Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstāde “Dzīvojot mirklim. Jāzepa Grosvalda māksla”
Vermlandes muzejā Kārlstadē, Zviedrijā
28. augusts, 2022–8. janvāris, 2023
Jāzeps Grosvalds. Ierakumu ejas. 1916. Papīrs, akvarelis. Vermlandes muzeja kolekcija. Publicitātes foto
No 28. augusta līdz 2023. gada 8. janvārim Vermlandes muzejā Kārlstadē, Zviedrijā notiks izstāde “Dzīvojot mirklim. Jāzepa Grosvalda māksla”, kas caur gleznām, zīmējumiem un priekšmetiem vēsta par daudzpusīgā latviešu mākslinieka Jāzepa Grosvalda dzīvi un daiļradi.
Jāzeps Grosvalds (1891–1920) tiek uzskatīts par modernisma aizsācēju Latvijas mākslā, kurš savā daiļradē veiksmīgi saliedējis eiropeisko un nacionālo.
Izstādes pamatu veido Jāzepa Grosvalda Pirmā pasaules kara periodā tapušās kompozīcijas no “Strēlnieku” un “Austrumu” cikla, kas atrodas Vermlandes muzeja (Värmlands Museum) kolekcijā. Šie darbi Otrā pasaules kara laikā nonāca Zviedrijā, uz kurieni izceļoja Jāzepa Grosvalda māsas. 20. gadsimta 70. gadu beigās māsa Margarēta Grosvalde, rūpējoties par mantojuma saglabāšanu, 221 Jāzepa Grosvalda darbu uzdāvināja Vermlandes muzejam.
Ekspozīciju papildina 19 mākslas darbi un priekšmeti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājuma, tostarp, gleznas “Mērijas Grīnbergas portrets” (1913), “Parīzietes naktī” (1913–1914), “Rīga. Teātra bulvāris” (1913), “Pašportrets” (1915), “Bagdādes tirgus” (1919), kā arī vairāki akvareļi un zīmējumi. Tāpat uz Vermlandes muzeju aizceļojuši daži māksliniekam piederējuši priekšmeti, kas glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Jāzepa Grosvalda memoriālajā kolekcijā, – persiešu valodas burtnīca, ceļojumu kaste u.c.
Izstāde ļauj izsekot jaunā cilvēka līkumotajam ceļam cauri dramatiskajiem Pirmā pasaules kara gadiem, kas pārrāva Grosvalda bezrūpīgo dendija dzīvi starp Parīzi, Rīgu un citām Eiropas metropolēm. Atrodoties karadienestā kā kavalērijas virsnieks Tukuma latviešu strēlnieku pulkā, brīvajā laikā viņš gleznoja virkni smalki niansētu akvareļu un guašas darbu, kuros attēlota dzīve frontes līnijā un strēlnieku ikdiena nometnēs, patvertnēs un ierakumos.
Pēc Krievijas revolūcijas Grosvalds pievienojās Britu militārajai ekspedīcijai uz Tuvajiem Austrumiem. Ceļojums veda no Bagdādes pāri Persijas augstienei līdz Kaspijas jūrai. Tur jaunais mākslinieks sastapās ne tikai ar Austrumzemju krāšņumu, par ko arvien bija sapņojis, bet arī ar nabadzību, badu un ciešanām, ar ko saskaras vietējie iedzīvotāji. Visu piedzīvoto Mezopotāmijā un Persijā viņš fiksēja ar otu vai zīmuli un pēc kara atgriezās Eiropā ar simtiem mākslas darbu bagāžā, no kuriem liela daļa tagad glabājas Vermlandes muzejā.
Izcilā mākslinieka mūžs aprāvās nepilnu gadu pēc atgriešanās no karadienesta Austrumos, saslimstot ar nāvējošo spāņu gripu.
Projekts Vermlandes muzejā ir pirmā tik plaša Jāzepa Grosvalda darbu izstāde ārpus Latvijas. Vienīgā līdz šim ārzemēs notikusī izstāde ir mākslinieka piemiņas izstāde Stokholmā 1975. gadā, bet viņa darbi tikuši eksponēti vairākās grupu izstādēs līdzās citiem Latvijas modernistiem Parīzē, Maskavā, Stokholmā, Oslo, Londonā, Berlīnē, Bordo.
Izstādes kurators: Dans Spēgels (Dan Spegel).
Jāpiebilst, ka šobrīd LNMM top liela Jāzepa Grosvalda retrospekcija, kas notiks 2023. rudenī muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē. Tajā būs pilnīgāk aplūkojama arī Zviedrijā esošā Grosvalda mākslas daļa.
Vermlandes muzejs
Västra Torggatan 31 / Kārlstade, Zviedrija
Anetes Kalniņas un viņas profesora Jura Jurjāna izstāde “Trīs gaisma”
Siljas Pogules tekstilgleznu izstāde “Modulāro saldumu kolekcija”
Jūrmalas muzejā
31. augusts–9. oktobris
Juris Jurjāns. Zeltaini sārtie īrisi. 2000. Audekls, eļļa, zelts. 65 x 92cm 
No 31. augusta līdz 9. oktobrim Jūrmalas muzejā būs skatāmas divas jaunas izstādes. 2. stāva zālēs satiekas divu dažādu paaudžu gleznotāji studente Anete Kalniņa un viņas profesors Juris Jurjāns izstādē “Trīs gaisma”. Savukārt, Kamīnzālē iekārtota tekstilmākslinieces Siljas Pogules taftinga tekstilgleznu izstāde “Modulāro saldumu kolekcija”.
