Kas šonedēļ un nākamnedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Leona Paemas personālizstāde “Veldze”
Galerijā “Istaba”
24. aprīlis–19. maijs
No 24. aprīļa līdz 19. maijam galerijā “Istaba” – izstāde, kas izceļ cilvēkstāstu. Stāsts ir par noslēgtu vīru no Alojas – Leonu Paemu (1940–2016), kurš nav bijis nedz profesionāls mākslinieks, nedz arī pamanīts kā autodidakts. Būdams invalīds, Paema zīmējis, lai veldzētos, sapņotu, lai ceļotu tālāk, kā to spējis savas traumētās kājas dēļ paveikt realitātē... Ieslogots padomju laikā, viņš sapņoja par tālām zemēm, ūdeņiem un kalniem, debesskrāpjiem. Zīmēšana bija viņa izlaušanās. Leons Paema atstājis teju 200 vienāda formāta zīmējumu, kas meditatīvi un centīgi izkrāsoti ar dažādu krāsu lodīšu pildspalvām. Šobrīd, septiņus gadus pēc Paemas nāves, 80 zīmējumi tiek izrādīti izstādē ar nosaukumu “Veldze”.
“Leona Paemas vārdu nezina neviens, kurš kaut nedaudz interesējas par mākslu. Tomēr māksla vienmēr pastāv mijiedarbē ar sabiedrību, un autors vienmēr piesaistīts konkrētam laikam un telpai. Tā tas bijis arī ar Leonu Paemu. Turklāt Paemam nebija nekādu ambīciju tikt pamanītam, viņš vienkārši vēlējās zīmēt sižetus, kas pašu aizrautu. Vienatnē ar sevi viņš zīmējumos atklāti runā par to, ko redz un jūt,” secina mākslas zinātnieks Aivars Leitis.
Paema klausījās skaņuplates, krāja markas un pastkartes. Daļa no ievērojamā pastkaršu krājuma interpretētā veidā pārtapa zīmējumos. Visbiežāk zīmējumi ir noskatīti no žurnāliem un grāmatām. To sižeti ir plakātiski, ar plašu tēmu klāstu. Bieži apspēlēta tēma ir didaktiski pasniegti tautiskā romantisma motīvi – lāčplēši baltos zirgos, “Pūt, vējiņi, dzen laiviņu”, Staburaga bērni un Latvijas ainavas. Līdz brīdim, kad jūras krastā sāk parādīties palmas un ezerus ieskauj augsti kalni, burinieki pārtop par jahtām un pludmalē guļ skaistas kailas meitenes. Šie darbi ideāli derētu ceļojumu aģentūru reklāmām. Zīmējumos Leons Paema gan apciemo Ēģiptes piramīdas, Japānas ziedošos ķiršus un Amerikas debesskrāpjus, gan slēpo Šveices kalnos.
Tēmu lokā parādās arī tanki un kara posts. Leons Paema bija to vidū, kas saskārās ar karu miera laikos. 1968. gadā dienesta laikā padomju režīma armija viņu nosūtīja veikt militāro invāziju Čehoslovākijā, lai apspiestu “Prāgas pavasari”. Pēc atgriešanās Leons par Čehoslovākijā piedzīvoto nerunāja, bet bija manāms, ka pieredzētais bija atstājis pēdas. Pēc tam sekoja nelaimes gadījums Alojā uz ceļa, rezultātā visu atlikušo dzīvi nācās daudz laika pavadīt slimnīcās un tā arī nesadziedēt traumēto kāju.
Leons Paema veidojis darbus arī padomju okupācijas gados populārajā koka intarsijas tehnikā no nažu finiera. Viens no tiem – Raimonda Paula portrets – ir iekļauts izstādes ekspozīcijā.
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31B, Rīga
Atvērtās skates
Latvijas Mākslas akadēmijā
24. aprīlis–2. maijs
No 24. aprīļa līdz 2. maijam Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) durvis būs atvērtas visiem – norisināsies Atvērtās skates. Ikviens, kurš vēlas sajust drēbi, izkost studiju procesus, izložņāt katedras un apraudzīt, ko skatēs izstāda šobrīd LMA studējošie, ir aicināts! Šī ir iespēja ne tikai redzēt studiju rezultātus, bet arī iztaujāt studentus un pasniedzējus un izpētīt akadēmiju no iekšpuses līdz pēdējai vīlītei.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Dokumentālās filmas “Vermērs: Sensacionālā izstāde” seanss
Forum Cinemas kinoteātrī
25. aprīlī
25. aprīlī kinoteātrī Forum Cinemas būs iespēja noskatīties Amsterdamas muzeja Rijksmuseum piedāvāto dokumentālo filmu “Vermērs: Sensacionālā izstāde”. Izstāde Rijksmuseumtika atklāta 10. februārī un būs aplūkojama līdz 4. jūnijam, visas biļetes ir pārdotas. Tāpēc interesentiem tiek piedāvāta šī iespēja apmeklēt filmas seansu (filma tiks demonstrēta angļu valodā ar subtitriem angļu valodā)
Ar aizdotiem darbiem no visas pasaules šī nozīmīgā retrospektīva sapulcina kopā visslavenākos Johannesa Vermēra (1632–1675) šedevrus, tostarp “Meitene ar pērļu auskaru”, “Ģeogrāfs”, “Kalpone ar piena krūzi”, “Mazā iela”, “Dāma, kas raksta vēstuli ar savu kalponi” un “Sieviete ar svariem”. Šī jaunā “Izstāde uz ekrāna” cikla filma aicina skatītāju auditoriju uz privātu izstādes apskati Nīderlandes nacionālā muzeja Rijksmuseum direktora un izstādes kuratora pavadībā.
Savukārt Rijksmuseum mājaslapā ir pieejams tiešsaistes rīks “Tuvāk Johannesam Vermēram”, kur var noklausīties interesantus stāstus un faktus par Vermēru un viņa darbiem. Interaktīvajā lapā ir iekļautas arī visas ekspozīcijā redzamās gleznas.
Forum Cinemas
13. janvāra iela 8, Rīga
Diskusija “Transgresīva māksla: vai un kāpēc tā mums vajadzīga?”
Rīgas mākslas telpā
26. aprīlī / plkst. 18.00
Declaration of Independence. Foto: Artūrs Virtmanis
26. aprīlī plkst. 18.00 Rīgas mākslas telpā notiks Igora Gubenko moderēta diskusija “Transgresīva māksla: vai un kāpēc tā mums vajadzīga?” ar mākslinieku, Latvijas Mākslas akadēmijas asociēto profesoru Kristianu Brekti, mākslinieci Mētru Saberovu un kuratori, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktori Solvitu Kresi.
Danielas Vētras izstādes un tās ietvaros 17. un 19. aprīlī notikušās izrādes “Declaration of Independence” (“Neatkarības deklarācija”) publiskās programmas mērķis ir rosināt sabiedrības diskusiju par darbā aktualizētajām tēmām – māksliniecisko brīvību, transgresīvu mākslu, ķermeņa autonomiju, reproduktīvajām tiesībām un seksuālo varmācību.
Transgresīvu mākslu raksturo vispārpieņemto morāles robežu pārkāpšana, apzināti desakralizējot svēto un ceļot gaismā nolādēto. Šādas mākslas tēmu fokusā visbiežāk nonāk reliģija, seksualitāte un vardarbība, un tās publisku uztveri ierasti pavada konservatīvi noskaņotās sabiedrības daļas sašutums un aicinājumi uz mākslas cenzūru. Būdams mākslinieciskās un reproduktīvās brīvības manifests, Danielas Vētras darbs “Declaration of Independence” pārliecinoši iestājas par jaunradi bez (paš)cenzūras, piedāvājot transgresīvu skatījumu uz hiperjutīgām dzīvības turpināšanas un seksuālās vardarbības tēmām, kā arī sniedz ieganstu plašākai sarunai par transgresīvas mākslas vietu Latvijas sabiedrībā.
Izstādes kuratora Igora Gubenko moderēta diskusija pulcēs Latvijas laikmetīgās mākslas pārstāvjus, kuri savu transgresīvo prakšu dēļ bijuši spiesti nonākt konservatīvās sabiedrības nosodījuma krustugunīs. Atbilde uz diskusijas centrālo jautājumu – vai un kāpēc mums ir vajadzīga transgresīva māksla? – tiks kopīgi meklēta, iztirzājot transgresīvas mākslas attiecības ar sociālo aktīvismu, tās prakšu un vēstījumu radītās ētiskās dilemmas, vardarbības izmantošanu mākslā, kā arī Latvijā regulāri novērojamus centienus cenzēt un vajāt izaicinošu un jūtas aizskarošu laikmetīgo mākslu.
Transgresīvas mākslas tēma izstādes publiskajā programmā tiks attīstīta arī mākslas zinātnieces un kuratores Līnas Birzakas-Priekules lekcijā, kas notiks 2. maijā plkst. 18.00. Savukārt 11. maijā plkst. 18.00 notiks Lolitas Tomsones vadīta saruna par sieviešu ķermenisko autonomiju, reproduktīvajām tiesībām un vardarbību.
Izstāde “Declaration of Independence” Rīgas mākslas telpā apskatāma līdz 21. maijam.
Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga
Egila Spura izstāde “Vakara pastaiga”
Jūrmalas muzejā
26. aprīlis–28. maijs
Egils Spuris. Viss ir viens. 2020. Fotogrāfija
No 26. aprīļa līdz 28. maijam Jūrmalas muzejā būs skatāma Egila Spura izstāde “Vakara pastaiga”.
Egils Spuris (1957) fotogrāfiju apguvis no tēva, dizainera un fotomākslinieka Egona Spura, gan esot blakus un redzot, kā viņš strādā, gan uzklausot tēva padomus. Aktīvi piedalās izstādēs kopš 2007. gadas.
Par savu daiļradi Egils Spuris saka: “Gleznieciskā fotogrāfija, minimālisms ir mani mīļākie stili. Jo tie neierobežo iztēli un ļauj vaļu asociācijām. Mani reti kad interesē attēlā redzamās lietas, lielākoties to mērķis ir virzīt skatītāja aci it kā cauri fotogrāfijai, lai saredzētu, sajustu, kas ir aiz tās. Un esmu priecīgs, kad man tas izdodas.
Daba ir vieta, no kuras mēs nākam, kur atgriežamies. Mēs esam tās daļa, mēs piederam pie tās. Nereti, ikdienas kņadas vai ambīciju pārņemti, mēs zaudējam šo saikni. Atgriezties dabā, atjaunot pieslēgumu, ļaut domām aizlidot tālu aiz horizonta. Neviens nezina, ko viņas tur dara, bet viņas atgriežas mierīgas un attīrītas.”
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori, Jūrmala
Egona Peršēvica izstāde “Skaistas lietas un citi nesmukumi”
Jūrmalas muzejā
26. aprīlis–28. maijs
No 26. aprīļa līdz 28. maijam Jūrmalas muzejā būs skatāma Egona Peršēvica izstāde “Skaistas lietas un citi nesmukumi”.
Egons Peršēvics (1982) maģistra grādu mākslās ieguvis 2013. gadā, beidzot Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu, bakalaura studijas absolvētas turpat 2010. gadā. Šobrīd mākslinieks ir viens no pirmajiem doktorantiem Latvijā, kas studē Latvijas Mākslas akadēmijas profesionālās mākslas doktora programmā.
