Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Franču kamermūzikas koncerts “Izmeklētā stunda”
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā
Atzīmējot muzeja 17. gadskārtu
14. oktobrī / plkst. 18:00
Aleksandra Beļcova. Rudens klusā daba. 20. gs. 50.–60. gadi. Papīrs, pastelis. SBM kolekcija
14. oktobrī plkst. 18.00 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs aicina svinēt savas pastāvēšanas 17. jubileju, baudot franču kamermūziku koncertā “Izmeklētā stunda / L’heure exquise”.Koncertā piedalās jaunie mūziķi Linda Pētersone (vokāls), Krista Kristiāna Pugača (klavieres) un Darja Baranova (flauta). Programma ietver Reinaldo Hāna ciklu “Chansons grises”, dziesmu “À Chloris”, Kloda Debisī flautas solo “Syrinx”, Filipa Gobēra kompozīciju soprānam, flautai un klavierēm, kā arī Franča Pulenka dziesmu “Violon” no cikla “Fiançailles pour rire”.
Mūzika simboliski vienos ar Romanam Sutam, Aleksandrai Beļcovai un muzeja dibinātājai Tatjanai Sutai tik tuvo franču kultūras garu, ļaujot paviesoties viņu laikmetā, dzīvē un daiļradē.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
Elizabetes iela 57a, dz. 26, Rīga
Alekseja Muraško lekcija “Sāpes, zāles un skumji baltie vīrieši”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
15. oktobrī / plkst 18.00
15. oktobrī plkst. 18.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā notiks grafikas dizainera un izstādes “Drosme un rūpe. Arhitektūra un dizains: Roche vīzija” līdzkuratora Alekseja Muraško lekcija “Sāpes, zāles un skumji baltie vīrieši”.
Šveices farmācijas uzņēmuma Roche īpašnieku interese par kultūru vēsturiski savienojusi tēlotājmākslas, dizaina un arhitektūras izpausmes ar novatoriskiem un reizēm pat izaicinošiem mākslinieciskiem risinājumiem. Šī neierastā pieeja radījusi auglīgu vidi dizaineriem, kuri centušies atrast vizuālos un simboliskos kodus, kas spēj padarīt sarežģītos zinātnes procesus sabiedrībai uztveramus un estētiski pievilcīgus.
Aleksejs Muraško lekcijā iepazīstinās ar kompānijas arhīvos glabātajiem produktu iepakojumu vēsturiskajiem dizaina paraugiem, atklājot, kā kvalitatīvs dizains veido uzņēmuma korporatīvo identitāti un uzticības tēlu. Viņš stāstīs arī par izciliem māksliniekiem un dizaineriem, kuru darbs veidojis Roche vizuālās valodas pamatus.
Īpaša uzmanība tiks veltīta leģendārā tipogrāfa un grafikas dizainera Jana Tšiholda (1902–1974) personībai un radošajam darbam.
Pirms lekcijas, plkst. 17.00, interesenti aicināti uz atvērto ekskursiju izstādē “Drosme un rūpe. Arhitektūra un dizains: Roche vīzija”. Izstādes apskates laikā tās kuratore Inese Baranovska un ekspozīcijas autors, arhitekts Dāvis Gasuls, iepazīstinās ar farmācijas kompānijas Roche unikālo kultūru, bagāto grafikas dizaina mantojumu un moderno pieeju arhitektūrai.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Multisensoras ekskursijas – jauns piekļūstamības risinājums cilvēkiem ar redzes traucējumiem
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
No 15. oktobra
Multisensora ekskursija “Sajust un saklausīt mākslu” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. 2025. Foto: Estere Rožkalne
Atzīmējot Starptautisko Baltā spieķa dienu, no 15. oktobra Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedāvā neparastu ekskursijas formātu – ekspozīcijas izzināšanu ar gidu “Sajust un saklausīt mākslu”. Maršruts izstrādāts, domājot par cilvēkiem ar redzes traucējumiem, taču piedalīties aicināts ikviens interesents.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) mērķtiecīgi tiecas attīstīt iekļaujošu un draudzīgu muzeja vidi, sekmējot kultūras mantojuma pieejamību dažādām sabiedrības grupām. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka vairāk nekā 28% Zemes iedzīvotāju ir dažādas pakāpes redzes traucējumi, savukārt Latvijā 2024. gadā reģistrētas 10 450 personas ar redzes invaliditāti.