Par izstādi “Trīs gaisma” mākslas zinātniece Ingrīda Burāne saka: “Mākslinieku Anetes Kalniņas un Jura Jurjāna glezniecības ekspozīcijas ir vērtīgs atklājums pat labiem viņu radošā darba un Latvijas mākslas pazinējiem.
Aizvien ir rosinoši un pārsteidzoši, kā pat zināmi darbi, gleznieciskās vērtības, atsevišķu tēmu nolasījumi un interpretācijas uzrunā nebijušā kārtojumā un nolasījumā, gaismas maiņu spēlēs un noskaņu mijās. Turklāt šajā gadījumā papildus kairinājums, kā veidojas mākslas attiecības starp Meistaru un viņa audzēkni.
Gleznotājs Juris Jurjāns pieder paaudzei, kura iepriekšējā gadsimta sešdesmitajos gados būtiski mainīja Latvijas mākslas gaitu: radot un papildinot tēmu un izteiksmes līdzekļu izmantojumu, balstoties uz jaunatklājumiem, pieteikumiem pasaules mākslas virzienos, tehnoloģiskajās iespējās. Varētu teikt, ka tā bija paaudze, kura, atsaucoties savu pedagogu rosinājumiem, manifestēja 20. gadsimta pirmās puses būtiskākās vērtības: interesi par krāsas, toņu salikumu neizsmeļamību, kompozīciju un žanru daudzveidību, ritmu, laukumu, zīmējuma, kā arī citu izteiksmes līdzekļu bagātināšanu. Tā bija paaudze, kura atjaunoja mākslā būtiskāko: emocionalitāti, intimitāti un sarunu ar katru cilvēku.
Anete Kalniņa. Mežs. 2019. Jaukta tehnika. 170 x 145 cm
Trīsdesmitgadnieku paaudzei piederīgā gleznotāja Anete Kalniņa radošumu izsaka kodos, kuri kopīgi tiem, kas izglītību un pirmos impulsus pastāvēšanai mākslā guva Latvijas atjaunotās neatkarības gados. Citas iespējas, raksturs, izteiksmes veids. Atšķirīgs skatījums uz profesionālo gājumu, piepildījumu. No sava pedagoga un pieredzējušā Meistara mantojusi harmonijas meklējumus, interesi par noskaņu atklāsmi, dvēseles stāvokļiem tikai ar krāsas spēku, intensitāti vai gluži pretēji – klusinājumu. Dzīvās dabas norises, detaļas, ainavas izpēte kļūst par abstraktu laukumu kārtojumiem vai poētiskām norādēm par motīva izvēli. Gleznojumi var rosināt iztēli, fantāzijas, emocionālu pārdzīvojumu. Pati māksliniece savas vietas, laika, telpas īstenojumus formulējusi īsi: Klusumā runā sirds.
Izstāde ir divu atšķirīgu mākslinieku darbu satikšanās. Saskarsmes, sarunas iespējamība. Mūsu ziņā – sadzirdēt, saprast, uztvert glezniecības dialoga jaunatklāsmes”.
Silja Pogule. Rozā šokolāde. 2022. Vilna, taftings. 98 x 90 cm
Savukārt, Siljas Pogules tekstildarbu izstādi “Modulāro saldumu kolekcija” mākslas zinātniece Inga Šteimane raksturo šādi: “Pēc tradīcijas ar “saldu” mākslā apzīmē kaut ko pārspīlēti izskaistinātu, jūtelīgu vai banālu. Skaidru likumu nav, taču par gleznu, skulptūru, dzejoli vai dziesmu mēdz teikt: “pārāk salds”, un citi tam piekrīt vai iebilst. “Modulārajā saldumu kolekcijā” saldums radies citādi – tas ir mākslinieces Siljas Pogules apzināti izcelts no garšu un sajūtu pasaules, nolikts uzmanības centrā un apcerēts kā vairāk vai mazāk uzstājīga vēlme. Tas ir izcelts arī no valodas pasaules emocionālai vai kritiskai aplūkošanai – apēst kaut ko saldu, dzīvot “saldi”, saldi aizmigt un sapņot vai gremdēties saldās atmiņās. No dzīves plūduma un ikdienas lietojuma savrupinātais saldums ir koncentrēts, savā ziņā pārspīlēts un norāda, ka māksliniece Silja Pogule saldumu uzlūko konceptuāli. Saldums ir atslēga, saldums ir stāsts un saldums ir noskaņas vadmotīvs izstādei. (..)
“Modulārā saldumu kolekcija” ir dekoratīvas tekstilgleznas, kuras var savietot kā moduļus lielākā formā. Bet katra moduļa kompozīcijā ir strukūras, kas atkārtojas kā abstrakti, deformēti apļi, dinamiski vijumi vai stilizēti motīvi no dabas – kaut kas ainavisks un figurāls arī ir sastopams Siljas Pogules taftingos. Darbu forma atsauc atmiņā Art Deco neremdināmo greznību no 1920.-30. gadu mākslas, kā arī 1950. un 60. gadu ritmizācijas tendences, kas līdzvērtīgās vienībās pārvērta cilvēkus, lietas, ainavu motīvus un abstrakti domājamus laukumus, piešķirot tiem industriālu raksturu. Lai gan unikālas un darinātas ar rokām, Siljas Pogules taftinga tekstilgleznas veidotas arī ar ierīci, ko darbina kompresors, kas daļēji automatizē veidu, kā vilnas dzija tiek piestiprināta audekla pamatnei. Šis process, kurā siltajam, intuitīvajam un lēni meditatīvajam rokdarbam pievienota vēsā, pragmatiskā un popsīgi straujā mašīntehnika, piešķir “Modulārajai saldumu kolekcijai” unikālu raksturu – vieglumu un atvērtību. “Modulārā saldumu kolekcija” ir pārsteigumu, apgalvojumu un jautājumu kolekcija, kuru katrs var brīvi izmantot sava saldumu arhīva pārcilāšanai, modelēšanai un papildināšanai.”
