Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Tārgales Mākslas un Koprades nedēļa 2026
20.–26. jūlijs
No 20. līdz 26. jūlijam Ventspils novada Tārgalē pirmo reizi norisināsies Tārgales Mākslas un Koprades nedēļa – mākslinieku rezidence, kuras laikā dalībnieki veidos brīvas formas jaundarbus, iedvesmojoties no Tārgales – tās vides, cilvēkiem, skaņām, stāstiem, aromātiem vai vienkārši no būšanas Tārgalē. Nedēļas tēmu iemieso tārgalnieces Mirdzas Vilkas teiciens “Ko nevar celt, to var velt” – par spēju radīt, risināt un darīt arī mainīgos apstākļos.
Tārgalē dzīvos un strādās desmit mākslinieces – PINKA, Arta Raituma, Terēze Juškus, Renāte Pagaste, Katrīna Lipšāne, Maruta Gredzena, Liene Lintere, Ksenija Matvejeva un LAAB’s (Laima Andrejeva un Anastasija Bikova). Papildus jaundarbu radīšanai norisināsies arī mākslinieču vadīti koprades mirkļi, kuros ikvienam būs iespēja izmēģināt zīmēšanu ar uguni, piedalīties lielformāta papīra skulptūru izveidē un performancē, ķert sauli cianotipijas darbnīcā, meklēt patiesību gleznojot, izmēģināt savas grafiti prasmes, piedalīties sietspiedes darbnīcā un apdrukāt savas mīļākās zeķes (kā arī citus apģērba gabalus), radoši sazemēties alumīnija liešanā zemes formās un vienkārši kopīgi paklusēt. Koprades mirkļi norisināsies Tārgales pagasta centrā.
25. jūlijā nedēļa tiks noslēgta ar rezidences “Ko nevar celt, to var velt” izstādes atklāšanu bijušajā Tārgales pienotavā, kuras laikā tiks izvēlēti darbi Tārgales Mākslas arhīva papildināšanai. Vēlākā vakara stundā – mākslinieces Artas Raitumas uguns performance.
Nedēļas kuratore ir Linda Vilka.
Tārgales Mākslas un Koprades nedēļa 2026
Pop-up izstāde “Es esmu te un redzu jūs”
Konceptveikalā “Iveta Vecmane”
20.–31. jūlijs
No 20. līdz 31. jūlijam konceptveikalā “Iveta Vecmane” būs skatāma četru jauno tēlnieku pop-up izstāde “Es esmu te un redzu jūs”.
Izstādes nosaukums atspoguļo mākslinieku vēlmi veidot dialogu ar skatītāju – kļūt pamanāmiem, uzrunāt savu auditoriju un sastapt cilvēkus, ar kuriem viņu darbi veido personisku saikni. Ekspozīcija apvieno kursabiedrus, kuru radošās prakses atklāj atšķirīgus laikmetīgās tēlniecības virzienus, vienlaikus radot vidi, kur māksla ir ne tikai apskatāma, bet arī pieejama iegādei.
Izstādē piedalās Elīna Semane, kura savā radošajā praksē izmanto materiāla transformāciju un destrukciju kā jaunrades metodi, dekonstruējot industriālu plastmasas objektu utilitāro funkciju un piešķirot tiem jaunu estētisku un konceptuālu identitāti.
Zane Ulmane savos darbos interpretē tradicionālus motīvus laikmetīgā kontekstā, reflektējot par sabiedrībā pastāvošajām varas attiecībām un sociālajām normām, vienlaikus akcentējot demokrātiskas un neuzspiestas vides nozīmi.
Arturs Dimiters keramikā izmanto simbolisku valodu, lai atklātu cilvēka psiholoģiskos stāvokļus. Veidojot puzles tēlu, viņš pievēršas iekšējās sadrumstalotības, nocietināšanās un personīgā smaguma pārvarēšanas tēmām, meklējot iespēju atjaunot veselumu un ieraudzīt plašāku kopainu.
Savukārt Elizabete Melbārzde savos darbos izmanto gliemežvāka formu kā bezgalīgas domu un ideju plūsmas simbolu, atspoguļojot radošo procesu, kas nepārtraukti norisinās cilvēka prātā.
Visi izstādē eksponētie darbi būs pieejami iegādei, sniedzot iespēju apmeklētājiem ne tikai iepazīt jauno Latvijas tēlnieku radošo praksi, bet arī kļūt par laikmetīgās mākslas darbu īpašniekiem.
