Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Atvērto durvju dienas
Latvijas Mākslas akadēmijā
9.–13. marts
No 9. līdz 13. martam Latvijas Mākslas akadēmija aicina studētgribētājus un citus interesentus piedalīties specialitāšu tikšanās pasākumos. Tā būs iespēja tuvāk iepazīt studiju vidi, radošo procesu un vairākas akadēmijas piedāvātās studiju specialitātes.
Pasākumu laikā apmeklētāji kopā ar specialitāšu pārstāvjiem varēs: apskatīt un izstaigāt darbnīcas, iepazīt studentu darbus, uzzināt vairāk par studiju saturu un studiju procesu, uzdot jautājumus par iestājeksāmenu norisi un uzdevumiem, saņemt ieteikumus sagatavošanās procesam. Šoreiz interesentus savās darbnīcās uzņems: Glezniecības, Grafikas, Tekstila, Tēlniecības, Vides mākslas, Restaurācijas un Scenogrāfijas specialitātes.
Tikšanās notiks nelielās grupās, nodrošinot iespēju individuālākai sarunai ar pasniedzējiem un studentiem.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Konkursa “Dizaina Arēna 2025” izstāde
Interjera dizaina salonā “Kate”
9. marts–1. aprīlis
Interjera dizaina projekts Cimzas pusmuižas labības magazīnas telpām Raunas pagastā
No 9. marta līdz 1. aprīlim interjera dizaina salonā “Kate” būs skatāma konkursa “Dizaina Arēna 2025” otrajai kārtai izvirzīto darbu izstāde.
Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā skolu un augstskolu dizaina darbu konkursā “Dizaina Arēna 2025” noslēgusies pirmā atlases kārta, kurā žūrija izvēlējusies 50 darbus, kas turpinās sacensties par godalgotajām vietām.
Pirmās kārtas darbus vērtēja starptautiska žūrija – grafikas dizainere Lāsma Liepiņa (Londona), tekstila un modes dizainere Baiba Pāvuliņa, arhitekts un dizainers Jānis Mežulis (salons “Kate”) un interjera dizainere Larisa Pomeščikova (ASV). Otrajā kārtā žūrijai pievienosies arī aģentūras “St. Brothers” vadītājs Toms Skābārdis un vides uzņēmuma “CleanR” valdes locekle Agita Baltbārde.
Otrajai kārtai izvirzīti darbi trīs kategorijās: vides dizainā – 19, lietu dizainā – 16 un saziņas dizainā – 13 darbi, kā arī divi darbi konkursa virsstēmā “Dizaina risinājumi: kā samazināt atkritumus festivālos”. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu konkursā īpaši plaši pārstāvēts modes dizains, akcentējot jaunrades un ilgtspējas tēmas.
“Dizaina Arēna” ir ikgadējs konkurss, kas pulcē jaunos dizainerus no Latvijas skolām un augstskolām, sniedzot iespēju prezentēt savas idejas un saņemt profesionālu nozares ekspertu vērtējumu.
Interjera dizaina salons “Kate”
Čiekurkalna 1. līnija 6, Rīga
Dzintara Adieņa izstāde “Puse no simts
Bulduru Izstāžu namā
10. marts–30. aprīlis
Lielupes līkloči. 2025. Audekls, eļļa, 50x75cm
No 10. marta līdz 30. aprīlim Bulduru Izstāžu namā būs skatāma Dzintara Adieņa izstāde “Puse no simts”.
Piecdesmit – puse no simts – nav tikai skaitlis, tas ir atskaites punkts. Piecdesmit gadi cilvēka dzīvē ir laika posms, kurā uzkrāta pieredze un rodas vēlme izvērtēt paveikto. Mākslinieka dzīvē šis brīdis kļūst par dabisku atskaites punktu, lai apstātos un atskatītos uz sasniegto un vienlaikus iezīmētu jaunu virzību. Radošās izpausmes vairs nav meklējumi – ir izveidojies un nostiprinājies mākslinieka rokraksts, zināšanu krājums, noslīpēta tehniskā meistarība, izkristalizējušās māksliniekam tuvas tēmas un sižeti.
Izstādē “Puse no simts” mākslinieks aicina raudzīties uz mākslas darbiem kā uz radošā ceļa posmiem: darbi vēsta par piedzīvoto, pārdzīvoto un izjusto.
Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Jūrmala
Izstāde “Telefoni jūgendstila laikmetā”
Muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”
11. marts–31. maijs
No 11. marta līdz 31. maijam muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” būs skatāma informatīva un vizuāli saistoša izstāde “Telefoni jūgendstila laikmetā”, kas iepazīstinās ar Rīgas telefonu tīkla izveides vēsturi un Rīgas telefonu biedrības darbību 20. gadsimta sākumā. Izstādē būs aplūkojami 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma telefona aparāti un nozares katalogi no Valda Hofmarka vairāk nekā 40 gados veidotās kolekcijas, tostarp pirmo reizi – ASV kompānijas “Bell” telefona aparāts, ar kuru 1882. gadā Rīgā aizsākās telefona sakari. Lielākā daļa eksponātu ražoti zviedru firmas L. M. Ericsson rūpnīcās Stokholmā un Sanktpēterburgā un izmantoti Rīgā.
Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”
Alberta iela 12, Rīga
Grāmatas “Rīgas 17, Strenči” atvēršanas svētki
Galerijā “Maxim Boxer Gallery”
12. marts
12. martā galerijā “Maxim Boxer Gallery” notiks grāmatas “Strenči, Rīgas 17” atvēršanas svētki. No plkst. 18.00 apmeklētāji aicināti iepazīties ar izdevumu un nelielu ekspozīciju, kas veltīta Strenču fotostudijai. Plkst. 18.30 aerofotogrāfs Juris Kalniņš uzstāsies ar performanci, kas veltīta nezināmajam fotostudijas apmeklētājam.
Nupat iznākusī fotogrāmata “Strenči, Rīgas 17” veltīta ēkai Strenčos, kur vairāk nekā 80 gadus darbojās viena no pazīstamākajām fotodarbnīcām reģionā. Lai gan studijas vēsturiskais interjers nav saglabājies, atsevišķas detaļas un aculiecinieku atmiņas ļauj rekonstruēt fotografēšanās pieredzi un tās nozīmi vietējā kopienā.
Kā grāmatas priekšvārdā raksta tās veidotāji – sastādītāja Anna Volkova un fotogrāfs Vladimirs Svetlovs – fotodarbnīca fiksēja cilvēku dzīves nozīmīgākos mirkļus, iezīmējot dažādus viņu mūža posmus.
Grāmatas autori, kuri iepriekš veidojuši izdevumu “Stikla Strenči” (2019), šoreiz pievērsušies pašai Strenču fotodarbnīcai kā nozīmīgai kultūras mantojuma vietai. Izdevumā iekļautas mūsdienu fotogrāfijas no darbnīcas telpām un saglabātajām mēbelēm, kā arī attēli no 20.–40. gadu stikla negatīviem no Latvijas Fotogrāfijas muzeja kolekcijas un materiāliem, kas joprojām atrodas Rīgas ielas 17 namā.
Vairāku gadu garumā autori Strenčos pētījuši vietējo iedzīvotāju atmiņas, ģimenes arhīvus un materiālus, kas saglabājušies pašā fotodarbnīcā. Grāmatā izmantoti arī dokumenti un attēli no dažādām kolekcijām, tostarp Strenču vēsturnieces Sarmītes Krūzes un Valkas novadpētniecības muzeja krājuma.
Grāmata izdota 50 numurētos eksemplāros.
Galerija “Maxim Boxer Gallery”
Lāčplēša iela 48, Rīga
Sandras Strēles izstāde “Lūk, krasta viļņos zelta zivtiņa! Vēlies kaut ko!”
Galerijā “Māksla XO”
12. marts–18. aprīlis
Sandra Strēle. Plūdi. 2025. 200x300cm
No 12. marta līdz 18. aprīlim galerijā “Māksla XO” būs skatāma Sandras Strēles izstāde “Lūk, krasta viļņos zelta zivtiņa! Vēlies kaut ko!”.
Savā radošajā praksē gleznotāja Sandra Strēle pēta paplašinātās glezniecības formas, veidojot lielformāta gleznojumu sērijas, kurās sižeti, motīvi un tēli attīstās un transformējas, radot nepārtrauktus stāstījumus. Tie var būt gan vispārcilvēciski plaši, gan ikdienišķi, gan ļoti intīmi un autorei privāti. Tēli pārceļo no gleznas uz gleznu, radot jaunas interpretācijas un nozīmes.
Jaunākajā darbu sērijā “Lūk, krasta viļņos zelta zivtiņa! Vēlies kaut ko!” Sandra Strēle turpina 2025. gadā Rotko muzejā Daugavpilī skatāmās personālizstādes “Priekšvakars” tēmu — cilvēka tiekšanos rast harmoniju un laimi, atrast otru cilvēku, ar kuru tajā dalīties, un būt mierā uz satrakotās pasaules fona.
Tas ir zelta zivtiņas tēls, kuram jau no bērnības uzticamies, ka viss ir iespējams. Akcentējot šī senās Ķīnas mitoloģiskā tēla nozīmi, kas simbolizē laimi, mieru, pārticību un veiksmi, spēju piesaistīt pozitīvu enerģiju un atvairīt nelaimi, gleznotāja aicina pārdomāt mūsu vēlēšanos nozīmi un ticību tām laikā, kad pasaules kārtība ir nestabila un satraucoša.
Izstādes gleznojumos dārza rūķi makšķerē zelta zivtiņas un meklē kompromisus, margrietiņas aicina uz spēli “mīl, nemīl”, dažos logos tiek iedegta gaisma, bet citur zelta zivtiņa tiek apbrīnota akvārijā.
Sandras Strēles tēli un izkoptā krāsas pilinājuma tehnika ļauj milzu audeklus uztvert rotaļīgi un viegli, pat balansējot uz šaurām, garām laipām virs noslēpumainām ūdens dzelmēm.
Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Izstāde “Art Deco – līdz mūsdienām. Dizains un amatniecība Francijā”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
12. marts–17. maijs
Louis Billotey (1883–1940). Jātnieku izbraukšana. Fragments. Gobelēns. 1937. Zīds. Mobilier national kolekcija. Foto: Isabelle Bideau
No 12. marta līdz 17. maijam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs būs skatāma izstāde “Art Deco – līdz mūsdienām. Dizains un amatniecība Francijā”, kas izgaismo franču dizaina un amata prasmju pēctecību no 20. gadsimta sākuma līdz pat šodienai.
Ekspozīcijā līdzās gobelēniem un mēbelēm no Mobilier national kolekcijas iekļauta arī izsmalcināta Daum Art Deco stikla vāžu izlase no Esterkinu ģimenes privātkolekcijas. Latvijā līdz šim neredzētie darbi atklāj roku darba kvalitāti un dizaineru un amatnieku radošo sinerģiju.
Izstāde tapusi, turpinot Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbību ar franču Nacionālās manufaktūras speciālistiem, un piedāvā koncentrētu ieskatu kolekcijā, akcentējot koprades nozīmi no Art Deco perioda līdz mūsdienu dizainam.
Art Deco aizsākumi meklējami 1925. gadā Parīzē notikušajā Starptautiskajā modernās dekoratīvās un rūpnieciskās mākslas izstādē, kas definēja stila estētiku – ģeometrisku ritmu, tīras līnijas un elegantu funkcionalitāti. Gadsimtu vēlāk šī vizuālā valoda joprojām iedvesmo, un to spilgti apliecina izstādē skatāmie darbi.
Izstādes kuratore ir Inese Baranovska.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Andreja Ameļkoviča personālizstāde “Bruņinieks”
Mākslas galerijā “Stella”
No 13. marta
No 13. marta Mākslas galerijā “Stella” būs skatāma mākslinieka Andreja Ameļkoviča personālizstāde “Bruņinieks”, kas piedāvā vizuālu refleksiju par cilvēka iekšējo aizsardzības telpu.
Mākslas galerija “Stella”
Ģertrūdes iela 2, Rīga
RIXC 2026. gada rezidenču programmu un EMAP mākslinieu residence 2026
RIXC
līdz 13. martamk
Līdz 13. martam mākslinieki, kas strādā digitālās mākslas, mediju mākslas, robotikas un biomākslas jomās, aicināti pieteikties RIXC 2026. gada rezidenču programmai un divu mēnešu rezidencei Eiropas Mediju mākslas platformas (EMAP) programmā.
EMAP rezidence sniedz iespēju strādāt kādā no RIXC partnerorganizācijām – kopumā 15 vadošās mediju mākslas institūcijās Eiropā. RIXC rezidencē Rīgā tiks uzņemti ārvalstu mākslinieki, savukārt Latvijas mākslinieki aicināti pieteikties rezidencei kādā no platformas partnerorganizācijām citviet Eiropā.
Papildus EMAP programmai iespējams pieteikties arī RIXC rezidenču programmai 2026. gadam, kas paredzēta gan Latvijas, gan ārvalstu māksliniekiem.
2026. gadā RIXC ievieš konceptuāli jaunu, paplašinātu pilsētas-lauku rezidences formātu, kas apvieno RIXC pilsētas rezidenci Rīgā ar RIXC Lauku rezidenci. Šī vienotā programma veidota kā platforma uz klimata un ekoloģijas jautājumiem orientētai transdisciplinārai mākslinieciskai pētniecībai un darbu producēšanai.
RIXC
Lenču iela 2, Rīga
Ārijas Skudras personālizstāde
“Cepuru karaliene un viņas batikas”
Ogres Vēstures un mākslas muzejā
13. marts–14. jūnijs
No 13. marta līdz 14. jūnijam Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs skatāma Ārijas Skudras personālizstāde “Cepuru karaliene un viņas batikas”.
Izstāde atspoguļo mākslinieces radošo mūžu – no filca cepuru dizaina līdz batikām. Ārija Skudra ir viena no nozīmīgākajām Latvijas modes cepuru dizainerēm, kura no 1970. līdz 1994. gadam strādāja “Rīgas Filcs”, radot sieviešu, vīriešu un bērnu galvassegu etalonus masveida ražošanai. Šie darbi regulāri tika demonstrēti modes skatēs Latvijā un PSRS, kļūstot par labas gaumes un kvalitātes paraugu.
Cepures tika veidotas no augstvērtīga filca – kazu, aitu, merino, trušu un zaķu vilnas – un raksturoja dažādas formas: no 60. gadu kanotjē, beretēm un platmalēm līdz 80. gadu cieši pieguļošajām cepurītēm ar izsmalcinātām detaļām. Līdz šim Skudras vārds Latvijas modes vēsturē bieži netika pieminēts, tāpēc izstāde ir solis viņas ieguldījuma dokumentēšanai.
Paralēli darbam cepuru fabrikā māksliniece ilgus gadus nodarbojās ar glezniecību un batikām, apgūstot individuālu rokrakstu un radot izteiksmīgas figurālas kompozīcijas un dabas motīvus ar dekoratīvu raksturu un virtuozu līniju ritmu. Batikas tapušas no 70. gadu beigām līdz 21. gadsimta sākumam, atklājot Skudras daudzpusīgo māksliniecisko pasauli.
Izstādes kuratore ir Irēna Bužinska.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 36, Ogre
Inas Voroncovas personālizstāde “Dvēseles alķīmija”
Kuldīgas novada muzejā
13. marts–15. novembris
No 13. marta līdz 15. novembrim Kuldīgas novada muzejā būs skatāma mākslinieces Inas Voroncovas personālizstāde “Dvēseles alķīmija”. Izstāde piedāvā pārdomas par cilvēka iekšējās pasaules pārvērtībām un psihes divējādo dabu, akcentējot gaismas un tumsas attiecības kā nepārtrauktu transformācijas procesu.
Inas Voroncovas mākslas darbos tumsa tiek interpretēta kā pārvērtību potenciāls, kas saistīts ar pašizziņas procesiem. “Dvēseles alķīmija” atklāj spriegumu starp individuālajām iekšējām pieredzēm un plašāku kolektīvo kontekstu, kurā mūsdienu pasaules pretrunas veido nozīmīgu fonu šiem jautājumiem.
Māksliniece savā radošajā praksē apvieno grāmatu grafiku, skulptūru un interjera mākslu, pievēršoties eksistenciālām tēmām un cilvēka psihes arhetipiem.
Izstāde sniedz iespēju iepazīt šo tematisko un vizuālo pieeju vienotā, konceptuāli strukturētā izstādes telpā.
Kuldīgas novada muzejs
Pils iela 5, Kuldīga
Grupas izstāde “Pičiņu Pačiņu”
Maboca Galerijā “Visuma Centrs 2”
līdz 14. martam
Līdz 14. martam Maboca galerijā “Visuma Centrs 2” skatāma grupas izstāde “Pičiņu Pačiņu”.
Plašākai sabiedrībai zināms, ka festivāls “Optižūns” 2025. gadā ieturēja pauzi, tāpēc 2026. gads tiek sākts ar izstādi, kas ievirza skatītājus nākamā festivāla tēmā, raisa pārdomas gan par ārējo, gan iekšējo pirti un aicina atvēsināties no ikdienas tveices.
Pēc “Optižūna” tradīcijām izstāde balstīta dramaturģijā, ko šoreiz veidojis dramaturgs Jānis Golubovs, iedvesmojoties no Viļa Plūdoņa dzejoļa “Zaķīšu pirtiņa”. Šie teksti var kalpot kā metafora iekšējai un ārējai attīrīšanai, kas salīdzināma ar sabiedrības nepieciešamību pēc pauzes no ikdienas steigas un dzīves drudža vai, pretēji, kā iespēja uzmest garu jau pazīstamām problēmām.
Gan Jāņa Golubova rakstītie un atlasītie teksti, gan izstādes mākslas darbi varētu būt pašpietiekami, tomēr, aplūkojot tos kā veselumu, tiek radīta jauna un dziļāka interpretācija katra darba vēstījumam abos virzienos, kā arī iespēja cilvēkiem satikties, iepazīties ar svešiniekiem un dibināt jaunas saites bez aizspriedumiem un ar brīvu prātu.
Šāds domāšanas veids var tikt izmantots arī ārpus galerijas telpām un var būt nesaistīts ar mākslu. Kā ierasts “Optižūnā”, darbi netiek ieturēti vienā konkrētā medijā vai vizuālajā virzienā, kas rezultējas daudzveidīgā izstādes pieredzē un atspoguļo laikmetīgās mākslas tendences. Izstādē skatāmi Ainas Bikšes, Katrīnas Miltas, Martas Madaras Grantiņas, Matīsa Daudziņa, radošā apvienības “PAMA”, Raivo Mihailova darbi.
Maboca Galerija “Visuma Centrs 2”
Pārteigumkalns, Ērgļi
Rūtas Kalmukas personālizstāde “Dzen”
Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā
14. marts–18. aprīlis
No 14. marta līdz 18. aprīlim Sabiles Mākslas, kultūras un tūrisma centrā būs apskatāma mākslinieces Rūtas Kalmukas personālizstāde “Dzen”, kas, iedvesmojoties no seniem pavasara attīrīšanās rituāliem, vēsta par ļaunuma aizdzīšanu un līdzsvara atjaunošanos. Izstādes ietvaros 11. aprīlī notiks arī apvienības “BUTŌ Lab” performance “DZEN DZEN”. Savukārt no 23. aprīļa izstāde “Dzen” pārveidotā versijā būs skatāma Rīgā, ISSP galerijā, Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2026 programmas ietvaros.
Izstāde “Dzen” pievēršas attīrīšanās un atbrīvošanās procesiem, iedvesmojoties no seniem pavasara rituāliem, kuros ļaunums tika iemiesots tēlā un aizdzīts, lai ienāktu gaisma un atjaunotos līdzsvars. Nosaukums vienlaikus atklāj divas nozīmes – pavēles formu “dzen!” kā aicinājumu aizdzīt negatīvo un atsauci uz dzenbudisma praksi, kur caur klusumu un atkārtojumu tiek meklēts miers un skaidrība. Izstādes centrā ir ķermenis un tā kustība kā rituāla darbība.
Darbu sērijas pamatā ir sena pavasara saulgriežu tradīcija – putnu dzīšana un putnu saukšana, kas bijusi raksturīga līvu apdzīvotajām vietām. Lielie putni šajos rituālos simbolizēja slimības un ļaunos garus, savukārt mazajiem putniem tika piedēvēta gaismas un atmodas nozīme. Ar fotogrāfijas un butō kustības palīdzību māksliniece interpretē šo rituālu kā metaforu iekšējai attīrīšanai – vēlmei atbrīvoties no tumsas un radīt vietu jaunam sākumam.
Izstādes kuratore ir Iveta Gabaliņa.
Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs
Strautu iela 4, Sabile
Paula Punkstiņa izstāde “Rūpju bultas”
Laikmetīgās mākslas centrā “Kim?”
14. marts–19. aprīlis
Paula Punkstiņa, 2026. Publicitātes attēls
No 14. marta līdz 19. aprīlim Laikmetīgās mākslas centrā “Kim?” būs skatāma Paulas Punkstiņas izstāde “Rūpju bultas”. Izstādē māksliniece pievēršas identitātei kā ievainojamai un nepārtraukti mainīgai struktūrai. Ekspozīcija veidojas materiālu un psiholoģisku spriegumu laukā, kur patība vienlaikus lokās, plaisā un no jauna iegūst aprises. Svārstoties starp ievainojamību un pretošanos, rotaļīgumu un distanci, darbi izgaismo subjektivitātes spēju pielāgoties spiedienam, nezaudējot savu klātbūtni.
Izstādes centrā ir elastīgs poliuretāns jeb tā dēvētās “atmiņu putas”, kas kalpo gan kā konstrukcija, gan metafora ķermeniskumam un pieredzes nospiedumiem. Absorbējot spiedienu un atgriežoties sākotnējā formā, materiāls kļūst par “esences modeli” – mainīgu, bet atmiņu saglabājošu. Savienots ar invazīviem elementiem – bambusa bultām, taksidermijas fragmentiem, velosipēdu detaļām un sintētiskiem matiem –, tas pārtop par ievainojuma, atseguma un pašatklāsmes vietu.
Skulpturālie objekti izstādē funkcionē kā protēzes un implanti, kuros cilvēka un dzīvnieka anatomijas fragmenti sasaucas ar Jūlijas Kristevas abjekcijas jēdzienu, izgaismojot ķermeņa un apziņas svārstības starp identificēšanos un atgrūšanu. Klīniskas un industriālas atsauces rada sterilu, kontrolētu vidi, kas kontrastē ar materiālu trauslumu un maigumu.
Izstādē caurvijas arī stirnas tēls – simbols nevainībai, jaunībai un piederībai. Dekonstruējot šo “Bembija” motīvu, Punkstiņa pēta robežas starp dzīvību un nāvi, klātbūtni un izdzēšanu, piedāvājot pārtapšanu kā pārdali, nevis iznīcību.
Personīgo arhīvu un atrastu attēlu fotogrāfiskās kolāžas paplašina pārdomas par atmiņu un identitātes veidošanos. Izstāde iezīmē pavērsienu mākslinieces praksē – atkāpjoties no iepriekš izmantotajām alumīnija plāksnēm un UV drukas, Punkstiņa pievēršas procesiem, kuros ideja tieši pārtop materiālā: apdedzinātas malas, perforācijas un kausēti pārklājumi.
“Rūpju bultas” reflektē par patības fluiditāti, ievainojamību un spēju transformēties, uzdodot jautājumu: cik reižu “es” jāievaino, lai tas spētu atgriezties šķietami sākotnējā formā?
Kuratore ir Zane Onckule.
Laikmetīgās mākslas centrs “Kim?”
Sporta iela 2, Rīga
Severīnas Heicmanes-Pocas izstāde “Pierimt rītausmā”
Laikmetīgās mākslas centrā “Kim?”
14. marts–19. aprīlis
Severīna Heicmane-Poca, 2026. Publicitātes attēls
No 14. marta līdz 19. aprīlim laikmetīgās mākslas centrā “Kim?” būs skatāma Severīnas Heicmanes-Pocas izstāde “Pierimt rītausmā”. Izstādē telpā izvietotas desmit kolonnas – vertikāli monolīti no emaljētām keramikas flīzēm –, kas vienlaikus darbojas kā glezniecisku procesu nesēji un minimālistiskas, totēmiskas struktūras. To formālā stingrība un falliskā vertikalitāte raisa atsauces uz minimālisma tēlniecību, vienlaikus saglabājot izteikti organisku klātbūtni.
Mākslinieces prakse balstās vairākās savstarpēji saistītās sistēmās – permakultūrā, ekoloģijā un zīlēšanā. Keramikas materiāla neparedzamība, kas atklājas tikai apdedzināšanas laikā, kļūst par metaforu dinamiskām ekosistēmām un transformācijas procesiem. Krāsu spektrs – no izbalējušiem zilajiem un dubļaini brūniem toņiem līdz intensīviem šartrēza dzeltenajiem, akvamarīna zaļajiem un kadmija oranžsarkanajiem akcentiem – uzsver materiāla ķīmisko reakciju un ārējo procesu ietekmi.
Izstādes darbi Kim? telpā funkcionē gan individuāli, gan kā savstarpēji rezonējoša struktūru grupa. Tie izstaro, absorbē un atstaro gaismu, veidojot telpisku spriegumu starp kopību un nošķirtību. Šajā mijiedarbībā izstāde atklājas kā pārejas brīdis – kā rītausmas stāvoklis starp izsīkumu un atdzimšanu.
Ekoloģiskā perspektīva izstādē kalpo kā instruments, lai domātu par vietu un tās savstarpēji saistītajiem procesiem laikā, kad pasaules ģeogrāfiskās un politiskās stabilitātes priekšstati kļūst arvien trauslāki. Heicmanes-Pocas darbi piedāvā skatīt telpu kā sarežģītu, heterogēnu sistēmu, kurā dažādi procesi – materiāli, idejas un simboli – savstarpēji pārklājas un transformējas.
“Pierimt rītausmā” iezīmē glezniecību paplašinātā laukā, kur medijs attīstās caur materiāla, telpas un zināšanu sistēmu hibridizāciju.
Kurators ir Paolo Badži.
Laikmetīgās mākslas centrs “Kim?”
Sporta iela 2, Rīga
Starptautiska izstāde “Vēstījumi no senatnes”
Cēsu Izstāžu namā
14. marts–24. maijs
No 14. marta līdz 24. maijam Cēsu Izstāžu namā būs skatāma starptautiska izstāde “Vēstījumi no senatnes”, kas pievēršas ziemeļvalstu klinšu zīmējumiem un to interpretācijām mūsdienu mākslā.
Ekspozīcijas centrā ir Karēlijas Oņegas ezera ap 6000 gadu senie petroglifi, kurus papildina Latvijas un Igaunijas mākslinieku laikmetīgās refleksijas. Izstāde aktualizē jautājumu par seno zīmju nozīmi šodien, piedāvājot skatījumu uz petroglifiem kā dzīvu kultūras resursu, nevis vien kā vēsturisku liecību.
Projekta pamatā ir Estonian Society of Prehistoric Art pētnieku Väino Poikalainen un Enn Ernits gadu desmitiem uzkrātie materiāli – fotogrāfijas, shēmas un kartes. Apmeklētāji varēs iepazīt arī liela mēroga (1:1) frotāžu kopijas, ko uz aizvēsturiskajām klintīm veidojuši Loit Jõekalda, Eve Selisaar un Ülle Meister, saglabājot seno zīmju autentisko līniju struktūru un mērogu.
Savukārt mākslinieces Kadi Pajupuu, Eve Tiidolepp, Marilyn Piirsalu un Ginta Kristjansone darbos interpretē petroglifu materialitāti un simbolisko domāšanu, veidojot dialogu starp arheoloģiju un laikmetīgo mākslu. Ekspozīcija veidota kā pakāpenisks ceļš no zinātniskā konteksta uz māksliniecisku pieredzi.
Izstādes kuratore ir Ginta Kristjansone.
Cēsu Izstāžu nams
Pils laukums 3, Cēsis
Talsu novada mākslinieku darbu izstāde “Laikmeti”
Cēsu Izstāžu namā
14. marts–24. maijs
No 14. marta līdz 24. maijam Cēsu Izstāžu namā būs skatāma Talsu novada mākslinieku darbu izstāde “Laikmeti”, kurā eksponēta daļa no apjomīgā Talsu novada muzeja mākslas krājuma. Izstāde demonstrē glezniecību, tēlniecību, grafiku un laikmetīgo keramikas mākslu, iezīmējot pāreju no pagājušā gadsimta pelēkbrūnā kolorīta līdz piesātinātai krāsu gammai mūsdienu mākslā.
Skatītāji var iepazīt izcilu pedagogu un mākslinieku, tostarp Žanis Sūniņš un Jēkabs Spriņģis, darbu kolekcijas, kā arī viņu audzēkņu daiļradi. Grafikas darbi no Marija Induss-Muceniece, Ritma Lagzdiņa un Lolita Zikmane pieskaras dziļi jutekliskām tēmām, savukārt Roms Bēms darbs atklāj strikti ģeometrisku pasauli ar smalkām līniju variācijām. Starp izstādīto darbu autoriem ir arī Talsos dzimušais Frederiks Fībigs, kurš strādājis Parīzē un Elzasā, viens no pirmajiem Latvijas Mākslas akadēmija absolventiem Jānis Pūpols un laikmetīgās keramikas meistare Kristīne Niedrāja. Savstarpēji atšķirīgo mākslinieku daiļradē saskatāmas arī paralēles, kas kopā veido daudzveidīgi bagātu mākslas stāstu.
Cēsu Izstāžu nams
Pils laukums 3, Cēsis
Ojāra Arvīda Feldberga izstāde
“Bērzu birzs. Četri gadalaiki”
Talsu novada muzejā
līdz 22. martam
Līdz 22. martam Talsu novada muzejā skatāma tēlnieka Ojāra Arvīda Feldberga izstāde “Bērzu birzs. Četri gadalaiki”, kurā eksponēta savstarpēji saistīta četru krāsotu koka skulptūru kompozīcija. Katra no tām simboliski atklāj vienu gadalaiku – ziemu, pavasari, vasaru un rudeni –, vienlaikus iezīmējot arī cilvēka mūža posmus.
Birzē katrs koks ir kā cilvēks ar savu dzīves gājumu. Saknes simbolizē pagātni, stumbrs – tagadni, bet galotne – nākotni. Horizontālā plakne, uz kuras balstās bērzi, iezīmē robežu starp pazemi un virszemi, starp bijušo un esošo. Pagātne paliek zemē – saknēs, tagadne ir šeit un tagad – stumbrā, bet nākotne tiecas augšup – galotnē.
Mākslinieka Ojāra Feldberga daiļradē iekodēta cilvēka un dabas vienotība, kas spilgti atklājas Pedvāles Mākslas parkā. Tur zeme mijiedarbojas ar debesīm, un cilvēks iegrimst savās pārdomās. Akmens nav tikai akmens, un koks nav tikai koks – bērzs ir dzīvs materiāls ar savu faktūru, laika zīmēm un iekšēju spriegumu. Feldberga birzēm krāsa piešķir emocionālu noskaņu, izceļot katra gadalaika raksturu un noskaņu amplitūdu – no ziemas klusuma līdz rudens krāšņumam. Bērzs aug un stiepjas debesīs, un līdzīgi arī Ojārs dzīvo, augot laikā un ļaujoties likteņa ritumam.
Talsu novada muzejs
Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi
Izstāde “Aisberga redzamā daļa”
LMMDV izstāžu zālē
līdz 27. martam
Līdz 27. martam Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas izstāžu zālē skatāma mākslas un dizaina programmu audzēkņu labāko darbu izstāde “Aisberga redzamā daļa”.
Izstāde “Aisberga redzamā daļa” piedāvā iespēju ielūkoties jauno mākslinieku un dizaineru radošajā pasaulē, iepazīstot darbus, kas tapuši mērķtiecīga mācību procesa un personiskās izaugsmes rezultātā. Tā ļauj satikt nākamos radošo industriju profesionāļus viņu attīstības posmā un ieraudzīt idejas, kas vēl tikai sāk savu virzību plašākā kultūras telpā.
Aisberga metafora atklāj radošā procesa būtību – skatītājam redzamais ir tikai neliela daļa no kopējā darba apjoma. Aiz katra mākslas darba, dizaina objekta vai audiovizuāla projekta slēpjas ilgstošs mācību process, eksperimentēšana, prasmju pilnveide un personiskā izaugsme četru gadu garumā. Neredzamajā daļā paliek mēģinājumi, labojumi, kļūdas un neatlaidīgs darbs, kas veido profesionālu pamatu nākotnei. Izstāde sniedz iespēju ielūkoties šī procesa redzamajā posmā – rezultātā, kas sasniegts mērķtiecīgā darbā.
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola
Alejas iela 18, Liepāja
Jūlijas Sinkas izstāde “Velvetteskin”
Galerijā “LOOK!”
līdz 28. martam
Līdz 28. martam galerijā “LOOK!” skatāma Jūlijas Sinkas jaunākā izstāde “Velvetteskin” – introspektīva telpa, kurā iespējams simboliski pabūt gultā pašam ar sevi. Tā nav seksualizēta pieredze, bet atgriešanās sākumpunktā – vērojuma apzināšanā kā realitātes pieņemšanas stratēģijā. Telpas koncepcijā Monta Briede veido dialogu starp augu portretiem un sieviešu ķermeņa fragmentiem, iezīmējot mākslinieces attiecības ar fotogrāfiju un nezūdošo ziedu un ķermeņa klātbūtni viņas praksē.
Izstāde pievēršas pieaugšanas pieredzei – no drošās bērnības telpas līdz ķermenim kā teritorijai, ko iezīmē ievainojamība, kompleksi un pašnoteikšanās meklējumi. Atsaucoties uz John Berger grāmatā “Ways of Seeing” formulēto skatiena teoriju, darbi reflektē par dubulto apziņu – būt un vienlaikus redzēt sevi no malas.
Fotogrāfiju sērijā intimitāte starp fotogrāfu un modeli kļūst par atbrīvojošu, nevis seksualizētu pieredzi. Ķermeņi netiek inscenēti kā objekti, bet kā drošas, apdzīvojamas formas. Sievietes un ziedi saplūst vienotā morfoloģijā, kurā dabas forma kļūst par jutekliskas un suverēnas klātbūtnes metaforu.
Galerija “LOOK!”
Ģertrūdes iela 62A, Rīga
Ingas Insbergas gleznu izstāde “Sweet Intoxication”
Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā
līdz 28. martam
Līdz 28. martam Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā skatāma Ingas Insbergas gleznu izstādē “Sweet Intoxication”, estētiski piesātināta, feminizēta vide, kur popkultūras atsauces, rozā tonalitāte un romantizēti sadzīves motīvi rada viegli reibinošu noskaņu. Darbos realitāte tiek apzināti “saldināta” – līdz robežai, kur vizuālais baudījums sāk konkurēt ar pārsātinājuma sajūtu. Ziedi, augļi un ikdienas priekšmeti lietoti kā simboliski elementi, caur kuriem atklājas personiskas pieredzes un laikmeta novērojumi. Darbi izpildīti eļļas glezniecības tehnikā, gleznu motīvos apvienojas tradicionālā klusā daba un laikmetīga vizuālā valoda.
Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs
Strautu iela 4, Sabile
Madaras Freidenfeldes izstāde “Sekundes un rokas”
Kalnciema kvartāla galerijā
līdz 28. martam
Līdz 28. martam Kalnciema kvartāla galerijā skatāma mākslinieces Madaras Freidenfeldes izstāde “Sekundes un rokas”. Izstāde pievēršas lietota apģērba – īpaši adījumu un trikotāžas – otrajai dzīvei un to pārtapšanai mākslā. Māksliniece aktualizē ātrās modes radīto pārsātinājumu un ar to saistītās vides problēmas, piedāvājot alternatīvu skatījumu: otrreiz lietotais apģērbs kļūst par radošu resursu, nevis atkritumu.
Novalkāta trikotāža izmantota kā galvenais mākslinieciskais materiāls. Tekstils un adījums, kas tradicionāli saistīti ar lietišķo mākslu un amatniecību, šeit kļūst par kultūrvēsturisku un sociālu nozīmju nesējiem, veidojot pamatu gleznieciskiem eksperimentiem.
Atsaucoties uz angļu valodas terminu second hand (lietots), autore spēlējas ar tā burtisko tulkojumu – “sekunde” un “roka”, tā netieši norādot gan uz apģērba laicīgumu, gan uz adījuma laikietilpīgo roku darbu.
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Izstāde “Skaidrītes Leimanes tekstilijas. Gadi aiziet, darbi paliek”
Mencendorfa namā
līdz 31. martam
Līdz 31. martam Mencendorfa nama Izstāžu zāle skatāma izstāde “Skaidrītes Leimanes tekstilijas. Gadi aiziet, darbi paliek”. Tekstilmākslinieces darbos apvienojas amata prasme, dabas izjūta un individuāls, gadu gaitā izkopts skatījums uz tekstilmākslu. Izstādē eksponēti vairāk nekā 30 mākslas darbi, radīti 40 gadu laikā, kuros māksliniece ieaudusi gan poētiskus, gan reālus motīvus.
Mākslas zinātniece un profesore Ingrīda Burāne, raksturojot mākslinieces darbu katalogā “Mans ceļš” (2006), raksta: “Viņas uzmanības lokā vienmēr bijušas un ir blīvās vērtības, nozīmes, par kurām netīk sekli pačalot. To var saukt par mākslinieces tieksmi sabalansēt estētisko redzējumu ar ētiskajiem ideāliem.”
Šie vārdi precīzi raksturo Skaidrītes Leimanes radošo pieeju. Tekstils viņas darbos nav tikai dekoratīvs materiāls, bet domāšanas veids, kur krāsa, faktūra un ornaments veido klusinātu un harmonisku mākslas valodu. Daba tekstilijās ir klātesoša kā ritms un struktūra – ainavu noskaņas, pasteļtoņu smalkums un ornamentālas kompozīcijas veido mākslinieces atpazīstamu rokrakstu arī šodien.
Mencendorfa nams
Grēcinieku iela 18, Rīga
Talsu fotokluba izstāde “Mēness gaišajā pusē”
Talsu Kultūras centrā
līdz 3. aprīlim
Līdz 3. aprīlim Talsu Kultūras centrā skatāma Talsu Fotokluba izstāde “Mēness gaišajā pusē”, atzīmējot kluba 27 gadu radošo darbību. Izstāde atspoguļo fotokluba biedru dažādos skatījumus un radošos meklējumus, kas veidojušies vairāk nekā ceturtdaļgadsimta laikā.
Nosaukums “Mēness gaišajā pusē” simboliski uzsver gaismas un tumsas mijiedarbību fotogrāfijā, vienlaikus norādot uz radošuma spēju izgaismot ikdienas pieredzes. Pilnmēness motīvs kļūst par piepildījuma un cikliska atjaunojuma simbolu, raksturojot arī fotokluba nepārtrauktu darbību un kopienas garu.
Talsu Kultūras centrs
Lielā iela 19/21, Talsi
Ilzes Jaunbergas izstāde “Lauvas republika”
Liepājas Latviešu biedrības namā
līdz 5. aprīlim
Līdz 5. aprīlim Liepājas Latviešu biedrības namā skatāma mākslinieces Ilzes Jaunbergas izstāde “Lauvas republika”, kas pilsētas jubilejas mēnesī piedāvā daudzslāņainu un simboliski piesātinātu glezniecības ekspozīciju.
Izstādes centrā ir lauvas tēls – varas, drosmes un pilsētas identitātes zīme, kas caurvij Eiropas heraldiku un urbāno mitoloģiju. Jaunberga to interpretē laikmetīgā kontekstā, savienojot nesaudzīgi tiešu skatījumu ar vēsturisku atsauču eleganci. Uz audekliem krustojas notikumu un personību trajektorijas, maskarādes motīvi un sirreālistiski tēli, veidojot karnevālisku, teatrālu telpu akadēmiskās glezniecības tradīcijā.
Mākslinieces radošā biogrāfija ir cieši saistīta ar Venēciju, kur tapuši darbi par karnevāla tēmu un attīstīta sadarbība ar kuratoru Enzo Rossi Ròiss un tradīciju grupu Compagnia de Calza I Antichi. Karnevāla noslēguma balle “La Cavalchina” norisinās Teatro La Fenice, un šī eksaltētā masku un atmaskošanās kultūra kļuvusi par nozīmīgu iedvesmas avotu Jaunbergas darbos.
Liepājā viņas darbi skatāmi pirmo reizi; turklāt ekspozīcijai radīts īpašs jaundarbs ar Liepājas lauvu, organiski iekļaujot to simboliskajā “lauvu republikā”.
Liepājas latviešu biedrības nams
Rožu laukums 5/6, Liepāja
Rotko muzejs izsludina tēlniecības rezidenci 1991. gada barikāžu atcerei
Pieteikšanās līdz 30. aprīlim
Līdz 30. aprīlim Rotko muzejs aicina pieteikties individuālai tēlniecības rezidencei Daugavpilī, kuras rezultātā taps laikmetīgs vides objekts 1991. gada janvāra barikāžu un Atmodas laika neatkarības centienu piemiņai.
Vides objekts tiks radīts mēnesi ilgā rezidencē Daugavpilī 2026. gada oktobrī vai mākslinieka darbnīcā, pēc tam uzstādot to Daugavpils Universitātes laukumā Vienības ielā 13 – vēsturiskā Trešās Atmodas notikumu epicentrā, kur 1991. gada janvāra barikāžu laikā pilsētas un novada iedzīvotāji publiski apliecināja atbalstu Latvijas neatkarībai.
Rezidences organizatori nodrošina finansējumu mākslinieka projekta īstenošanai – autoratlīdzību, materiālu un darba realizācijas izmaksas, naktsmītni un darbnīcas telpas, konsultatīvu atbalstu, uzstādīšanas tehnisko koordināciju, publicitāti un rezidences dokumentēšanu.
Mākslinieka pienākumos ietilpst projekta mākslinieciskās koncepcijas un skiču sagatavošana, detalizēts tehniskais apraksts un izmaksu tāme, darba realizācija ar autoruzraudzību, kā arī autortiesību saskaņošana publiskai eksponēšanai.
Konkursā aicināti piedalīties profesionāli tēlnieki no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ar pieredzi vides objektu vai publiskās mākslas realizācijā. Pieteikumus vērtēs Rotko muzeja žūrija, kurā darbosies muzeja pārstāvji, neatkarīgi mākslas eksperti un vēstures speciālisti. Uzvarētājs tiks noteikts, izvērtējot projekta māksliniecisko kvalitāti, konceptuālo atbilstību barikāžu tematikai, ilgtspēju, tehnisko realizējamību un integrācijas iespējas pilsētvidē.
Rotko muzejs
Mihaila iela 3, Daugavpils