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori
Luīzes Rukšānes personālizstāde “Kukuržņu ainavas”
Izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
2. septembris–16. oktobris
No 2. septembra līdz 16. oktobrim “Rīgas mākslas telpas” Intro zālē būs skatāma Luīzes Rukšānes personālizstāde “Kukuržņu ainavas”.
Kājas ļodzās, klunkurējot pa uzarto un saulē sakarsušo kukuržņu lauku. Pilna pēda nevar nobalansēt ne uz vagas, ne starp tām. Augusta saulē acis neatšķir cietās zemes pikas no akmeņiem, un taisnie saules stari sakrituši kopā ar salmiem. Mierīgs un netramdīts kā laukakmens lauka vidū guļ zirgs (govs). Attālums līdz dzīvniekam šķiet tāls un doma par tuvošanos to tūdaļ šķietami attālina. Gluži kā izprast konkrētas atmiņas un sajūtas nozīmi var būt neiespējami. To darot, konkrētā lieta var nemitīgi mainīties vai tikt zaudēta.
Izstādē skatāmi 24 mākslinieces Luīzes Rukšānes zīmējumi, kas tapuši vairāku gadu laikā, māksliniecei vairākas reizes pārzīmējot vienu sen uzņemtu digitālu fotogrāfiju. Ar katru zīmēšanas reizi atmiņa un sajūta par vietu, mirkli un zirgu, kas redzami zīmējumā, vienlaikus nostiprinājusies, taču kļuvusi arī par ko abstraktu, kas vairāk par noteikto momentu raksturo mākslinieces interesi par cilvēka attiecībām ar laiku un telpu – kā vieta ietekmē mūsu sajūtu par sevi un kādēļ bieži nenozīmīgi mirkļi iesēžas atmiņā uz gadiem. Pārzīmēšana māksliniecei kļuvusi par skatīšanās un domāšanas metodi un centieniem fiksēt ko gaistošu un mūžam trauslu, un neizprotami nozīmīgu.
Luīze Rukšāne (1995) ir jauna māksliniece, kura 2021. gadā ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, audiovizuālajā un mediju mākslā, mācījusies Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē un papildinājusi zināšanas Porto Universitātes Tēlotājmākslas fakultātē, kā arī Latvijas Lauksaimniecības Universitātes biškopības kursos. Veido izstādes un piedalās tajās kopš 2017. gada. Darbojas dažādos vizuālās mākslas medijo. Savā radošajā praksē Luīze pauž mīlestību pret cilvēcīgo. Zīmējuma tehnikā tiek atspoguļotas pieaugšanas, augšanas un atmiņu tēmas.
Izstādes kuratore ir Renāte Lagzdiņa.
Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga
Kristiana Brektes un Modra Svilāna izstāde “Skaņurīki. Eksperimentālā laboratorija.”
Izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
2. septembris–16. oktobris
No 2. septembra līdz 16. oktobrim “Rīgas mākslas telpas” Lielajā zālē skatāma Kristiana Brektes un Modra Svilāna izstāde “Skaņurīki. Eksperimentālā laboratorija.”.
Eksperimentālā laboratorija “Skaņurīki” ir vizuālās mākslas un skaņas projekts, kas veltīts tautas instrumentiem, to rašanās vēsturei un ietekmēm, kā arī to laikmetīgai jaunradīšanai. Laboratorijas iniciatori ir mākslinieku tandēms Kristians Brekte un Modris Svilāns, sadarbībā ar kuratori Augusti Petri, savukārt projekta pamatā ir tradicionālās mūzikas eksperta, etnomuzikologa Valda Muktupāvela veiktie pētījumi par latviešu skaņurīkiem. Tautas instrumenti ir plaša un nozīmīga tradicionālās kultūras un cilvēku dzīves daļa, tās ietekme jūtama saistībā ar dažādiem rituāliem un tradīcijām, taču būtiski, ka visbiežāk zināšanas par instrumentu vizuālajām un skaņas īpašībām nodotas mutvārdu veidā - pēc atmiņas, nevis konkrētas instrukcijas.
Laboratorijas kodols ir Kristiana Brektes un Modra Svilāna kinētiskie un skaņas objekti, kuru radīšana balstīta latviešu tautas mūzikas instrumentu izpētē. Atmiņā balstītā rekonstrukcija ietver māksliniecisko potenciālu skaņurīkus radīt atbilstoši savai subjektīvajai vīzijai. Vizuālās mākslas kontekstā, jebkuram no radītajiem skaņurīkiem var tikt piemērotas jaunas funkcijas un īpašības, to izskats var tikt hiberbolizēts, vai apvīts ar jaunām mitoloģiskām kvalitātēm.
Būtiska projekta daļa ir viesmākslinieku iesaiste. Piecos pavadošās programmas vakaros aicinātie dalībnieki konceptuāli un arī fiziski iejauksies ekspozīcijas pilnveidē. Veidojot izstādes iekārtojumu, jau sākotnēji ir paredzēta uzstāšanās vieta katram dalībniekam, kura performatīvā iejaukšanās kļūst par izstādes sastāvdaļu. Laboratorijā aicināti līdzdarboties cilvēki, kuri savā profesionālajā darbībā no dažādiem aspektiem pievēršas skaņas vai instrumentu izpētei. Ekspozīcijā iekļauti arī komponista Kārļa Auzāna kolekcijas instrumenti.