Izstādē “Skaistas lietas un citi nesmukumi” ir apkopoti darbi, kas ar vieglu ironiju aizskar mūsdienās aktuālas un bieži arī politizētas tēmas kā dzimumu līdztiesība, ekoloģija, kultūras vērtību pārvērtēšana. Lielākā daļa no darbiem ir tapuši doktora studiju laikā.
Savus lielformāta plastiskos darbus mākslinieks pārsvarā veido, izmantodams kompozītmateriālus un akrila krāsu, reālistisku figurālu veidojumu apvienojot ar glezniecību. Gandrīz visi izstādes darbi tikuši veidoti kā publiskās vides skulptūras, jo tas ir veids, kā tieši komunicēt ar plašu auditoriju. Tāpēc vēl jo svarīgāk ir tas, lai iekodētie arhetipi būtu nolasāmi.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori, Jūrmala
Izstāde “Cilvēks. Ģēnijs. Daugavpils”
MIKC “Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola Saules skola” jaunajā korpusā
26. aprīlis–1. jūnijs
Izstāde “Rotko pavasaris”
Novadpētniecības un mākslas muzejā
26. aprīlis–2. jūlijs
Daugavpils Marka Rotko mākslas centra 10 gadu jubilejas ietvaros
Svinot Daugavpils Marka Rotko mākslas centra 10 gadu jubileju, ārpus Rotko centra telpām no 26. aprīļa līdz 1. jūnijam būs skatāmas divas izstādes –MIKC “Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola Saules skola” jaunajā korpusā būs skatāma mākslas centra glezniecības kolekcijas izstāde “Cilvēks. Ģēnijs. Daugavpils”, bet Novadpētniecības un mākslas muzejā – izstāde “Rotko pavasaris”.
Apliecinot patiesu cieņu māksliniekiem, kuru radošais veikums bija pamats augstvērtīgas mākslas kolekcijas izveidei, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā no 26. aprīļa līdz 2. jūlijam izstādē “Rotko pavasaris” būs skatāmi Latvijas un ārvalstu mākslinieku glezniecības darbi, kas tapuši starptautiskajā glezniecības plenērā “Marks Rotko” tā darbības laikā no 2005. līdz 2012. gadam. Izstādes koncepts satur metaforu par pavasara kā dzimšanas, attīstības un uzplaukuma sākumposmu mākslas centra vīzijas turpmākai īstenošanai un mākslinieka nopelnu cildināšanai.
Liecinot par Daugavpils mākslinieku profesionālo mākslu un viņu saikni ar mākslas ģēnija Marka Rotko vārdu, no 26. aprīļa līdz 1. jūnijam “Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolas Saules skola” jaunajā korpusā būs pieejama izstāde “Cilvēks. Ģēnijs. Daugavpils”. Izstādē būs skatāma Daugavpilī dzimušā mākslinieka Sigurda Vīdzirkstes darbu sērija, Silvas Linartes radošais mantojums, 20. gs. 70. gadu Daugavpils mākslinieku grupas darbi un jaunākās mākslinieku paaudzes radošie meklējumi no Rotko centra glezniecības kolekcijas.
MIKC “Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola Saules skola” jaunais korpuss
Saules iela 6, Daugavpils
Novadpētniecības un mākslas muzejs
Rīgas iela 8, Daugavpils
Izstāde “Jānis Avotiņš – Bez nosaukuma”
Mākslas centra Zuzeum Siltumnīcā
27. aprīlis–11. jūnijs
No 27. aprīļa līdz 11. jūnijam Mākslas centra Zuzeum Siltumnīcā būs skatāma izstāde “Jānis Avotiņš – Bez nosaukuma”, kas piedāvās vēl vienu iespēju vērot, vērtēt un diskutēt par laikmetīgo mākslu publiskajā telpā. Stikla oranžērijā – 5 skulptūras. Akmens masa, māls, zelta lapas, akrila krāsa, ģipsis, koka vitrīna, stikls.
Darbs ir bez nosaukuma, jo tas ir interpretējams. Jāņa Avotiņa māksla nereti pārsteidz ar izteiktu intimitāti, tā aizved uz nedefinētu laika un telpas dimensiju, kas piemīt tikai konkrētam mākslas darbam – oriģināla pieeja laikmetīgās mākslas scēnā, kurā bieži runā par aktuālo.
Izstāde tiks atklāta Riga Last Thursdays ietvaros 27. aprīlī plkst. 18.00.
Mākslas centrs Zuzeum
Lāčplēša iela 101, Rīga
Dokumentālās filmas “Redzot dienasgaismu: Dorotijas Bomas fotogrāfija” seanss
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
27. aprīlī / plkst 18.00
Dorotija Boma. “Dienvidu Kensingtona, Londona”, 1960. gadi
27. aprīlī plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejā Dorotijas Bomas (Dorothy Bohm) izstādes “Pasaules vērojums” ietvaros būs iespēja noskatīties režisora Ričarda Šova (Richard Shaw) veidoto dokumentālo filmu par starptautiski atzītās britu fotogrāfes biogrāfiju un daiļradi “Redzot dienasgaismu: Dorotijas Bomas fotogrāfija” (Seeing Daylight: The Photography of Dorothy Bohm, [2018]). Filma tiks rādīta angļu valodā (bez subtitriem).
“Redzot dienasgaismu: Dorotijas Bomas fotogrāfija” ir kinematogrāfiski tverts stāsts par vienu no Lielbritānijas izcilākajām fotogrāfēm, kuras mūžs mērāms gandrīz gadsimta garumā, no kuriem vairāk kā 70 gadus veltot radošam darbam fotogrāfijā. Filmas režisoru Ričardu Šovu iedvesmoja Dorotijas Bomas (1924–2023) dzīvesstāsts un veids kā tas atspoguļojas viņas fotogrāfijās. Filma lieliski parāda, cik neatraujama un saistīta ir mākslinieces biogrāfija un viņas pasaules redzējums, kas tverts fotogrāfijā. Filmā (45 min) ietverti arhīva materiāli, kā arī intervijas ar Dorotiju Bomu, viņas ģimenes locekļiem un Lielbritānijas fotogrāfijas nozares pārstāvjiem, piemēram, bijušo Viktorijas un Alberta muzeja fotogrāfijas kolekcijas kuratoru Marku Hovartu-Būsu (Mark Haworth-Booth), fotogrāfijas vēsturnieku un kuratoru Kolinu Fordu (Colin Ford), fotogrāfu Paulu Hillu (Paul Hill) un daudziem citiem.
Jāatgādina, ka Dorotijas Bomas izstāde “Pasaules vērojums” Latvijas Fotogrāfijas muzejā atvērta līdz 7.maijam.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāju ielas), Rīga
Galerijas “MĀKSLA XO” dalība
laikmetīgās mākslas mesē “PAPER POSITIONS BERLIN 2023”
27.–30. aprīlis
Maija Kurševa. Plīvurs. 2023, akrils uz papīra griezuma, 175x350 cm
No 27. līdz 30. aprīlim galerija “MĀKSLA XO” piedalīsies laikmetīgās mākslas mesē “PAPER POSITIONS BERLIN 2023”, kur stendā #37 prezentēs Helēnas Heinrihsones sietspiedes, Bodo Korsiga papīra griezumus un Maijas Kurševas solo ekspozīciju “Satumst”. Iespēju izrādīt darbus ekspozīcija Maija Kurševa ieguva kā 2022. gada PAPER POSITIONS AWARD by Kaiserwetter balvas ieguvēja. Balva tiek piešķirta sievietēm-māksliniecēm, izceļot unikālu pieeju laikmetīgās mākslas darbiem, radītiem no un uz papīra.
Par Maijas Kurševas ekspozīciju “Satumst” galerija raksta: “Akrila krāsas triepieni, kuri notur izgrieztus zīmējumus, uz sienas nojauc robežas starp zīmējumu un skulptūru, abstrakciju un attēlojumu.
Līnija ir fiksēšanas ierīce klejojošai iztēlei. Tā plūst un lokās, slēpjas zem akmeņiem, meklējot jaunu ceļu cauri tumsai”.
“PAPER POSITIONS BERLIN 2023” ir laikmetīgās mākslas mesē ar unikālu fokusu uz zīmējumu un darbiem uz papīra, kolāžām, mākslas grāmatām, ilustrācijām un skulptūrām, un papīru kā mākslas mēdiju.
Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Izstāde “Kustība”
Galerijā “Rāmis”
27. aprīlis–7. jūnijs
No 27. aprīļa līdz 7. jūnijam galerijā “Rāmis” būs skatāma izstāde “Kustība”, kuras apmeklētājiem būs iespēja izpētīt mērķtiecīgas virzības, pārmaiņu, attīstības, pārejas un mainības jēdzienu statiskās vizuālās mākslas formās – no grafikas un glezniecības līdz jauktām tehnikām un tehnoloģijām, apmeklētājiem būs iespēja iegūt dziļāku izpratni par izmaiņām, kuras notikt apkārtējā pasaulē un mūsos pašos. Šī izstāde ir iespēja izpētīt kustības pārveidojošo spēku un atklāt mākslu, ko var radīt, kustību izmantojot kā māksliniecisku mediju. Konceptuāli šis ir aicinājums pievērsties pārmaiņu jautājumam sevī – kā katru no mums ir mainījuši pēdējā gada notikumi un karš, kādas sekas ir atstājis ilgstošais izolācijas periods, kā, šajos apstākļos, mēs varam meklēt sevī ceļu no tumsas uz gaismu, no problēmām uz risinājumu un no ciešanām uz cilvēcību.
Izstādē skatāmi Ditas Lūses, Madaras Gulbis, Elgas Grīnvaldes, Kristīnes Kliginnas, Anitas Kalniņas, Raimo Lielbrieža, Māra Upzara u.c. mākslinieku darbi.
Galerija “Rāmis”
Satiksmes iela 3, Rīga
Literatūras žurnāla “Strāva” 5. un 6. numura prezentācija
K.K. fon Stricka villā
27. aprīlī
27. aprīlī plkst. 18.00 K.K. fon Stricka villā notiks literatūras žurnāla “Strāva” divu jaunāko numuru prezentācijas pasākums. Tajā plānota rakstnieces Ievas Melgalves un dzejnieka Ivara Šteinberga performance, mākslinieces Laimdotas Malles zīmējumu instalācija, kā arī žurnāla 5. un 6. numurā iekļautās dzejas un prozas lasījumi, tostarpt dzejnieka Kārļa Vērdiņa performatīvs lasījums.
“Strāvas” jaunais (6.) numurs ir veltīts hiposubjektiem. “Hiposubjekts” ir Timotij’ Morton’ un Dominika Boijera ieteikts termins, kas raksturo cilvēkus (un citas subjektivitātes) mūsdienu posthumānajā situācijā, kurā mēs tiešā un nepārprotamā veidā saskaramies ar hiperobjektiem (kapitālismu, globālo sasilšanu utt.), kuri tik lielā mērā pārsniedz mūsu eksistenci laikā un telpā, ka to priekšā mēs esam vāji un tizli.
