Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Oto Holgera Ozoliņa personālizstāde “Procesa artefakti”
Laikmetīgās mākslas telpā “TUR”
7. janvāris–8. februāris
No 7. janvāra līdz 8. februārim laikmetīgās mākslas telpā “TUR” būs skatāma Oto Holgera Ozoliņa personālizstāde “Procesa artefakti”, kurā mākslinieks pēta disciplīnu, ieradumu un rituālu lomu mākslinieciskajā praksē. Izstādes centrā – uz ZIL-130 šasijas veidota konstrukcija, kas vienlaikus atsaucas uz mobilitāti un “baltā kuba” konvencijām, kļūstot par patvērumu ar krāsni kā telpas kodolu.
Ozoliņa prakse balstās procesā orientētā tēlniecībā: atkārtojums, ierobežojumi un ilgstoša piepūle kļūst par formas avotu. Izstādes laikā mākslinieks ik dienu vāks malku Rīgas ielās, pārvēršot šo ikdienišķo darbību par performatīvu rituālu un atklājot, kā izdzīvošana un mākslas radīšana savijas vienotā procesā.
Telpā redzami zīmējumi, kartes un nelielas skulptūras, kas top no savāktās koksnes un materiāliem, kā arī instrukcijas, kas dokumentē disciplīnu kā daļu no darba. “Procesa artefakti” izgaismo Ozoliņa ilgstošo interesi par to, kā māksla rodas no uzmanības, atkārtojuma un rūpīgi veidota ritma.
Kurators ir Eds Shautens (Edd Schouten).
Laikmetīgās mākslas telpa “TUR”
Tallinas iela 10–3, Rīga
Ventspils Mākslas skolas absolventu noslēguma darbu izstāde “Telpa starp mums”
un
gleznotājas Madaras Gulbis ekspozīcija “Dažādi debesu skati”
teātra namā “Jūras vārti”
7. janvāris–28. februāris
No 7. janvāra līdz 28. februārim teātra namā “Jūras vārti” būs skatāmas divas izstādes – galerijā būs skatāma Ventspils Mākslas skolas absolventu noslēguma darbu izstāde “Telpa starp mums”, bet izstāžu zālē tiks izstādīta gleznotājas Madaras Gulbis ekspozīcija “Dažādi debesu skati”.
Jau par tradīciju kļuvis, izstāžu gadu teātra namā “Jūras vārti” sākt Ventspils Mākslas skolas absolventu darbu izstādīšanu. Izstādē “Telpa starp mums” mazajā galerijā būs apskatāmi 2025. gada absolventu darbi, kuros jaunie mākslinieki atspoguļojuši personiskos pētījumus par “telpu”, kas veidojas starp “es” un “tu”, starp fizisko un emocionālo, starp klusumu un dialogu, kā arī atklāj jauno mākslinieku redzējumu par attiecībām, tuvumu, attālumu un neredzamajām robežām starp cilvēkiem, vietām un pieredzēm. Nosaukums “Telpa starp mums” vēsta par kopības sajūtu un reizē arī atšķirtību. Tā ir vieta, kurā sastopas dažādi skatupunkti un emocionālās izpausmes. Darbu realizācija un māksliniecisko risinājumu atveidošana notika pedagogu Ingas Insbergas, Elīnas Ozoliņas, Evas Kaufmanes Lauss un Initas Dzalbes vadībā.
Izstāžu zālē gleznotājas Madara Gulbis ekspozīciju “Dažādi debesu skati” veido dažādu gadu darbi. Tie ir eļļas glezniecības tehnikā, vizuālajā izteiksmē vienoti – gaiss, gaisma, debesis, daba ap mums un to izraisītās sajūtas. Daudzkārtēja krāsas kārtu klāšana, lazēšana dod iespēju radīt akvarelisku vieglumu, gaisa un gaismas klātbūtni, kas sevišķi vajadzīgi ir gada tumšajā periodā.
