Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Krišjāņa Elvika izstāde “- - saki - ko man darīt - - - nesaki - ko man darīt –“
kultūrtelpā “Tu jau zini kur”
16.–21. maijs
Kultūrtelpas “Tu jau zini kur” Mazajā zālē no 16. līdz 21. maijam būs skatāma Krišjāņa Elvika izstāde “- - saki - ko man darīt - - - nesaki - ko man darīt –”. Izstādē mākslinieks Krišjānis Elviks atgriežas skolas laikos un tradīcijās, kurās starp “ziediem un smaidiem” nācās arī saskarties ar PSRS ideoloģijai raksturīgām sodīšanas un kaunināšanas metodēm, nereti balstoties uz iedomātiem standartiem par neatbilstību normai un atšķiršanos no citiem.
Par galveno izstādes iedvesmas avotu ir izvēlēta Rūdolfa Blaumaņa daiļrade, kura darbi regulāri bijuši “obligātās literatūras” sarakstos. Izstādē iekļautie objekti veidoti, iedvesmojoties no tādiem Blaumaņa darbiem kā “Nāves ēnā”, “Purva bridējs” un “Indrāni”. Krišjānis Elviks izstādē reflektē par to, kā mēs lasām tekstu, ko izvēlamies izcelt un ko – pārklāt ar interpretāciju slāņiem un izlikties to neredzam. Mākslinieks jautā: “Vai mēs patiesi lepojamies ar Blaumani, kā nacionālo lepnumu, ja slēpjam vai izliekamies neredzam paša autora darbos piedāvātās kvīru perspektīvas? Vai literatūru var lasīt pareizi? Vai būt kvīram ir saskaņā ar latvisko dzīvesziņu?”
16. un 21. maijā plkst. 19.30 izstādes ietvaros norisināsies performance “- - līdz mēs mācītos viņa dvēseli sajust, neatkarīgi no viņa miesas - -”, kuras laikā mākslinieks apspēlēs latviskās dzīvesziņas un nacionālās identitātes mūsdienu interpretāciju.
Kultūrtelpa “Tu jau zini kur”
Tallinas iela 10-K3, Rīga
Kaspara Zariņa izstāde “Sestā maņa”
galerijā “Daugava”
18. maijs–11. jūnijs
Kaspars Zariņš. Vientulība.1922. Audekls, eļļa, 100x100 cm
No 18. maija līdz 11. jūnijam galerijā “Daugava” būs skatāma Kaspara Zariņa izstāde “Sestā maņa”.
“Sesto maņu dēvē par iedzimto gudrību, iekšējo balsi, Austrumos par “trešo aci”. Sestā maņa ir intuīcija. Cilvēks tiek mācīts ignorēt dabas dotās intuitīvās spējas, savas dvēseles daļu, kura ir netverama. Cilvēku māca visu kontrolēt ar prātu. Loģika ir veids, kādā prāts izzina realitāti ,bet intuīcija ir veids kā reālo pasauli izjūt cilvēka būtība.
Kaspara Zariņa glezniecības atslēgas vārds ir katra saskaņa ar sevi, pilnīga harmonija ar savu būtību, vismaz tiekšanās pēc tās. Šī saskaņa nes pēkšņi radušās atbildes, kuras prāts nesniedz. Vai šīs saskaņas meklēšana ir kas jauns….drīzāk mūžīgs. Izstāde ir Kaspara Zariņa pēdējo divu gadu glezniecība un sava veida atskaites punkts. Vispirms jau sev,” teikts izstādes pieteikumā.
Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga
Ievas Iltneres izstāde “Izšūtais selfijs”
Galerijā “Māksla XO”
19. maijs–11. jūnijs
Ieva Iltnere. Pingo,ergo sum. Pēc 2002. gada gleznas motīviem. 2022. Lins, kokvilnas diegs, auduma krāsa. 130x180 cm
No 19. maija līdz 11. jūnijam galerijā “Māksla XO” būs skatāma Ievas Iltneres jaunākā izstāde “Izsūtais selfijs”, kas apliecina gleznotājas vienmēr mainīgo dabu un azartu eksperimentēt.
