Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Mareunrol’s personālizstāde “DREAMTIME”
Rīgas Mazākajā galerijā
12. jūlijs–9. septembris
No 12. jūlija līdz 9. septembrim Rīgas Mazākajā galerijā norisināsies modes un mākslas dueta Mareunrol’s personālizstāde “DREAMTIME”, kas vairākos slāņos aktualizē sapņošanas, aizsardzības un kopēšanas tēmu.
Site-specific instalāciju “DREAMTIME” veido trīs pamatelementi. Pirmais, fiziski tālākais instalācijas elements ir aizvērtas, estētiski mazvērtīgas durvis. Pēc būtības, tās turpina savu konstruktīvo funkciju, norādot uz telpas specifiku un liekot nojaust, ka aiz tām ir vēl nākamā istaba. Vienlaikus tās simbolizē noklusējumu un nezināmo – sapni par to, kas varētu aiz šīm durvīm notikt. Otrais elements ir hiperbolizēta izmēra jaka, kas (tāpat kā durvis) veidota, iekļaujot tās sākotnējo, funkcionālo jēgu. Absurdi pārspīlējot jakas apjomu, tā kļūst par sazemēšanās punktu un mākslas darba balansu. Pie durvīm piekārtā jaka nav tikai darba apģērbs, bet gan ķermeņa paplašinājums un aizsargājošs vairogs. Trešais instalācijas elements ir aizsargslānis jeb ūdenszīme “dreamtime”, kas vistiešākajā veidā atsaucas uz autortiesībām un to vispārējo nozīmi laikmetā, kad kopēt ir kļuvis vieglāk nekā jaunradīt. Arī šajā darbā izmantotā ūdenszīme patiesībā ir reālas ūdenszīmes kopija. Aizsargājošais mehānisms pārtop popkultūras elementā, ko pateicīgi un ar ironiju izmantot māksliniekiem.
Instalāciju “DREAMTIME” papildina speciāli izstādei veidota skaņas telpa, kas tapusi sadarbībā ar dzejnieci Mariju Luīzi Meļķi.
Izstādes kuratore ir Auguste Petre
Rīgas Mazākā galerija
Aristida Briāna iela 9
Ivetas Šmitas personālizstāde “Fragmenti”
Latgales Centrālajā bibliotēkā
12. jūlijs–30. augusts
No 12. jūlija līdz 30. augustam Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras sektorā būs skatāma Siguldas mākslinieces Ivetas Šmitas personālizstāde “Fragmenti”.
Izstādē “Fragmenti” apskatāmie darbi veidoti, iedvesmojoties no formas un emociju smalkuma. Tā ir portretu sērija vienkāršās pozās un mīmikā, gluži kā fragmenti kādā emociju notikumu lentē. Māksliniece uzsver: “Mēs lasām ķermeņu valodu, mīmikai un pozai piedēvējam nozīmi un nojaušam stāstus. Šo stāstu izstāstīšanai kā materiāls tiek izmantots zīds, bet galvenais mākslinieciskais izteiksmes līdzeklis ir ar tušu veidota gaismēnas saspēle. Stāstu un emociju bagātību mēs varam tikai nojaust, ieskatoties katrā no portretiem.”
