Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 izstāde “Lai būtu, mums jāsaprot upe”
kultūras centrā “Siguldas devons”
30. aprīlis–31. maijs
Kotrīna Ūla Kilulīte (Kotryna Ūla Kiliulytė), no sērijas “Arktiskais vilnis”, 2023
No 30. aprīļa līdz 31. maijam kultūras centrā “Siguldas devons” skatāma Rīgas Fotogrāfijas biennāle (RFB) izstāde “Lai būtu, mums jāsaprot upe”, kurā trīs Baltijas mākslinieces – Mari Lēna Kīpli (Mari-Leen Kiipli, EE), Kotrīna Ūla Kiliulīte (Kotryna Ūla Kiliulytė, LT), Sabīne Šnē (LV) – un izstādes kuratore Inga Brūvere turpina RFB 2024 tēmu par mūsdienu identitātes jautājumiem, pievēršoties dabai un cilvēkam kā vienam no tās elementiem.
Izstādes “Lai būtu, mums jāsaprot upe” norises vieta – Sigulda – nav nejauša, jo šejienes savdabīgās ainavas ar gleznainajām upes panorāmām un devona laika iežu atsegumiem – smilšakmens kraujām un alām – ir ceļinieku īpaši iemīļotas jau kopš romantisma laikiem 19. gs. Diemžēl 21. gs. runāt par dabu nozīmē nevis baudīt ainavu, nevis cīkstēties ar to, bet runāt par visus apdraudošām klimata pārmaiņām, ekoloģiju, dabas negausīgu patērēšanu ar tehnoloģiju palīdzību, cilvēka un dabas aplamajām attiecībām, kurās Homo sapiens savu ērtību dēļ ignorē visu pārējo sugu izdzīvošanas vajadzības.
Mākslinieces Sabīni Šnē, Kotrīnu Ūlu Kilulīti un Mari Lēnu Kīpli vieno skatījums uz dzīvības tīklu saskaņā ar šobrīd aktuālajām ekofeminisma idejām, kas aicina sugu hierarhisko izpratni un cilvēku dominanci aizstāt ar solidaritāti un apziņu, ka visa daba ir savstarpēji atkarīga un katrai sīkākajai vienībai ir sava nozīmīga loma. Mūsdienīga garīguma meklējumos tāpat kā bioloģijā būtisks ir kļuvis no klasiskās grieķu kultūras aizgūtais Gajas koncepts. Tas traktē planētu kā vienotu organismu un šajā klimata pārmaiņu laikā vedina vērot, kā biosfēra un organismu evolūcija ietekmē globālās temperatūras svārstības, jūras ūdens sāļumu, hidrosfēru, atmosfēru un citus vides faktorus, kas ietekmē Zemes apdzīvojamību.
Sabīne Šnē nosaukumu “Lai būtu, mums jāsaprot upe” aizguvusi no Ursulas K. Le Gvinas dzejoļa “Infinitive”. Tā ir atbilde uz Sabīnes instalācijā uzdotajiem jautājumiem: “Kāda nākotnē varētu izskatīties Zeme? Vai arī turpmāk to apdzīvos gan cilvēki, gan citi dzīvi organismi? Un ko mēs varam mācīties no mūsu kaimiņiem – dažādām dzīvām būtnēm un to dzīvesveidiem?” Šoreiz viņa pētījusi zilās mīdijas, ķērpjus, mēslu vaboles un micēliju. Mari Lēnas Kīpli videoinstalācija veltīta zinātniecei, kura pēta dabas anomālijas papīrfabrikas apkaimē un darba gaitā sajūt dziļu gara radniecību ar upi. Savukārt Kotrīna Ūla Kilulīte jūtīgi izmanto video, fotogrāfiju, gaismu un tekstu, lai rādītu klimata pārmaiņas, cilvēka neatgriezeniski izraisītos procesus uz planētas, tos samērojot ar sievietes grūtniecības laika grafikiem.
Kultūras centrs “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
Haralda Saknīša personālizstāde “Kontrapunkts”
galerijā LOOK!
30. aprīlis–18. maijs
No 30. aprīļa līdz 18. maijam galerijā LOOK! būs skatāma Haralda Saknīša personālizstāde “Kontrapunkts”.
Intervence galerijas telpā ir jaunāko mākslinieka Haralda Saknīša darbu prezentācija, kurā rodamas atsauces mūzikas teorijā. Mūzikā kontrapunkts ir attiecības starp divām vai vairākām mūzikas līnijām (vai balsīm), kas ir harmoniski savstarpēji atkarīgas, taču neatkarīgas no ritma un melodiskās kontūras. Visbiežāk tas tika identificēts Eiropas klasiskajā tradīcijā, kas spēcīgi attīstījās renesanses laikā un lielākajā daļā ierastās prakses, īpaši baroka periodā. Termins cēlies no latīņu valodas punctus contra punctum, kas nozīmē “punkts pret punktu”, t.i., “piezīme pret noti”.