Konceptveikals “Iveta Vecmane”
Miera iela 17, Rīga
Sarunu cikls “Sarunas muzejā”: “Radošā apsēstība Itālijas keramikā”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
22. jūlijā / Plkst. 17.30
Foto: Kaspars Teilāns
22. jūlijā plkst. 17.30 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs aicina uz sarunu cikla “Sarunas muzejā” pasākumu “Radošā apsēstība Itālijas keramikā”, kas notiks izstādē “Apsēstība. 50 gadi Itālijas keramikā”. Sarunā un kopīgā pastaigā pa izstādi piedalīsies mākslas zinātniece Astrīda Rogule, vizuālās mākslas kurators Raivis Alksnis un Austrumeiropas un Eirāzijas studiju pētniece Ilarija Da Rina.
Kas veido Itālijas mākslas neatkārtojamo raksturu? Kā vēsture, skaistuma izjūta un laikmetīgās mākslas procesi atspoguļojas keramikā? Kā laikmetīgā Itālijas keramika atklāj valsts kultūras vēsturi, estētiskās vērtības un mūsdienu mākslas procesus? Sarunā trīs dažādu jomu eksperti piedāvās atšķirīgus skatpunktus uz Faencas Starptautiskā keramikas muzeja (Museo Internazionale delle Ceramiche in Faenza, MIC) kolekciju un tās plašo kultūras kontekstu.
Mākslas zinātniece Astrīda Rogule ieskicēs Itālijas mākslas attīstību 20. gadsimtā un mūsdienās, pievēršoties nozīmīgākajiem procesiem un idejām, kas veidojušas laikmetīgās mākslas vidi.
Vairāk nekā trīsdesmit gadus Astrīda Rogule strādājusi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, attīstījusi laikmetīgās mākslas kolekciju un piedalījusies nozīmīgu kultūras projektu īstenošanā. 2025. gadā viņa kopā ar Latvijas un Itālijas kolēģiem no Ufici galerijām (Le Gallerie degli Uffizi) Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā izveidoja vērienīgo izstādi “Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi”, kas vēl vairāk stiprināja Latvijas un Itālijas kultūras saites.
Vizuālās mākslas kurators un producents Raivis Alksnis, viens no galerijas LOOK dibinātājiem, vairāku nozīmīgu laikmetīgās mākslas projektu autors un kurators, kopš 2022. gada kūrē Latvijas Mākslas akadēmijas studentu izstādi “JAUNmarka”. Sarunā viņš pievērsīsies aktuālajām tendencēm laikmetīgajā mākslā, keramikas vietai šajos procesos un paralēlēm ar situāciju Latvijas laikmetīgajā mākslā.
Savukārt Austrumeiropas un Eirāzijas studiju pētniece Ilarija Da Rina, kura jau vairākus gadus savu profesionālo darbību saista ar Latviju un strādā Itālijas vēstniecībā Rīgā kultūras jomā, dalīsies personīgā skatījumā uz to, kā izstādē atklājas Itālijas kultūra, vēsture un skaistuma izjūta, kā arī salīdzinās Itālijas un Latvijas kultūras tradīcijas un to saskares punktus.
Saruna notiks latviešu un angļu valodā.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Natālijas Pliss gleznu izstāde
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā
22. jūlijs–30. augusts
Natālija Pliss. “Jūdasa koks ziedos”. 2007. Audekls, elļa, 38x46 cm
No 22. jūlija līdz 30. augustam Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā būs skatāma Kijivā dzīvojošās ukraiņu mākslinieces Natālijas Pliss gleznu izstāde, kas ved skatītāju uz saules pielietām piekrastēm, majestātiskiem kalniem un mierpilnām ainavām.
Natālija Pliss strādā eļļas tehnikā un ir Odesas glezniecības skolas tradīciju turpinātāja. Viņas darbos vērojamas reālisma, impresionisma un postimpresionisma mākslas atbalsis, kas savijas ar lirisku, romantizētu dabas skatījumu.
Izstādē eksponēti galvenokārt laikposmā no 2005. līdz 2014. gadam tapuši darbi, kas atklāj pirmskara Krimas majestātiskās, krāšņās un mierpilnās ainavas. Gleznās mirdz Ukrainas dienvidu dabai raksturīgā gaisma un krāsu bagātība – jūras mirdzums, debesu dzidrums un monumentālo kalnu nogāžu spilgtums gan pavasara ziedēšanas laikā, gan rudenī. Izstāde ir nostalģisks ceļojums nesenā pagātnē un vienlaikus cerības zīme nākotnei – ilgi gaidītajām Krimas okupācijas beigām.
Natālija Pliss ir viena no nozīmīgākajām mūsdienu Ukrainas ainavu glezniecības pārstāvēm, kuras darbi izceļas ar poētisku dabas interpretāciju.
