Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Simpozijs “Cilvēks aiz kastes pētniecībā un mākslā”
Latvijas Kultūras akadēmijas Gara mājā
17. decembrī / plkst. 15.00
17. decembrī plkst. 15.00–19.00 Latvijas Kultūras akadēmijas Gara mājā norisināsies Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētnieku īstenotā fundamentālā un lietišķā pētījuma “Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: Wolt un Bolt piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze” noslēguma pasākums – simpozijs “Cilvēks aiz kastes pētniecībā un mākslā”. Simpozija apmeklējums ir bez maksas, iepriekš reģistrējoties šeit.
Simpozija pirmajā daļā “Pētniecība” projekta pētnieku komanda – Maija Spuriņa, Iveta Ķešāne un Sabīne Ozola – pastāstīs par pētījumā izmantotajām metodēm, savāktajiem datiem, sniegs vispārēju pārskatu par akadēmiskajiem rezultātiem un ieskicēs ar šo darbu saistīto problemātiku.
Platformas reklamē kurjera darbu, solot elastīgu darba laiku un neredzētu autonomiju. Vienlaikus kurjeru darba organizācija liecina, ka kurjeru kontrole pār darba apstākļiem ir visai ierobežota – platformu algoritmi sadala ienākošos pasūtījumus starp kurjeriem, nosaka gan samaksu par pasūtījumu, gan piegādes izpildes laiku un pat ceļu, pa kuru pasūtījumu piegādāt. Platformas nemitīgi uzrauga un mēra kurjeru darba rezultātu un atsevišķās situācijās var bloķēt kurjera kontu un attiecīgi iespēju strādāt. Neskatoties uz to, daudzi, kuri izvēlējušies šo darbu, apgalvo, ka jūtas tajā brīvāk un autonomāk nekā iepriekšējās darba vietās. Pretēji sabiedrībā valdošajam priekšstatam, šo jauno nodarbinātības formu izvēlas ne tikai iebraucēji no Dienvidāzijas un cilvēki bez izglītības, bet arī daudzi vietējie, tostarp ar augstāko izglītību un ievērojamu darba pieredzi. Pētnieces Maija Spuriņa, Iveta Ķešāne un Sabīne Ozola pastāstīs par pētījumā atklātajiem apstākļiem, kuros cilvēki izvēlas šo darbu, par relatīvo brīvību, ko šī jaunā nodarbinātības forma rada, par to, kāpēc, atšķirībā no citām valstīm, Latvijas kurjeri nav apvienojušies kolektīvos protestos.
Nozīmīga pētījuma daļa veltīta pētniecībā balstītai mākslai: simpozija otrajā daļā “Māksla” dramaturģe Krista Burāne piedāvās ieskatu topošajā izrādē “Piegāde tieši laikā”, un režisors Dans Silovs pastāstīs par dokumentālās filmas “Neredzamie cilvēki” tapšanu, piedāvājot simpozija apmeklētājiem noskatīties filmas fragmentu.
Noslēgumā norisināsies diskusija “Platformu darbs – inovatīva uzņēmējdarbības iespēja vai ekspluatācija?”, kuras uzmanības centrā būs pretrunas, kas identificētas pētījuma veikšanas procesā. Vai sabiedrība kopumā ir ieguvēja no šīs jaunās darba jeb uzņēmējdarbības formas vai arī platformas izmanto “caurumus” esošajā darba tirgus regulējumā, pelna uz pilsētu publiskās infrastruktūras rēķina, un ekspluatē neaizsargātākās darbaspēka grupas? Vai un, ja, jā, tad kā valsts, pašvaldība, platformas, paši strādājošie un/vai nevalstiskais sektors var mazināt ar šo darbu saistītos sociālos riskus un vairot no tā gūto sabiedrisko labumu?
Simpozija programma atrdama šeit.
Simpozijam būs iespēja sekot līdzi tiešraidē LKA sociālo mediju platformā Facebook un LKA Youtube kanālā.
