Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Intas Celmiņas personālizstāde “Krāsa un laiks”
galerijā “Jēkabs”
30.jūnijs–31.jūlijs
Inta Celmiņa Pilsēta un upe. 2025. Audekls, eļļa, 20x150 cm
No 30.jūnija līdz 31.jūlijam mākslas galerijā “Jēkabs” skatāma gleznotājas Intas Celmiņas personālizstāde “Krāsa un laiks”. Izstādē eksponēti iepriekš neizstādīti Intas Celmiņas darbi.
Intas Celmiņas glezniecība ir satikšanās punkts. Izstādes darbi iemūžina krustpunktu, kurā pretspēki nonāk aci pret aci viens ar otru; laiktelpas mirklī tie kā dejā veido kustības pievilkšanās un atgrūšanās spēku simfoniju. Tā ir vieta, kurā stilistiskā tīrība un lakonisms satiekas ar dziļu piesātinātību, smalkjūtīga niansētība saplūst ar plāšu un drosmīgu triepiena dinamismu, radot filosofiski un emocionāli spēcīgu sižetu. Atduroties maigi un vēsi pelēcīgajiem toņiem pret piesātināti zilo, dzelteno, rozā, oranžo, zaļo krāsu, ekspresija un miers viens otru papildina un izceļ. Tveramais un cilvēciskais pārtop jutekliskā plūduma pieredzē.
Galerija “Jēkabs”
Jēkaba iela 26/28, Rīga
Dizaina kopienas SEGD vebinārs “Dizains un labbūtība”
Tiešsaistē
1. jūlijā /plkst. 17:00
1. jūlijā plkst. 17.00 tiešsaistē norisināsies starptautiskās dizaina kopienas SEGD Rīgas nodaļas rīkotais pasākums “Dizains un labbūtība” (Design & Wellbeing). Tajā pieredzējuši dizaina nozares eksperti no ASV, Austrijas, Nīderlandes un Latvijas dalīsies praktiskos piemēros, kā dizains spēj uzlabot labbūtību visdažādākajām cilvēku grupām – gan profesionāliem sportistiem, gan sabiedriskā transporta pasažieriem, gan slimnīcu pacientiem, gan pansionātu iemītniekiem.
Reģistrēties pasākumam bez maksas aicināti visi interesenti šeit.
Egila Medņa radītā mākslas robota “Moka-Moka”
izstāde “Robots, kurš prata zīmēt”
Mākslas galerijā Bazar’t
1. jūlijs–1. augusts
No 1. jūlija līdz 1. augustam galerijā Bazar’t, būs apskatāma unikāla mākslas darbu izstāde “Robots, kurš prata zīmēt”, kurā eksponēti mākslinieka Egila Medņa radītā mākslas robota “Moka-Moka” darbi. Šī izstāde aktualizē jautājumus par mākslas un radošā procesa būtību un tehnoloģiju lomu laikmetīgajā kultūrā. Rasējums vai mākslas darbs? Algoritms vai radošais gars? Automāts vai personība? Šādus jautājumus provocē izstāde, aizrauj un izaicina priekšstatus par mākslu, autorību un nākotnes radošumu.
Mākslinieks Egils Mednis jau kopš 2010. gada būvē unikālus mākslas robotus, kuri pilnīgi patstāvīgi rada oriģinālus un iepriekš neparedzamus mākslas darbus. Robota “Moka-Moka” radošais process kļūst par performanci, ko skatītāji var piedzīvot klātienē.
“Mans mērķis ir uzbūvēt mākslas robotu ar pilnīgi neparedzamu darbības rezultātu,” saka Egils Mednis. “Tādu, kas neizmanto pilnīgi nekādu cilvēka iepriekš radītus mākslas darbus vai mākslīgā intelekta palīdzību. Šāda veida robotu, cik man zināms, gluži vienkārši nav. Zinu, tas izklausās neticami, bet esmu pārliecināts, ka mākslinieka radošais gars var materializēties viņa radītajā darbā, vai tas ir zīmējums vai programmas algoritms."
Izstāde ne tikai piedāvā unikālu vizuālu pieredzi, bet arī konceptuālu izpēti, kas izaicina skatītājus domāt par to vai tehnoloģijas spēj kļūt par mākslas darba autoru. Atšķirībā no mūsdienās izplatītajiem mākslīgā intelekta rīkiem, kas balstās uz esošu mākslu interpretāciju, Egila Medņa robots veido darbus patstāvīgi, neatsaucoties uz citu autoru radošo mantojumu.
Robots “Moka-Moka” ir konstruēts, izmantojot LEGO Mindstorms EV3 robotikas sistēmu – procesora bloku, motorus un dažādus mijiedarbības sensorus. Robota vadības programmas ir īpaši veidotas māksliniecisku uzdevumu veikšanai bez cilvēka iejaukšanās.
Mākslas galerija “Bazar’t”
t/c “Mols” 2.stāvs, Krasta iela 46, Rīga
Zanes Zelmenes personālizstāde “Pasaules apstādināšanas tehnikas”
Galerijā RIXC
3. jūlijs–23. augusts
No 3. jūlija līdz 23. augustam galerijā RIXC būs skatāma Zanes Zelmenes personālizstāde “Pasaules apstādināšanas tehnikas”. Izstāde piedāvā unikālu mākslas, zinātnes un tehnoloģiju saplūsmi, pētot cilvēka uztveres spēju radikāli mainīt realitātes pieredzi. Projekts aicina apmeklētājus piedzīvot īpašu apziņas stāvokli, kurā ierastā pasaules uztvere tiek apzināti pārtraukta, paverot ceļu uz jaunu pieredzes dimensiju.
