Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
BDO jauno mākslinieku balvas izstāde
LMA Eksperimentālajā mākslas telpā PILOT
9. novembris, 2023–25. janvāris, 2024
No 9. novembra līdz 2024. gada 25. janvārim Latvijas Mākslas akadēmijas Eksperimentālajā mākslas telpā PILOT būs skatāma BDO jauno mākslinieku balvas izstāde.
Šī būs ceturtā BDO jauno mākslinieku balvas izstāde un tās mērķis ir atbalstīt jaunos māksliniekus pēc LMA maģistra studiju absolvēšanas kādā no vizuālās, vizuāli plastiskās vai audio-vizuālās mediju mākslas nodaļu apakšnozarēm, lai sekmētu mākslinieka atpazīstamību un profesionālo karjeras attīstību pēc studiju noslēguma. Konkursa laureāts balvā saņems 2000 eiro.
Šogad izstādes finālistu grupu veido piecas mākslinieces: Marta Viktorija Agruma, Katrīna Ieva, Dzelde Mierkalne, Annemarija Gulbe un Agate Tūna. Izstādes ekspozīcijā visi pārstāvētie mākslas darbi būs instalācijas:
Martas Viktorijas Agrumas veidotā instalācija “Neziņas mākonis 101–112”, sastāv no vairākām objektu grupām, lielākoties dekonstruētiem un arī rekonstruētiem darbiem, kas radīti pētot abstrakcijas procesu.
Katrīnas Ievas instalācija “Augstās modes un zemās pašapziņas nams” veidota no vairākiem objektiem, kas runā par augstās modes redzamo, glamūrīgo pusi un neredzamo, ekspluatatīvo pusi.
Dzeldes Mierkalnes veidotā instalācija “Lowkey Katastrofy Funride” ir daudznozīmīgs mākslas darbs, kurā māksliniece izpēta paradoksālo saikni starp mirstības apzināšanos un izklaidi.
Annemarijas Gulbes instalācijas “ækt” (act – akts (no angļu val.) mērķis ir pētīt vizuālās mākslas un tās autoru pozīcijas Latvijas kultūras vidē, izraugoties aktu zāli, kā reģiona kultūru raksturojošo norišu telpu, tās saturu pakļaut analīzei un dekonstrukcijai.
Agates Tūnas veidotā instalācija “Tehno-rēgs” pievēršas digitālajiem nospiedumiem, kurus cilvēki atstāj virtuālajā vidē.
BDO Latvia valdes priekšsēdētāja un viena no konkursa žūrijas pārstāvēm Vita Liberte, kā vienu no šī konkursa mērķiem izvirza dialoga veidošanu ar sabiedrību par laikmetīgo mākslu, kas atspoguļo sabiedrībā aktuālas problēmas caur inovatīviem mākslas rīkiem, tādējādi mudinot domāt gan skatītāju, gan mākslinieku.
Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) sadarbībā ar BDO Latvia un KIM? Laikmetīgās mākslas centru BDO jauno mākslinieku balvas finālistu darbu izstādes atklāšanā nosauks balvas laureāti. Balvas konkursa žūrijā strādā LMA rektors, profesors Kristaps Zariņš, LMA prorektore, mākslas zinātniece Antra Priede, BDO Latvia valdes priekšsēdētāja Vita Liberte, BDO Latvia vadošais partneris Jānis Zelmenis, Kim? Laikmetīgās mākslas centra izpilddirektore Evita Goze un Eksperimentālās mākslas telpas PILOT vadītāja Sabīne Vernere.
LMA Eksperimentālā mākslas telpa PILOT
Riharda Vāgnera iela 3, Rīga
Jāņa Borga lekcija – veltīta Japānas māksliniecei Jajoi Kusamai
restorānā “Neiburgs”
8. novembrī / 18.30
Ar rudeni restorānā “Neiburgs” atsākas mākslas vēstures lekciju cikls, kurā mākslas zinātnieks Jānis Borgs iepazīstinās ar dažādiem mākslas virzieniem un personībām. Lekcija 8.novembra vakarā plkst.18.30 tiks veltīta Japānas mākslas spožākajai zvaigznei Jajoi Kusamai. Simtiem izstāžu visā pasaulē, balvas, prēmijas, godalgas un darbi visos pasaules muzejos un galerijās. Šobrīd Londonā Tate Modern muzejā līdz 2024. gada aprīlim skatāma “Yayoi Kusama: Infinity Mirror Rooms” ekspozīcija ar diviem Kusamas ikoniskajiem bezgalības spoguļiem.