Vāka un mākslinieciskās daļas autore – Purvīša balvas un “Kilograms kultūras” nominante Laimdota Malle, kuras piedāvātā mākslas kopa būs veidota, sekojot numurā publicēto tekstu tematikai un noskaņai. Izstādē tiks izvietota īpaša instalācija, kas atsaucas gan uz numura tematiku, gan pasākuma vietu un būs apskatāma arī dažas nedēļas pēc notikuma.
Savukārt piektā numura publikācijas sasaucas ar tēmu “Slimība un ķermenis”, tā galvenais redaktors ir dzejnieks Arvis Viguls.
K.K. fon Stricka villa
Aristida Briāna iela 9, Rīga
Izstāde “Uztveres durvis: Džona Hoilenda glezniecība”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
28. aprīlis–18. septembris
No 28. aprīļa līdz 18. septembrim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā būs skatāma izstāde “Uztveres durvis: Džona Hoilenda glezniecība”.
Džons Hoilends ir ticis dēvēts par “Eiropas atbildi Markam Rotko”, un mākslinieks Demjens Hērsts viņu raksturojis kā “neapšaubāmi nozīmīgāko britu abstrakcionistu”.
Dzimis 1934. gadā Anglijas ziemeļu pilsētā Šefīldā, Hoilends. Nozīmīgu lomu Hoilenda agrīnajā daiļradē spēlējis Rotko un citi Amerikas abstrakcionisti. Taču, pat pavirši pārlūkojot grāmatu bibliotēku, nemaz nerunājot par mākslu, kļūst redzams, ka viņa aizraušanos spektrs ir bijis vēl daudzveidīgāks, tostarp aptverot tādus Eiropas māksliniekus kā Matiss un Miro.
Patiesībā mākslinieka uzticīgais skatiens sniedzās vēl tālāk – ir fiksēts viņa izteikums, ka Eiropas kultūras nemaz neesot pārākas par citām; un viņa bibliotēkā ir daudz grāmatu par Ķīnas un Japānas glezniecību, Āzijas dzeju un dzen filozofiju. Sešdesmito gadu darbiem raksturīgais “tukšums”, kaligrāfiskums deviņdesmitajos, ģeometrisku formu lietojums, kam Āzijas kultūrās ir kosmoloģiska nozīme, ir tikai dažas no pazīmēm, kas apliecina – Hoilenda daiļrade ir daudz sarežģītāka, nekā varētu domāt, vadoties tikai no ierastā diskursa par viņa saikni ar aizokeāna mākslu Amerikā.
Izstādes nosaukums, “Uztveres durvis”, ir aizgūts no izcilā dzejoļa “Debesu un elles laulība”, kuru sarakstījis angļu dzejnieks un mākslinieks Viljams Bleiks. Citējot dzejnieku: “Ja uztveres durvis tiktu attīrītas, viss cilvēkam parādītos tāds, kāds tas ir – bezgalīgs. Jo cilvēks ir noslēdzies tiktāl, ka pasauli skata vien caur šaurām plaisām savas alas sienās.”
Hoilends bija īsts nemiera gars un allaž turpināja izgudrot sevi no jauna, taču nebaidījās runāt par glezniecības “garīgumu”. Izstādes izkārtojums sešās telpās ir veidots, lai parādītu, ka mākslinieka skatiens bija vērsts gan “augšup”, gan “lejup”, dažkārt gluži burtiski, citkārt metaforiski. Izstādes kurators ir Filips Dods.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Rietumu Bankas Latvijas glezniecības kolekcijas izstāde “Laikmeta refleksijas”
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
28. aprīlis–28. maijs
Jānis Ferdinands Tīdemanis (1897–1964).
Tirgus skats.
20. gs. 20. gadi.
Audekls, eļļa.
Rietumu Bankas kolekcija. Publicitātes foto
No 28. aprīļa līdz 28. maijam Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA būs skatāma izstāde “Laikmeta refleksijas”, kas iepazīstinās ar Latvijas mākslinieku 20. gadsimta darbiem no Rietumu Bankas glezniecības kolekcijas.
Katrai mākslas kolekcijai ir savs vēsturiskais sākums. Rietumu Bankas kolekcija ir tikai nedaudz jaunāka par pašu banku, kam 2022. gadā apritēja 30 gadu, un tās var uzskatīt par vienaudzēm. Mākslas kolekciju veido gan Eiropas un Amerikas, gan Latvijas mākslinieku darbi. Šai izstādei izvēlēta tieši Latvijas mākslinieku 20. gadsimta gleznu izlase, jo tā atspoguļo sava laikmeta realitātes pārdzīvojumu un ir būtiska Latvijas mākslas vēstures daļa, kas uz neilgu laiku tagad pieejama publiski, jo ikdienā mākslas darbi atrodas bankas darba telpās.
Ainava un klusā daba ir vienas no populārākajām kolekcijas glezniecības tēmām, kas raksturo arī kultūrvidi. Mežu tāles, upes līči, jūras krasts un pilsētu skati, tāpat kā priekšmeti un ziedi spēj aktīvi paust radošās personības garu. Šie motīvi iedvesmojuši Konrādu Ubānu, Aleksandru Beļcovu, Ludolfu Libertu, Eduardu Kalniņu, Leo Svempu, Rūdolfu Pinni, Valdi Kalnrozi, Imantu Vecozolu un daudzus citus. Savukārt cilvēks visās savās izpausmēs vienmēr interesējis Jāni Ferdinandu Tīdemani, Jāni Pauļuku un Džemmu Skulmi. Saikne, kas vieno šos darbus, ir personiska un subjektīva, kā jau tas privātkolekcijās mēdz būt, kad pragmatiskie apsvērumi iet roku rokā ar iracionālu impulsu – patīk, un viss.
Izvēle akcentēt kultūras vērtības jubilejas reizē ir likumsakarīga – Rietumu Banka ir ilggadēja dažādu mākslas projektu atbalstītāja. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar banku īstenojis vairākas vērienīgas izstādes.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
Saruna ar Solvitu Kresi, Andru Silapēteri un mākslinieču duetu Skuja Braden
Mākslas centrā Zuzeum
28. aprīlī / plkst. 16.30
28. aprīlī plkst. 16.30 Mākslas centrā Zuzeum interesenti aicināti uz sarunu ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktori Solvitu Kresi, kuratori Andru Silapēteri un mākslinieču duetu Skuja Braden (Ingūna Skuja un Melissa D. Braden). Filozofa Igora Gubenko moderētā sarunā aicināsim mākslinieces un kuratores pārdomāt Venēcijas biennālē piedzīvoto un iezīmēt nākotnes plānus.
Mākslinieces kopā strādā vairāk nekā 20 gadus. 2022. gadā viņas kopā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratorēm Solvitu Kresi un Andru Silapēteri veidoja Latvijas paviljonu Venēcijas biennāles 59. Starptautiskajai mākslas izstādei. Izstādē “Tirgot ūdeni upes malā”, kas guva starptautisku kritiķu un apmeklētāju plašu atzinību, bija apskatāmi vairāk nekā 300 objekti – gan īpaši paviljonam veidoti darbi, gan pēdējo 20 gadu laikā tapuši objekti.
Šis personīgais jaundarbs pievērsās plūstošām robežām starp privāto un publisko telpu postsociālisma kontekstā, ko arvien iezīmē kvīru balsu apklusināšana, kā arī aktualizē porcelānu kā spilgtu laikmetīgās mākslas mediju.
Saruna notiek Mākslas centra Zuzeum izstādes “Porcelāna dzīres – ielūdz Kuzņecovi” pavadošo pasākumu programmas “Starp pagātni un nākotni. Porcelāns” ietvaros.
Saruna notiks latviešu valodā ar tulkojumu angļu valodā. Ieeja bez maksas, ar iepriekšēju reģistrāciju. Vietu skaits ierobežots.
Mākslas centrs Zuzeum
Lāčplēša iela 101, Rīga
Pirmā Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2023 izstāde
poļu mākslinieces Mihalinas Kacperakas izstāde “Vārīga vieta”
Izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
28. aprīlis–18. jūnijs
Mihalina Kacperaka (Michalina Kacperak, PL), no sērijas ‘’Vārīga vieta’’, 2021-2023
No 28. aprīļa līdz 18. jūnijam izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa” Intro zālē būs skatāma Rīgas Fotogrāfijas biennāles programmas NEXT 2023 (RFB – NEXT 2023) pirmā izstāde – poļu mākslinieces Mihalinas Kacperakas (Michalina Kacperak) izstāde “Vārīga vieta”. Tas būs personisks stāstījums par mākslinieces ģimenes pieredzi ar tēvu – alkoholiķi.
Izstādē “Vārīga vieta” jaunā poļu māksliniece Mihalina Kacperaka (1993) vētī savu personīgo pieredzi, kā vecākā no četrām meitām augot disfunkcionālā alkoholiķa ģimenē. Par iedvesmu viņai kalpo jaunākās māsas Zosjas, kurai tagad ir trīspadsmit gadu, drosme un izdoma. Zosja, radot sev drošu pasauli bīstamās mājās, ir pārvērtusi savu istabu košā patvērumā ar krāsainiem zīmējumiem noklātām sienām un piepildījusi to ar dažādu spilgtu materiālu konstrukcijām, un lellēm, figūriņām, rotaļlietām un spēlēm.
Šī istaba Kacperakai likusi saprast, ka Zosjas žesti atspoguļo viņas pašas pieredzi. Sākotnēji viņa vienkārši dokumentēja šo telpu, galvenokārt vēloties vienkārši samīļot savu bērnības “es”. Vēlāk māksliniece, pārveidojot uzietās kompozīcijas, sāka veidot pati savas instalācijas. Procesos sāka iesaistīties arī Zosja, un viņas kopā veidoja sava tēva portretus. Izstādē būs skatāmi gan uzņemtie fotoattēli, gan Kacperakas veidotās instalācijas, un arī kopā ar māsu radītie darbi.
Poļu fotogrāfe Mihalina Kacperaka nodarbojas gan ar dokumentālo, gan ar mākslas fotogrāfiju. Iepriekš viņa ir ieguvusi maģistra grādu filozofijā, bet pašlaik studē Lodzas Filmu skolā fotogrāfijas novirzienā. Kacperaka izmanto dažādas tehnikas, sākot no digitālās un analogās fotogrāfijas līdz kolāžām un arhīvu attēliem. Svarīgākā viņas darbu daļa veltīta personiskiem, sarežģītiem stāstiem, kas aktualizē tēmas, kas saistītas ar bērnību, atmiņām, sociālo atstumtību un identitāti plašā nozīmē.
Izstādes kuratore ir Rīgas Fotogrāfijas biennāles vadītāja Inga Brūvere.
Rīgas Fotogrāfijas biennāles programma NEXT – 2023 šogad notiks no 27. aprīļa līdz 23. jūlijam.
Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga
Marka Rotko oriģināldarbu jaunā ekspozīcija
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
No 28. aprīļa
28. aprīlī notiks Daugavpils Marka Rotko mākslas centra desmitgades svinību kulminācija - centrālais notikums – pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko oriģināldarbu jaunās ekspozīcijas atklāšanu un tikšanos ar mākslinieka ģimeni.
