Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Jaņa Rozentāla Mākslas skolas izstāde “Ķermeņa valoda”
Botāniskajā dārzā
20. jūnijs–19. augusts
No 20. jūnija līdz 19. augustam Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Palmu mājā būs skatāma Jaņa Rozentāla Mākslas skolas (JRMS) 2. kursa audzēkņu izstāde “Ķermeņa valoda”.
“Tāpat kā augi ir atšķirīgi – daži krāsaini, zaļojoši un vijīgi, citi asi un dzelkšņaini, tā arī cilvēki ir dažādi. Jāieskatās dziļāk, lai saprastu cilvēka būtību, kas atklājas rakstura niansēs un ķermeņa kustībās,” norāda izstādes idejas autore un audzēkņu iedvesmotāja pasniedzēja Elita Svikle, kura mudinājusi jauniešus saskatīt gan dinamisko un ekspresīvo cilvēka dabu, gan tās harmonisko un līdzsvarojošo pusi. Tā tapuši darbi ar nosaukumiem “Tinte un emocijas”, “Smilšu pulkstenis”, “Dzīves bauda”, “Spogulī”.
Izstādē piedalās: Alise Gaile, Lelde Dobele, Grieta Brālēna, Līva Sipjagina, Keita Aizstrauta, Denīze Jēkabsone, Tīna Amata, Dārta Goba, Linda Baumane, Mišela Hrističa, Egija Jaunzema.
Botāniskais dārzs
Kandavas iela 2, Rīga
Izstāde “Vainagošanās. Arheoloģiskie, etnogrāfiskie un laikmetīgie vainagi Latvijas kultūrā”
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā
20. jūnijs–20. decembris
Lībiešu līgavas vainags. Ziemeļkurzeme. 19. gadsimts. LNVM. Foto: Landa Lagzdiņa
Ievadot gaidāmo Dziesmu svētku 150. gadadienu, no 20. jūnija līdz 20. decembrim Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) būs aplūkojama jauna – koša un dekoratīvi spilgta izstāde “Vainagošanās. Arheoloģiskie, etnogrāfiskie un laikmetīgie vainagi Latvijas kultūrā”. Kopumā tiks izstādīti gandrīz 200 vainagi: vēsturiskie no muzeja kolekcijas un vairāk nekā 20 Latvijas Mākslas akadēmijas studentu laikmetīgie darinājumi.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs glabā plašāko un unikālāko vēsturisko vainagu kolekciju Latvijā. Tā ietver arheoloģiski atrastos vainagus, no kuriem agrākie attiecināmi pat uz 6.–7. gadsimta miju, un etnogrāfiskos vainagus, kas lietoti laika posmā no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam.
Izstādē būs apskatāmi daudzi unikāli eksponāti, to vidū 16.–17. gs. cilindriskais bronzas vainags no Vilces pagasta Kalnaplāteriem – viens no retajiem šāda veida arheoloģiskajiem vainagiem, kas saglabājies gandrīz vesels. Tā lielākā vērtība ir metāla virsmas bagātais ornaments, kas grupēts vairākās joslās. Arī 19. gs. lībiešu līgavas vainags no Ziemeļkurzemes ir vienīgais zināmais šāda veida priekšmets Latvijas vēsturisko liecību krātuvēs. Košais zarotais vainaga rotājums veidots no metāla stieplēm, saverot uz tām dažāda lieluma, formas un krāsu stikla krelles, kas vietām papildinātas ar brokāta pavediena un metāla stieples kamoliņiem. Vainaga pamatnes loka apakšējai malai piestiprinātas divas rakstainas zīda lentes, kas valkājot sasietas zem zoda. Par atpazīstamu simbolu laika gaitā savukārt kļuvis Nīcas zīļu vainags – eksponētais 19. gs. oriģināls rotāts ar brokāta lenti, bronzas krellēm un nātrija stikla salmiņiem.
Vainagu lietošanas tradīcija turpinās arī mūsdienās, joprojām attīstās vainagu veidi, mainās to simboliskā nozīme. Vainags kļuvis arī par jaunrades un modes objektu, kam par pamatu kalpo dažādu laikmetu un formu senās galvasrotas. To uzskatāmi apliecina Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) šogad tapušās jaunākās paaudzes mākslinieku interpretācijas par vainagu kā aktuālus procesus vēstījošu objektu, izceļot tā atšķirīgās simboliskās un metaforiskās nozīmes. LMA radītā laikmetīgo vainagu kolekcija augsti novērtēta starptautiskajā dizaina mesē Salone Satellite Milānā.
