Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tapis video projekts “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991”
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar advokātu biroju “Ellex Kļaviņš” piedāvā jaunu video projektu “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991”. Šis projekts ievada gaidāmo jauno ekspozīciju “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991”.
Jaunā ekspozīcija “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991”, kas vēsta par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociālpolitisko pārmaiņu laikā, būs skatāma no 3. februāra līdz 2025. gada 12. janvārim Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Izstāde veltīta Latvijas laikmetīgās mākslas avangardiskajai lomai mūsu valstiskās neatkarības atgūšanas periodā, kad Mihaila Gorbačova 1985. gadā iniciētās atklātības un pārbūves politikas iespaidā sabiedrībā, tai skaitā rakstnieku, mūziķu, mākslinieku vidē, aizsākās ievērojami liberalizācijas procesi. Tie iedvesmoja Latvijas sabiedrību un ietekmēja arī politisko lēmumu pieņemšanu. Šis nesenās vēstures laikposms, kad māksla kļuva par pretošanās formu un pārmaiņu veicinātāju, atgādina mums kultūras un radošās brīvības nozīmi.
Video interviju sērija piedāvā sarunas ar astoņiem izstādē pārstāvētajiem māksliniekiem un kultūras darbiniekiem: Sandru Krastiņu, Frančesku Kirki, Helēnu Heinrihsoni, Ivaru Poikānu, Andreju Kalnaču, Uldi Briedi, Ingrīdu Drāznieci un rakstnieku Aivaru Kļavi. Intervijās mākslinieki runā par pārmaiņu laika garu un mākslas darbiem, kas atlasīti jaunajai ekspozīcijai. Papildus tam rakstnieks Osvalds Zebris katram autoram veltījis eseju, bet mākslinieks Kristaps Kalns iemūžinājis interviju varoņus fotogrāfijās.
Video pieejami LNMM mājaslapā www.lnmm.lv, YouTube kanālā “Mākslas muzeji”, sociālo tīklu platformās Facebook, Instagram, interneta ziņu portālā “Delfi”, kā arī skatāmi izstādē. Esejas noklausāmas muzeja ekspozīcijā, LNMM Spotify kanālā un mājaslapā.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Valtera Kiršteina personālizstāde “Kaija, Raķete un Zābers”
galerijā “Bazar’t”
17. janvāris–17. februāris
No 17. janvāra līdz 17. februārim galerijas “Bazar’t” telpās būs skatāma mākslinieka Valtera Kiršteina personālizstāde “Kaija, Raķete un Zābers”. Savā personālizstādē dizainers Valters Kiršteins eksponēs savus glezniecības darbus un telpiskus dizaina objektus. Darbos nepārprotami ir nolasāma mākslinieka – dizainera – profesionālā izcelsme. Lai arī gleznu motīvi visbiežāk ir abstrakti, tajās pavīd arī industriāli izgatavoti priekšmeti vai to detaļas, kompozīcijas ir ģeometriski konstruktīvas un lakoniskas, balstītas krāsu kontrastos.
“Valtera gleznās velti meklēt “gleznieciskumu” Latvijas glezniecībā pierastajā izpratnē. Savā veidā šie darbi atgriežas simts gadus senā klasiskā modernisma sākotnē – tajos nolasāma gan krievu, gan vācu, gan franču modernās mākslas un dizaina ietekme, tieši tāpat kā šie virzieni iedvesmoja pirmos latviešu modernistus – “ekspresionistus” jeb “Rīgas grupu” – simts gadus atpakaļ,” atzīst mākslas zinātniece Ilze Martinsone.
Mākslinieks par šo savu izstādi saka: “Man tas ir pašironisks atskats uz savu radošo varējumu. Proporciju un krāsu izjūta man ir Dieva dota, un ir patīkami, ja sanāk to visu pielietot radošajā ikdienā. Savukārt gleznās man svarīgs ir krāsu balanss un attēlotā konceptuālā ģeometrija, kas ļauj veidot kompozicionālu līdzsvaru, abstraktu pasauli ar saviem noteikumiem.”
Galerija “Bazar’t”
Krasta iela 46, Rīga / t/c “Mols” 2.stāvs
Ingas Erdmanes izstāde “Neredzamās Pilsētas”
izstāžu zālē TUR_telpa
no 19. janvāra
Foto: Inga Erdmane
No 19. janvāra laikmetīgās mākslas izstāžu zālē būs skatāma Ingas Erdmanes izstāde “Neredzamās Pilsētas”, kas ir TUR_telpas ziemas izstāžu programmas “No aukstuma gaismā” pirmā no trim gaidāmajām izstādēm. Inga Erdmane izstādē prezentēs savus jaundarbus, kurus iedvesmojusi Tallinas ielas kvartāla izbalējusī vēsture. Mākslinieces interese par sistēmām un struktūrām bieži ir vērsta uz to robežām, kas paredz indivīdu iekļūšanu teritorijās, kas ir atstātas novārtā un to atmiņas pamestas zudībai. Darbam “Neredzamās pilsētas” Erdmane pētīja arhīvus, intervēja aculieciniekus, kuri pieredzējuši Tallinas ielas kvartālu kā Rīgas sanitārā transporta autobāzi ar depo un garāžām, kā arī apkopoja fotogrāfijas no privātām un publiskām kolekcijām. Jo dziļākā vēsturē viņa devās, jo grūtāk bija iegūt skaidru priekšstatu par to, kā te ir bijis agrāk. Erdmanes interese par fotogrāfijas materialitāti viņu bieži mudina praktizēt dažādas tehnikas, šajā gadījumā pētniecības procesā atrastās fotogrāfijas ir deformētas un pakļautas ķīmiskām reakcijām. Kopā ar lielformāta fotogrāfijām viņa mēģina izstāstīt apslēpto stāstu, kas nav līdz galam noskaidrots. To joprojām ir apracis laiks un skatītājs tiek aicināts apcerēt, kāds tas varēja būt, pirms kļuva par daļu no neredzamās pilsētas, ko apvij pagātne.
Erdmanes izstāde būs skatāma TUR_telpas pilnveidotajā zālē. Tajā Japāņu arhitekts Reidži Kobajaši (Reiji Kobayashi) ir projektējis 5x5x5 metru lielu boksu, kas paredzēts tikšanās, iesaistīšanās un apmaiņas veicināšanai. Mākslinieki Estere Betija Grāvere, Reinis Lodziņš un Kristina Rezvoh tika aicināti sadarboties, lai izstrādātu boksa interjeru un tās mijiedarbību ar pārējo telpu un izstādēm.
Inga Erdmane ir absolvējusi Hāgas Karaliskās mākslas akadēmijas Fotogrāfijas nodaļu un studējusi psiholoģiju Rīgā. Mākslinieci interesē sabiedrība, cilvēce kopumā un to mijiedarbība ar indivīdu. Vairākos projektos viņa ir cieši sadarbojusies ar mākslinieku un horeogrāfu Edvardu Shautenu, kurš ir šīs izstāžu sērijas “No aukstuma gaismā” kurators.
Nākamie ziemas izstāžu ciklā piedalīsies mākslinieki Andris Kaļiņins un Maija Kurševa.
Laikmetīgās mākslas izstāžu zāle TUR_telpa
Tallinas iela 10, Rīga
Andra Kaļiņina izstāde “Klusā daba nav daba, bet ir”
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā
līdz 11. februārim
Līdz 11. februārim Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā skatāma Andra Kaļiņina izstāde “Klusā daba nav daba, bet ir”. Izstādi veido gleznas, kas iedvesmotas no klusās dabas žanra klasikas, bet runā par to ar konceptuālu pieeju.
Mākslinieks Andris Kaļiņins, veidojot savus darbus, meklē ideju kodolu un arī šajā izstādē pievēršoties klusās dabas žanram, novērojama spēlēšanās ar jēdzienu to sadalot, reducējot un meklējot tīrāko formu. Skaidrojošajā vārdnīcā “dabu” apzīmē divējādi – pirmkārt, tas ir visa apkārtesošā ārējais veidols, otrkārt, kādas parādības galvenās īpašības, kas izsaka to būtību.
Reflektējot par šo nozīmju mijiedarbību, Andris Kaļiņins izstādē redzamajos darbos meklē veidus, kā attēlot klasiskajā mākslas žanrā pieņemtos sižetus, neattēlojot to ārējo formu. Tā vietā attēlojums tiek aizstāts ar triepiena rakstura, darba izmēra un konteksta saspēli.
Izstādes nosaukums norāda uz sava veida paradoksu, mēģinot definēt hrestomātisko mākslas žanru, tāpat kā izstādes darbi uzrāda sadzīves paradoksus. Veidojot darbus Andris Kaļiņins citē vairākus labi zināmus māksliniekus – Bruno Vasiļevski, Renē Magritu un Džozefu Košutu – kuru daiļradē objektīvā pasaule attēlota darbiem saturot vairāk nekā to spētu fotogrāfiskās realitātes attēlojums.
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs
Raiņa bulvāris 28, Preiļi
Zinaīdas Blizņukas (Ukraina) personālizstāde “Drosmīgie”
Daugavpils cietokšņa galerijā “4METRI”
līdz 14. februārim
Līdz 14. februārim stikla galerijā “4METRI” Daugavpils cietoksnī skatāma ukraiņu mākslinieces Zinaīdas Blizņukas personālizstāde “Drosmīgie”.
2022. gada izskaņu Zinaīda Blizņuka (1981) pavadīja Daugavpilī, Latvijas Laikmetīgās keramikas centra rezidencē un veidoja darbus personālizstādei, kas šobrīd skatāma stikla galerijā “4METRI”. “Šajā projektā es pieskāros sev sāpīgai tēmai – Ukrainas pretestībai Krievijas agresijai. Esmu attēlojusi cilvēkus – drosmīgus karotājus, neuzvaramu armiju, manu tautu. Tās nav tikai figūras, bet gan trauki ar visu, kas tos piepilda, ko katrs no mums šobrīd jūt. Šīs figūras ir reizē līdzīgas un atšķirīgas, taču tās vieno kopīgs mērķis - sargāt savus tuviniekus, mājas, zemi, dzimteni. Zīmes uz viņu ķermeņiem ir notikumi, kas mūs uz visiem laikiem mainīja, padarīja stiprākus. Mēs kļuvām par tauta, kas aizstāv tiesības dzīvot savā neatkarīgā un demokrātiskā valstī. Viņu ķermeņi ir ieroči! Tas ir simbols mūsu iekšējās pasaules cīņai ar pasaules nežēlīgo realitāti, konfrontācijai starp skaistumu, kas mūs piepilda, un tīru, vardarbīgu ļaunumu, kas mūs ieskauj.
Kompozīcija ir papildināta ar ainavām – vietām un notikumu fragmentiem, kas parāda mūsu realitāti un pierāda, ka šis karš nav tikai kaut kas abstrakts, ko mēs varam redzēt datora vai telefona ekrānā. Visa kompozīcija ir vērsta vienā virzienā - tā ir kustība uz priekšu, tas ir viens mērķis. Mēs esam vienoti, stipri. Visa demokrātiskā pasaule ir ar mums. Uzvara ir ar mums!”
Stikla galerija “4METRI” Daugavpils cietoksnī
Hospitāļa iela 8, Daugavpils
Māra Upzara izstāde “Uzaicinājums”
Mālpils kultūras centrā
līdz 2. martam
Mālpils kultūras centra izstāžu zālē līdz 2. martam skatāma Māra Upzara izstāde “Uzaicinājums”. Māra Upzara glezniecību mākslas zinātnieki mēdz raksturot kā meditatīvi romantisku abstrakto glezniecību. Māra Upzara darbos ļoti nozīmīgs ir to emocionālais saturs, kas veido darba ideju un nosaka izteiksmes līdzekļus. Tādēļ visiem viņa darbiem ir nosaukumi, kas dod norādi uz konkrētajā darbā risināto problēmu loku.
Šajā izstādē parādīti darbi, kas tapuši pēdējo 5 gadu laikā.
Mālpils kultūras centrs
Nākotnes iela 5, Mālpils
Izstāde “Indija – tradīciju zeme”
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
līdz 8. aprīlim
Līdz 8. aprīlim Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA skatāma izstāde “Indija – tradīciju zeme”.
Izstādes aktualitāti iezīmē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Indijas mākslas kolekcijas izpēte – apzināta tās veidošanās vēsture, pārskatīta ar Indijas mākslu saistītā terminoloģija un, sadarbojoties ar Indijas pētniecības institūciju Eka Archiving Services Ņūdelī, veikta kolekcijas pilnīga kontekstualizācija.
Interese par Indijas kultūru, literatūru, filozofiju, ētiku un reliģiskajām praksēm Latvijā parādījās 20. gadsimta pirmajā trešdaļā. Sākotnēji muzeja kolekcija bija neliela. Šobrīd, līdz ar vācbaltu diplomāta Karla Kēlera (Karl Köhler, 1942–2022) pēdējo gadu dāvinājumiem, LNMM krājumā ir vairāk nekā 500 darbi. Tā kļuvusi par lielāko Indijas mākslas kolekciju Baltijā.
Māksla un amatniecība ir klātesoša visos indiešu dzīves un kultūras aspektos – cilvēku mājokļos, reliģiskās ceremonijās un rituālos, apģērbos un aksesuāros, lietās, kas saistās ar brīvā laika pavadīšanu un ceļošanu. Indijas mājoklis apvieno gandrīz visu izstādē redzamo – atšķirīgā dizainā un tehnikās darinātas tekstilijas, virtuves piederumus, viesistabu iekārtojumam raksturīgos tējas trauku komplektus, ūdens krūkas un dekoratīvos priekšmetus.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Indijas kolekcijas reliģiskie un rituālie priekšmeti galvenokārt saistīti ar hinduismu. Liela daļa no tiem ir dievību atveidi, kas izgatavoti individuālām vai mājās praktizētām lūgšanām, amuleti un rituālu trauki.
Atbilstošs apģērbs un aksesuāri ir neatņemama ikdienas un svētku, reliģisku ceremoniju, kā arī dažādu izrāžu sastāvdaļa. Pateicoties ģeogrāfiskajai situācijai, kultūras un reliģiskajai daudzveidībai, katram reģionam ir savi īpaši krāsu salikumi, auduma, materiālu, apģērbu, rotu, apavu un somu darināšanas paražas.
Izstādē eksponēti ap 260 muzeja kolekcijas darbi, sniedzot ieskatu plašajā Indijas kultūras mantojumā. Ikviens no šiem priekšmetiem ir sarežģīts mākslas darbs ar izsmalcinātu ornamentu, motīviem un dizainu, kura izgatavošanas tradīcijas tiek pārmantotas.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
“BDO jauno mākslinieka balvu 2022” saņēmusi Liene Rumpe
BDO jauno mākslinieku balvas 2022 laureāte Liene Rumpe. Foto: Inese Kalniņa
11. janvārī LMA eksperimentālajā mākslas telpā “PILOT” tika atklāta izstāde “BDO jauno mākslinieka balva 2022” un paziņota 2000 EUR prēmijas ieguvēja – tā šogad ir LMA absolvente Liene Rumpe ar mākslas darbu “Gleznotāja Nindzjas vingrinājumi”.
Darbs “Gleznotāja Nindzjas vingrinājumi” sastāv no vairākām savstarpēji saistītām daļām – skulpturāliem objektiem un eļļas gleznām uz audekla. Pēc autores vārdiem darba centrālais jautājums ir saistīts ar kara un kara vizuālās kultūras tematiku. Šī tēma pārklājas ar mūsdienu aktuālajiem ģeopolitiskajiem notikumiem. Krievijas iebrukums Ukrainā izgaismo arī daudzus ar kara vizualizācijas problemātiku saistītus jautājumus – interaktīvas frontes kartes televīzijā, satelītu veidotie attēli, civiliedzīvotāju perspektīva un tamlīdzīgi. Karam ir arī ļoti daudz ierindas cilvēkam nepamanāmu aspektu. Tā aizkulisēs norisinās diplomātiskas spēles, armijas loģistikas nodrošināšana, spiegošana u.tml. Viens no darba instalācijas saistelementiem ir nindzjas personāžs, kas nemanāmi var ietekmēt kara gaitu. Nindzja, kurš tulkojumā no japāņu valodas ir “slepenais cilvēks” jeb “klusi kustošais cilvēks”, savus paņēmienus (viltība, slēpšanās, orientēšanās un cīņa) īstenojis instalācijā “Gleznotāja Nindzjas vingrinājumi”.
Liene Rumpe finālam tika nominēta kopā ar citiem 5 māksliniekiem – Dāvi Ozolu, Jāni Šneideru, Egiju Dambergu, Ati Izandu un Sabīni Šnē. Visi konkursa finālistu darbi apskatāmi izstādē līdz 15. februārim.
