Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Mākslinieka un filmu veidotāja Olivera Reslera
atvērtā lekcija un meistardarbnīca
Latvijas Mākslas akadēmijā
20. martā
20. martā plkst. 18.00 ar atvērto lekciju Latvijas Mākslas akadēmijā uzstāsies pasaulslavenais mākslinieks un filmu veidotājs Olivers Reslers (Oliver Ressler) un iepazīstinās ar saviem izpētes projektiem, kuru uzmanības centrā ir klimata taisnīguma kustība. Lekcija ir atvērta publikai bez maksas un norisināsies Latvijas Mākslas akadēmijā (Kronvalda Bulvārī 4, 1. auditorijā (3. stāvs)).
No 21. līdz 23. martam mākslinieks viesosies POST programmā ar īpašu meistardarbnīcu. Ar mākslinieku/aktīvistu radītu dokumentālu formātu palīdzību darbnīca būs iespēja ar skatu nākotnē diskutēt par dažādām vizuālām un konceptuālām mākslinieciskām stratēģijām un mākslas lomu pētītajās kustībās.
Apskatīto jautājumu vidū būs: Kādas ir mākslinieku un aktīvistu lomas klimata taisnīguma kustībās? Vai mākslinieku iesaiste sociālajās kustībās manāmi ietekmē mākslas pasauli plašākā tvērumā vai konkrētus tās segmentus? Klimata krīzes izaicinājumu grandiozie apmēri paģēr arī radikālas pārmaiņas mākslas pasaulē. Kādi ir šo pārmaiņu centrālie aspekti? Kur varam saskatīt potenciālas nākotnes iespējas un jaunas pasaules, kas balstītas sociālajā taisnīgumā un ekoloģiskā uzplaukumā, un kā tās varētu kultivēt ar radošu estētisku prakšu palīdzību?
Reslera meistardarbnīcas un prezentācijas raisītās diskusijas, ierosinājumi un debates tiks publicētas POST izdevumā ar POST pasniedzēju un studentu, un paša mākslinieka rakstiem.
Projektu organizē POST pasniedzēji: Korina L. Apostola (Corina L. Apostol), Kristaps Ancāns un Armands Zelčs.
Olivers Reslers veido instalācijas, projektus publiskajā telpā un filmas par ekonomiku, demokrātiju, rasismu, klimata katastrofu, pretošanās formām un sabiedrības alternatīvām. Resleram bijušas vērienīgas personālizstādes Laikmetīgās mākslas muzejā Zagrebā, Neuer Berliner Kunstverein (n.b.k.); MNAC – Nacionālajā Laikmetīgās mākslas muzejā Bukarestē, SALT Galata Stambulā un Andalūzijas Laikmetīgās mākslas centrā CAAC Seviļā. Viņš ir piedalījies vairāk nekā 400 grupu izstādēs.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Silvas Linartes glezniecības izstāde “Abstraktās ainavas”
Augšdaugavas novada Naujenes bibliotēkā
20. marts–31. maijs
Silva Linarte (1939-2018). Ainava ar sniega valni
No 20. marta līdz 31. maijam Augšdaugavas novada Naujenes bibliotēkā būs skatāma mākslinieces un mākslas pedagoģes Silvas Linartes (1939-2018) glezniecības izstāde “Abstraktās ainavas”.
Silva Linarte (dz.Skrinda) piedzima un arī mūža nogali pavadīja Augšdaugavas novada Līksnas pagastā. Novada dabas skaistums un cilvēku saskarsme bija mākslinieces spēka avots. “Tā ir smalka, noslēpumaina un jūtīga glezniecība, kas ir lakoniska savā izteiksmes valodā, bet vienlaikus dziļa savā pārdzīvojumā. Šķietami trauslajā glezniecības manierē radītās dabas ainavas, atmiņu fragmenti vai mākslinieciski vēstījumi atklāj mākslinieces niansēto pasaules uztveri, smalko sajūtu liecinājumu un profesionālo tēlojumu.” Tā mākslinieces radošo rokrakstu apraksta māksliniece Valda Mežbārde.