“Līniju var radīt ar zīmuli, var ar otu un krāsu. Var uzart ar traktoru vai izlikt pļavā 100 klucīšus...” tā Ieva Iltnere teica 1996. gadā. “Manos jaunajos darbos līnija ir radīta ar adatu un diegu, dažreiz tikai ar adatu. Varētu teikt – tie ir adatas darbi,” atklāj māksliniece 2022. gadā.
Apvienojot šķietami nesavienojamo, Ieva Iltnere dokumentē laikmetu caur smalku ironiju, sociālu komentāru un paradoksu, vienlaikus atklājot stāstus par pašas mākslas darbiem un personību. Uzdodot jautājumu, kādēļ es esmu šeit? Un vienlaicīgi arī atbildot: “Gleznoju, tātad esmu”.
Galerija “Mākslas XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Pauļa Petraiša personālizstāde “Virsmas”
ISSP Galerijā
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 ietvaros
20. maijs–3. jūlijs
No 20. maija līdz 3. jūlijam Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 ietvaros ISSP Galerijā būs skatāma mākslinieka Pauļa Petraiša (Paulius Petraitis, LT) izstāde “Virsmas”. Savā pirmajā personālizstādē Latvijā mākslinieks pievēršas fotogrāfijas analogās un digitālās materialitātes izziņai.
Izstāde “Virsmas” izvērš Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 centrālo tēmu – izolāciju, un skatītājiem piedāvā iespēju pētīt attēla informatīvās kodēšanas attīstību. Izstādes pieteikumā skaidrots, ka fotogrāfijas ierasts uzlūkot kā caurredzamas. Tiek pieņemts, ka fotogrāfijā neskata attēla virsmu, bet gan lūkojas tai cauri, uzmanību pievēršot ainai, ko attēls atklāj. Šī fotogrāfiskam attēlam piedēvētā caurredzamība noder daudzveidīgiem mērķiem, ļaujot medijam kalpot kā vispārīgai šodienas saziņas valodai.
Tomēr fotogrāfija nevar pastāvēt bez fiziskas formas. Kopš 2021. gada darbā “Virsmas” lietuviešu mākslinieks-pētnieks Pauļus Petraitis pastiprināti pievēršas fotogrāfijas ārējām veidolam. Uzsverot ekrāna un drukas materialitāti, attēli tiek parādīti kā divkārt sagrozīti. Izmantojot par pamatu atsevišķus kadrus un elementus no filmām, Petraitis tos pārfotografē, papildinot ar vairākiem analogas un digitālas iejaukšanās slāņiem. Jebkas – rokas žests, automašīnas lampas vai gumijas zābaki – tiek izņemts no sākotnējās vides nepārtrauktības un pārvērsts tēlā ar jaunām interpretācijas iespējām. Neraugoties uz redzamajiem pārveidojumiem, visi attēli kopā savijas iedomātā naratīvā, kas veido iespaidu par kosmisku stāstu.
Izstādes “Virsmas” tapšanā mākslinieks Pauļus Petraitis sadarbojies ar Semu Mergeviču (Sam Margevicius, US) un Gaili Griciūti (Gailė Griciūtė, LT).
ISSP Galerija
Marijas iela 13, Rīga
Sanktpēterburgas grafiķa un grāmatu dizainera D.WE izstāde “Nāve un citi mājdzīvnieki”
Latvijas Mākslas akadēmijā
20.–25. maijs
No 20. līdz 25. maijam Latvijas Mākslas akadēmijas 1. stāva foajē būs skatāma Sanktpēterburgas grafiķa un grāmatu dizainera D.WE izstāde par kara tēmu “Nāve un citi mājdzīvnieki”
Izstādes pamatideja – mākslinieka pārdomas par to, kas norisinās ar tiem, kas nav tiešā veidā iesaistīti Krievijas karā pret Ukrainu. Miljoniem cilvēku dzīvo karā, novēro karu, pieņem to un pat tic karam. Krievijas sabiedrības daļa, daudzi krievvalodīgie ārpus Krievijas un pasaule kopumā ielaida karu savā telpā un sadzīvē. Daudzi pat nepamana karu vai noliedz, ka karš notiek. Daudzi citi sēro un cenšas paust savas dusmas un sāpes, lēnām sākot pierast pie kara eksistences mums līdzās.