1.septembrī uzstāsies Andrejs Gradinārovs un Kodeks.
22. septembrī plkst. 19.00 paredzēts eksperimentālās mūzikas apvienības Bērnu rīts priekšnesums.
29. septembrī plkst. 17.00 ar priekšlasījumu par latviešu tautas instrumentiem uzstāsies etnomuzikologs Valdis Muktupāvels.
13. oktobrī plkst. 19.00 norisināsies saruna ar komponistu un instrumentu kolekcionāru Kārli Auzānu.
Laboratorijas noslēgumā 15. oktobrī plkst. 21.00 notiks +K+M+B performance.
Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga
Starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus”
2.–11. septembris
Festivāla vizuālo tēlu šogad veidojuši no Ukrainas atbraukušie bērni zīmējumu darbnīcā sadarbībā ar vietējo jauniešu organizācijām Karton un Young Folks.
No 2. līdz 11. septembrim Rīgā norisināsies Starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus”, kurš šogad būs veltīts tumsas tēmai un cilvēku spējai attīstīt iekšēju redzēšanu.
Tumsa var nākt kā draugs – šādu pārliecību pauž 2022. gada festivāla veidotāji un mākslinieki. Pielāgošanās tumsai ir process, kurā acs jutība var palielināties pat 100 miljonus reižu, un cilvēks sāk izšķirt realitāti daudz skaidrāk nekā gaismā. Šī gada skatuves mākslas festivāla programma aicinās skatītājus piemēroties tumsas apstākļiem, lai pārslēgtu savas domas un spētu ielūkoties jaunās realitātēs.
Starptautiskā jaunā teātra festivāla “Homo Novus” ietvaros Rīgā un reģionos paredzētas 16 latviešu un starptautisku mākslinieku komandu radītas izrādes, kā arī atsevišķa jauno kuratoru-pusaudžu veidota programma “Apvērsums”. Festivāla centrā – bijušajā Casino Latvija, Kaļķu ielā 24 – iecerētas dažādas meistarklases, darbnīcas un citi notikumi bez maksas. Savā 27. pastāvēšanas gadā festivāls joprojām paliks klātesošs arī publiskajā ārtelpā, pilsētas ainavā un attālos Latvijas ciemos.
Šī gada festivālā centrāla vieta atvēlēta sadarbībai – dodot citiem māksliniekiem vietu un iespēju rīkoties paši pēc saviem ieskatiem. Pirmo reizi festivāla vēsturē tiks veidots kultūras tilts ar “ANTI” festivālu Kuopio, Somijā, piedāvājot divus tieši šiem festivāliem veidotus darbus, kuru mērķis ir savienot abas pilsētas.
Mākslinieku kolektīvs “Schwankhalle” ceļos no sadraudzības pilsētas Brēmenes uz Rīgu, lai pārņemtu veselu pilsētas ēku ar astoņu mazformāta jaundarbu programmu. “Schwankhalle Bremen” piedāvās 8 dažādas mazformāta izrādes vienam skatītājam ciklā “Aklie randiņi”. Protests kā ķermenisks stāvoklis tiks demonstrēts gan baltkrievu mākslinieka Igora Šugaļejeva darbā, gan “375 0908 2334. Ķermenis, kuram zvanāt, pašlaik nav pieejams”, gan lietuviešu horeogrāfes Agnietes Lisičkinaites izrādei “HANDS UP”. Fiziska tumsas tumsas klātbūtne skatītāju apņems izrādēs “Zibdeja” un “Sirēnas deja”, savukārt itāļu māksliniece Kjāra Bersani ievedīs skatītāju savā iekšējā dejā izrādē “Dzīvnieks”. Tāpat kā iepriekšējā gadā rīdzinieki un pilsētas viesi varēs pastrādāt vai vienoties par darījumiem ražotnē “Guči fabrika”, kā arī iedziedāt mīlas dziesmas ceļojošajā mākslinieku kolektīva “Action Hero” radio studijā uz riteņiem “Ak, Eiropa!”.
Biedrības Sansusī (LV) izrāde “Savādi cilvēki stāv ļoti savādi” būs spilgts notikums bērniem koncertšova formā, kurā apvienojas analogo sintezatoru skanējums ar operas balsi un kino projekcijām. To veidos Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kura pamatā ir Daniila Harmsa dzeja bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā).
Amerikāņu mākslinieks Perel izrādē “Kuram tas rūp?!” atklās savu ķermeni publikai, lai ar aktīvu skatītāju līdzdalību noskaidrotu, kā pieņemt savu ievainojamību, kā panākt, lai sabiedrība apzinātos ikviena cilvēka neaizsargātību un kā tas var veicināt sociālas pārmaiņas. Džaha Kū (KR) izrāde “Lallināt un trallināt” veidota kā politisks un personisks DJ-sets par lingvistiskā imperiālisma ietekmi viņa dzimtajā zemē un daudzviet citur pasaulē, uzskatāmi parādot, kā līdz ar valodas noliegšanu tiek veicināta arī identitātes, minoritātes, iedzīvotāju un iedzīvotāju grupas izzušana.