Lai sniegtu pilnvērtīgāku iespēju šai sabiedrības daļai pieredzēt vizuālo mākslu un vairotu sabiedrības izpratni par piekļūstamu risinājumu nozīmi muzejiskā vidē, LNMM pastāvīgajā ekspozīcijā “Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts” radīta pielāgota ekskursija muzeja gida vadībā. Tās dalībnieki varēs sajust Latvijas vizuālās mākslas pasauli, klausoties mākslas darbu audioaprakstus, izmantojot taktilas gleznu kopijas, kā arī ar taustes palīdzību pētot atsevišķus muzeja interjera elementus un tēlniecības darbus. Audioapraksti un taktilie materiāli ļaus atklāt Jaņa Rozentāla, Vilhema Purvīša, Teodora Zaļkalna un citu autoru meistardarbus. Lai gan ekskursija veidota, īpašu uzmanību veltot mērķauditorijas – cilvēku ar redzes traucējumiem – vajadzībām, apmeklēt to ir aicināts jebkurš interesents.
Projekts īstenots starpdisciplinārā sadarbībā ar muzeja komandu, biedrību “SocIntegra”, piekļūstamības speciālisti Katrīnu Rudzīti, kā arī konsultējoties ar Rīgas Strazdumuižas skolas pedagogiem un audzēkņiem. Audioaprakstus ieskaņojis aktieris Gerds Lapoška.
Ekskursijā izmantotie mākslas darbu audioapraksti ir pieejami arī digitāli – LNMM mājaslapā un mobilajā lietotnē “Mākslas muzejs”. Tos var klausīties gan individuāla muzeja apmeklējuma laikā, gan attālināti. Mobilā lietotne lejupielādējama vietnēs “Google Play” un “AppStore”.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
RIXC Mākslas un zinātnes festivāls “Augu intelekts”
Latvijas Mākslas akadēmijā un tiešsaistē
16.–18. oktobris
RIXC. Felipe Kastelblanko (Felipe Castelblanco). Eņģeļtauru sapņi 
No 16. līdz 18. oktobrim Latvijas Mākslas akadēmijā un tiešsaistē norisināsies RIXC Mākslas un zinātnes festivāls “Augu intelekts”, kas pievērsīsies augiem kā sarežģītām, jutīgām un mācīties spējīgām būtnēm.
Festivāls veidots sadarbībā ar Šveices mākslas teorētiķi Ivonnu Volkartu (Yvonne Volkart) un viņas pētniecības komandu, kas četrus gadus veikusi pētījumu projektu “Augu_intelekts. Mācoties kā augam” (Plants_Intelligence. Learning Like a Plant), kuru finansē Šveices Nacionālais zinātnes fonds (SNSF). Projekts pēta augu intelekta diskursu dabas zinātņu, humanitāro zinātņu un mākslas kontekstā. Pētījums aplūko intelekta jēdzienu un tā saistību ar prātu, apziņu, komunikāciju, atmiņu, lēmumu pieņemšanu, mācīšanos un subjektivitāti, uzdodot jautājumu, vai šādas konceptualizācijas palīdz izprast augu dzīvi un veicina jaunas perspektīvas starpsugu un ekoloģiskajās attiecībās.
Festivāla “Augu intelekts” programmā paredzētas vieslekcijas, simpozijs, darbnīcas un izstādes, kas vienos māksliniekus un pētniekus no Eiropas, Āzijas un Dienvidamerikas.
16. oktobrī festivālu atklās filozofes Noēlijas Billi (Argentīna) un feministiskās mākslas teorētiķes Janas Kukaines lekcijas, kā arī izstāde “Augu intelekts” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā.
17. oktobrī ar lekciju uzstāsies Ivonna Volkarta, kam sekos saruna ar mākslinieku Bo Žengu (Honkonga).
18. oktobrī paredzētas prezentācijas, AR ekskursija izstādē “Simbiotiskās pilsētas”, kā arī mākslinieka Adnana Softiča radošā darbnīca ar instrumentu “Klimaton Arctic”, kas pārvērš Arktikas ekspedīcijas datus skaņā.
Festivāls noslēgsies ar īsfilmu programmu un performatīvu lekciju 18. oktobra vakarā.
Visi festivāla pasākumi ir bez maksas, taču reģistrācija ir obligāta. Pilna programma un reģistrācija šeit.