D.WE darbi ir smagu domu un emociju kamols, kas raksturo karu kā patstāvīgu lielumu cilvēces vēsturē un kultūrtelpā. Pēc mākslinieka domām karš nepazudīs tikmēr, kamēr mēs neapjēgsim kara “ikdienišķās” šausmas. Karš barojas no mūsu bailēm, mēs tam iebarojam mūsu dusmas, aklumu un naidu. Karš D.WE vīzijā ir šausminošs un pretīgs mājdzīvnieks, kas ēd no mūsu galda. Bet kā tikt vaļā no šī briesmīgā mājdzīvnieka? Vai cilvēce var pastāvēt bez kara, vai tam būs lemts atgriezties kā kaitēklim? Varbūt cilvēce slepeni skumst pēc šī briesmoņa?
Visus šos smagos jautājumus D.WE uzdod sev jau vairākus gadus un vēl pirms Krievija uzbrukuma Ukrainai izveidoja darbu ciklu, kas analizēja kara briesmu ikdienišķumu kā mediju notikumu, pat virtuves baumu tēmu. Viņa darbos redzams, ka tieši kara sadzīviskā klātbūtnē un normalizācijā slēpjas tā destruktīvais spēks. Tāpēc karu var pārvarēt tikai atceroties, ka cilvēce var arī gaidīt un pat skumt pēc kara šausmām un destrukcijas.
Darbu cikla ideja tapusi Sanktpēterburgā un pirmreizēji darbi tiks atklāti Rīgas skatītājiem. Izstāde LMA norisināsies kā labdarības akcija, lai atbalstītu bēgļus no Ukrainas un politiskos bēgļus no Krievijas, kas sāk jaunu dzīvi demokrātiskajā Latvijas sabiedrībā. Visus darbus varēs iegādāties un iegūtos līdzekļus Mākslas akadēmija novirzīs bēgļu atbalstam.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
“Demences datu darbnīcas”
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā
21., 28. maijā un 2. jūnijā
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā kopā ar jauno mediju mākslinieci Annu Priedolu un Latvijas Laikmetīgā mākslas centra mediatoriem notiks trīs “Demences datu darbnīcas” - 21. un 28. maijā un 2. jūnijā plkst. 12.00. “Piedalīties aicināts ikviens interesents - izmantojot pārtikas produktus, pētīsim savus ikdienas ieradumus un veicināsim kognitīvo veselību.
Kādu stāstu mums var palīdzēt izstāstīt piens? Un vai ar sagrieztu sieru var parādīt statistiku?” aicinājumā jautā organizatori.
Paprika, olīvas, rieksti, gurķi – jebkas no pārtikas produktiem kopīgā darbnīcā palīdzēs labāk izprast datus par demenci un savu ikdienu. Pētījumi rāda, ka, veidojot veselīgus ieradumus, 40% no demences riska faktoriem iespējams novērst. Darbnīcā tiek aplūkota un arī nogaršota MIND diēta, kuras mērķis ir mazināt demences riskus, cilvēkiem novecojot. Tieši ar MIND diētas produktiem izveidojot savu datu recepti, kas ataino ikdienas ieradumus, darbnīcu dalībnieki varēs labāk izprast savu ikdienu un veicināt kognitīvo veselību.
“Demences datu darbnīcas” notiek Annas Priedolas izstādes “Piena diensgrāmatas” ietvaros. Izstādes centrā ir demence un ar demenci sirgstošo un viņu tuvinieku pieredze.
