Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Pārdaugavas kultūras apvienība aicina jaunos māksliniekus pieteikt idejas
dalībai eksperimentālā grupas izstādē
Līdz 10. augustam
Pārdaugavas kultūras apvienība aicina jaunos māksliniekus līdz 10. augustam pieteikt idejas dalībai eksperimentālā grupas izstādē, kas notiks kultūras centra “Imanta” galerijā 2026. gada rudens sezonā.
Jaunie autori vecumā no 18 līdz 35 gadiem aicināti iesniegt savu pieteikumu par tēmu “nākošā nākotne”, ietverot idejas, kas saistītas ar ekoloģiju, ilgtspēju un otrreizēju pārstrādi. Iepriekšēja pieredze vizuālajā māksla nav nepieciešama, aicināti ne vien mākslinieki, bet arī pētnieki, zinātnieki un citu jomu pārstāvji. Pieteikumus vērtēs žūrija. Izvēlētajiem pretendentiem būs iespēja realizēt savu ideju izstādes telpā mentora Reiņa Dzudzilo vadībā un sadarbojoties ar pārējiem autoriem.
Uz projekta laiku kultūras centra “Imanta” galerija kļūs par zonu eksperimentālām mākslas izpausmēm. Ideju var iesniegt jebkurā vizuālās mākslas žanrā, prioritāte vērtēšanā tiks dota ready-made instalācijas, kolāžas, asemblāžas un performances vai citu procesuālu mākslas darbu tehnikām.
Konkursā izvēlētajiem dalībniekiem savi darbi jārealizē un jāeksponē galerijas telpā projekta norises laikā no 28. septembra līdz 29. novembrim, kā arī jāapmeklē regulārās tikšanās reizes ar mentoru. Organizators sniedz tehnisko atbalstu savu iespēju robežās nodrošinot darbam nepieciešamos materiālus, instrumentus un telpas.
Tikšanās ar mentoru, ideju precizējumi un darbu radīšana notiek no 28. septembra līdz 5. oktobrim; mākslas darbu eksponēšana telpā no 6. līdz 8. oktobrim. Izstādes norises laiks: 2026. gada 10. oktobris–29. novembris.
Pārdaugavas kultūras apvienība
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Tomasa Kūsinga izstāde “Par cilvēkiem un zvēriem”
Talsu novada muzejā
No 11. augusta
No 11. augusta Talsu novada muzeja izstāžu zālē būs skatāma Igaunijas mākslinieka Tomasa Kūsinga (Toomas Kuusing) izstāde “Par cilvēkiem un zvēriem”. Tikšanās ar mākslinieku notiks 22. augustā plkst. 15.00.
Vai robeža starp cilvēku un zvēru patiešām ir tik skaidra, kā mēdzam domāt? Tomasa Kūsinga grafikās ikdiena pārtop paradoksālā pasaulē, kur dzīvnieki iegūst cilvēciskas īpašības, bet cilvēki arvien biežāk atklāj savu instinktīvo dabu. Šīs šķietami absurdās ainas nav bēgšana no realitātes – tās kļūst par precīzu komentāru par mūsdienu sabiedrību.
Mākslinieks veido teatrālas, alegorijām piesātinātas kompozīcijas, kurās groteska, ironija un humors kļūst par instrumentiem sarunai par varu, vientulību, bailēm, alkatību, līdzcietību un cilvēka vietu pasaulē. Darbi pirmajā brīdī var šķist rotaļīgi vai pat komiski, tomēr aiz šīs viegluma maskas slēpjas nopietni jautājumi par mūsu laiku, vērtībām un spēju atšķirt īstenību no tās atspulga.
Tomass Kūsings (1976) ir viens no spilgtākajiem mūsdienu igauņu grafiķiem. Viņa darbi izstādīti daudzviet Eiropā, Amerikā un Āzijā, un tie atrodas nozīmīgās muzeju kolekcijās, tostarp Igaunijas Mākslas muzejā, Tartu Mākslas muzejā un Marka Rotko muzejā Daugavpilī. Viņa radošajā rokrakstā savijas klasiskās grafikas meistarība, bagātīga simbolu valoda un asa, bet cilvēcīga interese par cilvēka dabu.
Talsu novada muzejs
Kārļa Mīlenbaha Iela 19, Talsi
Starptautiskā laikmetīgo rotu mākslas izstāde “Rotu parāde”
Adatu fabrikā
11.–31. augusts
Ildzes Boganas rotas
No 11. līdz 31. augustam Adatu fabrikā būs skatāma starptautiskā laikmetīgo rotu mākslas izstāde “Rotu parāde”, kas šogad pievēršas rotaslietas kārbiņai – ne tikai kā rotas glabāšanas vietai, bet arī kā ekspozīcijas elementam, transportēšanas iepakojumam un pat patstāvīgam mākslas darbam.
“Rotu parāde” ir starptautiska programma, kas apvieno laikmetīgo rotu mākslas izstādi un vasaras skolu IN SITU* 2026. Šogad tajā piedalās mākslinieki no Latvijas, Šveices, Beļģijas, Nīderlandes, Dienvidkorejas un Austrālijas: Ildze Bogana, Estere Brinkmane (Esther Brinkmann), Līzbete Bushe (Liesbet Bussche), Mirī Lī (Meeree Lee) un Rouzena Bārtlija (Roseanne Bartley).
Izstāde aicina paraudzīties uz rotu plašāk – tās stāsts sākas vēl pirms nonākšanas uz ķermeņa, veidojoties attiecībās ar materiālu, telpu, iepakojumu un ekspozīcijas vidi. Dažādos darbos rotas kārbiņa kļūst par neatņemamu mākslas darba sastāvdaļu, nojaucot robežas starp rotu, objektu un tā kontekstu.