Restorāns “Neiburgs”
Jauniela 25/27, Rīga
Dizaina procesu izzināšanas izstāde “Iz-aicinājums”
kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons”
9. novembris–10. decembris
No 9. novembra līdz 10. decembrim kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” būs skatāma dizaina biroja H2E veidotā izstāde “Iz-aicinājums”. Izstāde atklās dizaina projektu īstenošanas procesu caur dizaina biroja H2E darbiem un uzkrāto pieredzi interjera, ekspozīciju, grafikas un navigācijas dizaina jomās. Realizētie projekti kā pierādījumi runās par vērtībām, kas tiek pieteiktas ar izstādes manifestu: “IZAICINĀJUMS. Izzināt, izpētīt, pamanīt, uztaustīt, notvert, apbrīnot pasauli. AICINĀJUMS. Nāc līdzi, ieskaties, apjaut, izjūti kopā ar mums. Mēs zinām, ka esam. DIZAINS ir darbības vārds – izzinot iedvesmot. Iedvesmot, izzinot PASAULES VĒRTĪBU. Tas ir mūsu darbs, mīlestība un arī ikdiena.”
Projekti, kuru procesi tiks atklāti izstādes laikā ir – Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija, Light Guide Optics International interjera dizains, objekta Rīgai 800 dizains, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas vides grafika, kā arī Alūksnes Sporta centra un Bērna mājas identitātes.
Dizaina studija “H2E” ir starpdisciplinārs dizaina uzņēmums, kura galvenais darbības princips ir radoši nestandarta risinājumi. Studijas galvenie darbības virzieni ir interjera un ekspozīciju dizains, grafikas dizains un navigācijas dizains. Dizaineri strādā ar telpu kā vizuālo pieredzi un dizainu kā komunikācijas instrumentu. “H2E” ir starptautiskas profesionālas organizācijas SEGD biedrs un SEGD Riga Chapter izveidotājs (segd.org), kura fokusā ir telpiskās vides un grafikas mijiedarbība. No 2018. gada “H2E” ir Latvijas Dizaina padomes dalībnieks. Dizaina biroja realizētie projekti saņēmuši vairākus starptautiskus apbalvojumus, tādus kā RED Dot Design Award, IF Design Award, German Design Award, THEA, SEGD Design Award u.c. 2017. gadā dizaina birojs saņēmis Latvijas Republikas Kultūras ministrijas balvu “Izcilība kultūrā” par izcilu veikumu izstāžu un muzeju ekspozīciju dizainā. Dizaina birojs H2E dibināts 2007. gadā, tā izveidotāji ir Ingūna Elere, Dagnija Andersone un Holgers Elers.
Kultūras centrs “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
Ievas Vieses izstāde “Atrašanās vieta”
DOM galerijā
10.–30. novembris
No 10. līdz 30. novembrim DOM galerijā būs skatāma Ievas Vieses personālizstāde “Atrašanās vieta”. “Atrašanās vieta” ir punkts, no kura vilkt savienojumus starp tepat esošo un pieredzētajā slāņoto. Tā veido un nojauc struktūras, kurās šķietami statiskais atklājas kā kustības fāze. Sakarību meklēšana var vest uz atklāsmi un jaunas patības atrašanu, bet var sašķobīt pašu meklējumu ideju, atstājot pamatu zem kājām kā vienīgo drošticamo lielumu.
Izstādes telpu veidos un apdzīvos animēti, skulpturāli un gaismas elementi.
Ieva Viese-Vigula darbojas audiovizuālās mākslas pētniecībā un izglītībā, izstāžu kurēšanā un uzturēšanā galerijā DOM, piedalās individuālos un grupu projektos kā māksliniece Latvijā un Igaunijā.
DOM galerija
Ģertrūdes iela 115, Rīga
Laikmetīgā māksla konkursizstādē “Cik vērts?”
Bulduru Izstāžu namā
10. novembris–30. decembris
Edgars Ošs. Urbānā ainava. 2023. Aluminijs.120x60x25 cm
No 10. novembra līdz 30. decembrim Bulduru Izstāžu namā būs skatāma konkursizstāde “Cik vērts?”. Jau otro gadu māksliniekiem ir iespēja caur mākslas darbiem postulēt vērtīgo gan personīgā, gan valstiskā, gan globālā kontekstā. Izstādē būs pārstāvēti dažādi vizuālās mākslas žanri, izgaismojot plašu tēmu loku – personīgā identitāte, ģimenes labklājība, dzīve kara fonā, politiskie un ekonomiskie procesi, vides problēmas, tehnoloģiju ietekme u.c.