Dienas noslēgumā Rotko centra pagalmā uz lielās skatuves pirmo reizi Latvijā uzstāsies itāļu multimediju mākslinieks Alekss Braga (Alex Braga), piedāvājot skatītājiem konceptuālu audiovizuālu programmu “SPLEEN MACHINE LIVE”. Savu uzstāšanos mākslinieks fiksēs NFT formātā priekšnesuma gaitā. Unikālā darbu sērija būs pieejama stingri ierobežotā daudzumā, un pirmais eksemplārs tiks dāvināts Rotko centram, savukārt pārējos pēc priekšnesuma varēs iegādāties kolekcionāri.
Bet 28.aprīļa dienu ievadīs plkst. 11.00 publiskā diskusija starp mākslas ekspertiem Filipu Dodu un Semu Kornišu (Lielbritānija) “Iesakņota un izravēta: Džona Hoilenda māksla”; plkst. 14.00 apaļā galda diskusija “Rotko centrs uz desmitgades sliekšņa: iespējas un izaicinājumi”. Moderators – Toms Treibergs.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Adeles Bea Cipstes izstāde “Starp: impresijas par Abū Dabī”
Galerijā LOOK
Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2023 ietvaros
29. aprīlis–20. maijs
Adele Bea Cipste. “Tunelis (Abu Dabī)” no izstādes “Starp: impresijas par Abu Dabī”
No 29. aprīļa līdz 20. maijam Rīgas Fotogrāfijas Biennāles ietvaros galerijā LOOK būs skatāma Adeles Bea Cipstes izstāde “Starp: impresijas par Abū Dabī”. Izstāde ir refleksija par to, kas rada vietas sajūtu (sense of place) un kā indivīda piesaiste vietai mainās, laikam plūstot un jauniem atmiņu un pieredžu slāņiem veidojoties, pastāvīgas dzīves “starp” Rīgu un Abu Dabī kontekstā.
Izstādes uzsvars ir vietas pieredze, vizuālā saikne starp vietu un skatītāju, un jautājumi par starpkultūru izpratnes, identitātes un piederības tēmām, ko ierosina izstādītie darbi. Vienlaikus izstāde iztaujā, kā brīvprātīga emigrācija ietekmē cilvēka skatījumu uz vietu, mājām un izpratni par kultūridentitāti. Vai mājas ir vieta, ar kuru izjūtam visciešāko emocionālo saikni, vieta, kurā ir izdota cilvēka pase, vai vieta, kurā visbrīvāk iederamies, jo visvairāk to pazīstam un vislabāk saprotam tās kultūru?
Adele Bea Cipste (1998) ir Apvienotajos Arābu Emirātos dzīvojoša vizuālā māksliniece, kura galvenokārt lieto zīmēšanas un fotogrāfijas medijus. 2022. gadā viņa pabeidza mākslas bakalaura studijas Ņujorkas Universitātē Abū Dabī.
Galerija LOOK
Ģertrūdes iela, Rīga
FrostBite performance
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
29. aprīlis / plkst.20:00 – 30. aprīlis / plkst. 5:00
FrostBite, dizains: Sofija Frančeska Putniņa, 2023
29. aprīlī Kim? Laikmetīgās mākslas centrs kopā ar FrostBite komandu aicina uz stundu garu performanci un vakara programmas turpinājumā – sešu dj uzstāšanos. Ieejas biļetēs ievāktā naudas summa tiks novirzīta projekta dalībniekiem šajā citādi neapmaksātajā radošajā darbā.
FrostBite ir performatīvs akts par infantilām spēlēm, audzināšanu un lomu maiņām estetizētā visumā, kur naivums ir priekšrocība. Attēloti empātiju izraisoši varoņi, lomām mainoties starp nepilngadīgām un nobriedušām. Performance veidota pēc “mājas spēles” loģikas.
Trīs izpildītāji (+ “sakne”), šķiet, meklē aizrautību, iemiesojot dažādus cilvēka attīstības posmus: zīdainis, bērns, pusaudzis, pieaugušais.
Šie posmi tiek apzīmēti ar simboliskām ādas rētām, kas piemīt katram izpildītājam:
“Dieva acs” – radītāja enerģija – zīdainis
“Asara” - apziņas dāvana - bērns
“Spirāle” - traucējošā enerģija, kas apzīmē procesu - pusaudzis
“Virtulis” - gala produkts tā galīgajā formā - pieaugušais
Šiem tēliem nākas iestudēt vairākus apstākļus, kas rotē ap aprūpes objektu, kurš svārstās starp izpildītājiem un dīvaini deformētu upes sakni, kuru viņi izvēlējušies uzraudzīt kā savu bērnu.
Kamēr izpildītāji nemierīgi izfantazē arvien jaunas realitātes, lai varētu orientēties, dinamika starp viņiem nemitīgi pāriet jaunās dimensijās.
Rezultāts var darboties tikai tad, ja tiek pilnībā pakļauts maldiem.
FrostBite koncepcija, scenogrāfija, kostīmi un horeogrāfija: Jette Loona Hermanis un Anna Ansone; performatori: Jette Loona Hermanis, Anna Ansone, Krišjānis Elviks; Polimērmāla objekti un dizains: Sofija Frančeska Putniņa; Protēžu elementi: Martina Gofmane; Skaņa: Jette Loona Hermanis
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2, k1, Rīga
Ceļojošā laikmetīgās mākslas izstāde “Māksla uz riteņiem”
50 vietas visā Latvijā
Aprīlis,2023–Aprīlis, 2024
Mākslas centra NOASS un mākslas studijas “Fargefabrikken” (NO) ceļojošais laikmetīgās mākslas projekts – “Māksla uz riteņiem” uzsācis Latvijas tūri, kas laikā no 2023.gada aprīļa līdz 2024. gada aprīlim apceļos 50 vietas visā Latvijā.
“Māksla uz riteņiem” ir laikmetīgās mākslas projekts bērniem un jauniešiem, kas tapis sadarbībā ar 4 māksliniekiem no Latvijas un Norvēģijas – Evu Vēveri, Ūdu Bremnes, Jurģi Peteru un Zaharu Ze, ar mērķi veicināt laikmetīgās mākslas pieejamību reģionos, dodoties pie bērniem un jauniešiem visā Latvijā. Lai to izdarītu izveidota mobila, ceļojoša mākslas izstāde “Pa-pa-pa. Parādi man pasauli”, kā arī pavadoša tās izglītības programma ar 4 jauniem starpdisciplināriem, inovatīviem darbiem, kas izvietoti divos mikroautobusos.
Izstādes kuratore Sandra Ķempele stāsta: “Ar šo projektu vēlamies veidot pozitīvu priekšstatu par mākslas izstādes apmeklējumu, kas var būt radošs, aktīvs un iedvesmojošs piedzīvojums bērniem un jauniešiem, kā arī veicināt vizuālās mākslas pieejamību ārpus galvaspilsētas. Projekts “Māksla uz riteņiem” veido dialogu starp māksliniekiem un skolēniem, aktīvi iesaistot bērnus pašā mākslas darba radīšanas procesā, kā ārī runā par bērniem un jauniešiem aktuālām tēmām.”
Līdz vasaras sākumam projekts plāno apmeklēt vairāk kā 25 skolas dažādās Latvijas pilsētas Latgalē, Sēlijā un Vidzemē, tostarp Lielvārdes pamatskolu, Jēkabpils Valsts ģimnāziju, Ilūkstes Raiņa vidusskolu, Siguldas 1.pamatskolu, Valmieras Viestura vidusskolu, Daugavpils Vienības pamatskolu, Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija un daudzas citas. Gada otrajā pusē izstāde plāno viesoties arī Zemgalē un Kurzemē.
31 izstāde Rīgas Fotomēneša 2023 ietvaros
Rīgas Fotomēneša galerijā
1.–31. maijs
No 1. līdz 31. maijam norisināsies Rīgas Fotomēnesis, kur šogad visi fotogrāfi ir mākslīgā intelekta attēlu ģeneratori. 2023. gadā Rīgas Fotomēnesis pēta, kā mākslīgais intelekts (AI) vizuāli definē Latvijas identitāti. “Šajā projektā piedalās trīs mākslīgā intelekta attēlu ģeneratori, taču mani interesē nevis to tehnoloģiskās iespējas, bet gan izgudrotāju dotie priekšstati, stereotipi, aizspriedumi, ideoloģija,” saka projekta kurators Arnis Balčus. Fotomēnesis norisināsies speciāli šim notikumam izveidotā galerijā (Ģertrūdes ielā 64 (Avotu un Ģertrūdes stūrī)), kur visa maija mēneša garumā notiks 31 izstāde, tātad, katru dienu skatītāji tiks iepazīstināti ar kādu citu tēmu, kas atklāj Latvijas sabiedrību, kultūru, vidi, vērtības. Dažas no izstādēm tiks atklātas ar īpašām ekskursijām, pirmā no tām jau 2. maijā – Dr. Toma Ķenča ekskursija izstādē “Mākslīgā intelekta Latvija”, kuras ietvaros tiks atklāta tēma “Latvijas cilvēki”, aicinot no jauna skatpunkta palūkoties uz mūsu nāciju, vēsturi un tradīcijām digitālajā laikmetā.
Toms Ķencis ir zinātņu doktors, kultūras nacionālisma pētnieks, kas reizēm publicē mākslas kritikas. Viņš strādā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā kā vadošais pētnieks. Toma pētniecisko interešu loks sniedzas no buramvārdiem un senās baltu mitoloģijas līdz mākslas un zināšanu radīšanas jautājumiem vēlīnā sociālisma laikā.
Galerijas darba laiks – katru dienu no 14.00-20.00.
Rīgas Fotomēnesis 2023
Ģertrūdes iela 64 (Avotu un Ģertrūdes stūris), Rīga
Vizuālās mākslas, mūzikas, dzejas un prozas programma
“Drūmo meiteņu tumšās mākslas”
“Tēlniecības kvadriennāle Rīga 2024” ievadā
laikmetīgās mākslas zālē “TUR_telpa”
2.–13. maijs
No 2. līdz 13. maijam Rīgā, laikmetīgās mākslas zālē “TUR_telpa” Tallinas ielas kvartālā norisināsies “Tēlniecības kvadriennāle Rīga 2024” ievadprogramma “Drūmo meiteņu tumšās mākslas”. Īsas dienas, apmākušās debesis, nebeidzami meži, garas ziemas un sešas stundas gaismas. Drūmas priekšnojautas, deva pašironijas un humora, dusmas un melanholija, pirmatnējās sievišķības notis – “Drūmo meiteņu tumšās mākslas” ir vizuālās mākslas, mūzikas, dzejas un prozas programma, kas fokusējas uz latviešu mākslinieču aktuālo praksi. Programmā piedalās: Laimdota Malle, Brenda Jansone, Elīna Semane, Simona Ķīvite, Kristiāna Kārkliņa, Sarma Gabrēna, Ieva Stalšene, Ieva Melgalve, Ilya un Santa Hirša.
Programmas atklāšanā – 2. maijā plkst. 19.00 – par mūziku parūpēsies Sarma Gabrēna un Kristiāna Kārkliņa.
Izstāde skatāma no 3. maija līdz 13. maijam.
Dzejas un prozas lasījumi notiks 7. maijā plkst. 15.00; saruna ar māksliniecēm un mākslas kritiķi Santu Hiršu paredzēta 10. maijā plkst. 19.00.