Visi nepieciešamie materiāli tiks nodrošināti. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Ukrainas neatkarības iela 1, Rīga
Vienreizēja laikmetīgās dejas izrāde “Balsis klusumā”
VEF Kultūras pilī
21. maijā
21.maijā plkst. 18.00 VEF Kultūras pilī notiks vienreizēja laikmetīgās dejas izrāde “Balsis klusumā”
“Caur paradoksu, kurā mūsu radošā komanda nosaukusi šo laikmetīgā baleta izrādi, vēlamies runāt par jaunas sievietes pašnoteikšanos personīgā, ģimenes un sabiedriskā līmenī.
Vēsturiski nodotās un tradicionālās metodes audzināt jaunu meiteni kā paklausīgu, iztapīgu un ērtu būtni nereti noved pie tā, ka viņa neizveidojas kā individuāla personība, kura spētu pastāvēt par sevi un savām vajadzībām, bet turpina apmierināt citu vajadzības visās dzīves sfērās,” stāsta izrādes veidotāji.
Izrādē simboliski tiek risināts brīdis, kad meitene savā izpratnē top par jaunu sievieti. Nonākot sadursmē ar stereotipu radīto troksni, jaunajai sievietei jāizcīna klusums, lai sadzirdētu savu iekšējo balsi, savu sirds balsi un lai kļūtu par pašpietiekamu cilvēku, kurš pats spēj sevi mīlēt.
Zanda Zilgalve, Mea Via Foundation līdzdibinātāja stāsta: “Mūsu fonds kā vienu no savas darbības virzieniem ir izvēlējies palīdzēt jauniešiem meklēt savu ceļu dzīvē, būt gataviem dzīvei un nenobīties no tās. Šajā laikmetīgās dejas izrādē tiek risināta šī trauslā tēma, kā meitene top par sievieti, kā viņa kļūst gatava sastapties ar pieaugušo pasauli”.
Tālis Sils, TS Dance Academy vadītājs un izrādes producents piebilst: “Latvijā baleta mākslas vidē šāda svarīga tēma tiek risināta pirmo reizi, un mums ir svarīgi, ka tiek domāts par jauno paaudzi kā virzītājspēku sabiedrības garīgajai un intelektuālajai izaugsmei”. Projekta radošā komanda – horeogrāfija: Milana Komarova; Idejas un scenogrāfijas režija: Elizabete Gricmane; motīvi un oriģinālmūzika: Rihards Lībietis; producents: Tālis Sils; dejo: TS Dance Academy dejotājas un baleta mākslinieki.
VEF Kultūras pils
Ropažu iela 2, Rīga
10. Starptautiskais Latgales grafikas simpozijs
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
līdz 27. maijam
Līdz 27. maijam Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā norisinās 10. Starptautiskais Latgales grafikas simpozijs. Savā pastāvēšanas laikā simpozijs kopumā pulcējis vairāk par 100 grafiķiem no vairāk nekā 35 valstīm. Šogad tā dalībnieku pulkā ir vienpadsmit mākslinieki no astoņām valstīm: Tomijs Šneiders (Austrija), Mihaels Šitnigs (Austrija), Inga Heamegi (Igaunija), Lembe Rubena (Igaunija), Vaidots Janulis (Lietuva), Vaiva Kovietaite Trumpe (Lietuva), Elizabete Alsosa Stranda (Norvēģija), Hunge (Mērija) Džana (Ķīna), Šarlote Dorna (Vācija), Roberts Rabejs (Polija), Dana Vasiļjeva (Latvija).
Divu nedēļu programmā paredzētas diskusijas un darbnīcas, kas būs saistošas gan mākslas mīļotājiem, gan jomas speciālistiem. Simpozija izskaņā jau tradicionāli tiks atklāta formā daudzveidīga un saturiski piepildīta izstāde un izdots katalogs.