Žūrija mākslas zinātnieku Baibas Gustes, Guntara Gritāna un gleznotājas Sandras Strēles sastāvā izstādei atlasījuši 50 autoru darbus. Izstādē piedalīsies profesionāli mākslinieki, Latvijas Mākslas akadēmijas studenti, kā arī mākslas un dizaina vidusskolu audzēkņi. Izstādes autoru vidū ir mākslinieki Laura Veļa, Dita Lūse, Ainārs Rimicāns, Kristīne Kligina, Amanda Krūmiņa, Henrihs Bināns, Anna Laicāne u.c.
Konkursizstādes atklāšanā tiks paziņoti laureāti – galvenās balvas EUR 700 un divu veicināšanas balvu katras EUR 400 vērtībā ieguvēji. Apbalvotajiem autoriem izstādes organizatori piedāvā iespēju izveidot personālizstādi Bulduru Izstāžu nama telpās tuvāko gadu laikā.
Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Jūrmala
Jāzepam Grosvaldam veltīta retrospekcija
“Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
11. novembris, 2023–30. marts, 2024
Jāzeps Grosvalds. Kavalērija apšaudīta. 1916-1917. Papīrs, akvarelis. Vermlandes muzeja kolekcija, Kārlstade, Zviedrija
No 11. novembra līdz 2024. gada 30. martam Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā būs skatāma latviešu modernisma aizsācējam Jāzepam Grosvaldam veltīta apjomīga retrospekcija “Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai”*.
Jāzeps Grosvalds (1891–1920) bija ļoti daudzpusīga, izcili talantīga personība, par kuru iespējams sacīt, ka būtībā visas viņa darbības uzskatāmas par mākslas faktu – ne tikai paši mākslas darbi, bet arī vēstules, dienasgrāmatas, krāšņi pašdarināti žurnāli, pat modernais ģērbšanās stils.
Pagrieziena punkts Jāzepa Grosvalda dzīvē, kas lika nobriest gan kā personībai, gan kā māksliniekam, bija Pirmā pasaules kara sākums, kad viņš vairs nevarēja atgriezties Parīzē un iepazinās ar citiem jaunajiem latviešu māksliniekiem. Grosvaldam, kurš augstu vērtēja kolēģu tehniskās spējas un plašās mākslas vēstures zināšanas un kuram pašam savukārt bija iespēja tos izglītot par jaunākajām tendencēm mākslā, bija lemts kļūt par klasiskā modernisma ievadītāju latviešu mākslā, satuvinoties ar saviem vienaudžiem un izveidojot pulciņu “Zaļā puķe”. Vienlaikus viņš šajā brīdī sāka izteikti sevi apzināties kā latviešu tautas pārstāvi, pievērsās nacionāli svarīgām tēmām, kas veidoja pamatu drīz pēc tam neatkarību ieguvušās jaunās Latvijas valsts modernajai mākslai. Jāzeps Grosvalds daudzējādā ziņā bija pirmais – Pirmā pasaules kara bēgļu cikls, latviešu strēlnieku cikls, 1917. gada revolūcija Krievijā, Austrumu cikls pēc paša pieredzētā Senās Persijas teritorijā.
Izstāde ietver aptuveni 400 Jāzepa Grosvalda mākslas darbu no Latvijas un Zviedrijas muzeju krājumiem un privātkolekcijām, tai skaitā vairāk nekā 150 darbu no Vermlandes muzeja Kārlstadē. Ekspozīciju papildina bagātīgs izpētes materiāls dažādos formātos, tostarp digitālā un audio.
Izstāde stāsta par klasisko modernismu un tā ienākšanu latviešu mākslā, atklājot to caur Jāzepa Grosvalda veidošanos par modernu jaunekli, viņa visai bezrūpīgo, taču radošo impulsu pilnu dendija dzīvi Parīzē un ceļojumos, viņa kļūšanu par savas zemes aizstāvi un nacionāli nozīmīgu tēmu aizsācēju un atspoguļotāju, kā arī autora daiļrades nozīmību Latvijas mākslas attīstībā kopumā.