Silva Linarte bija klātesoša novada kultūras un mākslas norisēs: veidoja Skrindu dzimtas muzeja vizuālo tēlu, piedalījās Daugavpils novada muzeju rīkotajās izstādēs. Māksliniece izstrādāja Daugavpils novada pašvaldības identitātes materiālus, viņas vadībā tapis Daugavpils novada karogs un ģerbonis.
Silvas Linartes radošais mantojums (gandrīz 50 mākslas darbi) bagātina Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekciju un sniedz iespēju vēstīt par mākslinieces devumu Latvijas un starptautiskajā mākslas telpā, īstenojot izstāžu projektus un rīkojot starptautisko glezniecības simpoziju “Silva Linarte”.
Augšdaugavas novada Naujenes bibliotēka
Daugavas iela 31A, Krauja, Naujienes pagats
Gustava Filipsona izstāde “Dzimšanas vieta”
Jūrmalas muzejā
22. marts–23. aprīlis
Gustavs Filipsons. Konstrukts. 2022. Audekls, eļļa, akrils. 110 x 140 cm
No 22. marta līdz 23. aprīlim Jūrmalas muzejā būs skatāma Gustava Filipsona izstāde “Dzimšanas vieta”, kur melnajai un tumšajai krāsu gammai, kas raksturīga Gustava Filipsona abstrakcijām, piemīt ekspresīvs spēks. Piemēram, plašums, kas paveras melnā laukumā ir nenosakāms savās dimensijās. Tāpat arī tas, kas notiek tur tumsā, ir iracionāls un suģestējošs. Tikai pēc tam, kad skatītāja acs ir pielāgojusies tumšajai gleznas virsmai, var apjaust, ka sākotnēji monohromajai virsmai ir dažādas struktūras, dažāda toņu gamma un līniju kompozīcijas.
Gustavs Filipsons (1974) beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, profesoru Alekseja Naumova un Kristapa Zariņa meistardarbnīcu (1998-2002). Izstādēs piedalās kopš 2004. gada.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori
Madaras Gulbis izstāde “Ieelpo, izelpo…”
Jūrmalas muzejā
22. marts–23. aprīlis
Madara Gulbis. Cita īstenība. 2023. Audekls, eļļa. 130 x 180 cm
No 22. marta līdz 23. aprīlim Jūrmalas muzejā būs skatāma Madaras Gulbis jaunāko darbu izstāde “Ieelpo, izelpo…”. Madara Gulbis stāsta: “Ieelpa un izelpa ir cilvēka dabīgs, parasti neapzināts stāvoklis. Nav iespējams no šī cikliskuma izvairīties, nepiedalīties tajā. Šajā izstādē gribu runāt par ikdienu un to, kā mēs to vadām. Ieelpa – izelpa, tāpat kā ieeja – izeja ir darbība un sadarbība. Šī sadarbības kustība ir pasaules notikumu pamatā un mūsu attieksme pret to ir radījusi šodienas telpu un notikumus tajā.”
Madara Gulbis (1969) beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu mākslā. Izstādēs piedalās kopš 1993.gada, notikušas ap 30 personālizstādes Latvijā, Zviedrijā, Vācijā, Polijā.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori
Grieķijas dienas
ekspozīcijā “Skulptūru mežs” Muzeju krātuvē
22.–24. marts
Godinot Grieķijas Neatkarības dienu, kura tiek atzīmēta 25. martā, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar Grieķijas vēstniecību Latvijā un Latvijas Universitātes mācībspēkiem piedāvā lekciju un meistardarbnīcu ciklu trīs dienu garumā, kas no 22. līdz 24. martam norisināsies antīkās un renesanses tēlniecības nolējumu ekspozīcijā “Skulptūru mežs” Muzeju krātuvē.
22. martā Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) Klasiskās filoloģijas nodaļas un Hellēnistikas centra sagatavotās lekcijas ļaus tuvplānā iepazīt sengrieķu autoru tekstus un pasauli, kādā dzīvoja antīkie varoņi. Īpaša vērība tiks pievērsta tam, kādus nospiedumus tie atstājuši mūsdienu Eiropas kultūrā. Savukārt LU HZF Baltu filoloģijas programmas profesors Dr. philol. Ojārs Lāms aicinās ielūkoties latviešu dzejnieces Aspazijas radošajā dzīvē, meklējot saikni ar antīko Aspasiju.
