Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Gazas bērnu gleznu izstāde
Kaņepes Kultūras centrā
15. decembris
15. decembrī Kaņepes Kultūras centrā notiks Gazas bērnu gleznu izstāde, ko apmeklēt aicina kustība “Par Brīvu Palestīnu”. Viena vakara izstādē ikviens interesents varēs aplūkot evakuēto palestīniešu bērnu gleznojumus un tradicionālās palestīniešu izšūšanas mākslas tatreez darinājumus, kas veidoti bērnu centrā “Meera”, kas atrodas Kairā, Ēģiptē.
Bērnu gleznas ataino ne tikai viņu zaudētās ģimenes, karā piedzīvotās traumas un lepnumu par savām palestīniešu saknēm, bet arī sauli, kokus un varavīksnes, pēc evakuācijas atrodoties drošībā tāpat kā citi bērni. Tatreez izšuvumi ir simbols palestīniešu kopienas noturībai arī ārpus savas zemes un vēsturiski izkoptajai audumu un dzīparu krāsošanai, bet paši izšuvumi mūsdienās ir attīstījušies līdz simtiem dažādu rakstu kombinācijai, daudzi no kuriem būs atpazīstami savā līdzībā ar latviešu rakstu zīmēm.
Centru “Meera” katru dienu apmeklē ap 250 bērnu, no kuriem daudzi tika evakuēti uz Ēģipti steidzamas medicīniskās palīdzības saņemšanai pēc Gazas bombardēšanas. Daudzi no šiem bērniem ir zaudējuši abus vai vienu vecāku, brāļus un māsas, un vairāki bērni ir piedzīvojuši amputācijas. Centrs piedāvā bērniem dažādas aktivitātes – mākslas terapiju, psihologa pakalpojumus, izglītības iegūšanu un Korāna apgūšanu. “Meera” palīdz bērnu mātēm pārdot izšūtos tatreez darinājumus, lai sniegtu ienākumus palestīnietēm, kuru vīri atrodas Gazā vai jau ir miruši.
Kaņepes Kultūras centrs
Skolas iela 15, Rīga
Izstāde “Māksla dzīvot”
Galerijā “Rāmis”
15. decembris, 2025–24. februāris, 2026
No 15. decembra līdz 202. gada 24. –februārim galerijā “Rāmis” būs skatāma izstāde “Māksla dzīvot”. Izstādē piedalās Dita Lūse, Daiga Krūze, Māris Upzars, Jānis, Maļeckis, laima Puntule, Anita kalniņa, Arturs Akopjans, Madara Gulbis, Madara Neikena, Otto Ztmanis, Kristīne Kligina, Raimo Lielbriedis.
Galerija “Rāmis”
Satiksmes iela 3, Rīga
LMA Scenogrāfijas studentu izstāde “Pirmās piederības pazīmes”
LMA izstāžu zālē “DUO”
18.–23. decembris
No 18. decembra līdz 23. decembrim LMA izstāžu zālē “DUO” būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļas studentu izstāde “Pirmās piederības pazīmes”. Kas notiek, kad zūd piederības sajūta — mājām, valstij, cilvēkiem vai pašam sev?
Studentu darbi tapuši prof. Aigara Bikšes vadībā, pētot piederības jēdzienu no personīga, sociāla un simboliska skatpunkta. Izstādē piedalās: Patrīcija Amoliņa, Eleonora Balode, Emīls Jansons, Jānis Platačs, Mikus Svikulis un Līga Zepa – topošie scenogrāfi no bakalaura 4. un maģistra 1. kursa.
Katrā instalācijā piederība iegūst citu formu: vientulības “deju partneri”, māju un drošības meklējumus, migrācijas simbolus, nacionālo identitāti, pieķeršanos un vērtības, kā arī laika gaitā mainīgus kultūras simbolus.
