Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Mediju un digitālās mākslas meistarklases un izstāde
festivālā UPDATE
Liepājā un tiešsaistē
21.–26. novembris (izstāde līdz 18. decembrim)
No 21. līdz 26. novembrim dažādās vietās Liepājā un tiešsaistē ikvienam interesentam būs pieejama izglītojoša un izklaidējoša programma par mākslu, īpaši jauno mediju un digitālo mākslu, un tehnoloģijām. Festivāls UPDATE pulcē Liepājā dažādu jomu māksliniekus, kas savos darbos izmanto tehnoloģijas – viedās tehnoloģijas, mašīnmācīšanos, mākslīgo intelektu, specifiskas programmas un unikālas pieejas.
Festivāla UPDATE ietvaros būs pieejamas 5 meistarklases, kas notiks tiešsaistē un Liepājā (MPLab, Kūrmājas pr. 13 pagraba telpās) un tiešsaistē.
Pirmdien un otrdien dalībniekiem pieejamas divas paralēlas divu dienu ilgas meistarklases – par interaktīvo instrumentu “TouchDesigner” un mašīnmācīšanās izmantošanu mākslas praksē.
Trešdienas un ceturtdienas vakaros notiks divu dienu meistarklase par Raspberry Pi kameru – dalībnieki apgūs, kā izmantot šo DIY (dari pats) ierīci kā instrumentu, lai veidotu foto un video darbus, apgūstot arī dažādas automatizācijas pieejas, darbu tīklā, foto un video apstrādes tehnikas.
Paralēli Raspberry Pi kameras meistarklasei, trešdienas vakarā notiks Viļņas Universitātes doktoranta Jana Gloknera prezentācija par tējas ceremoniju tradīcijām un meditāciju, par ekoloģiskās mākslas nozīmi un eko un bio mākslas pētniecības metodēm. Ceturtdienas vakarā notiks beļģu mākslinieka Bartaku performance, izmantojot cilvēka ķermeni kā skaņas instrumentu.
Bartaku un Gloknera meistarklases būs interesantas tiem, kas vēlas paplašināt savu pasaules redzējumu, kas vēlas iegūt jaunas atziņas par to, ko nozīmē dzīvot šodienas pasaulē.
No 26. novembra līdz 18. decembrim Zivu ielā 10/12 būs izstāde “Tehno / eko / sistēmas”. Izstādē redzamie darbi pēta mūsdienu cilvēka attiecības ar dabu un tehnoloģijām. Būs skatāmi virtuālās realitātes darbi, mākslīgā intelekta radīti darbi, instalācijas u.c. darbi. Izstādē piedalās mākslinieki no Somijas, Vācijas, Nīderlandes un Latvijas: Bartaku (BE/FI), Maria Verstappen&Erwin Driessens (NL), Jan Georg Glöckner (DE/LT), Maija Demitere (LV) u.c.
Sestdien, 26. novembrī no pulksten 12 (Zivju iela 10/12) plānota “Ģimenes diena” – tās programmā ir diskusijas un sarunas par ekoloģiju, dārzniecību un mākslu, īsas darbnīcas bērniem, kā arī būs iespēja apskatīt festivāla ietvaros iekārtoto izstādi.
Saruna “Sociālpolitiski aktīva māksla Latvijā: pieredze un piemēri”
ISSP Galerijā
23. novembrī
23. novembrī plkst. 18.30 ISSP Galerijā notiks saruna “Sociālpolitiski aktīva māksla Latvijā: pieredze un piemēri”. Ar ieskatu savos projektos dalīsies performances mākslinieks un drag king aktīvists Mailo Štern, performances māksliniece Daniela Vētra, feminisma māksliniece Ingrīda Pičukāne, fotogrāfs Konstantīns Žukovs un dramaturgs un režisors Jānis Balodis. Ietvaru sarunai sniegs kuratore un mākslas pētniece Līna Birzaka-Priekule, kura šobrīd Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūrā pēta sociālpolitiski kritisku mākslu Latvijā. Mākslinieku prezentācijām sekos diskusija, kuru moderēs mākslas un politisko procesu pētniece, Latvijas Performances mākslas centra direktore Laine Kristberga, PhD (LU LFMI).
Sarunas mērķis ir pievērst uzmanību sociālpolitiski aktīvai mākslai Latvijā, uzdodot virkni jautājumu – kā mākslinieki redz sevi kā sociālpolitisku pārmaiņu aģentus; kādās mākslas disciplīnās iespējams paust sociālpolitisku nostāju; kādus instrumentus mākslinieki izmanto, lai šo nostāju paustu; kādi, pēc mākslinieku domām, būtu nepieciešamie atbalsta mehānismi, lai šāda māksla varētu attīstīties; kādi ir šībrīža šķēršļi un izaicinājumi?
ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k-3, 1. stāvs, Rīga
Dāvja Ozola personālizstāde “Smiltīs”
galerijā LOOK!
