Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Andra Vītoliņa personālizstāde “We need a chance to be reborn”
Viļņas rātsnamā un mākslas galerijā “Meno Niša”
3.–26. februāris
No 3. līdz 26. februārim Lietuvā būs skatāma mākslinieka Andra Vītoliņa personālizstāde “We need a chance to be reborn”. Izstādi varēs apskatīt Viļņas rātsnamā un mākslas galerijā “Meno Niša”.
Izstāde “We need a chance to be reborn” (“Mums vajadzīga iespēja pārdzimt”) vēsta par indivīda spēju krīzes situācijās saskatīt nākotnes vīziju. Tādējādi mākslinieka Andra Vītoliņa darbi apvieno pārliecību par ideju, domu un “pārdzimšanu” fiziskajā telpā. Proti, priekšmetos un objektos pārtapušajām idejām gleznās tiek sniegta iespēja atdzimt un atjaunoties.
“Savos darbos es cenšos notvert vibranto pasaules plūdumu. No vienas puses, gleznas apdzīvo cilvēka radītas, relatīvi stabilas struktūras, bet, no otras puses, te sajūtama arī iracionālā pasaule, kas plešas daudz tālāk par piezemēto, acīmredzamo vidi. Esmu novērojis, ka ar daudzām lietām un parādībām saskaramies kā ar uzplaiksnījumiem – vispirms doma vai process ir aktīvs, bet pēc mirkļa – noplok un izplēn. Tajā brīdī būtisks ir mūsu fiziskais novietojums – vai mēs atrodamies procesu centrā vai perifērijā. Par izstādes realizēšanu man jāpasakās “Signet Bank” un īpaši bankas mākslas kolekcijas kuratorei Inetai Donei, kas ļāvuši plašākai publikai iepazīties ar manu pasaules redzējumu,” tā par izstādes māksliniecisko vēstījumu stāsta Andris Vītoliņš.
“Pirmo reizi Andris Vītoliņš pie mums viesojās 2019. gadā, un mēs esam ļoti priecīgi turpināt šo starptautisko sadarbību ar talantīgo un cienīto latviešu mākslinieku, jo īpaši tādēļ, ka tieši šogad svinam 20 gadu jubileju un mums ir prieks, ka Andris ir kļuvis par daļu no mūsu svinībām,” stāsta “Meno Niša” vadītāja Diāna Stomiene.
Mākslas galerija “Meno Niša”
J. Basanavičiaus g. 1, Vilnius
Konstantīna Žukova izstāde “Melnā neļķe 2. daļa”
ISSP Galerijā
4. februāris–24. marts
Foto: Konstantīns Žukovs
No 4. februāra līdz 24. martam ISSP Galerijā būs skatāma mākslinieka Konstantīna Žukova izstāde “Melnā Neļķe 2. daļa”, kas aicina ieskatīties LGBT+ vēsturēs* – “melno neļķu” valodā, simbolos un satikšanās vietās.
Konstantīna Žukova izstāde “Melnā Neļķe 2. daļa” piedāvā ieskatu subkultūrā, kuras DNS vēsturiski tika ierakstīts izdzīvošanas instinkts – būt neredzamam, nepamanāmam. Šīs subkultūras likumi un kodi tika nodoti no mutes mutē, bet vēsture izgaisa kopā ar cilvēkiem. Bieži noklusēta, tā netika dokumentēta, jo šī subkultūra sarunājās čukstus, gluži kā smilgas nūdistu pludmalē.
Izstāde ISSP galerijā ir otrā daļa no mākslinieka iecerētā darbu cikla, kas pievēršas Latvijas LGBT+ vēsturēm. Cikla nosaukums “Melnā Neļķe” ir atsauce uz homoseksuālu vīriešu apzīmējumu, kas tika izmantots starpkaru perioda Latvijas dzeltenajā presē.
Darba pirmā daļa tika izstādīta 2021. gada pavasarī izstāžu telpā “Pilot” un tās centrā bija mūsdienu “melnās neļķes”.
Konstantīna Žukova mērķis nav atveidot vēsturiskus notikumus, bet analizēt un interpretēt tos caur mūsdienu skatu punktu. Izstādē redzamās fotogrāfijas, instalācijas un teksti rosina skatītāju iztēli, atklājot mākslinieka veidoto semiotisko kodu.