Telpas centrā izvietotais portāls ir video projekcija, kas simbolizē pāreju no ierastās realitātes uz daudzdimensionālu telpas un laika struktūru. Šajā sirreālajā un intriģējošajā ainavā skatītājs sastop sapņainas vides un kustīgas fraktālās struktūras, kas izaicina ierasto uztveres veidu. Instalāciju papildina gaismas sfēra, kas kalpo kā taustāms simbols un meditācijas objekts, ļaujot skatītājam iegrimt dziļāk iekšējā miera un klusuma pieredzē.
Izstādes īpašā sastāvdaļa ir virtuālās realitātes pieredze – apzinātās sapņošanas izraisītāja, kas veidota, izmantojot neirozinātnes atziņas, apziņas pētījumus un fraktālo ģeometriju. Šī VR pieredze ļauj apmeklētājam aktīvi trenēt uztveres elastīgumu, iepazīstot realitātes daudzdimensionālo dabu un apzinātas sapņošanas iespējas. Izstāde pārveido mākslas galeriju par dinamisku uztveres laboratoriju. Tā rosina skatītājus ne tikai vērot, bet arī aktīvi līdzdarboties, uzdodot sev fundamentālus jautājumus par realitātes būtību un savu apziņu.
“Pasaules apstādināšanas tehnikas” ir iespēja izkāpt no ikdienas domāšanas un ieiet jaunās uztveres teritorijās, paplašinot gan individuālās, gan kolektīvās pieredzes robežas.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
Amandas Ziemeles personālizstāde “ŠĪ PASAULE un CITAS PASAULES ARĪ”
VV Foundation PAiR rezidencē
3. jūlijs–6. augusts
No 3. jūlija līdz 6. augustam VV Foundation PAiR rezidencē būs skatāma Amandas Ziemeles personālizstāde “ŠĪ PASAULE un CITAS PASAULES ARĪ”.
Izstāde ir daļa no Latvijas paviljona ekspozīcijas “O day and night, but this is wondrous strange… and therefore as a stranger give it welcome”, ko 2024. gadā 60. Venēcijas biennāles starptautiskajā mākslas izstādē veidojusi Amanda Ziemele (1990).
Kā saka kurators Ādams Budaks: “Šī izstāde pārpozicionē Amandas Ziemeles skulpturālos un gleznieciskos darbus, kas radīti Venēcijas Arsenāla industriālajam interjeram: no lagūnas līdz krastam, saules ceļš pāri nelīdzenajām virsmām, kuras tiek apmīļotas ar maigiem otas triepieniem un formas precīzu veidošanas žestu. Amandas darbi ir vienlaikus šaubas un pieņemšana, pārdomājot mūsdienu pasaules daudzveidību un trauslumu – šīs un citas pasaules atkalapvienošanos.”
Ar šo izstādi PAiR turpina tradīciju izstādīt Venēcijas biennāles Latvijas māksliniekus savā galerijā, nodrošinot platformu, kurā Ziemeles novatoriskais darbs tiek plašāk kontekstualizēts un padarīts pieejamāks vietējai auditorijai.
PAIR rezidence
Ernesta Šneidera laukums 11, Pāvilosta
Bodo Korsig personālizstāde “Vēlmju horizonti”
Galerijā Māksla XO
3. jūlijs–16. augusts
Bodo Korsig. Salaužot robežas. 2023. Filcs. D-200 cm
No 3. jūlija līdz 16. augustam galerijā Māksla XO būs skatāma Bodo Korsig personālizstāde “Vēlmju horizonti”, kas atklāj daudzslāņainu mijiedarbību starp atmiņu, ilgošanos un simbolisku rezonansi. Mobilās instalācijas, neoni un sienas objekti aizrauj ar gaismas un ēnas kontrastiem, kā arī Bodo Korsig raksturīgo “spēli” ar materialitāti, kurā skatītājs tiek ierauts un mulsināts. Kinētiskās instalācijas balstītas atmiņu fragmentos, un to telpiskā uztvere mainās atkarībā no skatītāja perspektīvas, kā rezultātā rodas poētiski starpstāvokļi. Atpazīstamas un amorfas formas norāda uz drošības un zaudējuma dualitāti, uz atmiņu kultūras ambivalenci. Personiskā pieredze saplūst ar kolektīvajiem simboliem. Tie runā par personības trauslumu, par radošo spēku veidot jaunas nozīmes no fragmentiem.
Ekspozīcijas darbi – “Nemiers telpā”, “Valsts sadrupināšana”, “Klusuma asaras” – atsaucas uz iekšējo spriedzi un emocionālo nemieru, vienlaikus atspoguļojot arī mierīgu pretošanos klusēšanai.
Bodo Korsig aicina apmeklētājus pētīt savas atmiņas, izzināt savas ēnas un atklāt jaunas nozīmes lietu pārlaicīgajā, it kā aizkavētajā stāvoklī.
Galerija Māksla XO
Elizabetes iela 14, Rīga
Ecēhiēla Resenite Alvaresa personālizstāde “Atbildes formā”
Galerijā MASA
3.–27. jūlijs
No 3. līdz 27. jūlijam galerijā MASA būs skatāma argentīniešu psihoanalītiķa un mākslinieka Ecēhiēla Resenite Alvaresa personālizstāde “Atbildes formā”, kas veidota kā vizuāls izpētes process par radīšanas aktu kā dialogu – ar sevi, zaudējumu, atmiņām un cilvēku attiecību sarežģītību.
Izstādes darbi ir dziļi personiska reakcija uz dzīvi un pieredzi – tie atklāj iekšējo spriedzi, konfrontāciju un emocionālu nepieciešamību. Gleznojums kļūst par mediju, caur kuru skatītājs tiek aicināts sastapties ar netveramo, iztēloto un intuitīvi sajūtamo. Izstāde veidota no trim savstarpēji savijušām sērijām, kurās atainoti autora iekšējie pārdzīvojumi.