LMA izstāžu zāle “DUO”
Kronvalda bulvāris 4, Rīga
Izstāde “Patvērums vienradzim”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
18. decembris, 2025–8. februāris, 2026
Georgs Barkāns. Teiksma. 1974. Vilna, lini, jaukta tehnika. DMDM kolekcija. Publicitātes foto
No 18. decembra līdz 2026. gada 8. februārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma izstāde “Patvērums vienradzim”, veltīta latviešu tekstilmākslinieka Georga Barkāna simtgadei.
Georgs Barkāns (1925–2010) bija viena no ietekmīgākajām figūrām latviešu tekstilmākslas uzplaukuma periodā 20. gadsimta otrajā pusē. Sākot no 60. gadiem, tekstilmāksla Latvijā emancipējās no lietišķās mākslas statusa, kļūstot moderna, tēlaina un eksperimentāla.
Georgs Barkāns gan tekstilmākslā, gan dizaina pedagoģijā bija novators un nemiera gars. Viņa spilgtajai iztēlei un radošajai aktivitātei nācās sadzīvot ar noteikumiem, ko diktēja okupācijas laiks. Tomēr tieši tas viņa darbos neparādās – ne atbalsta, ne protesta veidā. Viņa radošā stratēģija bija kultūrizglītojoša misija mūža garumā, aktualizējot iepriekšējo paaudžu atstāto mantojumu un stiprinot latviešu mākslas piederību Eiropas kultūras telpai.
Gobelēnus par vienradža tēmu arī šodien var uzlūkot kā noteiktu radošu pozīciju iepretī apkārtējās pasaules unificētajai realitātei. Mākslinieka tekstildarbu tapšanā lielu ieguldījumu sniedza viņa dzīvesbiedre Dzidra Ozoliņa (1922–2014).
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Saruna muzejā: patvērums vienradzim
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
19. decembrī
Aldonis Klucis, Georgs Barkāns un Atis Ieviņš kopējas izstādes iekārtošanā Doles muzejā. 1080. Foto Atis Ieviņš, LNMM arhīvs
19. decembrī plkst. 16.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā izstādes “Georgs Barkāns. Patvērums vienradzim” ietvaros notiks saruna ar kuratoru Vilni Vēju un Latvijas Tekstilmākslas Asociācijas vadītāju Andru Dīriņu.
Pasākumā kurators iepazīstinās ar ekspozīciju, tās tapšanas procesu un Barkāna devumu latviešu tekstilmākslā, bet tekstilmāksliniece Andra Dīriņa sniegs ieskatu mākslinieka darbu tehniskajās niansēs un sasaistē ar mūsdienu tekstilmākslas tendencēm.
Georga Barkāna ceļš bija netipisks: studējis glezniecību un arhitektūru, viņš pievērsās aušanai, radot ievērojamu darbu mantojumu. Viņa tekstildarbi izceļas ar stilizētām figūrām, abstraktiem laukumiem un niansētu krāsu paleti, tematikā dominē vēsturiskas atsauces uz latviešu etnogrāfiju, Rīgas arhitektūras mantojumu un mitoloģiju, īpaši vienradža tēlu, iedvesmojoties no Cluny muzeja gobelēniem.
Sarunas laikā atklāsies Barkāna spilgtā personība un devums arhitektūrā, publicistikā un dizaina pedagoģijā, tostarp mūsdienīgas metodikas veidošana un ilgstoša kompozīcijas pasniegšana Lietišķās mākslas vidusskolā (tagad – Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola).
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Origami darbnīca
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
19. decembrī
19. decembrī no plkst 17.50 līdz 19.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Baltijas Austrumāzijas pētniecības centra (AsiaRes) bibliotēkas lasītavā (M stāvā) notiks Japānas papīra locīšanas mākslai origami veltīta radošā darbnīca.
Apmeklētāji varēs iepazīties ar dažādiem origami papīra veidiem un locīšanas paņēmieniem, kā arī salocīt papīra modeli paši.