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
Alberta iela 12–9, Rīga
Helēnas Heinrihsones “Fetish as Art” un Gustava Filipsona “Visitors”
Galerijā “Bastejs”
22. jūlijs–30. augusts
No 22. jūlija līdz 30. augustam galerijā “Bastejs” skatāmas divas jaunas izstādes – Helēnas Heinrihsones “Fetish as Art” un Gustava Filipsona “Visitors”, kas katra savā veidā pievēršas cilvēka iekšējai pasaulei, personiskajai pieredzei un simbolu nozīmei.
Helēnas Heinrihsones izstāde “Fetish as Art” pēta fetiša jēdzienu kā personiskas un kultūras pieredzes daļu. Māksliniece pievēršas priekšmetiem, simboliem un ķermeņa motīviem, kas laika gaitā iegūst īpašu emocionālu un vizuālu nozīmi. Kā atzīst autore, fetiši neveidojas uzreiz – tie rodas un nostiprinās pieredzes rezultātā, vieniem saglabājoties visa mūža garumā, bet citiem izzūdot bez pēdām.
Ikdienā un svētkos Heinrihsoni pavada tādi sievišķības simboli kā lūpu krāsa, smaržas un rozes, savukārt glezniecībā par atkārtotiem motīviem kļuvušas krūtis un graciozi izliektais sievietes ķermeņa siluets. Šie tēli veido kompozīciju pamatu, kurā fetišs ieņem gan centrālo, gan pakārtoto lomu, atklājot mākslinieces personisko vizuālo valodu.
Savukārt Gustava Filipsona personālizstāde “Visitors” iepazīstina ar jaunākajiem darbiem, kas tapuši īpaši šai ekspozīcijai un atklāj autora glezniecības jaunās dimensijas. Katrs darbs kalpo kā zīme vai norāde viņa iekšējo meklējumu ceļā, atspoguļojot personisku attīstības procesu un dialogu ar dziļākajiem apziņas slāņiem.
Mākslinieks uzsver, ka šo darbu vēstījumi ne vienmēr sakrīt ar viņa paša vēlmēm, tomēr uzticēšanās šai iekšējai saiknei devusi brīvības sajūtu, kurā viņš vēlas dalīties arī ar skatītāju.
Galerija “Bastejs”
Skultes iela 10, Priedaine, Jūrmala
Filozofa Kaspara Eihmaņa lekcija “Emocijas Austrumu kultūrā”
izstādes “Kā tu šodien jūties? Emociju pratība” publiskās programmas ietvaros
23. jūlijā / Plkst. 16.00
23. jūlijā plkst. 16.00 Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā izstādes “Kā tu šodien jūties? Emociju pratība” publiskās programmas ietvaros notiks filozofa Kaspara Eihmaņa lekcija “Emocijas Austrumu kultūrā”.
“Mēs pieņemam, ka cilvēka emocijām ir kopīgs bioloģisks pamats, un tomēr dažādas kultūras emocijas izprot, nosauc un izdzīvo atšķirīgi. Lekcijā tiks salīdzinātas divas Āzijas kultūrtelpas, Indija un Tālie Austrumi, kuras emocijas ir izpratušas un sakārtojušas dažādi: Indija estētikas un garīgās prakses ietvarā, bet Ķīna – kosmoloģijas, medicīnas un ētikas skatījumos. Dažas emocijas vienā tradīcijā ir pašsaprotamas, bet otrā gandrīz nav nosaucamas: izbrīns un dziļš miers kā pamata emocijas Indijā, pārmērīga prātošana kā atsevišķa emocija ķīniešu medicīnā. Aiz šiem piemēriem slēpjas dziļāks jautājums: vai emocijas ir visai cilvēcei kopīga, dabiska valoda, vai arī tās daļēji veido pati kultūra, un vai cita kultūra spēj just to, ko mēs nespējam pat nosaukt?” stāsta Dr. phil. Kaspars Eihmanis.
Kaspars Eihmanis (Dr. phil., Džendži Universitāte, Taivāna) ir filozofs ar starptautisku pieredzi un padziļinātām zināšanām budistu filozofijas vēsturē un apziņas teorijā. Papildus akadēmiskajam darbam viņš aktīvi darbojas publiskās filozofijas jomā, organizējot lekcijas un diskusijas, lai padarītu filozofisko domāšanu pieejamu arī ārpus universitāšu vides. Savā darbībā viņš veicina starpkultūru filozofisko apmaiņu, īpašu uzmanību pievēršot Rietumu un Austrumu domu tradīciju mijiedarbībai.
Pasākums notiek multimediālā pētnieciskā projekta “Kā tu šodien jūties? Emociju pratība” ietvaros. Izstāde, kas veltīta ārstei Ilzei Aizsilniecei (1966–2025), apvieno 28 Latvijas mākslinieku darbus un aicina paraudzīties uz emocijām caur mākslas, zinātnes, medicīnas un personiskās pieredzes prizmu.