Sērija “Sievietes” ir cieņas apliecinājums, kas dzimis no sērām – reakcija uz autora vīramātes zaudējumu un sievietes būtības godinājums tās attiecību lomās: māte, māsa, māsīca, tante, draudzene. Šīs figūras, bieži vien nepilnīgas vai abstraktas, nepaļaujas uz fizisko formu atpazīstamību. Tā vietā tās runā caur acīm – skatieniem, kas nes sev līdzi dzīves pieredzes, noslēpumus un intuīciju.
Sērija “Attiecības” pievēršas abstrakcijai, lai attēlotu cilvēku savstarpējo saikņu emocionālo telpu. Sarkanās sfēras un līnijas – individuālās identitātes simboli – mijiedarbojas tintes un krāsas laukos, atainojot spriedzi, pievilkšanos un konfliktu. Tintes plūdums attēlo zemapziņu, savukārt strukturētie krāsas triepieni iezīmē apzinātas domas un skaidrības brīžus.
Sērija “Bez nosaukuma abstrakcija” pēta robežu starp zemapziņu un apzināto es. Tinte plūst improvizēti – šķidra, instinktīva un necaurspīdīga – raisot zemapziņas dziņu straumes, kas pretojas pilnīgai artikulācijai. Pretstatā tam skaidrāk definētie un strukturētie krāsas triepieni ievada apziņas mirkļus, iezīmējot apzinātas domas un nodoma klātbūtni. Katrs kompozīcijas lauks kļūst par sarunu telpu, kur zināmais un nezināmais šķērsojas, norādot, ka uztvere, tāpat kā pats es, vienmēr mainās, veidojoties gan no tā, ko saprotam, gan no tā, kas mums paslīd garām.
Ecēhiēls Resenite Alvaress ir profesionāls argentīniešu psihoanalītiķis, kura skatījums uz mākslu veidojas kā refleksijas un konfrontācijas telpa – tilts starp emocionālo pieredzi un tās vizuālo izteiksmi. Viņa darbi piedāvā skatītājam iespēju ielūkoties gan sevī, gan cilvēka psiholoģijas universālajos aspektos. Savas jaunākās trīs darbu sērijas mākslinieks radījis 2024. un 2025. gada pelēkajos mēnešos, dzīvojot Latvijā.
Viņa paša vārdiem: “Radīšana, tajā, ko daru, nemeklē skaistumu, nedz arī ir iedomīga. Tā konfrontē. Tā ir sastapšanās ar kaut ko manī, kas cenšas tikt pierakstīts. Atbildes reakcija.”
Kuratore ir Ksenija Afanasjeva.
Galerija MASA
Elizabetes iela 67, Rīga
Filipa Šmita hepenings “Saules skūpstā”
Dreiliņkalnā
3. jūlijā / plkst. 19.00
3. jūlijā plkst. 19.00 Dreiliņkalna pakājē norisināsies fotogrāfa Filipa Šmita sērijas “Saules skūpstā” (“Let’s Get Sun-Kissed”) divu darbu atklāšana un hepenings – jaunas fotogrāfijas kopīga radīšana.
Ierašanās no plkst. 19.00 Augusta Deglava un Andreja Saharova ielu krustojumā pie JCDecaux lielformāta reklāmas stenda. Lūgums ģērbties tēmas “sauļošanās” ietvaros, asociāciju spēlē ļaujot vaļu fantāzijai – ko sauļošanās kā vārds un darbība jūsos mudina.
Filips Šmits fotogrāfiju sērijā “Saules skūpstā” sirreālistiskā noskaņā risina pārdomas par to, ko nozīmē rast iekšējo mieru šajā haotiskajā laikā, par sevis mīlēšanu un lutināšanu, atpūtas rituāliem svaigā gaisā, palīdzot ikdienas skrējienā nonākt atelpas brīdī – saules sniegtā dopamīna uzlādes laikā. Šie mirkļi nav tikai pauzes – tie ir atgādinājumi, ka mēs un mūsu ķermenis esam cieši saistīti ar laiku un apkārtējo vidi.
Idejiskajā kodolā ieskanas vēsmas no 50. gadu avangardiskās, kapitālismu kritizējošās Situacionistu Internacionāles alianses izdarībām. Arī situacionisti bija norūpējušies par laika pavadīšanas neiedvesmojošo dualitāti – nomoda sadalījumu darba laikā un laikā pēc darba, kuru arī jāpavada “produktīvi”, patērētāju kultūras piedāvātajos priekos.
Ar šo notikumu pasākuma organizētāji vēlas kultūras lauciņā nojaukt dalījumu starp māksliniekiem un patērētājiem, tā vietā kaut uz vakaru padarot kultūras veidošanu par rotaļīgu, parastas ceturtdienas sastāvdaļu.
Purvciema, Pļavnieku un Dreiliņu krustpunkts nav izvēlēts nejauši – mikrorajonu skarbais šarms autoram palicis atmiņā no tur aizvadītajām bērnības dienām un kalpojis par labu laukumu, kurā atainot cerību pilno ideju par citādo cienošu sabiedrību.
Fotogrāfiju sērijas “Saules skūpstā” iedomātās utopijas nav bēgšana, bet gan aicinājums pārdomāt un jaunradīt attiecības ar sevi un vienam otru.
Kā reiz rakstīja viens no ukraiņu izcelsmes franču filozofiem, politiskajiem aktīvistiem un situacionistiem Ivans Ščehlovs (Ivan Chtcheglov): “Mums ir apnikusi pilsēta, tajā vairs nav neviena saules tempļa.”