Konstantīns Žukovs (1990) dzīvo un strādā starp Rīgu un Londonu. Savā radošajā praksē mākslinieks bieži smeļas iedvesmu vēsturiskos un literāros avotos – sākot no islāma Zelta Laikmeta homoerotiskās dzejas līdz Oskara Vailda mīlas vēstulēm un Mišela Fuko darbiem par seksualitāti. Izmantojot literāros avotus kā sākumpunktu personisku stāstu atšķetināšanai, viņa darbi pēta dažādas mīlestības, pieķeršanās un seksualitātes formas.
Izstādes kuratore: Iveta Gabaliņa.
Lūgums ņemt vērā, ka izstāde nav piemērota personām līdz 16 gadu vecumam!
ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k-3
Izstāde “ES_TEXT”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
4. februāris–1. maijs
Artūrs Virtmanis. Fucking Times. 2010. Papīrs, ogle. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija. Publicitātes foto
No 4. februāra līdz 1. maijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs skatāma izstāde “ES_TEXT”.
Teksti caurauž mūsu ikdienu, tie skatās uz mums no ierīču ekrāniem, runā ar mums no TV ekrāniem, raidierakstiem un paziņojumiem. Urbānā vide sen vairs nav iedomājama bez izkārtnēm, paziņojumiem, plakātiem, grafiti un citiem tekstiem, un ir neiespējami iztēloties, kā būtu, ja tie nekad nebūtu ienākuši mākslā.
Izstādes kuratori Elita Ansone un Leonards Laganovskis pievēršas mākslas darbiem, kuros ietverti teksti – tekstu mākslai jeb lingvistiskajam konceptuālismam. Teksti 20. gadsimta laikā uzstājīgi iespiedušies vizuālajā mākslā, līdz konceptuālisti 60. gados, cīnoties par mākslas dematerializāciju, nolēma vispār izstumt no mākslas darbiem tēlus vai, precīzāk, par attēlu kļuva pats teksts. 60. gadu beigās tika definēts jauns mākslas virziens – konceptuālā māksla, kas jau visu sešdesmito desmitgadi mēģināja apiet arvien komercializētāko mākslas pasauli. Konceptuālās mākslas sākumi lielā mērā saistīti tieši ar lingvistisko konceptuālismu.
Viena no būtiskākajām vienošanās sistēmām ir valoda, tās uztvere palīdz komunikācijā. Izstādes nosaukums “ES_TEXT” ietver dažādu valodu burtus un vārdus. Pirmais vārds ir latviešu valodas vietniekvārds, tam seko digitāliem tekstiem raksturīgā apakšsvītra, aiz kuras mēs redzam vārda “teksts” anglisko versiju. “ES_TEXT” ir lasāms arī latīniski, un tas nozīmē “tu esi teksts”. Projekta nosaukums liek saprast, ka tiks nojauktas robežas starp valodām, teksta formām un funkcijām, kas radīs zīmju, nozīmju, formu un funkciju bezgalīgo iespēju saspēli. Izstādē izmantota intertekstuāla pieeja, liekot mākslas darbiem “sarunāties” vienam ar otru.
Izstādē eksponēti 70 autoru ap 200 darbi – objekti un instalācijas, glezniecība un grafika, fotogrāfija un video, grāmatas un dienasgrāmatas, mākslinieku arhīvu materiāli. Autoru vidū ir Purvīša balvu ieguvušie un tai nominētie Ilmārs Blumbergs, Ēriks Božis, Andris Breže, Ivars Drulle, Kristaps Ģelzis, Miķelis Fišers, Kristaps Kalns un Sarmīte Māliņa, Maija Kurševa, Krišs Salmanis, tekstu grupa “Orbīta” – Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs; Latvijas pirmās konceptuālistu paaudzes mākslinieki Juris Boiko, Hardijs Lediņš, Andrejs Kalnačs, Leonards Laganovskis; mākslinieki, kuru darbos idejas izteikšanai bijuši nepieciešami vārdi, zīmes, burti, cipari, teksti, – Māris Bišofs, Kristians Brekte, Izolde Cēsniece, Miervaldis Polis, Līga Purmale, Guntars Sietiņš, Māris Subačs, Imants Tillers, Rūsiņš Rozīte, Valdis Villerušs un vēl daudzi citi.