Sadarbībā ar Norvēģijas “Rosendal Teater” festivāla pēdējās nedēļas nogales programma pilnībā uzticēta pusaudžiem. Pirmo reizi festivāla vēsturē daļu no “Homo Novus” programmas patstāvīgi veidos 10 pusaudži no Latvijas un Norvēģijas. Jaunie kuratori – Alberts Roze, Annija Stranda Molstere, Estere Dimitere, Heda Osmo Rode, Ikars Graždanovičs, Karu Treij, Margita Ade, Nikolajs Fursets Rašfelds, Samuels Ozoliņš, Zahida Kardu – strādā pie divu vērienīgu starptautisku skatuves mākslas festivālu programmu veidošanas – “Apvērsums”, kas būs skatāma festivālā “Homo Novus” 2022. gada septembrī Rīgā un Rosendal Shake Down 2023. gada aprīlī Tronheimā.
Festivāla radošā direktore ir Beka Bergere.
Starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus”
13. laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit / “Putniņu vajag noķert”
3. septembris–16. oktobris
Vizuālā identitāte: Rana Karan un Cécile Kobel
No 3. septembra līdz 16. oktobrim norisināsies 13. ikgadējais laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit. Šogad festivāls iemājos agrākajā Rīgas Biržas bankas, vēlāk UNIBANKAs ēkā Doma laukumā, Pils ielā 23, kopīgi iepazīstot tik bieži redzētās ēkas zāles un labirintus. Survival Kit 13 festivālu kopā ar LLMC šogad veidos starptautiska komanda – kuratore iLiana Fokianaki un vairāk kā 30 mākslinieku no visas pasaules, aptverot gan Āfriku, gan Āziju, gan Ameriku un Eiropu.
Šogad festivāls, kas nosaukts Ojāra Vācieša dzejoļa vārdiem “Putniņu vajag noķert”, pēta skaņas un vārda brīvību un dažādas pretošanās formas, Atmodas notikumus Latvijā ievietojot globālo procesu un mūsu kopīgās tagadnes kontekstā.
Ojārs Vācietis Latvijā ir pazīstams un iemīļots ne tikai sava literārā talanta dēļ, bet arī tāpēc, ka drosmīgi apsprieda sava laika politisko stāvokli. Savā darbā viņš pievērsās padomju režīma īstenotajai apspiešanai, taču no dzimtās Latvijas runāja arī par globālām sociālajām problēmām. Dzejolis sarakstīts Brežņeva valdības laikā, 70. gadu nogalē, kas sakrita ar Padomju Savienības vēlīno posmu, un tas brīdina, ka ir bīstami ļaut mazajam putniņam dziedāt, dēt olas un dzīvot dzīvi. Tā ir ironiska alegorija, kas iestājas par vārda brīvību un pret autoritārismu un apspiešanu. Šodienas globālajā realitātē, kad galēji labējais nacionālisms un autoritārisms apdraud vārda brīvību un pašnoteikšanās tiesības, dzejolis ir ieguvis akūtu, pašreizējā brīdī svarīgu skanējumu. Izstāde, kas sākotnēji izplānota 2021. gada oktobrī, nu ieguvusi jaunu svaru saistībā ar brutālo karu, kuru, Fokianaki vārdiem, Putina režīma “narcistiski autoritārais valstisms [statism]” izvērsis pret Ukrainas tautu.
Vadoties pēc “Putniņu vajag noķert” tematikas, kuratore un viņas komanda šogad kā Survival Kit norises vietu izvēlējušies Rīgas vēsturisko centru, kur notika Dziesmotās revolūcijas gājieni un demonstrācijas. Šī nevardarbīgā sacelšanās ilga četrus gadus, no 1987. līdz 1991. gadam, un rezultējās ar Baltijas valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas – izstāšanos no Padomju Savienības un neatkarības atjaunošanu, kā arī iezīmēja Aukstā kara beigas. Latvija ir pazīstama ar daudziem simtiem dainu, proti, tradicionālu tautas dziesmu, kuras caurauž izstādi un kalpo par tās iedvesmu.
“Putniņu vajag noķert” koncentrējas uz skaņas, mūzikas, balss, skaniskā un paustā lomu viscaur cilvēces vēsturē un tajā, kā definēti, iezīmēti, konturēti un raksturoti vēsturiski emancipācijas momenti: rīcība, darbojoties pret apspiešanu un autoritārismu, skaņas saistība ar vārda brīvību, balss un skaniskā loma pretošanās kustībās, revolūcijā un pašnoteikšanās centienos. Izstādītajos darbos apspriesta, iztirzāta un ņemta vērā mākslas loma vēsturiskos un laikmetīgos pašnoteikšanās un pretošanās modos, traktējot mūziku un skanisko kā nevardarbīga protesta, deklaratīvu žestu un kolektīvas performativitātes veidus.
Survival Kit 13 izstādes mākslinieki ir Kriminālistikas arhitektūra (Forensic Architecture), Andrjus Arutjunjans, Semijs Baloži, Rufina Bazlova, Kendisa Breica, Juris Boiko un Hardijs Lediņš, Vera Hodzoglu, Saņa Ivekoviča, Kapvani Kivanga, Hrisanti Kumjanaki, Rožavas Filmu kopiena (Rojava Film Commune), Ansis Epners, Kristaps Epners, Dora Garsia, Almagula Menlibajeva, Marina Napruškina, Ahmets Ejits, Antonis Pits, Sūzana Filipsa, Lora Pruvo, Tabita Rezēra, Mikola Ridnijs, Krišs Salmanis, Erika Skurti, Indre Šerpītīte, Sabīne Šnē, Marjama Tafakorija, Vu Cans, Raeds Jasins, Valdis Villerušs, Antons Vidokle.
Survival Kit 13
Pils iela 23, Rīga
Arterritory galerijas-klejotājas energART*
izstāde “Klusums. Skaņa. Horizonts”
Agitas un Andra Putānu dabas telpā “Dūrmuiža”
3.–24. septembris
No 3. līdz 24. septembrim Arterritory galerija-klejotāja “energART” iemājos Agitas un Andra Putānu dabas telpā “Dūrmuiža”. Izstāde “Klusums. Skaņa. Horizonts” norisināsies gleznainā dabas ainavā, caur mākslu un skaņu piedāvājot iespēju katram satikties ar savu iekšējo klusumu. Izstādē būs skatāmi darbi, ko radījuši mākslinieki Hele, Luīze Rukšāne, Pauls Rietums, Estere Betija Grāvere, Dainis Pundurs un MAREUNROL’S.
Projekta norises vieta ir Agitas un Andra Putānu īpašums – Dūrmuiža. Savulaik Dūre bija bruņinieku muiža Tukuma apriņķī. 1798. gadā Frīdrihs Hermans fon Grothuss atdalīja Dūri un Mazdūri no Grenču muižas. Tā gāja no rokās rokā līdz 1839. gadā nonāca atvaļinātā gvardes leitnanta Juliusa fon Hārena īpašumā. Pēdējais muižas saimnieks bija barons Kurts fon Hārens. 1900. gadā muižā bija 79 iedzīvotāji – 44 vīrieši un 35 sievietes. Muižā bija pienotava, tur audzēja šķirnes lopus un cūkas. 1912. gadā muižas teritorija pletās 728 hektāros (no kuriem 663 hektāri bija zemnieku zemes), tai piederēja pusmuiža Mazdūre un Liepu krogs.
Barons Kurts fon Hārens savā testamentā muižu novēlēja savam brāļa dēlam Vilhelmam Eiženam Paulam fon Hārenam, kas bija nepilngadīgs un dzīvoja Vācijā. 1939. gadā ar Zemkopības ministrijas lēmumu, pamatojoties uz likumu par izceļojošo vācu tautības Latvijas iedzīvotāju lauku nekustamo īpašumu pārņemšanu, muiža tika atsavināta un nodota valstij. Otrā pasaules kara beigās muižas ēka gāja bojā Kurzemes katla spīvajos notikumos (mūsdienās par tās eksistenci liecina vien atraktie un iekonservētie muižas pamati un dažas vecās liepas), taču tās enerģētiskais nospiedums koncentrējies šodienā.
Turienes zvēru, kukaiņu un putnu apdzīvotajos pakalnos un pļavās māksla kļūs par vēl vienu pieturpunktu ainavā, kura atrodas sinerģijā ar visiem pārējiem tajā mītošajiem. Horizonta līnija turpinās Luīzes Rukšānes smalki reālistiskajos zīmējumos/miniatūrās; ar debesu zilumu atjauktā vasaras krāsu eksplozija iemājo Heles gobelēnos; kādreizējās muižas nama akmeņi, kas tagad kļuvuši par daļu no jaunām ēkām, ir kā Daiņa Pundura veidoto meteorītu atspulgs; Esteres Betijas Grāveres darbos atrodamā harmoniskā sakārtotība ir īstena apkārtnes ainavas līdziniece; MAREUNROL'S auduma ciļņi turpat līdzās gigantiskajiem siena ruļļiem pārtop iekšupvērstas sarunas instrumentā, mākslinieciskās saziņas formā, kas telpiski savieno fasādi un “oderi”; Paula Rietuma objektu un pasteļu trauslums, organika un smalkums šai vidē kļūst vēl ieraugāmāks.
Izstāde “Kad vietas runā”
Kuldīgas Mākslas namā
3.–25. septembris
Ieva Epnere. Laidu leģendas
No 3. līdz 25. septembrim Kuldīgas Mākslas namā būs skatāma grupas izstāde “Kad vietas runā”, kas ir turpinājums Kuldīgas novada radošo autoru rezidencei. Tā notika 2021. gada augusta/septembra ietvaros Kuldīgas novada pagastos: Pelčos, Snēpelē, Laidos, Ēdolē un Turlavā, tur dodoties māksliniecēm Solveigai Kaļvai, Ievai Epnerei, Sandrai Vensko, Undīnei Celitānei un Aijai Bley. Mākslinieces pavadīja divas nedēļas vienā no Kuldīgas novada pagastiem. Dalībniecēm tika dots laiks, lai viņas nesteidzoties pievērstos radošajam procesam, esot saiknē ar vietējo vidi, kopienām un tur piedāvātajiem impulsiem, pēc tam tos pārstrādājot jaunos darbos.
Izstāde tiek rīkota arī ar mērķi parādīt to, ka šādas rezidences veido savstarpēju pieredžu un informācijas apmaiņu starp radošajiem autoriem un Kuldīgas novada pagastiem – tur esošo kultūrvidi, iedzīvotājiem un organizācijām, tādējādi veicinot izpratni par vietējo kultūru un tās vērtībām, potenciāli ieskicējot stratēģijas lokālo kultūrvētību popularizēšanai un vietējās vides attīstībai. Šī pieredze arī kalpojusi kā nozīmīgs atskaites punkts jauniem mākslas darbiem, kurus varēs redzēt izstādē “Kad vietas runā.”