23. martā LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Mākslas un tehnoloģiju nodaļas docenti rosinās iesaistīties radošajās aktivitātēs, kurās ikviens varēs ļauties iedvesmai, zīmējot un skicējot, kā arī diskutējot par skulptūru estētiskajām kvalitātēm.
24. martā sadarbībā ar Grieķijas vēstniecību Latvijā jaunākajiem apmeklētājiem piedāvāsim noskatīties astoņas Starptautiskā animācijas festivāla “Animasyros” dalībnieku filmas, no kurām divas ir latviešu multiplikatoru veidotas.
Dalība visos pasākumos ir bez maksas / Vietu skaits ierobežots.
Pasākuma apmeklējumu lūgums pieteikt iepriekš: (+371) 67 357 525, muzejukratuve@lnmm.lv.
Muzeju krātuve / pastāvīgā ekspozīcija “Skulptūru mežs”
Pulka iela 8, Rīga
Latvijas dizaineru darbu izstāde “Klusuma dabas”
Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”
23. marts–4. jūnijs
No 23. marta līdz 4. jūnijam Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā “Civita Nova” būs skatāma Latvijas dizaineru darbu izstāde “Klusuma dabas”, kurā katrs mākslinieks atspoguļo savu interpretāciju par klusuma nozīmi un tā meklējumiem trokšņainā telpā.
Izstāde veidota kā amorfa un plūstoša, kūrēta dizaineru darbu izlase, kuras uzdevums ir meklēt klusumu trokšņainā jeb skaņas pilnā telpā. Šajā projektā vairāk nekā 22 dažādu paaudžu un nozaru dizaineri ir definējuši savas attiecības ar klusumu, paužot to gan ekspozīcijā iekļautā darba materialitātē, gan idejiskā atbruņotībā.
Klusumam ir dažādas dabas, kuras var raksturot arī kā kontrastos balstītus priekšstatus. Tukšums pret pārpilnību. Dziļums pret plakni. Sākums pret beigām. Miers pret bailēm. Klusuma dabas ar mums visiem rezonē citādāk – kādam tas ir patiess miers pat nemierā, bet citam saspringts mirklis pirms nezināma satraukuma. Konceptuālas atbildes par šiem mirkļiem meklējamas dizainā – katram autoram ir savs klusuma stāsts.
“Ideja par šo izstādi radās, domājot par klusuma atspulgiem mūsu dzīvēs, it īpaši sakarā ar pēdējo gadu notikumiem pasaulē un blakus mums kaimiņos. Klusums un miers mēdz iet roku rokā. Tai pat mirklī, lai parādītu klusumu, vislabākais ir skatīties uz pretstatu – skaņu un (ne)mieru. Un to visu šobrīd var atrast tieši Liepājā. “Lielais dzintars” ir vieta, kur rodas ne tikai mūzikas skaņas, bet arī emocijas, kuru viļņainā daba mūs nes no miera uz nemieru, no klusuma uz dzīvi,” izstādes iedvesmas avotus skaidro Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētājas vietniece Baiba Freiberga.
Koncertzāle kā izstādes norises vieta izvēlēta ar konkrētu nodomu. Tā ir telpa, kurā skaņas funkcija ieņem visbūtiskāko lomu. Izstādes kontekstā tā izaicina pakļaut kontrastus un, ar dizaina objektu starpniecību, radīt nosacītus klusuma punktus vai meditatīvas pieturas – iespēju norobežoties no apkārtējās vides un sadzirdēt klusumu komunikācijā ar dizainu.
Izstādi veidojusi māksliniece Anna Heinrihsone, kuratore Auguste Petre, projekta vadītāja Barbara Freiberga un tajā skatāmi darbi, kurus radījuši dizaineri: Valdis Celms, Kaspars Endols, Arvīds Endziņš juniors, Arvīds Endziņš seniors, Barbara Freiberga un Gustavs Muzikants, Marta Ģibiete, Anna Hensberga-Varnase, Vīva Ieviņa, Līga Kausiniece, Valters Kiršteins, Linda Lazdiņa, Inese Līne, Miks Pētersons, Sinta Sprudzāne, Jānis Straupe, Iveta Šmita un Kaspars Šmits, Diāna Vernera, Ingrīda Žagata, Lāsma Liepiņa, kā arī ART+.
Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”
Radio iela 8, Liepāja
11. Starptautiskā Latgales grafikas simpozija noslēguma izstāde
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
24. marts–21. maijs
No 24. marta līdz 21. maijam Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā būs skatāma 11. Starptautiskā Latgales grafikas simpozija noslēguma izstāde.
11. Starptautiskais Latgales grafikas simpozijs norisinās Daugavpilī no 10. līdz 24. martam, pulcējot deviņus māksliniekus no Polijas, Itālijas, Nīderlandes, Vācijas un Latvijas un nodrošinot gada lielāko starptautisko grafikas medija notikumu Latgales reģionā. Divu nedēļu intensīvā radošā darbā mākslinieki rada kompozīcijas, kas tiek nodotas skatītājam simpozija noslēguma izstādē, iezīmējot grafiķu individuālos rokrakstus un parādot grafikas medija plašo tehnisko daudzveidību.
Tverot iedvesmu Latgales ainavā un Daugavpils urbānajā telpā, diskusijās un darbnīcās, mākslinieki Roberts Rabejs (Polija), Kamils Adamus (Polija), Zenons Balcers (Polija), Ināra Petruseviča (Latvija), Liena Bondare (Latvija), Sidharths Pathaks (Nīderlande), Ineke Domke (Vācija), Džanluka Arienti (Itālija), Marko Poma (Itālija) turpina grafikas mākslas medija iedzīvināšanu Daugavpilī.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Rīga
Itāļu mākslinieka Rubena Montīni performance
“Šī anonimitāte ir graujoša”
izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
24. martā
24. martā laikā no plkst. 14.00 līdz 18.00 izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” notiks itāļu mākslinieka Rubena Montīni (Ruben Montini) performance “Šī anonimitāte ir graujoša” (Questo Anonimato E’ Sovversivo).
Rubens Montīni savu performanci uzsāka 2016. gadā, kad mākslinieks pirmo reizi aicināja performances apmeklētājus līdzdarboties izšuvuma radīšanā. Proti, mākslinieks aicināja apmeklētājus uz 30 metrus gara, balta kokvilnas palaga izšūt jebko, kas tiem vien ienāk prātā. Performances mērķis ir radīt stāstu par cilvēkiem, kas satikušies nejaušā veidā, tādējādi radot kaut ko lielāku un šķietami netveramu – kopības un piederības sajūtu plašākai, bezrobežu savienībai.
Līdz šim izšuvuma tapšanā ir piedalījušies 28 Eiropas valstu iedzīvotāji. Performance ir notikusi Londonas Karaliskajā rokdarbu skolā (the Royal School of Needlework), Eiropas Kultūru muzejā Berlīnē, mākslas centrā “Ruperts” Viļņā u.c. vietās Eiropā. Savukārt Rīgas un Latvijas iedzīvotājiem iespēja pielikt savu roku izšuvuma tapšanā būs 24. martā izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”.
Izšuvuma gala versija tiks izrādīta mākslinieka Rubena Montīni personālizstādē, kurā tiks atspoguļots arī izšuvuma tapšanas process. Izstāde tiks atklāta šī gada 23. aprīlī Kalsetas laikmetīgās mākslas muzejā (Museo di Arte Contemporanea di Calasetta), Sardīnijā, un to papildinās katalogs ar kuratoru esejām par performanci un Elas Bialkovskas (Ela Bialkowska) fotogrāfijas, kas tapušas katrā no performances pieturvietām.
Rubens Montīni (1986) šobrīd dzīvo un strādā Turīnā, Itālijā. Darbojoties performances mākslā, radot tekstildarbus un veicot gan fiziskas, gan kolektīvas darbības, mākslinieks formulē sarežģītu domu, kas no vienas puses ir īslaicīga un romantiska, no otras puses, ir viena no galvenajām balsīm, kas vēsta par LGBTQ+ kopienas problēmām mūsdienu Itālijā.