Katra balss var stūrgalvīgi pieturēties pie savas individuālās kustības, veidojot berzējošu haosu, kas mirkļiem šķiet nepamatots un pārlieku raibs, taču ja katra no šīm balsīm satur domu, ka tā ir daļa no lielāka orķestra, kuram ir vienojoša bāze, mirklī kad parādīsies tīrskanīgs akords viss iepriekš atskaņotais bardaks nolasīsies vienā skaidrā atrisinātā masā. Tīrskanība ir daudz baudāmāka, kad tā tiek nopelnīta pēc berzējošas disonanses.
Neviens stāsts nesākas ar skaistu ainu un paliek tajā līdz beigām, vai progresē eiforijā. Disonanse demonstrē to kā haoss un skaidrība eksistē un raisa emocijas tikai pateicoties viens otram. Tikmēr kontrapunkts demonstrē to kā dažādas šķietami nesaistītas balsis var atklāt viengabalainu spēcīgu ainu. Jo vairāk pierod un iepazīstas ar disonansi, jo vairāk parādās uzticība tam, ka visa lielā masa ir pamatota harmonijā, katra balss ir virzīta ar nodomu izveidot bagātīgu, piepildošu stāstu. Tā šķiet, ka visa mākslas attīstība vēsturiski ir bijusi neskaidra sveša koncepta pamatošana, kā piemēram manierisms, kas sekoja pēc renesanses mākslas, kura savā laikā tika uzskatīta par dievišķu, principā perfektu mākslu, it kā skaistā izpēte būtu pabeigta. Tā mākslā un daudzās jomās sabiedrībā ir nebeidzama izpēte – haosa bāzes iepazīšana, lai saskatītu tajā skaidrību. Aicinājums būt fleksiblam dzīvojot ar kultūrā iepriekš noteiktu pasaules uzbūvi. Tas tiešā veidā atspoguļojas arī mākslinieka darbos, kuros krāsas uz apmeklētāju iedarbojas līdzīgi kā vokāli. Tās veido melodijas, izdungo ritmus un izspēlē harmonijas, ar mērķi izmainīt to kā jūtamies.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62A, Rīga
Tēlnieka Kārļa Īles piecdesmit gadu jubilejai veltīta izstāde
“50 reizes apkārt Saulei”
Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā
30. aprīlis–7. septembris
No 30. aprīļa līdz 7. septembrim J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā būs skatāma izstāde “50 reizes apkārt Saulei”, kas veltīta tēlnieka Kārļa Īles piecdesmit gadu jubilejai un atspoguļos tēlnieka radošās karjeras laikā paveikto.
Izstādē “50 reizes apkārt Saulei” apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar darbiem no karjeras sākuma – skicēm, gleznām, maza formāta tēlniecības darbiem, līdz fotogrāfijām no godalgotu smilšu un ledus skulptūru festivālu uzvarām.
Bet Muzeju naktī 18. maijā, Saldus muzeja pagalmā, tēlnieks sāks darbu pie jaunas smilšu skulptūras “Pusmūžs”. Nedēļas garumā interesenti varēs vērot skulptūras tapšanas procesu. Darbs noslēgsies 25. maijā, kad ar Kārļa Īles piedalīšanos tā tiks svinīgi atklāta.
Tēlnieks veido skulptūras no dažādiem materiāliem: bronzas, koka, granīta, nerūsējošā tērauda un citiem materiāliem. Kopš 1998.gada tēlnieks pievērsies smilšu, sniega, ledus un uguns mākslai, kas pēdējos gados dominē viņa daiļradē.
Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs
Striķu iela 22, Saldus
Ērika Boža veidotā konceptuālā akcija – vides objekts “Demokrātiskais kvadrāts”
Uzvaras parkā, Sakuras dārzā
1.–31. maijs
Ēriks Božis. Foto: Klāvs Vasiļevskis
Svinot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, no 1. līdz 31. maijam Sakuras dārzā Uzvaras parka norisināsies konceptuāla akcija – vides objekta “Demokrātiskais kvadrāts” īstenošana.
Mākslinieka Ērika Boža veidotā vides instalācija darināta no dažādu stilu un formas krēsliem. Tie ilustrē demokrātisku un iekļaujošu sabiedrību un atklāj to, kā, skatoties no dažādiem skatupunktiem, varam ieraudzīt objekta vai procesa kopainu.
Objekts veidots ar iedzīvotāju līdzdalību un varēs kalpot ne vien kā apskates objekts, bet arī tikšanās un spontānu pasākumu norises vieta
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs piedalās mākslas mesē Esther Ņujorkā
1. līdz 4. maijs
Indriķis Ģelzis, no kreisās: “Time Camouflage: The Eyelash Fortress (L)”, “Time Camouflage: The Eyelash Fortress (R)”, 2024, nerūsējošais tērauds, 42,5×28,5×3 cm. Foto: Ansis Starks
No 1. līdz 4. maijam Manhetenā, Ņujorkā norisināsies mākslas mese Esther, kurā piedalīsies Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, izstādot latviešu mākslinieka Indriķa Ģelža jaunākos darbus.