RIXC Mākslas un zinātnes festivāls “Augu intelekts”
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Izstāde “Augu intelekts”
RIXC Mākslas un zinātnes festivāls “Augu intelekts”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
16. oktobris–23. novembris
Nikolass Kāns un Ričards Selesniks (Nicholas Kahn & Richard Selesnick). “Nezāļu karalis” (King of Weeds), 2012. ©Nicholas Kahn & Richard Selesnick
No 16 oktobra līdz 23. novembrim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāma RIXC Mākslas un zinātnes festivāla izstāde “Augu intelekts”, norādot, ka jaunākie pētījumi liecina – augi ir sarežģītākas būtnes, nekā iepriekš tika pieņemts. Izstāde “Augu intelekts” konceptuāli un tematiski veidota sadarbībā ar Šveices Nacionālo zinātnes fondu (SNSF) finansēto pētījumu projektu “Plants_Intelligence. Learning Like a Plant” (2022–2025) un atspoguļo tā rezultātus.
Pētījums aplūko inteliģences jēdzienu un tā saistību ar prātu, apziņu, komunikāciju, atmiņu, lēmumu pieņemšanu, mācīšanos un subjektivitāti, uzdodot jautājumu, vai šādas konceptualizācijas palīdz izprast augu dzīvi un veicina jaunas perspektīvas starpsugu un ekoloģiskajās attiecībās.
Lai izpētītu šos jautājumus, Plants_Intelligence komanda – mākslas teorētiķe Ivonne Volkarta kā galvenā pētniece un mākslinieki Felipe Kastelblanko (Felipe Castelblanco), Hūlija Menša (Julia Mensch) un Rasa Šmite sadarbojās ar partneriem – botānikā, augu ekoloģijā, sēklu un augu selekcijā, organiskajā lauksaimniecībā, pārtikas suverenitātē un pamatiedzīvotāju tautās. Kaut arī Argentīnā kopš 1990. gadiem plašā mērogā tiek izplatītas ģenētiski modificētas sēklas, Šveice savā ģenētiskās inženierijas likumā ir unikāli iekļāvusi un nostiprinājusi cieņu pret radību.
Izstādē iekļauti arī citi darbi, kuros mākslinieki pēta augu inteliģenci, izmantojot zinātniskās, mākslinieciskās, pamatiedzīvotāju, antropoloģiskās, iztēles un spekulatīvās perspektīvas.
Mākslinieki: Uģis Albiņš (LV), Ursula Biemann (CH), Felipe Castelblanco (CO/CH), Karine Bonneval (FR), Gints Gabrāns, Arnis Rītups (LV), Nicholas Kahn & Richard Selesnick (FR/US), Julia Mensch (AR/CH), Marc Lee (CH), AyënanQuinchoa Juajibioy (CO), Rasa Šmite, Raitis Šmits (LV), Zheng Bo (CN).
Kuratori: Yvonne Volkart (CH), Raitis Šmits (LV)
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2, Rīga
Maijas Kurševas personālizstāde “Tīrraksts”
Māksla XO galerijā
16. oktobris–29. novembris
Maija Kurševa. Pakāpeniski. 2025. Papīra griezums, akrils, 140x100 cm
No 16. oktobra līdz 29. novembrim Māksla XO galerijā būs skatāma Maijas Kurševas personālizstāde “Tīrraksts”.
Maijai Kurševai zīmējums vienmēr bijis viņas radošo ideju pamatā un funkcionē kā domu pieraksta veids, kas parādās ikdienā. Savā jaunajā izstādē “Tīrraksts” māksliniece turpina attīstīt abstrakcijas un telpiska zīmējuma idejas, veidojot papīra griezumu un akrila krāsas triepienu kolāžas. Izstāde veido trīs nosacītas daļas – melnas līnijas un balti laukumi ar uzsvaru uz melnbalto kontrastu un abstrakciju; krāsainu laukumu kolāžas, kas izceļ pamatkrāsu spēku un negatīvo formu telpisko saspēli, atklājot prombūtnes klātesamību; kā arī neliels atskats uz mākslinieces lietoto formālo paņēmienu izcelsmi un zīmējumi, kas apliecina šī medija nemainīgi būtisko vietu autores praksē.
Maijas Kurševas estētiskā izvēle ir tieksme pēc tīrības, kārtības un skaidrības, kas sasaucas ar Žila Delēza un Fēliksa Gvatari ideju par māksliniecisko praksi kā stratēģiju cīņā ar haosu. Viņas veidotie darbi ir grafiski, skaisti un perfekti izstrādāti žesti, kas ir atvērti interpretācijai. To veidošanas formālie paņēmieni aicina skatītāju uz afektīvu uztveri, kas brīva no literāriem uzslāņojumiem.
Maijai Kurševai būtiska ir vizuālo izteiksmes līdzekļu ekonomija un darbus veidojošo elementu sadarbība, pievēršot īpašu uzmanību materiālu aģencei un grafiskās mākslas pamatelementiem: punktam, līnijai, plaknei, telpai un kustībai. Nemainīgi būtisks ir arī pašatsauces princips, ko veido formālo paņēmienu iekšējā loģika – gravitācijas izliekti, gravitāciju attēlojoši zīmējumi vai pozitīvo un negatīvo formu lietojums.