Izstādes koncepcijas autores ir LNVM Arheoloģijas departamenta pētniece Irita Žeiere, Etnogrāfijas nodaļas galvenā krājuma glabātāja Inita Heinola un pētniece Astra Spalvēna. Latvijas Mākslas akadēmiju izstādē pārstāv mācībspēki Barbara Ābele, Elīna Ģibiete un Ieva Krūmiņa un jaundarbu autori: Rūta Briede, Elizabete Cukura, Marta Cīrule, Laura Dzērve, Laima Grasmane, Ilze Grīnberga, Kaspars Gobiņš, Jeļizaveta Hmeļova, Charlotte Mia Holke, Anna Kamaldiņa, Agnese Kantiševa, Ginta Kristjansone, Kristīna Meļņiķa, Ella Mihailova, Gundega Pētersone, Kate Putniņa, Grieta Siliņa, Inguna Sīmansone, Daniels Treimanis, Zane Ulmane, Ilona Valaine-Blekte, Baiba Zalcmane, Kristiāns Zvonkovs.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Kompakta mākslas mese Rīga Confidential
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
21. jūnijs–30. jūlijs
No 21. jūnija līdz 30. jūlijam Kim? Laikmetīgās mākslas centrā norisināsies Rīga Confidential - deviņu galeriju un mākslas telpu veidota kompakta mākslas mese.
Tās mākslinieki: Tamara Bočorišvili (Tamar Botchorishvili), Fērguss Fīhilijs (Fergus Feehily), Kristians Fukss, Ričards Golings (Richard Galling), Vedrans Kopļars (Vedran Kopljar), Keitija Kovena (Katy Cowan), Ieva-Kraule Kūna, Liudmila (Miša Skalskis un Milda Januševičiūte), Ieva Putniņa, Līva Rutmane, Anastasija Sosunova (Anastasia Sosunova), Līga Spunde, Sigrida Vīra (Sigrid Viir), Elīna Vītola, Dardans Žegrova (Dardan Zhegrova)
Rīga Confidential kopā pulcēs starptautiskas, eksperimentālas un atpazīstamas galerijas, kā arī bezpeļņas laikmetīgās mākslas institūcijas no Baltijas valstīm, Japānas, ASV, Kosovas un Gruzijas nolūkā iepazīstināt Latvijas mākslas auditoriju ar jauniem vārdiem no aizraujošiem reģioniem un aktivizēt Rīgas laikmetīgās mākslas tirgus ainu.
Rīga Confidential iecerēts kā satikšanās punkts mākslas institūcijām, māksliniekiem un skatītājam, izglītojot un demokratizējot mākslas pārdošanas aktivitātes un veicinot mākslas insitūciju un mākslinieku atbalsta formas. Dienu pēc atklāšanas - 22. jūnijā no plkst. 12:00 līdz 16:00 notiks galeristu prezentācijas un stāstījumi par savām telpām, to vēsturi, desmitiem gadu ilgām un ciešām sadarbībām ar māksliniekiem, mākslinieku karjeru veicināšanas rīkiem, sadarbībām ar vietējām radošām kopienām no Milvoki, Prištinas, Tallinas, Tokijas, Viļņas un Rīgas, par izaicinājumiem, grūtībām un panākumiem. Vienlaicīgi viesiem tiks sniegts ieskats Rīgas laikmetīgās mākslas un kultūras norisēs, ko pavadīs vizītes mākslinieku studijās un tikšanās ar mākslas studentiem.
Nosaukums Rīga Confidential ir atsauce uz Onsen Confidential galeriju un mākslas telpu apmaiņas projektu Tokijā, kura norisi savukārt ir iedvesmojuši tādi precedenti kā Milwaukee International, Paramount Ranch, Condo, OKEY DOKEY, Friend of a Friend, projekti Villa (Villa Warsaw, Villa Reikjavik un Villa Toronto), kā arī bezpeļņas iniciatīvas, kā NADA (Jauno mākslas tirgotāju alianse), Paris Internationale un galerijas apvienojošas organizācijas kā CADAN (Laikmetīgās mākslas tirgotāju asociācija Japānā) un IGA(Starptautiskā galeriju alianse).
