Foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Arterritory.com

04.10.2021

Ivetas Gabaliņas personālizstāde “Riti raiti rīta rasa”
ISSP Galerijā
7. oktobris–18. novembris

No 7. oktobra līdz 18. novembrim ISSP Galerijā būs skatāma fotogrāfes Ivetas Gabaliņas personālizstāde “Riti raiti rīta rasa” – vizuāla dienasgrāmata, kas atklāj pirtī iešanu kā garīgu praksi un ceļu uz sevis pieņemšanu.

Fotogrāfe Ivetas Gabaliņas jaunākā personālizstādē “Riti raiti rīta rasa” pievēršas latviešu pirts dziedniecības praksei, kurā ķermenis, prāts un gars tiek dziedināts, izmantojot augus, mutvārdu folkloru un gremdēšanos aukstā ūdenī. Izstādē aplūkojami mākslas darbi, kas tapuši vairāku gadu garumā, autorei izzinot pirtošanās tradīciju. Tos var uzlūkot kā sava veida dienasgrāmatu, kurā nejaušas piezīmes mijas ar dziedinošām atklāsmēm.

“Kāda vieda pirtniece reiz teica, ka pirts ir transformācijas vieta, bet man tā ir kļuvusi par sevis pieņemšanas telpu. Pirts māca mani pieņemt vispirms pašai savu ķermeni ar visām vātītēm un šķietamiem nesmukumiem, kas uzslāņojušies neapzinātu vārdu un priekšstatu rezultātā. Pirts māca redzēt otru kā sevis daļu bez vērtēšanas un nosodījuma. Bet visvairāk pirts māca sevī ieraudzīt avotu, kas plūst no zemes dzīlēm, nevardarbīgi piedāvājot cilvēkiem ūdeni. Ņemiet, dzeriet un dzīvojiet,” aicina Iveta Gabaliņa.

Lai arī pirtī iešanas labvēlīgā ietekme uz cilvēka ķermeni un garu pazīstama jau gadsimtiem, izstāde “Riti raiti rīta rasa” balstīta autores pašas pieredzē, iepazīstot Latvijas pirtniekus un jūtīgi atainojot viņu sargāto tradīciju. Izstādē apskatāmās fotogrāfijas attīstītas augu novilkumos, izceļot pirtošanās radīto saikni starp cilvēku un dabu.

Izstādes atklāšanā, 6. oktobrī, no plkst. 18.30 notiks performances sadarbībā ar laikmetīgās dejas māksliniecēm Annu Novikovu un Rūtu Pūci.

ISSP Galerija https://www.facebook.com/events/638079274273734/
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k-3

 

Diskusija “Aukstā kara mantojums Baltijā un ārpus tās”
Tiešsaistē
7. oktobrī

Irbenes Radioteleskops RT-32. Akustiskās telpas laboratorija (2001 / 2021). Rasa Šmite, Raitis Šmits, no topošā VR mākslas darba

7. oktobrī plkst. 18.00 tiešsaistē notiks Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkota diskusija “Aukstā kara mantojums Baltijā un ārpus tās”.

Diskusija noritēs Facebook tiešsaistē, pieejama arī visiem tiem, kam nav savs profils Facebok vietnē. Tās dalībnieki: Egle Rindzevičūte, Kati Lindstrēma, Raitis Šmits, Hilka Hiopa, Lināra Dovidaitīte un Ele Kārpentere.

Moderatores: Ieva Astahovska, Linda Kaljundi.

Līdzās virknei visdažādāko postpadomju uzslāņojumu mūsdienu realitātē, padomju laiks ir atstājis redzamus nospiedumus arī noteiktu tehnoloģiski politisko infrastruktūru ainavās Baltijas valstīs. Kā svešas varas relikti tajās saglabājušās gan pamestu, sabrukušu vai iznīcinātu militāri industriālo būvju paliekas, gan tādi vidē joprojām neparasti un nereti problemātiski objekti kā Irbenes radioteleskops Latvijā un Ignalinas atomreaktors Lietuvā. Dažkārt dēvēts par aukstā kara jeb disonējošo mantojumu, tas liecina par sarežģītajām koloniālajām attiecībām, kas pastāvēja starp padomju centru un perifērijām. Taču tas liek domāt arī par to, kā iesaistīt šos objektus starpdisciplinārās sadarbībās vai kā mazināt to degradējošo ietekmi uz vidi un ekoloģiju mūsdienās.

Lūkojoties uz to no antropocēna laikmeta, planetāru rūpju un dekolonizācijas perspektīvas, tiek meklēti risinājumi, kā šo mantojumu nevis ignorēt vai izdzēst no ainavas, bet transformēt un rast tam jaunas izmantošanas stratēģijas, lai pielāgotu šodienas tehnoloģiskajiem, sociālajiem un kultūras apstākļiem. Šo jautājumu risināšanai pievēršas ne vien ģeogrāfijas, tūrisma, vēstures, vides zinātnes un tehnoloģiju speciālisti, bet tie ir aktuāli arī mūsdienu kultūras mantojuma saglabāšanas un mākslas kontekstā.

Šī ir ceturtā diskusija projekta “Pārdomājot postsociālismu caur postkoloniālismu Baltijā” ietvaros.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

 

Koncertizstāde “Samtaini Zaļš” / Latvijas Radio koris. Reinis Zariņš.
mākslas centrā Zuzeum
7. un 8. oktobrī

7. un 8. oktobrī, 19.00 mākslas centrā Zuzeum gaidāma neparasta koncertizstāde “Samtaini zaļš”. Mirklīgas, skaņu krāsās pierakstītas gleznas mīsies ar jau audeklā zīmētiem ritmiem, Jāņa Ivanova vokālā lirika saspēlēsies ar Imanta Zemzara klavierminiatūrām, bet Latvijas Radio kora balsis – ar pianista Reiņa Zariņa vārdos netveramo skārumu. Rudens ainavu pēc Jāņa Ivanova atstātajiem skaņu / krāsu metiem bagātinās gaismu māksliniece Jūlija Bondarenko, bet apcere un vērojums, baudot skaņugleznas vizuālās mākslas izstādē, lai iegulst kā individuāla pieturzīme savādi plaukušajam rudenim.
Kā lakoniskas vīzijas katrs skaņdarbs izzīmēs atšķirīgu noskaņu un virknēsies līdzās mākslas centrā Zuzeum skatāmajiem mākslas darbiem.
Koncertizstādes diriģents - Sigvards Kļava.

Mākslas centrs Zuzeum
Lāčplēša iela 101. Rīga

 

Alises Sondores personālizstāde “Kāda iespēja”
Rīgas Mazākajā galerijā
8. oktobris3. decembris

No 8. oktobra līdz 3. decembrim Rīgas Mazākajā galerijā norisināsies mākslinieces Alises Sondores personālizstāde “Kāda iespēja”, kurā galerijas skatlogs tiks pārveidots par improvizētu, kinētisku loteriju.

Izstādes norises laikā ikvienam tās apmeklētājam būs iespēja piedzīvot satraucošo gaidīšanas procesu un novērot galerijas skatlogā jautri lēkājošās bumbiņas. Ja nu šoreiz paveiksies un izdosies izvilkt lielo laimestu? Site-specific instalācija “Kāda iespēja” komentē gan vēlmi riskēt un tieksmi pēc azarta sekmēta adrenalīna, gan naivo ļaušanos loterijas burvībai.

Alise Sondore par izstādi izsakās: “Varbūtība tikt uzņemtam kanonā Svēto lietu kongregācijas ekspertu komisijas vārdā, esot divas reizes lielāka nekā vinnēt loterijā. Tapt zibens saspertam – piecas reizes lielāka. Kas cits ir veiksme un nelaime, ja ne skaitliska vērtība matemātiskā statistikā? Ticība brīnumam ir tik liela, cik ilgs ir bumbiņas ceļš līdz izlozes rezultātam. Balstoties uz skaitļiem, iznākums solās būt nelabvēlīgs. Taču, ja gaidīšanas brīdis pirms izšķirošā rezultāta paziņošanas ir nebeidzams, loterijas biļetē iezīmētais brīnums neizdziest. Lai to pasludinātu par svēto, Pāvestam nepieciešams atzīt divus ar kandidātu saistītus brīnumus. Tā tik vien saka, ka zibens divreiz vienā vietā nesper. Šis varētu būt daudzsološs sākums.”

Izmantojot humoru, atsaucoties uz globāli nozīmīgiem procesiem un sabiedrības paradigmu pētniecību, šajā un citos savos darbos Alise Sondore rada pati savu amizantu pasauli, kurā mākslas darbi un to skatītāji kļūst par vienotas spēles elementiem.

Izstādes kuratore: Auguste Petre.

Rīgas Mazākā galerija
Aristida Briāna iela 9, Rīga

 

Somu fotogrāfu izstāde “Starp varavīksnes galiem
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
8.oktobris–14. novembris

Juuso Westerlund. Heartbeats

No 8. oktobra līdz 14. novembrim Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs būs skatāma trīs somu fotogrāfu Johannesa Romppanena, Aki Sinikoski un Jūso Vesterlunda izstāde “Starp varavīksnes galiem”.

Fotoizstāde “Starp varavīksnes galiem” ir trīs somu fotogrāfu un vienlaicīgi arī tēvu fotostāsti par saviem bērniem un par to, kā ir būt tēvam. Kādam tas ir dramatiskāk, kādam komiskāk un kādam liriskāk, tieši tāpēc visi kopā šie fotogrāfi veido pasakainu stāstu par savu bērnu pasaules izzināšanu un pieaugšanu.

Mēdz būt tādi pēkšņi maģiski mirkļi, kurus mēs saglabājam savās atmiņās – putekļi, kas spēlējas saules gaismā, mīļa cilvēka roka, kas glāsta mūsu matus, kad izliekamies, ka vēl esam aizmiguši, neaprakstāma pārliecība, ka uz īsu brīdi visa pasaule atrodas īstajā vietā un īstajā laikā - bezrūpīga tomēr droša, sajūta, ka es mīlu un mani mīl. Šīs piedzīvotās atmiņas nav iespējams atsaukt piespiedu kārtā, taču, kļūstot par vecākiem, mēs saņemam īslaicīgu piekļuvi krūtīs sāpošajai bērnības svētlaimei. Apzinoties savu ievainojamību, zinot, ka nevaram savus bērnus pasargāt no bēdām un raizēm, mēs dodam viņiem savu beznosacījuma mīlestību.

Izstāde “Starp varavīksnes galiem” iepazīstinās skatītāju ar Johannesa Romppanena (Johannes Romppanen) princesei cīnītāju Lilju (Lilja), princesi, kura nerunā, princesi, kura nestaigā, princesi, kurai būs nepieciešama palīdzība visu mūžu. Bet tam visam pāri princesi Lilju – meiteni un meitu, kurai drīz paliks astoņi gadi, meiteni, kura spēj izdarīt izvēles ar acu skatienu un labāk kā citi iepazīt apkārtni ar savu dzirdi, māsu, kura var spēlēties ar saviem brāļiem, meitu, kuru mīļo par to, kas viņa ir un ko spēj izdarīt, nevis par to, kas viņa nav un ko viņa nespēj.

Aki un Astrīdas Sinikoski (Aki & Astrid Sinikoski) fotogrāfiju sērija “Jaunie spoki” (New Gosts) attēlo tēva un meitas attiecības un viņu mēģinājumus izprast dzīvi, pārmaiņas un laika ritējumu. Fotogrāfijas uzdod jautājumus par identitāti, pilngadību, bērnību, dzīvi un nāvi - kādus uzvedības paraugus, ideālus un nākotnes scenārijus mēs radām viens otram? Tēvs un meita savu spoku izpēti kā mākslinieku duets veic kopš 2011. gada. Un viss darbs kopumā tiks publicēts 2058. gadā, kad Aki apritēs 80 un Astrīdai 50 gadu.

Jūso Vesterlunds fotografē savus divus augošos dēlus tā it kā fotogrāfiju sērija “Sirdspuksti” (Heartbeats) būtu dzejoļi, kurus viņš nav mācējis uzrakstīt. Dzejoļi par zēna gadiem, ilgām, nevainību, ievainojamību un mirstību. Šis darbs cenšas uzdot jautājumus, kas ir fundamentāli katra cilvēka pieredzei, bet uz kuriem mēs, iespējams, esam pazaudējuši atbildes, kļūstot vacākiem - ko nozīmē bērnība un kā jūtas tajā esošie?

Kuratore: Tūla Alajoki (Tuula Alajoki)

Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8, Rīga

 

Rasas Šulcas personālizstāde “Parasomnija”
Liepājas muzejā
8. oktobris30. decembris

Rasa Šulca. Solveiga. 2017. Audekls/ eļla, 160 x 210 cm. Foto: Didzis Grodzs

No 8. oktobra līdz 30. decembrim Liepājas muzejā mazajā izstāžu zālē būs skatāma mākslinieces Rasas Šulcas personālizstāde “Parasomnija”. Tajā apskatāmais mākslas darbu cikls - gleznas un video - atveido brīdi, kad cilvēks atsvabinājies no apkārtējās pasaules reālijām, fokusē uzmanību uz savu iekšējo pieredzi.

Izstādes nosaukumam izvēlēts termins, kas apzīmē bezmiegu jeb miega traucējuma veidu. Taču runa izstādes kontekstā šoreiz būs par stāvokli, jeb prāta nekontrolētu ekspresiju, kas cilvēku vedina pie iekšējas apskaidrības brīžiem, kaut kur starpzonā starp sapni un apzinātību, skaidro pati māksliniece.

Cilvēki būdami aizmiguši ir spējīgi ne tikai uz vienkāršu murmināšanu vai krākšanu. Dažkārt cilvēks miegā veic darbības, kuras nekad dzīvē nav veicis, turklāt profesionālā līmenī. Lī Hadvins, mākslinieks, kurš pasaules slavu ir iemantojis ar savu neparasto darba metodi, proti, zīmēšanu miegā - dienā strādā slimnīcā, bet naktī pārvēršas par mākslinieku, kurš rada “dīvainus un fantastiskus mākslas darbus”. Interesantākais ir tas, ka, būdams nomodā, Hadvins pat ne tuvu nespēj uzzīmēt kaut ko līdzīgu tam, ko rada naktī.

“Dažkārt cilvēks nonāk kādā neparastā stāvoklī starp miegu un nomodu, kad, atbrīvojies no spriedzes pēc smagas dienas, savienojas ar savu iekšējo es. Kad pēkšņa gaisma apžilbina prātu un mēs “redzam” kaut ko tādu, ko līdz šim neesam redzējuši,” par personālizstādes “Parasomnija” māksliniecisko ieceri stāsta Rasa Šaulca.

Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja

 

Mākslas terapeites Džūlijas Volonts kolāžas darbnīca
“Māksla būt: izzinot cilvēciskās pieredzes caur kolāžu”
Lūznavas muižā
8.–10. oktobris

No 8. līdz 10. oktobrim Lūznavas muižā norisināsies kolāžas darbnīca ar mākslas terapeiti Džūliju Volonts, kurā aicināti piedalīties gan mākslas terapijas studenti un profesionāļi, gan ikviens interesents, kurš vēlas ar radošu tehniku palīdzību labāk izprast sevi un atrast veidus, kā ļaut sev justies labāk, izmantojot mākslas terapijas metodes.

8.–10. oktobrī mākslas terapeites Džūlijas Volonts (Julia Volonts, ASV) darbnīcā “Māksla būt: izzinot cilvēciskās pieredzes caur kolāžu” dalībniekiem būs iespēja atklāt kolāžu kā radošu instrumentu, ar kura palīdzību pievērsties pašizziņai, procesa gaitā pietuvojoties sev un atbrīvojoties no idejas par autorību un rezultāta māksliniecisko vērtību. Kolāžas tiks veidotas gan individuāli, gan grupās, bet darbnīcu noslēgs diskusija, kurā tiks pārrunāts paveiktais un kolāžas tehnikas kā paņēmiena iespējas iekšējo norišu izprašanai un atspoguļošanai.

“Lai izpētītu dažādos cilvēciskās pieredzes slāņus, kolāžai izvēlos attēlus, kas pēc būtības šķiet minimālistiski un abstrakti. Mākslas terapijai kolāža ir piemērots paņēmiens, jo tās materiāli ir pieejami un vienkārši pielietojami. Kolāžas veidotājam nav jābūt tehniskām iemaņām mākslā un nav jāattaisno nez kādas paša uzliktās gaidas, tā vietā koncentrējoties uz atrastajiem un izvēlētajiem attēliem, lai paustu savas domas, izjūtas un pieredzi,” stāsta mākslas terapeite Džūlija Volonts, kuru pašu tieši kolāžas tehnika pirms 10 gadiem pamudinājusi pievērsties mākslas terapijas padziļinātām studijām.

Darbnīcas vadītāja Džūlija Volonts ir sertificēta mākslas terapeite no Ņujorkas. Ieguvusi maģistra grādu profesionālās mākslas terapijas studijās Ņujorkas Vizuālās mākslas skolā, viņa uzkrājusi pieredzi darbā gan izglītības, gan sabiedriskajā un privātajā sektorā. 2019. gadā Volonts ieguva Fulbraita stipendiju, lai attīstītu pētniecību par posttraumatiskā stresa saistību ar starppaaudžu traumām Latvijā. Viņa lasa vieslekcijas Rīgas Stradiņa universitātē un vada mākslas terapijas nodarbības un grupas Resursu centrā sievietēm “Marta”. Volonts ir bijusi Ņujorkas Mākslas terapijas biedrības valdē un piedalījusies vairākās mākslas terapijas izstādēs Ņujorkā.

ISSP galerija / Lūznavas muiža
Pils iela 8, Lūznava

 

Ingas Melderes un Emelie Luostarinen radošā darbnīca/izstāde
“Dēstu pelni, jeb krāsu pigmentu iegūšana no dabas materiāliem”
galerijā LOW
10. oktobris–12. novembris

No 10. oktobra līdz 12. novembrim galerijā LOW norisināsies radošā darbnīca/izstāde “Dēstu pelni, jeb krāsu pigmentu iegūšana no dabas materiāliem”. Darbnīcas vadītāju un ekspozīcijas izpildītāju lomā darbosies divas Somijā rezidējošas gleznotājas Inga Meldere un Emelie Luostarinen un darbnīcas/izstādes apmeklētāji.

Ekspozīcijas centrā būs improvizēta laboratorija, kurā mākslinieču vadībā skatītāji būs aicināti līdzdarboties pigmentu iegūšanā no dabas materiāliem, kā arī tos izmēģināt turpat uz galerijas baltajām sienām.

Radošā darbnīca/izstāde “Dēstu pelni, jeb krāsu pigmentu iegūšana no dabas materiāliem”, meklējama kaut kur starp alternatīvo zināšanu apguves ceļiem un pārtikas ķīmijas kursu, starp izmaksās pieticīgas “gleznotāja kastes” aprīkošanu un jaunu pavārmākslas alternatīvu, prasmīgu, marginalizētajām industrijām pakļāvīgu, procesu apgūšanu.

Pigmentu iegūšana no dabas materiāliem ir videi 100% draudzīgs process, kurā, lai radītu krāsvielu, kā izejmateriāls tiek izmantots viss zemē un uz zemes atrodamais: koki, lapas, sēnes, ķērpji, augļi, dārzeņi, saknes un ziedi, kas apvienots vai izcelts īpašā vārīšanas ritmā. Baltijas augu pigmentu krāsu palete nav koša, bet ļoti niansēta. Dzeltenā, pelēkā variācijas ir pārsteidzošas un savā daudzpusīgajā vienmuļībā pat nedaudz uzbudinošas. Lavandas zilganums viegli transformējas gaišā piparmētras pastelī, pīlādža sarkanums - blāvā, gandrīz neredzamās tintes substancē… Rezultāts nebūs satricinošs, agresīvi uzbrūkošu krāstoņu karuselis, bet drīzāk, tuvinājums meditatīvi maigam un pat apnicīgam reibumam.

Darbnīcas veidotāju iecere ir niansētā un dinamiskā pigmentu iegūšanas procesa nesteidzīga pārtapšana vizuālās mākslas ekspozīcijā, kas rosinātu novērtēt ne tikai alternatīvās mācīšanās jaunu un lietderīgu zināšanu apguvi klātienē, bet arī tās terapeitiskos “blakusefektus”.

Radošās darbnīcas/izstādes centrā atradīsies improvizēta laboratorija, kurā norisināsies vārīšanas process. Ugunsdrošas plītis, duļķainu šķidro pigmentu burkas, filtri, tvaicētu augu smarža, gatavo pigmentu masas, baltas galerijas sienas ar aicinājumu izmēģināt nule iegūto materiālu, abstrakti triepjot vai mērķtiecīgi komponējot turpat uz īpaši šim procesam paredzētām plaknēm. Izstāde visu ekspozīcijas laiku tiks papildināta ar jaunieguvumiem - pigmentiem. Lai nodrošinātu procesa veiksmīgi ražīgu nepārtrauktību, izstādes apmeklētāji tiek laipni aicināti iesaistīties.

Galerija LOW
Lāčplēša iela 78A (virs automazgātuves), Rīga

 

Mākslinieku apvienības “4K” izstāde konservatīviem skatītājiem “Konservi”
Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā “Zirgu pasts”
Līdz 10. oktobrim

Līdz 10. oktobrim Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā “Zirgu pasts” skatāma mākslinieku apvienības “4K” izstāde konservatīviem skatītājiem “Konservi”.

Izstādē apskatāmie darbi attēlo “objektīvo” realitāti kā to tradicionāli mēdz darīt mākslinieki gan teātrī, gan vizuālajā mākslā. Mākslinieki estetizēti iemūžina mirkli un ar mākslas palīdzību šo mirkli paildzina, tomēr izrādās, ka skaistais mirklis jau ir beidzies, tas ir izrādījies īslaicīgs un pārtapis par neglīto.

Mākslinieku mērķis ir likt skatītājam aizdomāties par konservatīvismu sevī pašā. Cik lielā mērā šie uzskati nosaka to, kā uztveram mākslu, teātri un kultūru vispār?

Izstāde ir iecerēta un īpaši radīta LKA skatuves un audiovizuālās mākslas festivālam “Patriarha rudens”. Tā veidota kā atbilde iepriekšējā gada festivāla ietvaros veidotajai izstādei “Īpašās vajadzības” LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, kas tika veltīta tēmai par sieviešu tiesībām teātrī.

Izstādē piedalās Madara Mela, Katrīna Ieva, Andris Kaļiņins, Ieva Stalšene.

LKA Teātra māja “Zirgu pasts”
Dzirnavu iela 46, 2. stāva foajē, Rīga

 

Igaunijas mākslinieku izstāde “Mūza”
mākslas galerijā MuseumLV
līdz 6. novembrim

Līdz 6. novembrim mākslas galerijā MuseumLV skatāma Igaunijas tēlnieka Tauno Kangro un gleznotāju Jurija Horeva un Eduarda Zentsika izstāde “Mūza”, kur savos darbos mākslinieki lielu uzmanību veltījuši savas iedvesmas avotiem. Mūza - tā ir oda sajūsmai par savām mūzām un viņu līdzdalības atzīšana mākslas procesos.

Izstāde “Mūza” laikmetīgās mākslas cienītājiem piedāvā plašu ieskatu mākslinieciskajos meklējumos. Eduards Zentsiks, kurš ir zināms ar savu vieglumu darbojoties dažādos stilos un mākslas virzienos, piedāvās ienirt maģisku portretu sērijā. Zentsiks neslēpj savu mūzu atrašanās vietu – Feju maģisko zemi un mītisko pasauļu tumšos nostūrus. Darbus no dažādām sērijām vieno stilistika, kas liek atsaukties uz klasisku modernismu un Pre-rafaelītiem. Savukārt Jurijs Horevs stāsta apmeklētājiem par iespaidiem un emocijām, sazinoties ar savām mūzām. Gaisīgas formas, tīras krāsas, reizumis mākslinieka rokraksta shematiskums ļauj pa īstam sajust viņa varoņu raksturu spēku. Horeva sievietēm nepiemīt tikai fiziskais skaistums – katru no viņām raksturo personība, pagātne, viedoklis par notiekošo pasaulē, kamēr mākslinieku nodarbina viņu galvas pagriezienu pētīšana. Dzīvais klasiķis un leģenda Tauno Kangro, attīstot gaisīguma un mūzu debesu izcelsmes tēmu, pievienos telpiskumu ar saviem plastiskajiem darbiem. Tēlnieka meistarību, piešķirot metālam elastību un vieglumu, ņemot vērā tā fizisko cietību, var pielīdzināt dievišķai iedvesmai. Kangro mākslas darbos notvertās mūzas, ir kā sastingušas skatītāju dēļ, lai tie varētu pamanīt vissīkākās, iedvesmu dāvājošās detaļas.

Mākslas galerija MuseumLV
Andreja Pumpura iela 2, Rīga

 

Daniela Hengsta virtuālās realitātes izstāde “Ziedošā mīlestība”
RIXC galerijā
līdz 13. novembrim

Daniels Hengsts. Ziedošā mīlestība, 2021. Verkleicas festivāls, Halle / Vācija. Foto: Falks Venzels (Falk Wenzel)

Līdz 13. novembrim RIXC galerijā skatāma Berlīnē dzīvojošā mākslinieka Daniela Hengsta (Daniel Hengst) virtuālās realitātes izstādes “Ziedošā mīlestība”.

Izstādes “Ziedošā mīlestība” norises laikā RIXC galerija kļūst par asociatīvu siltumnīcu, kuru piepilda rozā gaisma. Apmeklētāji aicināti pieredzēt virtuālo purvu, saredzēt turpat augošos augus, kā arī to veidotos zvaigznājus. Nedraudzīgā nevērība pret skatītāja virtuālo ķermeni liek pārtapt viņa pieredzei par bezķermenisku skatienu. Tā ir virtuāla daba, kuru mums, iespējams, būs nepieciešams pieredzēt šādā veidā, lai pamazām atvadītos no šo augu dabiskās dzīves vietas.

Mākslinieks radījis virtuāli imersīvu vidi, kurā augu attēli tiek parādīti sievietes elpas ritmā. Tad mēs ieraugām bildi ar augu tā orģinālajā atrašanās vietā. Skatiens koncentrējas uz šo augu morfoloģiju. Lēnām skatītājs tiek pārvietots cauri virtuālajai videi un pēc minūtes gaisma pārtop par reāla izskata dienasgaismu.

Nedraudzīgā nevērība pret skatītāja virtuālo ķermeni, kā arī turpmākas mijiedarbības neesamība ar pasauli, liek pārtapt viņa pieredzei par bezķermenisku skatienu. Klātbūtne prombūtnē. Tuvība bez pieskāriena. Tā ir virtuāla daba, kuru mums iespējams būs nepieciešams pieredzēt šādā veidā, lai pamazām atvadītos no šo augu dabiskās dzīves vietas – mūsu kaislīgās mīlestības vārda pret tiem. Darbs ir ģeneratīvs un apmeklētājs to var aplūkot tik ilgi cik vēlas.

VR darbs “Ziedošā mīlestība” tiek izstādīts RIXC Mākslas un zinātnes festivāla “PostSenosrium” ietvaros.

Daniels Hengsts (1981, Leipciga, Vācija) ir jauno mediju mākslinieks no Berlīnes, kura mākslas darbi parasti tiek radīti performanču mākslas kontekstā. Kopš 2015. gada viņš veido mākslas darbus virtuālajā realitātē, kā arī video un skaņas instalācijas, skaņas performances, mākslas pētniecības projektus un projektus tīmeklī. Viņa darbos tiek apskatīts tehnoloģiju potenciāls mainīt sabiedrību, ņemot vērā arī tās būtnes, kas nav cilvēki.

RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga

 

Daiņa Pundura darbu ekspozīcija “Uzbūves nojaukšanai”
Rīgas Porcelāna muzeja skatlogos
Līdz 14. novembrim

Rīgas Porcelāna muzeja skatlogos līdz 14.novembrim skatāma Daiņa Pundura darbu ekspozīcija “Uzbūves nojaukšanai”.

Dainis Pundurs ir viens no vadošajiem keramiķiem Latvijā. Veido gan monolītus lielformāta darbus, gan smalkas un trauslas struktūras, kas paredz dažādas variācijas iespējas. Savos darbos mēdz ietvert asociatīvi tveramus simbolus, kas apvienojumā ar ģeometriskai abstrakcijai un minimālismam tuviem izteiksmes līdzekļiem rada delikātus, bet ietilpīgus vēstījumus.

Par topošo ekspozīciju mākslinieks stāsta: ““Uzbūvēm” ir gan nosacījumi, gan daudzveidības iespējas. Nosacījumi - telpas parametri, detaļu krāsa un izmēri, gravitācijas spēka virziens, autora inteliģences robežas un estētikas izjūta. Iespējas - neskaitāmi varianti pelēko, rozā un balto porcelāna stienīšu secībai to savstarpējā sakārtojumā. “Uzbūvēm” ir attāla radniecība ar guļbaļķu ēku baļķu pamīšus guldīšanas principu. Tas tuvina šos objektus nepabeigtām miniatūrām arhitektūras formām - porcelāna maketiem, kuros iztēlē ir iespējams īslaicīgi iejusties savdabīgā dzīves telpā. Šo formu būvniecība ir uzmanības, kustību koordinācijas un šķietami nejaušu izvēļu spēle un to var spēlēt atkārtoti aizvien jaunās porcelāna stieņu sakārtojuma variācijās. “Nojaukšana” ir neizbēgama “uzbūvju” sastāvdaļa un spēles nosacījums.”

Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga

 

15. starptautiskā mazo formu porcelāna izstāde “Augi”
Rīgas Porcelāna muzejā
Līdz 14. novembrim

Dainis Lesiņš. Zelta zivtiņa ar citronu. 2021

Rīgas Porcelāna muzejā līdz 14. novembrim norisinās 15. Starptautiskā mazo formu porcelāna izstāde “Augi”. “Reiz kādā darba intervijā mani pārsteidza jautājums: ar kādu augu es sevi asociēju? Līdz šim nebiju iztēlojusies sevi kā augu vai saskatījusi līdzības. Dzīvojot pilsētvidē, no augiem varam kļūt atsvešināti, bet atrodoties dabā, no jauna atkārst tās arhetipisko varu pār mums un neizbēgamo savstarpējo saistību,” tēmas izvēli komentē izstādes kuratore Ieva Nagliņa.

Dalībai izstādē tika saņemti 47 pieteikumi no 17 dažādām valstīm un atlasīti 27 autoru darbi, pārstāvot tādas valstis kā Baltkrievija, Čehija, Honkonga, Igaunija, Krievija, Latvija, Lielbritānija, Polija, Rumānija, Taivāna, Turcija un Vācija. Mākslinieki augu tēmu ir risinājuši dažādi – gan izmantojot dabas formu estētiskās kvalitātes un to rosinātās asociācijas, gan arī pievēršoties biomehānikas, ekoloģijas tēmām un risinot tās apcerīgi vai sociālkritiski. Lai arī darbi ir nelieli, tie sevī koncentrē konkrētu autora domu, pasaules skatījumu un demonstrē dažādas porcelāna apstrādes tehnikas. Īpaši izceļami Latvijā strādājošu vai no Latvijas nākušu autoru darbi, kas šajā izstādē ir pārstāvēti kuplā skaitā: Juris Bergins, Dace Blūma, Ilze Emse-Grīnberga, Katerina Geiduka, Dainis Lesiņš, Inese Margēviča, Eleonora Pastare, Valda Podkalne, Juta Rindina, Jekaterina Sazonova, Ivanda Spulle-Meiere, Agnese Sunepa un Elita Taube. Daļa no tiem ir jaunās paaudzes mākslinieki, daļa - jau labi zināmi meistari, tādēļ jo īpaši rosinoši būs redzēt viņus vienkopus, pieņemot izaicinājumu domāt un radīt mazā formā.

Starptautiskā mazo formu porcelāna izstāžu tradīcijā Rīgas Porcelāna muzejā aizsākās 2006. gadā, 2014. gadā tika ieviests jauninājums – strādāt ar konkrētu tēmu, savukārt šogad dalības kritērijos tika ieviestas nākamās izmaiņas – palielināts pieļaujamais darbu izmērs no sākotnējiem 15 cm uz 21 cm. Žūrijas sastāvā strādāja Rīgas Porcelāna muzeja darbinieces un pieaicinātais eksperts - mākslinieks Dainis Pundurs.

Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga 

 

Papildinātās realitātes izstāde “Novatoru klubs”
VEF teritorijā
līdz 30. novembrim

Līdz 30. novembrim VEF teritorijā skatāma Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF) tehnoloģiskajiem sasniegumiem un unikālajam mantojumam veltīta papildinātās realitātes izstāde “Novatoru klubs”.

Izstādē seši latviešu jaunās paaudzes mākslinieki interpretēs dažādus VEF ražotos unikālos izgudrojumus. Santa France izveidojusi savu redzējumu par ēdināšanas kombinātu “Vefietis” (1984), Aleksandrs Breže aplūko radioaparātu VEF-202 (1972), Eltons Kūns piedāvā savu interpretāciju par pedāļu ģeneratoru (1937) un sporta vingrošanas tiesāšanas sistēmu GIMNAST-2 (1979), Elīna Virdziniece attēlo lidmašīnu I-12 (1937) un telefona aparātu TA-68 (1965), gaismas avīzei (1967) klāt ķērusies Kristiāna Marija Sproģe, Gustavs Voldemārs Lociks izstādes apmeklētājus iepazīstinās ar mikroprocesora komplektu UMK-1 (1987).

VEF brīnumainā, futūristiskā pasaule bija pilnīgs pretstats apkārt valdošajai pelēcībai un stagnācijai. Šeit tika īstenoti ievērojami atklājumi un izgudrotas jaunas tehnoloģijas. Milzīgais PSRS tirgus noiets ļāva rūpnīcai uzņemt milzīgus ražošanas apgriezienus - pašā aktīvākajā periodā VEF tika nodarbināti aptuveni 20 000 darbinieku.

Lai motivētu un izceltu rūpnīcas inženieru centienus, tika pasniegti apbalvojumi par novatoriskiem meklējumiem un tika izveidots “Novatoru klubs”, kam par godu nosaukta šī izstāde. “Novatoru klubs” apvienoja tehnoloģiju entuziastus, tajā bija pieejami izglītojoši resursi, bibliotēka ar informāciju par jaunākajiem zinātnes sasniegumiem dažādās valodās, un klubs rīkoja zinātniskās konferences, ekskursijas un pasākumus. Tomēr Novatoru klubu nevar vērtēt viennozīmīgi - tā darbība norisinājās zinātniski tehniskās propagandas pakļautībā, izstrādājot ierīces, kas palīdzēja uzturēt ideoloģisko garu un kontrolēt varas pozīcijas. Taču stagnācija savā veidā arī veicināja radošumu - cilvēki prata atrast veidus, kā apiet ierīcēm apzināti uzliktos limitus (piemēram, antislāpētāju - tas ļāva izbēgt no tā saucamā “zāģa”, kas neļauj uztvert konkrētas radio stacijas).

Gluži kā minēto izgudrojumu autori, arī mūsdienu mākslinieki iet pavisam novatorisku ceļu, izvēloties savu mākslu eksponēt jaunā un vēl maz apgūtā formātā - papildinātajā realitātē. Mūsdienās daudzi VEF apkaimē strādājošie, jaunie informācijas tehnoloģiju uzņēmumi gan iedvesmojas, gan savā ziņā turpina VEF pēctecību, piemēram, Accenture, Mikrotik, LMT.

Izstāde notiek ārtelpās, VEF teritorijā, Brīvības gatvē 214. Papildinātās realitātes izstādi iespējams apskatīt ar viedtālruņa vai planšetes palīdzību, ierīcē lejupielādējot aplikāciju SAN app un to pavēršot pret konkrētu punktu, kurā virtuālais objekts ir novietots. Teritorijā pieejama karte, kā arī izvietoti speciāli apzīmējumi, kas ļauj orientēties ekspozīcijas izkārtojumā.

Izstādes kuratores ir Tīna Pētersone un Maija Rudovska.

VEF teritorija 
Brīvības gatve 214, Rīga

 

Gundegas Rancānes kluso dabu personālizstāde “Klusuma kods”
Rīgas Sv. Pētera baznīcā
līdz 2022. gada 16. janvārim

Gundega Rancāne. Ķirbja zieds. 2021

Rīgas Sv. Pētera baznīcā līdz 2022. gada 16. janvārim skatāma mākslinieces Gundegas Rancānes kluso dabu personālizstāde “Klusuma kods”.

Lai gan māksliniece sevi pārliecinoši pierādījusi ainavu glezniecības žanrā, šajā izstādē būs iespēja aplūkot Gundegas Rancānes klusās dabas.

“Pat tajos brīžos, kad neesmu darbnīcā pie molberta, acis fiksē un noglabā atmiņā mirkļus un sajūtas, kas manā iztēlē iegulstas kā noteiktas noskaņas, kolorīts. Pat šķietami un gaistoši sīkumi – gaismu spēles uz sīpollokiem, kaktā nomesti zābaki, ledū iesalušas ūdenszāles, saules rotaļas ābeļziedos vai pilnmēness vītolos slēpj sevī trauslus dzīves mirkļu kodus, ko vēlos atklāt glezniecībā. Klusās dabas man ir mīļš žanrs ˗ tajās var “ķert” un iemūžināt ikdienas mazos skaistos priekus un baudas. Trauki, ziedi, ēdiens ˗ augļi, zivis, ogas, vīns, kafija… Tomēr glezniecība ir arī process ar nepārtrauktiem jauniem profesionāliem izaicinājumiem. Ir liels prieks, ja šī procesa rezultāts ˗ glezna ˗ spēj arī skatītājā veidot, provocēt asociācijas, atmiņas un vēlmi izzināt iekodēto vēstījumu,” stāsta Gundega Rancāne.

Rīgas Svētā Pētera baznīca
Reformācijas laukums 1, Rīga

 

Sagatavots “Mediācijas gids pieejamības veicināšanai”
SURVIVAL KIT 12 festivāla ietvaros

Lai laikmetīgo mākslu padarītu pieejamāku cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs izstrādājis īpašu informatīvo materiālu - mediācijas gidu laikmetīgās mākslas pieejamībai festivālā SURVIVAL KIT, kurā apkopota svarīgākā informācija par visu deviņu festivāla norises vietu vides pieejamību un tajā skatāmajiem mākslas darbiem. Gidā ir ievietoti apraksti, kas raksturo reālo vides pieejamības situāciju, lai apmeklētāji paši var izvēlēties savām vajadzībām piemērotākās izstādes norises vietas.

Mediācijas gids pieejams bezmaksas gan Latvijas Laikmetīgās mākslas centra mājaslapā, gan visās festivāla norises vietās. Gidā apkopoti mākslas mediatoru sagatavoti rosinoši jautājumi par festivālā skatāmo mākslas darbu tēmām dažādu paaudžu cilvēkiem - aicinām gidus izmantot gan individuāli apmeklējot izstādi, gan kopā ar mākslas mediatoriem, kas sastopami visās festivāla norises vietās pēcpusdienās. Lai pieteiktos sarunai ar mākslas mediatoru (gan individuāliem apmeklējumiem, gan grupām), lūgums sazināties ar mediatoru programmas koordinatori Māru Žeikari m. 29586893, vai rakstot uz mara@lcca.lv

Visu festivāla laiku līdz pat 31. oktobrim interesenti aicināti izmantot iespēju pieteikties mediatoru vadītām ekskursijām festivālā arī personām ar dažāda veida invaliditāti, sazinoties ar festivāla pieejamības projekta vadītāju Lību Bērziņu m. 28649014 vai Māru Žeikari m. 29586893, vai rakstot uz mara@lcca.lv.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

Titulbilde: Aki Astrid Sinikoski  fotogrāfija no sērijas “New Ghosts” / izstādē Latvijas Fotogrāfijas muzejā

Saistītie raksti

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.11.2021.

22/11 – 28/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.11.2021.

01/11 – 07/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.10.2021.

11/10 – 17/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.09.2021.

13/09 – 19/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.08.2021.

23/08 – 29/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.08.2021.

02/08 – 08/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.07.2021.

12/07 – 18/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.06.2021.

21/06 – 27/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.05.2021.

31/05 – 06/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.05.2021.

10/05 – 16/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.04.2021.

19/04 – 25/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.03.2021.

29/03 – 04/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.03.2021.

08/03 – 14/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.02.2021.

15/02 – 21/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.01.2021.

11/01 – 17/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.11.2020.

30/11 – 06/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.11.2020.

09/11 – 15/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.10.2020.

18/10 – 24/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.09.2020.

28/09 – 04/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.09.2020.

07/09 – 13/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.08.2020.

17/08 – 23/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.07.2020.

27/07 – 02/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.07.2020.

06/07 – 12/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.06.2020.

08/06 – 14/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.05.2020.

18/05 – 24/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.04.2020.

27/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.03.2020.

02/03 – 08/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.11.2021.

15/11 – 21/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.10.2021.

25/10 – 31/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.09.2021.

27/09 – 02/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.09.2021.

06/09 – 12/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.08.2021.

16/08 – 22/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.07.2021.

26/07 – 01/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.07.2021.

05/07 ‒ 11/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.06.2021.

14/06 – 20/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.05.2021.

24/05 – 30/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.05.2021.

03/05– 09/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.04.2021.

12/04 – 18/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.03.2021.

22/03 – 28/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.03.2021.

01/03 – 07/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.01.2021.

25/01 – 31/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.12.2020.

14/12 – 20/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.11.2020.

23/11 – 29/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.11.2020.

02/11 – 08/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.10.2020.

12/10 – 18/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.09.2020.

21/09 – 27/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.08.2020.

31/08 – 06/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.08.2020.

10/08 – 16/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.07.2020.

20/07 – 27/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.06.2020.

22/06 – 28/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

01/06 – 07/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.05.2020.

11/05 – 17/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.04.2020.

20/04 – 27/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.02.2020.

24/02 – 01/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.11.2021.

08/11–14/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.10.2021.

18/10 – 24/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.09.2021.

20/09 – 27/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.08.2021.

30/08 – 05/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.08.2021.

09/08 – 15/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.07.2021.

19/07 – 25/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.06.2021.

28/06 – 04/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.06.2021.

07/06 – 13/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.05.2021.

17/05 – 23/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.04.2021.

26/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.04.2021.

06/04 – 11/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.03.2021.

15/03 – 21/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.02.2021.

22/02 – 28/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.01.2021.

18/01 – 24/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.12.2020.

07/12 – 13/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.11.2020.

16/11 – 22/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.10.2020.

26/10 – 01/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.10.2020.

05/10 – 11/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.09.2020.

14/09 – 20/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.08.2020.

24/08 – 30/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.08.2020.

03/08 – 09/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.07.2020.

13/07 – 19/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.06.2020.

15/06 – 21/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

25/05 – 31/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.05.2020.

05/05 ‒ 10/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.03.2020.

09/03 – 15/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.02.2020.

17/02 – 23/02