Laikmetīgās mākslas zāle “TUR_telpa”
Tallinas iela 10, Rīga
Laimas Dabertes izstāde “Atrastais laiks”
Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2023 ietvaros
Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā izstāžu telpā “Pilot”
3. maijs–15. jūlijs
Tereza Faleiru. ‘‘Bez nosaukuma‘‘, tills, 2020
Lai veicinātu izpratni par kuratora devumu un attīstītu kuratora profesiju Latvijā, Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas kuratoru programmu uzsāka programmu – konkursu, kas dod iespēju savas spējas demonstrēt Latvijas jaunajiem kuratoriem.
NEXT 2023 “Jaunais kurators!” balvu ieguva Laima Daberte ar izstādi “Atrastais laiks”, kas iekļauta "NEXT 2023” programmā un ir skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā izstāžu telpā “Pilot” no 3. maija līdz 15. jūlijam. Tajā viņa kopā ar Latvijas māksliniekiem Kristapu Freimani un Armandu Andži un portugāļu mākslinieci Teresa Faleiro aplūko cilvēka atmiņām raksturīgu tendenci – vietas un telpas uztveres interpretāciju dažādos veidos, izejot no indivīda līdzšinējās pieredzes, tā brīža sajūtām, domām vai to iztrūkuma.
Ar asociācijām, domām, pat ķermeniskām sajūtām var definēt ielas, laukumus, veselas pilsētas un dabas ainavas, un tādējādi veidojas sajūtu kolekcijas un atmiņu kartes, kuras nēsājam sev līdzi un piedzīvojam atkal no jauna.
Konkursa “Jaunais kurators!” uzvarētāju noteica starptautiska žūrija: kurators, mākslinieks, kritiķis un kuratoriālās platformas “Publics” mākslinieciskais vadītājs Pols O’Nīls (IE), Somijas Laikmetīgās mākslas muzeja “Kiasma” kolekcijas galvenā kuratore, PhD Sāra Haklina (FI), Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore un kuratore Solvita Krese (LV), mākslas zinātniece un kuratore, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore Antra Priede (LV) un Rīgas Fotogrāfijas biennāles vadītāja un programmas kuratore Inga Brūvere (LV).
Laima Daberte (1991) ir beigusi arhitektūras studijas Rīgas Tehniskajā universitātē, kā arī ieguvusi bakalaura grādu tēlniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā un ieskatu fotogrāfijā paplašinājusi ISSP skolas ievadkursā. Līdz šim viņa jau ir piedalījusies vairākās izstādēs, projektos un simpozijos. Pašlaik apgūst kuratora specializāciju Latvijas Mākslas akadēmijā.
LMA eksperimentālā izstāžu telpa “Pilot”
Vāgnera iela 5, Rīga
Izstāde “Viktorijas laika porcelāns”
Liepājas 17.–19.gs. interjera muzejā
3.maijs–1.oktobris
Tase un apakštase. Gliemežvāks. Gārdenera Porcelāna manufaktūra (?). 1800–1825. Porcelāns, liets, virsglazūras lustras un zelta klājums. Foto: Gvido Kajons
No 3. maija līdz 1. oktobrim Liepājas 17.–19. gadsimta interjera muzejā būs skatāma izstāde “Viktorijas laika porcelāns”, kur būs aplūkojami Anglijas, Vācijas, Francijas un Krievijas impērijas porcelāna izstrādājumi no Zuzānu kolekcijas.
Anglijas karaliene Viktorija tronī pavadīja 63 gadus un tieši viņas valdīšana ir iegājusi vēsturē kā Viktorijas laikmets. Viktorija par karalieni tika kronēta 1838. gada 28. jūnijā. Karalienes Viktorijas ēra bija ilgstošs Anglijas pārticības un bagātības laiks, kurā strauji attīstījās tirdzniecība, rūpniecība, zinātne, izglītība un kultūra.
Porcelāna izstrādājumi jau kopš 18. gadsimta beigām bija neatņemama sastāvdaļa interjeru dekorā, visgreznākajiem priekšmetu eksemplāriem atrodoties aristokrātu mitekļos. Tomēr, sākot ar 19. gadsimtu, porcelāns kļūst pieejams arī muižniekiem, tirgotājiem un turīgajiem pilsētu iedzīvotājiem, šī laikmeta mākslai raksturīgam esot spilgtam eklektismam un visdažādākajiem iedvesmas avotiem.
Industriālā revolūcija un straujā mehanizācija rosināja pretreakciju mākslas pasaulē. 19. gadsimtā sāk attīstīties dabas formu izmantošana dekoratīvajā mākslā, kura savu apogeju sasniedz Art Nouveau stila attīstībā gadsimta beigās.
Arī porcelāna mākslinieki aizvien vairāk izmanto augu un ziedu motīvus, savos darbos pievēršoties tieši interjerā esošajiem priekšmetiem. Neorokoko ietekme atstāj iespaidu ne tikai uz apgleznojumiem, bet arī priekšmetu formām. Vairākas porcelāna rūpnīcas visā Eiropā šajā laikā ražo un izstādē būs aplūkojamas īpaši dabas motīvu atveidojoši servīžu priekšmeti – rožu, augu lapu atveidu, ziedu un gliemežvāku formā.
Deviņpadsmitajā gadsimtā gan augstajā, gan lietišķajā mākslā populārs kļūst arī sadzīves žanrs, kurš visvairāk izpaužas tieši jaunu porcelāna figūriņu formu un sižetu izstrādē. Populāras kļūst figūras, kuras attēlo mirkļus no ikdienas dzīves. Krievijas Impērijas privātajās fabrikās top gluži vai amizanta rakstura figūriņas, kuras attēlo sievietes rīta tualetes un citu higiēnas procesu darbībās – griežot nagus, ķerot blusas vai pat nokārtojoties naktspodā.
Liepājas 17.–19. gadsimta interjera muzejs
Kungu iela 24, Liepāja
Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās Komunikācijas un Kustība. Attēls. Skaņa.
1. kursa studentu izstāde “Raksta atsevišķi’’
Tallinas ielas kvartāla “Projektu mājā”
3.–10. maijs
No 3. līdz 10. maijam Tallinas ielas kvartāla “Projektu mājā” būs iespēja izvērtēt topošo mākslinieku ambīcijas jeb apskatīt Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās Komunikācijas un Kustība. Attēls. Skaņa. 1. kursa studentu pirmo kopīgo izstādi “Raksta atsevišķi’’.
“Raksta atsevišķi” aicina domāt par vērtībām un to maiņu. Par būtisko un maznozīmīgo. Par vienkāršo un daudznozīmīgo. Par jauno un novecojušo. Par visu un neko.
Tallinas ielas kvartāla “Projektu māja”
Tallinas iela 10, Rīga
Latvijas Teksilmākslas asociācijas dižizstāde “Parāde”
Dundagas pilī
4. maijs–3. septembris
4. maijā Dundagas pilī, svinot vērienīgus Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas svētkus, tiks atvērta Latvijas Teksilmākslas asociācijas dižizstāde “Parāde”, kas būs skatāma līdz 3. septembrim. Izstādē piedalās 41 autors ar 55 darbiem:
Barbara Ābele, Kristīne Andersone, Ilma Austriņa, Jānis Bankovičs, Lilita Bauģe, Irisa Blumate, Ruta Bogustova, Anita Celma, Austra Celmiņa-Ķeirāne, Andra Dīriņa, Mariya Glinska, Dace Grīnberga, Elīna Ģībiete, Hele, Inese Jakobi, Diāna Janušone, Terēza Juškus, Jekaterina Kovalenko-Gromova, Ginta Kristjansone, Andra Kurzemniece, Mārīte Leimane, Skaidrīte Leimane, Ruta Linīte, Elīna Lūsis Grīnberga, Ance Markovska, Kristīne Meļņika, Edīte Pauls-Vīgnere, Krista Elizabete Pupura, Maija Purgaile, Kate Putniņa, Antra Saliņa, Reina Semule, Annele Slišāne, Ingrīda Sūna, Laura Ščedrova, Madara Ščeglova, Zane Ulmane, Ilona Valaine-Blekte, Zane Vizule-Jakobsena, Maija Začeste, Ērika Zutere.
4. maijā plkst. 16.00Dundagas pilī būs pianista Reiņa Zariņa jaunā koncertprogramma “Mūsu dziesmas”, kas tapusi īpaši šai dienai un vietai. Pēc koncerta tikšanās ar komponistiem Georgu Pelēci, Andreju Selicki un pianistu Reini Zariņu.
Raksturojot koncerta programmu, Reinis Zariņš raksta: “Šīs programmas galvenie varoņi ir latviešu tautasdziesmas un komponists Georgs Pelēcis. Tautasdziesmas tāpēc, ka mums tās ir skaistas un stipras, un atgādina, kas mēs esam un kas spējam būt.” Pelēcim veltītajā programmas daļā būs dzirdamas vienpadsmit no nesen pirmatskaņotajām 24 Kaprīzēm, kā arī skaņdarbs “Plaukstošais jasmīns” Reiņa Zariņa klavieru versijā.
Kriša Salmaņa personālizstāde “Rūgts”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
5. maijs–11. jūnijs
Krišs Salmanis. “Visurgājējs”, audums, 11x10cm, 2023
No 5. maija līdz 11. jūnijam Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāma Kriša Salmaņa personālizstāde “Rūgts”.
Konceptuāli skaidra, formās lakoniska un saturiski asi precīza, Kriša Salmaņa jaunākā personālizstāde iezīmē beznostalģisku un reizē estetizētu (aiz)gājušās, bet apziņā un mentalitātē nekur-tālu-neaizgājušās varas kritisku skatījumu. Izaicinot (pop)kultūrā iekavējušos tendenci flirtēt ar par slikti-labu gaumi uzskatīto postpadomju estētiku un naratīvu, Salmaņa izstāde ir bezsajūsmas ironija par nesenās pagātnes reliktiem – šodienas fiziskajām un intelektuālām “drupām”. Tā ir emocionāls, neizpratnes un rūgtuma pilns stāstījums tiem, kas to spēj, vēlas vai ir gatavi nolasīt.
“Šī izstāde sakārtojās pāris stundu laikā, sākot ar 2022. gada 31. decembra vienpadsmitiem vakarā. Līdz rītam vairums darbu bija skaidri. Laikam jau bija krājušies.
Vienmēr esmu uzskatījis, ka esmu laimīgs. Man ir laimējies piedzimt tādā vietā un laikā, lai varētu mierīgi gūt labu izglītību, rast domubiedrus, darbu un atpūtu. Ar padomju dzīvi saskāros tieši tik, lai saprastu, kā mums ir veicies, no turienes izkļūstot. Runas par padomju mantojumu uztvēru kā vecu cilvēku gaušanos.
Pandēmijas laikā, ilgstoši uzturoties laukos, sāku ievērot balto ķieģeļu graustus, kas plok tīrumos, muižu kompleksos, ceļu krustojumos. Un sapratu, ka mans padomju mantojums ir estētiskās attīstības traucējumi. Grausti man šķiet tik normāla lauku sastāvdaļa, ka tiem pat nepievēršu uzmanību. Šī atjauta ļāva saprast līdz tam uz nabadzības atbildību noveltos plastmasas logus jūgendstila ēkās un riģipša arkas blokmāju dzīvokļos. Padomju mantojums ir arī dzīve simbolu pasaulē. Vieni liek ziedus pie pieminekļiem, kurus otri pēc tam nojauc. Kad nežēlīga un asiņaina gada noslēgumā vieni turpina priecāties pēc Maskavas laika un otri stundu vēlāk šauj pa ukraiņu bēgļu traumām, tad nākas atzīt, ka mūsu vaina ir dziļāka par tīri estētisku,” stāsta Krišs Salmanis.