Filipa Šmita fotogrāfijas Augusta Deglava un Andreja Saharova ielu krustojumā pie JCDecaux lielformāta reklāmas stenda abās pusēs būs apskatāmas no 1. līdz 14. jūlijam.
Kuratore ir Elīza Elizabete Ramza.
Augusta Deglava un Andreja Saharova ielu krustojums
LMA Grafikas katedras maģistrantūras studentu izstāde
“Ir laiks”
Mākslas telpā “Aminori”
3.–25. jūlijs
No 3. līdz 25. jūlijam mākslas telpā “Aminori” skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras maģistrantūras studentu izstāde “Ir laiks”.
Jau piekto gadu mākslas telpa “Aminori” piedāvā aplūkot Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras jaunās paaudzes ilustratoru veikumu.
Šī izstāde ir atvērts mehānisms, kurā skatītājs var ielūkoties domāšanas kustībā, ilustrācijas tapšanā un laikā kā vizuālā materiālā.
Projekta kodols ir studentu kopīgi veidotā grāmata TIME, kas tika eksponēta 2025. gada Boloņas bērnu grāmatu tirgū Latvijas stendā, pārstāvot Latvijas Mākslas akadēmiju. Grāmata apvieno individuālas interpretācijas par laika idiomām angļu valodā, kur “time flies”, “borrowed time”, “wasting time” kļūst par impulsu attēlam, domu trajektorijai, personiskai izjūtai.
Izstādē būs skatāmi ne tikai ilustrāciju oriģināli, bet arī darba procesā tapušie materiāli – skices, pētījumi, pārdomas un neveiksmes. Izstādes telpa ir nevis rezultātu ekspozīcija, bet process, kas uzdrīkstas kļūt redzams.
Izmantotas dažādas ilustrācijas tehnikas – no monotipijas un jauktajām tehnikām līdz digitālajai ilustrācijai un akvarelim.
Atklāšanā, 3. jūlijā plkst. 18.00, notiks īpaša dalībnieku performance – kolektīvs žests, kurā laiks kļūst telpisks un starppersonisks. Tas nav inscenējums, bet dzīva struktūra – iespēja piedzīvot māksliniekus un viņu jaunrades procesu klātienē, nevis tikai viņu darbus. Apmeklētājiem būs iespēja arī pašiem iejusties Latvijas Mākslas akadēmijas ilustrācijas lekciju dalībnieku ādā, piedaloties darbnīcā turpat “Aminori” telpā.
Mākslas telpa “Aminori”
Kr. Valdemāra iela 69, Rīga
Izstāde “Magnētisms”
Jūrmalas muzejā
4. jūlijs–7. septembris
Aigars Bikše. Maijas Borovkovas apgaismošanās Ziepniekkalnā, divus gadus pirms konvertācijas islamā, Birmingemā. 2018. Bronza. Edgara un Katrīnas Jaunupes kolekcija
No 4. jūlija līdz 7. septembrim Jūrmalas muzeja otrā stāva zālēs būs skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Magnētisms”.
Izstāde pēta sinhronitātes fenomenu un iekšējā līdzsvara meklējumus, mākslu atklājot kā neredzamu, bet spēcīgu tiltu starp cilvēka iekšējo pasauli un ārējiem notikumiem. Ekspozīcijas kodols balstās uz Šveices psihiatra K. G. Junga ieviesto jēdzienu “sinhronitāte”, kas apzīmē zīmīgas sakritības starp notikumiem, kuri nav cēloņsakarīgi saistīti, tomēr indivīdam šķiet būtiski un jēgpilni.
“Magnētisms” veidots kā saspēle starp laikmetīgās mākslas darbiem, vēsturiskiem priekšmetiem, fotogrāfijām, faktiem un atmiņām. Apmeklētāji tiek aicināti ļauties smalkai, intuitīvai pieredzei, kurā mākslas darbi pievelk, provocē un rezonē ar skatītāja sajūtām, atmiņām un domām par laiku, telpu un cilvēka vietu tajā.
Izstādē pārstāvēti mākslinieki: Aivars Benužs, Aigars Bikše, Kristians Brekte, Miķelis Fišers, Andrejs Grants, Tatjana Krivenkova, Pēteris Līdaka, Dita Lūse, Olga Šilova, Andrejs Prigičevs, Paula Zariņa-Zēmane, kā arī darbi no Leonīda Āriņa, Borisa Bērziņa, Andra Brežes, Kristapa Ģelža, Sigurda Vīdzirkstes, Viļņa Zābera u. c. autoru radošā mantojuma.
Ekspozīciju papildina mākslas darbi un vēsturiskie objekti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja, Rotko centra, Jūrmalas muzeja krājuma, Latvijas Mākslinieku savienības, Mākslas centra Zuzeum, kā arī no privātajām kolekcijām.
Izstādes kuratore ir Inga Bunkše.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Izstāde “Džemma Skulme. Skats spogulī”
Jūrmalas muzejā
4. jūlijs–7. septembris
Džemma Skume. Modelis ar bumbu. 1968-2008. ZUZEUM kolekcija. Foto: Jānis Pipars
No 4. jūlija līdz 7. septembrim Jūrmalas muzejā būs skatāma izstāde “Džemma Skulme. Skats spogulī”, kas iekārtota muzeja Kamīnzālē un veltīta izcilās mākslinieces Džemmas Skulmes (1925–2019) simtgadei.
Šī izstāde ir cieņas apliecinājums mākslinieces radošajam mūžam, drosmei būt citādai un neatlaidīgai spējai mainīties, nezaudējot savu rokrakstu un būt mākslas un sabiedrības dzīves centrā. Džemma Skulme, viena no spilgtākajām personībām Latvijas 20. gadsimta mākslā, ar savu piemēru apliecinājusi, ka radošums nav pakļauts laikam – tas ir pastāvīgs domas un izpausmes turpinājums.