24. novembris–17. decembris
No 24. novembra līdz 17. decembrim galerijā LOOK būs skatāma Dāvja Ozola personālizstāde “Smiltīs”. Grūti iedomāties pakļāvīgāku, pamatīgāku un vienlaikus nepastāvīgāku materiālu kā smilts. Tas pats sakāms arī par cilvēka apziņu. Jaunākajos darbos mākslinieks Dāvis Ozols aizraujas ne vien ar akvareļa tehnikas īpašībām, bet arī ar izaicinājumiem, ko sevī ietver smilšu pils būvēšanas process. Padsmit akvareļos, kuru laukumi un tekstūra atgādina bērnības dienu iztēles vingrinājumu saliņas – smilšu kastes, redzami utopiskas pasaules fragmenti. Arī darbu formāts nav nejaušība. Gleznās rodamas atsauces uz analogo 120 mm filmu kameras “kvadrātu”, to pielīdzinot mākslinieka acs veiktajam kadrējumam. Tā populārās kultūras un kolektīvās zemapziņas tēlus sakausē ar novērojumiem reālā vidē un dabā, veidojot sirreālu kopainu, kas nav piesaistīta laikam un telpai. Tā ir galēji subjektīva pasaule, kurā gleznotājs ar fotogrāfa paņēmieniem, cenšas iekapsulēt mirkļa būtību – šajā gadījumā smiltīs sastingušos veidolus, pastiprinot to nepastāvīgumu un mainīgumu. Pārņem sajūta, ka akvareļa pludinājumos Dāvis, līdzīgi kā smilškastē, ar nolūku izkaisījis dažādus simbolus, kas kalpo kā darbarīki – lāpstas un grābekļi, ar kuru palīdzību pietuvoties viņa imaginārajai pasaulei. Tajā mītošie tēli atdzīvojas gaismēnu un toņu saspēlē, radot unikālu apziņas arhitektūras ambienci.
Dāvis Ozols (1992) absolvējis Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu un 2022. gadā ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības specialitātē. Papildinājis zināšanas Leipcigā, Vācijā un Ļubļanā, Slovēnijā ERASMUS apmaiņas programmas ietvaros. Šā gada septembrī projekta “Savvaļa” izstāžu paviljonā “Pelēkais kubs” tika atklāta un vēl arvien ir skatāma Dāvja personālizstāde “Zāle”, kurā meklējams sērijas “Smiltīs” pirmssākums.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62A, Rīga
Grupas izstāde “Christmas Edition vol.2”
M/Gallery
24. novembris–30.decembris
Laura Birša. “Another Garden”. Audekls, eļļa, 2022
No 24. novembra līdz 30. decembrim M/Gallery norisināsies grupas izstāde “Christmas Edition vol.2”! Izstādē būs iespējams apskatīt un iegādāties vairāk kā 50 mākslas darbus, ko radījuši 19 jaunie mākslinieki – Mārtiņš Aizpurvs, Madara Auzenbaha, Laura Birša, Egor Buimister, Sofija
Bumbule, Anna Dzērve, Evija Freidenfelde, Margarita Germane, Marta Griģe, Laura Kaktiņa, Kristīne Kutepova, Gunta Lante, Santa Paula, Kristaps Priede, Puntuss, David Ruban, Emma Sofia, Arta Volbeta, Kristiāna Zalmane.
M/Gallery
Aristida Briāna iela 9, Rīga
Performances “Valkīru dialogs”
Rīgas Vāgnera namā
25. novembrī
Publicitātes foto. (No kreisās – Simona Orinska, no labās – Sarmīte Meja Kalniņa).
25. novembrī plkst. 19:00 Rīgas Vāgnera namā norisināsies mākslinieču Mejas Sarmītes Kalniņas un Simonas Orinskas veidotās performances “Valkīru dialogs”, kurā skatītājiem tiks dota iespēja piedzīvot mākslas pirmatnējos, dzīvinošos, ķermeniskos bezapziņas aspektus, reflektējot par femīnās enerģijas, zaudējumu un autoritātes attiecībām.
Performances “Valkīru dialogs” vienu no sarunām veidos Mejas Sarmītes Kalniņas radītā “Klātneesamības esamība” (The Presence of Absence), kas ir vizuāli iespaidīgs, barokāls ceļojums, kas ieved zaudējumu teritorijā, kur kopīgā rituālā darbībā saplūst individuālā un kolektīvā apziņa. Sarunu turpinās Simonas Orinskas performance “Tur viņa nāk, mana brīnišķīgā pasaule” (There She Goes My Beautiful World), kas ataino virzību no ārējās autoritātes uz iekšējo autoritāti, kas ir sarežģīts daudzpakāpju process jebkura indivīda, sabiedrības un arī valsts attīstībā. Performancē piedalīsies arī skaņu mākslinieks Arvis Kantiševs un dziedātāja Anta Eņģele. Tāpat performancē tiks izmantoti arī Ligitas Embrektes austā Lielvārdes josta, Brigitas Strodas radītais kronis un Ineses Gibeiko veidots tērps.
Abu mākslinieču rokrakstā atbalsojas Vāgnera totālā teātra jēdziens, īstenojot performances ar operisku barokalitāti un dramatismu, bagātīgu skatuves mākslu elementu sintēzi un saspēli, izmantojot skaņu, mūziku, ķermeni, balsi un vizualitāti. Abus darbus vieno arī butō mākslas estētika. Turklāt, par performances vienojošo elementu tiek izvirzītas “Valkīras”, kas ir dievišķas būtnes, kas pavada karā mirušo varoņu dvēseles uz pazemes valstību un ir arī viņu mīļākās. Performancē tiks meklēts šo dažādo spēku līdzsvars, kas šodienas situācijā mūsu dzīvēs tiek īpaši konfrontēts ar apdraudētību un neziņu kā personiskā, tā plašākā mērogā.