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga
Nīderlandiešu mākslinieka un dizainera Rohīra Ārenta izstāde “Line 1. Līnija”
RIXC galerijā
24. jūlijs–25. septembrim
Rohīrs Ārents (Rogier Arents). Line 1. Līnija, 2026
No 24. jūlija līdz 25. septembrim RIXC galerijā būs skatāma nīderlandiešu mākslinieka un dizainera Rohīra Ārenta izstāde “Line 1. Līnija”. Izstāde ļauj ieraudzīt Rīgu caur “slit-scan” kameras objektīvu: braucot 1. tramvajā no Imantas līdz Juglai, mākslinieks dokumentējis garām slīdošo pilsētu, radot sirreālu un daudzslāņainu attēlu sēriju, kurā savijas laiks, kustība un uztvere.
Atšķirībā no parastas kameras, kas fiksē vienu mirkli, “slit-scan” kamera attēlus veido lineāri – līdzīgi kopētāja skenerim –, sekojot citādai laika un telpas loģikai. Šīs tehnikas izpētes rezultātā tapusi filma, grāmata un līdzdalības instalācija, kas apmeklētājiem ļauj gan izmēģināt, kā šī tehnika darbojas, gan pievienot savus portretus izstādes kolekcijai. Izstādes darbos notverta mūsdienu dzīves dinamika – cilvēki, automašīnas, ielas un ēkas –, tomēr ainava, šķiet, slīd gan uz priekšu, gan atpakaļ, un cilvēki brīžiem it kā skrien atmuguriski. Vienā braucienā satiekas dažādas pilsētas kopienas, un pats brauciens kļūst par mākslinieka pārdomu telpu – vietu, kurā starp globālām un personiskām neskaidrībām apsvērt savu nākotni Rīgā.
Rohīrs Ārents (Rogier Arents) ir dizainers un mākslinieks no Nīderlandes, kurš uz laiku dzīvo Rīgā. Studējis dizainu Eindhovenas Dizaina akadēmijā un ieguvis mākslas izglītību Pīta Zvarta institūtā Roterdamā. Rohīrs veido grafikas mākslas darbus, instalācijas un dizainu, piedaloties dažādās izstādēs, festivālos un citos notikumos.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
Ilzes Mazpanes performance “101”
PAiR residence
24. jūlijā / Plkst. 19.00
24. jūlijā plkst. 19.00 PAiR rezidencē Pāvilostā būs skatāma Starptelpa festivāla VV Foundation balvas laureātes, mākslinieces Ilzes Mazpanes performance “101”.
Mēs dzīvojam laikā, kurā laika nepārtraukti trūkst. Taču kas tieši mums pietrūkst – laika vai spējas to pieredzēt? Ideja, ka laba dzīve ir pēc iespējas intensīvāka, piepildīta ar pieredzēm, iespējām un nepārtrauktu darbību, rada stāvokli, kurā cilvēka attiecības ar pasauli kļūst arvien trauslākas, atsvešinātākas un nedzīvākas.
Performancē “101” simt viena glāze kļūs par laika mēru, materiālu un liecinieku. Caur ķermeņa klātbūtni, atkārtojumu un attiecībām ar vidi performance aicinās skatītāju vienkārši būt un vērot, kā mainās viņa paša laika pieredze. Performance ilgs līdz brīdim, kad pienāks īstais laiks tai beigties.
Performance “101” turpina PAiR rezidences interesi par laikmetīgās mākslas praksēm, kas veido ciešas attiecības ar vietu, vidi un skatītāja klātbūtni. Notikums aicina Pāvilostas iedzīvotājus un viesus piedzīvot pieredzi, kurā uzmanība, gaidīšana un vērošana kļūst par būtisku mākslas darba daļu.
PAiR residence
Ernesta Šneidera laukums 11, Pāvilosta
Izstāde “Laikmetīgais zīmējums:
Floransas un Daniela Gerlēnu dāvinājumi Pompidū centram”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
25. jūlijs–1. novembris
Jokums Nordstrēms (Jockum Nordström). Ejam ķert zivis duļķainā ūdenī (Lat oss fiska ur grumligt vatten). 2015. Papīrs, grafīts. Floransas un Daniela Gerlēnu Laikmetīgās mākslas fonda dāvinājums, 2015. Pompidū centra kolekcija, Parīze. © Adagp, 2026. Foto © Centre Pompidou, MNAM-CCI/ Philippe Migeat /Dist. GrandPalaisRmn
No 25. jūlija līdz 1. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva kreisā spārna zālēs būs skatāma izstāde “Laikmetīgais zīmējums: Floransas un Daniela Gerlēnu dāvinājumi Pompidū centram”.