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2, k-1, Rīga
Rasas Šmites un Raita Šmita izstāde “Deep Sensing”
MEET digitālās kultūras centrā Milānā
No 22. jūnija
No 22. jūnija MEET digitālās kultūras centrā Milānā būs skatāma RIXC Jauno mediju kultūras centra mākslinieku Rasas Šmites un Raita Šmita imersīvā izstāde “Deep Sensing” (Dziļā sajušana), kas pēta saistības starp laikapstākļu un klimata datiem un mūsu solāro sistēmu. “Deep Sensing” aizsākumi meklējami leģendārajā skaņu mākslas un radioastronomijas simpozijā “Acoustic Space Lab” (2001). Atgriežoties šajā vietā 20 gadus vēlāk, RIXC mākslinieki Rasa Šmite un Raitis Šmits cenšas izprast šīs gigantiskās antenas aktualitāti mūsdienās, kad pēc 20. gadsimta grandiozajiem kosmosa iekarošanas plāniem ekoloģiskās un klimata pārmaiņu problēmas šeit uz Zemes ir kļuvušas daudz nozīmīgākas.
Šīs antenas ataino kosmisko staru savienošanos šajā konkrētajā punktā uz Zemes, kur Zemes virsmu sasniedz starojums no Saules un citām planētām, kā arī no zvaigznēm citās galaktikās un neizpētītiem noslēpumainiem melnajiem caurumiem. Jaunajā vizualizācijā milzu antenas vairs nav attēlotas kā masīvs objekts, bet gan kā nemateriāls punktu mākonis, kas rotē, atstājot savas trajektorijas pēdas, sekojot kosmiskajiem objektiem. Virtuālās antenas izseko kosmisko daļiņu plūsm no Saules uz Zemi, kas ietekmē jonosfēras mākoņus, sasniedz Zemes atmosfēru un mijiedarbojas ar zemes vējiem.
Veidojot imaginārus datu modeļus par Saules fenomenu un Zemes laikapstākļu mijiedarbību, “Deep Sensing” vērš uzmanību uz potenciālajām nākotnes pētniecības jomām, atklājot iespējamās saiknes starp kosmosa novērojumiem un klimata pētījumiem. Kosmosa laikapstākļu un sauszemes vēja dati tiek sonificēti un apvienoti ar lauka ierakstiem no Irbenes radioteleskopa, papildinot vizualizētās datu plūsmas ar imersīvu skaņas ainavu.
Izstādes kuratore Marija Gracija Mateja (Maria Grazia Mattei), izstādes kontekstā, norāda, ka lai gan ikviens zina, ka esam iegremdēti datu pasaulē, taču liels izaicinājums ir tieši tas, kas šie dati ir, kā tos var apkopot un analizēt, lai tie kļūtu par datiem, ko ir iespējams izmantot prognožu veikšanai. Datu pasaulē jau pastāv ceļi, kas ar dažādām metodēm mēģina tos interpretēt. Viens no tiem ir datu vizualizācija: dati kļūst par izteiksmīgu un vizuālu stāstījuma formu. Mākslinieku un radošo personību rokās dati kļūst arvien materiālāki, kas jāpielieto, lai mēs varētu apzināties fenomenu sarežģītību un aktuālās problēmas, ar kurām mēs saskaramies katru dienu. Tomēr pārāk bieži mēs apstājamies pie vizuālā līmeņa. Rasas Šmites un Raita Šmita imersīvajā mākslas darbā analīze un pētniecīva kļūst īpaši nozīmīga, jo mākslinieki datu vizualizācijai, kas nāk no kosmosa, pievieno arī skaņu. Šādā veidā mēs nonākam datu sonifikācijas jomā – pie datu attēlošanas ar skaņas palīdzību. “Deep Sensing” ir daudzpusīgs mākslas darbs, kurā apvienota datu vizualizācija un sonifikācija. Izmantojot sarežģītas mākslīgā intelekta sistēmas, mākslinieki padara saprotamu meteoroloģisko un klimatisko ietekmi, kas izriet no tā, kas notiek mūsu Saules sistēmā, radot “tehniski ekoloģisku” darbu, kas lieliski atspoguļo mākslas, zinātnes un tehnoloģiju apvienojumu kā veidu, kā rast inovatīvus risinājumus svarīgām sociālām problēmām.