Tās ir domas par zīmējumu un līniju. Kā parādīt domu gaitu, neizmantojot valodu? Attēls uz papīra ir ierobežots plaknē, bet līniju var iznest telpā, pakļaut gravitācijas spēkam, piešķirot tai kustības potenciālu. Minimālās un plūstošās formas necenšas attēlot neko konkrētu, taču vērojumā prāts veido asociācijas un meklē atpazīstamo. Darba process ir intuitīvs – viena lieta ved pie nākamās. Te redzams pieturas punkts, nevis beigas.
Māksla XO galerija
Elizabetes iela 14, Rīga
Izstāde “Brīvības Experience”
RAA.space telpās
16.–30. oktobris
No 16. līdz 30. oktobrim RAA.space telpās būs skatāma izstāde “Brīvības Experience”, kas ar mākslinieciskiem līdzekļiem pievērsīsies pašlaik degradētās Brīvības ielas problemātikai no gājēju perspektīvas. Izstāde ironiski atspoguļo mūsdienu pilsētvides realitāti, kur dominē auto infrastruktūra, bet gājēju un vietējo uzņēmēju vajadzības bieži tiek piemirstas. Apmeklētāji varēs pieredzēt un pārdomāt, kā jūtas cilvēks, cenšoties pārvietoties pa Brīvības ielu, kur asfalta plašumi, automašīnu plūsmas un trokšņi veido nehumānu ainavu.
RAA.space telpas
Matīsa iela 8, Rīga
Lekcija “Vilhelms Neimanis – Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktors”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
17. oktobrī / plkst. 18:00
Turpinot stāstu par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas agrīno vēsturi un paplašinot izstādes “Jaunais mākslas templis. Rīgas pilsētas mākslas muzejs 1905–1919” vēstījumu, LNMM sagatavojis trīs tematiskas lekcijas, kas atklās dažādus, līdz šim mazāk aktualizētus aspektus muzeja darbībā līdz 1919. gadam.
17. oktobrī plkst. 18.00 mākslas vēsturniece Dr. h. c. art. Edvarda Šmite uzstāsies ar lekciju “Vilhelms Neimanis – Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktors”, kurā piedāvās ieskatu arhitekta, mākslas vēstures un filozofijas doktora Vilhelma Neimaņa (Wilhelm Neumann, 1849–1919) nozīmīgākajos dzīves posmos, sevišķi akcentējot viņa darbību Rīgas pilsētas mākslas muzejā (tagad – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka), kas kļuva par pirmo šādas ievirzes muzeju Baltijā. Atzīmējot 120 gadus kopš Rīgas pilsētas mākslas muzeja atklāšanas, Vilhelms Neimanis pieminams īpaši – kā ēkas projekta autors un pirmais muzeja direktors laikā no 1905. līdz 1919. gadam. Viņa vadībā muzeja krājums tika aktīvi papildināts ar mākslas darbiem un to kvalitatīvām kopijām. Vienlaikus tas pildīja sabiedrības izglītošanas funkciju un, iespēju robežās, ietekmēja mākslas procesu attīstību. Baltiju – Kurzemi, Vidzemi un Igauniju – Vilhelms Neimanis uztvēra kā vienotu kultūras telpu, tādēļ viens no muzeja mērķiem bija arī Baltijas tēlotājmākslas kolekcijas veidošana.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Maijas Miglas-Streičas izstāde “Kosmiskā odiseja”
RCB Ķengaraga filiālbibliotēkā
līdz 17. oktobrim
Līdz 17. oktobrim RCB Ķengaraga filiālbibliotēkā skatāma Maijas Miglas-Streičas gleznu izstāde “Kosmiskā odiseja”. “Es neesmu gleznotāja – tikai spēlējos ar krāsām,” saka rakstniece un bijusī televīzijas žurnāliste Maija Migla-Streiča.
“Kosmiskā odiseja, ko uzdrošinājos izlikt apskatei, tapusi sadarbībā ar akrila gleznošanas kursu vadītāju, gleznotāju Ingu Jurovu. Paralēli rakstīšanai radās vēlme veidot ko spilgtu un sirreālu – un kas gan var būt vēl neapjaustāks un noslēpumaināks par kosmosu? Habla un Džeimsa Veba teleskopu attēlos gūtās idejas apvienoju ar tām, kas nāca no manas zemapziņas. Profesionālā gleznotāja mani atbalstīja un ieteica labākos risinājumus, kā panākt, lai galaktikas, planētas un kosmiskie virpuļi atdzīvojas zem manas otas, kuru pirmoreiz rokās paņēmu tikai pirms gada.”