Latvijas Kultūras akadēmijas Gara māja
Tabakas fabrikas kvartāls, Miera iela 58a, Rīga
Martina Vizbuļa izstāde “SEE YOU”
RIXC galerijā
18. decembris, 2024–22. februāris, 2025
No 18. decembra līdz 2025. gada 22. februārim RIXC galerijā norisināsies Martina Vizbuļa izstāde “SEE YOU”.
Skatītāji vēros mākslas darbus, bet mākslas darbi vēros skatītājus un reaģēs, atkarībā no apmeklētāju radītajiem datiem, kas tiks saglabāti datu bāzē.
“SEE YOU” koncepcijas veidošanā Martina Vizbuļa viens no iedvesmas avotiem ir norvēģu sociologa Tomasa Matīsena 1997. gada raksts “The Viewer Society: Michel Foucault’s ‘Panopticon’ Revisited”, kurā viņš apraksta panopticisma, sinopticisma un modernā sinopticisma principus jeb novērošanas evolūciju līdz mūsdienām. Mākslinieku īpaši ieinteresējis pēdējais no principiem – modernais sinopticisms, kurā novērojamais vēro kaut ko, bet to vienlaicīgi vēro kāds cits. Tam, kurš vēro novērotāju, tiek piedāvāti objekti vērošanai un atkarībā no viņa reakcijas rodas iespēja piedāvāt saistošāku jeb pieprasītāku saturu. Daudzi vēro to, ko piedāvā daži, bet daži vēro daudzus.
Izstāde atklās, kā novērošanas kontekstā cilvēki ir zaudējuši sava veida brīvību, kuru principā ir iespējams kādreiz arī atgūt.
Savā radošajā darbībā jau vairākus gadus Martins Vizbulis ir aizrāvies ar mikrokontrolieru un dažādu sensoru studijām, radoši savienojot realitāti ar virtuālo realitāti un iesaistot skatītājus tiešā komunikācijā ar mākslas darbiem.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
Klāva Lora izstāde “Mīts”
Māksla XO galerijā
19. decembris, 2024–25. janvāris, 2025
Laima. 2024, audekls, eļļa, tekstila pigments, 238 x 203 cm 
No 19. decembra līdz 2025. gada 25. janvārim Māksla XO galerijā būs skatāma Klāva Lora izstāde “Mīts”.
Izstādes “Mīts” idejas pamatā ir senlatviešu mitoloģija un dievības mūsdienu sabiedrības kontekstā. Gleznu sērija attēlo dažas no būtiskākajām senlatviešu dievībām, un kā tās kalpo mūsdienu cilvēkam, mūsdienu vidē risinot šodien aktuālus jautājumus izmantojot laikmetīgu simboliku un tēmas.
“Mitoloģija ir būtiskākā tautas kultūras sastāvdaļa un gara šūpulis – senākā pasaules uztveres, kosmisko un dabas spēku izpratnes formu, kas noteica sabiedrības reliģiskos, ētiskos un estētiskos uzskatus, ietekmējot tās garīgās un materiālās kultūras attīstību. Mitoloģija un no tās izaugusī reliģija ir visas cilvēces garīgās attīstības un izaugsmes pirmsākums. Seno Baltu tautu pasaules uztvere līdz XII gadsimta beigām bija izveidojusies par dinamisku sistēmu, savdabīgu filozofisku un poētisku priekšstatu kopumu, kura saknes meklējamas senākā tradīciju pagātnē, 10 000 gadu tālā laikmetā. Senlatvieši dieviskoja visu pasauli – dabu un kosmosu: sauli, mēnesi, zvaigznes, pērkonu, putnus un četrkājainos dzīvniekus, ne tikai dzīvo, bet arī nedzīvo dabu, un cilvēka roku veidojumus – totēmus, piešķirot visam, ko cilvēks spēj uztvert, dzīvu dvēseli, un saprātu, spēju komunicēt gan savstarpēji, gan ar cilvēku,” stāsta Klāvs Loris,
Klāva Lora mākslinieciskais rokraksts izpaužas viņa lielformāta darbos, kuros viņš savieno klasisko eļļas glezniecību ar mūsdienu medijiem. Caur eksperimentiem viņš ir nonācis pie savas autortehnikas, apvienojot glezniecību un sausos tekstila pigmentus, fotogrāfiju un digitālo druku. Abstrakcija Klāvam Lorim kalpo kā līdzeklis, lai sastaptos ar realitāti un vienlaicīgi pretotos tai. Viņu interesē, kā veidojas realitātes un cilvēka attiecības, kas prasa regulāru pašiznīcināšanos un nemitīgu augšanu paralēli.
Māksla XO galerija
Elizabetes iela 14, Rīga
Katrīnes Ģelzes izstāde “Ātrs un bez žēlastības”
Māksla XO galerijā
19. decembris, 2024–25. janvāris, 2025
Spoks. 2024, autorfotogrāfija, 32x32 cm 
No 19. decembra līdz 2025. gada 25. janvārim Māksla XO galerijā būs skatāma Katrīnes Ģelzes izstāde “Ātrs un bez žēlastības”.
“Bērnībā, ejot uz rotaļlietu veikalu, reiz teicu, ka nevaru izlemt, ko gribētu labāk – jaunu bārbiju vai palielu, ķiršsarkanu automodeli, kāds bija māsīcai ar brālēnu. Mamma un vecākā māsa sarkastiski smejas “jā, kā tad…” zemtekstā liekot noprast, ka auto noteikti man nepatīk tik ļoti kā bārbijas. Un patiesi – šodien es nevaru atšķirt pat automarkas, līdz, piedzimstot dēlam, manā dzīvē atkal ir atgriezušies mazie automodelīši.
Tētim patika pārsniegt ātrumu, un arī man tas patika. Nedaudz paaugoties, bieži izteicu savu kāri mācīties braukt ar auto, kolīdz sasniegšu atbilstošo vecumu baltajām tiesībām, un tētis to ļoti atbalstīja. Taču, šim vecumam pienākot, šķiet bija citas prioritātes, un tā, gadiem ejot, mans maksimālisms un pārdrošība par spējām vadīt ātru metāla kārbu ir kaut kur pašķīdušas. Esmu jau pieaugusi, kad 2016. gadā mans tētis, apzinīgi jau gadu pārstājis lietot alkoholu, piesakas vest vecmāmiņu no brālēna kāzām uz viņas lauku māju. Es iztēlojos, kā viņš izbauda šo būšanu šofera sēdeklī pie stūres, zvaigžņotā augusta naktī traucoties pa taisnu, tukšu šoseju prom no cilvēku jezgas, kas alkst socializēties, svinēt un urķēties otra dvēselē. Taču negaidīti uz ceļa izskrējusi govs samet tēti, vecmāmiņu un visu dzīves, kuriem viņš rūp, skaudrā centrifūgā. Tētis pēc dažu dienu komas tomēr mostas un joprojām ir ar mums, taču sadursme ir neatgriezeniski mainījusi viņu kā personību, ko mēs savos prātos šajos gados bijām uzbūvējuši. Ar kādu precizitāti tētis darbnīcā noņemas gleznojot “Latvijas brūno”, ar tādu tā ietriecas atpakaļ paša vējstiklā un pārtrauc viņa mākslas gaitas.
Daudzus gadus iepriekš, mamma mūs ved naktī mājās no ballītes, bet tētis šoreiz sēž blakussēdētāja krēslā un alkohola iespaidā izgāž uz mani visu savu žulti, jo es biju apvainojusies, ka ballē nepaspēju redzēt krītošu zvaigzni, augusta zvaigžņu lietus laikā. Garāmslīdošās, dzeltenās ielu lampas izgaismo manu noraudāto seju autostikla atspīdumā, un es prātoju, kā šo attēlu un sēras varētu iemūžināt…
Izstādes “Ātrs un bez žēlastības” pamata vadlīnija ir procesēt mana tēva Kristapa Ģelža 2016. gada smago avāriju, pēc kuras ass, talantīgs un visu varošs vīrietis-mākslinieks ir iestrēdzis savu traumu, trauksmes un alkohola varā, lēnām izgaistot šo apstākļu miglā. Tā ir mīlestības vēstule tētim vienīgajā veidā, kā es vairs spēju un, iespējams, jebkad esmu spējusi ar viņu patiesi sarunāties, un kurā, pateicoties un arī par spīti viņam, es turpinu meklēt pati savu balsi mākslas pasaulē.
Meklējot atbildes, kāpēc mūsu attiecības un komunikācija allaž bijušas tik sarežģītas, nevienlīdzīgas un pārpratumu pilnas, rodas blakusprodukts – dažādas atmiņas, ainas un asociācijas par tēti, kurš mani ir kā iedvesmojis, tā arī biedējis. Izstādē notiek saspēle ar tēta daiļrades simboliem un paralēli risinu sev aktuālu jautājumu – kā nodarboties ar mākslu esot tēva panākumu un personības ēnā. No vienas puses cenšoties no viņa atrauties un atšķirties, lai spētu atrast savu unikālo balsi, taču no otras – nespējot noliegt viņa atstāto ietekmi uz mani ne tikai kā bērnu un vēlāk pieaugušo, bet arī mākslinieku. Viņa identitāte strauji gaist un mainās, bet tās atstātais nospiedums ir man allaž klātesošs. Viņa intelekts un kritika ir kļuvuši par neizdzēšamu filtru iekšējā sarunā, kad radu vai domāju par mākslu, ko arī turpinu risināt un attēlot šajā topošajā izstādē.
Izstādes vizuālie iedvesmas motīvi balstās ceļu satiksmē un dažādās atkarībās, taču attēloti spilgtā, kontrastainā krāsu gammā un rūpīgā izpildījumā. Mans piegājiens ir risināt smagas tēmas caur spēcīgu vizuālu baudījumu un augstu tehnisku precizitāti, apvienojot tiešu atklātību, ievainojamību un humoru. Turpinu sev raksturīgo sirreālisma piegājienu eļļas glezniecībā, ko papildinu ar dažādiem telpiskiem objektiem.
Ar mākslas palīdzību mēģinu dziedēt ģimenes pārdzīvojumu, ieskatīties savos mentālos blokos un tuvāk izprast sarežģītās attiecības ar tēti. Ar caurspīdīgu atklātību vēlos rezonēt ar skatītāju un sniegt spēku pārvarēt dzīves grūtības,” stāsta Katrīna Ģelze
Māksla XO galerija
Elizabetes iela 14, Rīga
Emīlijas Grinbergas izstāde “Viņas smarža”
Smaržu mākslas galerijā NĀSĪ / radošajā mājā “Viskaļi”
19. decembris, 2024–10. janvāris, 2025
No 19. decembra līdz 2025. gada 10. janvārim smaržu mākslas galerijā NĀSĪ / radošajā mājā “Viskaļi” būs skatāma mākslinieces Emīlijas Grinbergas izstāde “Viņas smarža”, kas veltīta sievišķības meklējumiem. Izstādē būs redzamas grafikas, kas papildinātas ar smaržām. Izstāde “Viņas smarža” stāsta par astoņiem izdomātiem sieviešu raksturiem, ko māksliniece Emīlija Grinberga ir meklējusi, iedvesmojoties no savas smaržu kolekcijas. Grafikas darbu sērijā, kas drukāta augstpieduma tehnikā, būs redzama vizuāla interpretācija par katru no raksturiem, uzsverot to tiešās īpašības – gaisīgums, dziļums, noturība, krāsa, asociācijas un notis. Šis darbs ir mēģinājums savienot divas maņas – redzi un smaržu. Emīlija Grinberga stāsta: “Smarža ir brīnišķīgs veids, kā papildināt un komentēt jebkuru vizuālu mākslas darbu, iedodot tam noskaņu, pastiprināti iedarbojoties uz skatītāja fantāziju un palīdzot iedzīvināt rādīto vidi. Šis darbs ir par sievišķību, tās skaistumu un dažādību. Ir interesanti pētīt, kāds tēls ienāk prātā balstoties tikai uz smaržu, kas palikusi telpā pēc tam, kad kāds tai izgājis cauri, jo, manuprāt tas ir savstarpēji cieši saistīti – smarža un raksturs.”
Emīlija Grinberga ir Latvijas Mākslas akadēmijas 4. kursa studente, kura 2025. gada pavasarī absolvēs Grafikas nodaļu.
Radošā māja “Viskaļi”
Viskaļu iela 36a, Rīga
Klajā nāks “WunderKombināts III. Latvijas mākslas gadagrāmata 2024”
20. decembrī plkst. 18.00 grāmatnīcā “Robert’s Books” pirmssvētku gaisotnē notiks Latvijas vizuālajā mākslā aktuālajiem procesiem veltītā rakstu krājuma “WunderKombināts” trešā izdevuma – “WunderKombināts III. Latvijas mākslas gadagrāmata 2024”, atklāšana. Gadagrāmata tirdzniecībā būs pieejama pēc 20. decembra.
Šī gada izdevumu varētu raksturot ar mākslinieces Lindas Bolšakovas vizuālās esejas ideju un nosaukumu “Aizsargreakcijas”, uzsverot paradoksalitāti un pretrunu līdzāspastāvēšanu, dažādu kultūras nozaru krustpunktus un pārklāšanos, izjautājot vizuālās mākslas robežas un saistību ar citām jomām. Atklājot aizsargreakcijas kā jaunu naratīvu un attiecību meklējumus.
Gadagrāmatas tekstu autori ir gan vizuālās mākslas, gan citu humanitāro jomu speciālisti, un līdzās Latvijas autoriem izdevumā iekļauti arī Lietuvas, Igaunijas un Ukrainas pētnieku teksti. Pievēršoties mākslas un politikas mijiedarbībai, gadagrāmatā no vairākām perspektīvām apskatīta mākslas ideoloģiskā, institucionālā un kultūrpolitiskā autonomija, kā arī radoša darba un sociālās drošības sistēmiski nestabilās attiecības, piedāvājot ieskatu Baltijas laikmetīgās kultūras un sabiedriski nozīmīgu norišu paralēlēs. Reaģējot uz mākslas pasaulē aktuālām diskusijām, gadagrāmatā ietvertas arī tādas tēmas kā māksla un ekoloģija, kultūras un labbūtības attiecības, kā arī mākslas izglītība. Kuratoriālo prakšu vēstures analīzi izdevumā turpina kuratore un mākslas pētniece Maija Rudovska. Savukārt atkāpjoties no ierastā formāta, izdevumā publicēta arī mākslas vēsturnieces Antras Priedes saruna ar gleznotāju Andri Eglīti.
“WunderKombināts III”, tāpat kā abi iepriekšējie, veidots kā selektīvs Latvijas vizuālajā mākslā un laikmetīgajā kultūrā nozīmīgu norišu un jautājumu neakadēmisks tvērums, līdzsvaroti savijot redakcijas redzējumu un autoru pētnieciskās intereses.
Pārmaiņas skārušas izdevuma ārējo veidolu – “WunderKombināts III” pie lasītājiem nonāks ar jaunu vizuālo identitāti, kuru veidojusi dizainere Anete Krūmiņa.
Izdevumā publicēti Maijas Rudovskas, Antras Priedes/Andra Eglīša, Robertas Atrastes, Egles Grebļauskaites, Airi Trīsbergas, Arta Sveces, Anastasijas Omeļaņukas, Ingas Surguntes un Ievas Laubes teksti un Lindas Boļšakovas vizuālā eseja. Izdevuma redaktores – Laura Brokāne un Elīna Ķempele.
Gadagrāmatas iznākšanu 2025. gada janvārī papildinās sadarbībā ar literatūras un kultūras žurnālu “Punctum” veidota interviju un podkāsta sarunu sērija, dažādās perspektīvās izvēršot vairākas no izdevumā ietvertajām tēmām.
Jāņa Roņa personālizstāde “Starpbrīdī”
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā
20. decembris, 2024–2. februāris, 2025
No 20. decembra līdz 2025. gada 2. februārim Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izstāžu zālēs būs skatāma novadnieka, porcelāna virtuoza, mākslinieka Jāņa Roņa personālizstāde “Starpbrīdī”.
Jānis Ronis ir viena no spilgtākajām personībām Latvijas keramikā, apvienojot radošo talantu ar izcilām organizatora spējām. Jau studiju laikā Jānis iesaistījās mākslas dzīvē, darbojoties Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas darbnīcā, bet vēlāk organizējot starptautiskus keramikas simpozijus, un vadījis Rīgas Porcelāna muzeju.
Izstāde “Starpbrīdī” atspoguļos Jāņa Roņa radošos meklējumus un sasniegumus dažādos keramikas materiālos – no māla un šamota līdz porcelānam, kas māksliniekam ir vistuvākais. Apmeklētājiem būs iespēja baudīt viņa radītās plastiskās formas un traukus, kas apvieno mākslas un dizaina funkcijas. Ekspozīcijā iekļauti darbi, kas tapuši gan radošās brīvības mirkļos, gan intensīvā eksperimentēšanas procesā.
Mākslinieks Jānis Ronis par izstādes nosaukuma izvēli: “Nosaukums Starpbrīdī” izvēlēts tāpēc, ka radošajam procesam man ir tik ierobežots laiks. Liela uzmanība un laiks tiek veltīts šī brīža ļoti sarežģītajiem pasaules notikumiem. Katru dienu sekoju līdzi Ukrainas cilvēku ciešanām un cīņai pret agresoru. Palīdzu, ziedojot konkrētai Ukrainas karaspēka vienībai. Viens darbs šajā izstādē būs īpaši veltīts Ukrainai. “Starpbrīdis” man ir arī no darba Porcelāna fabrikā, no ģimenes un sabiedriskajiem pienākumiem, kā arī no senākās izstādes līdz šai.”
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs
Skolas 10a, Madona
“Yoga Space” x Raimonda Tigula skaņu zīmējumi
Latvijas Nacionālais mākslas muzejā
21. decembris / plkst. 18.00–19.00
Foto: Kristaps Kalns
21. decembrī no plkst. 18.00 līdz 19.00 Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un jogas studija “Yoga Space” aicina uz īpašu notikumu – jogas nodarbību komponista Raimonda Tigula un jogas pasniedzējas Vinetas Klotiņas vadībā.
Sertificētās jogas pasniedzējas Vinetas Klotiņas un komponista Raimonda Tigula pavadībā nodarbības dalībnieki ar hanga skaņas un kustības palīdzību varēs izjust meditatīvu atmosfēru, praktizēt klasiskas jogas pozas un elpošanas tehnikas.
Pasākuma sākumā klātesošajiem būs iespēja iepazīties ar Raimonda Tigula pieredzi un skaņu zīmējumu veidošanas procesu ar hangu, savukārt Vineta Klotiņa dalīsies zināšanās par jogu, tostarp, skaņas un dziļas klausīšanās elementu jogā.
Līdzņemšanai: ūdens pudele, silts pleds, džemperis. Jogas paklājiņi tiks nodrošināti.
Dalība tikai ar iepriekšēju reģistrāciju šeit. Vietu skaits ierobežots.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Vara talismanu darbnīca Ellas Ruicēnas vadībā
ISSP galerijā
21. decembrī / plkst. 11.00–15.00
21. decembrī plkst. 11.00–15.00 ISSP galerijā norisināsies vara talismanu darbnīcu Ellas Ruicēnas vadībā.
Darbnīca norisināsies ISSP Galerijā saistībā ar Annas Maskavas izstādi “Ancestral Body / Senču ķermenis”, kas galerijā skatāma līdz 2025. gada 31. janvārim.
Ziemas saulgrieži ir īpašs laiks, kas tradicionāli veltīts pārdomām un jaunu ieceru veidošanai. Šajā darbnīcā būs iespēja iepazīt talismanu veidošanas procesu, darinot unikālus vara priekšmetus, kas var kalpot kā personīgi simboli vai atbalsts ikdienā.
Darbnīcas laikā tiks strādāts ar tīru varu – metālu, kas izceļas ar unikālām īpašībām un ir viens no pirmajiem metāliem, ko cilvēki sākuši apstrādāt. Katrs dalībnieks varēs izveidot savu vara talismanu, izmantojot kalšanas, locīšanas un vīšanas tehnikas. Talismanu varēs papildināt ar uz vietas pieejamajiem dabas elementiem vai kādu nelielu līdzpaņemtu īpašu objektu, kas nes personisku nozīmi vai stāstu. Noslēgumā kopīgi tiks veikts neliels dzīvās uguns rituāls, lai aktivizētu jaunradīto talismanu.
Talismani jau kopš senatnes ir izmantoti kā simboliski priekšmeti, kuriem piemīt aizsardzība, veiksme un spēks. Dažādās kultūrās talismani bija saistīti ar augstākiem spēkiem, dabas elementiem vai senču gudrību, un kalpoja gan praktiskām, gan rituālām vajadzībām. Mūsdienās tie turpina atspoguļot personiskus mērķus un vērtības, kļūstot par atbalstu dzīves ceļā. Savukārt varš jau izsenis zināms kā maģisks un nozīmīgs materiāls, kas saistīts ar Venēras simboliku – skaistumu, harmoniju un mīlestību.
Ella Ruicēna ir rotu māksliniece, kas specializējas vara rotu izgatavošanā sev piederošajā zīmolā Captivating Alchemy. Aktīvi darbojas VISKAĻI Dzīves kvalitātes dizaina institūtā, kur vada mākslinieku kopdarbnīcu un veicina starpdisciplināras sadarbības radošajā nozarē, kā arī ir aizrautīga aprites ekonomikas un kopienas dzīvesveida atbalstītāja.
Lūgums iepriekš pieteikties, rakstot uz e-pastu kamilla@issp.lv.
ISSP galerija
Marijas iela 13, K3, Rīga
Mākslinieka Aleksandra Rodina (1922–2001) daiļradei veltīta izstāde
Klasiskā mākslas galerijā “Antonija”
līdz 28. janvārim, 2025
Līdz 2025. gada 28. janvārim klasiskā mākslas galerijā “Antonija” skatāma Mākslinieka Aleksandra Rodina (1922–2001) daiļradei veltīta izstāde. Rodina māksla atspoguļo viņa ceļojumu no reālisma uz abstrakciju, izceļot gan Latvijas lauku ainavas, gan ikdienas dzīves epizodes. Ar spēcīgu krāsu izjūtu, faktūrām un emocijām viņš pievērsās gan cilvēku tēliem, gan dabas motīviem. Šī izstāde ir unikāla iespēja izjust 20. gadsimta talantīga mākslinieka radošo rokrakstu un redzējumu.
Ieguvis izglītību Latvijas Mākslas akadēmijā, pēc kara Rodins strādāja par zīmēšanas skolotāju dažādās Rīgas vidusskolās, tostarp Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā, kur pasniedza speciālos priekšmetus.
Rodina agrīnās gleznas bieži atspoguļoja viņa saknes un pieredzi – kara tematiku, lauku dzīvi un ikdienas cilvēku tēlojumus. Šajā laikā viņš fokusējās uz detaļām, loģisku kompozīciju un rūpīgu krāsu balansu, kas ir raksturīgs klasiska reālisma tradīcijai. Viņš glezno vienkāršas, taču jēgpilnas ainas, kas dokumentē ikdienas dzīves norises. Darbi izceļas ar zemniecisku tematiku un vienkāršām ainavām, taču emocionāli piesātinātām. Rodina ainavas ir pilnas ar dzīvību un atmosfēru, tās atklāj viņa spēju nodot Latvijas dabas skaistumu un mainīgo gaismu.
Laika gaitā Rodina rokraksts kļuva arvien brīvāks, un viņa darbos sāka dominēt dinamiskāki otas triepieni, spēcīgāka tekstūra un emocionālā izteiksme. Viņš pārgāja no konkrētas formas un detaļām uz darbiem, kas vairāk balstījās sajūtās, noskaņās un kolorīta spēlē. Viņš izmanto slāņainus triepienus un kontrastējošus krāsu laukumus, kas rada ekspresīvu, gandrīz abstraktu iespaidu. Rodina vēlīnā perioda darbi apliecina viņa radošo drosmi un spēju eksperimentēt, pārvēršot tradicionālus sižetus par dinamisku krāsu, gaismas un formas spēli.
Klasiskā mākslas galerija “Antonija”
Brīvības iela 142, Rīga
Keramiķes Valentīnas Aksjonovas darbu retrospekcija
Rīgas Porcelāna muzejā
līdz 9. februārim, 2025
Rīgas Porcelāna muzejā līdz 2025. gada 9. februārim skatāma keramiķes, Rīgas Porcelāna rūpnīcas mākslinieces Valentīnas Aksjonovas darbu retrospekcija, kurā izstādīti porcelāna priekšmeti no muzeja krājuma, mākslinieces un viņas ģimenes kolekcijām, kā arī deponējumi no privātpersonām.
Izstādē eksponēta kompakta izlase no mazāk zināmiem Valentīnas Aksjonovas porcelāna darbiem. Savukārt akcents ir likts uz mākslinieces kā keramiķes daiļradi; pirmo reizi ilgos laikos ļaujot atkal ieraudzīt Valentīnas Aksjonovas māla, šamota, akmensmasas darbus, viņas tehnoloģiskos eksperimentus, estētiskos meklējumus un poētiskos stāstus par cilvēku un tā esību šajā pasaulē.
Interesentiem būs īpaši interesanti apskatīt iepriekš neredzētas porcelāna formas – darbus, kas tapuši, lai piedalītos izstādēs, pretendētu uz dalību Mākslinieku savienībā un ļautu iekļauties profesionālajā mākslas vidē ārpus rūpnīcas štata.
Valentīnas Aksjonovas radošajā biogrāfijā “porcelāna episode” jeb darbs Rīgas Porcelāna rūpnīcas 1. iecirknī bij. Maskavas ielā (tag. Latgales iela) ilga no 1969. gada līdz 1977. gadam. Viņas darbu pienākumos ietilpa jaunu formu izstrāde. Zināmākā, šķiet, varētu būt vāze “Lotoss”, taču vairākas labi zināmas kompota trauku formas, salveštrauki, bērnu trauki u.c. izrādās arī ir Aksjonovas dizains.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga
Izdots ISSP ikgadējais plānotājs ar laikmetīgās fotogrāfijas autordarbiem
Turpinot tradīciju, arī šogad ISSP izdevis plānotāju 2025. gadam, kurā iekļautas 40 speciāli atlasītas fotogrāfijas no 28 atpazīstamiem un jaunajiem autoriem, to starpā – Imanta Dakša, Annas Dzērves, Kristas Dzudzilo un citu latviešu un ārzemju fotogrāfu darbi. Gada tēma ir “Metamorfoze” – spēcīgs transformācijas un attīstības simbols.
ISSP plānotājs ir ērts, funkcionāls un estētisks dizaina priekšmets, kas apvieno iknedēļas plānotāja, žurnāla un piezīmju grāmatiņas funkcijas. Kopš pirmā plānotāja izdošanas 2013. gadā, tas ir kļuvis par iecienītu un uzticamu ikdienas kompanjonu tiem, kam patīk plānot savu ikdienu un domas ar pierakstu palīdzību. Plānotājs satur mēnešu un nedēļu atvērumus ar vietu pierakstiem, gada kalendāru, starptautiskus svētkus, latviešu vārda dienas, kā arī kladi personīgām piezīmēm un kabatiņu dokumentiem. Izdevuma pamatvaloda ir angļu.
Plānotāja dizaina autors ir Artis Briedis. Plānotāju iespējams pasūtīt ISSP interneta veikalā shop.issp.lv, kā arī iegādāties ISSP Galerijā, Berga Bazārā.