Rasas Šmites un Raita Šmita mākslas darbs “Deep Sensing” pirmo reizi tika izstādīts izstādē “Dekoloniālās ekoloģijas” Rīgas mākslas telpā 2022. gadā, ko organizēja Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC). Izstādes kuratore: Ieva Astahovska.
MEET digitālās kultūras centrs Milānā
Haralda Saknīša personālizstāde “Es te būšu.”
Tallinas ielas kvartāla Projektu mājā
līdz 22. jūnijam
Līdz 22. jūnijam Tallinas ielas kvartāla Projektu mājā skatāma jaunā mākslinieka Haralda Saknīša personālizstāde “Es te būšu.”
Izstāde ir aicinājums pieslēgties daļai no mums, kas vairumam cilvēku diendienā tiek aprakta. Daļai no mums, kas neveido savu identitāti no tā, kas mums pieder vai tā ko esam sasnieguši. Tā nav daļa no matērijas, tas ir kas konstants. Bieži vien mēs viens otram signalizējam fragmentus no tā, un bieži vien kāds spēj uztvert šo signālu, atdaloties no prāta abstrakcijām.
Abstrakcija ir prāta risinājums bezgalīgajam informācijas apjomam, ko pasaule mums sniedz. Bezgalība ir pārāk haotisks koncepts, tādēļ prāts pielieto abstrakciju – informācijas apjoma apkopošana vienā vienībā. Un tā izveidojās kastes, no kurām mums ir grūti atvadīties, jo tās palīdz turēt kopā mūsu identitāti, pasaules uztveri un šķiet visu fiziski sasniedzamo.
Izstāde ir kā stāsts par draudzību, kurai ielikta grāmatzīme. Kad grāmatzīme tiek izņemta stāsts papildinās ar jauniem notikumiem, pat liela daļa ķermeņa būs aizvietojusi reiz bijušās šūnas, taču abos cilvēkos ir tas pats konstants. Tas ir katrā no mums, taču tuvos cilvēkos to ir vieglāk saredzēt. Ja pietiekami ieklausās, katrā cilvēkā slēpjas liels vēstījums. Izstāde ir kā atgādinājums “es te būšu”. Dažreiz kā impulss, dažreiz kā intuīcija, dažreiz kā talants, dažreiz kā ticība.
Tallinas ielas kvartāla Projektu māja
Tallinas iela 10, Rīga
Vlodzimeža Cigana (Polija) personālizstāde “Savā ritmā”
Mencendorfa namā
līdz 27. jūlijam
Līdz 27. jūlijam Mencendorfa namā 7. Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles QUO VADIS? ietvaros skatāma Vlodzimeža Cigana (Polija) personālizstāde “Savā ritmā”.
Vlodzimežs Cigans ir viens no pazīstamākajiem Polijas mūsdienu tekstilmākslas un šķiedras mākslas pārstāvjiem. Viņa darbi ir saņēmuši atzinību un godalgoti ne tikai Polijā, bet visā pasaulē. Mākslinieka personālizstādei ir retrospektīvs raksturs. Tā atspoguļo dažādus viņa mākslas aspektus, un tajā iekļauti gan agrākos gados radītie, gan arī jaunie, līdz šim neredzētie darbi. Vlodzimežs Cigans ir pazīstams ar inovācijām tekstilmākslas jomā.
Izstādītas ir gan viņa reljefās, gan telpiskās kompozīcijas, kuru veidošanā izmantotas tradicionālas tehnikas un tekstilmateriāli, bet kuru velku sistēma ir izmainīta, mainot to virzienu. Māksliniekam patīk eksperimentēt ar optiskām šķiedrām. Viņš pats saka: “Kā tekstila struktūru papildinošu materiālu velkiem un audiem es izmantoju optiskās šķiedras pavedienu ar paaugstinātu gaismas caurlaidību.” Šādi rīkojoties, viņam izdodas apvienot divus pretmetus – tekstildarba virsmas statiskumu ar nepārtrauktām gaismas spēlēm. Turklāt izaustā, šķiedras radītā gaisma aizvien maina intensitāti – “kā laika plūdums, ko iezīmē gadalaiku ieviestās pārmaiņas, kas lēni un maigi raisa dzīvīgus poētiskus stāstus. Arī ēnas, ko veido darbi uz sienām, ir nozīmīga manas mākslas sastāvdaļa, tāpēc paredzu iepriekš, kur kompozīcijā būs plaisas un caurumi, kā arī asimetriski un nelīdzeni stūri”. Pustumsā izstādīti, šie gaismu izstarojošie optiskās šķiedras darbi rada fascinējošu emocionālu un mistisku atmosfēru un izraisa visdažādākās asociācijas. Mākslinieka nolūks ir likt skatītājam izjust harmoniju starp mūžīgo un esošo mirkli.