Latvijas tekstu mākslas viena no iezīmēm ir t.s. poētiskais konceptuālisms – literāros citātos, gleznieciskā estētikā, tēlainības un teksta sintēzē radīti darbi. Nozīmīgu izstādes daļu veido sociālā un politiskā kontekstā skatāmi darbi, tie cenšas izsist skatītāju no komforta zonas un ir kritiski. Tekstu mākslā ironija par kādu parādību tiek pausta, izmantojot pašas parādības vizuālo valodu. Eksponātu klāsts papildināts ar mākslas piemēriem un senākiem artefaktiem, kas radušies arī pirms Latvijas konceptuālisma uzplaukuma 80. gados. Senākais mākslas darbs izstādē ir 1945. gada Jāņa Pauļuka glezna “Felicita ar avīzi”, bet senākais artefakts – Rozetas akmens (196. g. p.m.ē.) kopija.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Tatjanas Krivenkovas un Jekaterinas Sazonovas izstāde “Pūkas un spalvas”
Rīgas Porcelāna muzejā
4. februāris–3. aprīlis
No 4. februāra līdz 3. aprīlim Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma Tatjanas Krivenkovas un Jekaterinas Sazonovas izstāde “Pūkas un spalvas”.
Izstāde piedāvā divu spilgtu mākslinieču radošo sadarbību, kas attīstījusies vairāku gadu garumā. Katra māksliniece ir nonākusi līdz porcelānam savā veidā. Šajā izstādē būs skatāmai jauni darbi, kas tapuši pēc vienotas ieceres, bet sadalot pienākumus.
Izstādes centrā ir servīze “Pūkas un spalvas”. “Lauku baroka stils” – kā mākslinieces dēvē šīs savas formas, ietver augu elementus. Jekaterina Sazonova ar brīvu roku veidotajos traukos apvieno vienkāršību ar izsmalcinātību, savukārt Tatjanas Krivenkovas lazējošie krāsu triepieni uz trauka virsmas piešķir porcelānam rotaļīgumu. Katrs servīzes priekšmets ir neatkārtojams autordarbs.
Mākslinieču radošais tandēms ir uzmirdzējis arī kopīgās izstādēs iepriekš, apvienojot ekspozīcijā keramiku ar stājmākslu. Izstādē “Mošanās” Rīgas Porcelāna muzejā 2014. gadā tika eksponēta Tatjanas Krivenkovas litogrāfiju sērija “Asni” un Jekaterinas Sazonovas porcelāna un akmens masas darbi. 2019. gadā Kalnciema kvartāla galerijā durvis vēra kopīga porcelāna izstāde “Puķes un pērles”, kur bija skatāmi Jekaterinas Sazonovas veidojumi un Tatjanas Krivenkovas porcelāna apgleznojumi. Pirmais kopīgais darbs “Sirds” 2019. gadā tika izstādīts galerijā “Māksla XO”.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Vecrīga (ieeja no Konventa sētas)
Ilmāra Blumberga darbu izstāde “3 cikli”
Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā
5. februāris–3. aprīlis
No 5. februāra līdz 3. aprīlim Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā būs skatāma latviešu ikoniskā mākslinieka, scenogrāfa un grafiķa Ilmāra Blumberga darbu izstāde “3 cikli”.
Sadarbībā ar nodibinājumu “Blumberga fonds” veidotā izstāde liepājniekiem piedāvās retāk eksponētus Ilmāra Blumberga autortehnikā radītus darbus, kas atlasīti, veidojot dabisku sinerģiju ar “Lielā dzintara” vidi. Izstādes ekspozīcijā būs skatāmi 65 mākslas darbi no trīs hrestomātiskā mākslinieka radītiem cikliem.
Lielformāta gleznu ciklu “Es nemiršu” iedvesmojusi Blumberga sadarbība ar režisoru Augustu Sukutu un mākslinieka vizītes Spānijā. Cikls tapis pirms 10 gadiem un pirmoreiz eksponēts 2013. gadā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls”. Liepājas izstāde būs tikai otrā reize, kad šis cikls tiek parādīts plašākai publikai.