Izstādes galvenais materiāls ir stāsti un personiski piedzīvotais, kas intīmā veidā atklāj gan kolektīvo pieredzi, gan vēsturiskos slāņus. Vai tas būtu vēstījums par Laidu pamatskolu, kas šogad noslēdz gandrīz 100 gadu darbības ciklu Ievas Epneres darba izpildījumā; vai Kundu pilskalna noslēpumi un enerģijas Undīnes Celitānes darinātajā analogās un digitālās pieredzes sintēzē; vai Bezdibeņa ezera īpašā maģija un Snēpeles “Sieva” Sandras Vensko tēlojumā; vai arī ikdienišķas impresijas no Pelčiem Solveigas Kaļvas fotogrāfijās un tekstos; kā arī rituālu īslaicīgā un mainīgā daba, tverta Ēdolē Aijas Bley darbos. Visas mākslinieces, izmantojot dažādus medijus – fotogrāfiju, tekstu, instalāciju, video utt. – rosina skatītāju klausīties un dzīvot līdzi personību, vietu un noskaņu stāstiem.
Izstādes un rezidences kuratore ir Maija Rudovska.
4. septembrī plkst. 11:00 plānota pastaiga izstādē kopā ar māksliniecēm.
Kuldīgas Mākslas nams
gada iela 6, Kuldīga
Mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts 2022”
3. septembrī
3. septembrī norisināsies mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts 2022”, kas notiek jau 17. reizi. Šogad kultūras aktivitātēs un notikumos Rīgas centrā un pilsētas apkaimēs tiks aktualizētas tādas tēmas kā līdzdalība, līdztiesība un iekļaušanās, ilgtspēja, labbūtība, zaļāka un digitālāka Eiropa, jauniešu fiziskā un garīgā veselība.
Brīvības bulvāra liepu alejā apskatāma procesuāla publiskās mākslas izstāde “Tavu roku siltums man nesāp”. RIXC galerijā varēs novērtēt sensoro datu reālismu Martina Vizbuļa izstādē “if(){} else{} || else if(){}”,
Koncertzālē “Tu jau zini Kur” būs audiovizuāla instalācija “Matērija. Telpa”. Instalācija ir pirmatnējās skaņas un attēla meklējumi akadēmiskajā, elektroniskajā mūzikā un video mākslā. Katrs skaņdarbs sevī nesīs koncentrētu vizuālu stāstu, kuru skatītājiem būs iespēja vērot uz piecus metrus augstās stēlas četrām plaknēm. (Elektroniskā un akustiskā mūzika: Mārtiņš Roķis, Andrejs Eigus, Linda Leimane, Alise Rancāne, Kaspars Rolšteins, Ernests Vilsons. Video: Viktors Keino, Dmitrijs Voloviks, Andrejs Vlasovs)
“Baltā nakts” Tallinas ielas kvartālā plānota kā pasākumu kopums, kas ļaus apmeklētājiem iesaistīties dažādos laikmetīgās mākslas ceļojumos, sākot no laikmetīgās dejas līdz pat plastmasas pārstrādes performancei, kurā būs iespēja līdzdarboties arī pašam.
“Biopoētika” pilsētas kanālā pie Rīgas brīvostas pārvaldes ēkas piedāvās optiska gaismas projekciju uz vēdekļveida ūdens ekrāna.
Bastejkalnā būs skatāma instalācijas “Par mieru!”. Tās autors ir slovāku mākslinieks, gaismu dizaineris, kurš strādā ar pseidonīmu sedemminut. Gaismas instalāciju veido 50 divus metrus augsti uzgaismoti skrējēju silueti kustību atspoguļojošās pozīcijās, kas izvietoti vairāk nekā 100 metrus garā, vienotā skrējienā ar mainīgu ātrumu – no lēnas iešanas līdz skriešanai. Mirdzošie skrējēji simulē kustību kā manifesta formu. Figūras ir miera, brīvības un mākslas lūgums, kā arī jaunākais autora pētījumu rezultāts par netradicionāliem gaismas avotiem.
Viesturdārzā būs Dzejas diskotēka “Jaunība”. Tā ir kļuvusi par “Baltās nakts” tradīciju. Šogad diskotēkā piedalīsies 12 dažādu paaudžu dzejnieki ((Aivars Madris, Linda Gabarajeva, Kārlis Vērdiņš, Lote Vilma Vītiņa, Nils Sakss Konstantinovs, Anna Belkovska, Sergejs Timofejevs, Lauris Veips, Ivars Šteinbergs, Madara Gruntmane, Kirils Ēcis, Henriks Eliass Zēgners), kuri vakara gaitā pasākuma apmeklētājiem lasīs dzeju un iejutīsies dīdžeja lomā, atskaņojot iepriekš sagatavotu skaņu celiņu, lasīs dzeju par jaunību un spēlēs jaunības mūziku, veidojot paaudžu tiltu.
“Survival Kit 13” Baltajā naktī piedāvā īpašu programmu “Nakti vajag noķert”. Pils ielā 23 naktī tiks piedāvāta bagātīga mūzikas programma, performances un orientēšanās spēle “Nakti vajag noķert”.
Baltās nakts ietvaros notiks starptautiskā jaunā teātra festivāla “Homo Novus” atklāšanas vakars Homo Novus Festivāla centrā centrā Kaļķu iela 24.
Savukārt, Torņa ielā 11 un Torņa iela 15 norisināsies Arhitektu nakts, ko veidos 4 daļas – LAGB nominantu izstāde pilsētvidē, programmas “Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks” (SPP) īpašā darbnīca jauniešiem, audiovizuālā izstāde “melnā kaste/baltā kaste” un arhitektu diskotēka. Instalācija “melnā kaste/baltā kaste” vienu otram pretī nostāda mākslīgo un dabisko intelektu un to ģenerētus produktus. Šis pretstats tiek ilustrēts caur arhitektūru – kamēr mākslīgā intelekta ģenerēto vīziju nevar ne izsekot, ne paredzēt, instalācija atklāj arhitekta radošā darba procesu visā tā neromantiskajā, tehnoloģiskajā un piņķerīgajā spektrā.