Jaunizveidotā mākslas mese, kas tapusi kā satelītnorise nozīmīgajam Frieze New York 2024 mākslas gadatirgum, notiks Igaunijas mājā (Estonian house) Manhetenā. Esther organizē Temnikova & Kasela Gallery (Tallina) dibinātāja Olga Temikova un igauņu izcelsmes Ņujorkā bāzēta galeriste Mārgota Samela (Margot Samel, Margot Samel Gallery).
Indriķis Ģelzis ir viens no starptautiski atpazīstamākajiem šī brīža Latvijas laikmetīgajiem māksliniekiem, kurš analizē savu pieredzi un atmiņu, iekļaujot mākslas vēsturi, izmantojot trīsdimensionālus modeļus. Viņa darbi atrodas vairākās prestižās vietējās un starptautiskās mākslas kolekcijās, tai skaitā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, S.M.A.K. Valsts Laikmetīgās mākslas muzejā Beļģijā, modes nama Celine mākslas kolekcijā un citviet.
Esther ir mājīga formāta mākslas mese, kurā piedalīsies 26 jaunas galerijas no Ņujorkas, Londonas, Šanhajas, Tbilisi, Tartu un citām pilsētām. Esther mērķis ir radīt alternatīvu iespēju nelielām galerijām piedalīties dinamiskajos laikmetīgās mākslas notikumos Ņujorkā. Esther būs ne tikai apskatāmi laikmetīgās māksla darbi, bet arī norisināsies performances un citi pasākumi, stāsta organizatores.
Mākslas mese Esther
243 East 34th Street, New York
Indriķis Ģelzis piedalās mākslas mesē “NADA New York 2024” Ņujorkā
2.–5. maijs
Indriķis Ģelzis piedalīsies mākslas mesē NADA New York 2024”, kas norisināsies no 2. maija līdz 5. maijam Čelsijas rietumu galeriju rajonā Manhetenā. Latviešu mākslinieks, kuru šajā notikumā pārstāvēs Beļģijā dibinātā un pastāvošā galerija “Tatjana Pieters”, iepazīstinās starptautisku profesionāļu auditoriju ar pēdējā pusgada laikā tapušiem jauniem mākslas darbiem, iezīmējot jaunu trajektoriju viņa mākslinieciskajā karjerā.
Ņujorkā dibinātā (2002) Jaunās mākslas tirgotāju alianse (NADA) ir bezpeļņas organizācija, kas nodarbojas ar jaunu virzienu izkopšanu, atbalstu un attīstību laikmetīgajā mākslā. Katru gadu uzņemot vairāk nekā 10 000 apmeklētāju, šis ikgadējais un īpaši gaidītais notikums kalpo par pasaules mēroga epicentru jaunām un atzītām galerijām un māksliniekiem.
Indriķi Ģelzi var uzskatīt par vienu no pamanāmākajiem laikmetīgās mākslas pārstāvjiem starptautiskā mērogā. Ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas specialitātē un turpinājis studijas Ģentes Augstākajā mākslu institūtā (HISK), kopš 2012. gada Indriķis Ģelzis ir sarīkojis 26 personālizstādes un piedalījies daudzās grupu izstādēs un mākslas mesēs visā pasaulē. Viņa darbi ir sastopami tādās mākslas muzeju kolekcijās kā Beļģijas pilsētā Ģentē esošajā Valsts Laikmetīgās mākslas muzejā (S.M.A.K.), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, “Museum of Recent Art” kolekcijā Bukarstē, Rumānijā, kā arī vairāki latviešu mākslinieka radītie darbi atrodas modes nama “CELINE” mākslas kolekcijā. Mākslinieka darbi ir sastopami arī citās mākslas institūciju kolekcijās, kā arī nozīmīgās privātajās kolekcijās Latvijā un citviet pasaulē.
Galerija “Tatjana Pieters” (2005) ir starptautiska laikmetīgās mākslas galerija, kas ieņem unikālas 400 m2 lielas izstāžu telpas Ģentē, Beļģijā. Pārstāvot 15 māksliniekus no visas pasaules, tostarp arī latviešu mākslinieku Indriķi Ģelzi, par tās virzītājspēku kalpo eksperimenti, prāta paplašināšana un sociālā izpratne, lai veicinātu laikmetīgās mākslas pieejamība sociālā kontekstā.
“Dizaina procesi tuvplānā: Pavasaris”
Pirmā pop-up izstāde sērijā DMDM 35. gadu jubilejā
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
3. maijs–28. jūnijs
Zīmola “Vaidava Ceramics” publicitātes foto
Sagaidot 35 gadu jubileju, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs sadarbībā ar biedrību “Dizaina eksporta alianse” uzsāk jaunu pop-up izstāžu sēriju “Dizaina procesi tuvplānā”, kas atspoguļos aktuālās norises latviešu mūsdienu dizainā. Pirmā izstāde ar nosaukumu “Pavasaris” būs skatāma no 3. maija līdz 28. jūnijam.