Simpozija atklāšana notika Daugavpils Kultūras pilī, kur izstāžu zālē no 14. maija skatāma Gunāra Kroļļa izstāde “Visums, mīti un simboli” no Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas. Ekspozīcija ir veltījums māksliniekam šovasar gaidāmajā dzīves jubilejā. Tā iezīmē grafikas vecmeistara radošā mūža garumā gūtos iespaidus, lokāli ieraudzītos un cituviet sajustos, visdažādākajās reliģijās un kultūrās balstītos atklājumus – visu plašo un bagāto tēmu loku, kura ietvarā viņš ir domājis un radījis. Mākslinieka filigrāni izkoptais rokraksts atklājas dažādā tēlu valodu ansamblī, kamēr līniju un laukumu ritms stalti izkārtojas līdz perfekcijai izkoptās kompozīcijās. Mīti un simbolos ieskautie tēli un to grupas līdzsvarojas ar kosmosa un zemapziņas klātbūtni – atklāj pārdomas par cilvēka esības jēgu un mūsdienu sabiedrības morāles un ētikas normām un vērtībām.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Daugavpils Kultūras pils
Smilšu iela 92, Daugavpils
Elīnas Vītolas, Andra Eglīša un Uģa Albiņa darbu izstāde “Milzis uz māla kājām”
MABOCA galerijā “Visuma Centrs 2”
līdz 1. jūlijam
Entropijai labvēlīgos apstākļos mijiedarbojoties māksliniekiem Uģim Albiņam, Andrim Eglītim, Elīnai Vītolai un materiālu vissmalkākajām daļiņām radušos objektu izstāde “Milzis uz māla kājām” Madonā, MABOCA galerijā Visuma Centrs 2 skatāma līdz 1. jūlijam.
“Redzamo objektu ģeneratīvie ceļi virzās dažādos stāvokļos, veidojoties kā harmoniskas morfoloģijas, kur katrs nodoms ieņem savu vietu evolūcijas procesā, radot cikliskus ritmus, kas saistīti ar pašu izcelšanās būtību. Objektu radītāji pret objektu ietekmētājiem nav atšķirīgi un lineāri. Tas ir dinamisks lauks ar dažādiem ceļiem, kas virpuļo izpausmju virpuļus, darbojas ar dažādiem elementiem un uz dažādām asīm pieliek dažādus spēkus un dažādos līmeņos reducē formas par statistiskām vienībām. Nodomi ir matērijas procesa atbalsti, kas iestrādāti materiālajos kodos kā eksistences vienības, mūžīgi atgriežoties nodomā un atkal izceļoties no nodoma.” - teikts izstādes pieteikumā.
MABOCA galerija “Visuma Centrs 2”
Poruka iela 4, Madona
Ilses Krūkles personālizstāde “Ziedu kaprīzes”
Dobeles pilī
līdz 3. jūlijam
Dobeles pilī līdz 3. jūlijam ir skatāma mākslinieces Ilses Krūkles personālizstāde “Ziedu Kaprīzes”. Tajā var aplūkot 30 gleznas, kas tapušas pēdējo sešu gadu laikā. Gleznu centrālie elementi – ziedi – kā vienmēr perfekti savā detalizācijā.
Par izstādes plakāta gleznu izvēlēti ceriņi. Ne tikai tādēļ, ka Dobele ir ceriņu galvaspilsēta. Gleznot ceriņus nebūt nav viegls uzdevums. Mazie ziediņi ņirb acu priekšā, kaprīzi pieprasot vēl un vēlreiz aplūkot tonalitāti. Tādēļ izstādes nosaukums “Ziedu kaprīzes” pilnībā raksturo pašu gleznošanas procesu.
Ilse Krūkle labi zināma kā izcila ziedu gleznotāja un botāniskās mākslas pārzinātāja. Māksliniece sākusi gleznot tikai 32 gadu vecumā.
Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļas studentu darbu izstāde “Andrejs Upīts portretos”
Andreja Upīša memoriālajā muzejā
līdz septembrim
Līdz septembrim Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļas 14 studentu darbu izstāde “Andrejs Upīts portretos”.
Izstāde mākslinieces Elīnas Brasliņas vadībā ir gan nopietns un akadēmisks, gan netradicionāls un inovatīvs visdažādākajās tehnikās veidots skatījums uz labi pazīstamiem Andreja Upīša portretiem un rakstnieka daudzveidīgo literāro devumu.
“Rakstnieka 145. jubilejas gadā vien gribas atgādināt, ka Andrejs Upīts paveicis neticami daudz: radījis 21 romānu, 10 noveļu krājumus un vairākus garos stāstus, virkni dramaturģijas sacerējumu – vēsturiskas traģēdijas, drāmas, komēdijas, visu mūžu darbojies literatūrzinātnē, bijis kaismīgs publicists, arī dzejnieks un tulkotājs. Viņa Kopotie raksti latviešu valodā sastāv no 22 sējumiem, taču pēc dažu kritiķu aprēķiniem, būtu vajadzīgi apmēram 60 sējumi, lai aptvertu visu viņa radošo mantojumu,” stāsta muzeja pārstāvji.
Andreja Upīša memoriālais muzejs
Brīvības iela 38–4, Rīga
Miķeļa Fišera izstāde “Debesis pār Palanku 6 dienas”,
Ievas Krūmiņas izstāde “Vēlmju lauks” un
Dundagas pils lietišķās mākslas kolektīva izstāde “Spilveni kā mākoņi”
Dundagas pilī
līdz 4. septembrim
Fragments no Ievas Krūmiņas 2016. gada darba “Vēlmju lauks”. Autortehika, polietilēna atkritumi, akrils
Lūdz 4. septembrim Dundagas pilī skatāmas trīs jaunas izstādes: Ievas Krūmiņas “Vēlmju lauks”, Miķeļa Fišera “Debesis pār Palanku 6 dienas” un Dundagas pils lietišķās mākslas kolektīva izstāde “Spilveni kā mākoņi” (vadītāja Sandra Dadze).
Mākslinieces, Latvijas mākslas akadēmijas Tekstilmākslas katedras vadītājas Ievas Krūmiņas personālizstāde “Vēlmju lauks” skatītājus ieved smalkā un niansētā teiksmu pasaulē. Darbu tehniskā amplitūda ietver tradicionālo gobelēnu tehniku, filcēšanu, izšūšanu un līdz nepazīšanai pārvērstu atkritumu (polietilēna maisiņi, PET pudeles, plastmasas iepakojumi) pārstrādi unikālā autortehnikā. Izstādes tituldarba ideju māksliniece raksturo: “Iztēlojos, kā varētu izskatīties domu, gribas (iegribu), fantāziju un kaislību slānis, kāds aptver gan atsevišķu indivīdu, gan sabiedrību un pasauli kopumā. Mani mēģinājumi ir to vizualizēt simboliskos un koncentrētos vēlmju laukos, kur sablīvējušās un pārklājušās iztēles projekcijas. Darbu radīšanai izmantotas apzeltītas plastmasas iepakojumu driskas, kas savulaik uz īsu brīdi aptvērušas dažādas manis iekārotas lietas, kas visbiežāk pēc to guvuma un patērēšanas nonāk atkritumu laukos, lai turpinātu savu garo ceļu uz nākotni.”
Ievas Krūmiņas kompozīcijām raksturīgi dziļi intensīvi krāstoņi ar niansētām tonālām pārejām. Viņas darbos tvertais redzējums ir poētisks un dziļi filozofisks, kas kārtu pa kārtai atklājas ilglaicīgā un vairākkārtējā darbu apskatē.
Miķelis Fišers. Debesis pār Palanku 6 dienas III. 2012. Audekls, eļļa
Mākslinieka, Latvijas mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas pasniedzēja, Purvīša balvas ieguvēja Miķeļa Fišera “Debesis pār Palanku 6 dienas” ir gleznu cikls, kas tapis 2012. gada plenērā Palankas ciemā Moldovā, netālu no robežas ar Ukrainu. Toreiz katrā plenēra dienā tapis viens debesu gleznojums. Šie darbi aicina pacelt acis augšup un atgādina par mieru, kas apsedz visu Zemes haosu. “Meklējot noturīgākās attiecības, kas nosaka ainavā valdošās formas un krāsas, es nonāku tuvāk kosmiskās kārtības izpratnei,” saka mākslinieks.
Dundagas pils lietišķās mākslas kolektīva vainags. 2022
Dundagas pils lietišķās mākslas kolektīva izstāde “Spilveni kā mākoņi” ir iekārtota kā atvērta telpa, kas visu izstādes norises laiku mainīsies, klāt nākot jauniem darbiem. Viens izstādes akcents ir spilveni – tie, kas parastie, zem galvas liekamie un izmēros necilie – adatu spilventiņi. Taču izstādē skatītāju sagaidīs arī visa kolektīva kopdarbs – tamborētu ziedu vainags, kurā ikkatra kolektīva dalībniece ir ierakstījusies kā unikāls ziedu komplekts. Tāpēc pēdējais uzskatāms arī par kolektīva pašportretu.
Dundagas pils lietišķās mākslas kolektīvs ir dibināts 2020. gadā. Šobrīd tajā darbojas četrpadsmit dalībnieces, daļa ar ievērojamu individuālu pieredzi aušanā, adīšanā un citos rokdarbos. Kolektīva interešu centrā ir Ziemeļkurzemes tautas lietišķās mākslas mantojums, fokusējoties uz Dundagas un lībiešu krasta tradīciju unikalitāti.
Izstāžu kuratore ir mākslas zinātniece Ieva Kalniņa.
Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 titulu Latvijā izcīna Liepāja
Starptautiska, neatkarīgu ekspertu žūrija, noslēdzošajā kārtā izvērtējot trīs finālistu – Daugavpils, Liepājas un Valmieras – pieteikumus, par konkursa “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” uzvarētāju Latvijā izraudzījusies Liepāju.
Daugavpils, Liepājas un Valmieras pieteikumi konkursa fināla kārtā izvērtēti šādās kritēriju kopās: ieguldījums ilgtermiņa stratēģijā, Eiropas dimensija, kultūras un mākslas saturs, izpildes spēja, sabiedrības iesaiste un pārvaldība.
Konkursa žūrijā darbojas deviņi Eiropas Parlamenta, Eiropas Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Reģionu komitejas atlasīti eksperti, kā arī divi nacionālie eksperti, kurus izvirzījusi Nacionālā kultūras padome un Kultūras ministrija.
Jau ziņots, ka pirmajā konkursa kārtā savus pieteikumus Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027. gada titulam bija izvirzījušas 9 Latvijas pilsētas: Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre un Valmiera. 2021. gada jūlija sākumā starptautiska un neatkarīga ekspertu komisija tālākai dalībai konkursā izvirzīja Daugavpils, Jūrmalas, Liepājas un Valmieras pilsētu; Jūrmalas pilsēta 2021. gada rudenī paziņoja par savu izstāšanos no konkursa.
Liepāja Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu Latvijai ieguvusi jau otro reizi. Tālajā 2008. gadā pieteikumus Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 atlasei iesniedza Rīga, Cēsis, Jūrmala un Liepāja. 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas gods tika piešķirts divām pilsētām – Latvijas galvaspilsētai Rīgai un Ūmeo pilsētai Zviedrijā.
2022. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētu titulus nes Novisada (Serbija), Kauņa (Lietuva) un Eša pie Alzetas (Luksemburga); 2023. gadā – Elefsina (Grieķija), Timišoara (Rumānija) un Vesprēma (Ungārija). 2024. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas atradīsies Tartu (Igaunija), Bādišla (Austrija) un Bodo (Norvēģija); savukārt 2025. – Hemnica (Vācija) un Nova Gorica (Slovēnija), savukārt 2026.gadā – Oulu (Somija) un Trenčīna (Slovākija).
Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir ik gadu kopš 1985. gada. To ikgadēji piešķir ne vairāk kā vienai pilsētai katrā no divām ES dalībvalstīm, ņemot vērā īpašā kalendārā noteiktu secību. Šis kalendārs paredz, ka 2027. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir divām dalībvalstīm – Latvijai un Portugālei. Katra no minētajām divām valstīm izrauga vienu pilsētu, kurai piešķir Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, pamatojoties uz starptautiskas un neatkarīgas žūrijas atlases ziņojumā izklāstītajiem ieteikumiem, un ne vēlāk kā 4 gadus pirms Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma gada par piešķiršanu paziņo Eiropas Parlamentam, Eiropas Savienības Padomei, Eiropas Komisijai un Eiropas Reģionu komitejai.