Latgales Centrālā bibliotēka
Rīgas iela 22a, Daugavpils
Projekts “Tagadismi un runas par formu”
mākslas stacijā Dubulti
13. jūlijs‒25. septembris
“Tagadismu” dalībnieki Kristiāns Iesalnieks, Andris Ratnieks (dj Plastix), ENVIJA, Kintija Avena, Veronika Simoņenkova, Sāra Marija Nudiņa. Foto: Juris Rozenbergs / Māksla stacija Dubulti
No 13. jūlija līdz 25. septembrim mākslas stacijā Dubulti norisināsies “Tagadismi”. Deviņi autori strādās saskaņā ar klātbūtnes un radīšanas principu. Pa vienam, pa diviem vai lielākā skaitā viņi atradīsies izstāžu zālē, definēs ieceri, realizēs darbu un vismaz divreiz dienā būs tiešraidē. Viņu radītais tiks prezentēts 26. augustā. Darbi būs neparastās attiecībās ar tradicionālu izstādes formātu ‒ tie uzslāņosies, aizstās, pielietos, papildinās, iejutīsies, mīlēs, interpretēs vai turpinās Tomasa Hiršhorna projektu “ART=SHELTER” / “MĀKSLA=PATVĒRUMS”. “Tagadismi” ir eksperimentāla forma, kas konceptualizē attiecību radīšanu. (Kā uzlabot pasauli? Būt attiecībās ar pasauli! - T. Hiršhorns). Vienlaikus tā ir cerības un izmisuma forma, turpinot dzīvot blakus drausmīgajam Ukrainas karam. Nenojaucot izcilā Šveices mākslinieka Tomasa Hiršhorna iniciēto “ART=SHELTER” / “MĀKSLA=PATVĒRUMS”, “Tagadismiem” ir saikne ar atbalstu Ukrainai. Projekts veltīts praktisku un simbolisku attiecību veidošanai ar pasauli. Apmeklētāji jauno mākslinieku darbu varēs vērot tuvumā, kā arī realizēt radošās izpausmes šajā vidē tāpat kā līdz šim.
Projekta pilnais nosaukums ir “Tagadismi un runas par formu”. Piedalās mākslinieki Kristiāns Iesalnieks, Andris Ratnieks (dj Plastix), Liene Lintiņa, ENVIJA, Kintija Avena, Veronika Simoņenkova, Sāra Marija Nudiņa, Elīna Salnāja un Artūrs Bogdanovs. Strādājot Tomasa Hiršhorna vadībā, viņi kļuva par “formu” ‒ par grupu, kas spēja sadarboties ar doto struktūru un pieņemt cits cita realitāti. Savas ieceres viņi īstenos dažādos materiālos ‒ dzeja, performance, skaņa, process, glezniecība, dizains, tēlniecība, instalācija, fotogrāfija, kā arī visi tie “anonīmie” materiāli, kas atrodami šeit un tagad.
“Tagadismos” viņi katru dienu lasīs Tomasa Hiršhorna tekstu “Veltījums Formai” (“Tribute to Form”) un komentēs to rīta tiešraidē (plkst. 10.00). Līdzīgs process notiks izstāžu zālē - jaunie mākslinieki radīs savu formu, lielā mērā ietekmējoties no “ART=SHELTER” / “MĀKSLA=PATVĒRUMS”. Pēcpusdienas tiešraide (plkst. 14.00) būs kā dienasgrāmata par darīto, saprasto un interesanto. Visu dienu turpināsies translācija no statiskās kameras izstāžu zālē. Sociālajos tīklos tiks publicēti kuratores vērojumi no procesa.
Projekta idejas autore un kuratore ir Mākslas stacijas Dubulti vadītāja Inga Šteimane. Ekskursijas kuratores vadībā 17. jūlijā plkst. 16.00, 28. augustā plkst. 16.00, 3. septembrī plkst. 16.00.
Kristinas Ollekas izstāde
“Filtrēšana ar zilaļģēm, dubultajām saitēm & citiem ziediem”
ISSP galerijā
15. jūlijs–9. septembris
No 15. jūlija līdz 9. septembrim ISSP galerijā būs skatāma igauņu mākslinieces Kristinas Ollekas personālizstāde “Filtrēšana ar zilaļģēm, dubultajām saitēm & citiem ziediem”, kas pievēršas Baltijas jūrai, vienai no vispiesārņotākajām jūrām pasaulē.
Māksliniece Kristina Olleka (Kristina Õllek) izstādē apvieno fotogrāfiskus un skulpturālus elementus, balstoties uz personīgiem novērojumiem un pētījumiem par cilvēku ietekmi uz jūras ekoloģiju. Viņa koncentrējas uz zilaļģēm un Baltijas jūru, kuras trauslā ekosistēma ir atkarīga ne tikai no dabiskiem faktoriem, bet to spēcīgi ietekmē arī cilvēku populācija tai apkārt (lauksaimniecības noteces, rūpnieciskās ķīmiskās vielas, slikta ūdens apsaimniekošana, atkritumi, intensīva jūras satiksme, zemūdens troksnis utt.).