Mencendorfa nams
Grēcinieku iela 18, Rīga
Atvērta pieteikšanās rezidencei Gruzijā
Pieteikšanās līdz 1. augustam
“Ria Keburia Foundation” sadarbībā ar “VV Foundation” izsludina pieteikšanos “Ria Keburia Foundation” rezidences programmai, kas no 2023.gada 15.septembra līdz 15.oktobrim norisināsies Gruzijā. “Ria Keburia Foundation” rezidences programmas ietvaros tiks pilnībā segta 4 nedēļu ilga uzturēšanās “Ria Keburia Foundation” rezidencē, Gruzijā, Gurjaņas reģionā, Kačreti ciemā, Sangali.
Pieteikumu iesniegšanas termiņš: 2023.gada 1.augusts.
Šī iespēja ir paredzēta dažādās jomās un lomās aktīviem mākslas, kultūras un humanitāro zinātņu profesionāļiem no Latvijas.
Mākslinieku rezidences programma piedāvā privātu istabu; koplietojamu virtuvi ar nodrošinātiem pārtikas produktiem; ceļojuma izdevumu atlīdzību; mākslinieka publisko lekciju/prezentāciju; vakariņas ar mākslas industrijas profesionāļiem; rezidences noslēgumā, radīto darbu izstādi.
Pretendentam ir jābūt vidējā līmeņa angļu valodas prasmēm. Pieņemam tikai digitālos pieteikumus.
Pieteikumā ir jābūt iekļautai šādai informācijai:
1. Titullapa ar vārdu, uzvārdu, kontaktadresi, e-pastu un tālruņa numuru;
2. Apstiprinājums par pieejamību piedalīties rezidences programmā no 2023.gada 15.septembra līdz 2023.gada 15.oktobrim, ja attiecināms;
3. Mākslinieciskās prakses un interešu jomas apraksts (līdz 500 vārdiem);
4. Vismaz 10 jaunāko darbu attēli (vai līdzvērtīgi fragmenti no videoklipiem, skaņas darbiem utt.) ar parakstiem un īsu aprakstu;
5. CV;
6. Apraksts par to, ko ir plānots paveikt iespējamās rezidentūras laikā (rezidences laikā plāni var tikt mainīti).
Pieteikumus lūdzam sūtīt līdz 1.augustam, angļu valodā, vienā PDF failā uz e-pastu info@vvfoundation.org.
“Ria Keburia Foundation” 2018.gadā dibināja Gruzijas mākslas mecenāts Ria Keburia, un šī fonda mērķis ir atbalstīt laikmetīgās mākslas skatuves attīstību Gruzijā un Dienvidkaukāza reģionos. Viens no Fonda galvenajiem mērķiem ir izveidot starptautisku Artist-in-Residence programmas ekosistēmu, kā arī stiprināt jauno un jau pazīstamo Gruzijas mākslinieku atbalstu un popularitāti.
Esmeraldas Purvišķes un Zahara Ze izstāde “Porcelāna padarīšana”
Rīgas Porcelāna muzejā
līdz 13. augustam
Esmeralda Purvišķe un Zahars Ze. 2023. Foto: Gvido Kajons
Līdz 13. augustam Rīgas Porcelāna muzejā skatāma izstāde “Porcelāna padarīšana”.
Esmeralda Purvišķe ir māksliniece, dizainere, kura strādā ar keramiku un ir zīmola “Esse Ceramics” izveidotāja. Zahars Ze ir grafiķis, kurš strādā kā ilustrators un grafiskais dizainers, reizumis arī – kā ielu mākslinieks. Lai arī katrs no viņiem līdz porcelānam nonācis atšķirīgā veidā, šobrīd jau vairāk kā piecus gadus viņi kopā strādā studijā “Krasta keramika” Rīgā. Sākot ar pirmo kopīgi veidoto darbu, Esmeraldas Purvišķes un Zahara Ze simbioze ir tik cieša, ka šobrīd mākslinieki jau vairs nenošķir konkrētu individuālo autorību un savus lolojumus paraksta kā kopdarbus.