Rīgas Vāgnera nams
Riharda Vāgnera iela 4, Rīga
Tekstilmākslinieku grupas izstādes “Cik sver gaisma?”
Jūrmalas muzejā
No 25. novembra
No 25. novembra līdz 30. decembrim Jūrmalas muzeja 2. stāva zālēs būs skatāma izstāde “Cik sver gaisma?”, kas apvieno dažādu paaudžu Latvijas tekstilmāksliniekus, kuri strādā gobelēna tehnikā. Izstādē būs aplūkojami Edītes Pauls-Vīgneres, Rutas Bogustovas, Egila Rozenberga, Ievas Krūmiņas, Rolanda Krutova un citu mākslinieku darbi.
Gobelēna vēsture ir ļoti sena – tas ir tekstilmākslas žanrs, kas tiek praktizēts visā pasaulē jau tūkstošiem gadu, tas bijis pazīstams gan Senajā Ēģiptē, gan inku kultūrā. Gobelēns allaž ir bijis statusa, bagātības un augstas mākslinieciskās vērtības simbols.
Izstādes kuratore māksliniece Ieva Prāne: “Tekstilmākslinieks darbojas bez steigas, taču neatlaidīgi, savdabīgi un pārliecināti īsteno savas mākslinieciskās intereses. Tā ir filosofija materiālā. Dažādu mākslinieku gobelēnu izvietošana vienuviet ir liels izaicinājums izveidot vidi, kurā gobelēns mirdz kā nepārejoša vērtība, kā nenovērtējama sabiedrības bagātība.”
Latvijas gobelēna skolu aizsāka Rūdolfs Heimrāts (1926-1992), kurš 1961. gadā dibina Latvijas Mākslas Akadēmijā tekstilmākslas nodaļu. Ar to arī sākas Latvijas gobelēnu oriģinalitātes ceļš, jo tiek izskoloti nevis audēji-amatnieki, bet tekstilmākslinieki. Latvijas mākslinieki aizguva tradīcijas no Francijas manufaktūru gobelēniem, taču process ātri vien transformējas dažādos virzienos. Mākslinieks jau no skices brīža fokusējas uz ideju, kuras gala rezultāts ir gobelēns. Vairs nav starpposmu: mākslinieks – audējs. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadsimtiem, tagad tekstilmākslinieka ideju var papildināt, aužot stellēs tā vienkāršā iemesla dēļ, ka audējs pats ir gan idejas radītājs, gan izpildītājs. Attīstoties materiālu daudzveidībai – metāla pavedieni, stieples, papīrs, polietilēna vai dzintara šķiedru variācijas utt., veidojas arī bezgala plašas, lai neteiktu – neierobežotas iespējas tekstilmākslinieku oriģinālo tehniku, rokrakstu izveidēm. Gobelēns ir poēzija materiālā. Protams, ir jāmācās to “lasīt”, baudīt, izprast – un tas ir iespējams, vienkārši vērojot, salīdzinot un vērtējot dažādu periodu un autoru gobelēnus.
Izstādes vienojošā tēma “Cik sver gaisma?” ir veidojusies sadarbībā ar tekstilmākslinieku Rolandu Krutovu, kurš ir šī moto un izstādes plakāta autors.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Laimas Steikas izstādes “Viltus atmiņas/ Fake Memories”
Jūrmalas muzejā
No 25. novembra
No 25. novembra Jūrmalas muzejā būs skatāma jaunās mākslinieces Laimas Steikas izstāde “Viltus atmiņas / Fake Memories”. Izstāde ir mēģinājums ievilkt skatītāju mijkrēšļa noskaņā – krēslas stundā, pirms iedegas ielu apgaismojums, kad nekas nav skaidri saskatāms, kad atkāpjas racionālais un pragmatiskais, sāk darboties mītiskais un garīgais. Viltus atmiņas ir interesanta parādība, kad prāts, ņemot talkā iztēli, zināšanas un asociācijas, aizpilda “robus” atmiņās. Līdzīgi tapuši dūmakainie akvareļi, ļaujoties šķietamu atmiņu un asociāciju plūsmai.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Open Call: Mākslinieku rezidences Norvēģijā
Pieteikšanās līdz 30. novembrim
Sākot ar 2023. gadu, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs uzsāk rezidenču apmaiņas programmu ar Lademoen Kunstnerverksteder (LKV) mākslinieku darbnīcām Tronheimā, Norvēģijā. Šobrīd ir izsludināta pieteikšanās LKV mākslinieku darbnīcām Tronheimā. Tiek meklēti 2 profesionāli Latvijas mākslinieki, kuri vēlētos 1 mēnesi (2023. gada jūlijā vai augustā) pavadīt aizraujošajā rezidentūras programmā LKV! Aicināti jebkura vizuālās mākslas medija pārstāvji, kuri ir kādas mākslinieku apvienības biedri.
Lai pieteiktos, līdz 30. novembrim jāaizpilda un jāiesniedz pieteikuma veidlapa, projekta apraksts (līdz 400 vārdiem), portfolio (līdz 7 lapām) un CV (līdz 2 lapām).