RCB Ķengaraga filiālbibliotēka
Latgales iela 271A, Rīga
Dāvja Ozola personālizstāde “Lipīgie pirkstiņi”
MABOCA galerijā Visuma centrs 2 Madonā
18. oktobris–11. novembris
Attēla autors: Aksels Bruks
No 18. oktobra līdz 11. novembrim Madonā MABOCA galerijā Visuma centrs 2 būs skatāma gleznotāja Dāvja Ozola personālizstāde “Lipīgie pirkstiņi”. Dāvis Ozols ir mākslinieks, kas jau vairākus gadus meistarīgi izkopj savu glezniecību aerogrāfa tehnikā.
“Glezniecībā mani interesē tīras un skaistas formas, bieži vien saturs ir sekundārs. Sieviešu kurpīte ir tikai kurpīte, bet daudzkārt pavairota uz audekliem, tā veido stāstu un iegūst jaunu nozīmi. Manos darbos bieži vien komiskais spēlējas ar romantisko. Es gleznoju ar aerogrāfu, izmantoju stencilus. Šajā tehnikā darbi veidojas dūmakaini asi, attēlotais saplūst un izplūst, līdzīgi kā sapnis, ko mēģini atcerēties, bet sanāk tikai fragmentāri.
Izstādes nosaukums “Līpīgie pirkstiņi” ir atsauce uz Rolling Stones albuma vāku “Sticky Fingers”, kurā redzams seksuāls kadrs ar vīrieti biksēs. Tā autors ir Endijs Vorhols (Andy Warhol). Līdzīgi kā Vorhols sietspiedē reiz pavairoja un pacēla vēl lielākos augstumos tā laika popkultūras ikonas, tā arī es glezniecības valodā esmu pavairojis dažādus motīvus, atklājot cilvēka ķermeņa skaistuma ideālus un simbolus.”
MABOCA galerija Visuma centrs 2
Poruka iela 4, Madona
Jūlijas Šilovas un Viktorijas Zemes izstāde “Miesas ēnā”
Dimension Ink telpās
No 18. oktobra
No 18. oktobra Dimension Ink telpās Cēsīs būs skatāma Jūlijas Šilovas un Viktorijas Zemes izstāde “Miesas ēnā” – glezniecības, fotogrāfijas un tekstilmākslas darbos mākslinieces pievēršas ķermeņa uztveres robežu izpētei. Ķermenis tiek vizualizēts ne tikai kā fiziska forma, bet arī kā kluss liecinieks – vieta, kur glabājas identitātes plaisas, tas viss, kas paliek nepateikts, apslēpts un izstumts.
Dimension Ink
Rīgas iela 11, Cēsis
Valda Kaprāļa personālizstāde “Ceļojums klusumā”
Taurupes muižas klētī
18. oktobris–1. februāris
No 18. oktobra līdz 1. februārim Taurupes muižas klētī būs apskatāma gleznotāja Valda Kaprāļa personālizstāde “Ceļojums klusumā”, ko rīko Ogres Vēstures un mākslas muzejs sadarbībā ar Taurupes muižas klēti. Tā ir pirmā Ogres muzeja veidotā izstāde jaunatklātajā kultūras telpā, un šāda sadarbība, visticamāk, kļūs par tradīciju.
Valdis Kaprālis (dz. 1954) ir mākslinieks, kurš visvairāk pazīstams kā ainavists un kluso dabu gleznotājs. Viņa darbos, kas veidoti eļļas tehnikā, dabas motīvi iegūst simbolisku un vispārinātu nozīmi, sekojot tonālās glezniecības principiem. Glezniecība Kaprālim ir dzīvesveids un aizraušanās jau kopš bērnības. Izstādes darbi ir kā personiski stāsti, kas sakņojas mākslinieka dzīves pieredzē. Gan pašportrets, gan gleznas “Cesvaines pils” un “Rudens vakars” atklāj ne vien Kaprāļa profesionālo meistarību, bet arī viņa dziļo saikni ar ainavu un vidi, kurā viņš dzīvo un strādā.
“Es meklēju dabas enerģiju un tās saistību ar cilvēku. Ja cilvēks mēģina to sevī uztvert, viņš nejūtas lieks – viņš paņem enerģiju arī sev. Un, ja tu šo enerģiju ieliec darbā, tā tajā arī paliek. Tad cilvēks, kurš nāk un skatās, var paņemt kādu drusciņu arī sev,” saka mākslinieks.