Izstāde ir starptautiski nozīmīgs un mākslinieciski augstvērtīgs Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) un Pompidū centra (Centre Pompidou) sadarbības projekts. Ekspozīcijā iekļautie darbi nāk no kolekcijas, kuru Pompidū centram pēdējo divdesmit gadu laikā dāvinājuši kolekcionāri un mākslas mecenāti Floransa un Daniels Gerlēni (Florence et Daniel Guerlain).
Gerlēnu kolekcija ir tematiski daudzveidīga, un tai ir izteikti laikmetīgs raksturs. No gandrīz 1200 darbu lielā dāvinājuma izstādei Rīgā atlasīti 43 mākslinieku 98 zīmējumi, kas tapuši no 20. gadsimta 70. gadiem līdz 2019. gadam. Autoru vidū ir tādi starptautiski pazīstami vārdi kā Tonijs Kregs (Tony Cragg), Ēriks Dītmans (Erik Dietman), Marlēna Dimā (Marlene Dumas), Roberts Longo (Robert Longo), Džuzepe Penone (Giuseppe Penone), Ričards Prinss (Richard Prince), Gerhards Rihters (Gerhard Richter), Kiki Smita (Kiki Smith), kā arī franču mākslinieki Dovs Alušs (Dove Allouche), Elīza Bokuzēna (Elise Beaucousin), Katrīna Boša (Cathryn Boch), Anrī Kueko (Henri Cueco), Daniels Dezēzs (Daniel Dezeuze), Vidja Gastaldona (Vidya Gastaldon), Žans Legaks (Jean le Gac), Frederika Luca (Frédérique Loutz), Andrē Rafrē (André Raffray), Annemarija Šneidere (Anne-Marie Schneider), Žerārs Trakvandi (Gérard Traquandi). Vairākumam no viņiem darbi Latvijā tiek eksponēti pirmoreiz.
Izstāde sniedz ieskatu mūsdienu zīmējuma pieredzē. Darbi lielākoties ir emocionāli, taču dažkārt redzama arī analītiska un racionāla pieeja. No gaisīgām līnijām līdz realitātē balstītām kompozīcijām – mākslinieku zīmuļa, grafīta, tintes, guašas, akvareļa un citu materiālu pieskārieni rada pasaules, kas var būt gan trauslas, gan stingri būvētas.
Izstādes kuratore ir Pompidū centra Grafikas nodaļas krājuma atašeja Letīcija Pesenti (Laetitia Pesenti), projekta vadītāja – LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece, piedaloties kolekcijas dāvinātājiem Floransai un Danielam Gerlēniem.
Šī gada LNMM izstāžu programmā zīmējums kā mākslas medijs tiek izcelts īpaši. Lielajā zālē no 18. jūlija līdz 8. novembrim norisināsies vērienīga Latvijas zīmējumu izstāde “Iemiesotā doma”. Lai iepazīstinātu ar zīmējuma tehniku iespējām un tendencēm pasaulē, muzejā paralēli tiks izstādīti laikmetīgie zīmējumi no Pompidū centra krājuma, kas tādējādi veidos netiešu dialogu ar zīmējuma attīstību Latvijas mākslā.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Ievas un Haneles Zanes Putniņu izstāde
Rīgas Mazākajā galerijā
Līdz 31. jūlijam
Līdz 31. jūlijam Rīgas mazākajā galerijā skatāma māsu Ievas un Haneles Zanes Putniņu izstāde.
Rīgas Mazākā galerija
Arestīda Briāna iela 9, Rīga
Baibas Feoktistovas personālizstāde “Ziedu portreti”
Apes Amatu mājā
Līdz 10. augustam
Līdz 10. augustam Apes Amatu mājā skatāma gleznotājas Baibas Feoktistovas personālizstāde “Ziedu portreti”, kas aicina iepazīt krāšņu un emocionāli piesātinātu stāstu par sievišķības spēku, noslēpumu un tās daudzveidīgajām šķautnēm.
Izstādē eksponētās lielformāta gleznas cildina sievietes skaistumu un identitāti. Baibas Feoktistovas darbos sieviete atklājas gan kā mistiska un noslēpumaina būtne, gan kā trausla, gaisīga un naiva. Māksliniece portretus glezno pretskatā, īpašu nozīmi piešķirot acu skatienam un sejas mīmikai, kas veido darbu neatkārtojamo noskaņu un emocionālo spriegumu.
Kompozīcijas papildina tropiski putni, ziedi un krāšņi dabas motīvi, kas gleznām piešķir dekoratīvu bagātību un simbolisku dziļumu. Košā krāsu palete un izteiksmīgā vizuālā valoda rada harmonisku pasauli, kurā daba un cilvēks saplūst vienotā tēlainā stāstā.