“Gleznošana man ir kas ļoti īsts un materiāls – īstās krāsas un krāsu salikumu meklēšana. Sākums visam gan ir sajūtās. Gleznas kompozīcija vai tēls manī vispirms ir kā redzējums, kā emocionāls piedzīvojums. Tad tas pārtop stāstā, kuru es pārveidoju ar “mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem”. Daudz laika veltu īstās krāsas, it kā, saprašanai un satikšanai, krāsu laukumu un proporciju kompozīcijai. Šobrīd gleznojot, aizvien vairāk sekoju vēlmei koncentrēties uz tagadni, uz katru unikālo mirkli. Galvenā vadlīnija ir mirkļa apzināšanās un ļaušanās tam. Mums nav varas pār laika ritējumu un apkārt esošās dzīvās dabas nepastāvīgumu. Nekas nav pabeigts. Gleznojot apceru japāņu domu par vērtīgo mākslā – tikai tas, kas nav perfekts un kam piemīt nepabeigtība vai nepastāvība, tādejādi atdarinot dabas elementus, tiek uzskatīts par skaistu,” stāsta Madara Gulbis.
Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils
Izstāde “Bīstamības novēršanas prakses”
Mākslas muzejā “Zuzeum”
9.–29. janvāris
No 9. līdz 29. janvārim Mākslas muzeja “Zuzeum” Siltumnīcā būs skatāma mākslinieces Lino Kamelin debijas personālizstāde “Bīstamības novēršanas prakses”.
Lai gan teorija var kalpot kā sākumpunkts izstādes tapšanā, viņas pētījumi par briesmām, drošību un upurēšanos tiek skatīti caur viņas pašas konceptuālo prizmu. Kā vēsta izstādes nosaukums, uzsvars tiek likts uz kultūras praksēm, kas veicina izturību un drošības sajūtu nestabilos laikos. Teorija kalpo kā atspēriena punkts, taču bīstamības, drošības un upurēšanās tēmu izpēte tiek veikta no daudzveidīgiem skatpunktiem. Šajā kontekstā radītie darbi veido vizuālu eseju, kurā mijas zinātniskais pētījums, mitoloģiski stāstījumi un personīga pieredze.
Šī iniciatīva apvieno Mākslas muzeju “Zuzeum” (Latvija) un DAS WEISSE HAUS (Austrija) sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju un Vīnes Mākslas akadēmiju. Tās mērķis ir sasaistīt akadēmisko vidi ar profesionālo mākslas praksi, veidojot jaunas tikšanās vietas un perspektīvas topošajām mākslinieku un kuratoru paaudzēm.
Mākslas muzejs “Zuzeum”
Lāčplēša iela 101, Rīga
Renāra Zvirgzdiņa izstāde “Mans onkoloģiskais stāsts”
Galerijā “LOOK!”
līdz 10. janvārim
Līdz 10. janvārim galerijā “LOOK!” skatāma Renāra Zvirgzdiņa fotogrāfiju sērijas izstāde “Mans onkoloģiskais stāsts”.
Fotogrāfa Renāra Zvirgzdiņa pop-up personālizstāde ir personiska un emocionāli piesātināta liecība par dzīvi, atveseļošanos un cerību laikmetīgās fotomākslas kontekstā. Izstāde “Mans onkoloģiskais stāsts” atklājas kā vizuāls ceļojums cauri intensīvām pieredzēm – no pirmajām neskaidrības sajūtām un diagnozes līdz ilgstošam atveseļošanās procesam un pakāpeniskai dzīves pilnības atgūšanai.
Fotogrāfiju sērijā savijas ikdienišķā realitāte un cilvēka iekšējā pasaule, iezīmējot tās pārmaiņas, kas rodas saskarē ar smagu saslimšanu. Darbi vienlaikus atspoguļo autora personīgo pieredzi un universālu stāstu par izturību, savstarpēju atbalstu un mākslu kā tiltu ceļā uz atveseļošanos. Iedvesmojoties no personiskiem notikumiem un sev tuvu cilvēku pieredzēm, Renārs Zvirgzdiņš radījis introspektīvu darbu sēriju, kas aicina būt klātesošam un līdzpiedzīvot stāstu.
Galerija “LOOK!”
Ģertrūdes iela 62, Rīga
Irinas Krjučkovas izstāde “Acis, kas runā”
Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā
10. janvāris–1. marts
No 10. janvāra līdz 1. martam Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā būs skatāma mākslinieces Irinas Krjučkovas personālizstāde “Acis, kas runā”, kas veltīta dzīvnieku portretu žanram.
Krjučkovas darbos skatiens kļūst par centrālo tēmu – caur to atklājas dzīvnieku raksturi, noskaņas un neredzamie stāsti. Māksliniece strādā ar grafītu, pasteli, akvareli un ogli, katrā tehnikā meklējot smalkas psiholoģiskas nianses.