Lademoen Kunstnerverksteder (LKV) ir nodibinājums, kas uztur mākslas studiju kompleksu ar darbnīcām un vairāk nekā 40 profesionālu mākslinieku privātstudijām, galerijas telpu BABEL izstāžu namā un rezidenču programmu vizuālās mākslas jomā strādājošiem māksliniekiem un starpnozaru projektiem.
LKV atrodas 1906. gadā būvētā bijušās skolas ēkā. Tam ir savas kokapstrādes, metālapstrādes, analogās fotogrāfijas, litogrāfijas un citu grafikas tehniku darbnīcas un keramikas krāsns. Vecajā sporta zāles piebūvē iekārtoti viesmākslinieku dzīvokļi. LKV darbnīcas un projektu telpas tiek arī izīrētas īstermiņa mākslas projektiem.
Katram rezidējošajam māksliniekam tiek piešķirts atjaunots un pilnībā aprīkots studijas tipa dzīvoklis kādreizējā sporta zāles piebūvē. Uzturēšanās laikā rezidencē katram māksliniekam jāsniedz viena publiska prezentācija.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Izstāžu cikls “Kustīgās/nekustīgās bildes”
Ventspils muzejā / Livonijas ordeņa pilī
līdz 8. decembrim
Līdz 8. decembrim Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī skatāms izstāžu cikls “Kustīgās/nekustīgās bildes”. Cikla ietvaros sagatavotas trīs izstādes, kuras vieno cilvēciskā un vienlaikus maģiskā vēlme – attēlot savu tuvāko un ieraudzīto. Sākotnēji – zīmējumos, 19.gs. beigās – fotogrāfijā un jau 20.gs. rītausmā – kinomākslā.
Pils Mazajā izstāžu zālē 3.stāvā skatāma izstāde “Zīmējumi, kurus radījis mākslinieks”. Eksponētajos 16 zīmējumos Modris Brasliņš attēlo mirkļus autoram mīļu un arī distancētu ļaužu sejās. Modra Brasliņa portreti ir emocionāli un tajos redzami spilgti indivīdi.
Pils galerijās skatāma izstāde “Popes muižas vīzijas” – fotoapvienības “Kursa” divu gadu garumā īstenots fotoprojekts – romantisku Popes muižas ļaužu atgriešanos vēsturiskajos interjeros. Astoņi fotogrāfi portretēja novada ģimenes Popes muižā un apkārtnē, veidojot vides un situāciju inscenējumus aizgājušo laiku noskaņās. Fotoportretus radījuši fotogrāfi – Valdis Brauns, Ilva Buntika, Ģirts Dreimanis, Dainis Rozentāls, Pēteris Šešo, Anatolijs Popeluha, Līga Sondare.
Trešā izstāde “Kustīgās bildes. Kino vēsture Ventspilī” iepazīstina ar šo demokrātisko, populāro un pieejamāko mākslas un izklaides veidu, kas savulaik arī Ventspilī dziļi iesakņojies. Ir bijis periods, kad pilsētā darbojušies pat seši kinematogrāfi. Ventspils kinoteātri, kino skatīšanās tradīcijas, repertuārs, Ventspilī uzņemtās filmas, kino tehnika, “tabakas” indiānis un vēl citas ar kino saistītas lietas aplūkojams izstādē.
Ventspils muzejs / Livonijas ordeņa pils
Jāņa iela 17, Ventspils
Liepājas vizuālās mākslas izstāde “Trauslais laikmets”
Liepājas muzejā
līdz 11. decembrim
Foto: Kārlis Volkovskis
Līdz 11. decembrim Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē skatāma Liepājas vizuālās mākslas izstāde “Trauslais laikmets”. Izstādes vadmotīvs atspoguļojas tās nosaukumā “Trauslais laikmets”. Notikumi Ukrainā un Krievijas agresija ir sašķobījuši mūsu līdzšinējo paredzamo dzīvi un stabilitāti. Līdztekus enerģētikas krīzei, kas savērpusi daudzus pavedienus citās saimniecības nozarēs un dzīves jomās, radījusi zināmu satraukumu, neziņu un ieviesusi korekcijas līdzšinējās dzīves uztverē un paradumos.
Liepājas vizuālās mākslas kopizstādē eksponēti 58 mākslas darbi, ko iesniedzis 41 Liepājas un novada mākslinieks.
Liepājas pilsētas Kultūras pārvaldes sarūpēto balvu 1000 eiro vērtībā sadalīja sešiem māksliniekiem: Uldim Rubezim, Mārtiņam Krūmiņam, Herbertam Erbam, Lindai Vilkai, Lienei Eltermanei un Kristīnei Cukurai.
Uldim Rubezim, kas izstādē piedalījās ar darbu ciklu “Mēs visi mirsim; Ichthys; Spārni un Nebaidies”, balva tika piešķirta par aktuālo, svaigo un konceptuālo darbu ar gleznieciskām un grafiskām kvalitātēm, Mārtiņam Krūmiņam par inovatīvajiem un daudzslāņainajiem darbiem, kuros jūtams industriālais pieskāriens, Herbertam Erbam par monumentālo un eleganto pieeju darbam, kā arī trauslumu un formas jutekliskumu. Savukārt Linda Vilka saņēma veicināšanas par mūsdienīgo skatījumu, pretšabloniskumu, patiesumu un cilvēcīgumu darbā “Mēs drīkstam nogurt”, Liene Eltermane par monumentālo, dekoratīvo un glezniecisko darbu, kas veidots grafiskā kvalitātē, bet Kristīne Cukura – par keramisko tēlniecību savos darbos, kas uzrunā ar plastiskumu un laikmetīgumu.