Šīgada programmas centrālā viešņa ir šveiciešu rotu māksliniece Estere Brinkmane, viena no nozīmīgākajām Eiropas laikmetīgās rotu mākslas personībām. Viņa ir Ženēvas Augstākās lietišķās mākslas skolas Rotu nodaļas dibinātāja un ilggadēja pedagoģe. IN SITU* vasaras skolā Brinkmane vadīs darbnīcu “Out of the Box”, pievēršoties attiecībām starp rotu, tās iepakojumu un ekspozīcijas vidi.
Izstādi papildinās arī vasaras skolas programma, kurā dalībnieki pētīs laikmetīgās rotu mākslas iespējas, eksperimentējot ar materiāliem un īpaši pievēršoties kokam kā vienai no šīgada pavadošajām tēmām.
Adatu fabrika
Kalpaka iela 4, Kuldīga
Prof. Dr. psych. Ievas Bites un doc. Ph.D. Ņikitas Bezborodova saruna
“Emociju saikne ar fizisko veselību”
Izstādes “Kā tu šodien jūties? Emociju pratība” publiskās programmas ietvaros
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā
12. augustā / Plkst. 17.00
12. augustā plkst. 17.00 Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā izstādes “KĀ TU ŠODIEN JŪTIES? Emociju pratība” publiskās programmas ietvaros, ko atbalsta Ārstes Ilzes Aizsilnieces fonds, notiks Prof. Dr. psych. Ievas Bites un doc. Ph.D. Ņikitas Bezborodova saruna “Emociju saikne ar fizisko veselību”.
Emocijas izjūtam ne tikai prātā, bet arī ķermenī – paātrinātā sirdsdarbībā, muskuļu saspringumā, kamolā kaklā vai smaguma un viegluma sajūtā. Ilgstošs stress, trauksme, dusmas vai skumjas var ietekmēt mūsu fizisko veselību, savukārt emocionāla drošība, tuvība un prieks var veicināt atveseļošanos un labāku pašsajūtu.
Sarunā tiks aplūkots, ko par emociju un fiziskās veselības saikni stāsta mūsdienu zinātne, kā atšķirt mītus no faktiem un ko ikviens no mums var darīt, lai rūpētos gan par savu emocionālo, gan fizisko labsajūtu.
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga
Saruna ar mākslinieci Ilgu Leimanis un
arhitektes Ievas Zībārtes publiskā lekcija
izstādes “Es un Līvija” ietvaros
Mākslas telpā “Studija”
13. augustā / Plkst. 16.00
Silvija Jansons apglezno Patrīciju Lārteri 1978. gada video performacei (Silvia Paints Pat #2). Foto: Art Gallery NSW kolekcija
13. augustā no plkst. 16.00 mākslas telpā “Studija” norisināsies izstādes “Es un Līvija” publiskā programma, kas veltīta Kuldīgas goda pilsones, skulptores Līvijas Rezevskas (1926–2004) simtgadei. Tās ietvaros notiks saruna ar mākslinieci un pedagoģi Ilgu Leimanis, kā arī arhitektes, rakstnieces un kuratores Ievas Zībārtes publiskā lekcija “Mammai nepatiks! Radošo profesiju latvietes Austrālijā”.
Pasākuma pirmajā daļā gaidāma saruna ar mākslinieci Ilgu Leimanis, kura šobrīd uzturas “Studijas” rezidencē Kuldīgā. Par atskaites punktu viņas radošajam procesam kļuvusi Līvijas Rezevskas skulptūra “Ilgas” (1978), kas rosinājusi pievērsties ilgošanās, atmiņas un sēru tēmām. Skulptūras nosaukums sasaucas gan ar mākslinieces vārdu, gan jēdziena ilgs būtību, rosinot pārdomas par laiku un tā ritējumu. Sarunā Leimanis dalīsies ar savu radošo procesu un pētījuma gaitu, atklājot, kā zīmēšana, vieta, valoda un latviešu folklora kļūst par instrumentiem, lai pētītu cilvēka attiecības ar laiku, ilgošanos un piederību.
Savukārt pasākuma otrajā daļā – Ievas Zībārtes lekcijā – uzmanība tiks veltīta latviešu izcelsmes austrāliešu mākslinieču radošajam mantojumam. Viens no lielākajiem baltajiem plankumiem Latvijas arhitektūras, dizaina un mākslas vēsturē ir latviešu diasporas mantojums, tā pētniecība, krāšana, publiskošana un integrēšana kopīgā mantojuma koncepcijā, īpašu uzmanību veltot tieši sieviešu nozīmei radošajās profesijās. Tās ir arhitektes, dizaineres, mākslinieces, kuras kultūras, sociālo, ekonomisko, ģimenes un citu apstākļu dēļ nav pierakstītas Latvijas kultūras vēsturei kā vērtība. Ieva Zībārte sarunā “Mammai nepatiks! Radošo profesiju latvietes Austrālijā” stāstīs par atklājumiem māju iedzīves pārdošanas izsolēs Sidnejā, Austrālijas kapos, muzejos un citās atmiņu institūcijās, kā arī par pieredzi, rakstot šķirkļus pasaules sieviešu arhitektūras enciklopēdijai.
Mākslas telpa “Studija”
Kaļķu iela 14, Kuldīga
Tūre kopā ar mākslinieci un kuratoru
un mākslinieces performance “Mana valoda”
Jeļenas Glazovas izstādē “Cilvēks uzvārdā Visums”
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā
13. augustā / Plkst. 17.00
13.augustā plkst. 17.00 Rīgas Laikmetīgas mākslas telpas Mazajā zālē notiks Jeļenas Glazovas izstādes “Cilvēks uzvārdā Visums” tūre kopā ar mākslinieci un izstādes kuratoru Igoru Gubenko. Pasākuma turpinājumā būs skatāma mākslinieces performance “Mana valoda”. Performance atsaucas uz Ludviga Vitgenšteina valodas filozofiju un G. V. F. Hēgeļa kunga un verga dialektiku. Izmantojot citātus no “Loģiski filozofiskā traktāta” un BDSM atribūtiku, Jeļena Glazova pēta valodas iespējas un robežas, atklājot valodu gan kā varas formu, gan kā instrumentu varas attiecību izpētei.