Irina dzimusi un augusi Latvijā, mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijas sagatavošanas kursos, papildinājusi zināšanas Sanktpēterburgas I. Repina akadēmijā un pie mākslinieces Ludmilas Perec. Pēdējos gados īpašu iedvesmu devuši īru vilku suņi – to cēlā plastika un izteiksmīgās acis kļuvušas par svarīgu motīvu viņas radošajā darbībā.
Dzīvnieki mākslinieces dzīvē ir klātesoši ikdienā – tie iedvesmo, nomierina un ved tuvāk dabai. Izstāde piedāvā skatītājiem pietuvoties šai pasaules izjūtai un sastapties ar skatieniem, “kas runā”.
Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejs
Skolas iela 10a, Madona
Ojāra Ābola izstāde “Cilvēka absurdie projekti uz Zemes”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
10. janvāris–10. maijs
No 10. janvāra līdz 10. maijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē būs skatāma gleznotāja Ojāra Ābola daiļradei veltīta izstāde “Cilvēka absurdie projekti uz Zemes”, kas pievēršas Latvijas okupācijas laika mākslas realitātei – starp padomju diktātu un neangažētu mākslu, starp sadarbību un pretdarbību, starp konformismu un nonkonformismu.
Šodien gleznotājs un mākslas teorētiķis Ojārs Ābols (1922–1983) tiek vērtēts kā 20. gadsimta 60.–70. gadu avangardists, teorētiskās domas līderis, Mākslinieku savienības Gleznotāju sekcijas virzītājspēks un Latvijas laikmetīgās mākslas krusttēvs. Amerikāņu kolekcionāri Nensija un Nortons Dodži (Norton and Nancy Dodge) viņa darbus iekļāvuši padomju nonkonformisma mākslas kolekcijā, kas atrodas Zimmerli Mākslas muzejā ASV. Tomēr Ojāra Ābola dzīvei it kā ir divas daļas – komunisma idejām kalpojošā un tā, kas aizgūtnēm gribēja tuvināties Rietumu mākslai un Rietumu dzīvesstilam.
Ābola politiski sabiedriskā un radošā darbība risinājās 50.–70. gados un neizbēgami bija saistīta ar politiskajām konsekvencēm. Viņš bija erudīts intelektuālis, ilggadējs Mākslinieku savienības valdes loceklis un Gleznotāju sekcijas priekšsēdētājs (1973–1981), uzstājās ar kaismīgām runām par mākslu un uzskatīja, ka mākslai sabiedrības dzīvē ir nozīmīga loma. Savos darbos gleznotājs pauda laikmetam aktuālu problemātiku. Ābola aktīvisms, māksliniecisko uzskatu veidošanās un transformācija ir stāsts par to, kā ar komunisma ideāliem pārņemts jauneklis mainās un kļūst par nozīmīgu modernisma mākslas praktiķi un teorētiķi un pat par Latvijas konceptuālās mākslas iedvesmotāju. Sekojot Ābola biogrāfijai un izmaiņām viņa mākslā, izstāde atskatās arī uz sarežģīto Latvijas vēsturi.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Modra Brasliņa zīmējumu izstāde “Divi”
Ogres Vēstures un Mākslas muzejā
10. janvāris–29. marts
No 10. janvāra līdz 29. martam Ogres Vēstures un mākslas muzeja 2.stāvā būs skatāma mākslinieka Modra Brasliņa zīmējumu izstāde “Divi”, kurā portrets atklājas kā vizuāla prakse cilvēka apziņas un bezapziņas robežzonu izpētē. Izstāde piedāvā vairāk nekā 20 melnbaltus zīmējumus, kas tapuši ar minimāliem izteiksmes līdzekļiem – papīru un zīmuli.
Izstāde “Divi” aktualizē portretu nevis kā ārējās līdzības fiksāciju, bet kā procesu, kas atsedz spriedzi starp redzamo un neredzamo, starp apziņas virskārtu un dziļākajiem psihes slāņiem. Modra Brasliņa zīmējumu sērija aptver gan māksliniekam personiski tuvus, gan distancētākus modeļus, priekšplānā izvirzot psiholoģisku un eksistenciālu skatījumu.