Āgenskalna tirgus paviljonā iecerēts atkārtoti atskaņot 2022. gada Rīgas vasaras kultūras programmai īpaši radīto F. Glāsa operas “Einšteins pludmalē” fragmentu sēriju “Glāss. Einšteins. Locītavas”, kura, papildināta ar laikmetīgās dejas un cirka elementiem, tika pirmo reizi Rīgā atskaņota 2022. gada 19. augustā.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā mūsdienu mūzikas programmas “Momentary” ietvaros tiks radīti un pirmatskaņoti Sniedzes Prauliņas, Raimonda Tigula un īslandiešu komponista Oulavūra Arnalda skaņdarbi, kuros apvienotas kora balsis un elektronikas skaņas. Programmu vienojoša būs kosmosa un visuma tēma, kā arī dzejnieka Toma Treiberga veidotie teksti un scenārijs.
Projekts “Videogrāfija XVII – Space Textures XVI” Vagonu zāle, Vagonu ielā 21, jau vairāk nekā desmit gadus turpina drosmīgi atspoguļot video mākslas un mūzikas mijiedarbības spēku.
Bijušajā rūpnīcā “Provodņiks” būs jauno mākslinieku video instalācijas un izstādes “Laikmetība Provodņikā”, kurās izpaudīsies izteiksmes brīvības neierobežotība.
“Baltās nakts 2022” ietvaros gaidāmas vairāk nekā trīsdesmit aktivitātes un notikumi.
Vizuālās mākslas konkursa izstāde “Cēsu novada mākslas balva 2022”
Cēsu Izstāžu namā
2.septembris–13.novembris
No 2.septembra līdz 13.novembrim Cēsu Izstāžu namā būs skatāma vizuālās mākslas konkursa izstāde “Cēsu novada mākslas Balva 2022”. Izstādes noslēgumā gada balvai pieteiktos darbus vērtēs profesionāla žūrija. Ar Cēsu novada pašvaldības atbalstu māksliniekiem, konkursa dalībniekiem paredzēts finansiāls balvu fonds – viena Zelta, divas Sudraba un viena Skatītāju balva, kas tiks pasniegta apbalvošanas pasākumā 10.novembrī.
Vizuālās mākslas konkursa izstāde “Cēsu novada mākslas Balva 2022” ir 2020.gadā aizsāktās Cēsu novada mākslinieku izstāžu tradīcijas turpinājums. Konkursa izstāde tiek organizēta, lai izceltu Cēsu novada profesionālo mākslinieku veikumu un nozīmi Cēsu novada un Latvijas kultūras dzīvē. Konkursa nolikums paredz, ka iesniedzamie darbi var pārstāvēt visus vizuālās mākslas žanrus – glezniecību, grafiku, tēlniecību, keramikas, metāla, ādas, stikla mākslu un citas tehnikas. Dalībai izstādē un gada balvā iesniedzami vizuālās mākslas darbi, kurus realizējuši Cēsu pilsētā, Cēsu novadā dzīvojošie vai ar pilsētu un novadu saistīti profesionāli mākslinieki. Viens mākslinieks drīkst iesniegt līdz 3 darbiem, kuri radīti ne agrāk kā gadu pirms konkursa izstādes.
Cēsu Izstāžu nams
Pils laukums 3, Cēsis
Ilzes Avotiņas un Kristīnes Luīzes Avotiņas izstāde “Miera seja”
Swedbank Centrālajā ēkā Ķīpsalā
līdz 25. oktobrim
Līdz 25. oktobrim Swedbank Centrālajā ēkā Ķīpsalā skatāma Ilzes un Kristīnes Luīzes Avotiņu mākslas darbu izstāde “Miera seja”. Izstāde veltīta tiem, kas meklē patvērumu no kara nestās iznīcības, atgādinot, ka pasaulē vēl joprojām pastāv arī skaistais un labais, kas aizvedīs cilvēci pie uzvaras pār ļaunumu.
Māksliniece Kristīne Luīze Avotiņa norāda, ka izstāde “Miera seja” ir nemitīgs transformācijas process. Sākotnējo gatavošanos izstādei pilnībā apturēja Covid-19 pandēmija. Bet vēlāk atsākto darbu, satrieca ziņas par karu Ukrainā.
“Mums ar Ilzi turpināt darbu pie izstādes kara apstākļos bija ārkārtīgi grūti. Tāpēc gleznošana savā ziņā kļuva par mūsu patvērumu. Gatavošanās izstādei pārtapa par misijas apziņu kā sev, tā arī mūsu laika biedriem - turpināt gleznot labo un skaisto, lai dotu pretsparu tam ļaunumam, ko atnes karš Ukrainā. Šis arī ir stāsts par ticību, ka beigu beigās labais gūs uzvaru pār ļauno. Tā, gleznojot, arī radās izstādes nosaukums – Miera seja,” atzīst māksliniece.
Izstāde iekļautas ap 50 gleznu, starp kurām arī ir tādas, kuras pašas mākslinieces izceļ kā īpaši tuvas. Ilzei Avotiņai tāda padevusies glezna ar karuseli “Tēvzemei un brīvībai”, kamēr Kristīnei Luīzei Avotiņai glezna “Godinot varonību”.
Swedbank Centrālā ēka Ķīpsalā
Balasta dambis 15, 2.stāvs