Projekta “Dizaina procesi tuvplānā” četras pop-up izstādes, nomainot viena otru, būs skatāmas līdz pat gada beigām. Visas īstenotas inovatīvā formātā, integrējot tās Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja (DMDM) 3. stāva pastāvīgajā ekspozīcijā “Dizaina process”, kas iepazīstina ar latviešu dizaina vēsturi kopš 20. gadsimta 60. gadiem. Cikla izstāžu koncepts un vizuālais noformējums top, rodot iedvesmu kādā no četriem gadalaikiem – pavasarī, vasarā, rudenī vai ziemā. Noskaņu veidos sezonai raksturīgā krāsu gamma, izceļot latviešu dizaina tradicionāli ciešo saistību ar organiskām formām, dabisku materiālu un faktūru lietojumu. Katrā izstādē tiks parādīti vairāku pazīstamo uzņēmumu “veiksmes stāsti”, izmantojot rūpīgu paraugu atlasi un audiovizuālus elementus. Īpaši sagatavotie video stāsti atklās ekspozīcijā redzamo zīmolu produktu tapšanas procesu un aizkulises.
Pirmā pop-up izstāde “Pavasaris” piedāvā ieskatu tādu zīmolu kā “Vaidava Ceramics”, “Mammalampa”, “Articul” (Rīgas Krēslu fabrika), “Madara Cosmetics”, “Mint” un “Livette’s Wallpaper” darbībā. Tās ideja un vizuālā valoda rosinās apmeklētājus domāt par pirmajiem zaļajiem lapu asniem un svaigi uzartas zemes krāsām.
Pop-up izstāžu sēriju papildinās izglītības programma, publiskās diskusijas, dizaina hakatons un – pirmoreiz muzeja vēsturē – divu konkursa kārtībā izvēlētu rezidējošo jauno dizaineru speciālie projekti.
Pop-up izstāžu projekts tapis pateicoties DMDM iniciatīvai un biedrības “Dizaina eksporta alianse” pārstāves Ievas Kalējas radošajai vīzijai, kura ir arī jubilejas sērijas kuratore.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Normunda Kaprano fotoizstāde “Vecā loga stāsti”
Liepājas muzejā
3. maijs–30. jūnijs
Publicitātes foto no Normunda Kaprano personīgā arhīva
No 3. maija līdz 30. jūnijam Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē būs skatāma fotogrāfa Normunda Kaprano fotoizstāde “Vecā loga stāsti”, kur ar fotogrāfiju starpniecību būs iespēja sajust kādas pamestas vēsturiskas ēkas koka loga rāmja stāstu.
Iedvesma darbiem gūta ceļā no Liepājas uz Ventspili, kad, nedaudz novirzoties no ierastā kursa, Normunds Kaprano esot atradis patiesu pērli – no pamatīgiem laukakmeņiem celtu ēku ar apsūnojušu dakstiņu jumtu.
“Diemžēl ēka bija pamesta un visu aizmirsta – aklām logu acīm, nezālēs ieaugusi. Lai kā arī centos, fascinējošās būves vēsturi izzināt, neizdevās atrast tās īpašniekus. Vien noskaidroju, ka ēka reiz savos ziedu laikus esot bijis “Villas” krogs,” stāsta fotogrāfs.
“Vienu no koka loga rāmjiem, kas vēl turējās vienā eņģē un žēli čīkstēja, nespējot pretoties vēja nodomam likvidēt pēdējo stiprinājumu, iemūžināju lielākoties melnbaltos fotoattēlos. Kāpēc melnbaltos? Manuprāt, vecā loga stāstiem nepiestāv košas krāsas,” turpina Normunds Kaprano.
Normunds Kaprano (1963) ir Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Tautas fotostudijas “Fotast” biedrs. Fotoizstādēs Normunds Kaprano piedalās kopš 2018. gada. Izstāde “Vecā loga stāsti” ir fotogrāfa pirmā izstāde Liepājas muzejā.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Lindas Šternas un Lindas Vilkas izstāde “Rītdienas pienāca”
galerijā “M/Gallery”
līdz 25. maijam
Līdz 25. maijam galerijā “M/Gallery” skatāma rakstnieces Lindas Šternas un mākslinieces Lindas Vilkas izstāde “Rītdienas pienāca”. Abas mākslinieces apvienojušās tekstuālās un vizuālās kompozīcijās, dodot iespēju reflektēt, kādu lomu mūsu personīgā attīstība ieņem attiecības ar citiem un pasauli. Lindas Šternas apcerējums par attiecībām “Rītdienas pienāca”, kuras pārtop par disfunkcionālām gan ar sevi, gan ar partneri, par pārmaiņām un pašatjaunošanos tiek papildināts ar Lindas Vilkas vizuālo interpretāciju, radot vienotu, saistošu un pašanalīzes iekļaujošu naratīvu.
“Rītdienas pienāca” aicina reflektēt par to, kā tuvākās attiecības formē mūsu dzīvi un identitāti, sniedzot gan izaicinājumus, gan iespējas personiskajai izaugsmei vai destrukcijai. Apmeklētāji tiek iedrošināti apstāties, padomāt un atrast jaunus veidus, kā izprast un risināt savas attiecības, kā arī meklēt ceļus uz savas personīgās labklājības pilnveidošanu.
