laiks”
Daugavpils domē
līdz 13. martam
Irēna Lavruško. Aizejošais laiks IV. 2020. Oforts, akvatinta, 20 x 30 cm
Līdz 13. martam Daugavpils valstspilsētas pašvaldības ēkas pirmajā stāvā skatāma ukraiņu mākslinieku Tatjanas Gorjušinas, Oleha Bezjuka, Oleksija Civļikova, Irēnas Lavruško un Katerīnas Svirhunenko darbu izstāde “Aizejošais laiks” no Daugavpils Marka Rotko mākslas centra krājuma.
Kopš Krievijas militārās ofensīvas Ukrainā ir pagājuši divpadsmit mēneši, kuru laikā sāpes mijās ar cerību, nāve ar ticību un agresija ar līdzcietību… Kara laikā ir sagrautas Ukrainas kultūras mantojuma ēkas, gājušas bojā neskaitāmas ukraiņu kultūras un mākslas liecības. Kultūras mantojums ir nācijas saknes un identitāte, tāpēc kara apstākļos ir tik būtiski to nosargāt un saglabāt.
Novērtējot Ukrainas mākslas un kultūras mantojuma nozīmīgumu, kā arī apliecinot ukraiņu mākslinieku radošo devumu Daugavpils Marka Rotko mākslas centra aktivitāšu īstenošanā un mākslas kolekcijas papildināšanā, Daugavpils valstspilsētas pašvaldības ēkā tiek rīkota izstāde “Aizejošais laiks”.
Izstādi veido divpadsmit ukraiņu mākslinieku mākslas darbi, simboliski iezīmējot paralēles ar divpadsmit kara mēnešiem. Laika kategorija kā nepārtraukta eksistences un notikumu gaita likumsakarīgā secībā paredz aizejošo laiku – pagātni – kā neatgriezenisku parādību, norišu un apstākļu posmu. Vienlaikus pagātne ietekmē arī procesu turpmāko gaitu tuvākā vai tālākā nākamībā. Aizejošais laiks nav tikai atmiņu liecības, tas ir pamats jaunu ideju, apziņas formu un jaunas nākotnes veidošanai.
Daugavpils valstspilsētas pašvaldība
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Daugavpils
Ilzes Laizānes gleznu izstāde “Portāls” un
Birutas Jansones zīmējumu izstāde “Birutas stāstiņi”
Valmieras muzeja izstāžu namā
līdz 25. martam
Līdz 25. martam Valmieras muzeja izstāžu namā skatāmas divas jaunas izstādes – Ilzes Laizānes gleznu izstāde “Portāls” muzeja 1. stāvā un Birutas Jansones zīmējumu izstāde “Birutas stāstiņi” 2. stāvā.
Ilze Laizāne gleznu motīvu izvēlē iedvesmojas no renesanses laika mākslas. Iedvesmu māksliniece ar savu roku pārvērš reālismā izmantojot grafikas tehniku un eļļas krāsas. Spilgtie kontrasti un košie toņi iekrāso gleznas, kurās savijas daba, mitoloģija un cilvēks.
Savukārt, 2. stāvā skatāmajā Birutas Jansones izstādē “Birutas stāstiņi” skatāmi darbi, kas tapuši pēdējo četru gadu laikā. Tā ir zīmējumu sērija, kur neskaitāmas sīkas detaļas un ģeometriskās formas māksliniece zīmējusi uz melna papīra.
Valmieras muzeja Izstāžu nams
Bruņinieku iela 3, Valmiera
Baibas Feoktistovas gleznu izstāde “Sievišķības portrets”
Liepājas latviešu biedrības namā
līdz 30. martam
Liepājas latviešu biedrības namā līdz 30. martam skatāma Baibas Feoktistovas gleznu izstāde “Sievišķības portrets”, kurā iekļauti darbi, kas radīti laika posmā no 2019. – 2023. gadam.
