Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Jevgēņija Ščolokova personālizstāde “Kvadrātveida mirkļi”
VEF Kultūras pilī
15. jūlijs–10. augusts
No 15. jūlija līdz 10. augustam VEF Kultūras pils Spoguļzālē būs sskatāma RVR Tautas mākslas fotostudijas biedra Jevgēņija Ščolokova personālizstāde “Kvadrātveida mirkļi”. Šī ekspozīcija ir vizuāla meditācija par kvadrāta formu fotogrāfijā – tās kompozicionālo spēku, simetriju, koncentrētību un ietekmi uz skatītāja uztveri. Visos darbos autors eksperimentē ar formu un saturu, piedāvājot pārdomas par ikdienas dzīves struktūrām, telpu, kā arī cilvēka un apkārtnes mijiedarbību.
Tautas mākslas fotostudija RVR dibināta 1972. gadā Rīgas vagonbūves rūpnīcas klubā, un vairāk nekā pusgadsimta laikā kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām amatierfotogrāfijas kopām Latvijā. Studijas darbība ir bijusi nemitīgi aktīva – laika gaitā studiju apmeklējuši vairāk nekā 2500 cilvēku, un daudzi no tiem kļuvuši par profesionāliem, atzītiem fotogrāfiem. Kopš 1990. gadu beigām RVR fotostudija darbojas VEF Kultūras pils paspārnē, kas sniedz iespēju izstādīt darbus pils izstāžu zālēs. Patlaban studijā aktīvi darbojas ap 50 cilvēku.
VEF Kultūras pils
Ropažu iela 2, Rīga
Tēlniecības plenērs “Kal slēpes vasarā!”
Voldemāra Jākobsona memoriālajā mājā “Galdiņi”
16–18. jūlijs
No 16. līdz 18. jūlijam Bebru pagastā, tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālajā mājā “Galdiņi” norisināsies tēlniecības plenērs “Kal slēpes vasarā!”. Trīs dienu garumā “Galdiņu” mājas pagalms pārvērtīsies par skulptūru dārzu. 16. jūlijā tiks atklāta Ģirta Burvja izstāde, kurā būs skatāmi tautā iemīļoti mākslinieka darbi: “Rīdzinieki”, “Dziesminieks”, “Ziema”, “Uz saulaino tāli” un citi.
Tēlnieks Ģirts Burvis un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) šī gada absolventi vadīs radošās darbnīcas bērniem un pieaugušajiem. Plenēra laikā tēlnieki radīs balvu, kuru pirmo reizi plānots pasniegt nākamgad – memoriālās mājas 50. jubilejā, pateicoties cilvēkiem, kuri devuši savu ieguldījumu Voldemāra Jākobsona piemiņas saglabāšanā.
Interesenti līdz 14. jūlijam aicināti pieteikties gaidāmajām radošajām darbnīcām 16. un 17. jūlijā, sazinoties ar memoriālās mājas vadītāju.
Voldemāra Jākobsona memoriālā māja “Galdiņi”
Vecbebri, Bebru pagasts, Aizkraukles novads
Mākslas festivāla “Cēsis 2025”
laikmetīgās mākslas izstāde “Kailā dzīvība”
Cēsu vecajā alus brūzī
18. jūlijs–30. augusts
No 18. jūlija līdz 30. augustam Cēsu vecajā alus brūzī Mākslas festivāla “Cēsis 2025” programmas ietvaros būs skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Kailā dzīvība”, kas pēta cilvēka esības trauslumu un eksistenci ārpus sociālajiem konstruktiem.
Ekoloģiskā krīze, pandēmija, asiņainie kari dažādās pasaules malās pēdējos gados globālā mērogā aktualizējuši eksistenciālā apdraudējuma sajūtu un padarījuši izņēmuma stāvokli par jaunu normalitāti. Laikmetīgās mākslas jomā šie apstākļi stimulē interesi par dzīvību kā bioloģisku norisi, vienpus kultūras kodiem un konstruktiem. “Kailā dzīvība” (vita nuda) ir itāļu filozofa Džordžo Agambena lietotais apzīmējums šim cilvēka eksistences pamatam, kas Rietumu civilizācijas antropocentriskajos diskursos bieži ticis marginalizēts, akcentējot cilvēka kultūrālo pārākumu.