Performancē piedalīsies Jeļena Glazova un Ilze Pavāre. Ideja, scenārijs, režija, teksts, mūzika, tērpi un rekvizīti – Jeļena Glazova.
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga
Izstāde “Raimonds Staprāns. Klusuma arhitektūra”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
14. augusts, 2026–17. janvāris, 2027
Raimonds Staprāns. Baltā upe. 2007. Audekls, eļļa. Ģimenes kolekcija
No 14. augusta līdz 2027.gada 17. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 4. stāva zālē būs skatāma izstāde “Raimonds Staprāns. Klusuma arhitektūra”, kas veltīta izcilā latviešu trimdas mākslinieka, dramaturga un gleznotāja Raimonda Staprāna (1926–2026) simtgadei.
Izstāde veidota kā koncentrēts stāsts par Staprāna daiļradi no 20. gadsimta 50. gados tapušajiem agrīnajiem darbiem līdz pēdējām 21. gadsimtā gleznotajām gleznām. 2025. gada pavasarī izstādes kuratore Dr. art. Elita Ansone mākslinieka darbnīcā Sanfrancisko atlasīja darbus, kas ļauj izsekot viņa unikālā glezniecības rokraksta attīstībai septiņu gadu desmitu garumā.
Staprāna māksla veidojās abstraktā ekspresionisma laikmetā, tomēr viņš palika uzticīgs figuratīviem, ainaviskiem un kluso dabu motīviem, kļūstot par vienu no Kalifornijas Līča piekrastes glezniecības (Bay Area Painting) pārstāvjiem.
No abstraktā ekspresionisma Staprāns iemācījās glezniecības “arhitektūru”, to, kā glezna tiek konstruēta. “Gleznai jāspēj “stāvēt” kā ēkai,” sacīja mākslinieks. Staprāna glezniecība ir enigmātiska, tā izceļas ar stingri arhitektonisku kompozīciju un kolorītu, kas novests līdz kādai galējai sajūtai, kas piepildīta ar iekšējo spriegumu. Šī ir intelektuāla glezniecības valoda – Staprāns neizskaidro pasauli, bet ar precīziem vizuālajiem līdzekļiem rada emocionāli un estētiski piesātinātu un nospriegotu klusuma telpu. Ikviena Staprāna glezna ir kā noslīpēts dimants, kas tapis ilgā, lēnā procesā.
Raimonda Staprāna simtgadi Latvijā iezīmēs arī citi kultūras notikumi – oktobrī gaidāma Pētera Krilova dokumentālā spēlfilma “Sarkanais šķūnis”, savukārt izstādes atklāšanā 13. augustā tiks atvērti Staprāna memuāri “46 epizodes ar un bez ironijas”. Tajos personiskās atmiņas kļūst par plašāku laikmeta liecību – no starpkaru Rīgas līdz bēgļu gaitām un mākslinieka dzīvei un darbam ASV.
Raimonds Staprāns vienmēr vēlējies uzturēt saiti ar dzimteni. Jau 60. gados viņš kopā ar dzīvesbiedri zinātnieci Ilonu Staprāni no Maskavas nelegāli ieradās Latvijā. 1972. gadā mākslinieks nosūtīja gleznas izstādei Rīgā, taču kultūras dzīves funkcionāri jau nākošajā dienā to slēdza un padarīja publikai nepieejamu. Latvijā ar Staprāna daiļradi iepazināmies 2006. gadā, kad Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notika viņa plašākā izstāde dzimtenē.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Izdevniecībā “Aminori” iznākusi Raimonda Staprāna atmiņu grāmata
“46 epizodes ar un bez ironijas”
13. augustā izdevniecībā “Aminori” iznāks izcilā latviešu trimdas gleznotāja un dramaturga Raimonda Staprāna atmiņu grāmata “46 epizodes ar un bez ironijas”. Grāmatas atvēršana notiks Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā vienlaicīgi ar izstādes “Raimonds Staprāns. Klusuma arhitektūra” atklāšanu 13. augustā plkst. 16.00.
Raimonda Staprāna (1926–2026) simtgades gadā izdotie memuāri ir nozīmīgs kultūrvēsturisks darbs, kas vienotā, daudzslāņainā stāstījumā aptver plašu pieredzes loku – no starpkaru Rīgas kultūras un politiskās dzīves līdz bēgļu gaitām, radošajai izaugsmei un dzīvei ASV. Lai arī grāmata balstīta autora personiskajās atmiņās, tās stāsts sniedzas tālu pāri individuālajam skatījumam, kļūstot par būtisku laikmeta liecību.
Memuāri ļauj ielūkoties Staprāna domāšanā un mākslinieciskās personības veidošanās procesā, kā arī atklāj mazāk zināmas latviešu trimdas un mākslas dzīves aizkulises. Personiskā pieredze grāmatā savijas ar plašākiem jautājumiem par identitāti, piederību un attiecībām ar dzimteni. “Latviju laikam var vislabāk novērtēt, kad esi projām no tās,” raksta Staprāns.
Raimonds Staprāns dzimis Rīgā un Otrā pasaules kara beigās kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās. 1947. gadā viņš emigrēja uz ASV, studēja Vašingtonas Universitātē Sietlā un ieguva maģistra grādu mākslā Kalifornijas Universitātē Bērklijā. Vēlāk par viņa mājām kļuva Sanfrancisko, kur Staprāns izveidoja starptautiski atzīta gleznotāja un dramaturga karjeru. Viņš visu mūžu gleznoja un rakstīja lugas latviešu valodā, kas iestudētas gan Latvijas, gan trimdas teātros. 2003. gadā Raimondam Staprānam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.
Grāmatas literārā redaktore un pēcvārda autore ir Ieva Struka, korektors – Arturs Hansons, vāka un dizaina autors – Klāvs Priedītis. Priekšvārdu sarakstījušas mākslinieka meitas Maretta Staprans Barlow un Alda Staprāne-Medne.