Savukārt Ilzes Karlsones darbu “Meklējot Emīla Dārziņa pieminekli” un Andra Garokalna iesniegto darbu “Pastaiga pa kalniem, akmens ziedi” Liepājas muzejs iegādājās mākslas priekšmetu kolekcijas papildināšanai.
Savas simpātijas balvas piešķīra arī izstādes atbalstītāji. Liepājas SEZ pārvaldes balva tika Kristapam Tintem, Liepājas teātra simpātijas iekaroja Edīte Bernatoviča, Valters Palaps un Dace Dēliņa-Lipska, koncertzāles “Lielais Dzintars” balvu saņēma Valters Palaps, “Woodstock” gastrobāra balva nonāca pie Lauras Dzērves, Liepājas Simfonisko orķestri uzrunāja Kristīnes Cukuras darbs “Līdzās”, restorāna “Pastnieka māja” simpātijas balva tika Agnesei Zariņai, Daces Dēliņas-Lispkas darbi simpatizēja restorānam “Hot Potato” un ziedu salonam “Liepājas orhideja”, Hoijeres kroga balva par diviem skaistajiem darbiem nonāca pie Edītes Bernatovičas, grāmatnīcu “Globuss” Liepājā uzrunāja Diana Lelis audiovizuālā apcere, savukārt “ABC Print” dāvanu karte tika piešķirta Laurai Dzērvei.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Normunda Beržinska izstāde “Grafika un akvarelis”
RCB filiālbibliotēkā “Vidzeme”
līdz 5. janvārim, 2023
Līdz 2023. gada 5. janvārim RCB filiālbibliotēkā “Vidzeme” skatāma kolekcionāra, mākslinieka, jurista un uzņēmēja Normunda Beržinska darbu izstāde “Grafika&Akvarelis”.
Normunds Beržinskis līdztekus pamatdarbam turpinājis darboties kā grafiķis, interjera dizainers un mākslinieks noformētājs. Kopš 2008. gada sarīkojis vairākas personālizstādes galerijās, bibliotēkās un citviet. Viņa grafikas atrodamas privātkolekcijās ne tikai Latvijā, bet arī Polijā, Vācijā, Baltkrievijā, Ukrainā un Krievijā. Normundu Beržinski saista kartogrāfija, etnogrāfija, mitoloģija un vēsture, arhitektūra un daba – viss, kas iedvesmo sapņot par tuviem un tāliem ceļojumiem laikā un telpā.
RCB filiālbibliotēkā “Vidzeme”
Brīvības gatve 206, Rīga
Ilizanes Grīnbergas izstāde “Mana otrā āda”
Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā
līdz 15. janvārim, 2023
Līdz 2023. gada 15. janvārim Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā skatāma mākslinieces Ilizanes Grīnbergas izstāde “Mana otrā āda”. Izstādē var apskatīt dažādus ādas dizaina priekšmetus, arī grāmatas un rotas.
Māksliniece savu radošo darbu saka: “Esot laikmetīgai dizainerei, man jāapvieno sevī gan mērķauditorijas pētnieks, gan radošs mākslinieks un perfekts amatnieks. Ādas dizains ietver konstrukciju, formu, materialitāti, virsmas apdari izvēlētajā tehnikā, kompozīciju, tonālo risinājumu un pāri visam – funkcionalitāti. Tikai šiem visiem komponentiem esot līdzsvarā, var tapt paliekošs mākslas objekts. Izvēloties strādāt ar tik mūžsenu materiālu, dodu ādai otru dzīvi jaunā veidolā.”
Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs
Akadēmijas iela 10 Jelgava
Jura Nikiforova miniatūra formāta zemciļņu izstāde “Iedomāta paSaule”
LU Bibliotēkā – Akadēmiskā centra Dabas mājā
līdz 16. janvārim, 2023
Līdz 2023. gada 16. janvārim LU Bibliotēkā – Akadēmiskā centra Dabas mājā skatāma mākslinieka, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docenta Jura Nikiforova izstāde “Iedomāta paSaule”. To veido miniatūra formāta darbi – zemciļņi, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu, veidojot tēla mazu izvirzījumu no skulpturālā fona. Trijās izstāžu vitrīnās eksponētos mākslas darbus ir iespēja ar lupas starpniecību tuvāk aplūkot, novērtējot katra mākslas darba smalkās nianses.
Kompozicionāli visi darbi veido simbolisku loku – Saules ceļu no tās lēkta līdz rietam. Izstādes skatītājs var brīvi rosināt savu iztēli, aplūkojot gan latviešu un pasaules folklorā sastopamu tēlu atveidus, gan vērot mākslas darbus, kuros ieskanas mūsu laikmeta dažādi problēmaspekti: vides aizsardzība, sabiedrības veselība u.c. tēmas.
Skatītājiem ir iespēja uzskatāmi redzēt visa procesa trīs stadijas: vispirms – plastilīna modelis, kam seko silikona negatīvā forma un noslēgumā metāla vai kompozītmateriālu atlējums.