Krasi atšķirīga rakstura un formas cikls ir Blumberga radītā mākslas darbu sērija “Lietiņš līst, lietiņš līst! Lietiņš līst! Sapērk bildītes. Sapērk bildītes. Sapērk bildītes!”. Tie tapuši, gatavojoties izstādei, kurā Blumbergs pievērsies leģendārā latviešu mākslinieka Voldemāra Irbes (1893-1944) dzīvei un darbam. “Irbes māksla ir tīra māksla,” teicis Blumbergs, “tā nav ierocis, sabiedrisks medijs vai spēka izpausme.”
Trešā grupa izstādē ir jauktā oriģināltehnikā veidoti darbi, kas apvieno sietspiedi, akrilu, zīmuli, ogli, fotogrāfiju un citas tehnikas. Šeit ietilpst sērija “Atlantīda”, kas tapusi pirms vairāk nekā 25 gadiem un pirmo reizi izstādīta 1996. gadā, kā arī cikls “Van Goga krēsli”. Oriģināltehnikas māksla kļuvusi par īpaši atpazīstamu Blumberga daiļrades lappusi un iekļauta arī vairākās publiskās un privātās kolekcijās.
Ilmārs Blumbergs (1943-2016) atstājis bagātīgu mantojumu dažādās mākslas jomās un tehnikās — no gleznām, skulptūrām un zīmējumiem, līdz skatuves un kostīmu mākslai, plakātiem, un video, izpelnoties kā sabiedrības tā profesionāļu atzinību un apbrīnu.
Koncertzāle “Lielais Dzintars”
Radio iela 8, Liepāja
Sandras Eglītes foto izstāde “Sapņi uz riteņiem”
Kultūras un atpūtas centrā “Imanta”
1.–28. februāris
No 1. līdz 28. februārim kultūras un atpūtas centrā “Imanta” būs skatāmas divas jaunas izstādes – Sandras Eglītes foto izstāde “Sapņi uz riteņiem” un tautas lietišķās mākslas izstāde “Metens sola saltas dienas”.
Sandras Eglītes foto izstādes “Sapņi uz riteņiem” fotogrāfijas tapušas gan automobiļu un motociklu skatēs, gan ikdienas situācijās Latvijā, tomēr objektīvu apstākļu dēļ vairāk ārpus tās. “Fotografēšana ir mans dzīvesprieks un nepieciešamība jau kopš pagājušā gadsimta. Dominējošās tēmas ir cilvēces neskartā daba, kur īpašu vietu ir ieņēmusi skarbā Arktika ar zūdošajiem ledājiem, baltajiem lāčiem un cilvēka radošās darbības izpausme, vienkāršoti sakot, auto-moto. Īpaši retro un īpaši detaļas, kas veido savdabīgus tēlus, ritmus un akcentus,” stāsta Sandra Eglīte.
Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Amerikāņu mākslinieka Maikla Rodžera instalācija “Arhīvs”
ēkas logā Grīziņkalnā
2. februāris–30. marts
No 2. februāra līdz 30. martam ēkas logā (Pērnavas iela 60) būs skatāma amerikāņu mākslinieka Maikla Rodžera instalāciju “Arhīvs”, ko veido dažādi mākslinieka izvēlēti attēli, kuri radīti neparastā tehnikā – stikla mākslai pārkāpjot ierastā robežas un eksperimentējot ar jauniem materiāliem un efektiem. Maikla Rodžera instalāciju veido bišu vaskā mērcēta grāmatu lapu kolekcija, kurā apkopoti mākslinieka intuitīvi izvēlēti mitoloģiskie tēli, dabas motīvi un cilvēka ķermeņa anatomija. Mākslas darbs ir radīts mazāk zināmā vitreogrāfijas tehnikā – stikla loksnē iegravētas kompozīcijas krāsains atspiedums papīrā.
Izstāde noris biedrības IRMA Collaborative studijas logā un aicina garāmgājējus pievērst uzmanību kvalitatīvai mākslai ārpus ierastām vietām un izbaudīt to visiem pieejamā veidā – pilsētvidē. Logs mākslai ikdienā piedāvās apskatīt gan pieredzējušu, gan jauno mākslinieku darbus.