Apes Amatu māja
Skolas iela 4, Ape
LMA Metāla dizaina katedras absolventu izstāde “Pārstartēt”
LMA eksperimentālajā mākslas telpā “PILOT”
Līdz 20. augustam
Līdz 20. augustam Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā “PILOT” skatāma LMA Metāla dizaina katedras absolventu Brūsa Kalniņa, Mārtiņa Skujas un Aleksandras Federikas Krastiņas izstāde “Pārstartēt”. Izstāde pievēršas nepieciešamībai pēc apzinātas klātbūtnes mūsdienu dzīves straujajā ritmā.
Cīnīties, bēgt vai sastingt ir dzīvnieku izdzīvošanas mehānismi. Tāpat kā savvaļā, arī civilizācijā cilvēks joprojām ir šo instinktu vadīts, taču mūsdienās izdzīvošana arvien biežāk kļūst par iekšēju cīņu ar laika trūkumu, informācijas pārsātinājumu, politisko spriedzi, daudzuzdevumu režīmu, finansiālo nenoteiktību un nemitīgo tiekšanos pēc produktivitātes.
Līdzīgi kā stirnas vai brieži pastiprināta stresa brīdī cilvēks mēdz sastingt, nonākot apjukumā par turpmāko rīcību. Izstādes darbi rosina apstāties nevis automātiskas reakcijas iespaidā, bet apzināti. Tie kalpo kā atgādinājums ikdienas steigā ik pa laikam restartēt savu iekšējo sistēmu – iepauzēt, atvēlēt brīdi atelpai un pārdomām par to, kā saglabāt jēgpilnu un līdzsvarotu esību laikmeta izaicinājumu priekšā.
Izstādes autori savos darbos aicina paraudzīties uz metāla dizainu ārpus ierastajiem priekšstatiem, atklājot tā vietu un potenciālu laikmetīgās mākslas kontekstā.
LMA eksperimentālā mākslas telpa “PILOT”
Riharda Vāgnera iela 3, Rīga
Ilzes Griezānes izstāde “Ideālās ainavas meklējumos”
Latgales vēstniecībā “GORS”
Līdz 26. augustam
Līdz 26. augustam Latgales vēstniecības “GORS” Mākslas galerijā skatāma ainavu gleznotājas Ilzes Griezānes izstāde “Ideālās ainavas meklējumos”. Izstāde ir stāsts par glezniecību un tās spēju saglabāt aktualitāti laikmetā, kurā mākslas formas nepārtraukti mainās.
Izstādē “Ideālās ainavas meklējumos” apkopotas dažādos gados un gadalaikos tapušas Ilzes Griezānes ainavas, kas atspoguļo viņas ilgstošo un mērķtiecīgo pievēršanos Latvijas dabas tēmai. Ideālās ainavas meklējumi kļuvuši par neatņemamu mākslinieces radošā ceļa sastāvdaļu. Iedvesmu saviem darbiem viņa rod dabā un tās nepārtraukti mainīgajās noskaņās. Nejaušs saules stars, mākoņu ritms, miglas plīvurs vai vakara gaismas klusā burvība kļūst par impulsu gleznai. Šajos darbos daba runā pati par sevi – bez cilvēka klātbūtnes, bez stāstījuma vai notikuma, atklājot savu harmoniju, noslēpumainību un pārlaicīgumu.
Ilze Griezāne konsekventi pievērsusies ainavu glezniecībai, īpašu vietu savā daiļradē atvēlot Daugavas motīviem. Viņas gleznieciskā valoda ir viegla un plūstoša – eļļas krāsas tiek klātas lazējoši, radot akvarelisku gaisīgumu un niansētu tonalitāti. Darbos dominē miers, klusums un skaidrība, kas skatītāju aicina uz apceri un līdzpārdzīvojumu.
Ainava ir viens no universālākajiem mākslas žanriem. Daba sevī ietver formas, ritmus un likumsakarības, kas veidojušas cilvēces kultūru un joprojām kalpo par iedvesmas avotu arhitektūrā, mākslā un cilvēka pasaules uztverē. Vienlaikus ainavā slēpjas arī smalkas, grūti vārdos izsakāmas nianses, kas konkrētu vietu un tās noskaņu pārvērš nacionāli nozīmīgā kultūras pieredzē.
Izstāde ir stāsts par glezniecību kā dzīvu un mūsdienīgu mākslas valodu, kā arī par cilvēka nemainīgo vēlmi atrast harmoniju dabā. Ilzes Griezānes darbos ideālā ainava nav konkrēta vieta – tā ir sajūta, kurā sastopas klusums, gaisma un dabas klātbūtnes noslēpums. Mākslinieces darbi apliecina, ka ainavu glezniecība joprojām spēj būt laikmetīga, emocionāli iedarbīga un intelektuāli rosinoša. Tajos atklājas nacionāli poētiska pasaules izjūta, kas saglabājas pāri sociālām, politiskām un tehnoloģiskām pārmaiņām, atgādinot par cilvēka noturīgo saikni ar dabu.