Izstādes kuratore ir Zane Onckule.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela2-K1, Rīga
Izstāde “Filips Pīlekers Kim? Laikmetīgās mākslas centrā”
5. maijs–11. jūnijs
Nam Hai Art Design Company un Filips Pīlekers, 2023
No 5. maija līdz 11. jūnijam Kim? Laikmetīgās mākslas centrā piedāvā Filipa Pīlekera (Philip Pilekjær) radītu jaunu digitālu videodarbs, kas būs skatāms gan tiešsaistē, gan izstāžu telpā. Tas atdarina populāro YouTube žanru, kas pazīstams kā “lo-fi” un kurā jau esoši klipi no multiplikācijas filmām, nereti japāņu anime, tiek izmantoti kā vizuālais materiāls garām pleilistēm ar mierīgu mūziku, kas paredzēta kā fons citām aktivitātēm, piemēram, lasīšanai vai mācībām.
Lai video izskatītos pārliecinoši, Pīlekers YouTube kanālam un ierakstu kompānijai The Jazz Hope Cafe, kas specializējas lo-fi mūzikā, kā arī Hanojā bāzētajai animācijas studijai Nam Hai Art Design Company pasūtīja jaunu video, kurā attēlota izdomāta aina no Kim?, sniedzot iespēju uz šo institūciju paraudzīties citādāk – burtiski kā uz multfilmu.
Filips Pīlekers (1988) ir mākslinieks un žurnāla PROVENCE redaktors. Pēdējos gados viņa darbi ir tikuši izstādīti Sang Hipolyt (Berlīne), XYZ collective (Tokija), The Downer (Berlīne), Longtang (Cīrihe), Silberkuppe (Berlīne), Kunsthal Charlottenborg (Kopenhāgena) u.c.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela2-K1, Rīga
Ukrainas mākslinieku izstāde “Ikonas uz munīcijas kastēm”
Lūznavas muižā
līdz 10. maijam
Līdz 10. maijam Lūznavas muižā skatāma izstāde “Ikonas uz munīcijas kastēm” (Ukraina). Izstādē apskatāmas 19 ikonas, ko uz munīcijas kastēm gleznojuši Ukrainas mākslinieki no Kijivas – gleznotāja un grāmatu ilustratore Sofija Atlantova (Sofia Atlantova) un mākslinieks, rakstnieks, mākslas pētnieks Oleksandrs Klimenko (Oleksandr Klymenko, radošais pseidonīms Olaf Klemensen).
Lai pārdzīvotu kara šausmas jau 2014. gadā, kad sākās Krievijas agresija pret Ukrainu, Oleksandrs Klimenko sāka gleznot kanoniskas pareizticīgo ikonas – Dieva klātbūtnes, gaismas un cerības zīmes cilvēkiem. Iepriekš daudz darbojies sakrālās sienu glezniecības jomā, Oleksandrs Klimenko pārgāja uz “kara ikonu” glezniecību – svēto tēliem, ko dāvāja Donbasa aizstāvjiem. Konflikta reģionā, viesojoties vienā no bataljoniem, mākslinieks pamanījis, ka munīcijas glabāšanai paredzēto koka kastu vāks un apakšas konstrukcija ir ļoti līdzīga ikonu apgleznošanai izmantotajiem paneļiem. Atvedis vienu kasti uz Kijivu, viņš uzgleznoja pirmo “kara ikonu” – Dievmāti ar bērnu. Ikonas uz munīcijas kastēm parāda arī daļu no kara realitātes – uz to raupjās, negruntētās virsmas redzamas sitienu, laupīšanas un nošaušanas pēdas.
Koka kastes, kurās glabā munīcijas jostas, transporta granātas un raķetes cilvēku iznīcināšanai, demonstrē nāvi. Ikona ir nāves pretstats. Kristus, Dievmātes vai svēto tēli veltīti dzīvei. Kara pieredzes transformācija ikonu radīšanas gaitā izvērtās par vēlmi atvērt acis tiem, kas karu Ukrainā uzskata par tālu, vairāk virtuālu nekā reālu parādību. Ikonu gleznošana uz munīcijas kastēm nozīmē dzīvības uzvaru pār nāvi.
Izstāde “Dažādība metālā”
Kultūras centrā “Iļģuciems”
līdz 14. maijam
Līdz 14. maijam Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems” skatāma TLMS “Zīle” izstāde “Dažādība metālā”, kas parāda kā vienkāršs un reizēm neviena neievērots tērauda stienis, armatūras gabals vai kāda metāla atgriezums var tikt izmantots lietderīga un skaista priekšmeta veidošanā. Izstādes objekti ataino metāla dažādo pielietojumu ikdienas priekšmetu veidošanā un tā spēju pārtapt no vienas formas citā, detaļām savstarpēji savienojoties un radot kopēju ansambli viena vai vairāku priekšmetu kopumā. Izstādes priekšmetos var saskatīt to autoru atšķirīgos rokrakstus, skatījumu uz izmantotā materiāla piedāvātajām dažādu formu un pāreju veidošanas spējām, kā arī uz atsevišķo detaļu un materiālu savstarpējo sinerģiju – kur savienojas gan metāli, gan citi mums pazīstami materiāli.
Izstādē eksponēti TLMS “Zīle” dalībnieku darbi, kas veidoti aktīvā mācību procesā pie meistara un studijas vadītāja Jāņa Pūces.
Kultūras centrs “Iļģuciems”
Lidoņu iela 27, Rīga
Ilses Krūkles gleznu un Ilzes Apines vitrāžu izstāde “Būt”
Salaspils botāniskā dārza oranžērijā
līdz 20. maijam
Foto: Dmitrijs Suļžics
Līdz 20. maijam Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā Salaspilī skatāma izstāde “Būt”, kurā izliktas mākslinieču Ilses Krūkles gleznas un Ilzes Apines vitrāžas.
Izstādē “Būt” māksliniece Ilse Krūkle rāda pēdējos divos gados tapušās gleznas. Daļa no gleznām pagājušā gada vasarā bija apskatāmas Dobeles pilī, un tām pievienojušās māksliniecei pavisam jaunā, impresionisma tehnikā radītas gleznas un jauni eksperimenti fonos ar kodinātām un tonētām zelta un sudraba lapiņām. Ieraugāmas atsevišķas darbu sērijas, kuras stāsta par botāniski līdz precīzumam izstrādātiem ziedu portretiem, par dabas skaistumu, par greznuma un vienkāršuma līdzās pastāvēšanu un mijiedarbību, neskaitāmiem tehniskajiem eksperimentiem un to savstarpējo komunikāciju gleznās.
Stikla māksliniece Ilze Apine, lai gan jau padsmit gadus strādā ar stiklu, ir Latvijas mākslas cienītājiem jauna māksliniece, jo pirms atgriešanās Latvijā daudzus gadus dzīvoja Islandē. Šī būs viņas otrā izstāde Latvijā. Mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, vērtējot vitrāžas, ir teikusi, ka vitrāžai piemīt absolūtā mainība, jo to krāšņums ir atkarīgs no gaismas, mitruma, apkārtējās vides. Salaspils botāniskā dārza oranžērija ir ideāla vieta vitrāžām, jo sienas ir viens vienīgs stikls un caur vitrāžām plūstošās gaismas padara oranžērijas augus vēl eksotiskākus un noslēpumainākus.
Salaspils botāniskā dārza oranžērija
Miera iela 1, Salaspils
Andra Eglīša gleznojums
Latvijas Nacionālās operas Lielajā zālē
Latvijas Nacionālās operas Lielajā zālē uzstādīts jauns, unikāls lielformāta mākslas darbs – Andra Eglīša gleznojums, kura idejas pamatā ir dabas un kultūras, iztēles un realitātes, abstrakcijas un priekšmetiskuma, materiālā un nemateriālā attiecības. Simt divdesmit kvadrātmetru lielais gleznojums ir iemontēts Lielās zāles dzelzs priekškarā, un turpmāk to varēs apskatīt Latvijas Nacionālās operas apmeklētāji. Gleznojums tapis ar mecenāta Jāņa Zuzāna atbalstu.
“Šo projektu īstenojām, iedvesmojoties no Vīnes Valsts operas parauga. Ir patiess prieks atkal sadarboties ar vienu no mūsdienu izcilākajiem latviešu gleznotājiem Andri Eglīti, kura pirmais darbs mūsu opernamā bija scenogrāfija Jāņa Kalniņa operai “Hamlets”, tostarp astoņi fascinējoši lielformāta gleznojumi,“ stāsta Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Egils Siliņš.
“Gleznojums iecerēts kā dinamiska, iztēli rosinoša kompozīcija, kurā ir nolasāma gaismas un telpas atmosfēra, kā arī formu un apjomu dinamika. (..) Sižetiski gleznojums balstās darbu ciklā “Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi. Aļģes”, kura pamatā ir poētiski pētnieciska mijiedarbošanās ar aļģēm, tās izmantojot gan kā vizuālu tēlu, gan arī kā glezniecības un tēlniecības materiālu. Aļģes mani fascinēja ar savu īpatnējo pirmatnējo formu un attēlu veidošanas potenciālu, radot iztēli rosinošas asociācijas un mudinot tām atbildēt ar glezniecības valodas žestiem. Procesa gaitā aļģes tika pētītas, tvertas uz audekla, kaltētas, veidotas, apgleznotas... Nākamajā darba stadijā no aļģēm tika veidotas abstraktas ainavas ar specifisku gaismu un atmosfēru. Viens no vizuālās izteiksmes līdzekļiem ir arī dzelzs priekškara rāmis, tam veidojot kompozicionālas attiecības ar gleznojumu. Gleznojuma toņu, krāsu un formu dinamika veidota kontrastējošās bet savstarpēji papildinošās attiecībās, gan ar operas zeltaini krāšņo interjeru, gan dzelzs priekškara rāmja robustumu,” savu gleznojumu raksturo Andris Eglītis.
Tuvākie koncerti, kuru skatītājiem būs iespēja skatīt Andra Eglīša gleznojumu, būs Kurta Veila mūzikas programma kabarē noskaņās “Tāda ir dzīve…” 6. maijā un pasaulslavenā amerikāņu baritona Tomasa Hempsona koncerts 10. maijā. Abi koncerti notiks ar nolaistu dzelzs priekškaru, veidojot īpašu akustiku kamermūzikas atskaņošanai. Gleznojums būs skatāms arī pirms atsevišķām operas un baleta izrādēm.
Latvijas Nacionālā opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Latgales vēstniecība GORS konkursā aicina pieteikt izstādes 2024. gadam
Pieteikšanās līdz 22. maijam
Latgales vēstniecība GORS izsludinājis izstāžu projektu konkursu GORS Mākslas galerijā skatāmajām izstādēm. Projektu konkursā aicināti piedalīties gan mākslinieki, gan izstāžu kuratori vizuālās mākslas, dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina jomā, piedāvājot grupu vai personālizstādes, kuratora veidotas u. c. izstādes. Pieteikumi konkursā tiek pieņemti līdz 22. maijam.
Šis gads GORS Mākslas galerijā sākās ar apcerīgo, bet spēcīgo kuratora Guntara Gritāna un mākslinieka Jāņa Šneidera veidoto izstādi “Maraņasati. Latgales māju stāsti”, Intas Rukas fotoizstādi “Zem tām pašām debesīm”. Keramiķa Daiņa Pundura darbu sērijas “Lielo dzīvnieku gaidot” un “Vāzes invazīviem ziediem” atklāja koncertzāles jubilejas pasākumu ciklu “10 kā 1”.
GORS Mākslas galerijā 2024. gadā plānotas piecas līdz sešas izstādes, vienas izstādes apskatei paredzot aptuveni divus mēnešus.
Plašāka informācija par izstāžu projektu konkursu šeit.
Latgales vēstniecība GORS
Pils iela 4, Rēzekne
Pētera Taukuļa izstāde “Savienojumā ar sevi”
Aspazijas mājā Jūrmalā
līdz 25. maijam
Pēteris Taukulis. Savienojumā ar sevi. 2023. Jaukta tehnika. 40 x 30 cm
Līdz 25. maijam Aspazijas mājā skatāma gleznotāja Pētera Taukuļa darbu izstāde “Savienojumā ar sevi”. Ar šo izstādi noslēgsies 28 gadu cikls Pētera Taukuļa dzīvē, kura laikā mākslinieks centies rast iekšējo mieru, un tas beidzot ir izdevies: “Pirms 30 gadiem es to uz īsu brīdi ieguvu, tad pazudēju un ilgi meklēju. Manos darbos tās sejas gleznotas kā pašportreti. Bet tad cilvēki sāka teikt, ka saskata vienā līdzību ar savu mammu, otrā ar brālēnu vai kaimiņu. Es sāku skatīties un arī ieraudzīju citus cilvēkus, kuri manī atspoguļojās. Tā bija refleksija.”
Pētera Taukuļa izstādei “Savienojumā ar sevi” izvēlētie darbi tapuši autortehnikā – kompozīcijas ekspresīvā krāsu gammā veidotas, apvienojot dažādus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, ar interesantiem tehniskiem risinājumiem. Izstādes kuratore Ieva Trillo Pēteri Taukuli, kurš lieliski pārvalda arī klasiskās glezniecības metodes, raksturo kā patiesu brīvmākslinieku: “Es neredzu, ka viņam ir bremzes, robežas. Viņš ir pilnīgi brīvs savās radošajās izpausmēs. Šajā izstādē iekļautie darbi atklāj viņa radītās mākslas savdabību, neparastumu.”
Aspazijas māja
Z. Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala
Ērika Apaļā personālizstāde “Pastkaste Nr. 12”
Galerijā 427
līdz 27. maijam
Līdz 27. maijam galerijā 427 skatāma Ērika Apaļā personālizstāde “Pastkaste Nr. 12”. Mākslinieka vērienīgā izstādē, kas piedāvāja līdzšinējās darbības pārskatu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā 2020. gada sākumā, apmeklētāji varēja iekāpt gleznu sērijā “Atmiņu priekšmets”, kurā Apaļais veidoja attēlu modeļus, mēģinot izprast autobiogrāfisko tēlu nozīmes – gleznas darbojās kā psihes kartējumi, kuros iesūkusies mākslinieka izziņas gaita. “Atmiņu priekšmets” gleznās Apaļais atklāja, ka tēls kā atmiņas objekts ir konstrukcija, ko iespējams gleznieciski abstrahēt, mīkstinot tēliem piesaistīto pieredžu nozīmes.
“Pastkarte Nr. 12” piedāvā iespējas jaunām atklāsmēm, kā attiekties pret atmiņu objektiem pēc tam, kad to nozīmes tikušas kritiski iztaujātas, pārvietojoties no tēlu relativizēšanas uz pieredzi, kurā atmiņu objekti ir transformējušies caur to apzināšanās stāvokļiem. Sērijās attēlotie ģimenes personāži (mamma, tētis un māsa) atrodas dinamiskās attiecības, kas paver jaunu mijiedarbību iespējamību un atvērtu lauku savienojumiem un pieredžu papildinājumiem.
Galerija 427
Stabu iela 70, Rīga
Ilzes Laizānes personālizstāde “Atver acis”
mākslas galerijā “Bazar’t”
līdz 31. maijam
Līdz 31. maijam mākslas galerijā “Bazar’t” skatāma mākslinieces Ilzes Laizānes personālizstāde “Atver acis”. Izstādē skatītāju vērtējumam tiek sniegti pēdējā gada laikā tapušie darbi. Ilzes Laizānes gleznas ir simboliskas, figurālās kompozīcijas, aiz kuru ārējā skaistuma slēpjas kāds patiess stāsts, noslēpums. Māksliniece turpina savu iesākto reālisma virzienam, kur viņa rada glezniecības darbus vieglā gaisīgā eļļas tehnikā. Sižetiski māksliniece glezno sievietes karalienes, kā arī šo spēcīgo sieviešu pasauli, viņu mājdzīvniekus, ceļojumus, pilis un dabu ap viņām.
Savos gleznojumos autore pauž emocijas, transformējot tās gatavās gleznās, balstoties uz no vis apkārtesošās dabas esamības bezapziņas vēstījumu. Jaunrades procesā tieši daba ir iedvesmas avots. Tēli, kuru raksturs ir lirisks, poētisks, pakārtoti krāsai, ritmam un vīzijai. Tie tiek demonstrēti nevis kā reāli, bet gan kā mitoloģiskas, simboliskas būtnes, kurām ir cieša saistībā ar dabu, kaut arī nozīmīga paliek autores sapņu iztēles loma. Attēlotas ne tikai ar redzi uztveramas lietas, bet tai radīti arī nereāli tēli, kuri ar savu formu un apjoma smalkajām detaļām mēģina sazināties ar skatītāju. Darbi izpildīti eļļas tehnikā, kas apvienota ar zīmējumu.
Mākslas galerija “Bazar’t”
t/c “Mols” 2.stāvs, Krasta iela 46, Rīga
Dāvja Ozola izstāde “Reibums”
Valmiermuižas alus vēstniecībā, Rīgā
līdz 4. jūnijam
Dāvis Ozols. Pilsēta, 2023, akvarelis, 24x24 cm
Līdz 4. jūnijam Valmiermuižas alus vēstniecībā Rīgā, skatāma Dāvja Ozola jaunāko darbu izstāde “Reibums”.
Reibums ir stāvoklis, kas var būt apburošs, vilinošs kā arī biedējošs. Šajā izstādē Dāvis Ozols (1992) pēta apreibuma tēmu, radot 11 gleznu sēriju spilgtās iztēles interpretācijās. Sapņainas ainavas, zari un krūmi, aiz kuriem samanāmi pils mūru motīvi. Ieniršana dzintara krāsas visaptverošajā rokā, kas satver alus glāzi karstā pavasara dienā. Katrs darbs piedāvā unikālu skatījumu par apziņas mainīgo dabu. Ar šiem darbiem Dāvis aicina skatītāju izpētīt sarežģītās emocijas un sajūtas, kas pavada apreibuma stāvokli, vai tā būtu pirmā skūpsta eiforija vai miglaina nostalģija pēc garas nakts, kas pavadīta kopā ar draugiem. Gleznās ir iemūžināts mirklis laikā, taču tajās ir arī norādes uz atmiņas un uztveres nenotveramību, it kā skatītājs pasauli redzētu caur objektīvu, kas ir gan neskaidrs, gan saasināts daudzslāņainā krāsu klājumā. Darbu dinamiskā uzbūve un kaleideskopam līdzīgie attēli pārceļ mūs vietā, kur pašreizējā mirkļa iespaids pārvēršas par sirreālu un atdzīvinošu piedzīvojumu.
“Katram projektam veidoju darbus, kas atbilst vietai, kur tie tiek izstādīti. Šobrīd strādāju eļļas un akvareļu tehnikās ar pāris darbiem un interesi arī keramikā. Katrā tehnikā mani uzrunā mijiedarbība starp klasiskajiem gleznošanas paņēmieniem un tehniski ‘nepareiziem’ savienojumiem. Piemēram, gleznošana ar eļļas krāsām un to jaukšana ar pūšamajām alkīda krāsām utml. Kopumā skatoties uz darbiem novēroju tendenci atveidot pieredzes savādo raksturu, kas atrodas eksistenciālās šausmās par sevi pašu, vienlaicīgi apbrīnojot maģiskos dzīves momentus, kad laiks uz brīdi apstājās un ir iespējams iemūžināt iespaidus reibinoši saldā mirklītī – gleznā,” stāsta Dāvis Ozols.
Izstādes kuratore: Agnese Čemme.
Valmiermuižas alus vēstniecība
Aristida Briāna iela 9A, Rīga
Sanitas Ābelītes izstāde “Etīdes”
stikla galerijā “4metri”
līdz 4. jūnijam
Līdz 4. jūnijam stikla galerijā “4metri” pie Latvijas Laikmetīgās keramikas centra Daugavpilī skatāma Sanitas Ābelītes izstāde “Etīdes”.
Keramiķe Sanita Ābelīte par savu radošo darbu stāsta: “Savu darbnīcu un patstāvīgu darbošanos iesāku ar krāsns iegādi gadu pēc akadēmijas beigšanas. Tā bija apzināta izvēle — pagrieziena punkts. Darbnīca ir vieta, telpa, kur var netraucēti darboties, tajā ir apstākļi un visi priekšnosacījumi jaunu darbu radīšanai. Turpinu iepazīt materiālu un arī sevi. Tas ir nebeidzams process un tāpēc arī tik interesants. Mani aizrauj dažādie keramikas apdedzināšanas veidi, materiālu daudzveidība, ko piedāvā keramikas pasaule. Daba, ceļošana, satiktie cilvēki ir tas, kas mani iedvesmo.”
Izstādē skatāmas Sanitas Ābelītes māla etīdes mazās un lielās formās. Etīdes jeb studijas ir nelieli mēģinājumi, vingrinājumi ar materiālu un tehniku, kas veido porcelāna un māla stāstus.
Stikla galerija “4metri”
Hospitāļu iela 8, Daugavpils
Kristīnes Šimpermanes izstāde “sauc mani par KAISMI...lūdzu...”
Kuldīgas vecajā rātsnamā
līdz 4. jūnijam
Kuldīgas vecajā rātsnamā līdz 6. jūnijam skatāma Kristīnes Šimpermanes izstāde “sauc mani par KAISMI...lūdzu...”, kurā no baltā māla tapuši septiņi gaismas ziedi. Ierosme lampu formām, krāsām un gaismām rasta dabā, īpaši peldēs Ventā visos gadalaikos.
Kristīne Šimpermane darbojusies dažādās mākslas jomās, šobrīd vairāk pazīstama kā rotu dizainere, viņas darbnīcā top arī trauki.