“Baltijas jūra ir daļēji slēgta, lēni plūstoša jūra, tāpēc tās atjaunošanās spējas ir salīdzinoši ierobežotas. Liekās barības vielas (mēslojums u.c.), neatbilstoša ūdens attīrīšanas sistēma un jūras temperatūras paaugstināšanās būtiski ietekmē zilaļģu populāciju, izraisot ikgadēju zilaļģu ziedēšanu – toksisku parādību, kas rada noplicinātas un ar skābekli nabadzīgas teritorijas. Šīm mirušajām zonām ir milzīga ietekme uz jūras ekoloģiju. Papildus šīm ikgadējām mirušajām zonām, mirusī zona izveidojusies arī aptuveni 100 000 km2 Baltijas jūras dibena (¼ no tā kopējās platības), jo sāļākais un blīvākais ūdens, kas atrodas apakšā, to izolē no virszemes ūdeņiem un atmosfēras,” stāsta māksliniece.
Personālizstādē ISSP galerijā izmantots jūras sāls, zilaļģes, bioplastmasa, silikons un citi organiski un neorganiski materiāli, kas kļūst par fotogrāfisko darbu un instalācijas sastāvdaļu, iegūstot jaunu fizisko slāni un materialitāti.
ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k-3
Alekseja Naumova personālizstāde
“Vīnogulāji, dārzi, parki un citas ainavas”
Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”
15. jūlijs–25. septembris
Aleksejs Naumovs. Ziedošais dārs pie vidusjūras, 2021
No 15. jūlija līdz 25. septembrim Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā Civita Nova būs skatāma latviešu gleznotāja un mākslas pedagoga Alekseja Naumova košā un vērienīga gleznu izstāde “Vīnogulāji, dārzi, parki un citas ainavas”.
Lielformāta gleznās tvertas ainavas no Ņujorkas, Parīzes, Venēcijas, Burano, Rīgas, Honkongas, Kanē an Rusijonas, Rundāles, Liepājas un citām pasaules vietām, kurās atklājas šī meistara izjūta un iespaidi no piedzīvotajiem ceļojumiem.
Mākslinieks konsekventi darbojas ainavas žanrā, intensīvi glezno plenērā, turklāt, ne tikai siltajās Dienvideiropas zemēs, kur ciprešu tumšais zaļums kontrastē ar spilgto debesjumu, bet arī Latvijas krāsainajās vasarās un skaudrajās ziemās. Viņa darbu pamatā ir pārliecinošs un izsvērts triepiens, vitāls kolorīts un konkrētās vietas būtību tveroša kompozīcija.
Izstādē dominē veldzējoši siltie Francijas dienvidi, Itālijas ainavas, arī košie Rundāles dārzi un Rīgas ainaviskās apkaimes. Aleksejs Naumovs arī savos jaunākajos darbos, kas tapuši 2021. gada vasarā un rudenī Francijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstītajā rezidencē (Les Amis de l’Espparrou, Esparū pilī), piedāvā skatītājam nevis vispārinātu un tipisku ainavu, bet tieši savu skatījumu uz šo vietu, mirkli un gaismu. Venēcijā, Burano salā, kur tik daudz gleznots, māksliniekam pat glabājoties krāsu kaste un tīri audekli, lai pie iespējas atkal taptu kāds koši krāsoto namu un tīro debesu atspulgs gleznā.
Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”
Radio iela 8, Liepāja
Izstāde “Hants Slonems. Brīnumainā pasaule”
mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
16. jūlijs–4. septembris
Foto: Brandon Schulman
No 16. jūlija līdz 4. septembrim mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA būs skatāma starptautiski atzītā amerikāņu mākslinieka Hanta Slonema darbu izstāde “Hants Slonems. Brīnumainā pasaule”. Mākslinieku pārstāv Serža Soroko galerija (ASV), kuras vadītājs Seržs Soroko ir arī šīs izstādes kurators.
