Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstāde “AMS Pasaka”
Tallinas ielas kvartālā
28. jūlijs–10. augusts
No 28. jūlija līdz 10. augustam Tallinas ielas kvartāla izstāžu zālē skatāma trīs jauno mākslinieku – Annas Diklabas, Marijas Dzalbas un Aleksandra Semjonova – organizēta izstāde “AMS Pasaka”, kas vēstīs par pasaku kā rīku apkārtējās pasaules un sevis izziņai. Pasakas šajā izstādē nav tikai tēma – tās kļūst par interpretācijas instrumentu, caur kuru autori meklē savu “es”, patieso atspulgu un iekšējo pasauli. Izstādē redzami darbi glezniecībā, jauktā tehnikā un video formātā, kur pasaku motīvi transformējas daudzveidīgās vizuālās valodās. “AMS Pasaka” ir kā telpa, kur pasaka kļūst par spoguli – katram citādu, bet vienlīdz patiesu.
Tallinas ielas kvartāls
Tallinas iela 10, Rīga
Starptautiskās kuratoru vasaras skolas
“Kuratoriālās stratēģijas: pētniecība un eksperiments”
publiskā programma
Latvijas Mākslas akadēmijā un brīvdabas mākslas telpā “Savvaļa”
28. jūlijā un 1. augustā
28. jūlijā un 1. augustā norisināsies Latvijas Mākslas akadēmijas sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku organizētie starptautiskās vasaras skolas “Kuratoriālās stratēģijas: pētniecība un eksperiments” publiskās programmas notikumi.
Šī vasaras skola vērš uzmanību uz kuratora lomu laikmetīgajā mākslā un atmiņu institūcijās Latvijā. Kopš kuratoriālo prakšu aizsākumiem pagājuši vairāk nekā 30 gadi, tomēr joma joprojām attīstās un meklē jaunus skatpunktus. Pieaugošā interese par kuratora darbu arī pētniecības kontekstā rosinājusi jaunu skatījumu uz kuratoriatūru – kā radošu, eksperimentālu un iekļaujošu praksi.
Piecu dienu garumā vasaras skolas dalībnieki strādās lekcijās un darbnīcās dažādās atmiņu un neatkarīgajās institūcijās. Plašākai auditorijai paredzēti divi publiski pasākumi:
Publiskās programmas pasākumi:
28. jūlijā notiks lekciju diena Latvijas Mākslas akadēmijā.
Priekšlasījumus sniegs rakstniece, pētniece un kuratore Lūsija Stīdsa (Lucy Steeds), mākslas kritiķis un kurators Andris Brinkmanis un mākslinieks, pedagogs un pētnieks Miks Vilsons (Mick Wilson).
1. augustā notiks ekskursija uz brīvdabas mākslas telpu “Savvaļa”. Apciemojuma laikā būs iespēja iepazīt “Savvaļas” koncepciju, tikties ar tās veidotājiem un uzzināt vairāk par rezidenču programmu. Dienas gaitā tiks prezentēti arī vasaras skolas dalībnieku sagatavotie uzdevumi.
Abi publiskie pasākumi ir bez maksas, taču nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, rakstot uz e-pastu: vasarasskola2025@lma.lv līdz 27. jūlijam.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Beates Poikānes izrāde “Ziedlapiņas aug no ādas”
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā
30. jūlijā
30. jūlijā plkst. 19.00 Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas Mazajā zālē notiks Beates Poikānes izrāde “Ziedlapiņas aug no ādas”, kas tapusi sadarbībā ar māksliniekiem Ģirtu Dubultu un Laini Luīzi Freidenbergu. Tā balstās uz poētisku mijiedarbību starp izpildītājiem, smeļoties iedvesmu mītos un fantāzijās par Latvijas izcelsmi.
“Ziedlapiņas aug no ādas” veidota kā iluzora telpa, kur autore dreifē sev pazīstamās Austrumeiropas uzskatu un sajūtu pasaulēs, kas disonē ar Skandināvijas tradicionālo kultūras kontekstu. Jaunā piederības sajūta tiek radīta, neļaujoties asimilācijai, bet gan izmantojot dzimtajai telpai piesaistītu tēlu sistēmu. Cilvēka būtība zaudē robežlīnijas un saplūst ar apkārtni, un dzimst jaunas būtnes, kuru būtiska daļa ir apkārtējās vides elementi. Veidojas aizmetņi jaunām – maigākām un plašākām – identitātes formām ceļā uz “pārtapšanas ainavām”.
Beate Poikāne ir māksliniece, scenogrāfe un teātra veidotāja. Pārkāpjot vizuālās mākslas un laikmetīgā teātra robežas, viņa rada vizuālas dramaturģijas un pašperformējošas vides, kur pēta, kā ķermeniskā pieredze specifiskos kultūras un telpiskos apstākļos ietekmē fantāzijas telpu. Viņas darbos cilvēki mijiedarbojas ar citbūtnēm, objektiem un tehnoloģijām kā izpildītājiem, kļūstot par virzītājspēku mainīgām ainavām. Poikāne absolvējusi Stokholmas Mākslas universitātes Performing Arts maģistra programmu režijā, ieguvusi maģistra grādu scenogrāfijā un bakalaura grādu Vizuālās komunikācijas nodaļā Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī studējusi performances un laikā bāzētās mākslas programmā KMD Mākslas akadēmijā Bergenā, Norvēģijā.
Ģirts Dubults ir horeogrāfs, kura izpētes tēmas ir valoda, vizualitāte un cilvēki. Šobrīd viņš studē horeogrāfiju Stokholmas Mākslas universitātes maģistratūrā, bet pirms tam ieguvis bakalaura grādu laikmetīgās dejas mākslā Latvijas Kultūras akadēmijā un starptautisko attiecību bakalaura grādu Rīgas Stradiņa universitātē.