Autore gleznās eksperimentē ar sievietes atainojumu. Daļa no izstādes darbiem ir portreti, kuros personāžiem raksturīgs izteiksmīgs skatiens un mierpilni sejas vaibsti. Portreti papildināti ar floras un faunas elementiem. Krāšņie ziedi, dzīvnieki un tropiski lidoņi katrs nes simbolisku nozīmi, kas veido stāstu par sievietei piemītošajām īpašībām. Savukārt ziedi, ogas un augļi kalpo kā auglības simbols, kas cildina mātes dabas un sievietes radošo spēku.
Cita sievietes daba atspoguļojas figurālajos gleznojumos, kuros tēla skatiens ir aizsegts, izceļot jauneklīgus ķermeņus. Šie darbi radīti demonstrējot sievietes vieglprātīgo, koķeto un pavedinošo dabu, kura, autoresprāt, ir bieža parādība mūsdienu sievietes atainojumā. Gleznotāja caur saviem darbiem pēta savu pieredzi un sievišķības meklējumus. Lielāko daļu iemaņu māksliniece ieguvusi pašmācības procesā. Nozīmīga pieredze apgūta mācoties juveliera profesiju pie Oļega Auzera, kas ļāvusi attīstīt telpisku domāšanu. Gleznošanas tehnika apgūta mācoties privāti pie gleznotāja Artura Auzera.
Lai izstrādātu vienu lielizmēra darbu (150 x150 cm) māksliniecei nepieciešami aptuveni 2 mēneši. Gleznotāja pārsvarā darbojas eļļas un akrila tehnikā, raksturīga arī zelta folijas izmantošana.
Liepājas latviešu biedrības nams
Rožu laukums 5/6, Liepāja
Kārļa Dobrāja darbu izstāde “Smiltis un zelts”
mākslas galerijā “Art Platz”
līdz 15. aprīlim
Līdz 15. aprīlim mākslas galerijā “Art Platz” skatāma izstāde “Smiltis un zelts”, kas veltīta latviešu glezniecības klasiķa Kārļa Dobrāja (1943) 80 gadu jubilejai. Jubilejas izstādes ekspozīciju veido darbi no dažādām radošajām dekādēm un pavisam jauni gleznojumi, kas tapuši 2022. gada nogalē un 2023. gadā.
Talants un mūza vienmēr ir pavadījuši, nereti par vecmeistaru dēvētā, gleznotāja Kārļa Dobrāja radošo darbību, kurš sevi mākslas pasaulei stabili pieteica jau 20. gadsimta 60. gados un turpina gleznot vēl šobrīd. Savu aktīvo dzīves pozīciju un redzējumu Dobrājs ne vien tikai pauž caur vizuālo mākslas valodu, bet arī ir memuāru autors, kā arī pulcē sekotājus un domubiedrus sociālajos tīklos.
Mākslinieka daiļrade ir dabas, cilvēka un dzīves iedvesmota. Viņš ir bijis arī pedagogs un padomdevējs vairākām mākslinieku paaudzēm. Dobrāja māksliniecisko rokrakstu iezīmē konsekventa uzticība klasiskās glezniecības vecmeistaru pamatvērtībām: akadēmiskā zīmējuma kvalitātei, figurālās kompozīcijas monumentalitātei un izsmalcinātam kolorītam. Glezniecības žanru lokā dominē psiholoģiski portreti, jutekliski akti, majestātiskas klusās dabas un figurālās kompozīcijas.
Galerija “Art Platz”
Alberta iela 4-9, Rīga
Izstāde “Propagandas efekts: plakāts padomju Latvijā kā aizmirstais fenomens”
LMA eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot”
līdz 20. aprīlim
Līdz 20. aprīlim Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot” skatāma izstāde “Propagandas efekts: plakāts padomju Latvijā kā aizmirstais fenomens”.