Kuldīgas vecis rātsnams
Baznīcas iela 5, Kuldīga
Fotomākslinieces Aleksandras Čudnovskas izstāde “Vīzijas”
Bauskas muzejā
līdz 4. jūnijam
Līdz 4. jūnijam Bauskas muzejā skatāma fotomākslinieces Aleksandras Čudnovskas izstāde “Vīzijas”. Izstādē eksponēti dažādu stilu un žanru darbi, kuru pamatā ir autorfotogrāfijas. Tas ir eksperiments, kurā, caur autores īpašo redzējumu, apvienoti dažādi fotomākslas virzieni.
Veidojot darbus, fotogrāfijas tiek apgleznotas ar krāsām, zīmētas ar pasteļiem vai zīmuļiem, apstrādātas ar lakām. Reizēm var būt veidota apdare ar dekoratīviem materiāliem, piemēram zeltījums. Atsevišķiem portretiem tiek izmantota scenogrāfija – kostīmi, seni interjera un lietišķās mākslas priekšmeti.
Visus šos materiālus Aleksandra ir krājusi daudzus gadus, apceļojot dažādas valstis, pilsētas, apmeklējot izstādes un muzejus. Šādi autore veido savu, sev vien raksturīgo foto pasauli. Lielākā fotodarbu daļa šajā izstādē tiek demonstrēta pirmo reizi.
Bauskas muzejs
Kalna 6, Bauska
Panevēžas starptautiskā keramikas simpozija kolekcijas izstāde “Drošā nedrošība”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
līdz 11. jūnijam
Līdz 11. jūnijam Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā skatāma Panevēžas starptautiskā keramikas simpozija kolekcijas izstāde “Drošā nedrošība”.
Izstāde pievēršas drošas telpas jēdzienam un vajadzībai pieņemt eksperimentālus un nereti biedējošus lēmumus, nepārtraukti meklējot līdzsvaru starp drošību un mērķtiecību. Visi eksponāti nāk no Panevēžas pilsētas mākslas galerijas keramikas fondiem un ir radīti Panevēžas starptautiskajā keramikas simpozijā. Tā pirmsākumi ir meklējami 1989. gadā, un pa šo laiku tas ir pulcējis kopskaitā 178 māksliniekus no 37 valstīm – ASV, Austrālijas, Austrijas, Baltkrievijas, Brazīlijas, Čehijas, Dānijas, Dienvidkorejas, Francijas, Grieķijas, Igaunijas, Indijas, Irānas, Itālijas, Izraēlas, Īrijas, Japānas, Jaunzēlandes, Kanādas, Krievijas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Meksikas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Rumānijas, Somijas, Spānijas, Šveices, Taivānas, Turcijas, Ukrainas, Ungārijas, Vācijas un Zviedrijas. Līdz šim simpozijs ir noticis jau 23 reizes, tā dalībniekiem veidojot lielformāta skulptūras no akmensmasas. Simpozija kolekcijā šobrīd ir 670 vienības, tostarp individuāli mākslasdarbi un skulpturālas kompozīcijas. Šī izmēra un apjoma ziņā unikālā mākslas kopa ir spilgts un zīmīgs fenomens Baltijas kultūrtelpā, kas atspoguļo reģionam raksturīgās oriģinālās tendences un iestrādnes laikmetīgajā keramikā, vienlaikus demonstrējot arī daudziem māksliniekiem kopīgus redzējumus un prakses keramikas tēlos, rakstos un formās.
Izstādē “Drošā nedrošība” skatāmos darbus radījuši lietuviešu mākslinieki Eugenijs Čibinsks, Nerute Čukšiene, Egle Einikīte-Narkevičiene, Jozs Lebedņiks un Alvīds Pakārklis.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Grupas izstāde “FORESIGHT 2023”
Mākslas galerijā “Art Platz”
līdz 15. jūnijam
Līdz 15. jūnijam mākslas galerijā “Art Platz” skatāms īpašs projekts, kas paredzēts jauno mākslinieku atbalstam, organizējot grupas izstāžu sēriju ar nosaukumu FORESIGHT 2023. Ekspozīciju veido 6 dažādu paaudžu un pieredzes jauno mākslinieku darbi, kuri izstādīti vairākās galerijas izstāžu zālēs. Katrs no izstādes dalībniekiem izceļas ar savu individuālo stilu, vēstījumu un tehniku. Pārstāvēti dažādi žanri un mediji. Ekspozīcijā skatāmi krāsās spilgti mūsdienu pop-art lielformāta gleznojumi, instalācijas, poētiskas melnbaltas grafikas un klasiskās eļļas glezniecības darbi. Vairāki no māksliniekiem izceļas ar savu izstrādāto unikālo autortehniku.
Galerijas apmeklētājiem būs iespēja iesaistīties, nobalsojot par savu izstādes favorītu. Grupas izstādes dalībnieki: Elīna Sanda Zaķe (1997), Maria Pranka (1986), Evija Freidenfelde (1966), Ansis Butnors (1977), Stīna Skulme (1984), Henrihs Bināns (1988).
Galerija “Art Platz”
Alberta iela 4-9, Rīga
Izstāde “ROTKHO. Made in Latvia”
Dailes teātrī
līdz 30. jūnijam
Līdz 30 jūnijam Dailes teātrī Daugavpils Marka Rotko mākslas centra desmit gadu jubilejas svinību ietvaros, skatāma izstāde “ROTKHO. Made in Latvia”, kurā ar Marka Rotko darbu kopijām piedalās spoži Latvijas mākslinieki – Frančeska Kirke, Sandra Strēle, Helēna Heinrihsone, Ritums Ivanovs, Aleksejs Naumovs un Kaspars Zariņš. Izstāde apskatāma Dailes teātra izrāžu apmeklētājiem.
Projekta “ROTKHO Made in Latvia” izstāde vienlaikus ir gan slaveno mākslas darbu atdarinājumi, gan autentiski Latvijas nozīmīgāko mākslinieku darbi, kas pilni ar pārdzīvojumu un, atsaucoties uz izrādi, “spēj veidot emocionālu saikni”.
Rotko darbu kopiju izstāde zīmīgi tiek atklāta Dailes teātrī. Par pagājušās sezonas labāko izrādi tika atzīts Dailes teātra iestudējums “ROTKHO”, kura centrālā tēma ir stāsts par viltojumu un oriģinālu, mākslas vērtību un spēju veidot saikni ar mākslas darbu tā dažādajās izpausmēs.
Dailes teātra iestudējums tapis iedvesmojoties no Marka Rotko darbiem, izrādes nosaukums “ROTKHO” apzināti veidots, lai samulsinātu skatītāju, tas pareizi angliski rakstītos Rothko. Viltojums un oriģināls ir izrādes stāsta centrālā tēma, kā arī to paradoksālās metastāzes virtuālajā vidē. Poļu režisora Lukaša Tvarkovska iestudējumam ”ROTKHO” nav žanra – dramaturģija, režija, scenogrāfija un aktierspēle sintēzē ar tehnoloģiskajiem risinājumiem, kādus izmanto TV un kino, radījusi Latvijā unikālu mākslas notikumu.
Dailes teātris
Brīvības iela 75, Rīga
Īras Rozentāles darbu izstāde “Rīga-mazā Parīze”
Aleksandra Čaka muzejā
līdz 27. augustam
Īras Rozentāles glezna "Uguņošana"
Līdz 27. augustam Aleksandra Čaka muzejā skatāma mākslinieces Īras Rozentāles darbu izstāde “Rīga-mazā Parīze”. Māksliniecei bija iespēja strādāt un eksponēt savus darbus Parīzē, iepazīt pilsētas ritmu un krāsas. “Visas ēkas šķita saglabājušas daudzu gadsimtu vēsturi. Varēju gleznot galerijas jumtistabiņā dažu minūšu attālumā no katedrāles. Tajā brīdī aptvēru, cik Parīze līdzīga mūsu Rīgai!”
Izstādē Aleksandra Čaka muzejā aplūkojamas gleznas, kurās ir pilsētas sajūtas, kas raksturīgas gan Parīzei, gan Čaka apdzejotajai Rīgai.
Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis – muzejs
Lāčplēša iela 48 – 14
Keramiķes Ritas Einbergas darbu izstāde
Martinsona Mājā
līdz 27. augustam
Līdz 27. augusta, Martinsona mājā Daugavpilī skatāma keramiķes Ritas Einbergas (1921–1979) darbu izstāde. Viņas pirmā un vienīgā personālizstāde noritējusi pēc nāves, 1980. gadā.
Latvijas divdesmitā gadsimta keramikas ainā Rita Einberga ir kā krītoša zvaigzne – nepamanīta un nenotverta. Viņa bija iedvesmotāja un skolotāja daudziem izciliem Latvijas profesionālās keramikas pārstāvjiem, tostarp arī tā, kas iedrošināja un rosināja pamēģināt “mālu mīcīšanu” Pēterim Martinsonam. Ritas Einbergas draugi, kolēģi un laikabiedri raksturo viņu kā smalku, pat delikātu ekspresionisti ar īsti modernu un dizainisku domas skaidrību. Šī izstāde ir Ritas Einbergas tikšanās ar Pēteri Martinsonu divu kolēģu, draugu un spilgtu mākslinieku vizuālajā dialogā, kas raksturo veselu laikmetu Latvijas profesionālajā keramikā.
Izstādē skatāmie Ritas Einbergas darbi ir deponēti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma.
Martinsona Māja
Nikolaja iela 1, Daugavpils cietoksnis
Olgas Šilovas skulptūra “Jūrava un peldētājs”
Tiks uzstādīts Dubultu pludmales kāpu zonā
Jūrmalas pilsēta saņēmusi tēlnieces Olgas Šilovas dāvinājumu – laikmetīgās mākslas objektu – skulptūru “Jūrava un peldētājs”. Skulptūra tiks uzstādīta Dubultu pludmales kāpu zonā.
Abstraktās formās alumīnijā atlieto nāru māksliniece radīja 2005. gadā pēc kāda uzņēmēja pasūtījuma. Mākslas darbs tika novietots privātīpašumā Jomas ielā, kur tas bija publiski pieejams un aplūkojams un papildināja pilsētvidi.
2020. gadā māksliniece saņēma policijas informāciju, ka viņas radītais objekts tiek demontēts. Drīz pēc tam, kad “Jūravas” pasūtītājs pēkšņi bija devies mūžībā, viņa biznesa pārņēmēji nolēma no skulptūras atbrīvoties. Olgai Šilovai tomēr izdevās mākslas darbu atpirkt. Meklējot risinājumu, kā objektu varētu izvietot publiskā telpā, tēlniece nolēma mākslas darbu uzdāvināt Jūrmalas pilsētai.
Tiks sākts darbs vides objekta uzstādīšanai. Saskaņā ar mākslinieces ieceri skulptūra “Jūrava un peldētājs” tiks novietota kāpu zonā Dubultos, Ērgļu ielas galā pie izejas uz pludmali. Tādējādi laikmetīgais mākslas darbs veidos sinerģiju ar moderno arhitektūru un līdzīgi kā citi Olgas Šilovas veidotie skulpturālie objekti – “Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā” (2021) un “Aspazija kāpās” (2020) – kļūs par vienu no Jūrmalas pilsētas simboliem.
Titulbilde: Mihalina Kacperaka (Michalina Kacperak, PL), no sērijas “Vārīga vieta”, 2021-2023
