Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstāde “Ikonas”
Liepājas muzejā
7.janvāris–27. februāris
Foto: Kristaps Jansons
No 7. janvāra līdz 27. februārim Liepājas muzeja pirmā stāva anfilādē būs skatāma Ikonogrāfu biedrības autoru izstāde “Ikonas”, kas norisināsies Kristus piedzimšanas svētku zīmē.
Ikona ir neatņemama kristīgās Baznīcas sastāvdaļa. Tā ir dzīva glezniecības tradīcija, kas turpina piedzīvot savu attīstību un izmaiņas arī šodien. Ikona ir antīkajā kultūrā plaši attīstītās vizuāli plastiskās mākslas un glezniecības mantiniece. Ikonogrāfija vēsturiski izplatījās līdz ar kristietības ienākšanu dažādās zemēs un tautās, pārmantojot pastāvošās glezniecības tradīcijas un atspoguļojot sociālus un politiskus stāvokļus, karus un mieru, nabadzību un pārticību.
Izstādi “Ikonas” veido 2012. gadā dibinātā Ikonogrāfu biedrība, kuras mērķis ir apvienot ikonu un svētbilžu autorus Latvijā un ārpus tās, kā arī veicināt sabiedrības izglītību ikonu un svētbilžu jomā.
Biedrības mākslinieki glezno ikonas, iepazīstina interesentus ar ikonu gleznošanas tradīcijām un tehnoloģiju izstādēs, lekcijās, meistarklasēs un ikonu gleznošanas nodarbībās. Tajā ir apvienojušies profesionāli izglītoti mākslinieki, lai kopīgi atklātu un apliecinātu ikonas unikālo nozīmi Pareizticīgajā baznīcā un pasaules kultūras mantojumā. Desmit gadu garumā biedrība regulāri veido izstādes Latvijā un Eiropā, savukārt mākslinieku darbi atrodas gan baznīcās, gan privātās kolekcijās visā pasaulē.
Izstādes “Ikonas” mākslinieku sastāvu veido Ikonogrāfu biedrības kodols un viņu pieaicināti profesionālie un jaunie ikonogrāfi: Anna Zandberga - Šenke, Agnese Vasiļevska, Evija Rudzīte, Jelena Lilija Kimsdotter Vänts, Karīna Tambovska, Natālija Stratanoviča, Ņina Skangale - Začeste. Ikonu gleznotājas – Oļesja Āboliņa, Kristīne Korjakina. Ka arī mozaīku māksliniece un dizainere, darbnīcas Kabinetto Mosaic Studio vadītāja – Irina Krilo.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Izstāde “BDO jauno mākslinieku balvas 2021”
LMA eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot”
8. janvāris–28. februāris
No 8. janvāra līdz 28. februārim Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot” būs skatāma izstāde “BDO jauno mākslinieku balvas 2021”. Izstādes atklāšanā – 7. janvārī notiks konkursa uzvarētāja paziņošana.
Izstādē būs apskatāmi septiņu konkursa “BDO jauno mākslinieku balvas 2021” finālistu darbi, kuri pretendē uz naudas balvu 2000 eiro.
Autori un darbi, kuri izvirzīti balvai:
-Amanda Krūmiņa – “Koks. Atmiņas. Laikmetīgā marketrija. (Bērnības kadri) – Es uz kazas”
- Brenda Linda Jansone – “Stigma zem dermas”
- Kristīne Daukšte – “Aktuālais mīkstums pēc ķemmes bedrīšu kultūras”
- Liāna Mihailova – “Pakāpeniski mainīgie”
- Madara Kvēpa –“Vesels”
- Reinis Bērziņš –“///(((!”
- Uģis Albiņš – “Nevilcinieties uzdot jautājumus.”
“BDO jauno mākslinieku balvu” rīko “BDO Latvia” sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju, Laikmetīgās mākslas centru “Kim?” un eksperimentālo mākslas telpu “Pilot”. Balvas mērķis ir atbalstīt jaunos māksliniekus pēc maģistra studiju beigšanas kādā no vizuālās mākslas, audio-vizuālās mediju mākslas vai dizaina nozarēm, sniedzot atzinību un finansiālu novērtējumu.
Eksperimentālā mākslas telpa “Pilot”
Riharda Vāgnera iela 3, Rīga
Baibas Ābelītes, Visvalža Asara kopizstāde “Savienojumi”
izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
Līdz 6. februārim
Līdz 6. februārim izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa” lielajā zālē skatāma divu mākslinieku – meitas Baibas Ābelītes un tēva Visvalža Asara kopizstāde “Savienojumi”.
Izstāde “Savienojumi” radusies apvienojoties diviem dažādiem māksliniekiem – urbānās mūsdienu ainavas gleznotājai Baiba Ābelītei ar dizaineri, grafiķi Visvaldi Asari, kura veikums glezniecībā nav bieži eksponēts. Lai arī abi mākslinieku rokraksti un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi krasi atšķiras, viņus abus vieno gleznu ciklos risinātā tēma – zeme.
Visvalža Asara darbiem, kas izvietoti izstādē, raksturīga zemes krāstoņu gamma, laukumu ritmi un saspēles, nostalģiski uzslāņojumi, izteiksmīgas faktūras kā atmiņu nospiedumu nogulsnes. Mākslinieks šajos darbos risina savas zemes un zemītes latvisko kodu, uzirdinot to līdz zeltainam spīdumam – tā ir mūsu vēsture un bagātība. Tikmēr Baiba Ābelīte savā daiļradē pievēršas urbānās tematikas atainojumam mākslā, radot gleznas uz metāla, veidojot instalācijas un digitālās mākslas objektus, kas vēsta par gadsimta dinamiku, informācijas pārblīvējumu, dabas un domas piesārņojumu uz planētas Zeme. Abu mākslinieku veikums šajā izstādē būs nenodalīts, aicinot to uztvert kā vienotu veselumu un jaunu savienojumu – sakausēšanos.
Izstādē darbus būs iespējams atdzīvināt un apskatīt virtuāli izmantojot Overly aplikāciju, kas nozīmē, ka daļa no mākslas darba, vai pat viss darbs, tiek radīts ar autonomas sistēmas palīdzību, bez mākslinieka iejaukšanās.
Baiba Ābelīte ar izcilību absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozares bakalaura un maģistrantūras programmas. Studiju laikā devusies praksēs Lielbritānijā, Vācijā un Norvēģijā, kur paralēli mācībām veidojusi kopizstādes un personālizstādes, kā arī veikusi pedagoģisko darbu. Māksliniece savas darbības laikā ieguvusi vairākus apbalvojumus – divreiz SEB stipendiju Glezniecībā LMA Skatītāju simpātijas balvu, Rīgas domes simpātiju balvu konkursā “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā”, kā arī piedalījusies daudzās kopizstādēs un mākslas pasākumos Latvijā un ārvalstīs. Visvalža Asara meita.
Visvaldis Asaris ir mākslinieks, dizaineris un grafiķis. Absolvējis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratoru nodaļu, studējis dizainu un grafiku Humboldt State University (ASV), kā arī ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vides mākslas apakšnozarē. Latvijas Mākslinieku savienības un Latvijas dizaineru savienības biedrs. Lielākoties zināms kā grafiķis un dizaineris, taču šīs izstādes ietvaros Visvaldis Asaris sevi parāda no glezniecības puses.
Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga
Telpiskās mūzikas notikuma VIDŪ seansi
Koncertzālē “Cēsis”
Līdz 9. janvārim
Foto: Liene Leonoviča
Līdz 9. janvārim koncertzālē “Cēsis” notiks telpiskās mūzikas notikums VIDŪ, kurā ik dienu, vairākos seansos īpaši būvētā kupolā būs iespēja gūt pilnīgi jaunu skaņas un sajūtu pieredzi.
Koncertzāles lielās zāles vidū ir izvietots īpaši veidots, ar telpiskās skaņas koncertsistēmu un daudzskaitlīgiem skaļruņiem aprīkots kupols, jeb telpa telpā. Klausītāju sēdvietas izvietotas tā iekšpusē. Īpaši šim notikumam latviešu un lietuviešu laikmetīgās mūzikas komponisti ir radījuši jaunus elektroakustiskus skaņdarbus, kuru atskaņošana kupolā radīs unikālu telpisku dimensiju, un ikviens klausītājs sajutīsies skaņas ietverts.
Pateicoties daudzo skaņas avotu izvietojumam telpā un mūzikas partitūrā skaņai dinamiski pārvietojoties, klausītājs varēs izbaudīt pavisam jaunu skaņas pieredzi, kas klausītājus aizvedīs vēl neiepazītā un pavisam jaunā sajūtu un emociju pasaulē.
Skaņas kupolā skanēs Platona Buravicka, Rolanda Kronlaka, Lindas Leimanes un lietuviešu komponistu Mantauta Krukauska un Mata Šablauska telpiskās mūzikas skaņdarbu ieraksti.
Latvijā zināmo laikmetīgās mūzikas komponistu Platonu Buravicki skaņdarba “Spin” tapšanā iedvesmojis indiešu teiciens: “Ja es skrietu pakaļ saulei, apkārt man būtu tikai diena, ja es skrietu pakaļ mēnesim — apkārt man būtu tikai nakts. Īstā dzīve ir tad, kad Tu stāvi uz vienas vietas un saule ar mēnesi skries paši pakaļ tev.”
“Manā izpratnē galvenie ambisonikas jeb trīsdimensionālās skaņas izteiksmes līdzekļi ir ģeometrija un kustība, proti, fizisko skaņas avotu izvietojums telpā un virtuālo skaņas punktu kustība starp šiem avotiem. Ambisonikā ir arī tāda parādība kā galvenais akustiskais centrs, kurā iespējams sadzirdēt visvairāk. Manuprāt, tas ļoti ierobežo, tādēļ mans skaņdarbs būs bez šī akustiskā centra - katrs klausītājs varēs atrast savu mīļāko punktu manā skaņas laukumā, jeb precīzāk - tas atnāks pats, tikai būs jāsagaida,” atklāj komponists.
Savukārt komponists un projekta mākslinieciskais vadītājs Voldemārs Johansons par ieceri stāsta: “Vēlējāmies izmēģināt un iedzīvināt jaunu, Latvijas mūzikas ainavā mazpazīstamu koncertmūzikas formātu - telpiskas elektroakustiskas mūzikas atskaņojumus. Šajā paradigmā iekļaujošs skaņas klātesamības iespaids tiek radīts ar lielu skaitu apkārt klausītājiem novietotu skaļruņu, kas atskaņo mūzikas materiālu ar telpisku dimensiju: skaņas avotu pozicionēšanu telpā ar dinamisku pārvietojumu horeogrāfiju.”
Skaņas kupolu koncertzālē “Cēsis” var apmeklēt līdz 9. janvārim, katru dienu plkst. 14.00, 15.30, 17.30 un 19.00. Seansa ilgums 40 minūtes. Klausītāju skaits seansā - 30.
Koncertzāle “Cēsis”
Raunas iela 12-1, Cēsis
Rīgas cirku turpmāk vadīs Māra Pāvula
2021. gada septembrī uzņemta fotogrāfija ar Rīgas cirka administrāciju: Liene Pērkone, Māra Pāvula un Mārtiņš Ķibers. Foto: Kristīne Madjare
Kultūras ministrija (KM) atklātā konkursā uz valsts SIA “Rīgas cirks” valdes locekļa amatu trīs pretendentu konkurencē par atbilstošāko izraudzījusi līdzšinējo Rīgas cirka stratēģiskās attīstības vadītāju Māru Pāvulu.
Daudzu gadu garumā Māra Pāvula ir darbojusies laikmetīgā cirka festivāla “Re Rīga!” rīkotāju komandā, viņa ir arī laikmetīgā cirka un ielu mākslas platformas “Next Door Circus” dibinātāja, kā arī “Sansusī” cirka un labklājības rezidenču programmas aizsācēja. Rīgas cirka komandai Māra pievienojās 2017. gadā, kad izveidoja Rīgas cirka skolu. Kopš 2019. gada Māra pilda Rīgas cirka stratēģiskās attīstības vadītājas pienākumus. Kopš 2018. gada Māra ir ievēlēta arī Baltijas uz Ziemeļvalstu cirka tīkla (BNCN) un Laikmetīgā cirka un ielu mākslas tīkla Circostrada vadības komitejās un aktīvi piedalās nozares attīstības procesos starptautiskā līmenī.
Pateicoties Māras Pāvulas ieguldītajam darbam partneru tīkla attīšanā, viņas zināšanām un nozares darbības izpratnei, Rīgas cirks ir kļuvis par nozīmīgu spēlētāju cirka sektorā Eiropā un ik gadu piesaista būtisku finansējumu starptautiskos projektu konkursos.
Māra Pāvula par savu ievēlēšanu cirka vadītājas amatā teic: “Šis ir izšķirošs brīdis gan Rīgas cirkam, gan visam cirka sektoram Latvijā. Jau nākamgad tiks atklāta renovētā Rīgas cirka vēsturiskā ēka. Esmu pārliecināta, ka mana degsme par nozares attīstību, stratēģiskais redzējums un spēja iedvesmot un vadīt komandu arī sarežģītos apstākļos, kā arī zināšanas un izpratne par cirka mākslu, spēs dot nozīmīgu devumu, lai manā vadībā Rīgas cirka komanda padarītu Rīgu par reģionālo cirka mākslas centru.”
Māra Pāvula Parīzes VIII Universitātē ieguvusi profesionālo maģistra grādu skatuves mākslā starptautiskās mākslinieciskās sadarbības jomā un bakalaura grādu mākslā, Latvijas – Francijas starptautisko sakaru programmā Latvijas Kultūras akadēmijā.
Iznākusi fotogrāmata “Dominiks Gedzjuns. 1956–1961”
Fotogrāmatā “Dominiks Gedzjuns. 1956–1961” skatāmas 137 krāsu un melnbaltas fotogrāfijas no preses fotogrāfa Dominika Gedzjuna četrdesmit darba gados tapušā fotoarhīva, sniedzot izvērstu ieskatu 20. gs. 50. gadu beigu un 60. gadu sākuma Latvijā.
Poļu izcelsmes latviešu fotogrāfs Dominiks Gedzjuns (1918–1998) bija viens no pirmajiem Latvijas fotožurnālistiem pēc Otrā pasaules kara. Fotogrāfa karjera sākās 1946. gada oktobrī, kad viņš kļuva par fotoreportieri laikrakstā “Cīņa”. Kopš 1954. gada Gedzjuna fotogrāfijas publicēja regulāri izdotajos atklātņu komplektos, kā arī reprezentatīvajos fotoalbumos “Padomju Latvijas 15 gadi” (1955), “Dzintarzeme Latvija” (1960), “Rīga” (1961), “Rīga, Jūrmala, Sigulda” (1963), “Padomju Latvija” (1965) u. c. Latvijas skatu fotografēšana kļuva par radošās darbības sfēru, kurā Gedzjuns izpaudās īpaši aizrautīgi – braucienus pa dažādām Latvijas vietām viņš apvienoja ar atvaļinājumiem, līdzi ņemot sievu un trīs meitas. Kopš 1966. gada Gedzjuns strādāja Latvijas PSR Teātra biedrībā, kur viņa pamatuzdevums bija Andreja Upīša Latvijas PSR Valsts akadēmiskā drāmas teātra (tagad Latvijas Nacionālais teātris) un Valsts Rīgas Operetes teātra darbības dokumentēšana.
“No citiem 20. gs. 50. gados aktīvajiem autoriem Gedzjunu atšķir spēja izcili balansēt līdzsvara punktā starp tradicionālo ilustrējošo preses fotogrāfiju un strauji augošo “lirisko” dokumentālismu. Skatu veidošanā Gedzjunam nevajadzēja nodarboties ar tālaika fotogrāfijai raksturīgo situāciju un emociju inscenēšanu, jo daudzos gadījumos izšķirošas bija pacietīgi gaidītas mikrodetaļas – sīkas fiksēto norišu nianses, ar kurām fotogrāfs piešķīra dokumentālajiem attēliem tikko jūtamu emocionālu virsslāni,” grāmatas priekšvārdā norāda viens no tās sastādītājiem, vēsturnieks Toms Zariņš.
Ar šo fotogrāmatu tiek aizsākta izdevumu sērija Republika attēlos, kurā turpmākajos gados iecerēts publicēt ieskatus vairāku padomju okupācijas perioda preses fotogrāfu arhīvos. Šīs sērijas mērķis ir veicināt jaunu vizuālu vēstures liecību parādīšanos publiskajā telpā, vienlaikus aizpildot zināšanu robus Latvijas fotogrāfijas vēsturē.
Grāmatu izdevusi biedrība Kultkom, sastādītāji ir Toms Zariņš un grāmatas dizaina autors Aleksejs Muraško. Izdevumā iekļauta fotogrāfa biogrāfija, kā arī semiotiķa Sergeja Kruka un vēsturnieku Toma Zariņa un Mārtiņa Mintaura esejas (latviešu un angļu valodā). Grāmata pieejama Latvijas grāmatnīcās un FK interneta veikalā - https://fotokvartals.lv/veikals
Radīta jauna papildinātās realitātes
mākslas platforma ART+
2021. gada nogalē publicēta jauna papildinātās realitātes platforma ART+. Tās lietotājiem pieejami vairāk kā 15 vizuāli un skaņas mākslas darbi, kas atrodami dažādās vietās Liepājā (skatāmi izmantojot telefonu vai planšetdatoru). ART+ aplikācijā iekļautos mediju un skaņas mākslas darbus var redzēt, dzirdēt, apskatīt no attāluma un pētīt tuvumā, apiet tiem apkārt un pat ieiet iekšā. Tiem, kam nav iespējams doties “mākslas pastaigā” Liepājā, ir radītā īpaša mājas lapa, kurā apskatāmi visi darbi, it kā simulētā papildinātās realitātes pieredzē (mājas lapa: https://artplus.app).
ART+ platforma ir veidota kā digitāla galerija. Šobrīd mākslas darbi apskatāmi tikai Liepājā, jo aplikācijas veidotāji ir Liepājā bāzētā mākslinieku biedrība ASTE. Nākotnē plānots platformā ievietot arvien jaunus darbus, tos izstādīt arvien jaunās vietās.
ART+ aplikācija izmanto telefonu vai planšetdatoru, kurā mākslas darbi ir skatāmi it kā “caur logu”. Mākslas darbs, kad tas ir “atrasts”, tiek ievietots šajā papildinātās realitātes vidē – skatītājs var pētīt objektus, ejot tiem klāt vai atkāpjoties un skatot tos no attāluma. ART+ ir pieejami arī skaņas mākslas darbi, kuru klausīšanās pieredze būs atkarīga no cilvēka atrašanās vietas – skatītājs tiek aicināts pastaigāties caur un starp objektiem, meklējot dažādas pieredzes un iespējamās kompozīcijas. Skaņas mākslas darbu baudīšanai vēlams izmantot austiņas.
ART+ mākslinieki: Maija Demitere, Eva Marija Lopeza (Eva-Maria Lopez), Līga Vēliņa, Eltons Kūns, Jekaterina Jevdokimova, Ivo Tauriņš, grupa “Nejauši”, Andrejs Poikāns, Kristaps Puķītis, Milda Ziemane, Adelīna Kalniņa, Haralds Dravnieks, Marta Gūtmane, Undīne Celitāne, Kaspars Lēvalds, Uldis Hasners u.c. ART+ platforma (darbu skatīšanai interneta pārlūkā): https://artplus.app/.
Publicēts pirmais “AudioTvērums”
2021. gada izskaņā, biedrība “Tvērums” publicējusi pirmo klausāmo žurnālu “AudioTvērums”, kas vērsts uz filosofijas pieejamības veicināšanu arī cilvēkiem, kas vai nu nevar lasīt vai neatrod tam laiku. Lai arī lielākoties filosofija tiek saglabāta rakstītā tekstā, tomēr tā rodas un uzplaukst tieši sarunā, proti, audiāli. Lai arī “AudioTvērums” nav gluži saruna, tas tomēr piedāvā iespēju klausīties, kā arī rosina atbildēt.
“AudioTvērums” ir biedrības pašfinansēts projekts, kurā plānots audio formātā publicēt rakstus, kas drukātā formā iznākuši kādā no “Tvēruma” žurnāliem. Tā kā rakstus no žurnāliem ierunā paši autori, “AudioTvērums” sniedz iespēju iepazīt labāk gan rakstu intonatīvās, iecerētās nianses, gan arī pašus autorus. Pirmajā “AudioTvērumā” savus rakstus lasa “Tvēruma” autori un redaktori: Patrīcija Kuzmina, Elīna Vendija Rībena, Jānis Gaņģis, Emīls Zavelis, Rinalds Onckulis, Toms Babincevs, Rūdis Bebrišs un Sofija Anna Kozlova. Ierakstu un skaņas apstrādi veicis audio inženieris Kaspars Eglītis. Pagaidām audiāli pieejams tikai pirmais žurnāls, “Estētika”, taču jau uzsākti sagatavošanas darbi gan pie otrā žurnāla, “Izmisums”, ierakstīšanas, gan arī pie trešā numura – “Identitāte” –, kas lasītājiem drukātā formā būs pieejams jau janvāra pirmajā pusē.
“AudioTvērums” tika veidots, domājot par to, kā iesaistīt vai ieinteresēt filosofijā to sabiedrības daļu, kam rakstīts teksts nav pieejams, sadarbojoties ar Latvijas neredzīgo bibliotēku un filiālēm. Cilvēki ar redzes traucējumiem nereti tiek nošķirti no kultūras vides, šajā gadījumā, no kultūras žurnālu lasīšanas, tādējādi radot sitgmu, ka cilvēki ar redzes traucējumiem nav izglītoti, kaut gan šī vide ir pilna ar cilvēkiem, kuri interesējas par kultūru. Tagad “AudioTvērums” padarīts pieejams arī plašākai publikai – tiem, kam lasītprieku liedz saspringtais darba grafiks vai pārgurušas acis.
“AudioTvērums” pieejams biedrības Spotify kontā: https://open.spotify.com/show/30R5JGbXJ4PCvM9AoQ2Xm8?si=dad9f1eee11d4140
Bet drukātos žurnālus joprojām var pasūtīt var biedrības mājaslapā www.tverums.lv