IRMA Collaborative ir starptautiska biedrība, kuras kodols ir mākslinieku Ingunas Auderes un Maikla Rodžera radošs tandēms. Biedrība darbojas trīs virzienos: jaunrade, izglītība un mākslas menedžments, un izstrādāto projektu galvenais fokuss ir sadarbība. Tā kā abu mākslinieku viens no izteiksmes līdzekļiem ir stikls, tad šie projekti ir saistīti ar ideju par stikla daudzpusīgu izmantojumu mākslā, tam piešķirot gan metaforas īpašības, gan liekot kļūt par iedvesmas avotu un nozīmīgu atribūtu starpdisciplinārās aktivitātēs.
Instalācija “Logs mākslai”
Pērnavas iela 60 (no J.Asara ielas puses), Rīga
Alvīnes Bautras gleznu izstāde “Tas notiek atkal”
teātra namā “Jūras vārti”
līdz 19. februārim
Līdz 19. februārim teātra namā “Jūras vārti” skatāma Alvīnes Bautras gleznu izstāde “Tas notiek atkal”. Ventspilī izstādīto gleznu kopumu veido darbi no pēdējām Alvīnes Bautras solo izstādēm “Adaptācijas Mašīna” (Rīgā,2021) un “Transs and Dance” (Jūrmalā,2021). Vairākas gleznas publiski būs apskatāmas pirmo reizi. Izstādes nosaukums sevī ietver ideju par dažādos laikos tapušu gleznu apvienojumu vienā ekspozīcijā, kas uztverams kā atkārtojums, papildinājums vai turpinājums.
Alvīnes Bautras glezniecība ir pazīstama ar portretu gleznām, taču šī ir pirmā izstāde, kurā redzamas arī ainavas, veidojot atsevišķu izstādes sadaļu. Jūras tematikai veltītās ainavas, pretēji portretiem attēlo telpu ārpus cilvēka. Abas šīs saturiski atšķirīgās gleznu sērijas vieno glezniecības stilistika, kuras idejas pamatā ir neskaidrs attēls. Ainavās tas tiek veidots radot graudaina attēla iespaidu, kā arī caur kustības elementu. Gleznu kompozīcijas iemieso sajūtu par kustības palēninājumu, tādejādi norādot uz vienmēr mainīgo skatu punktu neizbēgamību un mūžīgajām pārmaiņām.
Mākslinieces gleznotās sejas ir nemitīgos starpstāvokļos. Tie ir acumirklīgi tvērumi starp to, kas bija un to, kas būs. Seju pietuvinājumi vai šķietami mierīgās figūras nekad nav sastingušas, jo miera stāvoklis ir utopisks. Alvīne uzskata, ka kustība ir metafora par cilvēka daudzslāņaino dabu, dažādību un arī nenoteiktību.
Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils
Laikmetīgās mākslas izstāde “Pilot LMA x Art Vilnius’21”
Kuldīgas mākslas namā
līdz 20. februārim
Līdz 20. februārim Kuldīgas mākslas namā skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Pilot LMA x Art Vilnius’21”. Pērnā gada rudenī Austrumeiropas lielākajā mākslas notikumā – starptautiskajā mākslas gadatirgū Art Fair ArtVilnius Lietuvā – šī ekspozīcija saņēma skatītāju simpātiju balvu.
Izstādi veido Latvijas Mākslas akadēmiju pārstāvoši mākslinieki – studente Dzelde Mierkalne, nesenie akadēmijas absolventi Amanda Krūmiņa, Miķelis Mūrnieks un Rūdolfs Štamers, kā arī pasniedzējs Kristians Brekte.
Izstādi veidojusi Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) galerijas “Pilot” komanda, un Kuldīgā tā skatāma, pateicoties Kuldīgas Mākslinieku rezidences un LMA sadarbībai.
“Šo spēcīgo mākslinieku darbu izlase – dažādās tehnikās veidotas instalācijas, objekti un skulptūras – ir labs un koncentrēts ieskats šobrīd aktuālajās tendencēs LMA un Latvijas laikmetīgās mākslas daudzveidībā,” stāsta “Pilot” galerijas vadītāja Sabīne Vernere.
Ekspozīcijas darbi ir gan provokatīvi un asprātīgi, ļaujot no jauna diskutēt par to, kas ir un kas nav māksla, gan idejiski daudznozīmīgi, gan sirsnīgi, gan vizuāli un estētiski aizraujoši.