Izdevniecība “Aminori”
Krišjāņa Valdemāra iela 69, Rīga
Veidenfests 2026
Eduarda Veidenbauma muzejā “Kalāči”
15. augustā
15 augustā jau ceturto gadu Eduarda Veidenbauma muzejā “Kalāči” norisināsies mākslas, mūzikas un literatūras festivāls “Veidenfests”, kas aicina kopā gan pankus, gan omītes, gan ikvienu dzejas, mākslas un mūzikas baudītāju.
Festivāla programmā apmeklētāji aicināti doties “Randiņā ar dzejnieku”, piedalīties rakstīšanas darbnīcā, pieredzēt mūzikas un literatūras performances “Divi uz plosta”, diskusiju “Nāves bibliotēka”, kā arī “Dzejas midzeņa” performanci. Literatūras programmā piedalīsies Andris Akmentiņš, Anta Priedīte, Valters Liberts, Jānis Rokpelnis, Anna Sēruma, Inga Pizāne, Krista Anna Belševica, Guntars Godiņš, Contra, Ilze Jansone, Anna Belkovska, Edvīns Raups, Harijs Vagrants, Ivars Šteinbergs un Kirils Ēcis. Savukārt par muzikālo programmu gādās Vilhelmīne Žagata, Matīss Barons, Miķelis Kočāns, DJ Krankenwagen, Nostra, Krāsa un Gultņi.
Visas dienas garumā būs iespēja piedalīties dažādās mākslas darbnīcās – skičpastaigā, amuletu liešanā, pūķu veidošanā un labklājības pastkaršu gatavošanā. Festivāla programmu papildinās arī Latvijas Kultūras akadēmijas studentu filmu programma “Glāzi kino, lūdzu!”.
Festivāls piedāvās arī neierastākas pieredzes – apmeklētāji būs aicināti atrast mieru zāļu valstībā, atstāt riebumus sūdzību sienā un atbrīvot dusmas kliegšanas kambarī.
E. Veidenbauma muzejs “Kalāči”
Kalāči, LV-4128
Mākslinieku grupas “KLĪGA” izstāde “Stampācija” un
Līvas Rutmanes-Kalniņas izstāde “Neinteresētības kaudzes”
Cēsu Izstāžu namā
15. augusts–4. oktobris
No 15. augusta līdz 4. oktobrim Cēsu Izstāžu namā būs skatāmas mākslinieku grupas “KLĪGA” izstāde “Stampācija” un Līvas Rutmanes-Kalniņas izstāde “Neinteresētības kaudzes”.
Mākslinieku grupa “KLĪGA”, kurā darbojas Līva Rutmane-Kalniņa, Klāvs Upaciers un Inga Ģibiete, izstādē “Stampācija” turpina pētīt kustību, uztveri un nejaušību, veidojot instalāciju, kurā skatītājs kļūst par neatņemamu mākslas darba sastāvdaļu. Izstādes telpu aizņem balta auduma tunelis, kura grīdu klāj peintbola bumbiņas. Apmeklētāju soļi tās saspiež, pakāpeniski iekrāsojot sākotnēji balto vidi un pārvēršot to kolektīvā zīmējumā.
Darbs nepastāv kā pabeigts objekts – tas top skatītāju kustībā, uzkrājot kolektīvu pieredzi un kļūstot par kustības arhīvu. Tuneļa galā novietots vienīgais saglabājies KLĪGAS darbs – “labākais darbs”, kas vienlaikus kļūst par galamērķi un kustības motivāciju. Izstāde turpina grupas praksi, kurā mākslas darbs tiek uztverts nevis kā objekts, bet kā situācija, process un atgadījums.
Savukārt Līvas Rutmanes-Kalniņas izstāde “Neinteresētības kaudzes” veidota kā telpiski vienota instalācija, kas pievēršas materiāla, atmiņas un radošā procesa attiecībām. Iedvesmojoties no Tūves Jānsones romāna “Vēlu novembrī”, māksliniece pēta ikdienišķu priekšmetu un materiālu uzkrājumus, kas zaudējuši sākotnējo funkciju, bet ieguvuši jaunu estētisku un simbolisku nozīmi.
Ekspozīcijā apvienotas instalācijas, objekti un zīmējumi, kuros izmantots papīrs, celuloze, kokvilna, piepe, plastikāti, karstā līme un citi materiāli. Mākslinieci interesē materiālu fizikālās īpašības, novecošanās procesi un robeža starp iecerēto un realizēto. Izstādē nepilnība netiek uztverta kā kļūda, bet gan kā radošās domas telpa.
Abas izstādes vienuviet veido savstarpēji papildinošu skatījumu uz materiālu, procesu un skatītāja klātbūtni laikmetīgajā mākslā.
Cēsu Izstāžu nams
Pils laukums 3, Cēsis
Izstāde “Plakāts kā ierocis – vēstījums… sauciens… trieciens”
Olaines Vēstures un mākslas muzejā
Līdz 29. augustam
Līdz 29. augustam Olaines Vēstures un mākslas muzejā apskatāma Latvijas Mākslas akadēmijas plakātu kolekcijas izstāde “Plakāts kā ierocis – vēstījums… sauciens… trieciens”.
Olainē eksponēta daļa no plašās izstādes, kas 2025. gada rudenī bija skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas aulā. Izstāde izceļ plakātu kā vizuālās valodas formu un spēcīgu komunikācijas instrumentu, kas nereti kalpojis arī kā ideoloģisks ierocis, kas spēj ietekmēt sabiedrisko domu, iedvesmot, pārliecināt, aģitēt un manipulēt.
Izstādē redzamie darbi ir tikai daļa no Latvijas Mākslas akadēmijas plašās plakātu kolekcijas, kurā glabājas vairāk nekā 4000 vienību. Kolekcija atklāj daudzveidīgu 20. gadsimta mākslas, sabiedrisko procesu un politisko pārmaiņu spektru, ļaujot izsekot plakāta attīstībai no 19. gadsimta beigām līdz padomju periodam.