Mūziķe Laine Luīze Freidenberga izrādes “Ziedlapiņas aug no ādas” skaņu celiņu veidojusi, dekonstruējot kontrabasa tradicionālo skanējumu un mūziķa mijiedarbību ar šo instrumentu.
Rīgas Laikmetīgā mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga
Ievas Saulītes personālizstāde “Dust Bunnies. Creaturesque”
Galerijā S_IN art space, Šauļos
30. jūlijs–5. septembris
No 30. jūlija līdz 5. septembrim Lietuvas Mākslinieku asociācijas Šauļu mākslinieku apvienības galerijā S_IN art space būs skatāma vizuālās mākslinieces Ievas Saulītes personālizstāde “Dust Bunnies. Creaturesque” (latviski – “Putekļu kamoli. Būtnīgs”).
Angļu valodas izteiciens dust bunnies (putekļu zaķīši) apzīmē putekļu kamolus, kas mēdz uzkrāties telpu stūros – bieži vien nepamanāmās vai grūti aizsniedzamās vietās. Mikroskopa palielinājumā šie veidojumi atklājas kā savdabīgi mikrokosmi – tajos sapinušās šķiedras, mati, organiskas un neorganiskas vielas, kas veido nejaušus, bet vizuāli fascinējošus tēlus. “Dust Bunnies. Creaturesque” ir veltījums lietām kā stāstniekiem – aizmirstiem, atrastiem un pārradītiem priekšmetiem, kas sevī uzkrāj atmiņu, klātbūtnes un laika nospiedumus.
Izstāde aicina ielūkoties vietās, kuras ikdienā mēdzam ignorēt – gan fiziskās, gan apziņas un pieredzes “spraugās” – un saskatīt tajās potenciālu pārtapt, stāstīt un pastāvēt citādi. Izstādes centrā ir telpiska instalācija, kurā izmantoti atrasti, ziedoti un pārstrādāti materiāli. Automātiskas un intuitīvas formveides procesā tapušie objekti apdzīvo galerijas S_IN telpu kā sapņu tēli vai atmiņu atliekas – būtnes, kas iemieso pārejas stāvokli starp ikdienišķo un simbolisko.
LDS galerija S_IN
Aušros alėja 41, 76300 Šauļi, Lietuva
Edija Kravaļa personālizstāde “Nr. 200”
Klasiskās mākslas galerijā “Antonija”
30. jūlijs–13. augusts
No 30. jūlija līdz 13. augustam klasiskās mākslas galerijā “Antonija” būs skatāma Edija Kravaļa personālizstāde “Nr. 200”. Jaunā Edija Kravaļa sērija izstrādāta 2025. gadā, īpaši akcentējot dinamiku un mākslinieciski arhitektonisko stāstījumu. Gleznu pamatkrāsas: Zila, zaļa, sarkana, oranža un dzeltena. Katrai gleznai piemīt īpaša un tehniski padziļināta saspēle starp krāsu slāņiem telpiskajā vidē, kas panākts kontrastējot toņiem (variācijām, piesātinātības pakāpēm) un tumši/gaišajiem laukumiem.
Edija Kravaļa rokrakstam raksturīgs krāsu klājums, kas vizuāli nojauc fundamentālo statiskumu, ļaujot skatienam būt nemitīgā pārmaiņu un daudzveidības kustībā. Tā kā Edijam Kravalim nozīmīgs klātesamības faktors ir arhitektūra un dizains, tā ietekme nolasāma arī darbos.
Klasiskās mākslas galerija “Antonija”
Brīvības iela 142, Rīga
Starptautiskā īsfilmu festivāla 2ANNAS tūre:
no Daugavpils līdz Rīgai
30. jūlijs–6. septembris
No 30. jūlija līdz 6. septembrim dažādās Latvijas pilsētās Rīgas Starptautiskais īsfilmu festivāls 2ANNAS skatītājiem piedāvā īpaši atlasītu programmu “Īsais latvietis #2”, dodoties kino tūrē un aicinot īsfilmu cienītājus baudīt spilgtus latviešu autoru stāstus neierastos formātos un vietās.
“2ANNAS kino tūre ir iespēja labākajām un jaunākajām Latvijas īsfilmām nonākt vietās – kultūras namos un māju pagalmos – kur ikdienā tas nebūtu iespējams. Tā ir dinamiska kino pieredze ārpus ierastā formāta, kas ļauj iedzīvināt īsfilmu žanru un parādīt tā daudzveidību Latvijas kultūrtelpā,” stāsta festivāla programmu direktore Laima Graždanoviča.
Programmā “Īsais latvietis #2” iekļautas filmas, kas šogad cīnījās par festivāla titulu “Labākā Baltijas īsfilma”. Starp tām – Edmunda Jansona audiovizuālā animācija “Brīvais nobrauciens”, kura abstraktā ziemas ainavā ļauj pieredzēt esības trauslumu un brīvību; Ildzes Felsbergas dokumentālā filma “Sliktie dzīvnieki”, kas pēta cilvēku priekšstatus par dzīvnieku pasauli; un Amandas Grīnbergas emocionāli piesātinātā spēlfilma “Luna”, kas caur atmiņu prizmu aplūko ģimenes un identitātes tēmas.
Grupas izstāde “Es aizeju, bet durvis paliek vaļā”
Galerijā MASA
31.jūlijs–31.augusts
Sofija Bumbule. Tas ir ritenis
No 31. jūlija līdz 31. augustam galerijā MASA būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas 2025. gada absolventu grupas izstāde “Es aizeju, bet durvis paliek vaļā”. Izstāde piedāvā koncentrētu pārskatu par jauno autoru vizuālajiem pētījumiem, kuros atklājas personiski, sociāli un kultūrvides aspekti. Tā ir iespēja mākslas valodā atspoguļot un izvērtēt pieredzi, vērtības un skatījumu, kas šobrīd raksturīgs jaunajai paaudzei pēc augstākās izglītības iegūšanas Latvijā.