Šķiet, ka Brasliņš domā attēlos, kurus veido zīmēšanas procesā, kamēr lielākā daļa no mums domā vārdos. Atšķirībā no verbālās domāšanas, kas strukturē pieredzi lineārās, loģiskās secībās, attēliskā domāšana saglabā saikni ar arhaiskākiem uztveres mehānismiem, kuros laiks un nozīme nav pakļauti racionālai hierarhijai. Šajā kontekstā zīmējums kļūst par mediju, kurā laiks izplešas daudzdimensionāli - tas ir gan lineārs un mērāms, gan laterāls, recesīvs un vertikāls, atklājot pieredzi kā nepārtrauktu, bezgalīgu procesu.
Izstādes nosaukums “Divi” iezīmē duālismu, kas caurvij visu ekspozīciju: apziņa un bezapziņa, skatītājs un attēls, klātbūtne un distance, ārējais un iekšējais. Šis dalījums nav statisks tas pastāv kā dinamiska spriedze, kurā katrs portrets vienlaikus darbojas kā atspulgs un kā spogulis.
Izstādes kurators ir Māris Grosbahs.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 36, Ogre
Jāņa Jaņuļa izstāde “Gleznas aizvēsture”
Mežaparka Lielās estrādes izstāžu zālē
līdz 1. februārim
Līdz 1. februārim Mežaparka Lielās estrādes izstāžu zālē skatāma Jāņa Januļa izstāde “Gleznas aizvēsture”. Glezna ir pastāvējusi līdzās cilvēcei un tās attīstības posmiem simtiem gadu, pat tūkstošiem, ja pieņemam, ka alu zīmējumi ir uzskatāmi par gleznām. Tā ir attīstījusies gan ietekmējoties no cilvēces vēstures, gan to papildinot, vienlaikus saglabājot sev raksturīgo plakanumu un kāri pārvarēt trešo dimensiju – dziļumu.
Šī izstāde ir turpinājums mākslinieka centieniem izprast gleznas fizisko būtību. Kādēļ glezna pastāv, kā tā radusies un kāpēc tā ir tieši tāda, kādu mēs to pazīstam? Kas pamudināja attēlot attēlu ar gleznieciskiem paņēmieniem un tādā veidā attēlam kļūt par gleznu vai kaut ko līdzīgu tai?
Šķietami iespēju bezgalībā tiek izdarītas izvēles un pieņemti lēmumi – impulss, kas pamudina radīt, un mirklis, kad attēls kļūst par gleznu. Šīs divas sajūtas, iespējams, paliek nemainīgas gan mūsdienās, gan senatnē.
Mežaparka Lielā estrāde
Ostas prospekts 11, Rīga
Rasas Jansones personālizstāde “Jēzus māsiņa”
Galerijā “ALMA”
līdz 13. martam
Līdz 13. martam galerijā “ALMA” skatāma Rasas Jansones personālizstāde “Jēzus māsiņa” – feministiska utopija, kas Latvijas laikmetīgajā mākslā aktualizē sieviešu ķermeņa, mātbūšanas un reproduktīvās izvēles jautājumus laikā, kad šīs tēmas atkal kļūst politiski un sociāli trauslas.
Izstāde piedāvā neverificētu vēstures versiju, kas mazāk pievēršas pagātnes revidēšanai un vairāk – skatienam nākotnē, aicinot iztēloties alternatīvu, radikāli citādu pasaules kārtību. Jansones darbos reliģiskā ikonogrāfija, mākslas vēsture un feministiska domāšana savijas konceptuāli izstrādātā vizuālā valodā, kuras centrā nonāk sievietes ķermenis kā autonomas gribas un rīcībspējas vieta.
Izstādes idejiskais impulss sakņojas Virdžīnijas Vulfas tekstā “Sava istaba” un tajā izklāstītajā Šekspīra māsas tēlā – kā sievietes radošā potenciāla apspiešanas simbolā. Attīstot šo metaforu vizuālajā mākslā, Jansone piedāvā citu Jaunavas Marijas tēlu: nevis pakļāvīgu upura figūru, bet dzīvotspējīgu, ķermenisku un izvēli izdarošu sievieti, kura apzināti vēlas vēl vienu bērnu – meitu. Šī “Jēzus māsiņa” kļūst par protesta, dzīvotgribas un vitalitātes simbolu.
“Jēzus māsiņa” apliecina Rasas Jansones māksliniecisko briedumu un ilgtermiņā izkoptu praksi, kas jau vairāk nekā divdesmit gadus konsekventi interpretē mākslas vēstures stūrakmeņus feministiskā perspektīvā.
Galerija “ALMA”
Tērbatas iela 64, Rīga