Esmeraldas un Zahara darbiem ir ne ar ko nesajaucama vizualitāte. Pirmie uzmanību piesaista košie tēli. Spilgtas, tīras krāsas, krāsu laukumi un to ritmiski kārtojumi, kuros samanāmas cilvēku, dzīvnieku, augu aprises – tēli kaut kur dodas, kaut ko dara, ar viņiem kaut kas notiek. Taču viņi tik ļoti neizceltos, ja to pamatā nebūtu vienlīdz izteiksmīga forma, uz kuras virsmas darboties. Funkcionāli priekšmeti, kā piemēram, krūzes, glāzes, kannas, vāzes, šķīvji, svečturi, kā arī abstrakti objekti un tēlniecība ir oriģināls pienesums Latvijas porcelāna dizainā. Dzīvespriecīgā estētika ir tikai pirmais pietuvinājums. Ielūkojoties rūpīgāk var samanīt gan gudru un uzmanīgu Latvijas keramikas dižgaru studēšanu, gan rūpīgi nostrādātu pašu oriģinālā dizaina piedāvājumu un unikālo redzējumu. Abiem autoriem vienlīdz svarīgi, ka radītais priekšmets ietver ne vien estētiskās kvalitātes, bet ir arī funkcionāls.
Izstādē skatāmi jaunākie, īpaši izstādei radītie porcelāna darbi ar bagātīgu dekorējumu – ieturētu septiņu krāsu toņu gammā. Esmeralda attīsta tālāk savu nu jau ikonisko servīzi, papildinot to ar jauniem priekšmetu tipiem un ieviešot delikātu, juteklisku krāsu dekorējumu. Zahars piešķir cilvēcisku tēlu vaibstus dažādas formas porcelāna izstrādājumiem. Skatāmas gan lielās, dekoratīvās vāzes un šķīvji, lietojamas krūkas, krūzes un bļodas, gan arī tēlniecība, abstrakti objekti un to instalācijas, rādot, cik šaura un viegli pārplūstama ir robeža starp saprotamo, lietojamo un to, kas ir tīra, priecīga māksla.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9.11, Rīga (ieeja no Skārņu ielas)
Francijas gobelēnu izstāde “Ziedošie gobelēni”
Rundāles pilī
līdz 17. septembrim
Pjērs Dibreijs (1891–1970). Toskānas dārzs. Obisonas austuve Vilna. 1942. Augstums 3,44 m, platums 5,10 m. Mobilier national kolekcija. Publicitātes foto: Filips Sebērs.
Rundāles pilī līdz 17. septembrim skatāma izstāde “Ziedošie gobelēni”, kurā eksponēti seni gobelēni no Francijas Nacionālā mēbeļu fonda (Mobilier national) bagātīgās tekstiliju kolekcijas.
Izstādē apskatāmi 15 dārza tēmai veltīti gobelēni, kas tapuši Gobelēnu, Bovē un Obisonas manufaktūrās no 16. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta vidum. Tie veidoti pēc flāmu un franču gleznotāju, arī Pola Sezana un Eduāra Manē, metiem.
Francijas Nacionālā mēbeļu fonda Gobelēnu, Bovē un Savonrī manufaktūrām ir ilga vēsture. Par to uzplaukuma laiku uzskatāms 17. gadsimts, kad Francijas monarhi veicināja ražošanas attīstību savā zemē. Izpildot karaliskos pasūtījumus, tika sasniegta mākslinieciska un tehniska izcilība, kas saglabāta daudzās paaudzēs. Seno prasmju uzturēšana ar Francijas valsts atbalstu turpinās arī mūsdienās.
Jau izsenis gobelēni bijuši bagātības, izsmalcinātās gaumes un vienlaikus praktiskuma apliecinājums. Kopš viduslaikiem tos izmantoja, lai ar krāsainiem akcentiem atdzīvinātu mūra sienas, radītu siltuma sajūtu telpā un slāpētu trokšņus. Gobelēnu tapšanas process bija ilgs un sarežģīts, to vērtību noteica gan izmantotā materiāla – vilnas, zīda, brokāta diegu – kvalitāte, gan tonālo nianšu daudzums.