“Rīgas mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga
Elīnas Cērpas multimediju izstāde “Jūtīgā virsma”
ISSP Galerijā
25. marts–4. maijs
No 25. marta līdz 4. maijam ISSP Galerijā būs skatāma laikmetīgā teātra režisores Elīnas Cērpas multimediju izstāde “Jūtīgā virsma”. Izstāde ir veltīta fotografēšanai kā sevis izzināšanai un pieņemšanai, pētot dziļi personiskus attēlu tapšanas iemeslus.
Izstādes nosaukums ir metafora – atļauties būt jūtīgam un trauslam nozīmē pārkāpt robežu ārpus sevis. Visbiežāk šī cilvēciskā ievainojamība tiek uzskatīta par vājumu, tomēr izstādes māksliniece uzsver, ka tajā ir spēks: ievainojamībā mitinās līdzjūtība. Izstāde vienlaikus ir arī mēģinājums paraudzīties uz fotogrāfiju ārpus ierastā mākslas izstādes konteksta, iedziļinoties savdabīgajā nepieciešamībā fotogrāfiski dokumentēt it kā šķietami ikdienišķas lietas.
Elīnas Cērpas vizuālās mākslas projekta “Jūtīgā virsma” pamatā ir dokumentālā teātra izrāde un foto instalācija ar tādu pašu nosaukumu: “Šis darbs radās 2011. gadā Nīderlandē, kad es vairāk nekā gadu gandrīz katru dienu atkārtoju vienu un to pašu darbību: fotografēju pašportretus. Kad pastāstīju dažiem draugiem par šo aizraušanos, viņi to uztvēra kā patmīlības, paštīksmināšanās procesu. Man radās vēlēšanās saprast, kāpēc es daru to, ko daru. Zināju, ka tas ir daudz vairāk nekā tikai skatīšanās savā sejā. Kas mūs mudina fotografēt to, ko mēs fotografējam? Šis jautājums mani pamudināja meklēt citus cilvēkus, kurus ilgstoši interesē kāda konkrēta tēma”.
Toreiz no interesentiem, kuri atsaucās uz Elīnas aicinājumu, projektā piedalījās desmit dalībnieki, ar kuriem kopā tapa šis laikmetīgā teātra notikums. Tagad, pēc vairāk nekā desmit gadiem, māksliniece uzdod to pašu jautājumu — kas rada nepieciešamību fotografēt? “Dažkārt mēs radām attēlu, bet nespējam racionāli paskaidrot, kāpēc izvēlējāmies nofotografēt, piemēram, saplīsušu glāzi vai pēdu nospiedumu sniegā. Kas mūs mudina uzņemt fotoattēlus? Kas ir mūsu apzinātās un neapzinātās vēlmes aiz fotogrāfijām, kuras esam uzņēmuši?“ stāsta projekta autore Elīna Cērpa.
Sadarbībā ar pieciem dalībniekiem, “Jūtīgā virsma” ISSP Galerijā top jaunā formā – kā starpdisciplināra multimediju izstāde, kur vizuālā māksla ir ciešā mijiedarbē ar kustību un tekstu. Projekta dalībnieki – Gundega Melberga, Gustavs Grasis, Valda Biteniece, Irēna Andrējeva un viens anonīms dalībnieks – satiekas vienā telpā un veido savstarpējai sarunai līdzīgu pieredzi caur fotogrāfiju, tekstu un video. Izstādei īpaši veidotā video darba komandā ir operators Reinis Aristovs, dejotājs Eidens Viljams Konefrijs (Aeden William Conefrey) un skaņu mākslinieks Edvards Broders. Kuratore – Iveta Gabaliņa.
ISSP Galerija
Marijas iela 13, Rīga
Fotogrāfa Kristapa Kalna un Latvijas Dabas fonda
izstāde “Pļavas ļaudis”
Eiropas Savienības mājā
līdz 31. martam
Foto: Kristaps Kalns
Līdz 31. martam Eiropas Savienības mājā skatāma Latvijas Dabas fonda un fotogrāfa Kristapa Kalna kopīgi veidotā izstāde “Pļavas ļaudis. 11 stāsti par pļavu atjaunotājiem projektā GrassLIFE”.
2017. gadā Latvijas Dabas fonds sāka projektu GrassLIFE, kurā dabas eksperti kopā ar 11 saimniecībām atjaunoja 720 hektāru izzūdošās Latvijas dabiskās pļavas. Tomēr tas nav pietiekami, lai mūsu pļavas saglabātos kaut vai pašreizējā apjomā, kas ir tikai 0,7% no Latvijas teritorijas. Pirms 100 gadiem tie bija 30 procenti, un dabiskās pļavas uzskatāmas par izzūdošu dzīvotni. Pieci projekta gadi apstiprināja, ka tikai cilvēku klātbūtne pļavām var dot nākotni, bet pļavas dažādos veidos var nodrošināt cilvēku nākotni.
“Ar šo izstādi mēs vēlamies cildināt visus tos Latvijas zemniekus, kuri jau šobrīd strādā dabisko zālāju apsaimniekošanā un palīdz saglabāt tās nenovērtējamās dabas bagātības, kas mājo pļavās,” norāda Andrejs Briedis, Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs.
Visā projekta gaitā 11 pļavas atjaunotāju saimniecības, saimniekus un pļavas dokumentēja fotogrāfs Kristaps Kalns. Izstādi “Pļavas ļaudis” veido lauksaimnieku portreti, kas tapuši ar jau padarīta darba sajūtu projekta noslēgumā. Pļavu atjaunotāju saimniecības ir visā Latvijā – Valkas novadā, Daugavpils un Madonas novados, Jēkabpils, Smiltenes un Gulbenes novados, kā arī Talsu un Skrīveru novados.
Eiropas Savienības māja
Aspazijas bulvāris 28, Rīga
Jaakko Pallasvuo izstāde “Denim”
Galerijā 427
līdz 15. aprīlim
Līdz 15. aprīlim galerijā 47 skatāma somu mākslinieka Jaakko Pallasvuo izstāde “Denim”.
eS StRāDāJu aR DžInSiEm
Es sTrĀdĀjU Ar hUmPaLu aPģĒrBu
Es dOmĀjU, kA Es iEsAiStOs sArUnĀ Ar mOdI
kAs iR SmIeKlĪgS MoDē? IlŪzIjAs iR SmIeKlĪgAs
KoNcEpTi iR SmIeKlĪgI
nOpIeTnĪbA Ir sMiEkLīGa
MīLeStĪbA NaV SmIeKlĪgA
dZiĻa mĪlEsTīBa uN VeLtĪšAnĀs nAv tIk sMiEkLīGa
ApSēStĪbA Ir (SaVā vEiDā) SmIeKlĪgA
eS StRāDāJu aR DžInSiEm iZsTāDeI RīGā
Jaakko Pallasvuo, dzimis 1333. gadā, ir mākslinieks, kurš dzīvo un strādā Helsinkos. Pallasvuo darbi izstādīti Documenta 15, CCA Derry~Londonderry, American Medium, Modernās mākslas muzejā Varšavā un Ņujorkas kinofestivālā. Pallasvuo veidotos komiksus, kuri regulāri tiek publiskoti mākslinieka Instagram kontā avocado_ibuprofen nesen publicējusi Čikāgas izdevniecība Perfectly Acceptable Press.
Galerija 427
Stabu iela 70, Rīga
Andra Zēgnera izstāde “Gaisma. Daba”
Koncertzāles “Cēsis” galerijā
līdz 30. aprīlim
Līdz 30. aprīlim koncertzāles “Cēsis” galerijā skatāma fotogrāfa Andra Zēgnera izstāde “Gaisma. Daba”, kurā apvienoti divi mākslinieka darbu cikli “Gaismā” un “Signum Florentis” – gaismas spektra nebeidzamās variācijas un ziedu trauslais, efemērais skaistums.