Taurupes muižas klēts
Taurupe, Taurupes pagasts, Ogres novads
Izstāde “Meistars un Māceklis”
Rīgas Mākslas un Mēdiju tehnikumā
līdz 28. oktobrim
Līdz 28. oktobrim Rīgas Mākslas un Mēdiju tehnikumā Melnās mājas izstāžu zālē skatāma izstāde “Meistars un Māceklis”.
Izstāde “Meistars un māceklis” ir kopīgs cilvēku pieredzes stāsts, kas izteikts universālajā mākslas valodā. Tā rāda, kā dažādas paaudzes un pieredzes var apvienoties, lai veidotu laikmetīgas, abstraktas, monumentālas lielformāta kompozīcijas, kas mijiedarbojas ar skatītāju savdabīgā telpiskās valodas līmenī.
Mākslas darbu kompozicionālais ritms iemieso mākslinieciskās sadarbības būtību, kas rodas, kad sarunā tiek iesaistītas dažādas paaudzes. Tās nav tikai meistara un mācekļu attiecības vai viņu emocijas – tas ir pēctecības un savstarpējo attiecību atspoguļojums.
Izstādē apskatāmas trīs abstraktas lielformāta kompozīcijas.
“Meistars un Māceklis” projekts veltīts unikāla dialoga veicināšanai starp Meistaru un Mācekli, kā apliecinājums senai tradīcijai un mācību formai, pazīstamai jau no antīkās pasaules laikiem. Mācību procesa ietvaros apgūstot lielformāta glezniecību un tehnikas, RMMT Dizaina nodaļas, Vides dizaina (Skatuves un kino dizaina) specialitātes 2. kursa audzēkņi kļuva ne tikai par daļu no senas mākslinieku darbnīcas tradīcijas, bet arī par pilntiesīgiem līdzautoriem kādam mākslas daba stāstam.
Izstādes idejas Autori ir Kaspars Brambergs un Mareks Birznieks. Meistars: Kaspars Brambergs. Meistara palīgs: Armands Sidorovičš. Mācekļi: Abramovs Romāns, Akmene Līva, Bērziņa Bārbala Anna, Birzgale Keita, Kalniņa Ieva, Karale Ance, Ozoliņa Paula, Panko Alisa, Reigase Līva, Riekstiņa Māra, Romanova Evelīna, Rozītis Fricis, Stefaņenkovs Filips, Strautniece Zane, Šauriņa Elza, Šulga Simona.
Rīgas Mākslas un Mediju Tehnikums
Jūrmalas gatva 96, Rīga
Aivja Pīzeļa gleznu izstāde “Pilsētlauki”
Kultūras centrā “Berģi”
līdz 30. oktobrim
Līdz 30. oktobrim Kultūras centrā “Berģi” skatāma Aivja Pīzeļa gleznu izstāde “Pilsētlauki”. Šī izstāde ir personisks ceļojums cauri divām atšķirīgām, bet vienlīdz nozīmīgām vidēm – pilsētai un laukiem. Darbos atspoguļojas autora iekšējā sajūtu pasaule, kas veidojusies, izdzīvojot mirkļus šajās ainavās.
“Pilsēta manās acīs ir ritms, kustība un nemitīga pārmaiņa. Tā pulsē ar gaismām, trokšņiem un steigu, reizē radot gan sajūtu par iespēju bezgalību, gan arī vientulību pūlī. Savukārt lauki – tie ir klusuma pilni elpas vilcieni, plašums un laiks, kas rit lēnāk. Tur daba runā skaļāk, un cilvēks kļūst par tās daļu.
Katra izstādes glezna ir mēģinājums notvert šo kontrastu un harmoniju, kas veido manu skatījumu uz pasauli. Tie nav tikai skati – tie ir stāsti, sajūtas un atmiņas, kas dzīvo šajās ainavās,” stāsta mākslinieks.
Kultūras centrs “Berģi”
Brīvības gatve 455, Rīga
Marutas Raudes jubilejas izstāde “Kolekcija”
Olaines Vēstures un mākslas muzejā
līdz 30. oktobrim
Līdz 30. oktobrim Olaines Vēstures un mākslas muzejā skatāma biedrības “Marutas Raudes mākslas centrs” organizētā izstāde, kurā ikviens var iepazīties ar porcelāna mākslinieces Marutas Raudes (1965–2018) atstāto radošo mantojumu.