Laikā, kad celta Rundāles pils, gobelēnu nozīme interjeros bija mazinājusies. No arhīvu liecībām zināms, ka Rundāles pils interjeros gobelēni nav izmantoti – tur dominēja tēlnieciskais dekors kopā ar monumentālo glezniecību un augstvērtīgām auduma tapetēm. Tāpēc jo aizraujošāka tagad šķiet iespēja novērtēt gobelēnu radīto noskaņu pils parādes korpusa galerijās.
“Ziedošie gobelēni” Rundāles pilī ir satelītizstāde Latvijas Nacionālā mākslas muzeja organizētajai 7. Rīgas Starptautiskajai tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennālei “QUO VADIS?”.
Izstādes kuratore ir Francijas Nacionālā mēbeļu fonda kolekciju departamenta inspektore Marī Elēna Masē-Bersani.
Rundāles pils muzejs
Pilsrundāle, Rundāles pagasts, Bauskas novads
Pasniegtas 7. Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles QUO VADIS? balvas
7. Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles “QUO VADIS?” laureāti. No labās: Loreta Švaikauskiene (Loreta Švaikauskienė, Lietuva; 1. balva), Kerstina Lindstrema (Kerstin Lindström, Zviedrija; 2. balva), Jonatans E. Jurkovskis (Jonatan E. Jurkowski, Polija; 3. balva). Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, 15.06.2023. Publicitātes foto
7. Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles QUO VADIS? atklāšanas vakarā 15. jūnijā tika apbalvoti starptautiskas žūrijas izvēlētie laureāti.
Galveno balvu ieguva Loreta Švaikauskiene (Loreta Švaikauskienė, Lietuva) par iespaidīgo darbu “Dzelzs priekškars” (2022, skatāms Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA), kas veidots kā robeža starp kara agresiju un civilizēto pasauli. Otrā vieta piešķirta Kerstinai Lindstremai (Kerstin Lindström, Zviedrija) par darbu “Lai spēks ir ar mums” (2022, skatāms Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā), ko autore raksturojusi kā lūgšanu par to, lai turpinās cilvēku cīņa par dzīvās dabas saglabāšanu. Mākslinieks Jonatans E. Jurkovskis (Jonatan E. Jurkowski, Polija) ieguva trešo balvu par darbu “Mandorla uz debesīm” (2022, skatāms Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā) – veltījums mākslinieka tuviniekiem, kas zaudēja dzīvību Covid-19 pandēmijas laikā. Visi trīs laureāti saņēma mākslinieka Andra Silapētera veidotās sudraba godalgas.
Starptautiska žūrija no 237 pieteikumiem izvēlējās 79 māksliniekus no 30 valstīm, kas piedalās triennāles galvenajā izstādē Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) un Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (MMRB). Žūrijas sastāvā strādāja publiciste, “Textile Forum Blog” autore, ETN dibinātāja, eksprezidente un ģenerālsekretāre Beatrise Sterka (Beatrijs Sterk, Vācija), tekstilmākslinieks, Stšemiņska Mākslas akadēmijas Lodzā profesors Vlodzimežs Cigans (Włodzimierz Cygan, Polija), Bergenas Universitātes Laikmetīgās mākslas, mūzikas un dizaina departamenta Tekstilmākslas nodaļas profesors Tims Parijs-Viljamss (Tim Parry-Williams, Norvēģija), LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, Latvijas Mākslas akadēmijas lektore Inese Baranovska (Latvija), LNMM / Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA vadītājas vietniece Vita Birzaka (Latvija), DMDM krājuma darba vadītāja Velta Raudzepa (Latvija).
Savukārt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) simpātiju balvas piešķirtas triennāles dalībniekiem Čenai Čun Tai (Chen Chun Tai, Taivāna) par darbu “Pazudis” (2022, skatāms MMRB), lietuviešu mākslinieku grupai “Rokdarbi” (sadarbībā ar ukraiņu dzejnieci Halinu Kruku) par darbu “Dzejoli izšujot” (2022, skatāms MMRB), Ilzei Godlevskis (Latvija / Kanāda / Itālija), kura triennālei izveidojusi mākslas darbu “Venēra” (2022, skatāms DMDM) un Josi Anaijai (Yosi Anaya, Meksika), kas izstādē piedalās ar darbu “Tērps priesterienei (Šamanes apmetnis)” (2021, skatāms DMDM).