Autoru darbi atspoguļo pārejas posmu – starp studiju vidi un profesionālo nenoteiktību, starp individuālu meklējumu un kolektīvu sajūtu, kas definē dzīvi nestabilā, globāli piesātinātā kultūrtelpā. Tematiski darbos iezīmējas trauksmes un nedrošības motīvi, eksistenciāla vientulība, nāves tematika, bērnības atmiņu transformācija, pilsētvides ietekme un identitātes konstrukcija.
Prezentētie darbi ir uztveres reģistri, kas pārveido vizuālajos datos lokālas kultūras anatomiju: Rīgas mikrorajoni, postpadomju estētika, digitālās reprezentācijas un privātā pieredze savienojas vienotā materiālā, ko iespējams analizēt kā sociālās psihoģeogrāfijas karti. Tā ļauj runāt par mākslinieku kā laikmeta analītisko vienību – ne tikai reflektoru, bet arī filtru, kas pārkodē sabiedrībā notiekošo estētiskās un emocionālās formās. Tas sniedz skatītājam iespēju ieraudzīt mūsdienu realitāti ārpus informatīvās telpas trokšņa – caur vizuāli strukturētu klātbūtni.
Galerija MASA
Elizabetes iela 67, Rīga
Maikes Statz personālizstāde “Galds ir siena, durvis, mājas”
Galerijā “Daļa laika”
31. jūlijs–30. augusts
No 31. jūlija līdz 30. augustam galerijā “Daļa laika” būs skatāma Maikes Statz personālizstāde “Galds ir siena, durvis, mājas”. Instalācija “Galds ir siena, durvis, mājas” aplūko virtuves un ēdamistabas galdus kā rīkus, ar kuru palīdzību iespējams pārdomāt mājas dzīves un ģimenes dzīves jēdzienu. Mājsaimniecībā galdi vēsturiski kalpojuši kā vietas rūpju darbam, bieži vien nostiprinot tradicionālās dzimumu lomas un heteronormatīvās ģimenes struktūras. Tajā pašā laikā tie ir bijuši arī politiskās iesaistes, pretestības un atbrīvošanās telpas.
Izstādē radītais darbs turpina interjera arhitektes un mākslinieces Maikes Statz ilgstošo interesi par galdiem kā nozīmīgiem punktiem feministiskajās un kvīru kopienās, praksēs un teorijās. Instalācija pēta pārtraukuma un novirzes brīžus, koncentrējoties uz robežām starp “es” un telpu. Šeit galdi tiek aplūkoti kā daudzslāņaini, kustīgi objekti – eksperimentāla tabula rasa, kas spēj bezgalīgi mainīties.
Maike Statz (Austrālija) ir Oslo dzīvojoša interjera arhitekte un māksliniece. Viņas prakse pēta attiecības starp ķermeni un telpu, pievēršoties tam, kā arhitektūra ietekmē emocijas, uzvedību un identitāti – un kā šie aspekti savukārt ietekmē arhitektūru. Maiki īpaši interesē mēbeļu un citu interjera elementu praktiskie, politiskie un filozofiskie aspekti. Viņas pieeju ietekmē feministiskā un kvīru teorija, un viņa pēta telpisko nevienlīdzību, meklējot alternatīvus rīkus un metodes telpas veidošanai. Fiktīvas telpas un zinātniskās fantastikas un fantāzijas arhitektūra bieži kalpo kā atsauce viņas darbos.
Galerija “Daļa laika”
Tallinas iela 94, Rīga
Festivāla “ĒDENE: Saldie sešpadsmit” finisāža
Core performance un darbnīca “Vācelīte”
Hanzas ielā 22, Rīgā
1. augustā
1. augustā norisināsies festivāla “ĒDENE: Saldie sešpadsmit” finisāžas pasākumi.
Plkst. 17:00–19:00 ppīrātiskajā bibliotēkā Hanzas ielā 22 mākslinieka Mika Solomon vadībā notiks darbnīca “Vācelīte”, kuras ietvaros gan pieaugušajiem, gan bērniem būs iespēja pētīt Ēdenes festivāla pīrātisko bibliotēku, pārrunāt pētniecības metodes un apgūt bukletu veidošanu, vācot iedvesmas materiālus no esošajām grāmatām un izmantojot telpā pieejamo melnbalto kopētāju. Visi nepieciešamie materiāli tiks nodrošināti uz vietas.
Plkst. 19:00–21:00 notiks Core performance. Core trīs tēli (Deividas Vytautas Aukščiūnas, Jette Loona Hermanis un Gloria Viktoria Regotz) iemieso pašuztveres, apsēstības un vēlmes sarežģītību. Zem šī slāņa slēpjas nepārtraukta tieksme pēc tukša, bezgalīga satura un uzmanības slāpēm. Viņi atklāj sevi, aicinot skatītāju vērot, izjust un ļauties. Viņu eksistence pārtop sacīkstēs – identitātes performance kļūst par mīļāko spēli, par vardarbīgu deju skaistas dienas fonā. Caur rituālu viņi pārsniedz realitāti, kļūstot par objektiem, fantāzijām, iedomātiem rotaļlietu tēliem.
Festivals “ĒDENE: Saldie sešpadsmit”
Hanzas iel 22, Rīga
Izstāde “Words are Bellows”
Paraugtipogrāfijas projektā KM12
1.–3. augusts
Chiaki Haibara. Tinnitus. 2024. Instalācija. Jaukta tehnika
No 1. augusta līdz 3. augustam laikmetīgās mākslas telpā Paraugtipogrāfija (KM12) būs skatāma japāņu mākslinieku izstāde, kurā trīs laikmetīgās mākslas un dzejas pārstāvji no Japānas – Kazuki Oishi, Naha Kanie un Chiaki Haibara – pēta valodas šķautnes, tās daudznozīmību un nošķīrumus, ko tā rada.
Izstādes darbi reflektē par valodu kā radošu un vienlaikus ierobežojošu struktūru. Katrs no trim māksliniekiem caur atšķirīgām mediju un formu pieejām pievēršas valodas divdomībai, klusumam, pārrāvumiem un tās ietekmei uz iztēli un uztveri. Šī izstāde aicina pārvērtēt “lasīšanas” aktu – ne tikai kā teksta dekodēšanu, bet arī kā fizisku, institucionālu un ķermenisku pieredzi.
Tā ir mēģinājuma telpa – atvērt valodas salaiduma vietas, kur notiek sadursmes un saplūsmes starp jēgu un klusumu, starp skanējumu un attēlu, starp domu un formu.
Izstāde norisināsies vēsturiskā vietā – KM12, ēkā, kas savulaik kalpoja kā tipogrāfija un grāmatu iesiešanas fabrika. Tieši šeit reiz tika drukāti valsts dokumenti, naudaszīmes un dažādi patēriņa materiāli – tā bija vieta, kur valoda tika sistematizēta, reproducēta un ieausta sabiedrības ikdienā.
Izstādes kuratore ir Manami Totsuka, bet organizatorisko procesu koordinē Masana Sannomiya.
KM12, Paraugtipogrāfija
Kārļa Mīlenbaha iela 12, Rīga
Ingemāras Treijas gleznu izstāde “Liepājas elpa mini portretos”
Liepājas muzejā
1.–31. augusts
Ingemāra Treija. Nakts tramvajs Liepājā
No 1. augusta līdz 31. augustam Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē būs skatāma Ingemāras Treijas gleznu izstāde “Liepājas elpa mini portretos”. Šī izstāde veidota īpaši Liepājas muzejam, izceļot gaismu un spēku, ko var izstarot miniatūra glezna.
Izstādes darbos atklājas plašs tematiskais spektrs – no konkrētām Liepājas vietām līdz abstraktām lokācijām. Māksliniece glezno gan lielformāta darbus, gan nelielas miniatūras, taču, kā atzīst Ingemāra Treija:
“Mazo formu glezniecība – ļoti personīgi, intīmi, pietuvināti portreti, ko caurstrāvo lielas patiesības – gaisma un mīlestība. Koncentrējot enerģiju nelielā formātā, tā iedarbojas uz skatītāju ar pārsteidzošu spēku. Katrā portretā var saskatīt sevi vai atpazīt sev tuvu cilvēku, jo, izmantojot gaismas un krāsas savstarpējo saspēli un kustību, tajos parādītas emocijas, cilvēka iekšējā pasaule un attieksme pret apkārtējo vidi un notikumiem.”
Figurālajās kompozīcijās ainava tiek paspilgtināta ar mītisku vai alegorisku tēlu, kas to padara nedaudz sirreālu, bet runājošu par šodienas un nākotnes attiecībām. Miniatūras gleznas mazais izmērs nosaka detalizētu skatījumu uz cilvēku, arhitektūru vai ainavu – katra krāsa un līnija rada atmosfēras ciklu, kas saistās ar vēja kustību un Liepājas stāstu.
Vējš šajā izstādē jūtams kā sižetu apvienotājs – Liepājā tas ir ne tikai fiziska parādība, bet arī kultūras spogulis. Tas simbolizē brīvību, kustību un nepārtrauktību, kas atklājas arī mazajos portretu gleznojumos.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
ISSP koprezidence “Vietas identitāte”
Laidu muižā
2.–6. augusts
No 2. augusta līdz 6. augustam Laidu muižā norisināsies koprezidence “5x4” – 5 mākslinieki 4 dienu garumā apdzīvos Laidu muižu, veidojot savstarpējo radošo dialogu un individālos vai kopīgus darbus par tēmu “Vietas identitāte”. Rezidenci vadīs itāļu māksliniece Sara Palmieri, piedalās – Kristīne Krauze Slucka, Elīna Eihmane, Līga Stibe un Dasha Trofimova.
Laidu pils muiža
Laidi, Laidu pagasts, Kuldīgas novads
Multimediāls projekts “Durvis”
Mazirbes kultūrtelpā
No 2. augusta
2. augustā, Lībiešu svētku 2025 ietvaros, Mazirbē tiks atklāts mākslas un kultūras portāla Arterritory.com veidots multimediāls projekts “Durvis”.
Sinerģisks mākslas un dabas stāsts, kura konceptuālais izejas punkts un viens no centrālajiem tēliem ir ilggadējā līvu tradīciju kopēja Daiņa Stalta reiz atrastās senās rijas durvis.
Kā totēms, kas glabā gadsimtu ilgos uzslāņojumus – pieskārienus, emocijas, vibrācijas, sajūtas, notikumus –, tās iekļautas mākslinieka Reiņa Dzudzilo veidotajā objektā, kur tās kļūst par mītisku dominanti skulpturālā diptihā. Viena tā daļa iegūlusi Saulrieta koncertu skatuves teritorijā, savukārt otra – meklējama jūras malā.
Durvju tēla mistērija, portālu atvēršanās un aizvēršanās, būšana mirklī un tā pieredzēšana ir šī projekta kā kopuma vadmotīvs, kas atklājas arī Daiņa Pundura laikā gaistošajā smilšu skulptūrā “Vērotājs”, kuras atklāšana notiks pulkst. 13.00 pludmalē.
Atklāšanas dienas programmā iekļauts arī simbolisks un līvu tradīcijās sakņots durvju / uztveres / sajūtu / zīmju pasaules atvēršanas rituāls – pastaiga ar Julgī Stalti, kuras sākumpunkts ir Mazirbes Saulrieta koncertu pļava pulkst. 17.00. Savukārt pulkst. 19.00 notiks filosofa Kaspara Eihmaņa lasījums “Vārti uz citādo: durvju daudznozīmīgums seno kultūru filosofijas tradīcijās.”