Andris Zēgners foto mākslā meklē neiestaigātus ceļus un jau no pašas daiļrades sākuma ir apliecinājis sava redzējuma autonomiju un oriģinalitāti. Autoru interesē dažādu objektu un dabas elementu izpēte ciešā tuvplānā, izceļot ar neapbruņotu aci nepamanāmas formu, struktūru un faktūru pārsteidzošās transformācijas. Darbi tiek fotografēti ar platformāta analogo jeb filmu foto kameru, nepielietojot digitālu pēcapstrādi. Šī klasiskā tehnika un tās meistarīgais pielietojums ļauj autoram maksimāli pietuvoties savu “portretējamo” objektu būtībai un atklāt to metafizisko dabu, kas ir daudz vairāk nekā skaists zieds vai gaismas apspīdēts priekšmets telpā.
Andri Zēgneru vienmēr ir interesējušas gaismas un tumsas attiecības, bet tieši ciklā “Gaismā”, novatorisku eksperimentu rezultātā, viņš ir atklājis un turpina strādāt pie unikālas darbu sērijas, kur attēlā fiksētā vienīgā matērija ir pati gaisma – tās netveramā materializācija neskaitāmās variācijās. Mākslinieka sabiedrotais ir saules gaismas spektrs, kura mainīgais starojums atklājas brīnumaini daudzveidīgās kombinācijās, kas rosina meklēt paralēles ar mūzikas pasauli.
Andris Zēgners stāsta: “Vārds “fotogrāfija”, kā zināms tulkojumā no grieķu valodas nozīmē “rakstīt ar gaismu” (phos – gaisma, grafé – rakstīšana). Laika gaitā šī gaismas rakstības pieredze ir attīstījusies un pilnveidojusies, taču veids, ko esmu pielietojis ciklā “Gaismā” līdz šim fotogrāfijas praksē nav izmantots. Tikai no gaismas ir radīti šie darbi, un nekas cits kā pati gaisma ir to galvenais avots. Saule raksta savas neparastās zīmes mūs ierobežotajā telpā, un, pieņemot tās diktētos noteikumus, esmu iepazinis pārsteidzošo gaismas dabu. Nojautu , ka esmu saskāries ar lielo pasaules kārtību, kas ir neaptverama, bet kurā ļauts ielūkoties.”
Izstādes kuratore ir Inese Baranovska.
Koncertzāle “Cēsis”
Raunas iela 12-1, Cēsis
Kristas Dzudzilo personālizstāde
“es visu atceros, un tad es visu aizmirstu”
galerijā “Alma”
līdz 7. maijam
Līdz 7. maijam galerijā “Alma” skatāma Kristas Dzudzilo personālizstāde “es visu atceros, un tad es visu aizmirstu”.
Tā sastāv no 11 zīmējumiem, video darba “es redzu” un kinētiska objekta ar nosaukumu “es dzirdu”. Zīmējumu sērijas “es visu atceros” un “es visu aizmirstu” ir tapušas pusotra gada laikā. Zīmēšana ir lēns process, ko Krista salīdzina ar mūka darbību, kas ir interesanta un aizraujoša un vienlaicīgi atver logu garam laikam. Viņu fascinē, kā grafīts pārklājas slāni pēc slāņa un kā tas lēnām parādās no miglas – balta papīra virsmas. Māksliniece mēģina ar zīmēšanas procesu pietuvoties fotogrāfijas būtībai tādā nozīmē, kādā tā ir fascinējusi cilvēkus kopš pirmsākumiem – zīmējumi kā laika un pagātnes nospiedumi, iespēja pietuvoties fiziski vairs neeksistējošam laikam un atmiņu matērijai. Katra zīmējuma nosaukumā slēpjas un atklājas kāds skaņdarbs, kuru Krista klausījās, zīmējot konkrēto darbu. Video “es redzu” tiecas atklāt to, kā saklausīt neredzamo. Par parādīšanos un pazušanu. Par uzaušanu un norietēšanu.