Līdz ar izstādes atklāšanu klajā nāk sadarbībā ar izdevniecību “Neputns” un redaktori Laimu Slavu veidots vizuāli krāšņs izdevums – Jāzepa Grosvalda grāmata “Persijas ainas [Tableaux persans]”, kuras manuskripts tapis Parīzē 1919. gadā, neilgi pēc mākslinieka atgriešanās no Persijas teritorijas, bet pati grāmata pirmo un vienīgo reizi tikusi izdota 1978. gadā Stokholmā. Tajā ietverti ceļojuma spilgtāko vērojumu un pārdzīvojumu apraksti, kas tiešā veidā sasaucas ar viņa Austrumu ciklā atspoguļotajām emocijām. Jaunā grāmata papildināta ar apjomīgu vizuālo materiālu, tādējādi liekot atdzimt šim unikālajam darbam un atstājot paliekošu vērtību arī pēc izstādes noslēguma. Izdevums ir četrās valodās – oriģinālā manuskripta franču valodā, faksimils un tulkojumi latviešu, angļu un zviedru valodā. / * No Jāzepa Grosvalda ieraksta dienasgrāmatā 1912. gada janvārī.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Ginta Rudzīša personālistāde “Kandava – Zorgi”
MABOCA galerijā Visuma Centrs 2 / Madonā
11. novembris, 2023–20. janvāris, 2024
No 11. novembra līdz 2024. gada 20. janvārim MABOCA galerijā “Visuma Centrs 2” Madonā būs skatāma Ginta Rudzīša pirmā personālizstāde “Kandava – Zorgi”.
Uzreiz pēc Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra grāda iegūšanas, viņš nolēma izpētīt dzimtenes ainavu ārpus galvaspilsētas Rīgas, kur pavadījis lielāko daļu savas dzīves. Šobrīd jau vairākus gadus autors dzīvo lauku mājā mežu un purvu ielokā.
Autors ir pakārtojis savu dzīvi eļļas glezniecības, kokgrebuma, augstspieduma un koktēlniecības tehnikām. Viņš ir iekārtojis darbnīcu simtu divdesmit gadus vecā guļbaļķu ēkā aptuveni 30 kilometrus no Rīgas, Iecavas virzienā.
Autors atzīst, ka ir iemīlējies Latvijas dabā un kā vērotājs bezgalīgi tiecās kļūt par daļu no ainavas. Gleznas tiek radītas plenērā, dažkārt tās tiek pabeigtas darbnīcā, bet foto netiek izmantots. Dienas laikā Gints dabā glezno 2 – 3h, tas ir aptuvenais laiks, cik ilgi saule būtiski nemaina savu atrašanās vietu. Šad un tad gleznās iezogas pa kādam jokam, piemēram, ja naktī ir redzēts kāds amizants sapnis, tas var kļūt par darba sastāvdaļu.
Kokgriešana Gintam ir īpaši mīļa. Kokgriezumu tehnikā tiek radītas dažādas būtnes, kas satiktas domu un fantāziju ceļojumos vai iepazītas caur dažādu kultūru simboliem. Ezotērika un mitoloģija rosina autora fantāziju un sniedz atspēriena punktu jaunradītai simbolu sistēmai.
MABOCA galerija “Visuma Centrs 2”
Poruka iela 4, Madona
Izstāde “Arhitekts V. Bokslafs. Projekti”
Muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”
12. novembris–3. decembris
Atzīmējot izcilā arhitekta Vilhelma Bokslafa 165. dzimšanas dienu, no 12. novembra līdz 3. decembrim muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” būs skatāma izstāde “Arhitekts V. Bokslafs. Projekti”, kurā būs novērtējami neskaitāmi arhitekta projekti – gan realizēti, gan nerealizēti.
Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs (12.10.1858. Rīgā – 09.03.1945. Poznaņā) bija vācbaltiešu arhitekts, kurš projektējis vairākas Latvijas muižu ēkas, sabiedriskās celtnes Rīgā, Jūrmalā, ka arī ēkas un celtnes ārpus Latvijas teritorijas.
Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs bijis Lielās Ģildes, Biržas komitejas un citu iestāžu arhitekts. 1901. gadā pēc arhitekta projekta uzcēla Georgam Armitstedam piederošo Jaunmoku pili, no 1902. līdz 1905. gadam projektējis vienu no savām pazīstamākajām celtnēm – Rīgas biržas komitejas komercskolas ēku “ķieģeļu gotikas” stilā (tagad Latvijas Mākslas akadēmijas ēka). 1903. gadā tapa arī Ludviga Neiburga īres nams Jaunielā.
Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”
Alberta iela 12 (ieeja no Strēlnieku ielas), Rīga
Dāvja Ozola, Zīles Ziemeles un Andra Eglīša gleznu izstāde “Saistviela”
Kalnciema kvartāla galerijā
līdz 25. novembrim
Līdz 25. novembrim Kalnciema kvartāla galerijā skatāma mākslinieku Dāvja Ozola, Zīles Ziemeles un Andra Eglīša gleznu izstāde “Saistviela”.
Izstādē “Saistviela” gleznotājs Dāvis Ozols aicinājis piedalīties divus kolēģus, Andri Eglīti un Zīli Ziemeli, lai ar abiem sarunātos glezniecības valodā. Ekspozīcijā apskatāmā glezniecība runā par saikni starp iekšējo un materiālo pasauli. Tā atrodas īstenības un iztēles starptelpā, kur vērojama gliemežvāka ārpuse un iekšpuse. Krāsu pigmentu pulveriem par saistvielu tiek pievienota eļļa, ūdens, ola, vasks un ūdens, ar ko gleznojot tiek notverta iekšējā/ārējā pasaule konkrētā laiktelpas nogrieznī. Glezniecība ir kontrolēts negadījums. Šādu vēstījumu ietver pavisam nesen dažādās tehnikās radītie darbi.
Mākslinieki absolvējuši Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu, Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, savukārt satikušies glezniecības tehniku vasaras skolā pie restauratora Dmitrija Laščetko.
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Madaras Gulbis izstāde “Gleznas”
Mākslas galerijā “Bazar’t”
līdz 30. novembrim
Madara Gulbis. Viļņošanās. 2021. Audekls, eļļa. 100x130 cm
Līdz 30. novembrim mākslas galerijā “Bazar’t” skatāma Madaras Gulbis izstāde “Gleznas”. Izstādē izlikti darbi, kas tapušas abstraktās glezniecības izteiksmes veidā, eļļas krāsu tehnikā. Tās ir no dažādām, iepriekšējos gados notikušām izstādēm. Šajā ekspozīcijā tās veido vienu, kopīgu stāstu – krāsu gammai mainoties, mainās emocijas, sajūtas.
“Viļņošanās vēja otrā pusē ļoti agri pie jūras.
Pasaules malā paliek gaišāks.
Lidojuma sajūta klusumā.
Virszemē labs laiks.
Ieklausoties Madaras gleznu nosaukumos, gribētos teikt “vārdos”, jo tās ir redzami dzīvas, var sadzirdēt stāstu. Stāsts ir par tā īsti nesasniedzamo mieru.”
Gleznotāja savos darbos stilizē atpazīstamus dabas elementus – kokus, sauli, mākoņus pat gaisu, tos vispārinot līdz to būtībai: gaišumam, plašumam, spožumam, zaļumam. Šī glezniecība ir kā starpposms starp reālām, cilvēka redzei uztveramām lietām un parādībām, un to nekonkrēto telpu, kas ir starp lietām.
Mākslas galerija “Bazar’t”
Krasta iela 46, Rīga / T/c “Mols” 2. stāvs
Kristīnes Kvitkas personālizstāde “Skaistais gada laiks”
Mākslas galerijā “Bazar’t”
līdz 30. novembrim
Kristine Kvitka. Soli pa solim. 2011. Audekls, eļļa. 100x120 cm
Līdz 30. novembrim mākslas galerijā “Bazar’t” skatāma Kristīnes Kvitkas personālizstāde “Skaistais gada laiks”.
Kristīne Kvitka ir latviešu gleznotāja, kas dzīvo un strādā Itālijā. Izstādē apskatāmas pēdējos gados tapušas gleznas, kas atceļojušas no Itālijas. Kā arī vairāki darbi, kas radīti Latvijā, pavadot te vasaras mēnešus. Kristīne ir maģiskā reālisma gleznotāja un viņas galvenie iedvesmas avoti ir Latvijas daba, koki un ūdens. Gleznas ir kā stāsti par dabu, par tās vērtību, par cilvēku tuvumu tai. Tādēļ, cilvēka tēla klātbūtne ir neatņemama sastāvdaļa jaunajos darbos, tā palīdzot skatītājam identificēties un uztvert gleznas vēstījumu.”
Mākslas galerija “Bazar’t”
Krasta iela 46, Rīga / T/c “Mols” 2. stāvs
Mākslas galerijas “Bazar’t” rudens gleznu izstāde
Raunas bibliotēkā
līdz 30. novembrim
Līdz 30. novembrim Raunas bibliotēkā skatāma sadarbībā ar mākslas galeriju “Bazar’t” veidota gleznu izstāde, kurā aplūkojami mākslinieku Olgas Jefimovas, Karīnas Rungenfeldes, Janas Mikosas Lejas, Jāņa Jansona, Igora Bernāta un Vinetas Pristes Kārklas darbi.