LU Bibliotēka
Jelgavas iela 1, 1. stāvs, Rīga
Andra Brežes gaismas instalāciju izstāde
Galerijā “Alma”
līdz 17. janvārim, 2023
Foto: Eduards Slišāns
Līdz 2023. gada 17. janvārim galerijā “Alma” visu diennakti caur galerijas stikla logiem skatāma Andra Brežes gaismas instalāciju izstāde.
Andris Breže ir Latvijas laikmetīgās mākslas klasiķis, viens no ietekmīgākajiem latviešu laikmetīgās mākslas māksliniekiem, kurš 80. gadu otrajā pusē pievērsās netradicionāliem izteiksmes veidiem, ieviešot instalāciju, asamblāžu, vides objektus un darbu eksponēšanu ārpus tradicionālās izstāžu telpas. Mākslinieka monumentalitāti apliecina neoekspresionistiskas lielformāta grafikas sietspiedes tehnikā, instalācijas un vides objekti kā “Zemes saimnieki” (1988) – hipertrofēti muskuļoti darba vīri, kuri strādā, izmantojot dažādus atrastus darbarīkus, kam kāta vietā iemontētas luminiscējošas neona spuldzes. Kopā ar darbu “Miera balodis” (2014) abi objekti bija Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja pamatekspozīcijas klasika. 2020. gadā iznāca mākslas zinātnieces Santas Hiršas monogrāfija “Andris Breže. Gaismas konstruktors”. 2021. gadā priekš Galerijas ALMA izstādes Padures muižā Andris Breže izveidoja jaunu darbu – instalāciju “Atnākt. Aiziet”, kas apliecināja jau iepriekš minēto mākslinieka vāgnerisko vērienu.
Galerija “Alma”
Tērbatas iela 64, Rīga
Izstāde “Vakarēšana”
Madonas laikmetīgās mākslas galerijā
“MABOCA galerija Visuma Centrs 2”
līdz 25. janvārim, 2023
Madonas laikmetīgās mākslas galerijā “MABOCA galerija Visuma Centrs 2” līdz 2023. gada 25. janvārim skatāma izstāde “Vakarēšana”. Izstādi veidojuši mākslinieki Kristians Brekte, Ernests Kļaviņš un Shady Ladies.
“Namu, kur reiz dzīrojuši ļaudis, ir apsēdušas nešķīstas būtnes. Vecais Svilpavnieks namā dzīro brīvdienās. Viņam patīk lieli publiski trīsdieņnieki. Sanākušie ballētāji kratās Svilpavnieka mūzikas ritmos, vai vārtās uz zemes, kaifojot no svilpes basa. Turpmākās četras nedēļas dienas Svilpavnieks nozūd no radara.
Mafloki – kosmiskie apziņas parazīti - šo telpu apmeklē vien pāris reizes mēnesī, taču, lai katra ierašanās tiem būtu kā atgriešanās mājās, namā pie kādas sienas ir izvietotas glītas bildes, kur redzami šādi tādi izvilkumi no mafloku ikdienas dzīves.
Pārējās dienās šajā namā uzturas kāds langūru pērtiķu pāris. Pērtiķi regulāri uz telpu savelk pārtiku un atkritumus, kas salaupīti vietējā ciemā.
Kopā ar atkritumiem telpā ir nokļuvuši arī daži kukaiņi, kas velkot pēdējo dzīvību, domā par vasaru, jeb “bērnības čillu”.”
Kristians Brekte ir labi zināms latviešu mākslinieks, skandālists, kas pēdējo reizi satricināja visu valsti 2021. gadā ar savu veidoto murāli Rīgas centrā. Pateicoties šim murālim, Latvijas iedzīvotājiem uz kādu brīdi sāka interesēt māksla un mākslas jēdziens.
Ernests Kļaviņš ir izcils komiksu autors, kas komiksu tēlus ietver gan pašos komiksos, gan grafikās, gleznās un skulptūrās.
Apvienība Shady Ladies, radusies kā reperu duets, šobrīd padziļināti strādā vizuālajā mākslā un kaļ to dzelzi, kamēr karsta.
Laikmetīgās mākslas galerija “MABOCA galerija Visuma Centrs 2”
Poruka iela 4, Madona
Jauns vides objekts “Ķemeru Anniņa”
Ķemeros
Foto: Artis Veigurs
Ķemeru skvērā Senatnes ielā 5 ir atklāts vides objekts “Ķemeru Anniņa”. Tēls no latviešu strēlnieku dziesmas veidots kā laikmetīgs Ķemeru apkaimes simbols.
Vides objekta autori ir Kaspars Līdums un Mārtiņš Rozenfelds. Objekta koncepcija saistāma ar latviešu strēlnieku dziesmu “Ķemermiestiņā”, un stāsts par Ķemeru Anniņu veidots kā mūsdienīga alegorija par sievietes būtību laikmetu kontekstā.
3,5 metrus augstā skulptūra ir izgatavota no lāzergrieztām alumīnija plāksnēm un novietota skvēra centrā, kur tā aplūkojama no dažādiem skatpunktiem. Objekta slāņveida konstrukcija veido optisku ilūziju – raugoties uz skulptūru no atšķirīgiem leņķiem, tēla siluets mainās. Nepastāvīgā forma ir atsauce uz dažādajām mīta interpretācijām, kas saplūst Ķemeru Anniņas tēlā. Skulptūra atveido jaunu sievieti pastaigas brīdī, tās pozā izteikta melanholija un vieglums. Figūra ar nolūku veidota bez postamenta, lai iekļautos vidē un uzsvērtu attēlotā momenta ikdienišķumu un intimitāti. Projektā ainaviski labiekārtots arī skvērs – izveidoti apstādījumi, ierīkoti soliņi un gaismas laternas.
“Vides objektu “Ķemeru Anniņa” izveidojām, atsaucoties iedzīvotāju ierosinājumam radīt simbolu, kas saistās ar nostāstiem par Ķemeru apvidu. Arī tā atrašanās vietu noteica iedzīvotāju balsojums,” atklāj Rita Sproģe, Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietniece.
Mākslinieku Kaspara Līduma un Mārtiņa Rozenfelda piedāvātā ideja vides objekta “Ķemeru Anniņa” izveidei uzvarēja Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības izsludinātajā metu konkursā, kas notika pagājušā gada rudenī.
Ķemeru skvērs
Senatnes iela 5, Ķemeri
Mežaparka Lielā estrāde saņem
Starptautisko arhitektūras balvu 2022
Foto: Ansis Starks
Mežaparka Lielā estrāde vai “Sidraba birzs”, kā to tēlaini saucam arhitektūras vēstījuma dēļ, saņēmusi kārtējo atzinību. Mežparka Lielās estrādes rekonstrukcijai piešķirts starptautisks un ievērības cienīgs apbalvojums – Starptautiskā arhitektūras balva 2022 (The International Architecture Award 2022) kategorijā “Publiskā telpa” (Public Space), kuru kopš 2004. gada piešķir Čikāgas Arhitektūras un dizaina muzejs kopā ar Eiropas Arhitektūras, Mākslas un Dizaina centru. Apbalvojums ir viena no pasaules prestižākajām gada balvām, kuras žūrija vērtē labākās celtnes, ainavu arhitektūras un pilsētbūvniecības darbus no visas pasaules. Šī gada balvai un žūrijas vērtēšanai bija atlasīti 650 darbi no 48 pasaules valstīm.
Pirms gada Mežaparka Lielā estrāde ar pasaulē unikālo akustisko telpu 20 000 dziedātāju lielam korim tika novērtēta arī Latvijā – tā saņēma Latvijas Arhitektūras gada balvu un galvenās atzinības būvniecības skatēs. Akustiski unikālā un arhitektoniski izteiksmīgā būve ir ieinteresējusi pasaules arhitektūras medijus – attēli ar vērienīgo Mežaparka Lielās estrādes kompleksu tagad skatāmi pasaules populārākajos arhitektūras portālos. Arhitektu birojs “Mailītis Arhitekti” 2022. gadā līdztekus 16 birojiem pasaulē nominēts AR Emerging Architecture Awards 2022 balvai.
Pasaules profesionāļi un plašāka publika uzzina gan par Latvijā radītajiem akustiskiem, inženiertehniskiem un arhitektūras risinājumiem, kas bija nepieciešami veidojot šo neparasto būvi, gan arī par Baltijas valstu unikālo Dziesmu svētku tradīciju, kas 2003. gadā iekļauta UNESCO cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Iznācis jauns Latvijas mākslas procesiem veltīts izdevums
WunderKombināts I
Kultūras organizācija “Wunder Kombinat” izdevusi neakadēmiski pētniecisku rakstu krājumu “WunderKombināts I. Latvijas mākslas gadagrāmata 2022” par aktuālajām norisēm laikmetīgajā mākslā un kultūrā.
“WunderKombināts I. Latvijas mākslas gadagrāmata 2022” ir šobrīd vienīgais pētnieciskas ievirzes periodiskais izdevums Latvijas vizuālajā mākslā, galvenokārt orientējoties uz norisēm pēdējās desmitgadēs. Pirmā izdevuma tēmas aptver vizuālās kultūras un dažādu vēsturisko, ekonomisko un ideoloģisko procesu mijiedarbes analīzi, tostarp pievēršoties arī dekolonialitātes, ekokritikas, fašisma estētikas un sieviešu vēstures kustības klātbūtnei Latvijas kultūrtelpā, uzsverot līdz šim vien epizodiski aktualizētas kopsakarības starp mākslinieciskām praksēm un plašākām sociāli politiskām norisēm. Latvijas mākslinieku daiļrade un mākslas notikumi tiek aplūkoti kritisko teoriju gaismā, cenšoties Latvijas mākslas zinātnē rosināt jaunu pētniecisko skatpunktu izmantošanu.
Gadagrāmatā publicēti Andra Šuvajeva, Maijas Rudovskas, Šeldas Puķītes, Ingas Lāces, Jāņa Taurena, Zanes Zajančkauskas, Jāņa Ozoliņa un Kārļa Vērdiņa raksti, kā arī vācu mākslinieces un teorētiķies Hīto Šteierles (Hito Steyerl) un ukraiņu mākslas vēsturnieka Iļļas Levčenko (Illia Levchenko) eseju tulkojumi. Tekstuālās refleksijas turpina Kriša Salmaņa vizuālā eseja. Izdevumu “WunderKombināts I. Latvijas mākslas gadagrāmata 2022” veido biedrība “Wunder Kombinat”, galvenā redaktore Santa Hirša, līdzredaktores un publiskās programmas kuratores Šelda Puķīte un Elīna Ķempele. Grāmatas dizainu veidojis Aleksejs Muraško.