Kailās dzīvības perspektīva ļauj pētīt ķermenisko eksistenci gan ikdienišķās, gan ārkārtējās situācijās – priekā, sāpēs, slimībā, karā…, kā arī izgaismot kontekstus, kuros šī eksistences dimensija nonāk spriedzē ar sabiedrības normām. Savukārt kara kontekstā kailās dzīvības optika piedāvā vardarbības kritikas un līdzpārdzīvojuma iespēju, mākslas medija komunikācijai iemiesoto pieredzi, ko aptumšo pastāvīgs eksistenciāls apdraudējums.
Ekspozīcijā piedalās tādi pazīstami un jaunie mākslinieki kā Anna Ceipe, Anna Egle, Ieva Putniņa, Hanele Zane Putniņa, Anna Maskava, Ieva Kraule-Kūna, Vika Eksta, Ieva Raudsepa un Krišs Salmanis.
Mākslinieki izstādē izmanto dažādas pieejas: daži strādā ar trausliem objektiem un ikdienišķiem materiāliem, citi pēta atmiņas un uztveres procesus, izgaismojot robežas starp iekšējo un ārējo pasauli. Vēl citi savos darbos ievieš ironiju, rotaļīgumu vai tiešumu, meklējot līdzsvaru starp individuālo pārdzīvojumu un kolektīvo pieredzi. Izstādes atklāšanā notiks mākslinieces Annas Maskavas performance “Kailā dzīvība”, kurā viņas ķermenis kļūs par dzīvu eksponātu, kas pastāv uz robežlīnijas starp bioloģisko un sociālo. Savukārt daļa no izstādes ir arī ukraiņu mākslinieku kolektīva “Open Group” videoinstalācija “Atkārtojiet pēc manis, 2022”, kas būs skatāma visu festivāla laiku Koncertzālē “Cēsis” konkrētos seansos. 2024. gadā šī instalācija tika iekļauta 60. starptautiskajā mākslas biennālē Venēcijā, Polijas paviljona ekspozīcijā. Darbs balstīts uz kara izdzīvojušo civiliedzīvotāju liecībām – tajā bēgļi no Austrumukrainas atveido skaņas, kuras viņiem palīdzējušas atpazīt draudus un izdzīvot, un aicina skatītājus tās atkārtot, sakot: “Atkārtojiet pēc manis”. Videoinstalācija veidota kā karaoke bārs, kurā skatītāji var atkārtot dzirdētās skaņas mikrofonā – nevis dziesmas, bet šāvienus, sprādzienus un raķešu svilpienus. Tā ir dokumentāla liecība, kas nevis attēlo karu no malas, bet piedāvā skatītājam spert soli tuvāk kara realitātei. Darbs tapis, iedvesmojoties no 2022. gadā Ukrainā izplatītās brošūras “Gadījumā, ja iestājas ārkārtas situācija vai karš”, un ietver video no kara sākuma Ukrainā, uzsverot kara neatgriezenisko ietekmi uz cilvēka apziņu.
Kuratori ir Igors Gubenko un biedrība “Mākslas birojs”
Cēsu vecais alus brūzis
Lenču iela 9/11, Cēsis
Izstāde “Jaunais mākslas templis. Rīgas pilsētas mākslas muzejs 1905–1919”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
19. jūlijs–9. novembris
RPMM parks ap 1905. gadu
No 19. jūlija līdz 9. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 4. stāva zālēs būs skatāma izstāde par muzeja agrīno vēsturi “Jaunais mākslas templis. Rīgas pilsētas mākslas muzejs 1905–1919”, kas veidota kā veltījums 120. gadadienai kopš muzeja galvenās ēkas atvēršanas apmeklētājiem un stāsta par muzeja darbību pirmā direktora Vilhelma Neimaņa vadības laikā.
1905. gada 14. septembrī Esplanādes laukuma malā tika atklāts Rīgas pilsētas mākslas muzejs, tagadējā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka, kas ir pirmā speciāli mākslas muzeja vajadzībām celtā būve Baltijā. Nākamajā dienā rakstot par šo notikumu, Rīgas laikraksta “Rigasche Rundschau” vārdā nenosauktais autors izteicis cerību, ka “jaunā staltā ēka būs īsts mūsu mākslas dzīves centrs ne tikai ārēji, bet arī iekšēji”, bet gleznotājs Janis Rozentāls žurnālā “Vērotājs” vairākos turpinājumos publicētajā recenzijā par tikko atvērto muzeju un tā atklāšanai par godu organizēto Baltijas mākslinieku izstādi nodēvējis to par “jauno mākslas templi”.