Hants Slonems (1951) ir starptautiski atzīts amerikāņu gleznotājs, tēlnieks un dizaina paraugu veidotājs. Viņa darbi ir tikuši izstādīti vairāk nekā 350 galerijās un muzejos visā pasaulē. Tie apskatāmi Metropolitēna mākslas muzejā, Solomona R. Gugenheima un Vitnijas Amerikāņu mākslas muzejā Ņujorkā. Slonems dzīvo Ņujorkā un Luiziānā, kur ir atjaunojis divus vēsturiski nozīmīgus īpašumus.
Hants Slonems ir viens no tiem māksliniekiem, kas savos darbos uzbur veselu pasauli – ekspresīvu un krāsainu. Gluži kā Baltais trusis Lūisa Kerola stāstā caur alu aizved Alisi uz paralēlo realitāti, tā arī Slonema gleznotie truši ieved skatītāju mākslinieka trauslajā iekšējā pasaulē. Un Slonems interesentiem piedāvā sevi iepazīt ne tikai aplūkojot viņa mākslas darbus, bet arī veidojot savu tēlu, darbnīcu un stāstījumu – viņš nekautrējas no mediju uzmanības, piedāvā ekskursijas gan studijā, gan citos savos īpašumos, demonstrē pasaulei krāšņos interjerus, garderobi, rāda cilindru, arfu un porcelāna kolekcijas, runā gan par sev raksturīgo gleznošanas manieri, gan aizrautību ar tādām lietām kā numeroloģija un horoskopi.
Aplūkojot Hanta Slonema darbus, skaidri redzams, ka viņš ir drosmīgs gleznotājs, kas nebaidās ne no krāsas, ne ekspresijas, neuzliekot sev nekādas robežas – mākslinieks ir ļoti brīvs gan sižeta un toņu izvēlē, gan šķietami haotiskajā, bet pārdomātajā kompozīcijā. Slonema gleznas ir tādas pašas kā viņa veidotie interjeri, ģērbšanās stils un tēlniecība, kur dominē krāsainība un ornamentalitāte. Izkārtojot uz audekliem putnus vai tauriņus, kas šķietami kuru katru mirkli var aizlidot, Slonems rada līdzības ar nošu lapā ritmiski izvietotām notīm vai kori, kurā mākslinieks tēlus sasēdinājis tieši tā kā nepieciešams, lai veidotos ansamblis un attēls pārvērstos par mūziku, kurā viņš dalās ar skatītāju.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
Mākslinieces un dzejnieces Jeļenas Glazovas izstāde “DANAЁ”
mākslas centrā MASA
līdz 15. jūlijam
Līdz 15. jūlijam mākslas centrā MASA skatāma mākslinieces un dzejnieces Jeļenas Glazovas izstāde “DANAЁ” – darbs par sievietes seksuālo lomu mūsdienu sabiedrībā un viņas “seksuālo kapitālu”, kas mēdz pieaugt un samazināties. Izstādē ir iekļauti darbi, kas demonstrē biopolitiskās varas saspēli. Savā darbā Jeļena Glazova atsaucas uz Rembranta van Reina klasisko darbu “Danāja” (1636), kā arī Treisijas Eminas ironisko darbu “I’ve got it all” (2000). Ekspozīcija sastāv no vizuāliem darbiem (video projekcijām, fotogrāfijām, grafiskiem darbiem), kā arī speciāli veidota skaņdarba izstādes pavadījumam.
Izstāde ir meditācija par sievietes lomu mūsdienu sabiedrībā, kamēr sievietes relatīvā “vērtība” jeb “kapitāls” vai nu samazinās, vai pieaug, sievietes liktenis veidojas saistībā ar šo finanšu plūsmu svārstībām – sieviete tiek uztverta kā “prece” brīvajā tirgū, ir svarīgi zināt, vai šādā “produktā” ir jāiegulda līdzekļi, vai arī šī “prece” var kļūt par nekropolitikas objektu. Autore atsaucas uz Kārļa Marksa idejām par kapitāla apriti, Mišelu Fuko idejām par biopolitiku un mūsdienu filozofa Pola B. Precjado idejām par attīstītā kapitālisma farmakopornogrāfisko režīmu.