Nosaukums “WunderKombināts” ir radies kā ironija pret ierastiem priekšstatiem par mākslas radīšanu un apriti neoliberālā kapitālisma apstākļos. Brīnumu kolekcionēšanas kabinetus (wunderkammer) verbāli pārveidojot par brīnumu ražošanas korpusiem, izdevuma komanda rosina demistificēt mūsu izpratni par mākslas darbiem kā pasīvas uztveres priekšmetiem un stimulēt mākslas pētniecību kā regulāru vietējās vizuālās mākslas dzīves daļu. Vienlaikus “WunderKombināts” kā divvalodu jaunvārds iezīmē ģeopolitiskās sarežģītības, kam joprojām un jo īpaši šobrīd ir liela nozīme mūsu kolektīvajā pašizpratnē un vērtību sistēmā.
Izdevums būs pieejams tirdzniecībā decembrī. Pirmreizēji to varēs iegādāties atklāšanas pasākumā. Izdevuma atklāšana notiks 1. decembrī plkst. 18.00 Latvijas Mākslas akadēmijas 2. korpusā, Kalpaka bulvārī 13. Atklāšanas pasākuma ietvaros notiks arī islandiešu mākslinieka Stirmira Erna Gudmundsona (Styrmir Örn Guðmundsson) video performance un sociālkritiska diskotēka, kuru spēlēs ukraiņu dīdžeja un skaņu māksliniece Saša Lebedjeva (Sasha Lebedieva).
2. un 3. decembrī Latvijas Mākslas akadēmijas 2. korpusā, Kalpaka bulvārī 13 norisināsies arī gadagrāmatai veltīta publisko pasākumu programma, kas veidota kā izdevumā aplūkoto tēmu izvērsums. Būs iespēja piedalīties lekcijās un diskusijās par dekoloniālo diskursu un sieviešu vēstures kustību Latvijā, kā arī par kultūras un radošā sektora profesionāļu sociālekonomisko statusu Baltijas valstīs.
Kultūras organizācija “Wunder Kombinat”
Astras Krūmiņas izstāde “Radījumi”
Latvijas Nacionālajā teātrī
Latvijas Nacionālais teātris turpina iesākto tradīciju un sniedz iespēju teātra darbiniekiem veidot izstādes, ļaujot ielūkoties savā daiļradē arī skatītājiem. ŠObrīd Jaunās zāles telpās skatāma Nacionālā teātra butafores Astras Krūmiņas personālizstāde “Radījumi”.
Astra Krūmiņa ir Nacionālā teātra butafore jau 19. sezonu, un – kā pati atzīst – šobrīd tā ir reta un pat izmirstoša profesija, taču, kamēr scenogrāfu izsapņotos rekvizītus nav iespējams nopirkt, par darba trūkumu uztraukties nevar.
Izstādē iekļauto mākslas darbu tapšanai tika izmantoti materiāli, kas paredzēti izmešanai – auduma atgriezumi, izirušas krellītes, nevajadzīgi groziņi un galda piederumi. Māksliniece atzīst, ka nereti arī teātra kolēģi viņai uz darbnīcu nes dažādus priekšmetus, kuru dēļ telpa sāk atgādināt kāda vācēja noliktavu. Tomēr jebkurš priekšmets Astras rokās iegūst jaunu elpu, jo nekad nav iespējams paredzēt, vai vecais putekļu sūcēja rokturis nekļūs par benzīntanka pistoli un vai padomju enciklopēdijas sējums jau rīt uz skatuves negozēsies kā grezna Bībele. Izstādē iekļautie darbi ir kā mākslas paņēmienu spēle vai – kā māksliniece norāda – tekstila un keramikas simbioze.
Izstādi iespējams aplūkot stundu pirms izrāžu sākuma Latvijas Nacionālā teātra Jaunās zāles kafejnīcā.
Latvijas Nacionālais teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Māras Viškas izstāde “Neona gaisma”
Cēsu mākslas telpā “Mala”
Cēsu mākslas telpā “Mala” skatāma mākslinieces Māras Viškas izstāde “Neona gaisma”. Izstādes darbi ir gleznoti ilustrāciju stilā un ar stāstu palīdzību ataino dažādas emocijas. Katrā darbā ir savs motīvs, bet tos vieno plakana forma un spilgts gaismas starojums. “Es redzu pasauli krāsainu un pārspīlētu. Neona krāsa piestāv emocijām, ko gribu izjust un reizē noliegt. Caurvijošs motīvs darbiem ir arī brīvības tēma. Brīvība izpausties un brīvība arī iekļauties, būt kā mazai daļai no pasaulīgā lieluma”, stāsta Māra.
Māra Viška pabeigusi Mākslas Akadēmijas maģistra kursu vizuālās komunikācijas nodaļā. Māra glezno, zīmē grāmatu ilustrācijas un izstrādā grafisko dizainu.
Cēsu mākslas telpa “Mala”
Lenču iela 11, Cēsis