Mazirbes kultūrtelpa
Mazirbe
Brīvdabas laikmetīgās mākslas izstāde “Simbioze 2.0”
Skujenes mācītājmuižā
3.–10. augusts
No 3. līdz 11. augustam Skujenes mācītājmuižā norisināsies starptautisks laikmetīgās mākslas plenērs “Simbioze 2.0”, ko rīko mākslas apvienība KEFIRSSTUDIO. Nedēļas laikā mākslinieki sadarbībā ar starptautiski atzītiem mākslas profesionāļiem darbosies četrās intensīvās meistarklasēs, radot jaunus laikmetīgās mākslas darbus: gleznas, performances, skaņu instalācijas un modes kolekciju.
Plenēra laikā radītie darbi būs skatāmi publiskā brīvdabas izstādē Skujenē no 9. līdz 11. augustam, sniedzot iespēju apmeklētājiem klātienē piedzīvot plenēra rezultātus autentiskā vidē, kur māksla un daba savijas vienotā pieredzē.
KEFIRSSTUDIO šogad ir strukturējis projektu ap četrām mākslas disciplīnām: glezniecību, performanci, skaņu un apģērba dizainu. Tieši šīs jomas nosaka gan mākslinieku, gan meistarklašu vadītāju izvēli.
Šī gada mākslas plenērā kopumā piedalās 51 mākslinieks. Plenēra laikā taps aptuveni 15 gleznojumi, 9 performances, 11 skaņu darbi un viena modes kolekcija. Darbi tiks radīti no vietējiem un otrreizēji izmantojamiem materiāliem, akcentējot ilgtspēju kā neatņemamu radošā procesa sastāvdaļu.
Smiltenes mācītājmuiža
Koordinātes 57.097838, 25.483055
Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas piedāvā:
Velomaršruts Rīgā: “Muzejam pa pēdām” – interaktīva ekspozīcija
2025. gadā Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs (LNRMM) atzīmē savu 100 gadu jubileju. Muzeja vēsture ir cieši saistīta ar tā aizsācēju – pedagogu, ģeologu, kolekcionāru un Latvijas Muzeju biedrības dibinātāju Jāni Gresti (1876–1951). Papildus visiem citiem talantiem Greste bija arī kaislīgs riteņbraucējs. Godinot viņa garu un muzeja simtgadi, LNRMM sadarbībā ar “Roadgames Latvia” ir izveidojis velomaršrutu “Muzejam pa pēdām”.
Maršruts simboliski savieno trīs šī brīža muzeja atrašanās vietas – Muzeju krātuvi Pulka ielā 8, ekspozīciju “Prokrastinācija & Radīšana” Mārstaļu ielā 6, kā arī “Dziesmusvētku telpu” Mežaparka Lielajā estrādē – ar muzeja vēsturiskajām mājvietām Rīgā.
Maršruta nozīmīgākajos pieturas punktos, tostarp sadarbības partneru muzejos, izvietota interaktīva vides ekspozīcija “Pret sienu tik ar pauri”, kas iedvesmota no Jāņa Grestes citāta. Ekspozīcijā dažādu formu objekti atklāj stāstus par Latvijas kultūras personību pārvarētajiem šķēršļiem. Tie vēsta, ka “puni” nav šķērslis, bet gan radošuma un izaugsmes neatņemama sastāvdaļa. Šī ideja saskan ar Grestes teikto:
“Nebaidies no puniem! Tas lai ir tavs dzīves pamatlikums!”
Velomaršruts un vides mākslas ekspozīcija ir daļa no plašākas LNRMM simtgades programmas, kas netradicionālā veidā stāsta par muzeja vēsturi, šodienu un pārstāvētajām vērtībām. Rīga kā muzeja galvenā mājvieta visā tā pastāvēšanas laikā ir būtiska LNRMM identitātes sastāvdaļa, tāpēc šajā projektā īpaša uzmanība pievērsta vēsturiskajām muzeja atrašanās vietām.
Velomaršrutu iespējams izbraukt divos veidos:
– Lejupielādē PDF maršruta aprakstu LNRMM mājaslapā, dodies ceļā, lasi aprakstus un atklāj vides objektus, kas paslēpti dažās no norādītajām lokācijām. Noskenē QR kodu un noklausies stāstus par to, kā rakstnieki pārvarējuši dzīves grūtības.
– Lejupielādē lietotni “Roadgames”, atver spēli “Muzejam pa pēdām”. Pirmie 50 dalībnieki spēli var izspēlēt bez maksas. Lai piedalītos, raksti uz marketings@lnrmm.gov.lv, norādot vēlmi saņemt bezmaksas piekļuves kodu.
Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs
Pulka iela 8, Rīga
Alekseja Beļecka un Laimdotas Malles izstāde “Like a Jellyfish in the Sun”
un Andra Eglīša instalācija “Kubs nr.4”
Brīvdabas mākslas telpā “Savvaļa”
līdz 10. augustam
Līdz 10. augustam brīvdabas mākslas telpā “Savvaļa” skatāma Alekseja Beļecka un Laimdotas Malles izstāde “Like a Jellyfish in the Sun” (“Kā medūza saulē”) un Andra Eglīša instalācija “Kubs nr. 4”.
Savā jaunākajā izstādē mākslinieki pievēršas smalkām pārmaiņu zīmēm. Instalācija veido simbolisku “Savvaļas templi” – vietu, kur norit atdzimšanas cikls un kas atsaucas uz rītausmas svētnīcu, iedvesmojoties no indoeiropiešu mitoloģijas dievietes H₂éwsōs un latviešu Austras tēla, iezīmējot pastāvīgu tieksmi pēc atjaunotnes. Izstāde ir telpa, kur var ieraudzīt savu izzūdošo būtību. Tā nepiedāvā atbildes, bet iespēju pieredzēt būt kā medūzai saulē – caurspīdīgai, ievainojamai, pilnai dzīvības, atklātai gaismai un tās postoši dziedējošajam spēkam. “Like a Jellyfish in the Sun” ir turpinājums pavasarī notikušajai izstādei “Biedē mani, mierini mani, biedē mani”, ko mākslinieki veidoja RSU Anatomijas muzejā Rīgā. Tā turpina šķetināt nāves klātesamības jautājumus sabiedrībā un sērošanas konceptus plašākā kontekstā.
Kuratore ir Antra Priede.
Brīvdabas mākslas telpa “Savvaļa”
P29, Drustu pagasts, Smiltenes novads
Roberta Brastiņa personālizstāde “Gleznoju, kamēr nojūdzos”
Galerijā LOOK!
līdz 15. augustam
Viens no izstādē iekļautajiem tetovējumiem: Anna Ziemele no Kanādas.
Līdz 15. augustam mākslas galerijā LOOK! skatāma Roberta Brastiņa personālizstāde “Gleznoju, kamēr nojūdzos”. Izstāde apvieno astoņas vizuāli pieejamas un ironiski asprātīgas gleznas, kas sākotnēji šķiet viegli baudāmas un uzjautrinošas. Taču aiz katra darba slēpjas dziļāka un satraucoša ideja – pārspīlētā veidā attēlota sabiedrības degradācija. Izstāde piedāvā divējādu pieredzi: skatītājs var vienkārši pasmieties vai arī iedziļināties katras gleznas konceptuālajā pamatojumā un uzdot sev neērtus jautājumus par mūsdienu pasauli.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62a, Rīga
Arnolda Burova 110. jubilejai veltītas izstāde
Rojas jūras un zvejniecības muzejā
līdz 15. augustam
Līdz 15. augustam Rojas Jūras un zvejniecības muzejā skatāma izstāde, kas veltīta leļļu animācijas pamatlicēja Arnolda Burova (1915–2006) 110. dzimšanas dienai.
Arnolds Burovs animācijā nonāca no Leļļu teātra, kur darbojās gan kā mākslinieks-butafors, gan kā galvenais režisors. Piekritis uzaicinājumam uzsākt darbu leļļu animācijas jomā, viņš pievienojās Rīgas kinostudijai, un 1966. gadā pirmizrādi piedzīvoja viņa debijas filma “Ki-ke-ri-gū”. Nākamos 24 gadus Arnolds Burovs kļuva par vienu no nozīmīgākajām personībām Latvijas leļļu kino vēsturē, radot daudzas iemīļotas filmas.
Viņš bija režisors, mākslinieks un scenārists, kura darbi balstīti gan latviešu, gan pasaules literatūras klasiķu darbos, vienlaikus atspoguļojot ikdienas ainas un filozofiskas tēmas. Burovs uzņēma apmēram 40 leļļu filmas, no kurām daudzas iekļautas Latvijas kino zelta fondā.
Arnolds Burovs ilgus gadus bija redzamākais Latvijas leļļu animācijas pārstāvis, un viņa radošo mantojumu turpina attīstīt “Animācijas brigade”.
Rojas jūras un zvejniecības muzejs
Selgas iela 33, Roja
Alekseja Naumova gleznu izstāde “Krāsu ceļojums”
Rojas kultūras centrā
līdz 15. augustam
Līdz 15. augustam Rojas kultūras centrā skatāma gleznotāja, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Alekseja Naumova darbu izstāde “Krāsu ceļojums”.
Aleksejs Naumovs savulaik pats studējis Latvijas Mākslas akadēmijā, kur viņa pasniedzēji bija tādi nozīmīgi mākslinieki kā Eduards Kalniņš, Indulis Zariņš un Imants Vecozols. Par savu radošās izpausmes jomu Naumovs izvēlējies ainavu glezniecību. Viņš strādā alla prima tehnikā – vienā piegājienā –, savos darbos radot krāsainu, saules pielietu pasauli, kas apliecina plenēra glezniecības aktualitāti arī mūsdienās.
Rojas kultūras centrs
Zvejnieku iela 5, Roja
Vladimira Leščova animācijas filmu oriģinālzīmējumu izstāde
Rojas Tūrisma informācijas centrā
līdz 15. augustam
Līdz 15. augustam Rojas Tūrisma informācijas centrā apskatāma Vladimira Leščova animācijas filmu oriģinālzīmējumu izstāde.
Vladimirs Leščovs, viens no ievērojamākajiem Latvijas animācijas režisoriem, savu radošo ceļu sāka kā ilustrators un neatkarīgs mākslinieks. Kopš 1993. gada viņš veidojis animētus TV klipus, reklāmas, kā arī strādājis Latvijas televīzijās un studijās, bet pieredzi guvis arī Vācijā un Zviedrijā. Studiju laikā Konstfack universitātē Stokholmā tapa viņa pirmās animācijas filmas – “Vēstule” un “Vectēva medus” (abas 2002), no kurām pēdējā ieguva Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps”.
Starptautisku atpazīstamību viņam nesa filmas “Bezmiegs” (2004), “Zuduši sniegā” (2007), “Spārni un airi” (2009) un “Villa Antropoff” (2009, kopā ar Kasparu Janci), kas izrādītas un apbalvotas prestižos festivālos visā pasaulē. Jaunākie darbi – “Lietus dienas” (2014), “Gaidot Jauno gadu” (2016), “Elektriķa diena” (2018) un “Comeback” (2020) – turpina viņa rokrakstu, apvienojot poētismu ar ironiju.
Rojas tūrisma informācijas centrs
Selgas iela 14E, Roja
Izstāde “Iemūžinātā latvietība. Latviskie tetovējumi diasporā”
Muzeja “Latvieši pasaulē” izstāžu zālē
līdz 26. septembrim
Līdz 26. augustam muzeja “Latvieši pasaulē” izstāžu zālē skatāma izstāde “Iemūžinātā latvietība. Latviskie tetovējumi diasporā”, kas iepazīstina ar neparastu diasporas latvietības izpausmi – tetovējumiem.
Laikā no 2023. līdz 2025. gadam Dr. Daina Grosa veica pētījumu, aptaujājot 275 diasporas latviešus par viņu tetovējumu motīviem un nozīmi. Rezultāti atklāj plašu simbolu klāstu – no latvju rakstiem līdz Latvijas dabas tēliem un Brīvības piemineklim –, kā arī dziļu emocionālu saikni ar Latviju.
Tetovējumu nozīme laika gaitā ir mainījusies. Ja agrāk tie kalpoja kā piederības zīme, aizsardzības simbols vai statusa apliecinājums, tad mūsdienās tie kļuvuši par identitātes un pārliecības izpausmi. Pētījums rāda, ka arī diasporas latviešu tetovējumu izvēli gandrīz vienmēr nosaka personīgs motīvs: saikne ar vecvecākiem, personiskās izaugsmes ceļš vai piederības sajūta.
Izstāde piedāvā 24 diasporas latviešu stāstus un tetovējumu fotogrāfijas. Tetovējumi nav tikai jauniešu izvēle – tos iegūst arī pusmūža cilvēki, kuri šo soli apsvēruši ilgāku laiku. Populārākie motīvi ir latvju raksti, Latvijas dabas tēli, teksti latviešu valodā, Rīgas panorāma un valstiskuma simboli, piemēram, Latvijas karogs vai Brīvības piemineklis.
Kuratore ir Daina Grosa.
Muzejs “Latvieši pasaulē”
Berga bazārs, Dzirnavu iela 84, Rīga
Mākslinieces Sui Lam (林淼, Honkonga) izstāde “Ierašanās vēstules 到來書”
Ojara Vācieša muzejā
līdz 30. augustam
Līdz 30. augustam Ojāra Vācieša muzejā skatāma Honkongā dzimušās mākslinieces Sui Lam (林淼) audiovizuālā izstāde “Ierašanās vēstules / 到來書”. Tā tapusi sadarbībā ar dzejnieci un žurnālisti Alisi Īlenu, skaņu mākslinieku Reini Semēvicu, kā arī Reikjavīkā dzīvojošo kanādiešu izcelsmes mūziķi MSEA (Maria-Carmela Raso).
Izstāde ir daļa no zīnu festivāla “Sābrs”, kas jūlijā notika Āgenskalnā. Projekts pēta valodas, atmiņas un identitātes tēmas, izmantojot multilingvālu dzeju, gaismas un stikla instalāciju, kurā dzejoļi lasāmi dažādās valodās – no kantoniešu līdz latviešu –, taču bez tulkojumiem. Darba iecere ir mudināt skatītāju palēnināt tempu, ieklausīties, būt klātesošam un pieņemt to, ka ne visu iespējams uzreiz saprast – gluži kā dzīvojot svešā vidē.
Sui Lam stāsta: “Šis darbs aizsākās kā personisks mēģinājums saprast cilvēkus Baltijā laikā, kad dzīvoju Zviedrijā un biju satraukta par kara sākumu Ukrainā. Mani iedvesmoja latviešu literatūra, kas sniedza gan zināšanas, gan mierinājumu. Arī manas dzimtās Honkongas pieredze – kultūras un valodas apspiešana – ļāva identificēties ar šiem stāstiem.”
Izstādes ietvaros norisināsies arī darbnīcas kopā ar Latvijas māksliniekiem, kurās apmeklētāji varēs radīt personīgus mākslas darbus, ko vēlāk apkopos īpašā žurnālā. Informācija par datumiem tiks izziņota atsevišķi.
Sui Lam ir daudznozaru māksliniece, dizainere un tulkotāja, kura šobrīd dzīvo starp Ziemeļvalstīm, Baltiju un Āziju. Viņas darbi – instalācijas, dzeja, video, grafika un pētniecība – pēta identitāti, dzimumu, valodu un kultūru, bieži izgaismojot neredzamās saiknes starp Latvijas un Āzijas naratīviem.
Ojāra Vācieša muzejs
Ojāra Vācieša iela 19, Rīga
Liepāja 2027 un “EU – Japan Fest” izsludina atklātu konkursu
Latvijas fotogrāfiem rezidencei Japānā
Pieteikšanās līdz 31. augustam
Lai veicinātu valstu sadarbību, veidotu autentisku, rietumnieku skatījumā balstītu Japānas vizuālo portretu un stiprinātu starpkultūru dialogu, nodibinājums “Nodibinājums Liepāja 2027” (Liepāja 2027), sadarbībā ar Japānas bezpeļņas organizāciju “EU – Japan Fest”, izsludinājis atklātu pieteikšanos Latvijas fotogrāfiem dalībai prestižā starptautiskā rezidenču projektā “European Eyes on Japan | Japan Today”.
Paredzēts, ka laika posmā no 2026. gada aprīļa līdz 2027. gada februārim kāds Latvijas fotogrāfs dosies uz vienu no Japānas vēl nedokumentētajām prefektūrām – Kioto vai Tokušimu –, lai trīs un vairāk nedēļu ilgā rezidencē radītu konceptuāli vienotu fotogrāfiju sēriju. Šo projektu plānots publicēt starptautiskā fotogrāmatā.
Konkursā aicināti piedalīties fotogrāfi, kuri izceļas ar spēcīgu māksliniecisko rokrakstu un spēj fotogrāfijā atspoguļot sabiedrību, vidi un laikmetu, māk veidot saturiski un vizuāli vienotu sēriju, kas piemērota gan publikācijām, gan izstādēm, iepriekš nav dzīvojuši Japānā (īslaicīgi ceļojumi netiek uzskatīti par dzīvi Japānā), un kuri ir realizējuši personālizstādes vai veidojuši fotopublikācijas.
Rezidence nodrošina pilnībā finansētu uzturēšanos Japānā 2026. gadā (trīs un vairāk nedēļas), vietējo atbalstu no japāņu kuratoriem un redaktoriem, darbu publicēšanu "EU – Japan Fest" grāmatā, kā arī izstādes Japānā un Liepājā 2027. gadā.
Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2025. gada 31. augusts.
ISSP Skolas absolventu apvienības “Kurss” fotogrāfiju izstāde
Mākslas telpā MALA
līdz 7. septembrim
Līdz 7. septembrim mākslas telpā MALA skatāma ISSP Skolas absolventu apvienības “Kurss” fotogrāfiju izstāde. Tā apvieno dažādu autoru vizuālus pētījumus par klātbūtnes, atmiņas un identitātes pieredzi, izmantojot fotogrāfiju kā rīku mijiedarbībai ar telpu, arhīvu materiāliem un personīgiem stāstiem. Darbi balansē starp dokumentalitāti un iztēli, nojaucot robežas starp vērošanu un piedalīšanos, starp personīgo un kolektīvo.
Šī izstāde iezīmē jaunas sadarbības sākumu starp ISSP un mākslas telpu MALA, nostiprinot kopīgu apņemšanos veidot kvalitatīvu laikmetīgās mākslas apriti arī ārpus Rīgas. Tā ir daļa no plašāka izstāžu cikla “Neatkarīgo galeriju un kultūras centru programma”, ko īsteno MALA ar Cēsu novada pašvaldības atbalstu.
Šī programma veidota ar mērķi stiprināt saikni starp neatkarīgām galerijām, kuratoriem un reģionālajām kultūras institūcijām, vienlaikus nodrošinot Cēsu iedzīvotājiem un viesiem piekļuvi aktuāliem laikmetīgās mākslas procesiem Latvijā. Tā ir nozīmīga platforma radošai sadarbībai un zināšanu apmaiņai, kas paplašina kultūras ainavu ārpus lielajām pilsētām.
Mākslas telpa MALA
Lenču iela 11, Cēsis
Mākslinieku apvienības +K+M+B izstāde “Zerkulis”
Sabiles Mākslas, kultūras un tūrisma centrā
līdz 17. septembrim
Līdz 17. septembrim Sabiles Mākslas, kultūras un tūrisma centrā skatāma mākslinieku apvienības +K+M+B (Kristians Brekte, Māris Butlers, Modris Svilāns) kinētiskās skaņas izstāde “Zerkulis”.
Pēc trīs gadu pauzes mākslinieku apvienība +K+M+B atgriežas Sabiles Mākslas, kultūras un tūrisma centrā ar jaunu, eksperimentālu izstādi. 2022. gada izstādē “Sabile burbuļo” mākslinieki pievērsās Sabiles Vīna kalna apkārtnes senajām vīna darīšanas tradīcijām, pētot vīna rūgšanas procesu un tā laikā radīto skaņu. Turpinot eksperimentus ar skaņu, telpu un kinētiku, +K+M+B šoreiz piedāvā sastapt “Zerkuli” – jaunu, pašu radītu mākslas formu, ko mākslinieki dēvē par tremoronu.
Paši mākslinieki par “Zerkuli” stāsta: “Šoreiz izstādes apmeklētājiem piedāvāsim unikālu iespēju iepazīt Zerkuli – ne gluži skaņas instalāciju, bet gan jaunu, pašu radītu formu, ko esam nosaukuši par tremoronu. Tā ir fiziska, kinētiska skaņas skulptūra, kas reaģē uz apkārtējo vidi, pārvēršot telpas vibrācijas, troksni un kustību uztveramā pieredzē. Zerkulis ir jutīgs un kinētisks veidojums, kas dzīvo telpas iekšienē – viņu nevar uztvert kā būtni, bet gan drīzāk… kā klātbūtni. Zerkulis nerunā, bet tas atbild. Nerāda sevi, bet liek citiem ausīties. Jūs viņu neredzēsiet, bet varēsiet gan sadzirdēt, sajust un, iespējams, pat saost. Tā skaņa brīžiem atgādinās dzīvnieka izdvestus rūcienus vai tehnikas rūkoņu, tomēr tas nav ne viens, ne otrs – tas ir ritms, kas pārņem gan telpu, gan cilvēku tajā.”
Sabiles Mākslas, kultūras un tūrisma centrs
Strautu iela 4, Sabile
Eiropas centrālā Banka izsludinājusi nākotnes eiro banknošu dizaina konkursu
Pieteikšana līdz 18. augustam
Eiropas Centrālā banka (ECB) aicina dizainerus, māksliniekus un vizuālās komunikācijas profesionāļus piedalīties jaunās eiro banknošu sērijas dizaina konkursā. Pieteikšanās notiek līdz 18. augustam, iesniedzot informāciju par izglītību un pieredzi ECB konkursa platformā.
Konkursa mērķis ir radīt banknošu dizainu, kas atspoguļo Eiropas sabiedrības vērtības, kultūras daudzveidību un vizuālo identitāti. Tematiskie virzieni – “Eiropas kultūra” un “Upes un putni”.
Konkursā paredzēti divi posmi. Otrajā posmā izvēlētie pretendenti izstrādās pilnvērtīgus dizaina priekšlikumus, par kuriem saņems atlīdzību līdz 20 000 eiro, bet uzvarētāji – papildus 10 000 eiro. Darbus vērtēs starptautiska žūrija, savukārt finālistu priekšlikumi tiks nodoti sabiedrības balsojumam visā eirozonā.
Piedalīties var fiziskas un juridiskas personas no ES ar izglītību dizainā vai vizuālajā komunikācijā, vismaz vienu gadu darba pieredzes un līdzdalību radošos projektos.