Meistares roka porcelāna masu spēja pārvērst unikālā pieredzē un piešķirt tai citādu skanējumu – par to pārliecinājušies mākslas cienītāji ne tikai mākslinieces personālizstādēs vairāku gadu garumā, bet arī ārvalstīs, kur viņas darbi guvuši augstu novērtējumu. Par savu radošo mūžu māksliniece saņēmusi vairākas balvas un atzinības.
Olaines Vēstures un mākslas muzejs
Jelgavas iela 9-37, Olaine
Vijas Jansones un Kaspara Lielgalvja tekstildarbu izstāde “Uzkāpt kalnā”
Mencendorfa namā
līdz 31. oktobrim
Līdz 31. oktobrim Mencendorfa namā skatāma mākslinieku Vijas Jansones un Kaspara Lielgalvja tekstilmākslas un analogās fotogrāfijas darbu izstāde “Uzkāpt kalnā”. Izstāde tapusi kā divu atšķirīgu mākslas ceļu gājēju, bet savstarpēji tuvu radošu personību – mātes un dēla – satikšanās mākslā.
Izstādē “Uzkāpt kalnā” eksponētajiem Vijas Jansones tekstilmākslas darbiem katram ir savs tapšanas stāsts un ieaustais vēstījums. Tie atspoguļo mākslinieces aktīvo radošo garu, profesionālo krāšņumu un latvisko pasaules izjūtu. Vijas Jansones tekstilmākslas darbi ir daudzveidīgi izmēros, formās, tonalitātēs, izmantotajos materiālos un darinājuma tehnikās.
“Austie darbi ir kā grāmatas, kas uzrakstītas tēlainu zīmju valodā. Mākslā, tāpat kā dzīvē, notiek nemitīga attīstība, kas balstās katra personiskajā pieredzē un nepieciešamībā izpausties, saglabājot iekšējo viengabalainību. Tā nekad nebeidzas. Man ir tuvs mūsu tautas tradīciju pamatslānis – es to izteikti izjūtu sev līdzās. Katrs mans mākslas darbs ir kā “lapa” pieredzē un pamats uztveres izmaiņām. Katrs laikmets izvirza savas prioritātes – tās pieklusina vai aktivizē. Es ierosmi gūstu visā, kas saskan ar manām sajūtām un pieredzi, kas mani uzrunā un atbalsta – vēsturē vai šodienā, Latvijā vai pasaulē. Katrs cilvēks ir unikāls, katram sava valoda un vajadzības,” jaunrades impulsus raksturojusi Vija Jansone.
Mākslinieks Kaspars Lielgalvis izstādē “Uzkāpt kalnā” ieskicē savas radošās darbības divus virzienus – tekstilmākslu un analogo fotogrāfiju, lai gan talanta izpausmes meklējumu ceļš viņu aizvedis citā jaunrades jomā – izveidojot kultūrvietu “Totaldobže” mākslas centru, kļūstot par radošo kvartālu kuratoru un vienlaikus pētot, kā ar kultūrdzīves aktivizēšanu veicināt sabiedrības saliedētību Latvijā.
Mencendorfa nams
Grēcinieku iela 18, Rīga
Aivja Pīzeļa personālizstāde “Starp instinktu un apziņu”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
līdz 9. novembrim
Līdz 9. novembrim Latvijas Mākslinieku savienības galerijā skatāma gleznotāja Aivja Pīzeļa personālizstāde “Starp instinktu un apziņu”. Izstāde veidota kā aicinājums skatītājam ielūkoties sevī un izjust smalko robežu starp dabisko impulsu un apzinātu izvēli.
Aivja Pīzeļa monohromās gleznas rāda cilvēku bez maskas – brīdi, kad viņš samulst, ieraugot savu ēnu. Savukārt krāsainie portreti atklāj cilvēka identitātes daudzveidību, kur katrs skatiens un krāsa kļūst par bezgalīgu atspulgu telpā. Abas izstādē eksponētās darbu sērijas vieno ideja par dzīvi starp instinktu un apziņu, ēnu un krāsu, dzīvnieka un cilvēka dabu. Šīs pretstatu kvalitātes viena otru papildina un līdzsvaro, pārvēršot iekšējo konfliktu harmonijā un radošā spēkā. Arī gleznošana Aivim Pīzelim ir apzināta darbība, kurai reizēm jāļaujas instinktīvi.
Aivja Pīzeļa glezniecību raksturo dinamiskas kompozīcijas, piesātināta krāsu palete un emocionāla tuvība dabai – īpaši Latgales ainavām, kas kļuvušas par viņa galveno iedvesmas avotu. Viņa darbi atklāj gan personīgās sajūtas, gan universālu cilvēka un dabas saikni.
Izstādes kurators ir Guntars Gritāns.