Jeļena Glazova – dzejniece un māksliniece, darbojas attēla, teksta un skaņas mijedarbības laukā, vairāku izstāžu un performanču autore. Māksliniece ir vairāku izstāžu autore – “Elements of a Puzzle” (2011.g., Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs), “Sievietes identifikācija” (2010.g., Latvijas Fotogrāfijas muzejs) utt. Jeļena ir 4 dzejoļu krājumu autore.
Mākslas centrs MASA
Alauksta iela 7A, Rīga
Mārtiņa Krūmiņa personālizstāde “Parāde”
Liepājas muzejā
līdz 31. jūlijam
Foto: © Egons Zīverts
Līdz 31. jūlijam Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē skatāma mākslinieka Mārtiņa Krūmiņa personālizstāde “Parāde”.
Mārtiņš Krūmiņš par savu iedvesmas pilsētu sauc Liepāju, kur viņš šobrīd dzīvo un, izmantojot vizuālo valodu, meklē “vēl neatpazīto” realitāti. Ikdiena tiek aizvadīta, strādājot par pasniedzēju Liepājas Universitātē, bet Latvijā un ārpus tās robežām Mārtiņš Krūmiņš ir pazīstams kā mākslinieks un fotogrāfs.
Šajā izstādē skatāmi mākslinieka darbi, kas tapuši Rīgā, Kauņā, Šauļos un Liepājā. Gleznas ir abstraktas, bet nereti robežas starp abstrakto un reāli atpazīstamo nav strikti noteiktas, tās ir plūstošas, dažreiz pat nemanāmas un iztēli rosinošas. Pēc mākslinieka domām abstrakcija ir tikai mums nezināmā vai vēl neatpazīstamā vai arī pagaidām neesošā realitāte.
Martiņš Krūmiņš uzskata, ka mākslinieks ir nedaudz zinātnieks, kas pēta pasauli. Tikai iracionālā veidā. Abstrakta glezna nav tikai personisko jūtu uzplūds, bet arī kāda jauna atklājuma abstrakta forma, kurā uzmanība tiek koncentrēta uz it kā netveramo, bet būtisko. Tas ir kā stāsts par mēness neredzamo pusi, kad gleznas forma un saturs kļūst vienlīdz svarīgi, vai pat forma var būt tā, kas veido jaunu saturu.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Video mākslas skates “Ūdensgabali”
mākslas centrā “NOASS”
līdz 31. augustam / trešdienu vakaros
Līdz 31. augustam trešdienu vakaros plkst. 19.00 mākslas centrā “NOASS” notiks video mākslas skates “Ūdensgabali”, pārvēršot AB dambi par kustīgā attēla epicentru un dodot iespēju iepazīt globālās aktualitātes un jaunākās tendences video mākslas pasaulē.
Sadarbībā ar ārvalstu video mākslas partnerorganizācijām ir tapis 9 notikumu cikls, kas ik nedēļu atklāsies video mākslas izlašu skatēs, ko papildinās īsas ievadlekcijas. Ilggadējas sadarbības rezultātā programmu veido izlases no tādām ievērojamām partnerorganizācijām kā “Japānas Mediju mākslas festivāls”, “ARS Electronica”, pasaulē vecākā īsfilmu festivāla “Oberhauzenes Starptautiskais īsfilmu festivāls” un citām. Programmā pārstāvēti arī attāli kontinenti – programmā iekļautas darbu izlases no Argentīnas, Korejas un Etiopijas. Kā norāda Latvijas Video mākslas arhīva direktore Sandra Ķempele: “Šogad uz “NOASS” klāja būs iespējams iepazīt video mākslu no dažādiem kontinentiem, meklējot gan kopsakarības, gan atšķirības vizuālajā valodā un estētikā, kā arī paplašinot savus priekšstatus par to, kādas ir galvenās aktualitātes video mākslā šobrīd.”
Video mākslas darbi tiks rādīti oriģinālvalodā ar angļu subtitriem, un ieeja seansos ir bez maksas.
Trešdienas video mākslas vakaru programma:
13.07. Prix Ars Electronica: Animācijas video izlase
20.07. “Kustības piezemētie: Video māksla no Etiopijas” AVAF Addis video mākslas festivāla izlase
27.07. “Video māksla no Argentīnas” FIVA festivāla izlase
3.08. Oberhauzenes Starptautiskā īsfilmu festivāla video izlase “Starptautiskais konkurss”
10.08. AG Kurzfilm izlase: “Ražots Vācijā. Īsais eksports.”
17.08. Oberhauzenes Starptautiskā īsfilmu festivāla izlase “Māksla un eksperiments”
24.08. Exis eksperimentālā kino un video mākslas festivāla izlase no Korejas
31.08. Japānas Mediju mākslas festivāla animācijas izlase
Mākslas centrs “NOASS”
AB dambis 2, Rīga
Anitras Bērziņas izstāde “Tukšums. Bedre”
Žaņa Lipkes memoriālā
līdz septembrim
Līdz septembrim Žaņa Lipkes memoriālā skatāma mākslinieces Anitras Bērziņas izstāde “Tukšums. Bedre”. Izstāde ir savdabīga mākslinieces dienasgrāmata, kuru iespaidojusi gan pandēmija, gan karš Ukrainā.
Par izstādi kultūrpētnieks Deniss Hanovs raksta: “Tukšums ir piepildīts ar vēl neskarto, neizrunāto vai arī ar sen aizmirsto jēgu vai cilvēku. Tukšumā paslēptās nozīmes vai nu top, vai arī nekad netaps izrunājamas.
Tukšums ir vienlaicīgi telpa un stāvoklis. Tas ir rāmis ar mainīgām robežām un emociju tilpums, kurā māksliniece Anitra Bērziņa sastop neskaitāmas versijas par savu Es un tā virzību, pat ja kustība negarantē atskaiti par veiksmi un galamērķa sasniegšanu; Tukšums var būt traumatisks process, kuram ejam cauri, kad apzināmies enerģijas, satura vai kustības pārtraukumu, sapņu traucējumu. Šī izstāde ir par netveramo, bet nojaušamo tukšumu, arī uz audekla.
Tukšumu var uztvert arī tā jēdzieniskajā pretstatā - kā totāli piepildītu telpu, kurā nav vietas, kurā fakti, domas un notikumi neļauj vietai veidot nozīmes. Šādi tukšums iziet uz ielām un top sociāls un pat politisks. (..)
Tekstos un mākslas procesos tukšums ir tēlu piepildīts un vienlaicīgi liecība mokošām šaubām par to, vai nav visi burti uzrakstīti un visas līnijas uzzīmētas? Vai klāt nav jauns totalitārs tukšums, jauna kara visurklātesamība, pret kuru māksla un literatūra ir bezspēcīgas?”
Žaņa Lipkes memoriāls
Balasta dambis 9, Rīga
Grupas izstāde “Kompleksais piedāvājums”
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā
līdz 18. septembrim
Līdz 18. septembrim Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā skatāma izstāde “Kompleksais piedāvājums”, kurā pirmo reizi vienkopus piesaka sešu jauno mākslinieku grupas darbus tēlniecībā, skaņā, grafikā un fotogrāfijā.
Izstādē “Kompleksais piedāvājums” piedalās 6 mākslinieki: Marta Folkmane, Anna Priede, Pauls Rietums, Reinis Lodziņš, Stefans Pavlovskis un Dans Jirgensons. Tās pamatā ir vēlme un vajadzība veikt atskatu uz ilgstošā laika periodā veiktu introspektīvu darbību, uztveres un attieksmes kopšanu.
“Manis un Annas radītā skaņu kolāža-mēbele no sākta gala veidota kā sadarbības projekts, viesojoties vienam pie otra. Tieši šī mājīgā, draudzīgā vide noteica darba veidolu un saturu, dodot priekšroku tā brīža impulsiem, tā vietā, lai stūrgalvīgi tiektos pēc formas tīrības. Vēlējāmies vizuāli paturpināt šo domu, veidojot darba vizuālo ietērpu kā nedaudz ačgārnu mēbeli,” par savu un Annas Priedes kopdarbu stāsta viens no izstādes autoriem Reinis Lodziņš.
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs
Rīgas iela 8, Daugavpils