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja žūrijā darbojās LNMM direktores vietniece krājuma darbā Iveta Derkusova, Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas ARSENĀLS vadītāja (20. gs. 2. puse – 21. gs.) Dr. art. Elita Ansone, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja izstāžu kurators, mākslas kritiķis Vilnis Vējš. Žūrija uzsvēra, ka vēlas izcelt mākslas darbus, kuros atspoguļotas spēcīgas idejas un pārliecinošas koncepcijas.
Jāatgādina, ka Triennāles galvenā izstāde skatāma divās norises vietās – Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA – līdz 17. septembrim.
7. Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle QUO VADIS?
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs saņēmis pirmo dāvinājumu un atbalstu
no ziedojumu fonda “American Friends of the Latvian National Museum Inc.”
Zebalds Heinrihs Blaus (Sebald Heinrich Blau). Pāra mērces trauki ar pamatnēm no Rīgas servīzes. 1781–1783. Sudrabs. LNMM kolekcija. Foto: Kristīne Jansone
Pateicoties mākslinieces Vijas Celmiņas, Latvijas goda konsula Vermontas štatā Dara Dēliņa un Latvijas goda konsula Filadelfijā Džona Medvecka ASV dibinātā fonda atbalstam, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs saņēmis nozīmīgu dāvinājumu Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA izvietotajai ārzemju mākslas kolekcijai – divus mākslinieciski vērtīgus sudraba priekšmetus. Vienlaicīgi LNMM saņēmis fonda atbalstu izstādes “Tikai neraudi!” veidošanai 2023. gada vasarā muzeja galvenajā ēkā.
Saņemtie priekšmeti ir sudraba pāra mērces trauki ar pamatnēm no tā dēvētās Rīgas servīzes. 18. gadsimta 80. gadu sākumā Augsburgā, Vācijā tapušajiem priekšmetiem Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Ārzemju dārgmetālu kolekcijas kontekstā ir unikāla vērtība.
17. un 18. gadsimts Augsburgas sudrabkaļiem bija uzplaukuma laiks, kad priekšmeti tika veidoti īpaši izsmalcinātās formās un pārsvarā rotāti ar barokāliem elementiem. 18. gadsimta beigās Katrīna Lielā reģionālo galvaspilsētu vajadzībām pasūtīja pusdienu servīžu sērijas, kas darinātas Augsburgā, Parīzē un Londonā. Rīgas servīze tika piegādāta 1784. gada 4. aprīlī, kad Rīgas ģenerālgubernators bija grāfs Džordžs fon Brauns.
Saglabājās informācija, ka servīze bijusi iespaidīga un paredzēta banketam līdz četrdesmit personām. Tā sastāvēja no četrām ovālām terīnēm, astoņiem kandelabriem, divdesmit četriem svečturiem, astoņiem vīna dzesējamiem traukiem, mērces traukiem, šķīvjiem, to vākiem un citiem mazākiem priekšmetiem ar kopējo svaru ap 482 kilogramiem. 1797. gadā, pārvedot servīzi uz Sanktpēterburgu, tā pazuda. Pašlaik ir zināmi tikai atsevišķi priekšmeti, kas atrodas muzejos vai privātkolekcijās. Unikālais dāvinājums no 17. jūnija būs apskatāms Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA pastāvīgajā ekspozīcijā – Eiropas mākslas galerijā (Makarta zālē).
Muzeja draugu fonds Amerikā ziedojis arī 15 000 USD apjomīgam mākslas projektam “Tikai neraudi!”, kas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā būs skatāms no 15. jūlija līdz 15. oktobrim. Tas ir mākslinieces Vijas Celmiņas ziedojums un jau sena iecere atbalstīt tieši Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Ziedojums tiek ieguldīts izstādes kataloga izdošanā, kas nāks klajā līdz ar ekspozīcijas atklāšanu 14. jūlijā.
Fonds “American Friends of the Latvian National Museum Inc.” (“Latvijas Nacionālā mākslas muzeja amerikāņu draugi”) tika dibināts 2022. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs ar mērķi sekmēt un organizatoriski virzīt ASV tautiešu uzmanību un finansiālo atbalstu Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam un līdzīgām iestādēm Latvijā, lai tās krātu, saglabātu un izstādītu mākslas darbus ar vēsturisku, akadēmisku un māksliniecisku nozīmi Latvijas kultūrtelpai.