Plakāts dažādos laikos pildījis atšķirīgas funkcijas. Kolekcijā sastopams gan 20. gadsimta 60. gadu ģeometrizētais modernisms, gan 80. gadiem raksturīgās sirreālās un ekspresīvās kompozīcijas.
Izstāde akcentē attēla un teksta spēku komunikācijā, aicinot skatītājus kritiski izvērtēt vizuālos vēstījumus un pievērst uzmanību tam, kā tie ietekmējuši un veidojuši sava laikmeta sabiedrisko, politisko un kultūras telpu. Vienlaikus tā kalpo kā platforma vizuālās pratības un kritiskās domāšanas attīstīšanai.
Olaines Vēstures un mākslas muzejs
Jelgavas iela 9 – 37, Olaine
Uzsaukums māksliniekiem dalībai festivālā “Atmosfēras viļņi”
“Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” ietvaros
Pieteikšanās līdz 4. septembrim
Foto: John Grzinich Wind HarpInstallation PowerlessFlight
“Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” ietvaros izsludināts atklāts konkurss publiskiem mākslas darbiem un mākslinieciskām intervencēm, kas, iesaistot sabiedrību un klausoties, reaģētu uz un reflektētu par vēja, klimata un vides svārstībām. Projekts “Atmosfēras viļņi” meklē oriģinālas koncepcijas un idejas skaņas mākslas darbiem, kas reaģētu uz vēja un klimata apstākļiem Liepājā, Latvijas Rietumu krastā. Pieteikšanās konkursā ir atvērta līdz 2026. gada 4. septembrim.
Projekts “Atmosfēras viļņi” veltīts vēja daudzveidīgo aspektu izpētei, izmantojot skaņu mākslu tās visdažādākajās izpausmes, sabiedrības iesaistīšanu un klausīšanās kultūru. Liepāja ar savu izteikto piejūras klimatu būs ideāla vieta mākslas, zinātnes un sabiedrības dialogam. No 2027. gada 12. līdz 16. maijam notiks festivāls “Atmosfēras viļņi”, kura programma ietver starptautiskās izstādes atklāšanu un mākslas darbu prezentācijas, darbnīcas, skaņu pastaigas, kā arī starptautisku simpoziju par vēju, viļņiem un antropocēnu, ko organizē CENSE (Centrāleiropas skaņas ekoloģijas tīkls).
Starptautiskā atklātā konkursā “Atmosfēras viļņi” festivālam tiks izvēlēti pieci mākslinieki, kas savā radošajā praksē darbojas ar skaņas mākslu, dabas datu atveidojumu un vides objektu veidošanu un gatavi piedalīties starptautiskajā simpozijā, izstādē un rezidencē – Liepājā un Laidos – 2027. gada aprīlī un maijā. Konkursā atlasīto un projekta ietvaros izstrādāto darbu izstāde būs apskatāma projekta noslēguma izstādē Liepājas pilsētvidē no 2027. gada 15. maija līdz 30. novembrim.
Aicināti pietiekties skaņu mākslinieki, tēlnieki, arhitekti, dizaineri, vizuālo un mediju mākslinieki, kā arī citi, kuru darbība ietver mākslas, zinātnes, klimata un vides pētniecības, aktīvisma un sabiedrības informēšanas jomas un to krustpunktus. Pieteikšanās ir atvērta māksliniekiem no visas pasaules, taču pašiem jāuzņemas atbildība par vīzām un citiem nepieciešamajiem dokumentiem ceļošanai. Pieteiktajiem projektiem ir skaidri jāatspoguļo projekta “Atmosfēras viļņi” galvenās tēmas. Neatkarīgi no tā, vai tas notiek, izmantojot eoliskos efektus vai Liepājas vēja un klimata apstākļu sonifikāciju, organizatori vēlas veicināt klausīšanos kā veidu, kā apgūt un iepazīt vietējo klimatu.
Biedrība “ASTE. Art, Science, Technology, Education”
Gundegas Rebhūnas personālizstāde “Sajūtu navigācija”
Ventspils Livonijas ordeņa pilī
Līdz 17. septembrim
Līdz 17. septembrim Livonijas ordeņa pilī skatāma Ventspils fotogrāfes Gundegas Rebhūnas personālizstāde “Sajūtu navigācija”, kurā nakts fotogrāfijās atklājas Ventspils ostas kuģi, gaismas un to atspulgi ūdenī.
Izstāde turpina Ventspils muzeja aizsākto tradīciju Ventspils pilsētas svētkos izcelt vietējo mākslinieku radošo veikumu. Gundega Rebhūna fotogrāfijai pievērsusies jau bērnībā – viņas tēvs, kordiriģents un fotogrāfs Andris Rebhūns, un vectēvs ar fotogrāfiju nodarbojušies profesionāli.
“Sajūtu navigācija” ir fotomirkļu kopums, kurā māksliniece pievēršas kuģiem nakts laikā. Ventspils ostas ainavā gaismas un atspulgi ūdenī veido mainīgu, reizēm sirreālu pasauli, kurā ierastā navigācija kļūst par sajūtu un uztveres pieredzi. Fotogrāfijas tapušas mākslinieces pastaigās ar kameru Ventspils ostā, vienā un tajā pašā maršrutā ikreiz atklājot citu noskaņu, krāsas, faktūras, saulrietus un kuģus.
Kā atzīst pati fotogrāfe: “Nav jau nekāds noslēpums, ka par kuģiem skaistāki ir tikai… kuģi naktī.”