Kuldīgas mākslas nams
gada iela 6, Kuldīga
Izstāde “Portrets.Personība.Cilvēks”
Līvānu stikla un amatniecības centrā
līdz 3. martam
Līdz 3. martam Līvānu stikla un amatniecības centrā skatāma izstāde “Portrets.Personība.Cilvēks”, kas apvieno trīs Daugavpils māksliniekus - Alīnu Petkūni ar izstāžu darbiem “Muzikālie portreti”, Rimmu Iļjinu ar izstāžu darbiem “Portrets. Avangards” un Juriju Berņikovu ar fotoizstādi “Cilvēki un aicinājums” Līvānu stikla un amatniecības centra logos.
Rimmas Iļjinas izstādes darbos ir atainoti cilvēku un dzīvnieku “rakstura” portreti avangarda glezniecības un ekspresīvā sublimātisma stilā. Darbi gleznoti grafiskā, groteskā manierē, kuri pauž košu personības raksturu, cilvēka dziļumu un dzīves baudīšanas ideju. Avangarda glezniecības un ekspresīvā sublimātisma stila darbi tapuši periodā no 2015. līdz 2021. gadam. Ekspozīcijā iekļautas miniatūras, kā arī cilvēku un dzīvnieku portreti. Darbi gleznoti grafiskā, groteskā manierē. Kopumā izstādes apmeklētāju uzmanībai tiks piedāvāti 22 darbi, kuri pauž vienu – dzīves baudīšanas ideju un veido vienotu estētisko kopskatu.
Izstādes darbos “Muzikālie portreti” Alina Petkune iekļāvusi tādu slavenu mūziķu portretus kā Džims Morisons, Fredijs Merkūrijs, Viktors Cojs, Deivids Bovijs u. c. kuri iedvesmo mākslinieci ikdienas dzīvē un kuri gleznoti jauktā tehnikā.
Jurija Berdņikova izstādes “Cilvēki un aicinājums” varoņi ir cilvēki, kas ir pilsētas vizītkarte. Izstādē ir apskatāmas tādu interesantu daugavpiliešu fotogrāfijas un fotoportreti kā: Daugavpils vēsturnieks un novadpētnieks Aleksandrs Dmitrijevs, kalējs Edgars Vronskis, māksliniece Alina Petkun, zinātnieks Mihails Pupiņš, mākslinieks Grigorijs Mihejevs, skulptori Dmitrijs Jakimčuks un Ivo Folkmanis, aktrise Milena Savkina, lidotājs Vasīlijs Kiselevs un Aleksandrs Zariņš, sportiste Anastasija Grigorjeva, muzikanti Reds un Inga (grupa Fedotoff), dziedātāja Olga Mitrošina, pasniedzējs, ekonomikas doktors Teodors Bikovskis, kopā 15 cilvēku.
Līvānu stikla un amatniecības centrs
Domes iela 1, Līvāni
Ernesta Vītiņa personālizstāde “Aizstiklija”
Ogres Vēstures un mākslas muzejā
līdz 20.martam
Foto: Voldemārs Stāvusis
Ogres Vēstures un mākslas muzejā līdz 20. martam skatāma Ernesta Vītiņa personālizstāde “Aizstiklija”, kas dod iespēju nonākt mākslinieka prāta pasaulē ar radošām spriedzēm, gandrīz necaurredzamiem sajūtu miglojumiem un apzinātiem, intensīviem mirdzumiem. Visas ekspozīcijā skatāmās skulptūras un instalācija ir speciāli radītas šai izstādei.
Izstāde kārtu kārtām atsedz radošā procesa liecības no brīža, kad stikla darbi atdalās no to veidotāja un sāk savu neatkarīgo dzīvi skatītāju prātos un sirdīs. Noteiktās dienās pats mākslinieks vai kāds no radošās komandas būs klātesoši, lai apmeklētāju acu priekšā bezformīgu, asu un sarežģīti apstrādājamu lokšņu vibrācijās uzburtu Aizstiklijā skulpturālu skaistumu, kurā sabruks robežas, radīsies jaunas un katrs tajā atradīs savas vadlīnijas.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 36, Ogre