Plakāta efektivitāte slēpjas tā spējā ātri, lakoniski un tieši nodot skatītājam viegli uztveramu, retorisku un nediskutējamu vēstījumu. Apzinot Latvijas Mākslas akadēmijas fondā nonākušo plakātu kolekciju, izstādes veidotājas – LMA Mākslas vēstures un teorijas 4. kursa studentes Zanda Kagaine, Monta Gintere, Laima Dūda un Inese Gātere – ekspozīcijā pēta plakātu kā Padomju varas propagandas izplatīšanas instrumentu Latvijas teritorijā Padomju okupācijas laikā. Izstāde atspoguļo gan dažādus ar politiku, sabiedrību un ideoloģiju saistītus jautājumus, ko skāra propaganda, gan arī, pētot muzeju vēsturiskos krājumus, mēģina apjaust sabiedrības reakciju uz to.
Attīstoties tehnoloģijām, kad plakāta efektivitāti nomainījušas interneta un sociālo tīklu piedāvātas iespējas, mūsdienās tas kļuvis par “aizmirstu fenomenu”, tomēr šim medijam ir sena vēsture un tā izcelsme meklējama jau Senajā Grieķijā. Ja 19.-20. gadsimta mijā aktuāli bija mākslas plakāti, kas veltīti kultūras un sadzīviska rakstura notikumiem, tad politiskais, tostarp, propagandas plakāts sevi pieteica līdz ar Pirmā Pasaules kara notikumiem, kad bija sevišķi svarīgi aģitēt par labu konkrētam politiskajam spēkam, un, ar plakāta starpniecību, kultivēt tā nostādnēm atbilstošu sabiedrisko domu.
Ņemot vērā propagandas aktualitāti arī mūsdienu informatīvajā telpā, izstāde aicina, atskatoties vēsturē, salīdzināt un diskutēt par propagandas lomu cilvēka dzīvē un ietekmi uz to, kā arī par mākslinieku lomu politiskās mākslas procesos Latvijā Padomju okupācijas laikā.
LMA eksperimentālā mākslas telpa “Pilot”
Riharda Vāgnera iela 3, Vecrīga
Izstāde “Teddy lācis – no klasikas līdz avangardam”
Leļļu Mākslas un Dizaina muzejā
līdz 28. maijam
Leļļu Mākslas un Dizaina muzejā, galerijā “Romas dārzs” Liepājā līdz 28. maijam skatāma izstāde “Teddy lācis – no klasikas līdz avangardam”. Ekspozīcijas pamatā ir ASV dzīvojošo, leļļu mākslinieces Pašas Setrovas un fotogrāfes Jūlijas Osinas-Fridman kopīgs avangardisks, provokatīvs un vienlaikus ļoti izteiksmīgs fotoprojekts ar nosaukumu “Shoddy Bear”, ko papildina dažādu valstu mūsdienu radīto autorlāču kolekcija. Savukārt par izstādes vēstnesi ir izvēlēts Latvijas mākslinieces Kristīnes Kliginas unikālais lācis, kas ir LMA tekstila nodaļas Bakalaura darbs ar nosaukumu “Totēms”. Tas ir pētījums par lāča tēlu un tā nozīmi autores dzīvē. Darba idejas pamatā ir teikas un leģendas, kā arī dziļi personiski notikumi autores dzīvē.
Cilvēku mīlestība pret rotaļu lāčiem aizsākās 20. gs. sākumā un tā nepāriet, bet kļūst arvien stiprāka. Pa šo laiku Teddy lāču dizains ir ieguvis jaunas aprises pateicoties daudziem mūsdienu māksliniekiem, kuru darbos jaušama vēlme radīt ko jaunu, laikmetīgāku tajā pašā laikā saglabājot lāča formas.
Teddy ir iemīļota rotaļlieta ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Daudzi kolekcionāri pasaulē ir gatavi šķirties no prāvas naudas summas, lai tiktu pie antikvāra autentiska lāča eksemplāra. Tādēļ grūti iedomāties, kas varētu būt labāks par tradicionālo Teddy lāci, taču pēdējo gadu laikā tiek rīkotas izstādes, kurās ir eksponēti autordarbi – jauna, dažāda dizaina lāči ar kopīgu nosaukumu ART Teddy. Tie tiek radīti, izmantojot dažādus vizuālās mākslas veidus – skulptūru, tekstila tehniku, fotogrāfiju, glezniecību un citus, tajā skaitā – modes dizainu.
Galerija “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja
