Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
“Punctum festivāls” – veltīts pārmaiņām
22.–31. augusts
Jau sesto reizi Rīgā notiks “Punctum festivāls”. No 22. līdz 31. augustam “Punctum” literatūras pasākumu programma pievērsīsies pārmaiņu procesiem, uzsverot arī kopīgu ieguldījumu labākas nākotnes veidošanā. Festivāla dalībnieki risinās dažādus nākotnes scenārijus – literārās utopijas un antiutopijas, kā arī literatūras terapeitisko, transformējošo nozīmi. Festivālā notiks dzejas un prozas lasījumi, darbnīcas, lekcijas par biblioterapiju un diskusijas par iekļaujošu literatūru. Festivālu atklās “kluso lasījumu” performance – protests pret sabiedrības pasīvo attieksmi pret vardarbību ģimenēs.
Šogad “Punctum festivāls” fokusējas arī uz literatūras pieejamības jautājumu, nodrošinot iespēju pasākumos ar literatūru iepazīties cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī organizējot biblioterapijas darbnīcu ciklu dažādām mērķgrupām, kurās iepazīt literatūru un atklāt rakstīšanas praksi caur sevis pētīšanu un līdzdarbošanos.
Festivāla atklāšana iesāksies 22. augustā laukumā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (parka pusē) ar klusajiem lasījumiem publisku, performatīvu akciju “Pieskaries ēnai!”, kas pievērsīs uzmanību varadarbības ģimenē slēptajai dabai un uzsāks ziedojumu vākšanas akciju topošajai grāmatai “Neviens tev neticēs”. Lai turpinātu apzināt veidus un vārdus, kā runāt par vardarbību ģimenē un attiecībās, kā arī pievērstu tam sabiedrības uzmanību, dzejnieki un projekta “Lietisko pierādījuma muzejs” dalībnieces – dokumentālo stāstu autores – ir vienojušies kopīgā grāmatā “Neviens tev neticēs”. Šajā notikumā pie klāta galda sēdīsies grāmatas autores un veidotājas, taču skaļi netiks izteikts neviens vārds, tā vietā piedāvājot ikvienam interesentam un garāmgājējam izlasīt stāstus un dzeju taktilā veidā.
23. augustā bārā “Aleponija” notiks dzejas lasījumi “Neapstājies nebaidies”, kuros piedalīsies drosmīgas dzejas autori: Jans Škrobs (Čehija, atdzejo Artis Ostups), Mārtens Ingelss (Beļģija, atdzejo Ivars Šteinbergs), Ieva Melgalve (Latvija), Sveta Grigorjeva (Igaunija, atdzejo Guntars Godiņš) un Giedre Kazlauskaite (Lietuva, atdzejo Emija Grigorjeva).
Ukrainas neatkarības dienā, 24. augustā Paula Stradiņa medicīnas muzejā festivālā notiks piemiņas pasākums rakstniecei Viktorijai Ameļinai, kas tika nogalināta Krievijas uzbrukumā Kramatorskai. Lasījumos piedalīsies Viktorijas kolēģi, paziņas, draugi – ukraiņu rakstnieces Saša Dovžika un Darja Kalašņikova, ukraiņu-poļu rakstnieki Žanna Sloņovska un ariel rosé, kā arī tulkotāja Māra Poļakova. Pasākumu vadīs žurnāliste Rita Ruduša.
25. augustā Raiņa un Aspazijas mājā notiks dzejnieces Katrīnas Rudzītes veidotais pasākums “Teksts un slimības pieredze”, kas aktualizēs jautājumus: Kāda vieta mūsdienu dzejas veidotajos naratīvos ierādīta ķermeņiem un garīgiem stāvokļiem, kas neatbilst sabiedrības priekšstatiem par “normalitāti”? Kādas ir slimības pieredzes un literāras jaunrades attiecības? Kā un vai slimības pieredžu atainojums un atainošana veido un maina priekšstatus par būšanu slimam, attieksmi pret slimo personu un tās vietu sabiedrībā? Pasākumā piedalīsies dzejnieces Katrīna Rudzīte, Evelīna Andžāne, Evelīna Mūrniece, Elīna Vendija Rībena un Linda Gabarajeva.
29. augustā “Roberts Books” pagalmā notiks prozas lasījumi “Antiutopijas”, kuros satiksies spilgti rakstnieki, kas savos darbos apcer pārmaiņu tēmu – baltkrievu rakstnieks Viktars Marcinovičs (tulko Māra Poļakova), kura pirmais romāns “Paranoja” Baltkrievijā tika aizliegts, igauņu rakstnieks Mehiss Heinsārs (tulko Maima Grīnberga), kā arī latviešu autores Anna Auziņa un Elvīra Bloma.
Festivāla noslēgumā 31. augustā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā gaidāma dzejnieces, biblioterapeites Beritas Kašanas (Igaunija) lekciju “Ievads biblioterapijā”, kurā viņa stāstīs par literatūras iespējām dziedināt un sniegs padomus autoriem, kas savu darbu vēlas padarīt pieejamāku, mijiedarbojoties ar dažādām auditorijām. Rakstnieki Osvalds Zebris, Ieva Melgalve un Agnese Radziņa vadīs lasījumus, kuros piedalīsies radošo darbnīcu dalībnieki. Festivāla laikā rakstnieki kopā ar senioriem un cilvēkiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem iepazīs mūsdienu literatūru, aktualizēs kopīgas tēmas un veidos literārus darbus, klātesot mākslas terapeitei Lībai Bērziņai. Darbnīcu cikls un noslēguma pasākums noris sadarbībā ar Dienas aprūpes centru “Duntes Ozoli” un Latvijas Neredzīgo bibliotēku.
Arta Zvirgzdiņa lekcija
“Industriālā mantojuma pārizmantošanas arhitektūra Igaunijā un Lietuvā”
Industriālā mantojuma dienu ietvaros
Radošajā kvartālā “Provodņiks”
23. augustā / 19.00
23. augustā plkst. 19:00 radošajā kvartālā “Provodņiks” starptautisko Industriālā mantojuma dienu ietvaros notiksnoslēdošā lekciju – “Industriālā mantojuma pārizmantošanas arhitektūra Igaunijā un Lietuvā” –, kuru vadīs arhitekts, A4D redaktors Artis Zvirgzdiņš.
Vēl salīdzinoši nesen bija pieņemts uzskatīt, ka Latvijas arhitekti, salīdzinājumā ar igauņiem un arī lietuviešiem, ir daudz spēcīgāki tieši dažādās renovācijas arhitektūras jomās. Tam ir bijis savs pamats, jo no Baltijas valstīm Rīga bija nozīmīgākais kādreizējās Krievijas impērijas un arī Padomju Savienības rūpniecības centrs, atstājot ievērojamu mantojumu. Šodien par Rīgas identitātes interesantāko un vērtīgāko daļu nereti tiek uzskatīts tieši pirmā industriālā laikmeta radītais mantojums, ko veido ne tikai no ķieģeļiem celtās fabriku ēkas, bet vai viss vēsturiskais centrs ar parkiem un bulvāriem, publiskajām ēkām un greznajiem īres namiem, gan strādnieku koka mājas pilsētas apkaimēs. Šī mantojuma apgūšana un pārizmantošana, piemērojot šodienas vajadzībām, ir bijis apjomīgs uzdevums.
Tomēr aplūkojot situāciju šajā sfērā šodien gan Tallinā, Viļņā, gan Kauņā un Tartu redzam īstenotus projektus, starp kuriem ir ne viens vien tāds, kam vēriena un konceptuālā ziņā Rīgā nav līdzīgu. Interesantākie starp tiem ir tie, kas aptver veselus kvartālus, pārvēršot kādreiz monofunkcionālās rūpnieciskās vai militārās teritorijas par pilnvērtīgu mūsdienu pilsēttelpas daļu, veidojot spilgtus un aktīvus pilsētnieciskās kultūras epicentrus. Blakus jau divas desmitgades pazīstamajam Rotermana kvartālam Tallinā jānosauc arī Telliskivi, Fahle un Noblessneri kvartāli, kā arī arī Paupys un Ogmios Viļņā, demonstrējot atšķirīgas pieejas un stratēģijas. Lekcijā galvenais uzsvars likts uz šādiem kompleksiem piemēriem, taču tiks aplūkoti arī atsevišķi spilgti un nozīmīgi projekti kā, piemēram, Kultūras katls, Igaunijas Mākslas akadēmijas ēka un Kalamajas tirgus Tallinā.
Radošais kvartāls “Provodņiks”
Ganību dambis 63, Rīga (piekļūšana no Aptiekas ielas, ziemeļu puses, ieeja A)
Indriķa Ģelža personālizstāde “Ūdeņaina dienas actiņa”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
24. augusts–8. oktobris
Indriķis Ģelzis. 2023
No 24. augusta līdz 8. oktobrim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāma līdz šim vērienīgākā Indriķa Ģelža personālizstāde “Ūdeņaina dienas actiņa”, kurā mākslinieks pievēršas satricinošo pārmaiņu jūrā slīkstošajam šķi-modernajam indivīdam. Attiecību politikas, identitāšu un ekonomikas plūsmu satricinājumos, autora mākslinieciskās valodas un kontekstuālas nozīmes pastarpinājumā mūsdienu sabiedrība atklājas kā par publisku peldbaseinu nomaskējusies personalizēta analoga kibertelpa. Izstādes kuratore ir Zane Onckule.
Folklorizēto dabas stihiju apzīmējošo krāsu palete ietonējusi institucionālās normalitātes ierasti baltās sienas; pieredzējuma un atmiņu uzplaiksnījumi darbojas par saistvielu metinātiem, locītiem, pulētiem skulpturāliem metāla palienējumiem no infografikas, pilsētplānošanas, akciju tirgus kāpuma un krituma ekosistēmām; vizuālas norādes uz dzīviem organismiem un ķermeniskiem stāviem sastingušas robustā rāmī; savukārt funkcionāli utilitāras dzīves telpu iekārtojuma detaļas – flīzes, paklājs – piesaka ritmu, kurā tālāk tiek izspēlēta “Ūdeņainās dienas actiņas” emociju pasāža.
Nebeidzama, sevi turpinoša reflektīva spoguļvirsmas telpa ieslēgta ģeometrisku zonējumu precizitātē, savukārt tās semantiskā būtība dreifējoša nozīmēs kaut kur starp atspīdumu ūdenī, viedtālrunī vai ikvienā pašā. Skatienus un kustību uzsūcošu, šo citādi mēmo baseinu uzšķērž vertikalikalitāte – hromētu lielāku-par-dzīvi metāla pīpeņu stāvi, kas mehānisku, īsi aprautu, nervozu kustību intervālos tikšīgi pulsē, jo jāuzmanās, jo vienmēr jāaizsargājas.
Izstādes ievelkošais nodoms atklājas balss un gaismas cilpveida plūsmās. Instalācijas noskaņojumu secīgi nomaina viennozīmīgai interpretācijai vai loģikai nepakļāvīgi skaniski absurda paragrāfi. Dažādu pakāpju spriedzi uzvedinošo audiālo tikšķi-pret-balsi starplaikos “Ūdeņainā dienas actiņa” iekrāsojas pīpeņu uzturvērtību simbolizējošā digitālā ūdens gaismā.
Emocionāla, dreifēšanai pakļauta un ķermeniskajam un sociālajam karkasam cieši piekļāvusies, Ģelža instalācija ir rezultāts transformatīvām pārdomām, raugoties dabā, jūrā, tiešsaistē un, protams, baseinā.
Izstādes norises laikā līdz 8. oktobrim pilsētvidē – Sporta 2 kvartālā (pie restorāna “Zefīrs”), būs apskatāma Indriķa Ģelža skulptūra "Zaļo krāsu sauc par kamuflāžu”. Skulptūra tiks atklāta 24. augustā ar DJ performanci kvartālā, un nedēļas nogalē to papildinās izglītības programmas pasākums – radošā darbnīca ģimenēm ar bērniem. Tās ietvaros dalībniekiem mākslinieka Indriķa Ģelža vadībā būs iespēja veidot savas miniatūrās skulptūras par Baltijas jūras tematiku.
Stiepjoties no saknēm uz augšu, divas stāvošas figūras apskauj viena otru un atrodas stāvoklī, kuru nav iespējams mainīt. Ģelža darbs atgādina aisberga virsotni vai augam līdzīgu vienību, kas radies no sēklas – spēka, pietiekami spēcīga, lai izlauztos virs to apklājošās virsmas. Zaļi krāsoti apjomi, kas izgatavoti no nerūsējošā tērauda loksnēm un izkārtoti kā iepakojums, ir veidoti tā, lai aizstātu un imitētu ķermeni apklājošus audumus, iemiesojot tērauda skeletu ar rokām, kājām un žestiem, kas dažādojas atkarībā no pieredzes un apstākļiem. Ģelža mērķis ir panākt ķermenisku stāvokli, it kā tas būtu tehnoloģiska fosilija vai gliemežvāks, kas atstājis savu čaulu.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2, k-1, Rīga
Spāres Vītolas personālizstāde “Šūpuļdziesmas nomodam_Lullabies keep us awake”
galerijā LOOK!
24. augusts–16. septembris
No 24. augusta līdz 16. septembrim galerijā LOOK! būs skatāma Spāres Vītolas personālizstāde “Šūpuļdziesmas nomodam___Lullabies keep us awake”.
Spāres Vītolas intervence LOOK! galerijā ir mūzikas albuma “Šūpuļdziesmas nomodam” telpiska instalācija – novērojumu dokumentācija, kas manifestējas dažādās formās.
“Cilvēks stāv kalnā, lai redzētu tālāk; kalnā stāv viens (1) cilvēks. Cilvēks apguļās, jo ir piekusis, stiepjas uz augšu, lai pastieptos uz augšu. Cilvēkam apkārt 14 puķu un 10 m² zaļas zāles. Kad mūzika skan skaļi, tad ir skaļāks un kad skan klusi, tad ir klusāks. Viena un tā pati skaņa atkārtojas daudz (10) reižu. Cilvēku var paņemt rokās, ja to atver vaļā, tad krāsa ir rozā. Zemi var pataustīt, tā ir no auduma dažādās krāsās - rozā, zaļā, melnā, zilā un citās krāsās.
[..] Cilvēks uzvelk kleitu, sašņorē zābakus un aiziet kalnos.
Kalnos tas redz sudraba kazu pulku (16 gab), dzintara kokus (7 gab) un māla večiņu (1 gab). Cilvēks saka: “Šis viss ir pašsaprotams, bet es neko nesaprotu – līdz ar to viss ir nepašsaprotams – līdz ar to man viss ir jānovērtē.”
Tas staigā apkārt un visu novērtē. Pārsvarā visam dod augstus vērtējumus, tikai dažreiz, piemēram, redzot kā šakāļi plosa opāla trusi vai kā ogļu kraukļi apkakā nokaltušu koku, tas novērtē ar “apmierinoši”.
Cilvēks aizmieg koka pavēnī, bet pamostas zem akmens. Tas kasa pakausi un ir neizpratnē, un jo vairāk kasa, jo vairāk kasās - tas aizmieg kalnapakšā, bet pamostas upes krastā, tas aizmieg apsedzies ar salmiem, bet pamostas ar degošu mēteli, tas aizmieg naktī, bet pamostas no rīta. Neizpratnē cilvēks pakausī izkasījis caurumu – no cauruma izlien zelta cirslītis – un līdz ar to pakausis ir beidzis kasīties.
Cilvēks novelk kleitu, atšņorē zābakus un tēlo kalnu. [..]
Cilvēks sēž aiz akmens (1 cilvēks), cilvēkam, kas sež aiz akmens matos ir viena rozā lente, tajā pašā laikā cits cilvēks skrien prom no punkta, no kurā sāka skrien. Kad kļūst tumšāks, kalni, kas pa dienu bija brūni, tagad ir kļuvuši tumši zili.”
Spāre Vītola (1999) ir jaunākās paaudzes latviešu māksliniece, kuru aizrauj skaņu māksla un telpiskās instalācijas. Ieguvusi bakalaura grādu Liepājas universitātes Jauno Mediju mākslas programmā un ir papildinājusi zināšanas ERASMUS programmas ietvaros Portugālē ESAD. Šogad uzsāk studijas Latvijas Mākslas akadēmijas POST maģistra programmā. Spāre veido mūziku grupā “alejas” un “kalnejas”, kā arī darbojas pie sava solo projekta ar neparastu skanējumu. 2022. gada ietvarā Spāre veidojusi izstādes vairākiem māksliniekiem, piemēram, Kristera Krūma, Sofijas Putniņas un Valtera Veides mākslas projektu ‘Flesh world rising, kā arī Haralda Saknīša pirmo solo izstādi “Polimetrija”.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62A, Rīga
Labdarības projekts “Ukraine. Residence of Freedom”
Jaunavu ielā “Rātes pasāžā” un Rīgas domes telpās
24.–29. augusts
No šā gada 24. līdz 29. augustam Jaunavu ielā “Rātes pasāžā” un Rīgas domes telpās norisināsies labdarības projekts – rezidence “Ukraine. Residence of Freedom” (Ukraina. Brīvības rezidence), kas apvienos Ukrainas un Latvijas māksliniekus, lai caur mākslas valodu aktualizētu brīvības tēmu, atbalstot tos, kuriem karadarbības rezultātā ir nepieciešams garīgās veselības atbalsts. Pēc projekta norises Rīgā, tas tiks realizēts Igaunijā, Lietuvā, Somijā u.c. valstīs.
Projekta iniciatori un autori ir Natālija Čizova (Natali Chyzhova, UA), Gundega Skudriņa (LV), Toms Veiss (LV), Daša Bilenko (Dasha Bilenko, UA) un Aleksa Morozova (Alex Morozova, UA).
Projektā piedalīsies vairāk nekā 20 Latvijas un Ukrainas mākslinieki un radošo nozaru pārstāji no desmit dažādām nozarēm – gleznotāji, aktieri, instalāciju mākslinieki, skaņu mākslinieki un komponisti, šefpavāri, horeogrāfi u.c. nozaru pārstāvji.
“Katrs darbs, ko radījuši mākslinieku pāri, ir stāsts par brīvību. Tā ir divu nāciju sinerģija laikmetīgās mākslas izpausmēs. Tas ir veids, kā mākslinieki paudīs savu nostāju par brīvības cenu un dalīsies ar plašāku auditoriju,” uzsver projekta virsproducente Gundega Skudriņa.
Latviju projektā pārstāvēs mākslinieks Raitis Hrolovičs, dizaineris Māris Ziemiņš, māksliniece Linda Vilka, mūziķis Rick Feds, florists Valters Ozoliņš, gaismas mākslinieki Those guys lighting, modes māksliniece Una Bērziņa, gleznotāja Signe Vanadziņa, horeogrāfe Liene Grava, aktrise Jana Herbsta, šefpavāri no restorāna “3 Pavāri”.
Ukrainu projektā pārstāvēs aktrise Katerina Višņeva, mūziķis MONOCONDA, mūsdienu māksliniece Daria Kalašņikova, digitālo kolāžu mākslinieks Tarass Haida, Intermediju māksliniece ASAKI, multimedij māksliniece Mila Čeprasova, abstraktā gleznotāja Jūlija Smala, daudznozaru māksliniece Alekss Verhovskaja, vizuālā māksliniece Ganna Bogačuka, šefpavārs Jurijs Kovriženko, digtiālā māksliniece Olha Lebedieva un mākslinieks Dobrinya Ivanov.
Visi radītie darbi nonāks starptautiskā izsolē, un visa saziedotā nauda tiks ziedota labdarībai – psihosociālās reintegrācijas programmai karā cietušajiem valsts aizstāvjiem, kas realizēta sadarbībā ar ziedot.lv.
Ukraine. Residence of Freedom
Jaunavu iela “Rātes pasāža”
Amerikāņu fotogrāfa Sandro Millera darbu sērija
“Malkovičs, Malkovičs, Malkovičs: veltījums fotogrāfijas meistariem”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
26. augusts–29. oktobris
No 26. augusta līdz 29. oktobrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē būs skatāma starptautiski pazīstamā amerikāņu fotogrāfa Sandro Millera darbu sērija “Malkovičs, Malkovičs, Malkovičs: veltījums fotogrāfijas meistariem”.
Izstāde rīkota sadarbībā ar Madrides kultūras projektu kompāniju diChroma photography. Unikālā fotomākslas ekspozīcija ir divu radoši spilgtu personību – kubiešu izcelsmes amerikāņu fotogrāfa Sandro Millera (Sandro Miller) un ievērojamā amerikāņu kino un teātra aktiera Džona Malkoviča (John Malkovich) – kopdarbs. Viņus saista gadiem ilga draudzība, un Malkovičs vairākkārt bijis Millera modelis.
Darbu sērijā “Malkovičs, Malkovičs, Malkovičs: veltījums fotogrāfijas meistariem” (“Malkovich, Malkovich, Malkovich: Homage to Photographic Masters”) Sandro Millers pārfrazē vairāku 20. gadsimta fotogrāfijas klasiķu veidotos attēlus – gan slavenību portretus, gan nepazīstamu cilvēku tēlus, kuri kļuvuši slaveni pateicoties konkrētām fotogrāfijām. Parafrāzēs ir rekonstruētas oriģinālo, ikonisko fotogrāfiju kompozīcijas, apgaismojums, modeļu pozas un ietērps. Tikai attēlotās personas – Ērvinga Pena stūrī iedzītais Trūmens Kapote, Bērta Stērna izģērbtā Merilina Monro, Dorotejas Langes klasiskā imigrantu māte, Ričarda Avedona vīrs ar bitēm, Roberta Mapltorpa pašportrets un daudzas citas – ir aizstātas ar vienu pašu… Džonu Malkoviču. Mākslinieku – fotogrāfa un aktiera – tandēms veido aizraujošu un kritisku spēli starp kanonizētajiem attēliem un to atkārtojumiem, ironiski komentējot atsevišķu personību un tēlu ietekmi fotogrāfijas attīstībā.
Sandro Millers (1958) ir guvis izcilus panākumus reklāmas un portretu fotogrāfijā, sadarbojoties ar ietekmīgiem zīmoliem un žurnāliem. Paralēli viņš attīsta mākslas projektus foto un kino jomā. Autora personālizstādes rīkotas Atlantijas okeāna abās pusēs – sākot no mājām Čikāgā līdz Eiropas un Āzijas muzejiem un izstāžu zālēm.
Rīgā aplūkojamā darbu sērija izpelnījusies plašu atzinību – bijusi daudzkārt izstādīta, reproducēta un recenzēta. Tagad, deviņus gadu pēc pirmās eksponēšanas Katrīnas Edelmanes galerijā Čikāgā (Catherine Edelman Gallery, 2014) un spožas prezentācijas nozīmīgajā Arlas foto festivālā (Les Rencontres d’Arles Photographie, 2015), tā būs pieejama arī interesentiem Latvijā.
Bet ceturtdien, 24. augustā, plkst. 16.30 Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā fotogrāfs Sandro Millers uzstāsies ar lekciju par savu daiļradi, radošajiem eksperimentiem un īstenotajām iecerēm.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Jauna pastāvīgā ekspozīcija – veltīta Beļģijas mākslai
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
No 19. augusta Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA 4. stāvā skatāma jauna pastāvīgā ekspozīcija, kas veltīta Beļģijas mākslai.
Latvijas un Beļģijas kultūras kontakti nostiprinājās, pateicoties gan 1927. gadā Rīgā sarīkotajai izstādei, gan ievērojamam beļģu mākslinieku darbu dāvinājumam, kas bija spilgts starpvalstu kultūrdiplomātijas piemērs. Latvijas ārkārtējā sūtņa un pilnvarotā ministra Beļģijā Jāņa Lazdiņa sadarbības rezultātā ar Beļģijas valsts tēlotājas mākslas izstāžu komisāru Polu Lambotu 1932. gadā Valsts mākslas muzejā nonāca 51 beļģu mākslinieku darbs, un šī paša gada 15. novembrī muzejā atklāja beļģu mākslas nodaļu. Līdz 1940. gadam kolekciju pakāpeniski vēl papildināja medaļu, mežģīņu, tēlniecības un grafikas darbu dāvinājumi.
Šobrīd Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) glabājas apjomīgs 20. gadsimta 1. puses beļģu mākslinieku darbu kopums – vairāk nekā 700 kolekcijas priekšmeti: gleznas, grafikas lapas, skulptūras, medaļas un arī 17.–20. gadsimta sākumā darinātas mežģīnes.
Ekspozīcijas kodolu veido flāmu un valoņu meistaru darbi, kuros atspoguļojas tematiskā un stilistiskā daudzveidība – simbolisma, impresionisma, fovisma, ekspresionisma un citu virzienu pazīmes. Grafikas sadaļu reprezentē Armāna Rasanfosa virtuozie zīmējumi un Ādolfa Krespēna akvarelis “Smaidi”, kurā jūtama aizraušanās ar japāņu kultūru. Paradigmas maiņu iezīmē nākamās paaudzes autoru daiļrade ar jauniem māksliniecisko formu un izteiksmes līdzekļu meklējumiem.
Kontakti ar franču impresionistiem veicināja savdabīgu impresionisma paveidu, kas pazīstams kā luminisms. Ekspozīcijā skatāmi arī Latemas skolas pārstāvju darbi, kuros izpaužas simbolisms (Valēriuss Sādelērs “Augļu dārzs”), bet pēc Pirmā pasaules kara – ekspresionisms (Albērs Servāss “Lauku darbi”). 1928. gadā valoņu mākslinieki nodibināja apvienību “Nervija” (“Nervia”). Nervijas dalībnieku darbus raksturo līnijas grācija un plastiskums, metaforisms, tīro krāsu palete un gaismēnu spēle. Šo apvienību pārstāv gleznotāji Anto Karts, Leons Navēzs, Rodolfs Strebels.
Spilgts paraugs formu un krāsu sintēzei ir izcilo gleznotāju Eižena Larmansa, Izidora Opsomera un Albēra Savērisa kompozīcijas. Industriālām ainavām un strādnieku dzīves dramatiskam attēlojumam pievēršas politiski aktīvais gleznotājs, grafiķis Franss Mazerēls un Pjērs Poliss. Savukārt tēlnieku Žorža Minna, Luija Maskrē, Emila Fransuā Petū skulptūras iemieso reālisma, impresionisma un ekspresionisma tendences.
Ekspozīcija papildināta ar unikāliem 17.–20. gadsimta mežģīņu paraugiem, kuri deponēti no Briseles Karaliskā mākslas un vēstures muzeja un saņemti dāvinājumā no Beļģijas Mežģīņu draugu biedrības 1933. gadā.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
Ilzes Cērpiņas izstāde “Sieviete un mani putni”
Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta”
līdz 15. septembrim
Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” 2. stāva galerijā līdz 15. septembrim skatāma Ilzes Cērpiņas izstāde “Sieviete un mani putni”.
Ilzes gleznas ir ļoti krāšņas, spilgtas un sievišķīga. Ar izstādi “Sieviete un mani putni” māksliniece vēlas skatītājus iepazīstināt ar sievietes dažādo dabu, neskaitāmajām personības šķautnēm, pagātnes pieredzes ietekmi uz ikdienu un lietām, kas mūs veido par tādām sievietēm,
Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Aicina pieteikt pretendentus Aleksandra Čaka balvai
Pieteikumi jāiesniedz līdz 15.septembrim
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Aleksandra Čaka muzejs sadarbībā ar Aleksandra Čaka biedrību aicina pieteikt pretendentus Aleksandra Čaka balvai divās nominācijās par devumu aizvadītajos divos gados:
– par mākslinieciski augstvērtīgu, novatorisku Rīgas interpretējumu literatūrā, mūzikā, arhitektūrā, grāmatniecībā, dizainā, filmu, teātra vai vizuālajā mākslā
– par nozīmīgu veikumu Aleksandra Čaka daiļrades izpētē, saglabāšanā, popularizēšanā vai tulkošanā.
Aleksandra Čaka balva pirmo reizi tika pasniegta 2001. gadā – dzejnieka 100. dzimšanas dienā. Reizi divos gados balvas tiek pasniegtas par ieguldījumu Aleksandra Čaka personības un daiļrades izpētē un popularizēšanā, kā arī Rīgas pilsētas tēla mākslinieciski augstvērtīgā interpretējumā. Aleksandra Čaka balvas autors ir tēlnieks Andris Vārpa.
Par balvas laureātiem kļuvuši daudzi ievērojami kultūras darbinieki – dzejnieki Jānis Rokpelnis un Uldis Bērziņš, aktieri Imants Skrastiņš un Artis Robežnieks, fotogrāfe Māra Brašmane, mākslinieks Pāvels Šēnhofs, komponists Uldis Stabulnieks, mākslinieks un dzejnieks Andris Breže, rakstnieki Zigmunds Skujiņš, Valdis Rūmnieks un Andrejs Migla, literatūras zinātnieces Andra Konste un Antra Medne, tulkotāji Rauls Čilačava un Aksīnija Mihailova un citi.
Pieteikumus jāiesniedz, aizpildot pieteikuma veidlapu Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī-muzejā Rīgā, Lāčplēša ielā 48 – 8 līdz 15. septembrim (ieskaitot).
Aleksandra Čaka muzejs
Lāčplēša iela 48 – 8, Rīga
Augmentētās realitātes izstāde “SensUs. Paplašinātās dabas kultūras”
Karlsrūē pilsētas laukumā pie Valsts Dabas muzeja
līdz 17. septembrim
“SensUs. Paplašinātās dabas kultūras” AR izstādes plakāts RIXC & NAIA, 2023. SensUs publicitātes attēls
Līdz 17. septembrim Karlsrūē (Vācijā) pilsētas laukumā pie Valsts Dabas muzeja apskatāma RIXC (Latvija) un NAIA (Vācija) kopīgi producētā augmentētās realitātes izstāde “SensUs. Paplašinātās dabas kultūras” (SensUs. Augmented Nature-Cultures). Savukārt no 21. septembra līdz 11. novembrim “SensUs” Augmentētās Realitātes mākslas darbi būs “pieredzami” arī Rīgā – Esplanādes parkā un Nacionālajā Dabas vēstures muzejā RIXC Mākslas un zinātnes festivāla “Kripto, māksla un klimats” ietvaros.
Augmentētās realitātes izstādē “SensUs” ir apskatāmi 8 virtuāli mākslas darbi, kuru autori ir mākslinieki no Rīgas un Karlsrūes (Vācija) – Jung Eun Lee, Isabella Münnich, Anna Manankina, Jurģis Peters, Sabīne Šnē, Rihards Vītols, Zane Zelmene.
Izstādes kuratori Daria Mille, Rasa Šmite un Raitis Šmits aicināja māksliniekus izmantot augmentēto realitāti (AR), lai padarītu redzamus neredzamos procesus pilsētas dabā, pētītu simbiotiskās attiecības starp sociālajām un ekoloģiskajām sistēmām, kā arī izsekotu urbānās dabas vēsturiskajām attīstības trajektorijām un atklātu laikmetīgos “dabas kultūras” krustpunktus pilsētas ainavā. “SensUs” mākslas darbi ir virtuāli ‘pieredzami’ pilsētvidē, izmantojot SensUs Art platformu, ko var lejuplādēt savās viedierīcēs: sensusart.rixc.org
Māksliniece no Vācijas Izabella Mūniha (Isabella Münnich) savā mākslas darbā “Sē/nes: augot kopā” (mush/room: growing together) veica pētījumu par “mijiedarbības ainavām”. Ikdienas pastaigu laikā pa Karlsrūes apkārtnes mežiem māksliniece vēroja sēnes (piepes), kas aug uz kritušiem kokiem, to augšanas un sadalīšanās ciklu. Māksliniece fiksēja šīs dabas objektu pārmaiņas ar digitālās skenēšanas metodēm (fotogrametriju), radot digitālas skulptūras, ko izstādes apmeklētājs var pieredzēt gan pieejot tām tuvāk, apejot apkārt vai pat ieejot iekšā, lai tādējādi varētu detalizēti aplūkot digitāli transformētās sēņu pārsteidzošās struktūras.
Ukraiņu mākslinieces Anna Manankinas spekulatīvais mākslas darbs “Dārzeņu karaļvalsts, dārzeņu anarhija” (Vegetable Kingdom, Vegetavle Anarchy) ir digitāli radītas mākslīgā intelekta radītas augu sugas, kas veidotas, izmantojot attēlus no Karlsrūes Botāniskā dārza un Dabas vēstures muzeja. Jaunradītais hibrīdaugs ir nepārtrauktas mutācijas rezultāts, kas ir attīstījies līdz stadijai, kuru sasniedzot pats cilvēks vairs nav vajadzīgs, jo potentciāli jebkurš šāds hibrīdaugs spētu iegūt cilvēkam līdzīgu veidolu…
Dienvidkorejas māksliniece Congena Lī (Jung Eun Lee) savā darbā “Dīķa radības: Kļūstot par vienu, esot daudzskaitlīgam” (Pond Creatures: Becoming One, Being Plural) velk asociatīvas paralēles starp abu – ne-cilvēka (dīķa radības) un cilvēka (novērotāja) – bioloģisko būtību un sociālo eksistenci; mākslas darba pamatā ir mākslinieces novērojumi par “dīķa radībām”, kas dzīvo mākslinieces pašas veidotajos akvārijos (no stikla burkām), un to unikālo simbiotiskās dzīvesveidu…
Latviešu mākslinieka Riharda Vītola mākslīgā intelekta ģenerētais 3D mākslas darbs “Mežs 2.0” ir utopiska, spekulatīva vīzija par jaunām, izturīgākām koku sugām, kas simulē iespējas un izaicinājumus potenciālām izmaiņām dabā un vidē. Viņš izmanto mākslīgā intelekta algoritmus, lai turpinātu projektā “Mežs 1.0” uzsākto sugu evolūciju un mutāciju un radītu jaunu neiedomājamu koku sugu kolekciju.
Savukārt latviešu mākslinieka Jurģa Petera mākslas darbs “Kultivācijas pieradināšana” (Cultivation of Domestication) ir alegoriska interpretācija par kviešu dievišķo spēku mainīt cilvēces vēstures gaitu un ietekmēt mūs līdz pat mūsdienām. Mākslinieks par konceptuālo pamatu savam darbam ir izvēlējies Izraēlas vēsturnieka Juvala Noa Harari izvirzīto hipotēzi par to, ka pirmie “pieradinātie graudaugi – kvieši – veicināja agrāro revolūciju un hierarhisko sabiedrību veidošanos, patiesībā pieradināja mūs, nevis otrādi. Izmantojot mākslīgā intelekta skiču un 3D skulptūru tehnikas kombināciju augmentētajā realitātē, Jurģis atdzīvina senos kviešu dievus, kas nekad nav eksistējuši, bet varētu būt bijuši.
Zanes Zelmenes mākslas darbs “Omnisence” un Sabīnes Šnē darbs “Soil Mate” pirmo reizi tika izstādīti Esplanādes parkā iepriekšējās RIXC kūrētās izstādes ietvaros, kas notika Sensus Art platformā 2021. gadā. Pētot vēstures materiālus un liecības, Zanes Zelmenes paplašinātās realitātes darbā “Omnisence” tiek rekonstruētas Esplanādes parka ainavas dažādos laika posmos – sākot ar aizvēsturi un viduslaikiem, kad tur atrādās Kubes kalns, un beidzot ar pagājušo gadsimtu 360 grādu foto sfēru formātā. Savukārt Sabīne Šnē darbā “Soil Māte” pēta attiecības starp mākslu, mitoloģiju un zinātni. Smeļoties iedvesmu no akmens laikmeta Venēru figūrām, māksliniece izveidoja trīsdimensionālu skulptūru, kas ir versija par Gaju. Tā ir noklāta ar dažādiem augsnes veidiem, kas fiksēti Esplanādē – virtuālā mākslas darba fiziskajā atrašanās vietā.
Jeļenas Narbutes gleznu izstāde “Atbalss”
Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems”
līdz 1. oktobrim
Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems” līdz 1. oktobrim skatāma Jeļenas Narbutes gleznu izstāde “Atbalss”. Māksliniece saka: “Es uztveru pasauli caur sajūtām, kuras izpaužu ar krāsām un dažādām faktūrām. Tā rodas mani darbi – manu jūtu un emociju atspoguļojums mākslā. Darbiem izvēlos abstrakciju, jo tā ir daudzpusīga un neatkarīga. Tā nepieviļ, nevērtē pareizību, atsakās no rāmjiem un nosodījuma. Mani mākslas darbi ir manu domu un jūtu atbalss. Nododu tos jums … saredzēšanai, saklausīšanai, sajušanai. Svarīgi ir ne tikai dzirdēt, bet sadzirdēt, ne tikai just, bet sajust, ne tikai redzēt, bet ieraudzīt.
Manos darbos jūs sajutīsiet savas emocijas, savu atbalsi un savu stāstu. Līdzīgi kā skatoties spogulī, kas atspoguļo pilnības un nepilnības. Skatoties šajās abstrakcijās, jūs, iespējams, ieraudzīsiet vairāk nekā parastā spoguļattēlā, jo atspoguļosies jūsu prāts, sirds un dvēsele. (..) Saredziet mākslu, sajūtiet savas emocijas, sadzirdiet savu atbalsi un stāstu! Izpētiet, atklājiet savu iekšējo pasauli un izbaudiet tās noslēpumus!”
Rīgas Kultūras centrs “Iļģuciems”
Lidoņu iela 27k-2, Rīga
Sergeja Zinovjeva gleznu izstāde “Mana Rīga”
“Dauderos”
līdz 1. oktobrim
Līdz 1. oktobrim Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā Sarkandaugavā apskatāma mākslinieka Sergeja Zinovjeva gleznu izstāde “Mana Rīga”.
Sergejs Zinovjevs (1952) galvenokārt miniatūras tehnikā ar temperu, eļļu. Jau daudzus gadus Sergejs Zinovjevs krāj un pēta atklātnes, kas attēlo senas un bieži vien mūsdienās vairs neesošas vietas un ēkas. Bieži savos darbos viņš ataino Vecrīgu – tās arhitektūru, dzīvi un savdabīgo romantisko auru. Mākslinieks rada smalku un precīzu līniju skices, strādā ar zīmuli un miniatūrām otiņām. Savā unikālajā tehnikā mākslinieks rada romantiskus un vienlaikus dokumentāli precīzus vecpilsētas objektus, atainojot Melngalvju namu, Konventa sētu, Svētā Pētera baznīcu un citus – uz paša izvēlētas vai iedomātas Rīgas arhitektūras fona. Mākslinieks aicina skatītājus aizdomāties par mākslinieka un vēstures attiecībām, ļauj iejusties citā laikā un telpā, ieraudzīt sen aizmirstībā nogrimušas vai pamestas mājas un vietas. Mākslinieks, kurš apceļojis daudzas valstis, norāda: “Tomēr tik skaistu pilsētu, kāda ir mūsu Vecrīga, nekur citur neesmu redzējis.”
Mākslinieka gleznas paver skatu uz to, kā dzīve pilsētā varēja noritēt pirms piecdesmit vai simts gadiem – zirgi un pajūgi vecpilsētas ielās, atklātās aizsargmūra – vaļņa sienas; ikdienas sadzīves ainas – vešerienes, kas uz bruģa baļļās aizgūtnēm mazgā veļu, veļas auklas, kas stiepjas virs ielas starp ēkām, sētnieki ar baltiem priekšautiem, koka laipas pie Konventa sētas, lai dāmas ar garām kleitām varētu netraucēti pārvietoties pāri peļķēm Vecrīgas ieliņās, pazīstamu būvju celtniecības darbu momenti. Izstādes titulglezna “Vecrīgas krastmala” uzgleznota 1995. gadā, tajā atainots skats uz Rīgas pili no pontontilta. Zinovjeva atmiņās spilgti saglabājies tieši ceturtais pontontilts, kas no 1957.-1981.gadam atradās augšpus tagadējam Vanšu tiltam.
“Dauderi”
Zāģeru iela 7, Rīga
Romana Vitkovska karikatūru zīmējumu izstāde “XXX”
Ķekavas novadpētniecības muzejā
līdz 7. oktobrim
Līdz 7. oktobrim Ķekavas novadpētniecības muzejā skatāma karikatūrista un matemātiķa Romana Vitkovska karikatūru zīmējumu izstāde “XXX”. Izstāde veltīta mākslinieka 75 gadu jubilejai. Tā turpina to ceļu, kuru muzejs, uzņemdamies misiju popularizēt karikatūru kā mākslas žanru, aizsāka ar Agra Liepiņa, Imanta Melgaiļa, Gunāra Bērziņa, Ērika Oša, Gata Šļūkas, Jūlijas Bulikinas, Daiņa Breikša u. c. karikatūristu izstādēm.
Sākot no 1974. gada, presē tiek publicēti Romana Vitkovska (1948) zīmējumi. Kopš 1980. gada Romans Vitkovskis pievērsies dažādu mācību un izziņas grāmatu ilustrēšanai. Veidojis grafiskas reportāžas – kongresiem, piemēram, 1988. gadā ar bezvārdu karikatūrām zīmētas reportāžas LTF 1. kongresam. Zīmējis ilustrācijas tautasdziesmām, zinātniskajai literatūrai utt. Piedalījies vairākās starptautiskās izstādēs – Bulgārijā, Beļģijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Turcijā u.c.
Kā stāsta pats R. Vitkovskis, viņā vairāk dominē matemātiķis, nevis mākslinieks. Viņaprāt matemātika ir tuvāka mākslai nekā zinātnei, jo prasa fantāziju; matemātikā tā ir daudz lielāka nekā mākslā. Mākslinieks uzskata, ka jebkura fantāzija ir prāta fizkultūra.
Vitkovskim raksturīgas melnbaltas, konsekventas, lakoniskas karikatūras bez paraksta. Arī šobrīd mākslinieks aktīvi darbojas karikatūras žanrā un viņa zīmētās ilustrācijas papildina rakstus dažādos medijos.
Ķekavas novadpētniecības muzejs
Rīgas iela 26, Kekava
Titulbilde: Indriķis Ģelzis. 2023.