Ventspils Livonijas Ordeņa pils
Jāņa iela 17, Ventspils
Gitas Šmites personālizstāde “Turpinājums”
Ventspils Livonijas ordeņa pilī
Līdz 17. septembrim
Gitas Šmites darbs
Līdz 17. septembrim Livonijas ordeņa pils ātrijā skatāma gleznotājas Gitas Šmites personālizstāde “Turpinājums”, kurā eksponēti gleznotājas jaunākie darbi, tostarp māksliniecei nozīmīgais gleznu cikls “Laimes krekliņā”. Darbu tēmas – mazais Laimes krekliņš, lībiešu krasta ozoli, putnu ligzdas un klusās dabas ar košiem ziediem – turpinās vairākās izstādēs, vienlaikus saturiski veidojot turpinājumu stāstam par dzimtu, putnu dzīvi un pašas gleznotājas daiļradi.
Savu harmonisko un spēcīgo glezniecības tēlu pasauli Gita Šmite balsta tajā, ko pazīst vislabāk. Tās ir vasaras un ziemas lībiešu krastā ar pirts garaiņiem un ausmu Līgo rītos. Gitas Šmites mākslas darbos darbīgas ir ne tikai kompozīcijas, bet arī klusās dabas ar spoži glazētām krūkām un dienišķo rituālu iedzīvinātām koka lietām. Stāstot par kādu no savām iepriekšējām personālizstādēm, kurās dominēja priekšmetiskā vide, māksliniece atzīst, ka, gleznojot priekšmetus no cita laika un mierīgākām dienām, ko šīs krūkas piedzīvojušas, viņa it kā cenšas paplašināt miera robežas mūsdienās.
Mākslinieces jaunākajos darbos mierīgajai noskaņai gan radies tonāls nemiera fons, kas liecina par precīzi izjusto laiku.
Ventspils Livonijas Ordeņa pils
Jāņa iela 17, Ventspils
Elīnas Māliņas personālizstāde “Norises”
Dimension Ink galerijā
Līdz 21. septembrim
Līdz 21. septembrim Dimension Ink galerijā skatāma mākslinieces Elīnas Māliņas personālizstāde “Norises”. Izstādes gleznas tapušas pēdējā gada laikā, atspoguļojot notikumus, kas iedvesmo, pārbauda un maina cilvēku. Figurālās ainavas kļūst par telpu pārdomām par iekšējiem procesiem un dzīves neparedzamajām norisēm. Līdzās oriģināldarbiem izstādē būs apskatāmi arī limitētas tirāžas mākslas printi.
Elīna Māliņa ir gleznotāja, mākslas pedagoģe un stājglezniecības restauratore. Savos darbos viņa pēta attiecības savu iekšējo pasauli un sajūtas, aicinot skatītāju vērot un atrast gleznās arī savu stāstu.
Dimension Ink galerija
Rīgas iela 11, Cēsis
Andas Munkevicas izstāde “Tuvāk mājām”
Liepājas muzejā
Līdz 27. septembrim
Līdz 27. septembrim Liepājas muzeja anfilādē skatāma stikla mākslinieces Andas Munkevicas darbu izstāde “Tuvāk mājām”, kas pievēršas māju sajūtai – vietai, kur mīt sirds un veidojas cilvēka identitāte.
Īpaši Liepājas muzejam veidotajā izstādē māksliniece pievēršas dzimtas atmiņām, piederībai Kurzemei un vērtībām, kas veido cilvēka identitāti. Personīgā pieredze savijas ar pārdomām par brīvību, cilvēcību un sirdsapziņu, aicinot skatītāju paraudzīties uz to, kas katram ir patiesi nozīmīgs.
“Bez savas identitātes mēs esam pazuduši. Mājas ir vieta, kur mīt sirds. Tuvāk mājām – tuvāk sirdij,” uzsver Anda Munkevica. Māksliniece stiklu raksturo kā gaismas materiālu un sarunu ar skatītāju. Viņasprāt, stikls ir iekapsulēta gaisma, kas ļauj arvien no jauna atklāt nezināmo un piedzīvot brīnumus.
Ekspozīciju veido stikla objekti, skulpturāli risinājumi un telpiska instalācija, kurā savijas gaisma, skaņa un stikla materialitāte. To papildina mākslas zinātnieces un radošās personības Ievas Kanepones īpaši izstādei radītais skaņdarbs, kas organiski iekļaujas tās noskaņā, veidojot vienotu dialogu starp stikla mākslu, skaņu un telpu. Tādējādi skatītājs tiek aicināts izstādi ne tikai aplūkot, bet arī piedzīvot.
Liepājas muzejs
Kūrmājas pr. 16/18, Liepāja
Ernesta Vītiņa vides objekts “Nefertiti”
starptautiskajā izstādē “GLASSTRESS 2026”
Ca’ Tron and Fondazione Berengo Art Space Venēcijā
Līdz 22. novembrim
Ernesta Vītiņa stikla skulptūra “Nefertiti” (2025) izstādes “GLASSTRESS 2026” atklāšanas dienā Ca’ Tron and Fondazione Berengo Art Space pagalmā Venēcijā. Foto: Linda Vītiņa.
Līdz 22. novembrim Venēcijā, Ca’ Tron and Fondazione Berengo Art Space, skatāma starptautiskā laikmetīgās stikla mākslas izstāde “GLASSTRESS 2026”, kurā ar vides objektu “Nefertiti” piedalās latviešu stikla mākslinieks Ernests Vītiņš. Izstāde tika atklāta 12. jūlijā, un Vītiņa stikla krāvuma skulptūra ieņem vienu no tās centrālajām vietām.
“Nefertiti” pirmo reizi tika eksponēta 2025. gadā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Baltijas mūsdienu stikla izstādē “Slāņi”, kurā piedalījās 24 profesionāli mākslinieki no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Vītiņa darbs skatītāju balsojumā tika atzīts par izstādes labāko darbu. 2026. gada pavasarī ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu izdotais izstādes katalogs “Slāņi” nonāca pie nozīmīgiem stikla mākslas centriem un muzejiem pasaulē. Tieši katalogs kļuva par vienu no ceļiem uz Vītiņa dalību “GLASSTRESS 2026”. 7. aprīlī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs saņēma “Berengo Studio” kuratores Mariapaolas Spinelli uzaicinājumu sazināties ar mākslinieku. Pateicoties VKKF radošajai stipendijai, Vītiņš varēja doties uz Venēciju, lai personīgi uzstādītu savu monumentālo stikla skulptūru.
“GLASSTRESS”, ko 2009. gadā iedibinājis “Berengo Studio” prezidents Adriano Berengo, ik gadu pulcē starptautiski atzītus laikmetīgās mākslas autorus, kuru idejas tiek realizētas stiklā. “GLASSTRESS 2026” dalībnieku vidū ir arī Marina Abramović, Ai Weiwei, Tony Cragg, Jan Fabre, Sean Scully un Erwin Wurm.
Adriano Berengo par Vītiņa darbu uzsver: “Mani piesaistīja Ernesta darbs, jo viņš izmanto tik vērienīgu pieeju stiklam kā tēlniecības materiālam. Šajā jaunajā māksliniekā es saskatīju vēlmi apstrīdēt iepriekšējos priekšstatus par stiklu, un tas mani patiešām aizrāva.”
Berengo norāda, ka “Nefertiti” maina tradicionālo priekšstatu par stiklu, demonstrējot tā izturību un monumentalitāti, kā arī spēju veidot spēcīgu dialogu starp mākslu, dabu un publisko telpu. Vītiņa dalība “GLASSTRESS 2026” ir nozīmīgs Latvijas laikmetīgās stikla mākslas starptautiskās atpazīstamības apliecinājums un paver iespējas turpmākai sadarbībai ar “Berengo Studio”, mākslinieku rezidencēm un citām starptautiskām izstādēm.
Ca’ Tron and Fondazione Berengo Art Space
Izsludināta pieteikšanās ISSP divu mēnešu kursam
“Ievads laikmetīgajā fotogrāfijā”
Auors: Kristīne Krauze-Slucka
ISSP izsludina pieteikšanos divu mēnešu kursam “Ievads laikmetīgajā fotogrāfijā”, kas oktobrī sāksies ISSP telpās Berga Bazārā Rīgā. Kursu vadīs vizuālā māksliniece Kristīne Krauze-Slucka, un tas paredzēts fotogrāfiem, kuri vēlas attīstīt savu vizuālo valodu un fotogrāfiju izmantot kā apzinātu radošās izteiksmes līdzekli.
Astoņu nodarbību laikā dalībnieki iepazīs laikmetīgās fotogrāfijas pieejas, analizēs autoru darbus, eksperimentēs ar dažādiem izteiksmes līdzekļiem un izstrādās savu foto eseju. Kursā paredzēts gan praktisks darbs un individuālas konsultācijas, gan kopīgas darbu apspriedes. Kursa noslēgumā dalībnieki prezentēs savus foto projektus kopīgā skatē.
Nodarbības notiks sestdienās no 3. oktobra līdz 12. decembrim plkst. 10.00–12.00. Dalībai nepieciešama digitālā vai analogā fotokamera.
Kursa vadītāja Kristīne Krauze-Slucka ir praktizējoša vizuālā māksliniece, kura savā praksē pievēršas fotogrāfijas materialitātei, laiktelpas un fotogrāfijas kā eksistenciālu un filozofisku kategoriju izpētei. Māksliniece strādā ar bezkameras fotogrāfisko attēlu, objektiem un instalācijām.
Pieteikšanās kursam jau ir sākusies. Vietu skaits ir ierobežots, un pieteikšanās turpinās līdz grupas nokomplektēšanai.
ISSP
Marijas iela 13-k.3, Rīga
Noslēdzies “Liepāja 2027” līdziesaistes konkurss
par vides objektu izveidi Kuldīgā un Aizputē
Foto: Virze
Noslēdzies nodibinājuma “Liepāja 2027” izsludinātais līdzfinansējuma mākslinieciskais konkurss “Vides mākslas objekta izveide Kuldīgā un Aizputē”, kurā par labākajiem atzīti projekti “Mākoņu kolektors” Kuldīgā un “Virze” Aizputē. Konkursā kopumā tika iesniegti 19 pieteikumi.
Konkursa mērķis bija rosināt māksliniekus pētīt Aizputes un Kuldīgas kopīgo un atšķirīgo, radot divus paliekošus vides mākslas objektus programmas “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” ietvaros. Projektiem jāinterpretē “(ne)miera” tematika, jāatspoguļo reģiona identitāte un jāveicina kultūras dialogs Kurzemē.
Kuldīgā uzvarējis SIA “DJA” projekts “Mākoņu kolektors” – vides objekts un satikšanās vieta, kura atspoguļojošā virsma simbolizē pārmaiņas un kustību, bet zem paviljona paredzēta vieta atpūtai, tikšanās reizēm un kultūras aktivitātēm. Projektam piešķirts 34 999,01 eiro finansējums. Otro vietu ieguva Kristaps Gulbis ar metu “NE/MIERA MĀKONIS”, bet trešo – Kristaps Andersons ar “BURBULIS / THE BUBBLE”.
Aizputē par labāko atzīts personu apvienības “AHU” (pārstāvis Uģis Traumanis) projekts “Virze”. Daudzfunkcionālā publiskā telpa interpretē “(ne)mieru” kā līdzsvaru starp kustību un mieru, vienlaikus kalpojot kā sēdvieta, tikšanās punkts un platforma sabiedriskām aktivitātēm. Projekta īstenošanai piešķirti 19 800 eiro. Otro vietu ieguva Monta Andersone un Uldis Kurzemnieks ar “Asns”, bet trešo – Olga Šilova ar “Laiks. Telpa. Kustība.”.
Abu vides mākslas objektu atklāšana plānota 2027. gada pavasarī.