Izstāde atklāj ne tikai Džemmas Skulmes radošo ceļu, bet arī viņas ģimenes radošo mantojumu. Ekspozīcijā skatāmi arī mākslinieces vecāku – Martas Liepiņas-Skulmes un Oto Skulmes – darbi, kā arī Džemmas meitas Martas Skulmes bērnības zīmējumi, kas kļuvuši par savdabīgu iedvesmas pavedienu.
“Skats spogulī” uzdod jautājumus par spēju augt, mainīties un atjaunoties – gan individuālā, gan sabiedrības līmenī. Tā atklāj Skulmes brīvdomīgo un drosmīgo pieeju mākslai un dzīvei, kā arī iedvesmo skatītāju uz personīgām pārdomām.
Izstādes kuratore ir Inga Bunkše
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Izstāde “Rīga dimd!”
Galerijā “Daugava”
4. jūlijs–30. augusts
No 4. jūlija līdz 30. augustam galerijā “Daugava” būs skatāma izstāde “Rīga dimd!”.
Rīga un visa Latvija seko līdzi, kā mūsu jaunieši gatavojas saviem deju un dziesmu svētkiem. Tie ir svētki, kad dzied, dejo un gavilē ne tikai cilvēks, bet arī daba.
Tas gaišais, siltais laiks ir tik īss, ka to visu gribas pārvērst svētkos un krāšņi, ar vērienu nosvinēt. Kā daļu no šiem svētkiem jūt ne tikai tie, kas dzied, dejo un muzicē, bet arī tie, kas glezno, veido, zīmē, proti, tie, kas strādā vizuālajā mākslā.
Izstāde “Rīga dimd!” būs daļa no dziesmu un deju svētkiem, darot to, kas nav pa spēkam dejotājiem un dziedātājiem. Arī mūsu mākslinieki iedvesmu svinēšanai smeļ folklorā un dabā. Kā tas izdevies – aicināti novērtēt gan svētku dalībnieki, gan viņu klausītāji un skatītāji, kuru vidū ir gan ģimenes locekļi, gan draugi un radi.
Šie svētki ir arī lieli kopā būšanas svētki. Un tos jāsvin tā, lai “Rīga dimd!”, jāpriecājas par keramiku, tēlniecību, glezniecību, grafiku un pašiem par sevi.
Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1 (ieeja no Elizabetes ielas), Rīga
Inas Vares personālizstāde “Šis ir ceļojums”
L’Avant Galerie Vossen galerijā, Parīzē
4.–18. jūlijs
No 4. līdz 18. jūlijam Parīzē, L’Avant Galerie Vossen, būs skatāma latviešu mākslinieces Inas Vares personālizstāde “Šis ir ceļojums” – daudzslāņaina multimediju instalācija, kas pēta personīgās identitātes, kultūras atmiņas un mainīgās sievišķības robežu saskarsmi.
Izstādē apskatītās tēmas un darbi aizsākās kā rotaļīga, ironiska provokācija – performatīvs žests –, taču laika gaitā tie attīstījušies par dziļu vizuālu pētījumu par simboliskām pretrunām: maigumu un spēku, nostalģiju un draudiem, realitāti un tās izkropļojumiem.
Inas Vares vizuālajā valodā atkārtoti parādās cirvja tēls – sākotnēji ieviests kā performatīvs priekšmets, tas kļuvis par daudzslāņainu simbolu. Mākslinieces darbos cirvis sakņojas viņas postpadomju perioda bērnības atmiņās, personīgajā pieredzē un dzimumidentitātes izjūtā, kļūstot vienlaikus par instrumentu un metaforu – intīmu, poētisku un nemieru raisošu.
Izstāde veidota kā divdaļīga telpiska pieredze. Pirmā daļa ataino siltu, sentimentālu mājīgumu, kas iedvesmots no Austrumeiropas vasarnīcu estētikas un bērnības ikonogrāfijas – porcelāna figūriņas, veci televīzijas ieraksti un taustāmi materiāli, kas atgādina par rotaļām, darbu un sajūtām. Otrā daļa piedāvā šo pašu tēlu tumšāku, digitāli izkropļotu versiju – šeit sarkanā porcelāna cirvis un sadrumstalotais pašportrets kļūst par simboliem, kas runā par ārēju skatījumu, cenzūru un kultūras pārpratumiem.
Pretstatot iekšējo pieredzi ārējai interpretācijai – īpaši caur dzimtes politikas, mediju estētikas un transnacionālās uztveres prizmu –, māksliniece aicina pārdomāt, kā simboli tiek lasīti, pārprasti un transformēti dažādos kultūras un politiskajos kontekstos.
INA VARE ir alter ego Latvijā dzimušai multimediju māksliniecei Inesei Vēriņai, kuras darbi apvieno gan tradicionālās formas, gan analogo video mākslu un performanci. Viņas radošā prakse pievēršas kļūdām, traucējumiem un kultūras atmiņai, pēdējos gados īpaši izceļot dzimtes jautājumus, ķermeniskumu un identitāti.
L’Avant Galerie Vossen
58 Rue Chapon, 75003, Parīze, Francija
Izstāde “Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi”
Latvijas Nacionālājā mākslas muzejā
5. jūlijs–30. novembris
Džovanni Fatori (Giovanni Fattori). Saulriets virs jūras. 1895. Koks, eļļa. Piti pils Modernās mākslas galerijas kolekcija, Florence, Itālija. Publicitātes foto
No 5. jūlija līdz 30. novembrim Latvijas Nacionālājā mākslas muzejā būs skatāma izstāde “Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi”, kurā Ufici galeriju meistardarbi veido dialogu ar izcilākajiem 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma darbiem no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma.