Abas jaunizvēlētās Eiropas kultūras galvaspilsētas pēc žūrijas vērtējuma pretendēs arī uz Melinas Merkuri vārdā nosaukto naudas balvu 1,5 miljonu eiro apmērā.
Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027
Izdevniecība “Liels un mazs” Ukrainas atbalstam laidīs klajā bilžu grāmatu
“Karš, kurš pārvērta Rondo”
Izdevniecība “Liels un mazs” latviešu valodā izdos ukraiņu autoru Romanas Romanišinas (Романа Романишин) un Andrija Lesiva (Андрій Лесів) bilžu grāmatu bērniem “Karš, kurš pārvērta Rondo”, kuru no ukraiņu valodas tulkojis Māris Salējs. Visi ieņēmumi no grāmatas pārdošanas tiks ziedoti Ukrainas atbalstam.
Pašlaik grāmatu iespējams iegādāties iepriekšpārdošanā mājaslapā lielsmazs.lv, bet no 23. maija visos lielākajos grāmatu veikalos Latvijā.
Ukraiņu mākslinieki šo bilžu grāmatu radīja neilgi pēc tam, kad 2014. gadā Krievija okupēja Krimas pussalu un sākās karš Austrumukrainā. 2015. gadā tā saņēma Starptautiskā Boloņas bērnu grāmatu tirgus balvu (Bologna Ragazzi Award) kategorijā “Jaunie apvāršņi” (New Horizons), ko žūrija piešķir īpaši novatoriskai bērnu grāmatai.
Skaistajā dziedošo puķu pilsētā Rondo valda gaisma un krāsas. Karš atnes iznīcību un tumsu. Trīs draugi – mazais spīdeklītis Danko, balonu sunītis Fabians un papīra putns Zvaigzne šajās briesmās šķiet trausli un bezspēcīgi, tomēr nepadodas. Viņi atklāj efektīvu aizsardzību pret kara tumsu - gaismas spēku. Ar visu Rondo iedzīvotāju palīdzību Danko, Zvaigzne un Fabians uzbūvē milzīgu gaismas mašīnu, kas izkliedē tumsu un aptur karu. Grāmata “Karš, kurš pārvērta Rondo” mākslas tēlos atspoguļo gan kara absolūto ļaunumu, gan humānas vērtības un ir veltījums mieram.
Grāmatas tapšanā iesaistītie – tulkotājs Māris Salējs, izdevniecības “Liels un mazs” komanda, kā arī sadarbības partneri – papīra ražotāji un piegādātāji Arctic Paper un Antalis, un “Jelgavas tipogrāfija” – darbojas bez atlīdzības un ieguldot savus līdzekļus, savukārt gāmatnīcu tīkli “Jāņa Rozes grāmatnīcas” un “Globuss” nepiemēros grāmatai veikala uzcenojumu, līdz ar to visi ieņēmumi no pārdošanas tiks ziedoti Ukrainas atbalstam ar fonda ziedot.lv starpniecību.
“Kad marta vidū izdevniecība “Liels un mazs” Starptautiskajā Boloņas bērnu grāmatu tirgū tika atzīta par labāko bērnu grāmatu izdevēju Eiropā, jau bija sācies karš Ukrainā. Daudzi kolēģi un jo īpaši žurnālisti man jautāja, kā runāt ar bērniem par karu. Mana atbilde ir – caur grāmatām! Es nezinu, vai pasaka tēlu un krāsu valodā var izskaidrot bērniem, kas ir karš, bet – šī grāmata noteikti palīdzēs sarunāties par to, par ko nerunāt nav iespējams,” saka “Liels un mazs” direktore Alīse Nīgale.