Raunas bibliotēka
Rīgas iela 2, Rauna
Ausekļa Baušķenieka gleznas no Zuzānu kolekcijas
Haus der Kulturen der Welt / Berlīnē
līdz 14. janvārim, 2024
Auseklis Baušķenieks. Jaunais. 1982. Kartons, eļļa. 100x70 cm
Berlīnes Haus der Kulturen der Welt notiekošajā izstādē “Gluži kā mēs slēptu sauli stāstu jūrā”, kas skatāma līdz 2024. gada 14. janvārim, eksponētas četras Ausekļa Baušķenieka gleznas no Zuzānu kolekcijas.
Haus der Kulturen der Welt ir starptautisks laikmetīgās mākslas centrs un aktuālo norišu un diskusiju forums. “Gluži kā mēs slēptu sauli stāstu jūrā” ir izstāde un pētniecisks projekts, kurā savijas mākslinieku, kuratoru, rakstnieku un lokālo tradīciju zinātāju stāsti, kas norisinājušies paralēli viens otram par spīti vai pretstāvot mainīgo režīmu – no Krievijas impērijas līdz PSRS un mūsdienu Krievijai – represīvajām idejām, kas ietekmēja lielu daļu Austrumeiropas un Centrālās un Ziemeļāzijas sabiedrību. Izstāde aicina uz kolektīvās atmiņas procesiem un apceri par to kopienu un indivīdu izpausmēm, kuri nepakļāvās imperiālajām robežām, pauda kolektīvo pretestību un ticēja idejai par nākotni, kurā var dzīvot, izdzīvot un baudīt. Izstādē skatāmi vairāk kā 30 autoru darbi. To vidū arī Ausekļa Baušķenieka darbi.
Auseklis Baušķenieks (1910-2007) latviešu mākslā izceļas ar tikai sev raksturīgu izteiksmes veidu. Mākslinieks gleznas veidojis kā laikmeta piezīmes ar sirreāliem iestarpinājumiem un absurdām situācijām, to centrā noliekot sava laika cilvēku. Viens no retajiem, kurš uzdrošinājies stājmākslā ienest ironiju un satīru, liekot nevilšus pasmaidīt par sadzīviskām ikdienas nebūšanām, kā arī sociāli ekonomiskām vai politiskām situācijām.
Haus der Kulturen der Welt
John-Foster-Dulles-Allee 10, 10557, Berlīne
Iznācis Semjona Haņina dzejas krājums “divas otrās”
Izdevniecība “Orbīta” laidusi klajā dzejnieka Semjona Haņina dzejas krājumu “divas otrās”.
Semjons Haņins ir “Orbītas” dalībnieks, dzejas krājumu “tikko”, “bet ne ar to” un citu grāmatu autors. Krājumā apkopota pēdējo piecu gadu laikā uzrakstīto dzejoļu izlase. Grāmatas redaktors Māris Salējs par krājumu saka: “Semjona Haņina jaunākā dzejas grāmata “divas otrās” ir tik smalka, cik smalka vien var būt dzīve un valoda. Un no šī smalkuma dzimst esības humors. Gaišs un jēgpilns absurds.”
“divas otrās” ir bilingvāls krājums krievu un latviešu valodā. Darbus latviski atdzejojuši Andris Akmentiņš, Evelīna Andžāne, Guntars Godiņš, Madara Gruntmane, Svens Kuzmins, Raimonds Ķirķis, Andra Manfelde, Haralds Matulis, Einārs Pelšs, Ilmārs Šlāpins, Ivars Šteinbergs, Toms Treibergs, Jānis Vādons, Lauris Veips, Roberts Vilsons, Inese Zandere, Henriks Eliass Zēgners un Krišjānis Zeļģis.
Pieminēšanas vērts ir grāmatas divpusējais dizains, kas atgādina burvju maka (magic wallet) konstrukciju – šāda dizaina priekšmeti popularitāti guvuši 20. gadsimta sākumā Francijā. Grāmatas dizainere: Estere Betija Grāvere.
“Orbītas” izdotās grāmatas nopērkamas grāmatnīcās “Globuss”, ”Jānis Roze”, “Bolderāja”, galerijā “Istaba” kā arī interneta platformā talka.lv.