Izstādē pirmo reizi Ziemeļeiropā tiek eksponēta tik apjomīga kolekcija no Florences Ufici galerijām – 74 meistardarbi no Piti pils Modernās mākslas galerijas pamatekspozīcijas un krājuma ir unikāls notikums Eiropas kultūras telpā. Izstāde atspoguļo Itālijas nozīmīgākos mākslas virzienus un strāvojumus – no makjajoli grupas līdz divizionismam, no simbolisma līdz itāļu ekspresionisma formām, no futūrisma līdz modernajam klasicismam.
Itālijas mākslinieku darbi izstādē parādīti dialogā ar Latvijas 19. gadsimta beigu un klasiskā modernisma mantojumu, ko mākslas pazinēji Latvijā un pasaulē uzskata par vienu no starptautiski visaugstāk novērtētajām Latvijas kultūras vērtībām.
Izstādes nosaukums “Itālijas gaisma” atspoguļo 19. gadsimta vidus un beigu tendenci – gaisma kļuva par svarīgāko elementu vairāku mākslas virzienu uzskatu sistēmā. Ne velti 19. gadsimta nogali dēvē par vizuālās mākslas “gaismas gadiem”, kad notika fundamentālas izmaiņas mākslas mērķī, saturā un formā. Māksliniekus kā Itālijā, tā Latvijā aizrāva risinājumi, kā izmantot gaismu vai tās trūkumu, lai pastāstītu stāstu un radītu īpašu noskaņu.
Ekspozīciju pavadīs plaša pasākumu programma, un sadarbībā ar Ufici galerijām vadošajā Itālijas mākslas izdevniecībā “Treccani” tiks izdots izstādei veltīts, bagātīgi ilustrēts katalogs.
Projekta vadītāji ir Astrīda Rogule un Dr. Gvičardo Sasoli. Izstādes kuratores ir Dr. Vanesa Gavjoli un Dr. Elena Markoni.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Laikmetīgās mākslas akcija “Laiks, ausma vai garāmbraucošs vilciens”
Rīgas pilsētvide
5. jūlijā
5. jūlijā Rīgā norisināsies īpaša laikmetīgās mākslas akcija “Laiks, ausma vai garāmbraucošs vilciens” – atmosfērisks turpinājums leģendārās avangarda apvienības NSRD (Nebijušu Sajūtu Restaurēšanas Darbnīca) dalībnieku – Jura Boiko, Hardija Lediņa un Imanta Žodžika – 80. gados aizsāktajam performatīvo pastaigu ciklam “Gājieni uz Bolderāju”.
Notikums norit Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) 25 gadu jubilejas programmas “Laiks, ausma vai garāmbraucošs vilciens” ietvaros, kas no maija līdz oktobrim aicina uz tematiskām pastaigām un urbānām ekspedīcijām Rīgā, Alūksnē un Helsinkos.
Laika posmā no 1980. līdz 1987. gadam Rīgā notika ikgadējie “Gājieni uz Bolderāju”. Šīs pastaigas bija simbolisks, meditatīvs ceļojums pa industriālo dzelzceļa līniju, kas savieno divas Rīgas apkaimes – Iļģuciemu un Bolderāju –, iemiesojot NSRD mākslas starpdisciplinaritāti, interesi par dabas un laika procesiem, kā arī vides un cilvēka mijiedarbību. Ilgu laiku gājieni noritēja šaurā lokā. Akcijas dalībnieki pastaigas dokumentēja fotogrāfijās, zīmējumos, skaņu ierakstos un video.
“Gājieni uz Bolderāju” kļuvuši par vienu no savdabīgākajām un nozīmīgākajām parādībām Latvijas laikmetīgās mākslas vēsturē. NSRD dalībnieku aizsāktais periodiski tiek no jauna iedzīvināts, apliecinot notikuma spēju rezonēt dažādos laikmetos.
Pēc ilgākas pauzes 2002. gadā Hardijs Lediņš, pulcējot draugus un laikmetīgās mākslas līdzgaitniekus, atsāka “Gājienus uz Bolderāju”. Pēc Lediņa un Boiko nāves šo tradīciju no 2009. līdz 2013. gadam turpināja neliela industriālās mūzikas pārstāvju grupa – viens no tās veidotājiem bija mūziķis un NSRD tiešsaistes arhīva pietura.lv izveidotājs Lauris Vorslavs. Arī Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotā “Hardija Lediņa gada” (2015) ietvaros ikviens interesents tika aicināts pievienoties ceļam uz Bolderāju.
5. jūlijā jūlija pastaiga iezīmēs 10 gadus kopš noticis pēdējais gājiens uz Bolderāju un 45 gadus kopš tas notika pirmoreiz. Tā būs ne vien rekonstrukcija un veltījums NSRD radošajai darbībai un nozīmīgajam mantojumam, bet arī jauns impulss – turpinājums, saglabājot gājiena savdabīgo atmosfēru, vienlaikus integrējot mākslā un kultūrā aktuālo.
Gājiena kuratores ir Gundega Evelone un Māra Žeikare.
Kandavas mākslas plenērs “Abavas senlejas pļavās 2025”
Abavas senlejas pļavā
Pieteikšanās līdz 5. jūlijam
Līdz 5. jūlijam ikvienam atvērta pieteikšanās Kandavas mākslas plenēram “Abavas senlejas pļavās 2025”, kas norisināsies no 14. līdz 19. jūlijam.
Kandavas mākslas plenērs jau trīspadsmito gadu pulcē māksliniekus, radošas personības, studentus, skolēnus un bērnus, lai nedēļu pavadītu iedvesmojošā dabas vidē, attīstot savu radošo izpausmi.
Plenērs ir atvērts ikvienam – gan mākslas profesionāļiem, gan iesācējiem, neatkarīgi no iepriekšējās pieredzes. Tā ir lieliska iespēja ļauties radošumam, iepazīt jaunus cilvēkus un pavadīt laiku dabas ielokā.
Plenērs notiks ainaviskajā Abavas senlejas pļavā, lauku sētā tikai 3 km no Kandavas. Dalībnieki varēs piedalīties šādās radošajās darbnīcās: keramikas, gleznošanas, ekoprinta uz tekstila, lampu abažūru izgatavošanas un batikošanas, bērnu skoliņas un augu darbnīcas nodarbībās – profesionāļu vadībā, izvēloties tās, kas visvairāk uzrunā un iedvesmo.
Tēlniecības izstāde “Sensitīvais horizonts”
Kuldīgas Mākslas namā un Kuldīgas pilsētvidē
6. jūlijs–24. augusts
No 6. jūlija līdz septembra beigām Kuldīgas Mākslas namā un pilsētvidē atkal ienāks māksla – šoreiz ar tēlniecības izstādi “Sensitīvais horizonts”. Izstādes centrā būs Āra Smildzera personālizstāde, kas vienlaikus kalpos kā platforma pieciem jaunajiem tēlniekiem. Viņu darbi – kā radoši “satelīti” – būs izvietoti dažādās Kuldīgas vietās.
Āra Smildzera izstādē pamatā eksponēti darbi, kuri radīti laika posmā no 2015. līdz 2025. gadam – desmitgadē, kurā vizuāli atspoguļojas autora ārējās ietekmes un iedvesmas, dvēseliskie stāvokļi, kā arī nojaušams ieskats nākotnes radošajā attīstībā, vienlaikus atstājot vietu improvizācijai. Šis ir sensitīvais horizonts – tas, kas vienmērīgs ir tikai īsu brīdi, līdz kāds impulss izmaina plūdumu. Nemainīga paliek vēlme pēc krāsainības, naiva priecāšanās par materiāliem un to salikumiem, kā arī eksperimentiem ar formu un faktūru. Katrā darbā ir konkrēta doma, taču vienlaikus tajos pastāv vēlme neierobežot skatītāja iztēli. Tas ir radošs horizonts, kurā redzama gan mainība, gan nemainīgas individuālās iezīmes. Noteikti – tā nav taisna, vienmērīga līnija.
Āris Smildzers uzskata sevi par klasiskās tēlniecības sekotāju. Viņa skulpturālās kompozīcijas pārsvarā ir abstraktas. Tēlnieks strādā ar dažādiem materiāliem – alumīniju, bronzu, akrilu, koku un akmeni –, plaši izmantojot krāsu un faktūru. Plastika ir viņa darbu pamatvērtība.
Savukārt “jaunie satelīti” – Āra Smildzera personālizstādes papildinājums – ir jaunās paaudzes profesionāli mākslinieki: Nils Jumītis, Laura Feldberga, Arvis Kantiševs, Rūta Patmalniece un Oto Holgers Ozoliņš. Viņu darbi izvietoti Kuldīgas pilsētvidē. Visi autori ir ieguvuši maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, un daži turpina pilnveidoties praktiskajā doktorantūrā. Katra darba eksponēšanas vieta ir rūpīgi izvēlēta, ņemot vērā idejiskos un formālos aspektus, lai kļūtu par pilnvērtīgu interaktīvu pievienoto vērtību pilsētvidei un piesaistītu uzmanību gan kuldīdzniekiem, gan pilsētas viesiem. Izstāde Kuldīgas Mākslas namā būs skatāma līdz 24. augustam. Izstādes daļa pilsētvidē būs skatāma līdz septembra beigām.
Kuldīgas Mākslas nams
1905. gada iela 6, Kuldīga
Klāva Upaciere personālizstāde “Lipinājumi”
Galerijā “Daļa laika”
līdz 19. jūlijam
Līdz 19. jūlijam galerijā “Daļa laika” skatāma Klāva Upaciera personālizstāde “Lipinājumi”.
Klāva Upaciera vizuālās mākslas praksi raksturo praktiska iedziļināšanās, kā arī laikmetīgā zīmējuma robežu paplašināšana un izdzēšana. Kur sākas un beidzas zīmējums? Cik daudzos slāņos vienu virs otras var kārtot līnijas? Cik ilgi — līdz mākslinieks nogurst?
Upaciera zīmējumi, kas tapuši ilgstoša un vienlaikus nepagurstoša procesa rezultātā, iztirzā mākslinieka lomu sabiedrībā un mākslas darba nozīmi viņa paša dzīvē.
Klāva Upaciera zīmējuma laukums nav tikai balta lapa – tas ir arī žurnāli, grāmatas, telpas un ēkas. Mākslas praksi Klāvs ir ienesis arī savā algotajā darbā – rūpnīcā, kur metāla atgriezumi pēc darba stundām pārtop skulpturālos zīmējumos.
Klāva Upaciera māksla rodas no akūtas nepieciešamības radīt un dziļas intereses pašam vērot mākslas darba tapšanas procesu.
Izstāde “Lipinājumi” ir gan senāku, gan jaunu darbu asemblāža, kas īpaši atlasīta un pielāgota galerijas “Daļa laika” telpām.
Kuratori ir Liene Pavlovska un Oskars Pavlovskis.