Linda Šterna (1999) ir rakstniece ar specializāciju dramaturğijā un scenāriju rakstīšanā. Pievēršas laikmeta fiksēšanai caur cilvēku psihes šķetināšanu un to realizē, jaucot robežas starp dažādiem mākslas žanriem un fiziskām vai abstraktām telpām.
Linda Vilka (1995) ir multidisciplināra māksliniece un stāstu veidotāja. Māksliniece strādā ar emocionālo sabiezējumu šķetināšanu un atmiņas fiksāciju, bieži pastiprinātu uzmanību veltot lauku teritorijām un tur sastopamajiem stāstiem. Savus novērojumus Linda Vilka izklāsta instalācijās, gleznās, video darbos un performatīvās darbībās publiskajā vidē, tam visam cauri vijot tekstuālo formu – abstraktas un reizēm visai absurdas frāzes un rindas, kuras visbiežāk fiksētas no apkārtējās vides, cilvēkiem un izdzīvotajām situācijām.
M/Gallery
A.Briāna iela 9, Rīga
427 galerijas kolekcijas izstāde
līdz 8. jūnijam
Philip Hinge, house cat, 2021
Līdz 8. jūnijam galerijā 427 skatāma galerijas kolekcijas izstāde. 427 (jeb 427 galerija, jeb Four To Seven) durvis atvēra 2014. gada aprīlī mazā viesistabas veida telpā Maskačkā, pirms tā pārcēlās uz viegli svārstīgo baltā kuba galerijas telpas versiju Stabu ielā. To dibināja mākslinieki Kaspars Groševs un Ieva Kraule-Kūna (2014–2015), vēlāk galerijas kodolam pievienojās Marta Trektere (2016–). Jau no sākuma 427 mērķis ir bijis sastapties ar jauniem piedzīvojumiem mākslā, sadarbojoties ar zinātkāriem un drosmīgiem vietējiem un starptautiskiem māksliniekiem. Desmit gadu laikā ir sarīkotas gandrīz 70 izstādes, neskaitot koncertus, performances, ballītes, lasījumus, lekcijas, flash tattoo pasākumus. 427 ir arī aktīvi veduši Latvijas mākslu uz ārvalstīm – Parīzi, Amsterdamu, Prāgu, Vīni, Barselonu, u.c.
Tāpat kā jebkurā dzīves telpā, arī galerijas aizmugures birojs pamazām sāka apaugt ar pamestiem, aizmirstiem, nepareizi piegādātiem, iemainītiem mākslas darbiem, kas pārtapuši par 427 kolekciju, kas iezīmēs galerijas desmitgadi. Kolekcija, ko veido skices, zīmējumi, gleznas, video un skaņu darbi, skulptūras un objekti, fotogrāfijas un citi mediji, ir kā pastāvīgi mainīgs organisms ar iespējamiem turpinājumiem un mutācijām. Kolekcijas mērķis ir izpētīt, ko nozīmē izstādīt virkni mākslas darbu, kas kolekcijā bieži vien parādās diezgan procesuālā un spontānā veidā.
Kolekcijā un izstādē pārstāvēti mākslinieki 0.0.1.0.0., 3/8, Bora Akinciturk, Uģis Albiņš, Ēriks Apaļais, Armands Benders, Māris Bišofs, Kaspars Brambergs, Frank Boyd, Anna Ceipe, Jānis Dzirnieks, Īrisa Erbse, Ricardo van Eyk, F5, Vincenzo Ferlita, Gints Gabrāns, GolfClayderman, Andrejs Gradinārovs, Inese Groševa, Kaspars Groševs, Ethan Hayes-Chute, Philip Hinge, Katrīna Ieva, Atis Izands, Mirak Jamal, Labais Dāma, Lazybra, Raids Kalniņš, Lev Kazachenko, Venyamin Kazachenko, kormak, Ieva Kraule-Kūna, Austra Ķimele, Albin Looström, Cian McConn, Daria Melnikova, OAOA, Marija Olšauskaite and Ieva Kabasinskaite, Luīze Nežberte, Dāvis Ozols, Jaakko Pallasvuo, Carl Palm, Ieva Putniņa, Rūdis Romanoss, Gints Rudzītis, Kamiar K. Rue, Matīss Runtulis, Līva Rutmane, Shady Ladies, Līga Spunde, Roberts Svizenecs, Rūdolfs Štamers, Viktor Timofeev, Marta Trektere, Evita Vasiljeva, Ola Vasiljeva, Elīna Vītola, Tore Wallert, Bogna Wisniewska, Amanda Ziemele.
427 galerija
Stabu iela 70, Rīga
Aicina pieteikt darbus 2024. gada Latvijas Arhitektūras gada balvai
Pieteikšana līdz 21. jūnijam
Dailes teātra priekšlaukums / 2023. gada Latvijas Arhitektūras gada balvas laureāts
Latvijas Arhitektu savienība līdz 21. jūnijam aicina pieteikt darbus 2024. gada Latvijas Arhitektūras gada balvai — ikgadējā konkursā ar mērķi apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras sasniegumus un stimulēt augstvērtīgas arhitektūras attīstību. Balvai var pieteikt gan Latvijā īstenotus darbus neatkarīgi no autoru valstiskās piederības, gan tādus, kas realizēti citur pasaulē, ja to autoru piederības valsts ir Latvija.
Tāpat kā citus gadus Latvijas Arhitektūras gada balvas (LAGB) vietējā atlases un starptautiska fināla žūrija divās kārtās izskatīs divu veidu darbus — objektus (pabeigtus un ekspluatācijā nodotus darbus) un procesus (pētījumus, publikācijas, izglītojošus un cita veida arhitektūras notikumus). Saskaņā ar konkursa nolikumu žūrija vērtēs darbus pēc Davosas būvkultūras kvalitātes sistēmas, kas piedāvā astoņus kvalitātes kritērijus: pārvaldība, funkcionalitāte, vide, ekonomika, daudzveidība, konteksts, vietas izjūta un skaistums.
Pirmajā kārtā darbus vērtēs atlases žūrija: Miķelis Putrāms, arhitekts, arhitektu biroja “MADE arhitekti” līdzdibinātājs LAGB 2023 Grand Prix laureāts un žūrijas priekšsēdētājs, Linda Krūmiņa, arhitekte, “MADE arhitekti” līdzdibinātāja, LAGB 2023 Grand Prix laureāte, Juris Poga, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis, vairākkārtējs LAGB laureāts, Dagnija Smilga, arhitekte un kuratore, studijas “Ēter” līdzdibinātāja, LAGB 2022 Grand Prix laureāte, Sandis Voldiņš, Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis, bijušais Kultūras ministrijas valsts sekretārs, Jānis Šiliņš, būvinženieris, “Citrus Solutions” projektu vadītājs, Ilze Martinsone, Latvijas Arhitektūras muzeja vadītāja, Latvijas Mākslas akadēmijas vieslektore, publiciste.
Darbu pieteikšanas termiņš LAGB konkursā ir no 2024. gada 22. aprīļa līdz 21. jūnijam (agrā pieteikšanās ar zemāku dalības maksu — līdz 31. maijam). Balvas finālisti un starptautiskās žūrijas sastāvs tiks izziņoti šī gada augustā. Balvas pasniegšanas ceremonija plānota 18. oktobrī.
Latvijas Arhitektūras gada balva 2024
Rasas Šmites un Raita Šmita VR instalācija “Atmosfēriskais mežs”
Vīnes pirmajā klimata biennālē
līdz 14 jūlijam
Rasa Šmite, Raitis Šmits. Atmosfēriskais mežs, 2020. Vīnes klimata biennāles izstāde “Mežs: Ekosistēmas perspektīva”. RIXC publicitātes foto
Līdz 14. jūlijam Austrijā norisinās pirmā Vīnes klimata biennāle (Klima Biennale Wien), kurā katru nedēļu 100 dienu garumā norisinās ar klimatu un mākslu saistīta bagātīga pasākumu programma. Vienā no divām biennāles centrālajām izstādēm, “Mežs: Ekosistēmas perspektīva”, līdz 11. augustam Vīnes Mākslas namā (KunstHausWien) – Hundertvasera muzejā, ir unikāla iespēja apskatīt latviešu mākslinieku Rasas Šmites un Raita Šmita mākslas darba “Atmosfēriskais mežs” virtuālās realitātes (VR) versiju. Hudertvasera muzejs ir pirmais Vīnes “ekoloģiskais muzejs”, kura pirmā izstāde pēc muzeja renovācijas “Mežs” ir veltīta meža biotopam, tā ekoloģiskajiem procesiem un apdraudējumiem, 16 mākslas darbiem atklājot vienu no svarīgākajām ekosistēmām pasaulē – mežu. Izstādes mākslinieki izgaismo mūsu planētas mežu centrālo lomu ekoloģiskajās pārmaiņās. Pētījumos balstītie, iedvesmojošie un poētiskie darbi, kas nereti tapuši sadarbībā ar zinātniekiem, padara sarežģīto tēmu taustāmu un ļauj no jauna paraudzīties uz ekosistēmu, kas mums it kā tik labi pazīstama.
Pirmā Vīnes klimata biennāle, kas ir “starpdisciplināra, demokrātiska un interaktīva” iniciatīva, ir vairāk nekā 60 partnerinstitūciju sadarbība Vīnē un tās apkārtnē ar galveno biennāles norises vietu Vīnes Mākslas namā (Kunst Haus Wien) – Hundertvasera muzejā un Nordvestbanhofas (Nordwestbahnhof) teritorijā. Vīnes klimata biennāle, pielietojot inovatīvo mākslas spēku, veicina paradigmas maiņu ceļā uz dzīvotspējīgu un ilgtspējīgu mūsu planētas nākotni. Tās mērķis ir padarīt ļoti sarežģītos un akūtos klimata pārmaiņu, sugu izmiršanas un cilvēku-dabas attiecību jautājumus redzamus un taustāmus ikvienam.
Biennāles ietvaros norisinās divas centrālās izstādes – izstāde “Mežs: Ekosistēmas perspektīva” (Into the Woods: Perspectives on Forest Ecosystems)”, kas ir apskatāma Vīnes Mākslas namā – Hundertvasera muzejā līdz 11. augustam un izstāde “Dziesmas mainīgajām sezonām” (Songs for the Changing Seasons), kas ir apskatāma festivālu zonā Nordvestbanhofā (Festivalareal Nordwestbahnhof) līdz 14. jūlijam.
Cilvēku ar īpašām vajadzībām radītu izstāde “Mēs esam tepat”
Koncertzālē “Liepājas dzintars”
līdz 31. augustam
Līdz 31. augustam koncrzālē “Liepājas dzintars” skatāma cilvēku ar īpašām vajadzībām veidoto darbu izstāde “Mēs esam tepat”.
Apmeklētājiem būs iespēja apskatīt personu ar garīga rakstura traucējumiem ilgā un rūpīgā darbā veidotos suvenīrus, gleznas un lielformāta ziedus. Suvenīrus varēs iegādāties, tādējādi piedaloties viņu radošajā procesā un atbalstot viņu talantus.
Koncertzāle “Liepājas dzintars”
Radio iela 8, Liepāja
Izstāde “Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas meistardarbnīcai (1924–1944) – 100”
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā
līdz 30. septembrim
Rūdolfs Pelše. Vāze. 20. gs. 30. gadi. Māls, glazūra, apgleznojums. RVKM krājums
Līdz 30. septembrim skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Keramikas meistardarbnīcas simtgadei (1924–1944) veltītā muzeja krājuma priekšmetu izstāde integrēta Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja (RVKM) pastāvīgās ekspozīcijas “Rīgas vēsture: Rīga – Latvijas Republikas galvaspilsēta (1918–1940)” zālē. Izstādē eksponēti meistardarbnīcas vadītāja, keramiķa Rūdolfa Pelšes (1880–1942) un viņa audzēkņu mākslas keramikas darbi, īpaši akcentējot izcilā keramiķa Viļa Vasariņa mākslas mantojumu. Fotomateriāli ekspozīcijā – no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājuma.
1924. gadā dibinātā LMA Keramikas meistardarbnīca bija sākums profesionālai keramikas izglītībai Latvijā. Tās vadītājs, pirmais profesionālais keramiķis Latvijā – Rūdolfs Pelše – darbnīcu veidoja ne tikai kā mācību vietu, bet arī kā pētniecības centru un tehniski labi aprīkotu mākslas keramikas ražotni. Divdesmit darbības gados meistardarbnīca sagatavoja virkni profesionālu keramikas meistaru – Vili Vasariņu, Arvīdu Dzērvīti, Andreju Pormali, Georgu Kruglovu, Mariju Riņķi, Teodoru Puciriusu, Viktorinu Zostu, Ludvigu Kalniņu, Robertu Vītoliņu, Zinaīdu Kripēnu, Martu Gūtmani-Gulbi, Izaku Vovsi, Ellu Martinsoni, Hermīni Vanagu u. c.
Latvijas profesionālās keramikas attīstībā nozīmīga vieta ir Rūdolfa Pelšes audzēknim Vilim Vasariņam (1906–1945). Vilis Vasariņš, meistardarbnīcas absolvents, 1941. gadā kļuva par tās vadītāja vietas izpildītāju, bet jau 1944. gadā mākslinieks tika iesaukts latviešu leģionā un nākamā gada martā talantīgā mākslinieka mūžs aprāvās, piedaloties kaujā Tukuma apkārtnē.
LMA Keramikas meistardarbnīcas produktivitāte bija iespaidīga – gadā tā piedāvāja gandrīz tūkstoti dažādu mākslas keramikas darbu: vāzes, kausus, augļu traukus, dekoratīvos šķīvjus, servīzes un dekoratīvas figūras. Darbnīcā varēja pasūtīt arī liela apjoma arhitektūras un interjeru būvkeramiku – kamīnus, krāsnis, strūklakas un panno.
Izstādes autore ir Vivita Buivida, RVKM Krājuma nodaļas Porcelāna, stikla un keramikas priekšmetu kolekciju krākuma glabātāja.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
Palasta iela 4, Rīga
Punctum festivāls aicina pieteikties dalībai performancē
“Sarunas ar kokiem”
Pieteikšanās līdz 30. aprīlim
Šī gada maijā norisināsies septītais literatūras un filosofijas žurnāla “Punctum” festivāls. Pasākumu programma tiks atklāta 14. maijā ar Kristas Burānes un Kristīnes Brīniņas līdzdalības performanci “Sarunas ar kokiem”, kurā aicināts piedalīties ikviens interesents, iepriekš piesakoties.
Performance norisināsies 14. maijā no plkst. 10.00 līdz 11.00 rītā liepu alejā pretī Ministru kabinetam laikā, kad ieplānota Ministru kabineta sēde. Performance nav protests pret kādu no sēdes dienas kārtības jautājumiem, taču kā atgādinājums, ka ikviens pieņemtais lēmums ietekmēs cilvēku un tāpēc tiešākā vai pastarpinātā veidā arī citu dzīvo būtņu, t.sk. koku dzīves. Latvijā plaukst un zeļ antropocentriska, t.i., dominējoša, patērējoša un pakļaujoša attieksme pret dabu. Tā bija novērojama gan Satversmes tiesas atceltajos Ministru kabineta grozījumos par mežu ciršanu, gan tajā, ka bioloģiski daudzveidīgi un veci meži arī šobrīd netiek aizsargāti. Koki likumu tekstos un daudzu cilvēku prātos bieži tiek vērtēti kā kubikmetri, kuru vienīgais mērķis ir nest ekonomisko labumu, to dzīvībām piemērojot nosacīti augstu cenu, bet mazu vērtību. Šādas attieksmes sekas ir ļoti sliktais un apdraudētais dabas veselības stāvoklis Latvijā, par kuru liecina Dabas uzskaites dati.
Līdzdalības performances dalībnieki pulcēsies pie alejas 136 liepām, lai veltītu laiku un uzmanību kokiem. Performance iecerēta kā sabiedrības žests, kas pauž ieinteresētību un rūpes par koka dzīvību. Rīgas centrālā iela burtiski kļūs par koku un cilvēku satikšanās vietu, kurā cilvēks nebaidās kokā saskatīt dzīvu būtni, sarunājas ar to, zina, ko vēlas tai teikt un saklausa atbildi.
Līdzdalības performances dalībnieki, sekojot Kristas Burānes un Kristīnes Brīniņas izstrādātajām instrukcijām, būs aicināti pavadīt apmēram 40 minūtes kopā ar vienu no alejas kokiem – lasīt tam priekšā sev svarīgu tekstu, dejot, aust, gulēt uz tā saknēm, žonglēt, dziedāt, apskaut vai izpausties jebkurā citā sev tuvā valodā. Ļaujoties jūtībai un iztēlei, dalībnieki tiks aicināti piefiksēt iespējamās koka reakcijas un atbildes, kuras vēlāk tiks apkopotas un publicētas.
Lai katrs no alejas kokiem 14. maija rītā sagaidītu savu sarunu biedru, ir nepieciešami 136 dalībnieki. Interesenti var pieteikt savu dalību līdzdalības performancē līdz 30 aprīlim, izmantojot Google anketu.
Atvērta pieteikšanās jauniešiem ISSP vasaras radošās fotogrāfijas dienas nometnēs
Atvērta pieteikšanās divām vasaras radošās fotogrāfijas dienas nometnēm jauniešiem “Fotogrāfija un skulptūra”, kā arī “Fotogrāfija un kustība”, kas norisināsies jūlijā un augustā ISSP telpās Berga bazārā, Rīgā. Nometnes veidotas kā radošs un izglītojošs piedzīvojums jaunajiem fotogrāfijas interesentiem vecumā no 11 līdz 15 gadiem. Nometņu laikā dalībnieki tiks iepazīstināti ar dažādām fotogrāfijas un mākslas tehnikām un to mijiedarbību, kā arī caur interaktīvu un aizraujošu programmu attīstīs radošumu, kritiskās analīzes spējas un izteiksmes brīvību.
Nometne “Fotogrāfija un skulptūra” norisināsies no 1. līdz 5. jūlijam, un tās fokusā būs skulpturālu objektu veidošana un attēla radīšanas daudzveidīgajās iespējas. Nedēļās laikā jaunieši gan fotografēs digitāli, gan izmēģinās tādas analogās tehnikas kā cianotipija un fotogramma. Savukārt no 5. līdz 9. augustam notiks nometne “Fotogrāfija un kustība”, kurā uzmanība tiks vērsta uz attēla un kustības mijiedarbību. Dalībnieki iepazīsies ar performances un laikmetīgās dejas žanriem, dokumentējot tos fotogrāfijās, kā arī strādājot ar kustīgu attēlu jeb animāciju. Jaunieši tiks iepazīstināti gan ar fotogrāfiju dokumentalitāti, gan iespējām attēlu nozīmi mainīt, tos papildinot ar zīmējumiem un tekstu.
Nometnes nodarbības notiks ISSP telpā Rīgā, Berga Bazārā, katru dienu no plkst. 10.00-16.00, un tās vadīs ISSP Skolas pasniedzēja Līva Veigura un māksliniece Eva Vēvere.
Dalībai nepieciešama digitālā fotokamera vai telefons ar kameru. Ja foto kameru nav iespējams nodrošināt, uz nometnes laiku, iepriekš piesakoties, var aizņemties Sony kameru no ISSP.
Pieteikumi tiek pieņemti līdz grupa būs pilna!
Pieteikšanās anketa šeit.