Muzeja ēkas autors ir arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis (Wilhelm Neumann, 1849–1919), kurš kļuva par Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktoru, šos pienākumus pildot līdz 1919. gada sākumam, kad vadība tika uzticēta gleznotājam Vilhelmam Purvītim, un muzejā sākās nākamais attīstības posms. Lai gan sākotnēji muzejs nesa Rīgas pilsētas vārdu, tā pirmajam direktoram bija ambīcijas darboties daudz plašākā mērogā, un simboliski to iezīmēja arī mākslas darbu pasūtījumi – ainavistu Vilhelma Purvīša un Gerharda fon Rozena (Gerhard von Rosen) ēkas augšstāva vestibilam darinātās sešas monumentālās gleznas ar Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas pilsētu un lauku skatiem.
Rīgas pilsētas mākslas muzejs tika izveidots uz Pilsētas gleznu galerijas bāzes, kuras kolekcijā pamatā bija dažādu Rietumeiropas glezniecības skolu paraugi un ļoti maz vietējo autoru mākslas darbu. Tāpēc muzeja krājuma komplektēšanā Vilhelms Neimanis koncentrējās uz Baltijas izcelsmes 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma mākslinieku daiļrades atspoguļojumu, bet izstāžu politikā iekļāva gan iepriekšējo paaudžu mākslinieku un starptautiski darbojošos laikabiedru personālizstādes, gan nesen aizgājušo meistaru piemiņas skates, gan plašākas pētnieciska rakstura un atsevišķiem vēsturiskiem notikumiem veltītas izstādes, gan arī ārzemju sadarbības partneru piedāvātas grafikas darbu izlases.
Izstāde “Jaunais mākslas templis” piedāvā iepazīt tuvāk speciāli Rīgas pilsētas mākslas muzeja vajadzībām celto ēku, tā pirmo direktoru un darbiniekus, vairākas muzeja telpās notikušās izstādes un krājumam iegūto Latvijas un Igaunijas izcelsmes mākslinieku darbu izlasi, kas tolaik pastāvīgajā ekspozīcijā bija skatāma vienkopus, bet mūsdienās glabājas sešās dažādās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijās. Izstādē iekļauti arī Vilhelma Neimaņa meti muzeja ēkai un tās interjeriem, vēsturiskas fotogrāfijas un dažādi citi materiāli no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Zinātnisko dokumentu centra un bibliotēkas krājuma.
Kuratore ir Baiba Vanaga
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīga
ISSP Kopienas mākslas vasaras skola
“Vietas scenāriji: Ludza”
Ludzā
20.–27. jūlijs
No20. līdz 27. jūlijam Ludzā norisināsies ISSP Kopienas mākslas vasaras skola “Vietas scenāriji: Ludza”.
Vasaras skolas mērķis ir padziļināt un dažādot izpratni par kopienas un vietas izpētē balstītu mākslas projektu radīšanu, kā arī veicināt Ludzas jauniešu un kultūras darbinieku turpmāku sadarbību ar laikmetīgās mākslas veidotājiem.
Nedēļas laikā vasaras skolas dalībnieki ar dažādu mediju palīdzību pētīs Ludzas pilsētas vidi, iepazīs vietējos iedzīvotājus, nerakstītos likumus un paradumus, bioloģisko un ģeoloģisko būtņu ritmus un daudzus citus faktorus. Ludzas vēsturisko un politisko kontekstu, kā arī pilsētas ekoloģiju kopā ar māksliniekiem pētīs vietējie jaunieši un aktīvisti.
Naoaki Ito un Kaoru Sasaki izstāde “Kemono–Tatemono. Krāsa. Forma. Japāna”
Pedvāles mākslas parkā
No 20. jūlija
No 20. jūlija Pedvāles Mākslas parkā skatāma divu japāņu mākslinieku – Naoaki Ito un Kaoru Sasaki – radošā skatījuma izstāde “Kemono–Tatemono: Krāsa. Forma. Japāna”.