Galerija “Daļa laika”
Tallinas ielā 94, Rīga
Izsludināta pieteikšanās ISSP Skolas izglītības programmai
“Attīstot fotogrāfijas valodu” 2025./2027. mācību gadam
Pieteikšanās līdz 24. jūlijam
“Attīstot fotogrāfijas valodu” ir vadošā, praksē balstītā autorfotogrāfijas izglītības programma Latvijā, kas piedāvā visaptverošu ieskatu laikmetīgās fotogrāfijas norisēs Latvijas un pasaules kontekstā. Tā sniedz studentiem priekšstatu par medija daudzveidīgajām iespējām un ļauj katram dalībniekam apzināti izvēlēties un izkopt savu individuālo ceļu fotogrāfijā.
Nodarbības vada Latvijas kompetentākie mācībspēki – praktizējoši mākslinieki, pasniedzēji un kuratori, kā arī regulāri tiek iesaistīti ārzemju eksperti no plašā ISSP starptautiskā sadarbības tīkla.
Programmā aicināti pieteikties fotogrāfijas interesenti ar priekšzināšanām fotogrāfijā.
Pieteikšanās atvērta līdz 24. jūlijam!
Daces Ziemeles un Māras Mozgires izstāde “Jūra un mala”
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā
līdz 30. augustam
Līdz 30. augustam Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā skatāma Daces Ziemeles un Māras Mozgires darbu izstāde “Jūra un mala”, kas veidota kā vizuāls dialogs starp kustību un miera stāvokli, krāsu un noskaņu pretstatiem.
Izstādē skatāmie darbi tapuši pēdējo gadu laikā. Izstādē tiek turpināta 2020. gadā aizsāktā koncepcija – abu mākslinieču darbi veido krāsu saspēli dažādos materiālos.
Dace Ziemele un Māra Mozgire izstādēs aktīvi piedalās kopš 20. gadsimta 90. gadu beigām. Kopš 2005. gada abas mākslinieces veido personālizstādes, kurās dominē kontrasts – melnbaltais pret krāsaino. Mākslinieču darbi eksponēti izstādēs “Melnbaltais un krāsainais” Rīgas Porcelāna muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, Rojā, Kuldīgā, Valmierā, Tukumā un Aspazijas mājā Jūrmalā.
Pēdējās izstādēs tiek īstenots jauns ekspozīcijas koncepts. Par jauno izstādi mākslinieces saka: “Jūra un mala. Tas ir dialogs starp kustību un mieru. Dialogs starp krāsu eksploziju un toņu nianšu rāmumu. Tā ir robežlīnija, kas ir nepārtrauktā ārējā un iekšējā kustībā.”
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
Alberta iela 12-9, Rīga
Mūzikas instrumentu kolekcijas izstāde “Pieskāriens”
Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā
līdz 13. septembrim
Līdz 13. septembrim Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā skatāma izstāde “Pieskāriens”, kas veltīta Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja simtgadei.
Kārtota sešās instrumentu veidu grupās (taustiņinstrumenti, stīgu instrumenti, lociņinstrumenti, pūšaminstrumenti, sitaminstrumenti un inovatīvie instrumenti), izstādē pieejama muzeja mūzikas instrumentu kolekcijas izlase 51 instrumenta apjomā, kas aptver laiku no 18. gadsimta sākuma līdz mūsdienām.
“Izstādes uzmanības centrā ir vēstījums par Latvijas meistaru būvēto instrumentu un to radītāju stāstiem vairākās paaudzēs, par to iekļaušanos Eiropas mūzikas instrumentu būvēšanas tradīcijā, vienlaikus esot oriģināliem un inovatīviem. Otrs izstādē eksponēto instrumentu atlases princips atklāj mūzikas instrumentu un to lietotāju – Latvijas kultūrā nozīmīgu personību – attiecību stāstus. Šo līniju lielformāta melnbaltā foto un video dialogos ar savu instrumentu turpina izcili mūsdienu latviešu izpildītājmākslinieki,” uzsver LNRMM direktore Iveta Ruskule.
Apmeklētājus gaidīs seši audiovizuāli stāsti un atsevišķu instrumentu skanējuma digitālas un interaktīvas demonstrācijas. Pie Meistaru sienas būs iespējams uzzināt par mūzikas instrumentu būvētājiem Latvijā. Ikviens varēs darboties un izmantot maņas, praktiski pārbaudīt – cik sver instruments, veidot skaņu spēles uz Skaņu sola, izmēģināt sajūtu vērošanas trenažieri “Trīsskanis” un darboties ar čamdāmiem instrumentiem.
Kuratore ir Liena Šmukste.
Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs
Uzvaras bulvāris 2A, Rīga
Izdota Sergeja Timofejeva grāmata “Moka un Robers”
Izdevniecībā “Liels un mazs” iznākusi Sergeja Timofejeva grāmata “Moka un Robers”, ko ilustrējusi Marta Folkmane. Grāmata piemērota jaunākā skolas vecuma bērniem.
“Moka un Robers” ir stāsts par diviem Rīgas suņiem, kuri nekad nav tikušies. Moka ir skaists kafijbrūnas krāsas suns, kas bieži vien uguņošanas un trokšņu dēļ piedzīvo lielas izbailes. Mokas saimnieks tādās reizēs cenšas savu suni nomierināt, novēršot uzmanību no nepatīkamā ar stāstiem par kādu citu suni – ņūfaundlendieti Roberu un viņa saimnieku Rihardu Vāgneru, kuri bijuši rīdzinieki citos laikos.
Šie stāsti, kas mijas ar Mokas vērojumiem un spriedumiem par suņu un cilvēku attiecībām, atklāj komponista Vāgnera dzīvi Rīgā, bēgšanu no kreditoriem, braucienu ar kuģi, ierašanos Londonā un Parīzē. Visus šos satraucošos notikumus piedzīvo arī viņa suns Robers.
Stāsts uzrakstīts krievu valodā, taču tā pirmizdevums ir latviešu valodā Jolantas Pētersones tulkojumā.