Latgales vēstniecība “GORS”
Pils iela 4, Rēzekne
Izstāde “Koleģiālais kontrapunkts”
Galerijā “Romas dārzs”
Līdz 30. septembrim
Līdz 30. septembrim galerijā “Romas dārzs” skatāma biedrības “Mākslas kolēģi” un tās draugu darbu izstāde “Koleģiālais kontrapunkts”, kas vienkopus pulcē dažādu paaudžu Liepājas profesionālos māksliniekus.
Biedrība “Mākslas kolēģi” apvieno atšķirīga vecuma profesionālus Liepājas māksliniekus, kurus vieno kopīga izpratne par mākslas būtību, vērtībām un tradīcijām. Izstādes nosaukumā ietvertais mūzikas termins “kontrapunkts” simboliski raksturo šo idejiski vienoto daudzbalsību – katrs autors saglabā savu individuālo radošo līniju, strādājot atšķirīgās tehnikās un ar neatkārtojamu rokrakstu, vienlaikus veidojot harmonisku kopskanējumu.
Biedrība regulāri rīko kopizstādes Liepājas Latviešu biedrības namā, Liepājas muzejā un citviet Latvijā. Galerijā “Romas dārzs” šī ir jau otrā “Mākslas kolēģu” izstāde. Pirmā notika 2018. gadā Latvijas simtgadei veltītā projekta “Ne-zūdošā Liepāja” ietvaros, kad mākslinieki dokumentēja Liepājas pilsētvidi un tās pārmaiņas.
Izstādē “Koleģiālais kontrapunkts” bez vienotas tematiskās ievirzes piedalās gan pastāvīgie biedrības “Mākslas kolēģi” dalībnieki, gan citi pazīstami Liepājas mākslinieki, piedāvājot daudzveidīgu skatījumu uz mūsdienu glezniecību un vizuālo mākslu.
Galerija “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja
Izstāde “Atrašanas vietas”
Strenču pilsētvidē
Līdz 30. septembrim
Foto: Vladimirs Brjuņins
Līdz septembra beigām Strenču pilsētvidē apskatāma mākslinieku apvienības “Orbīta” kūrēta izstāde “Atrašanas vietas”, kas aicina pilsētu iepazīt kā atvērtu izstāžu telpu. Dažādi objekti un instalācijas izvietoti publiskajā telpā, daļa no tiem ir apzināti paslēpti vai organiski iekļauti ikdienas vidē, rosinot skatītāju kļūt par uzmanīgu vērotāju un atklājēju.
Izstāde veidota kā vietai piesaistītu māksliniecisku intervenču kopums, kas mijiedarbojas ar Strenču urbāno infrastruktūru. Sekojot izstādes darbu kartei, aptuveni stundas garā pastaigā iespējams atrast pusiegrimušu ēku vietā, kur reiz nodegusi grezna viesnīca, radioaparātu kori, kas tirgus laukumā reizi stundā sāk dziedāt, ielu stūriem veltītu nosaukumu mēlesmežģi, emociju šķirošanas laukumu, “Orbītas” kokteili ar stāstu vietējā kafejnīcā un citus darbus, kas ne vienmēr uzreiz atklājas kā mākslas objekti.
Projektā piedalās mākslinieki Anna Salmane, Reinis Dzudzilo, Oto Holgers Ozoliņš, Katrīna Marta Riņķe, kā arī radošā apvienība “Poētiskais robotisms” (Eva Vēvere un Laura Prikule). Izstādes kuratori un vairāku darbu autori ir “Orbītas” pārstāvji Semjons Haņins, Artūrs Punte un Sergejs Timofejevs.
“Liela daļa izstādē iekļauto darbu reflektē par pilsētu kā informācijas telpu – apbrīnojami, cik daudz informācijas ikdienā mēs gandrīz neapzināti nolasām, vienkārši pārvietojoties pa pilsētu: ceļa zīmes, luksoforu krāsas, transporta saraksti, norādes, ielu navigācija, reklāmas, izkārtnes un dažādas publiskās zīmes. Izstādes autori ar šo valodu strādā, pilsētas grāmatā ierakstot arī savas rindkopas,” stāsta viens no izstādes kuratoriem Artūrs Punte.