LMS galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
Madaras Auzenbahas izstāde “Rožpumpurs”
Mākslas telpā “Aminori”
līdz 22. novembrim
Līdz 22. novembrim mākslas telpā “Aminori” skatāma Madaras Auzenbahas izstāde “Rožpumpurs”.
Madaras Auzenbahas gleznas ir piktogrāfiski stāsti, balstīti dziļi personiskā pieredzē un piedzīvojumos. Māksliniece parasti attēlo sev nozīmīgas lietas, sajūtas un atmiņu ainas, kas, šķiet, ir veidojušas viņas pasaules izjūtu un personības šķautnes. Gleznās dominē piederības pasaulei meklējumu tēma, kā arī objektīvās realitātes un mitrades robežu izpēte. Mākslinieces radošā darbība saistīta ar glezniecību, instalāciju mākslu, ilustrāciju un grafisko dizainu.
Madara izstādi apraksta šādi: “Deviņus mēnešus mēs visi redzam visu caur rozā krāsu. Varbūt pat tikai rozā krāsu. Mēs kā tādas zivtiņas peldam slēgtā, siltā, rozā mājvietā. Tad mēs piedzimstam tādi trausli, plikiņi, mazi, rozā rožpumpuri. Mans pirmais rožpumpurs piedzima dīvainā februārī – pie dzemdību nama durvīm ziedēja rozā rozes. Maniem rožpumpuriem visu vajag rozā – sienas, kleitas, lāčus, lelles, autokrēslus… Mazliet paaugsies – gan arī mati būs rozā. Nagus jau tagad vajag rozā. Un tad nāks rozā brillēs. Un, lai dots, nākamie mazie, rozā rožpumpuri. Un rožpumpuru dēļ tu rīsi krupjus vienu pēc otra, sasmelsi jūras, stāvēsi kā kalns, slepkavosi vārnas, nonesīsi no debesīm sauli, mēnesi un zvaigznes, jo rožpumpuri ir tava nākotne. Un tu vienmēr atradīsi sevī gribu nodzīvot līdz jaunajiem kartupeļiem.”
Mākslas telpa “Aminori”
Kr. Valdemāra iela 69, Rīga
Endrū Kārnija izstāde “Kāds, ko pazīstu”
RSU Anatomijas muzejā
līdz 27. decembrim
Līdz 27. decembrim RSU Anatomijas muzejā skatāma Endrū Kārnija izstāde “Kāds, ko pazīstu”. Endrū Kārnijs jau vairākus gadus strādā starp mākslu un zinātni, iedvesmojot RSU Anatomijas muzeju kļūt par vietu, kur anatomija sastopas ar mākslas pieredzi. Šoreiz mākslinieks muzejam piedāvā akvareļu sēriju “Kāds, ko pazīstu”, kurā galvas kontūras kļūst par platformu, lai vizualizētu procesus ķermenī un psihē. Darbi medicīnas speciālista skatienam var atgādināt modernās radioloģiskās izmeklēšanas attēlus, tomēr mākslinieks aicina ielūkoties dziļāk – tajā, kas šobrīd nav pieejams nevienai tehnoloģijai.
Endrū Kārnijs ir starptautiski atzīts britu laikmetīgās mākslas pārstāvis, kura darbos saplūst māksla un zinātne. Viņš strādā ar glezniecību, tēlniecību, instalācijām un lielizmēra videoprojekcijām, aplūkojot tādas tēmas kā vielmaiņa, neiroloģiski stāvokļi, sirds transplantācija un cilvēka ķermeņa uztvere.
Par sēriju Endrū Kārnijs stāsta: “Šī sērija aizsākās kā vizuāla atbilde uz problēmām ar manu labo aci, kas beidzās ar tīklenes atslāņošanos un operāciju. Darbi bija emocionāla reakcija – redzes zaudējuma iespēja cilvēkam, kura dzīve ir cieši saistīta ar vizuālo uztveri, bija milzīgs satricinājums. Galvas forma man kalpoja kā telpa – gandrīz kā skatuve –, kur caur zinātnes idejām varu izzināt pats sevi, radot poētisku pieredzi par klātbūtni un dzīvu esamību. Tajos atspoguļojas arī manās ilgstošajās sadarbībās ar zinātniekiem uzkrātās idejas par magnētisko rezonansi, datortomogrāfiju, mikrobiomu, neirozinātni un ķermeņa anatomiju.”
Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejs
Kronvalda bulvāris 9, Rīga
Titulbilde: Maija Kurševa. Tīrraksts. 2025. Papīra griezums, akrils, 80x160 cm