Nodibinājums “Nodibinājums Liepāja 2027”
Dārza iela 4/8, Liepāja
Liepāju rotā trīs jauni lielformāta sienu gleznojumi
Foto: Edgars Pohevičs
Liepājas ielu mākslas maršrutu šovasar papildinājuši trīs jauni lielformāta sienu gleznojumi, ko radījuši starptautiski atzīti mākslinieki no Francijas, Meksikas un Spānijas. Trīs darbu vienlaicīga tapšana ir līdz šim vērienīgākais starptautiskās ielu mākslas projekts Liepājā.
Ar Albertu ģimenes iniciatīvu Liepājā līdz šim tapuši deviņi lielformāta sienu gleznojumi, bet šovasar kolekciju papildinājuši vēl trīs darbi. Projekta iniciatori Mikus un Mareks Alberti norāda, ka mērķis ir veidot Liepāju par pilsētu, kur ielu māksla ir neatņemama pilsētvides daļa.
Pie Liepājas Olimpiskā centra Baseins&SPA franču ielu mākslinieks Aéro radījis sienas gleznojumu “Water Mystery”. Mākslinieks Liepājā jau pazīstams ar 2025. gadā tapušo monumentālo darbu “Sirmgalvis un jūra”. Jaunā darba centrā ir ūdens kā viens no četriem dabas pirmelementiem – emociju, intuīcijas un attīrīšanās simbols. Gleznojumā ūdens iegūst cilvēcisku veidolu, rokās turot pērli kā noslēpuma, gudrības un zemapziņas simbolu. Mākslinieks ūdeni interpretē arī kā spēku, kas slēpjas elastībā un spējā pielāgoties, vienlaikus aicinot ielūkoties sevī.
Kuģinieku ielā 5A tapis meksikāņu multidisciplinārā mākslinieka Guillermo S. Quintana sienas gleznojums. Tā centrā ir universāls cilvēka tēls, kas simbolizē ikvienu, kurš piedzīvo Liepāju – gan pilsētas iedzīvotājus, gan tās viesus. Darbs pievēršas identitātei, ko veido ne tikai izcelsme, bet arī cilvēki, kultūras un pieredzes, ar kurām sastopamies dzīves laikā. Gleznojuma krāsu paleti iedvesmojusi Latvijas daba – meži, jūra, kāpas un gadalaiku maiņa –, veidojot dialogu starp vietējo un pasaulīgo. Quintana darbi eksponēti Meksikā, Francijā, Vācijā, Spānijā un citviet Eiropā, bet plašākai publikai viņš pazīstams arī kā ceļojošās izstādes “The Art of Banksy: Without Limits” galvenais kurators un izstādes dizainers.
Savukārt Roņu ielā 7 spāņu māksliniece Mandi Oh (Amanda Arrou-tea) īstenojusi darbu “Baltijas nāriņa”, turpinot 2021. gadā aizsākto Liepājas portretu sēriju. Māksliniece, kuras daiļradē nozīmīga vieta ir jūras tematikai, Liepājā jūru atklāj kā sievišķīgu, maigu un dzīvības pilnu spēku. Gleznojums pievēršas cilvēka attiecībām ar jūru, tās nozīmei pilsētas identitātē un nepieciešamībai rūpēties par dabas vidi.
Liepājas ielu mākslas maršrutu iespējams iepazīt arī gida pavadībā īpašā ielu mākslas tūrē.
Jauns murālis “Rīgas Atlantīda”
Emīlijas Benjamiņas ielas patiltē pie Centrālās stacijas
10. augustā plkst. 11.00 Emīlijas Benjamiņas ielas patilte pie Centrālās stacijas, Rīgā tiks atklāts jauns murālis “Rīgas Atlantīda”, ko veidojusi mākslinieku komanda Daiņa Rudens vadībā un kurators, filozofs Igors Gubenko.
Murāli radījuši ielu mākslinieki Dainis Rudens, Bikti, Uman, Pinka, Kosti un Renārs Caune, savukārt darba kuratori un koncepcijas autori ir Dainis Rudens un Igors Gubenko. Darbs tapis Eiropas Savienības Horizon Europe projekta Urban ReLeaf ietvaros sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību. Urban ReLeaf projektā Rīgas iedzīvotāji kopā ar pētniekiem pētījuši pilsētas karstumsalas, gaisa kvalitāti un zaļo teritoriju nozīmi pilsētvidē. Tomēr zinātniski dati un pētījumi bieži vien sasniedz tikai nelielu sabiedrības daļu, tāpēc projekta ietvaros sešās Eiropas pilsētās tiek īstenotas kultūras laboratorijas, kurās mākslinieki, pētnieki un vietējās kopienas kopīgi meklē veidus, kā par klimata pārmaiņām, pilsētvidi un dabu runāt cilvēkiem saprotamā valodā. Koncepcijas izstrādes laikā tika veikta plaša izpēte, aptaujājot vietējos iedzīvotājus un intervējot dažādu jomu ekspertus. Sarunās piedalījās pētnieki, dabas eksperti, kultūras nozares pārstāvji, regulāri kanālmalas apmeklētāji, kā arī nejauši sastapti garāmgājēji. Viņu stāsti, novērojumi un personīgā pieredze palīdzēja atklāt daudzveidīgās attiecības, kas cilvēkiem veidojas ar pilsētas kanālu un tā apkārtni. Balstoties šajās sarunās, kuratori un mākslinieki radīja darbu, kurā zināšanas, pieredzes stāsti un mākslinieciskā interpretācija saplūst vienotā vēstījumā par pilsētu, dabu un cilvēku. “Murālis rosina domāt par klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem, cilvēka attiecībām ar dabu un mūsu kopīgo atbildību par pilsētas nākotni. Tā galvenā vēsts ir vienkārša – klimata pārmaiņas, gaisa kvalitāte, zaļās infrastruktūras un pilsētas attīstība nav atsevišķi jautājumi, bet gan savstarpēji saistīta stāsta daļas, kas ietekmē ikvienu no mums.
Titulbilde: Raimonds Staprāns. Horizontāls saulriets #2. 2017–2021. Audekls, eļļa. Ģimenes kolekcija