Dalība bez maksas, bet iepriekš jāreģistrējas šeit.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Izstāde “Neredzamais muzejs”
Mākslas galerijā “Durvis”
19. decembris, 2025–25. janvāris, 2026
No 19. decembra līdz 2026. gada 25. janvārim galerijā “Durvis” būs skatāma trešā un noslēdzošā izstāde “Neredzamais muzejs”, kas veltīta Tukuma muzeja 90 gadu jubilejai. Izstāde piedāvā retu iespēju ieskatīties tajā muzeja darba daļā, kas parasti paliek skatītājiem neredzama.
Tukuma muzeja krājumā ir vairāk nekā 100 000 priekšmetu – mākslas darbi, arheoloģijas senlietas, fotogrāfijas, dokumenti un grāmatas, kas stāsta par Tukuma novada kultūrvēsturisko identitāti.
Šī izstāde atklāj muzeja “aizkulišu dzīvi” – dokumentēšanu, restaurāciju, pētniecību un jaunu priekšmetu iegūšanu, kā arī izceļ jaunākos dāvinājumus, kas līdz šim nav bijuši eksponēti.
Mākslas galerija “Durvis”
Brīvības laukums 21, Tukums
Annas Koks grafikas izstāde “Somatopija”
“Nordic Partners” biznesa mājā
līdz 19. decembrim
Līdz 19. decembrim “Nordic Partners” biznesa mājā skatāma Annas Koks izstāde “Somatopija” – vizuāla grafikas pieredze starp realitāti un sapņa stāvokli.
Kokas darbi veidoti unikālā somatopijas tehnikā, kur ķermenis pārtop par uztveres un atmiņu telpu. Šajā pieejā bioloģiskās formas izplūst starp atpazīstamību un abstrakciju, radot trauslu, vibrējošu zīmējuma virsmu. Māksliniece, pēc izglītības arhitekte, strādā tikai ar 0.3 HB zīmuli, veidojot daudzslāņainus ēnojumus un vizuālas vibrācijas, kas skatītāju ievelk meditatīvā vērošanā.
Somatopija pēta ķermenisko uztveri brīdī, kad realitāte saplūst ar sapņa fragmentiem. Izstādes darbi veido vienotu ritmu – kā organisma elpu –, atsedzot mūsdienu cilvēka emocionālo trauslumu un jautājumu par ķermeņa robežām starp fizisko un mentālo.
Izstāde bez maksas pieejama, iepriekš piesakoties: info@npp.lv
“Nordic Partners” biznesa māja
Audēju iela 9, Rīga
Diānas Janušones personālizstāde “Sajūtu frekvence”
Cēsu Izstāžu namā
20. decembris, 2025–8. marts, 2026
No 20. decembra līdz 2026. gada 8. martam Cēsu Izstāžu namā būs skatāma tekstilmākslinieces Diānas Janušones personālizstāde “Sajūtu frekvence”. Izstāde ir vizuāla meditācija par telpu un ķermeni kā trausliem, mainīgiem nesējiem laika ritējumā. Apmeklētājs tiek aicināts pievērst uzmanību materiālam, formai un telpai kā kopumam, kas atklāj, kā laiks un pieredze ietekmē gan cilvēku, gan vidi, kurā viņš atrodas.
Tekstilmākslas darbi tapuši pēdējo gadu laikā, kad globālā nestabilitāte un karadarbība ir ietekmējusi gan ikdienu, gan cilvēka emocionālo fonu. Šie apstākļi ir atstājuši iespaidu arī uz mākslinieces darba procesu un izvēlētajām tēmām. Izstāde pievēršas tādām tēmām kā novecošana, zaudējums, vientulība un identitātes maiņa. Tā nepiedāvā romantizētu skatījumu, bet drīzāk analizē, kā šīs pieredzes uzkrājas un kļūst par daļu no cilvēka ikdienas.
Cēsu Izstāžu nams
Pils laukums 3, Cēsis
Izstāde “Edvards Grūbe. 21. gadsimts”
Cēsu Izstāžu namā
20. decembris, 2025–8. marts, 2026
No 20. decembra līdz 2026. gada 8. martam Cēsu Izstāžu namā būs skatāma izstāde “Edvards Grūbe. 21. gadsimts”, kas veltīta izcilā latviešu gleznotāja Edvarda Grūbes (1935–2022) deviņdesmitās dzimšanas dienas atcerei.
Mākslinieka profesionālās un radošās darbības galvenais mērķis vienmēr bijis paust patriotismu un mīlestību Latvijai, balstoties latviskās kultūras vērtībās un latviešu pirmskara glezniecības paraugos.
Izstādi veido 21. gadsimtā tapušo Edvarda Grūbes gleznu izlase, kas atklāj un atspoguļo mākslinieka vēlīno rokrakstu, krāsas intensitāti un emocionālo dinamiku. Šajā radošās darbības periodā mākslinieks arvien vairāk virzās uz abstrahētu, krāsas enerģijā balstītu izteiksmi, kur emocionālā intensitāte tiek panākta ar žestu, krāsas laukumu un kompozicionālo lakonismu. Salīdzinot ar agrākajiem darbiem, kuros Grūbe bieži izmanto latviešu tautas kultūras simbolus – maizi, piena krūzi, sēnes, māla traukus vai to lauskas – vēlīnajās kompozīcijās šie motīvi pārtop emocionālā kodolā, kas izteikts caur krāsu un formu, nevis priekšmetiskumu.
Blakus glezniecībai izstādē skatāmi arī Edvarda Grūbes apgleznotie trauki, kuri līdz šim nav publiski izstādīti. Tie atklāj mākslinieka radošās darbības mazāk pētītu un mazāk zināmu virzienu un parāda glezniecības principu pārnesi uz telpisku formu. Tas sniedz būtisku papildinājumu Edvarda Grūbes mākslas pētniecībai un ļauj skatītājam uztvert mākslinieka darba materiālo un vizuālo daudzveidību.
Izstādes ekspozīciju papildina Olafa Okonova dokumentālā filma “Darbnīca laukos” (2002), kurā atspoguļots Edvarda Grūbes un mākslinieces Intas Celmiņas radošais process. Filmas klātbūtne nodrošina autentisku vizuālu un audiālu ieskatu mākslinieka personībā un darba vidē, pilnveidojot izstādes interpretatīvo slāni.
Cēsu Izstāžu nams
Pils laukums 3, Cēsis
Sansusī mākslas rezidenču centrs “Susēja” izsludina pieteikšanos rezidencēm
Pieteikšanās līdz 31. decembrim
Līdz 31. decembrim Sansusī mākslas rezidenču centrs “Susēja” aicina iesniegt pieteikumus rezidencēm 2026. gadā. Aicināti pieteikties gan profesionāli mākslinieki, gan jaunie mākslinieki no dažādiem mākslas žanriem – gan solo mākslinieki, gan grupas (līdz 6 cilvēkiem). Pieteikšanās forma un sīkāka informācija pieejama biedrības “Sansusī” mājaslapā.
Biedrība “Sansusī”
Susēja, Aknīstes pagasts, Jēkabpils novads
Jāņa Ziņģīša gleznu izstāde
Galerijā “Jēkabs”
līdz 24. janvārim, 2026
Līdz 2026. gada 24. janvārim mākslas galerijā “Jēkabs” skatāma Jāņa Ziņģīša gleznu izstāde. Izstādē būs eksponēti mākslinieka jaunākie darbi, kas tapuši šī gada laikā.
Jāņa Ziņģīša gleznu sižetu pamatā ir dabas novērojumi, kas pārtop reālistiskās ainavās. Tās iemirdzas dažādu gadalaiku noskaņās un, caur niansētiem atmosfēras elementiem, rada mierpilnu un svētīgu sajūtu. Nosvērtā, bet reizē ņirbošā noskaņa rodas niansēs – kā saules gaisma lūzt caur koku lapotnēm vai vizuļo sniega kupenu atspīdums, kā maiga migla paceļas pār agra vasaras rīta pļavu vai dūmakainā ziemas aura apņem ūdeņus un laukus.
Jāņa Ziņģīša gleznas, lai arī cik mierpilnas, tāpat kā daba, vienmēr ir dzīvības pilnas.
Galerija “Jēkabs”
Jēkaba iela 26/28, Rīga
Pieteikšanās PAiR rezidenču programmai 2026
VV Foundation
līdz 31. janvārim, 2026
Līdz 2026. gada 31. janvārim VV Foundation izsludina pieteikšanos PAiR rezidenču programmai Baltijas māksliniekiem.
Aicinām pieteikties māksliniekus, kuru darbi pēta dzintara tēmu: tā materiālitāti, simbolisko nozīmi un kultūras rezonansi, kā arī saikni ar Baltijas ainavu un piekrastes mantojumu, to interpretējot mūsdienīgā skatījumā.
Gaidām autorus, kuru prakses risina šo tēmu caur pētījumu, eksperimentiem vai konceptuālu pieeju.
Pretendentiem jāiesniedz darbu portfolio un motivācijas vēstule, kurā izklāstīta interese par darbu PAiR rezidencē. Izvēlētie rezidenti 2026. gada jūnijā uzturēsies PAiR, sadarbojoties ar VV Foundation komandu, saņems kuratoriālu atbalstu un piedalīsies studiju vizītēs un profesionālās konsultācijās ar Kristu Hruithuizenu (Krist Gruijthuijsen), EMMA – Espo Modernās mākslas muzeja direktoru.
Kandidātus izvērtēs VV Foundation komanda kopā ar Kristu Hruithuizenu, un rezultāti tiks paziņoti 2026. gada februārī.
VV Foundation
Brēmenes iela 10, Rīga
LNMM piedalās izstādē “Eiropas realitātes. Glezniecība 1919–1939”
MORE muzejā, Gorselā
līdz 1. februārim, 2026
Līdz 2026. gada 1. februārim MORE muzejā Gorselā skatāma izstāde “Eiropas realitātes. Glezniecība 1919–1939”, kurā eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Izstāde tapusi kā daļa no projekta, kas šogad tika aizsākts Eiropas kultūras galvaspilsētā Kemnicā Guncenhauzera muzejā, kur notika vērienīgā starptautiskā skate par starpkaru reālisma kustībām.
MORE muzeja versija piedāvā aptuveni 80 darbus no 20 valstīm, atzīmējot muzeja desmitgadi un vienlaikus atsaucoties uz Manheimas leģendārās izstādes “Jaunā lietišķība” simtgadi. Muzejs, kas sevi pozicionē kā lielāko modernas reālistiskas mākslas centru Nīderlandē, turpina pētīt 20. gadsimta figuratīvās mākslas tradīcijas un to mūsdienu interpretācijas.
Latviju izstādē pārstāv četras gleznas no LNMM kolekcijas: Aleksandras Beļcovas “Tenisiste” (1927), Ludolfa Liberta “Mūri” (1921–1922), Jāņa Liepiņa “Dzērāji” (1920) un “Cīkstoņi” (1928). Izlase veidota sadarbībā ar izstādes galveno kuratori Anju Rihteri, īpašu uzmanību pievēršot mazāk pētītām Eiropas reģionu mākslas parādībām un sieviešu autoru pienesumam, kas vēsturiskajā Manheimas skatē pirms simt gadiem netika pārstāvēti.
MORE muzejs
Hoofdstraat 28, 7213 CW, Gorsela, Nīderlande
Sanitas Ābelītes retrospektīvā personālizstāde “12:12”
Rīgas Porcelāna muzejā
līdz 8. februārim, 2026
Sanitas Ābelītes darbs “Sarkanais zirgs”. 2020.–2025. Priv. īp. Foto: Gvido Kajons / Rīgas Porcelāna muzejs
Līdz 2026. gada 8. februārim Rīgas Porcelāna muzeja pirmā stāva skatlogos un izstāžu zālē skatāma mākslinieces Sanitas Ābelītes retrospektīvā personālizstāde “12:12”, kas pirmo reizi apkopo viņas daiļradi plašā laika griezumā.