“Pagātne ir tagadnes daļa, kura pieredzē ir iespiedusies kā līnija, kas, kā sagūstīta darbības atmiņa, ir ieskrāpēta papīra virsmā. Atcerēšanās un aizmiršana var notikt vienlaicīgi. Turp un atpakaļ. Kā atklāt neredzamo un ļaut tam pieskarties ar ausīm? Kā tiekties dzirdēt, kad var tikai redzēt? Viss ir daļēja neredzēšana, daļēja nesaprašana, daļēja redzēšana, daļēja saprašana, daļēja atcerēšanās un daļēja aizmiršana.”
Kristas izstāde “es visu atceros, un tad es visu aizmirstu” seko Reiņa izstādei “NEKAD NEBEIDZAS. Etīde tumšam laikam”, kas galerijā “Alma” bija skatāma no 27. janvāra līdz 11. martam.
Galerija “Alma”
Tērbatas iela 64, Rīga
Uzsākta pūļa finansēšanas kampaņa izdevumam
“Motherland. Far Beyond the Polar Circle”
Fotogrāfs Georgs Avetisjans un Milda Books ir uzsākuši Kickstarter pūļa finansēšanas kampaņu izdevumam “Motherland. Far Beyond the Polar Circle”. Tas ir stāsts par ceļojumu tālu aiz Polārā loka, kas ar fotogrāmatas starpniecību ceļ gaismā atmiņas par padomju laikā deportētajiem un arī laiku mūsdienu kontekstā.
Izmantojot padomju laikā ražotu vidējā formāta kameru Salut, Georgs veido stāstu par pilsētu, kas reiz celta uz padomju ieslodzīto kauliem 163 kilometrus aiz Polārā loka, kur kādreiz dzīvojuši ļoti daudzi deportētie. Uzskatīti par PSRS ienaidniekiem, viņi tika aizvesti uz Gulaga nometnēm un atstāti nomirt no aukstuma, bada un nabadzības.
Georgs devās uz pilsētu tālajos ziemeļos Sibīrijā, kur 1952. gadā piedzima viņa mamma un 15 gadus trimdā pavadīja viņa vecmāmiņa, kas tika izsūtīta 1941. gadā.
Izsekošana sāpīgajiem stāstiem autoram ļāva iztēloties arī savu vecmāmiņu un viņas bailīgo ceļojumu nezināmajā. Georgs vēlējās apskatīt pilsētu, kurā viņa reiz dzīvoja, atrast māju, kurā bija dzimusi viņa mamma, skatīt Jeņisejas upi, kas ieskauj pilsētu, un satikt tās iedzīvotājus. Šķietami bezgalīgās Ziemeļsibīrijas ainavas bieži tiek romantizētas, taču šie plašumi un stepes glabā daudzas jo daudzas skaudras atmiņas, ko autors izrauj no konteksta un izceļ virspusē.
Georgs Avetisjans ir grāmatu veidotājs un fotogrāfs, kurš 2016. gadā ieguvis maģistra grādu fotogrāfijā Braitonas universitātē Lielbritānijā. Mācījies fotogrāfiju pie Andreja Granta, piedalījies vairākās ISSP vasaras skolās. Septiņus gadus dzīvojis ASV un Lielbritānijā, guvis starptautisku izstāžu pieredzi un saņēmis vairākus apbalvojumus, piedalījies vairākās ekspertu komisijās, vadījis vieslekcijas un publicējies vairākos starptautiskos medijos. “Motherland. Far Beyond the Polar Circle” sērija iepriekš bija skatāma arī grupu izstādēs Šveicē, Luksemburgā, Itālijā, Zviedrijā, Lietuvā, Polijā un Portugālē.
Milda Books ir fotogrāmatu platforma ar mērķi popularizēt un izplatīt kvalitatīvus projektus no Baltijas, kā arī citām Centrālās un Austrumeiropas valstīm ar virzienu dokumentālajā, laikmetīgajā un radošajā autorfotogrāfijā.
Šī grāmata ir triloģijas otrā daļa. Katra daļa atsevišķi aplūko Dzimtenes (Homeland), Mātes zemes (Motherland) un Tēvzemes (Fatherland) jēdzienu un nozīmi dziļi personiskā un autobiogrāfiskā skatījumā. Visas trīs daļas ir daudzslāņaini un vizuāli stāsti fotogrāmatas formātā.