Pedvāles Starptautiskās mākslinieku rezidences izstāžu zālē aplūkojamas gleznas un trīsdimensionāli objekti, kuros autori iedvesmojas no dabas un arhitektūras formām. Kaoru Sasaki izstāda gleznas, kas tapušas gan Japānā, gan arī rezidences laikā Pedvāles Mākslas parkā. Naoaki Ito veido trīsdimensionālus objektus un zīmējumus uz papīra – arī viņa darbi tapuši gan Japānā, gan Pedvāles rezidencē.
Mākslinieki stāsta: “Japāņu valodā tatemono visbiežāk nozīmē ēku vai arhitektūru. Šis jēdziens norāda uz struktūru un konstruktīvu, ar saprātu ietekmētu inteliģenci. Turpretim kemono tiek tulkots kā zvērs vai dzīvnieks – dabas eksistence, kas atrodas ārpus cilvēka spējas to kontrolēt. Japānā dabas stihijas, piemēram, zemestrīces un taifūni, ir realitāte, bet pēdējā laikā arī globālā pandēmija spilgti atgādināja par dabas spēku ietekmi.
Šie abi aspekti – konstruktīvais un nekontrolējamais – nav pretstati, bet pastāv visur un veido pasauli, kurā dzīvojam. Tas nav viegli izskaidrojams ar vienkāršiem modeļiem.”
Naoaki Ito trīsdimensionālajos darbos arhitektūras ģeometriskās formas tiek izmantotas kā pamats, kurā viņš meklē veidus, kā radīt pēkšņu kustību un dzīvīgu izpausmi – caur liektām līnijām, materiālu faktūru un krāsām. Viņš arī norāda, ka japāņu kandži rakstībā Kemono–Tatemono slēpj daudzslāņainas un sarežģītas nozīmes – piemēram, ke var nozīmēt gan garu, gan briesmoni, bet tate – gan māju, gan stāvēšanu vai vairogu.
Kaoru Sasaki savās gleznās ļauj krāsai ietekmēt darba kompozīciju un veidolu. Viņa uzsver, ka krāsas it kā pašas vada gleznas tapšanas procesu – tās sarunājas, izaicina un saspēlējas, padarot glezniecību par piedzīvojumu. Sasaki darbu krāsu mijiedarbība un līniju dinamika aicina skatītāju iegrimt gleznas pasaulē un ļaut krāsai iedarboties kā patstāvīgam spēkam.
Izstādes kuratore ir Laura Feldberga.
Pedvāle, Abavas pagasts, Talsu novads
Latvijas Dizaina gada balvas 2025 uzvarētāju izstāde
Esplanādē, Rīgā
līdz 31. jūlijam
Līdz 31. jūlijam Rīgas centrā, Esplanādē (Elizabetes ielas pusē), skatāma Latvijas Dizaina gada balvas 2025 brīvdabas izstāde, kurā plašai auditorijai ir iespēja tuvāk iepazīt konkursa laureātu un finālistu darbus.
Latvijas Dizaina gada balvas 2025 brīvdabas izstādē aplūkojamie darbi apliecina dizaina spēju risināt mūsdienās aktuālas problēmas, uzrunāt cilvēkus, radīt pozitīvas pārmaiņas un iedvesmot domāt plašāk – no bērnu ikdienas telpas kvalitātes līdz labdarības kampaņām, kas vieno sabiedrību, no mājokļa izvēles līdz veselības aprūpes digitālajiem risinājumiem, no publiskās telpas pārvērtībām līdz drosmīgiem individuāliem projektiem, kas lauž sabiedrības aizspriedumus. Izstādē līdzās skatāmi gan jauno dizaineru eksperimenti, gan valsts un pašvaldību pasūtījumi, apliecinot, ka kvalitatīvs dizains ir būtiska sabiedrības attīstības daļa.
Kopumā izstādē aplūkojams 21 darbs: Grand Prix ieguvējs, konkursa uzvarētāji piecās kategorijās – produktu, pakalpojumu, komunikācijas, vides un digitālo risinājumu – un “Jaunā dizainera” balvas laureāts, kā arī finālisti, kuru vidū ir Patentu valdes balvu un žūrijas atzinību saņēmušie darbi.
Esplanāde (Elizabetes ielas pusē)
Eleonoras Pastares porcelāna darbu izstāde “Trauslums”
Galerijā “4METRI”
līdz 5. augustam
Līdz 5. augustam galerijā “4METRI” skatāma mākslinieces Eleonoras Pastares porcelāna darbu izstāde “Trauslums”, kas pievēršas materiāla, formas un izjūtas smalkajai mijiedarbībai.
Izstādes centrā ir porcelāns – kā fizisks materiāls un simboliska substance, kas vienlaikus pauž gan stingrību, gan ievainojamību. Māksliniece atzīst: “Porcelāns ir stāsts par trauslumu – stāsts, ko rada mākslinieks un rūda uguns. To izjūtu kā smalku, gandrīz gaisīgu materiālu, un šīs sajūtas cenšos iekļaut savos darbos. Iepazīšana turpinās – tas ir nebeidzams process, un tieši šī nepārtrauktā meklēšana ir tik aizraujoša.”
Daba un pats materiāls kļuvuši par neizsīkstošu iedvesmas avotu. Pastares darbos saplūst formas vieglums ar strukturālu jutekliskumu, un tajos atklājas gan apzināts trausluma vērojums, gan mēģinājums to izteikt laikmetīgā vizuālā valodā.
“Trauslums – tas, kas viegli lūst un plaisā. Trausls ledus, stiebrs, zieds, trauks. Dzīves, dzīvības un paša esības trauslums. Kā to izteikt mākslas valodā?”
Izstāde kļūst par personīgu refleksiju un dialogu, kur skatītājs tiek aicināts iejusties ne tikai vizuālajā, bet arī emocionālajā laukā – sajūtot to, kas netverams, bet klātesošs. “Māksla ir brīnuma ieraudzīšana. Vispirms to atklāj tas, kurš rada, un tad – tas, kurš saskata.”
Eleonora Pastare ir latviešu māksliniece, kuras radošā interese balstīta materiāla būtībā un cilvēka iekšējās pasaules atspoguļojumā, meklējot līdzsvaru starp trauslumu un spēku, redzamo un sajūtamo.
Galerija 4METRI
Hospitāļa iela 8, Daugavpils
Jekaterīnas Baijes gleznu izstāde “Jūrā krita asariņa”
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā
līdz 24. augustam
Līdz 24. augustam Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā skatāma Jekaterīnas Baijes gleznu izstāde “Jūrā krita asariņa”.
Darbos gleznotāja it kā savienojusi tālo un svešo – krāšņo un daudzveidīgo Latvijas dabas izjūtu ar Ķīnas glezniecībai raksturīgajām tušas līnijām, Rietumu sievietes pasauli ar Austrumu kultūras sievišķo daļu. Gleznās iemūžināti sieviešu tēli no latviešu un ķīniešu teikām un leģendām, priežu šalkoņa un sāļā jūras vēja elpa, dzintara sapņi un atmiņu pieskārieni, delikāti kaligrāfiski čuksti.
Iedvesmu mākslas darbiem autore guvusi, ceļojot gan pa Latviju, gan pa Ķīnu, izlasīto grāmatu lappusēs un dabā skatītos krāšņos dārzos, sarunās ar cilvēkiem vai, gluži pretēji, – auglīgā pārdomu klusumā. Arī Dauderu nams un tā dārzs suģestējis mākslinieci.
Apmeklētājus izstādē rosina uzkavēties pie katras gleznas, lai uztvertu tajās līniju ritmu, izlasītu poētiskos mākslas darbu aprakstus, spētu savienoties ar klusuma mirkļiem, kas paslēpti zem vārdiem – māksliniece uzsver, ka dažkārt tikai vizuālā matērija spēj radīt līdzpārdzīvojumu otrā cilvēkā.
LNVM Dauderu nodaļa
Zāģeru iela 7, Sarkandaugava
Aiņa Erdmaņa izstāde “Akvareļi plenērā”
Ogres centrālajā bibliotēkā
līdz 29. augustam
Līdz 29. augustam Ogres Centrālās bibliotēkas 2. stāva ātrijā skatāma mākslinieka Aiņa Erdmaņa izstāde “Akvareļi plenērā”. Izstādē eksponēta neliela daļa no šajā un pagājušajā gadā gleznotajām pavasara un rudens studijām dabā, pamatā Ogres un Pārogres apkaimēs. Šajos gadalaikos māksliniekam daba parasti ir visuzrunājošākā savā krāsainībā, apgaismojumā un noskaņu niansēs. Tā aicina laukā no telpām savā mainīgajā un mūžīgi cikliskajā plūdumā – vienmēr pilna krāsu, klusu skaņu un gaisa, vienkārša un maiga.
Ogres centrālā bibliotēka
Brīvības iela 35, Ogre
Irēnas Šteinbergas rotu un izšuvumu izstāde
“Izšūti stāsti – radošā ceļojuma ceļvedis”
Raiņa muzejā “Jasmuižas”
līdz 31. augustam
Līdz 31. augustam Raiņa muzejā “Jasmuiža” skatāma mākslinieces Irēnas Šteinbergas rotu un izšuvumu izstāde “Izšūti stāsti – radošā ceļojuma ceļvedis”. Māksliniece plašāk pazīstama ar savu zīmolu “Irena Gasha Embroideries”, un šī izstāde piedāvā unikālu iespēju iepazīt viņas vairāk nekā divdesmit gadu ilgo radošo darbību.
“Irena Gasha Embroideries” ir izšūšanas mākslinieces Irēnas Šteinbergas zīmola nosaukums. Izstādē eksponēti dažādi izšuvumi, kas veidoti ar augstu tehnisko meistarību. Īpaši izceļami ir darbi, kas tapuši, mācoties prestižajā École Lesage skolā Parīzē – tie spilgti atklāj Irēnas individuālo rokrakstu, kurā organiski savijas antīki un mūsdienīgi materiāli, laikmetīgs skatījums un izcila tehniskā meistarība.
Māksliniece guvusi starptautisku atzinību, piedalījusies nozīmīgās izstādēs un saņēmusi balvas Parīzē, Milānā un Tokijā, un šīs modes metropoles kļuvušas par viņas radošās pasaules neatsveramām sastāvdaļām. Viņas radītie darbi atrodami privātkolekcijās visā pasaulē, un to pieprasījums nerimst. Izstādē “Jasmuižā” aplūkojamie darbi ir daļa no mākslinieces personīgās kolekcijas, ko viņa saglabā kā ģimenes mantojumu.
Raiņa muzejs “Jasmuiža”
Parka iela 3, Aizkalne, Aizkalnes pagasts, Preiļu novads
Elīzas Māras izstāde “Izšūtās mikrorajona realitātes”
Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā
līdz 7. septembrim
Līdz 7. septembrim Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā skatāma mākslinieces Elīzas Māras izstāde “Izšūtās mikrorajona realitātes”. Izstādē māksliniece caur izšuvumu pievēršas mikrorajonu estētikai un ikdienas pieredzēm, kas parasti netiek uzskatītas par vērtīgām. Izmantojot gan tradicionālās izšūšanas tehnikas, gan eksperimentālus materiālus – būvniecības un sadzīves priekšmetus, un autentiskas 602. sērijas fasādes flīzes no pašas dzīvesvietas – savos darbos Elīza piešķir emociju šķietami bezpersoniskajiem un nemīlētiem mikrorajoniem. Šī pieeja nav tikai estētisks žests – tas ir veids, kā runāt par piederību, atmiņu un identitāti vietā, kas bieži tiek skatīta caur noraidošu prizmu.
Elīza Māra ir pirmā latviete, kas absolvējusi Karalisko Rokdarbu skolu Londonā ar bakalaura grādu izšūšanā ar roku.
Rīgas mikrorajons Mežciems māksliniecei Elīzai Mārai ir mājas gandrīz visu mūžu – tur viņa uzaugusi, un pēc studijām Londonā izvēlējusies atgriezties, veidot savu ģimenes dzīvi un audzināt dēlu. Dzīvot mikrorajonā, īpaši pēc ilgstošas uzturēšanās ārpus Latvijas, ieguva citu nozīmi – tā kļuva par nostalģijas un patstāvības simbolu, par atgriešanos mājās.
Izstādes darbi izceļ dažādas mikrorajona detaļas, kas citkārt tiek ignorētas vai pat uzskatītas par neglītām. Piecu darbu sērijā “LV-1079”, kas tapa kā diplomdarbs absolvējot Karalisko Rokdarbu skolu (Royal School of Needlework) Londonā, Elīza pēta, kā brutālismu iespējams tulkot laikmetīgā izšuvumā. Šajos darbos dūrieni bieži vien nav uzreiz pamanāmi – tie funkcionē kā konstrukcija, kā fiksācija, kā veids, kā saglabāt un savienot.
Centrālais darbs izstādē ir “Tautumeita no mikrorajona”. Tajā apvienojas latviskās identitātes simbolika ar mikrorajona vidi, apzināti apgāžot stereotipus, ka šajās apkaimēs dzīvo tikai anonīmas masas vai nacionāli nenoteikta sabiedrība. Vainags radīts iedvesmojoties no Bārtas/Nīcas etnogrāfiskajiem vainagiem, kas savulaik tika bieži izmantots padomju propagandā kā dekoratīvs “latviskuma” simbols.
Izstāde ir aicinājums pārskatīt mikrorajonu lomu mūsdienu pilsētvidē. Tā neveido dramatiskus secinājumus, bet drīzāk rosina domāt – vai pieņemot šo vidi kā normālu un cienīgu dzīvesvietu, mēs varētu sekmēt arī tās attīstību, uzlabošanu un iedzīvotāju piederības sajūtu?
Izstādes “Izšūtās mikrorajona realitātes” ietvaros apmeklētāji aicināti piedalīties izšūšanas procesā – izstādē iekārtota profesionālas izšuvējas darbavieta ar izšūšanas rāmi uz statīviem ar nepieciešamajiem materiāliem un rīkiem. Uz auduma ir nodrukāta daļa mikrorajona, kas kļūst par pamatu kopizšuvumam. Ikviens interesents ir aicināts piesēst, paņemt adatu un pavedienu un iemēģināt roku izšūšanā, piedaloties kopīgā mākslas darbā. Šī ir iespēja ne tikai izjust lēno, koncentrēto izšūšanas ritmu, atsaukt atmiņā roku dūrienus, bet arī simboliski pievienoties izstādes vēstījumam – par mikrorajonu kā dzīvu, kopīgu, kopjamu vidi.
Elīza Māra (1998) Elīza ir iekļauta Mikelandželo fonda Homo Faber ceļvedī, kas apvieno izcilus amatniekus no visas pasaules, un šī gada rudenī dosies uz mākslas rezidenci Japānā Expo 2025 ietvaros.
Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerija
Pils iela 4, Rēzekne
Liepājas Rezidenču un Kultūras centrs
kļūst par Eiropas Jaunā Bauhaus oficiālo partneri
Liepājas Rezidenču un Kultūras centrs kļuvis par Eiropas Jaunā Bauhaus (New European Bauhaus, NEB) iniciatīvas oficiālo partneri, kļūstot par otru organizāciju Liepājā, kurai piešķirts šis statuss. Līdzās Liepājas Restaurācijas centram, kas partnera statusu ieguva 2023. gadā, Liepāja tagad iezīmējas kā pilsēta ar spēcīgu pārstāvniecību šajā nozīmīgajā Eiropas līmeņa kustībā.
New European Bauhaus ir Eiropas Komisijas iniciatīva, kas aicina apvienot dizainu, ilgtspēju, pieejamību un kopienu spēcināšanu, radot telpas un procesus, kas ir skaisti, ilgtspējīgi un iekļaujoši. Partnera statuss sniedz iespēju organizācijām iesaistīties starptautiskā sadarbībā, piedalīties projektu aktivitātēs un pārstāvēt savas vērtības Eiropas līmenī.
Liepājas Rezidenču un Kultūras centrs darbojas kā radoša platforma, kas organizē klātienes un online mākslinieku rezidences, kopienas iesaistes projektus, izglītojošas iniciatīvas un starpdisciplināras sadarbības. Tuvākajos gados centrs plāno turpināt attīstīt starptautiskas rezidences, apkaimju attīstības projektus un radošas laboratorijas kopienām.
Partnerības statuss NEB iniciatīvā stiprinās Liepājas pozīcijas Eiropas kultūras kartē, īpaši, gatavojoties “Liepāja 2027” Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam.