Izstādes nosaukums atsaucas gan uz atklāšanas datumu – 12. decembri –, gan uz pēdējiem divpadsmit mākslinieces radošās darbības gadiem (2013–2025), kas iezīmē intensīvāko profesionālās izaugsmes posmu. Ekspozīcijā apvienoti darbi un cikli no iepriekšējām izstādēm, tostarp “Portreti”, “Miniatūras”, “Mēnessgaisma”, “Terra”, “Aiz spoguļa” un “Radījumi”, kā arī īpaši šai izstādei radīti jauni darbi.
Sanita Ābelīte strādā ar porcelānu, mālu un akmensmasu, izmantojot dažādas apdedzināšanas tehnikas – no elektriskās krāsns līdz naborigamas ceplim un raku. Mākslinieces radošā valoda apvieno funkcionālus priekšmetus un mazās formas tēlniecību, traukus uztverot kā pilnvērtīgas skulpturālas formas. Viņas darbos tēls, krāsa, forma un faktūra veido juteklisku, neverbālu pieredzi.
Izstāde “12:12” piedāvā iespēju iegrimt mākslinieces pasaulē, atklājot viņas darba nepārtrauktību, materiāla izjūtu un daudzslāņaino tēlu sistēmu, kas veidojusies gadu gaitā.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju ielā 9/11, Rīga
Ata Ieviņa izstāde “No krātuves”
Cesvaines pilī
līdz 1. martam, 2026
Līdz 2026. gada 1. martam Cesvaines pilī skatāma Ata Ieviņa izstāde “No krātuves”. Izstādes nosaukums “No krātuves” burtiski atspoguļo tās saturu – darbi, kas tapuši mākslinieka līdzšinējā dzīves gaitā, eksperimentējot ar dažādām tehnikām. Izstāde aizved ceļojumā pa Ata Ieviņa daiļrades līkločiem, sākot no fotoreportāžām un ilustrācijām, sietspiedes tehnikā veidotiem darbiem un kolāžām, līdz pat zīmējumiem un citiem izpausmes veidiem.
Kā par sevi un saviem meklējumiem mākslā stāsta pats Atis Ieviņš: “Pirmā saskare ar mākslu man bija Indriķa Zeberiņa (1882–1969) ilustrētās grāmatas un leģendas par baskāji Irbīti (Voldemārs Irbe, 1893–1944). Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas laikā mani fascinēja Irbītes dēkainais un unikālais dzīves veids. Ar kursabiedru Jāni Borgu sacentāmies, meklējot antikvārās apgāda “Zelta Ābele” izcili kvalitatīvās grāmatas. Irbītes ilustrēto E. T. A. Hofmaņa noveli “Kavalieris Gluks” man izdevās iegūt pirmajam. Vēlāk sekoja izcilais grafiķis Sigismunds Vidbergs (1890–1970). Padomju laikā viņš bija nevēlams mākslinieks, jo emigrējis uz Rietumiem. Viņa darbus nevarēja apskatīt muzejā kā šodien. No draudzenes aizņēmos Sigismunda Vidberga ilustrēto “Kamasūtru” un erotikas piesātinātās Pjēra Luisa “Bilitis dziesmas”. Paziņas pārfotografēja man abas grāmatas. Vēlāk, Mākslas akadēmijas laikā, Endijs Vorhols (1928–1987) bija mans “neklātienes audžutēvs”. Viņa darbus biju redzējis ārzemju grāmatās un žurnālos. Mani aizrāva viņa brīvība, asprātība un radošums – vieglums, ar kādu viņš strādāja gan sietspiedē, gan citās tehnikās. Daudzus gadu desmitus mans klātienes “audžutēvs” bijis arhitekts un tekstilmākslinieks Georgs Barkāns.”
Cesvaines pils
Pils iela 1, Cesvaine