Izstādes iecere ir paraudzīties uz mazpilsētu kā uz pasaules modeli. Mākslinieki spēlējas ar pilsētu kā lielu izstāžu zāli, ļaujot atsevišķām tās iezīmēm izcelties spilgtāk un pamanāmāk. Veidotie darbi funkcionē kā maigi un jutīgi realitātes “remiksi”, kas neuzspiež vienu interpretāciju, bet aicina uz dialogu ar vietu un tās fragmentiem.
Vasaras gaitā izstādes darbu klāsts tiks papildināts. Darbu kartes pieejamas gan Strenču pilsētvidē, gan digitālajā vidē.
Izstāde “Atrašanas vietas” ievada “Orbītas” mākslas rezidenču projektu “Prakse”, kas tiek īstenots Valmieras novada pašvaldības projekta “Kurtuve: laikmetīgā kultūra ikvienam” programmā ar mērķi veicināt kopienas iesaisti un kultūras pieejamību.
Strenči, Strenči pilsēta, Valmieras novads
2. starptautiskā konkursizstāde “Teodors’26”
Mākslas muižā “Mergupītes”
Līdz 8. oktobrim
Līdz 8. oktobrim Mākslas muižā apskatāma 2. starptautiskā konkursizstāde “Teodors’26”, kas veltīta tēlnieka Teodora Zaļkalna 150. jubilejai. Izstādē eksponēti konkursa darbi, kuros laikmetīgā skatījumā interpretēts izcilā tēlnieka radošais mantojums.
Konkursa darbus vērtēja žūrija – mākslas zinātniece un kuratore Astrīda Rogule, Siguldas novada pašvaldības pārstāve Solvita Strausa un Mākslas muižas dibinātāja, izstādes kuratore Anete Kalniņa-Blumberga.
Profesionāļu grupā galveno balvu un 1000 eiro profesionālās darbības honorāru saņēma Pēteris Līdaka par darbu “Puscūka”.
Studentu grupā galveno balvu, 500 eiro profesionālās darbības honorāru un iespēju rīkot personālizstādi Mākslas muižā ieguva Filips Dadzītis par darbu “Domājot par Teodoru”.
Partneru simpātiju balvas saņēma Ērika Zutere, Dāvis Jānis Baumanis un Zane Ulmane.
Mākslas muiža “Mergupītes”
Mālpils
Ilzes Laizānes personālizstāde “Dvēseles ainavas”
Galerijā “Romas dārzs”
Līdz 15.oktobrim
Līdz 15. oktobrim Liepājas galerijā “Romas dārzs” skatāma gleznotājas Ilzes Laizānes personālizstāde “Dvēseles ainavas” – gleznu cikls, kas aicina doties ceļojumā cilvēka iekšējā pasaulē, kur atmiņas, sajūtas un pārdomas pārtop krāsās un simbolos.
Katrs cilvēks sevī nes savu ainavu – neredzamu telpu, kurā glabājas piedzīvotais, sapņi, ilgas, klusums un cerības. Tieši šī dvēseles telpa ir izstādes centrālā tēma. Tā nav konkrēta vieta kartē, bet nepārtraukti mainīga pasaule, ko veido mūsu pieredze, satikšanās, zaudējumi un atklāsmes.
Izstādes ideja radusies garās pastaigās, kur dabas ritms un kustība kļuva par meditāciju. Soļi pārtapa domās, domas – sajūtās, bet sajūtas – gleznās. Vērojot gaismas spēles, kokus, cilvēkus, debesis un pilsētu, māksliniece arvien no jauna sastopas ar jautājumiem par dzīvi, laiku un cilvēka būtību. Šīs pārdomas kļuvušas par pamatu darbiem, kuros ārējā pasaule organiski saplūst ar iekšējo.
Ilze Laizāne ir profesionāla gleznotāja ar augstāko akadēmisko izglītību, kuras radošajā darbībā nozīmīgu vietu ieņem emocionālā pieredze, cilvēka identitāte un simboliskā domāšana. Viņas gleznās figurāli motīvi savijas ar dabas elementiem un abstraktām formām, radot daudzslāņainu vizuālo valodu. Tajā nav vienas pareizas interpretācijas – katrs skatītājs tiek aicināts atrast savu stāstu un savu atspulgu.
Mākslinieces darbi nerunā par konkrētiem notikumiem, tie runā par sajūtām. Par trauslumu un spēku, par vientulību un piederību, par sievišķo intuīciju, kas spēj ieraudzīt skaistumu arī klusumā. Krāsa kļūst par emociju, līnija – par domu, bet glezna – par telpu sarunai ar sevi.
“Dvēseles ainavas” ir aicinājums apstāties laikā, kad pasaule steidzas. Tās atgādina, ka cilvēka bagātība slēpjas spējā sajust, vērot un domāt. Ka dvēsele, tāpat kā daba, nepārtraukti mainās, tomēr saglabā savu patieso būtību.
Galerija “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja
