Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Rīgas Laikmetīgā sirreālisma biennāle
Rīgas Dzelzceļa vēstures muzejā
12.–30. maijs
Artūra Bērziņa gleznas fragments
No 12. līdz 30. maijam Rīgas Dzelzceļa vēstures muzejā norisināsies “Rīgas Laikmetīgā sirreālisma biennāle”, kas pulcē māksliniekus no visas pasaules, kuru daiļrade veltīta apziņas dziļāko līmeņu izpētei.
Biennāle veidota kā platforma eksperimentiem, apvienojot autorus, kas strādā automātisma, biomorfisma, dadaisma, metafiziskās mākslas un sirreālisma tradīcijās. Tās centrā ir interese par neredzamo – iekšējiem procesiem, zemapziņu un iztēles telpām.
Līdztekus izstādei Rīgas Dzelzceļa vēstures muzejā programma ietver arī globālu 3D virtuālo ekspozīciju, mākslinieku sarunas, paneļdiskusijas un muzikālos vakarus.
Biennāles vadmotīvs – padarīt slēpto redzamu – aicina skatītājus paplašināt uztveres robežas un iepazīt laikmetīgā sirreālisma daudzveidīgās izpausmes.
Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs
Uzvaras bulvāris 2A, Rīga
Gleznošanas darbnīca: Raula Difī mākslas valoda
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
13. maijs
Darba autors: Ivonna Zīle
13. maijā plkst. 17.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā norisināsies gleznošanas darbnīca “Raula Difī mākslas valoda”, kurā interesenti aicināti iepazīt franču fovisma mākslinieka Raula Difī krāsaino, dekoratīvi bagāto un dzīvespriecīgo glezniecību.
Darbnīcas dalībniekiem būs iespēja apmeklēt izstādi “Art Deco – līdz mūsdienām. Dizains un amatniecība Francijā” un piedalīties mākslinieces Ivonnas Zīles vadītā praktiskā gleznošanas nodarbībā.
Iedvesmojoties no Raula Difī (Raoul Dufy, 1877–1953) darbiem un izstādē aplūkojamā priekšmetu dizaina, Ivonna Zīle iepazīstinās dalībniekus ar mākslinieka izkopto glezniecības tehniku un tās raksturīgākajiem izteiksmes līdzekļiem.
Darbnīcas laikā dalībnieki veidos pavasarīgas ziedu kompozīcijas un klusās dabas, apgūstot dažādu materiālu un tehniku kombinēšanu, krāsu harmonijas principus, līnijas vieglumu un kompozīcijas brīvību. Iepriekšējas zināšanas nav nepieciešamas.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Filipa Šmita personālizstāde “Saules skūpstā”
Radošajā kvartālā “Veldze”
14. maijs–14. jūnijs
No 14. maija līdz 14. jūnijam radošā kvartāla “Veldze” izstāžu zālē būs skatāma fotomākslinieka Filipa Šmita personālizstāde “Saules skūpstā”. Izstādē pirmo reizi apkopotas un publiski izstādītas pēdējo piecu gadu laikā tapušās sērijas “Saules skūpstā” inscenēto situāciju fotogrāfijas, tostarp arī Latvijas Mākslas gada balvai nominētā hepeninga iemūžinājums.
Filipa Šmita prakse balstās analogajā fotogrāfijā un konceptuālās intervencēs urbānajā vidē – publiskajai telpai kļūstot par platformu, kurā pētīt pilsētvides un tās dalībnieku mijiedarbību. Sirreālistiskais noskaņojums izvēlēts kā līdzeklis, lai akcentētu ilgas pēc jēgpilnas un mentālo veselību stiprinošas brīvā laika pavadīšanas laikā, kad politiskie konflikti pasaulē nerimstas. Fotogrāfijas attēlo atpūtas rituālus svaigā gaisā, uzsverot saules ietekmi uz labsajūtu un veidus, kā rast iekšējo mieru, stiprināt pašapziņu un kopt sociālās saiknes, pavadot laiku ar līdzcilvēkiem un veidojot cieņpilnas attiecības arī starp dažādām paaudzēm un uzskatiem. Fotogrāfiju sērijas “Saules skūpstā” iedomātās utopijas nav bēgšana, bet gan aicinājums pārdomāt un jaunradīt attiecības gan ar sevi, gan vienam ar otru.
Kā viens no iedvesmas avotiem minama 20. gadsimta 50. gadu avangardiskā, kapitālismu kritizējošā Situacionistu internacionāle kustība un tās idejas par ikdienas dzīves pārveidi. Viens no tās jēdzieniem ir dérive – neplānota pastaiga, parasti pilsētvidē, kuras laikā dalībnieki atsakās no ierastajiem uzvedības modeļiem un no jauna piedzīvo apkārtējo vidi. Arī Filipa Šmita darbi aktualizē jautājumu par publiskās telpas lietojumu, piedāvājot alternatīvas un brīvākas kopābūšanas formas.
Turpinot pagājušajā gadā aizsākto hepeningu “Saules skūpsts”, izstāde piedāvā simbolisku atbildi uz Ivans Ččeglovs pausto ideju par pilsētvides trūkstošo poētiku: “mums ir apnikusi pilsēta, tajā vairs nav neviena saules tempļa.”
Kuratore ir Elīza Elizabete Ramza.
Radošā rūpnīca “Veldze”
Matīsa iela 8, Rīga
Martinas Lafonas (Martine Lafon) izstāde “Kur saulīte zemu tek”
Liepājas muzejā
14. maijs–28. jūnijs
No mākslinieces privātā arhīva
No 14. maija līdz 28. jūnijam Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē skatāma franču mākslinieces Martinas Lafonas (Martine Lafon) izstāde “Kur saulīte zemu tek” (Là où le Soleil roule en Hiver), kas veltīta sarkanās krāsas simbolikai un tās saistībai ar Kurzemes novada etnogrāfiskajiem brunčiem.
Māksliniece 2024. un 2025. gadā veikusi radošus izpētes braucienus Latvijā, apmeklējot Liepājas muzeju un etnogrāfisko tērpu krātuves Ventspilī un Kuldīgā, kā arī pētot sarkanās krāsas nozīmi Latvijas kultūras mantojumā. Pētījumu laikā viņa atklājusi arī Kurzemes tautastērpu klātbūtni Francijā – Eiropas un Vidusjūras civilizāciju muzejā Marseļā (MUCEM), kur tie glabājas kopš 1939. gada.
Izstādei īpaši radīti trīs astoņus metrus gari zīdpapīra ruļļi, kuros māksliniece vizualizē Latvijā un Francijas muzeja kolekcijā gūtos iespaidus par Kurzemes tekstilijām un rotām. Ekspozīciju papildina arī jaundarbi, kas iedvesmoti no Kurzemes etnogrāfijas un latvju dainām, tostarp Vairas Vīķes-Freibergas 2007. gada izdevuma “Dzejas loģika” (Logique de la poésie).
Izstāde sarkanās krāsas prizmas ietvarā veido dialogu ar Latvijas kultūras mantojumu, apvienojot Kurzemes etnogrāfiju un dainu tradīciju ar franču mākslinieces interpretāciju.
Martina Lafona absolvējusi Parīzes Nacionālo tēlotājmākslas augstskolu (ENSBA), papildinājusi zināšanas Nacionālā kultūras mantojuma institūcijās un strādā dažādās grafikas tehnikās. Viņa sarīkojusi vairāk nekā 40 personālizstādes Francijā un Eiropā, aktīvi piedalās starptautiskās rezidencēs un veido autorgrāmatas, estampus un ilustrācijas.
Izstādi papildina Kurzemes novada etnogrāfisko tērpu oriģināli no Liepājas muzeja krājuma.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Agates Apkalnes un Kristapa Graša multimediāla kopizstāde “Visuma pieskāriens”
Viļņas Rātsnamā
14. maijs–30. jūnijs
Agate Apkalne. I am not your Obstacle, I am your Way
No 14. maija līdz 30. jūnijam Viļņas Rātsnamā būs skatāma latviešu mākslinieku – gleznotājas Agates Apkalnes un mūziķa Kristapa Graša – multimediāla kopizstāde “Visuma pieskāriens”, kas piedāvā skatītājiem audiovizuālu, meditatīvu pieredzi, kurā vizuālā māksla un skaņa saplūst vienotā telpā.
Izstāde veidota kā daudzslāņaina pieredze, kurā ziemeļnieciskās dabas spēks un skaistums atklājas zemes, ūdens un gaisa klātesamībā. Tajā skatītājs kļūst par līdzradītāju, interpretējot darbus caur savu pieredzi un iekšējo pasauli.
Agates Apkalnes jaunākie darbi iezīmē pāreju no fotoreālisma uz simboliskāku un konceptuāli bagātāku vizuālo valodu. Gleznās dominē kalnu, ūdens un debesu motīvi, kas kļūst par metaforām apziņas attīstībai, iekšējai transformācijai un cilvēka attiecībām ar pasauli. Cikla darbi veidoti kā modulāras kompozīcijas – četras gleznas, kuras iespējams kombinēt, veidojot vienotu dabas mandalu.
Izstādes konceptu papildina Kristapa Graša radītā skaņu telpa, kurā saplūst dabas skaņas un meditatīvas kompozīcijas. Mūzika paplašina vizuālo pieredzi, aicinot skatītāju iegrimt kontemplatīvā stāvoklī un uztvert mākslas darbu kā dzīvu, mainīgu procesu.
Izstādes ietvaros skatāma arī videoprojekcija “Ceļš uz Mājām”, kas turpina izstādes centrālo tēmu – cilvēka ceļu uz iekšējo līdzsvaru un vienotību ar pasauli.
“Visuma pieskāriens” piedāvā refleksiju par realitātes uztveri, atgādinot, ka pasaule, ko redzam, vienmēr ir saistīta ar mūsu iekšējo skatījumu un pieredzi.
Viļņas Rātsnams
Didžioji gatve 31, Viļņa
Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studentu darbu izstāde “Zem spiediena”
Galerijā LOOK
15. maijs–15. jūnijs
No 15. maija līdz 15. jūnijam galerijā LOOK būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Grafikas katedras studentu darbu izstāde “Zem spiediena”.
Izstāde apkopo pēdējā gada laikā radītos bakalaura un maģistra studiju procesa darbus, kurus atlasījis Grafikas katedras vadītājs prof. Guntars Sietiņš kopā ar katedras pasniedzējiem. Ekspozīcija izgaismo grafikas medija daudzveidību – no klasiskā linogriezuma, oforta un mecotintas līdz mūsdienīgiem fotogravīras un jauktu tehniku risinājumiem.
Izstādes koncepcijas pamatā ir meklējumi par to, kas veidojas "zem spiediena" – gan burtiskā tehniskā procesā uz grafikas preses, gan personiskā mērogā, māksliniekam atrodoties starp studiju telpu un publisku izstāžu zāli. Izstāde aktualizē jautājumu: kā jaunā paaudze interpretē un paplašina klasiskās tradīcijas šodienas kontekstā?
Dalībnieki: Agrita Vanaga, Alise Hofmane, Alise Ilze Grišina, Amanda Bieziņa, Armands Andže, Ezra Jansons, Ieva Sarksņa, Ilze A. Jankevica, Kira Rožkova, Līva Indriķe, Madara Krēziņa, Markuss Indrāns, Paula P. Slavika, Valērija Sosova, Val Astašonok.
Galerija LOOK
Ģertrūdes iela 62A, Rīga
Baibas Ābelītes personālizstāde “Metropoles mutācija”
Liepājas muzejā
15. maijs–19. jūlijs
Baiba Ābelīte. Airplanes in the city. 90x65 cm
No 15. maija līdz 19. jūlijam Liepājas muzejā būs skatāma Baibas Ābelītes personālizstāde “Metropoles mutācija”, kas pievēršas urbānās vides nepārtrauktajām pārmaiņām, atklājot pilsētu kā dzīvu, dinamisku organismu.
Izstādē māksliniece pilsētu interpretē nevis kā statisku arhitektūras struktūru, bet kā mainīgu telpu, ko veido laiks, cilvēka klātbūtne un neredzami transformācijas procesi. Slāņainas kompozīcijas, fragmentētas formas un materiālu kontrasti izgaismo spriedzi starp pastāvību un pārmaiņām. Industriālie elementi – elektrolīniju tīkli, metāla konstrukcijas un urbānās tekstūras – darbos pārtop ritmiskās, enerģijas piesātinātās vizuālās sistēmās.
Izstādes darbos betona struktūras un režģi pakāpeniski izšķīst plūstošās, organiskās formās, radot sajūtu, ka metropole atrodas nepārtrauktā tapšanas procesā. Pilsēta šeit kļūst arī par psiholoģisku ainavu – atmiņu un pārejas telpu, kurā robežas izplūst un identitātes mainās. Skatītājs tiek aicināts reflektēt par to, kas ir konstruēts, kas saglabāts atmiņā un kas nepārtraukti pārrakstīts.
Izstāde rezonē ar mūsdienu globālajiem procesiem – urbanizāciju, ekoloģiskajiem izaicinājumiem un sociālajām pārmaiņām –, rosinot dialogu par pielāgošanos un līdzsvaru starp kārtību un haosu. Viens no ekspozīcijas akcentiem ir darbs “Lidmašīnas pilsētā”, kurā papīra lidmašīnas kļūst par simbolu kustībai, sapņiem un iespējai pārvarēt urbānās vides ierobežojumus.
Īpašu nozīmi izstāde iegūst Liepājas kontekstā, pilsētai gatavojoties 2027. gadā kļūt par nozīmīgu kultūras notikumu centru. Kā uzsver māksliniece Baiba Ābelīte: “Liepāja ir telpa starp robežām – starp industriālo pagātni un radošo nākotni. Šī spriedze un kustība kļūst par iedvesmas avotu maniem darbiem.”
Baiba Ābelīte (dz. 1980) ir latviešu vizuālā māksliniece, kuras radošā prakse apvieno glezniecību, instalāciju un performanci, pētot pilsētvides transformācijas un tehnoloģiju ietekmi uz cilvēka pieredzi. Viņas darbi raksturojas ar eksperimentālu pieeju materiāliem un interesi par attiecībām starp vidi, struktūru un cilvēku.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Kristīnas Elettras Rubīnes izstāde “Intuitīvās metaforas”
Koncertzālē “Lielais dzintars”
16. maijs–20. septembris
No 16. maija līdz 20. septembrim koncertzālē “Lielais dzintars” būs skatāma Kristīnas Elettras Rubīnes izstāde “Intuitīvās metaforas”, kas piedāvā skatītājam ieiet telpā, kur vizuālā valoda veidojas kā domāšanas un sajūtu ekosistēma. Kristīnas Elettras Rubīnes darbi atklāj mākslu kā procesu, kurā iekšējā pieredze – intuīcija, atmiņa un ķermeniskā uztvere – pārtop materiālā formā.
Izstādītajos darbos metafora nav tikai attēla simboliska nozīme, bet gan materiāla darbība. Šķiedru papīrs, filcs, sojas vasks, izšuvumi, kaltēti augi un citi dabiski elementi kļūst par konceptuāliem stāstiem, kas iemieso laika, trausluma un transformācijas ideju. Māksliniece apvieno tradicionālās glezniecības principus ar eksperimentālām tehnikām – punktu zīmējuma struktūrām, tekstila intervencēm, augu stiebru pinumiem un citiem materiāliem –, radot daudzslāņainu vizuālu un taktilu telpu.
Šajā praksē materiāls nav pasīvs resurss – tas kļūst par aktīvu līdzautoru, jo ienes darbos dabas cikliskumu, biodegradācijas iespējamību un dabisku nepastāvību. Darbi atklāj spriegumu starp trauslumu un spēku, starp arhaisko un kultūras konstruēto formu. Tie piedāvā pārdomas par cilvēka un dabas savstarpējo ietekmi laikā, kad ekoloģiskā apziņa kļūst par būtisku laikmetīgās mākslas dimensiju.
Izstāde apvieno gleznas, kolāžas un zīmējumus no dažādiem radošā procesa posmiem, atklājot mākslinieces domāšanas evolūciju. Daudzi zīmējumi publikai tiek rādīti pirmo reizi, ļaujot ieraudzīt darbu pirmsākumus – intuīcijas impulsus, kas vēlāk materializējas telpiskās struktūrās un kompozīcijās.
Rubīnes darbi vienlaikus atsaucas uz klasiskās glezniecības ikonogrāfiju un laikmetīgās mākslas materiālajām praksēm, radot dialogu starp pagātni un tagadni. Tie aicina skatītāju pieredzēt mākslu kā dzīvu organismu – procesu, kurā forma, materiāls un ideja nepārtraukti pārveido viens otru.
“Intuitīvās metaforas” piedāvā apstāties šajā pārveides brīdī – vietā, kur domas kļūst redzamas un materiāls kļūst par intuīcijas valodu.
Koncertzāle “Lielais Dzintars”
Radio iela 8, Liepāja
Alīnas Burlakovas un Viktorijas Galkinas duo izstāde TP054K-01xG
kultūrtelpā RAA
16. maijs–8. jūnijs
No 16. maija līdz 8. jūnijam kultūrtelpā RAA būs skatāma Alīnas Burlakovas un Viktorijas Galkinas duo izstāde TP054K-01xG, kurā lielformāta gleznu sērija mijiedarbojas ar metāla skulptūru, pārvēršot telpu par abstraktu vizuāla dialoga lauku. Šī izstāde fiksē uztveres un pieredzes fragmentāciju laikmetā, kur vizuālā informācija nepārtraukti pārslāņojas un zaudē stabilu nozīmes centru.
Izstādes vizuālā valoda veidota kā daudzslāņaina, žestiska abstrakcija ar lineārām struktūrām, spontāniem zīmējuma elementiem un pārklājošiem krāsu laukiem. Glezniecībā dominē gaiša, uz balto tonalitāti balstīta palete, kas atsaucas uz automātisma un abstraktā ekspresionisma tradīcijām ar smalku naivisma piesitienu. Telpā to papildina no industriālām caurulēm konstruēta skulptūra, kas paplašina līnijas principu trīsdimensionālā formā, veidojot spriegumu starp industriālo estētiku un ekspresīvu, subjektīvu pieredzi.
Nosaukums TP054K-01xG funkcionē kā šifrēta vienība – bez tiešas semantiskas piesaistes tas atsakās no naratīva un atstāj vietu nenoteiktībai, kļūstot par atslēgu individuālai interpretācijai.
Alīna Burlakova (1992) ir starpdisciplināra māksliniece, Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas absolvente (2023). Studējusi Budapeštas Mākslas universitātē un Basku Zemes universitātē, un ir performanču grupas Butoh LAB dalībniece.
Viktorija Galkina (1988) ir laikmetīgā māksliniece, topošā Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības maģistrantūras absolvente (2026). Studējusi Grieķijā, Ungārijā un Horvātijā, un darbojas skulptūrā, instalācijā un kino.
Kultūrtelpa RAA
Matīsa iela 8, Rīga
Sarunas muzejā: Art Deco – līdz mūsdienām. Dizains un amatniecība Francijā
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
17. maijā / Plkst. 14.00
Foto: Kaspars Teilāns
17. maijā plkst. 14.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā izstādes “Art Deco – līdz mūsdienām. Dizains un amatniecība Francijā” ietvaros norisināsies “Sarunas muzejā” ar izstādes kuratori Inesi Baranovsku un mākslinieku Artūru Analtu, piedāvājot ieskatu Francijas dizaina un amatniecības mantojuma daudzslāņainībā, kā arī ekspozīcijas tapšanas un iekārtošanas procesā.
Sarunas laikā Inese Baranovska iepazīstinās ar izstādes kuratoriālo koncepciju, darbu atlases principiem un ekspozīcijas nozīmi Latvijas un Francijas kultūras dialogā. Savukārt scenogrāfs un grafikas dizaineris Artūrs Analts atklās izstādes vizuālās identitātes un telpiskā risinājuma tapšanas aizkulises, pievēršoties radošajiem procesiem un izaicinājumiem.
Tikšanās akcentēs izstādes idejisko ietvaru un scenogrāfiskos risinājumus, īpašu uzmanību pievēršot Francijas vēsturisko manufaktūru mantojuma interpretācijai ekspozīcijā un vizuālajā naratīvā. Sarunā tiks aplūkoti arī kolekciju atlases un reprezentācijas principi, kā arī dizaineru un amatnieku sadarbības nozīme kvalitātes, inovācijas un kultūras pēctecības veidošanā.
Apmeklētājiem būs iespēja tuvāk iepazīt izstādes eksponātus no Francijas Nacionālā mēbeļu fonda (Mobilier National) kolekcijas – gobelēnus, mēbeles un Daum Art Deco stikla vāzes no Esterkinu ģimenes privātkolekcijas. Ekspozīcija izgaismo Art Deco estētikas attīstību no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām, akcentējot franču dizaina eleganci, formas brīvību un amatniecības tradīciju nepārtrauktību.
Francijas Nacionālais mēbeļu fonds ir Francijas Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša institūcija, kuras sastāvā ietilpst arī Gobelēnu manufaktūra un muzejs Parīzē, Bovē manufaktūra, Sevras porcelāna manufaktūra un muzejs, kā arī citas kultūras un amatniecības struktūrvienības.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Rūtas Šmites personālizstāde “Simboli”
Ungārijas vēstniecībā
No maija Ungārijas vēstniecības Latvijā telpās skatāma ungāru gleznotājas Rūtas Šmites (Ilonka Rūta) personālizstāde “Simboli”. Māksliniece, kuras darbi eksponēti dažādās pasaules valstīs, izstādē iepazīstina ar savu eklektisko un naratīvi bagāto glezniecību, kurā reālisms savienojas ar iztēli un daudzslāņainām vizuālām atsaucēm.
Transilvānijā dzimusī un šobrīd Budapeštā dzīvojošā māksliniece savā radošajā praksē apvieno dažādu laikmetu un mākslas virzienu ietekmes – no Pīta Mondriāna un Endija Vorhola līdz Salvadora Dalī un Rembranta van Reina. Šīs atsauces atklājas gan popārta estētikā, gan ģeometriski figurālās kompozīcijās, radot individuālu un atpazīstamu vizuālo valodu.
Ungārijas vēstniecība
Baznīcas iela 20/22, Rīga
LMA profesionālo doktorantu izstāde “Gadījuma izpēte”
LMA Mākslas telpā “DUO”
Līdz 22. maijam
Līdz 22. maijam LMA mākslas telpā “DUO” skatāma LMA profesionālo doktorantu izstāde “Gadījuma izpēte”. Šī izstāde ir ieskats mākslinieciskās pētniecības laboratorijā.
“Katrs darbs, kas te apskatāms, ir daļa no sistemātiskas un ilgstošas domas. Mēs – mākslinieki, kas tās domā, – esam no dažādām nozarēm. Arī tēmu un jautājumu loks laboratorijas apstākļos ir daudzveidīgs – no Mārtiņa Kalsera piedāvātās zudušā arhitektūras mantojuma rekonstrukcijas līdz Ilzes Kundziņas izstrādātajiem koprades procesiem pakalpojumu dizainā.
Pārlaižot ekspozīcijai laisku skatienu, varbūt uzreiz nevar saprast, kas mums visiem ir kopīgs. Tādēļ paskaidrosim: tas, kas vieno šeit izstādīto darbu autorus (ja, protams, neskaita humora izjūtu un skaistu stāju), ir pasaules izzināšana caur radošu praksi.
Māksla ir veids, kā domāt – pētniecības rīks. Mākslinieciskās pētniecības pamatā ir salīdzinoši vienkāršs princips: praktisks darbs rada jaunas zināšanas. Daži darbi šeit ir eksperimentu rezultāti. Citi – paši eksperimenti, kas turpinās. Katrs no tiem viena vai otra iemesla dēļ ir interesants gadījums, ko pētīt. Savukārt gadījuma izpēte paver lietu patieso sarežģītību. Tai tad arī vēlamies pievērst apmeklētāju vērīgās acis.
Lai tas izdotos, nepieciešamas divas atrunas.
Atruna Nr. 1: mākslinieciskās pētniecības rezultāts var būt mākslas priekšmets – kā, piemēram, Ata Jākobsona gleznas. Taču tas var būt arī kas cits. Piemēram, interaktīvs process, kurā cilvēki var piedalīties un radīt jaunus mākslas priekšmetus, ko demonstrē Laura Feldberga. Vai metode, ko var izmantot citi, piemēram, darbā ar sarežģīti restaurējamiem un uzglabājamiem mākslas darbiem, par ko runā Dace Pāže. Vai, piemēram, rakstniecībā, radot tekstus saspēlē ar kokiem, pēc Svena Kuzmina ģeneratīvajām literārajām metodēm. Lai kas tas būtu, svarīgākais jebkurā gadījumā ir ar mākslas palīdzību kaut ko saprast.
Atruna Nr. 2: katrs darbs šajā izstādē ir atsevišķs mākslas fakts. Taču gadījuma izpētes princips pieprasa katru no tiem kārtīgi apskatīt un apdomāt: kāds tas ir, kāpēc tas ir tāds, kāds ir, kāpēc radies tieši šajā laikā un vietā, ko tas šajā laikā un vietā dara un kāpēc.
Atrunu Nr. 2 var uzskatīt par izstādes lietošanas pamācību.”
Mākslas telpa “DUO”
Kronvalda bulvāris 4, Rīga
Ārtelpas projekts “Iekštelpa–ārtelpa.
Rīdzinieki salona fotogrāfijā. 19. gadsimta beigas – 1940.”
Fotogrāfijas no Irēnas Bužinskas kolekcijas
Rīgas Fofogrāfijas biennāles 2026 ietvaros
Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās
Līdz 24. maijam
Nezināms fotogrāfs “Meitene ar bērzu mēbelēm” 20. gs. 20. gadi
Līdz 24. maijam Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās skatāms ārtelpas projekts “Iekštelpa–ārtelpa. Rīdzinieki salona fotogrāfijā. 19. gadsimta beigas – 1940.”, kas veidots no Irēnas Bužinskas fotogrāfiju kolekcijas.
Projekts pievēršas salona fotogrāfijas fenomenam un tam, kā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā fotodarbnīcās tika konstruēta mākslīga “ārtelpa”. Gleznoti dabas foni, romantiskas ainavas, dekoratīvi elementi un stilizētas konstrukcijas palīdzēja radīt vidi, kurā jaunais pilsētnieks urbanizācijas un strauju sociālo pārmaiņu laikā varēja justies dabiskāk.
Izstādē redzamās fotogrāfijas atklāj ne tikai laikmeta estētiku un cilvēku pašreprezentācijas formas, bet arī agrīnus mēģinājumus risināt cilvēka attiecības ar pilsētvidi un dabu. Fotodarbnīcu interjeros izmantotie gleznotie foni, papjēmašē dekori un no bērzu stumbriem veidotie objekti kļūst par savdabīgiem “naivā dizaina” piemēriem.
Lai arī daudzu kolekcijā iekļauto fotogrāfu un attēloto personu identitāte nav zināma, fotogrāfijas sniedz nozīmīgu ieskatu pilsētas kultūras un vizuālās reprezentācijas vēsturē. Projekts rosina skatītāju domāt par pilsētas ekoloģiju, cilvēka pielāgošanos urbānajai videi un robežu starp “iekštelpu” un “ārtelpu”, kas aktuāla arī mūsdienās.
Kuratore ir Irēna Bužinska.
Rīgas Fofogrāfijas biennāle 2026
Izstāde “Visi bērni”
Mākslas izglītības centrā “Trīs krāsas”
Līdz 29. maijam
Līdz 29. maijam mākslas izglītības centrā “Trīs krāsas” skatāma izstāde “Visi bērni”. Izstādē apskatāmi bērnu un jauniešu gleznoti portreti. Izstādīto 78 portretu autori ir mākslas izglītības centra “Trīs krāsas” audzēkņi, kuri veikuši īpašu iedziļināšanos sevī, pētot gan savu izskatu, gan iekšējo pasauli. Izstādē var iepazīt dažādu vecumu bērnu gleznošanas stilistiku un uzskatus par viņu ideāliem mākslā.
Mākslas izglītības centrs “Trīs krāsas”
Miera iela 15/1, Rīga
Līgas Ķempes personālizstāde “Glezniecība, ko var dzirdēt”
Galerijā “Stella”
Līdz 30. maijam
Līga Ķempe. “Par satikšanos”. Audeks, elļa, metāls. 50x90 cm. 2024
Līdz 30. maijam mākslas galerijā “Stella” skatāma gleznotājas Līgas Ķempes personālizstāde “Glezniecība, ko var dzirdēt” – multisensora izstāde, kas paplašina tradicionālās glezniecības uztveres robežas, apvienojot vizuālo mākslu ar skaņu, pieskārienu un individuālu pieredzi.
Izstādē ir eksponētas vairāk nekā 30 gleznas, kas tapušas klasiskā tehnikā – eļļa uz audekla, kā arī kombinācijā ar metāla folijas lapiņām. Būtiska daļa darbu ir ar faktūrām, reljefiem, taktiliem elementiem un, atsevišķos darbos, arī ar papildu maņu iesaisti, piemēram, Braila raksta fragmentiem vai smaržu. Gleznas eksponētas, apzināti domājot par pieskāriena, materiāla un faktūras nozīmi, ļaujot skatītājam “lasīt” gleznu ar rokām.
Galerija “Stella”
Ģertrūdes iela 2, Rīga
Izstāde “Sazarošanās”
Mencendorfa namā
Līdz 31. maijam
Līdz 31. maijam Mencendorfa namā skatāma Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes (LU IZPF) profesionālā bakalaura studiju programmas “Māksla” studentu un docētāju izstāde “Sazarošanās”, kas apvieno 2025. gada vasaras plenēros tapušus darbus un konceptuālas interpretācijas par zaru, sakņu un sazarojumu motīviem.
Izstādē eksponēti otrā un trešā kursa studentu un viņu pasniedzēju darbi dažādās tehnikās, kuros dabas formas kļūst par impulsu asociatīvām pārdomām par saiknēm, augšanu un domāšanas struktūrām. Ekspozīcija atklāj gan individuālus mākslinieciskus meklējumus, gan kopīgu radošo procesu, kas veidojies plenēru laikā dažādās Latvijas vietās – Taurenes pagasta “Lodesmuižā”, Liepājā, Rīgā, LU Botāniskajā dārzā un Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.
Izstādes dalībnieki strādājuši docētāju Agatas Muzes, Ēras Zalcmanes, Alda Kopštāla, Austras Celmiņas-Ķeirānes, Annas Marijas Ansones, Gaļinas Mālnieces, Ritas Brokas, Ingrīdas Irbes un Jura Nikiforova vadībā. Savukārt Agris Dzilna kopā ar studentiem pievērsies fotomirkļu meklējumiem pilsētvidē un dabā, bet Aivars Plotka palīdzējis tos integrēt dizaina uzdevumos.
LU IZPF Mākslas un tehnoloģiju nodaļa dibināta 2018. gadā, un tās darbība apvieno vizuāli plastisko mākslu, dizainu un lietišķo mākslu, akcentējot starpdisciplināru pieeju, radošumu un pētniecību. Izstāde “Sazarošanās” atklāj nodaļas studentu un docētāju kopīgo radošo vidi, kur mākslinieciskā prakse kļūst par platformu dialogam starp novērojumu, pieredzi un eksperimentu.
Izstādes kuratore ir Mag. art. Agata Muze.
Mencendorfa nams
Grēcinieku iela 18, Rīga
Grupas izstāde “Līdzās. Trīs skatījumi uz vienu vietu”
Talsu novada muzejā
Līdz 4. jūnijam
Uldis Balga. Sērija “Talsi sudrabā”. Sudraba želatīna kopija. 2025
Līdz 4. jūnijam Talsu muzejā skatāma grupas izstāde “Līdzās. Trīs skatījumi uz vienu vietu”, kas “Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2026” kontekstā pievēršas dažādu vizuālo valodu līdzāspastāvēšanai un dialogam.
Izstāde apvieno trīs māksliniekus – analogās fotogrāfijas autoru, digitālās fotogrāfijas autoru un gleznotāju –, kuri dokumentē vienu un to pašu vietu, izmantojot atšķirīgus medijus, uztveres veidus un interpretācijas pieejas. Katrs darbs atklāj atšķirīgu skatījumu uz realitāti, izgaismojot attēla nozīmi mūsdienu pieredzē.
Analogā fotogrāfija izceļ laika un materialitātes klātbūtni, digitālā fotogrāfija pievēršas mirkļa mainīgumam un informācijas slāņiem, savukārt glezniecība akcentē subjektīvu un emocionālu pasaules uztveri. Izstāde rosina domāt par attēlu kā zināšanu, sajūtu un komunikācijas formu, kas veido mūsu attiecības ar apkārtējo vidi.
21. gadsimta sociālo, tehnoloģisko un ekoloģisko pārmaiņu kontekstā izstāde aktualizē jautājumus par identitāti, uztveri un līdzāspastāvēšanu, piedāvājot telpu sarunai starp realitāti un interpretāciju, tehnoloģiju un cilvēku, attēlu un skatītāju.
Kurators ir Uldis Jaunzems-Pētersons.
Talsu novada muzejs
K. Mīlenbaha iela 19, Talsi
Pieteikšanās Latvijas Arhitektūras gada balvai 2026
Līdz 19. jūnijam
Līdz 19. jūnijam atvērta pieteikšanās Latvijas Arhitektūras gada balvai 2026 – augstākajam apbalvojumam arhitektūras jomā Latvijā, ko ik gadu pasniedz ar mērķi apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas arhitektūras sasniegumus, kā arī stimulēt augstvērtīgas arhitektūras attīstību. Agrā pieteikšanās par zemāku dalības maksu – līdz 31. maijam. Darbus var pieteikt gan autori, gan citas ar tiem saistītas personas. Dalība konkursā veicina iesniedzēju atpazīstamību un ir iespēja nodot savu veikumu kompetentas žūrijas vērtējumam. 20. maijā tiešsaistē notiks tikšanās ar konkursa nacionālo žūriju, kas būs īpaši vērtīga darbu iesniedzējiem.
Latvijas Arhitektūras gada balvas (LAGB) nacionālā un starptautiskā žūrija divās kārtās izskatīs divu veidu darbus – objektus (pabeigtus un ekspluatācijā nodotus darbus) un procesus (pētījumus, publikācijas, izglītojošus un cita veida arhitektūras notikumus), kas realizēti pēc 2021. gada 7. maija.
Pirmajā kārtā darbus vērtēs nacionālā žūrija: Miķelis Putrāms, arhitekts, arhitektu biroja “MADE arhitekti” līdzdibinātājs LAGB 2025 Grand Prix laureāts un žūrijas priekšsēdētājs, Rūdis Bebrišs, filosofs un publicists, žurnāla “Tvērums” redaktors, Velta Holcmane, arhitekte, žurnāla “Latvijas Architektūra” redaktore, izstāžu un izdevumu kuratore, Ph.D. Liene Jākobsone, arhitekte, arhitektūras un dizaina biroja “Sampling Architects” līdzdibinātāja, Latvijas Mākslas akadēmijas Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūta direktore, Arnita Melzoba, arhitekte, arhitektu biroja “GAISS” līdzdibinātāja, Mārtiņš Ošāns, arhitekts, arhitektu biroja “MARK Arhitekti” līdzdibinātājs, Antra Saknīte, arhitekte, arhitektu biroja “Mindaro Arch” dibinātāja, LAGB 2025 laureāte.
LAGB tiks pasniegti trīs pakāpju galvenie apbalvojumi: finālista diploms – nacionālās žūrijas apbalvojums visiem izvirzītajiem finālistiem, Latvijas Arhitektūras sudraba gada balva – apbalvojums vienam vai vairākiem darbiem saskaņā ar starptautiskās žūrijas lēmumu, Latvijas Arhitektūras zelta gada balva Grand Prix – apbalvojums vienam darbam saskaņā ar starptautiskās žūrijas lēmumu.
LAGB var pieteikt gan Latvijā realizētus darbus (neatkarīgi no autoru valstiskās piederības), gan tādus, kas realizēti jebkur citur pasaulē, ja to autoru piederības valsts ir Latvija.
Dalība LAGB ir ne vien nozīmīgs ieguldījums nozares attīstībā, bet arī iespēja nodot savu darbu kompetentas žūrijas vērtējumam, stiprināt profesionālo reputāciju un atpazīstamību, kā arī nodrošināt plašu redzamību gan nozares profesionāļu, gan sabiedrības vidū. Konkursā izceltie darbi iegūst plašu publicitāti, savukārt to autori biežāk nonāk nozares uzmanības centrā, kā arī veido jaunus kontaktus un sadarbības. Finālistiem tiek nodrošināta iespēja tikt iemūžinātiem dokumentālajā filmu kolekcijā par Latvijas mūsdienu arhitektūru, bet laureāti saņem augstāko nozares novērtējumu un ieraksta savu vārdu Latvijas arhitektūras vēsturē.
Balvas finālisti un starptautiskās žūrijas sastāvs tiks izziņoti šī gada septembrī. Balvas pasniegšanas ceremonija plānota 17. oktobrī.
Latvijas Arhitektūras gada balva 2026
Ērikas Kumerovas izstāde “Sl’otas manifests”
Jūrmalas kultūras centrā
Līdz 30. jūnijam
Līdz 30. jūnijam Jūrmalas Kultūras centrā skatāma Ērikas Kumerovas izstāde “Sl’otas manifests”.
Gleznošanas pasaule ir plaša, daudzveidīga un bezgalīga. Mūsdienās mākslinieki glezno ar otām, slotām, logu tīrāmajām gumijām, švammēm, rullīšiem, špakteļlāpstām un pat ar gāzes degļiem. Darbarīku izvēlē robežu nav, un šoreiz Ērikas Kumerovas rokās nonāca vienkārša, veikalā “Depo” iegādāta slota. Māksliniece paredzēja, ka platais, smalkām strīpiņām piesātinātais triepiens būs īstais, kas palīdzēs uz audekla izteikt viņai vajadzīgo dinamiku, kustību un daudzslāņainību.
Tā sākās eksperimenti, kas ilga deviņus mēnešus – kā pieradināt šo slotu, kā ar to pieskarties audeklam, cik spēcīgi un ātri vai cik plūstoši, lēni un viegli. To var saukt arī par žesta mākslu, kurā autors glezno ar visu ķermeni, ne tikai ar rokām.
Atklājot šo neparasto tehniku, Kumerova pievērš uzmanību tam, ka ainava var tikt interpretēta kā tikko nojaušama, un cilvēka acs un dvēsele abstraktus krāsu laukumus un līnijas uztver katra savā unikālā veidā. Pietiek tikai nedaudz “pateikt priekšā”, un pārējo paveic skatītāja iztēle.
Gleznotāja, kas pazīstama gan ar ainavām, gan abstraktiem darbiem, arī šajā izstādē izceļ kolorīta bagātību, glezniecisku veiklību, pamatotu kompozīciju un viegluma sajūtu. Māksliniece strādā intuitīvi, lielu uzmanību pievēršot jauniem pagriezieniem, kas rodas gleznošanas procesa gaitā. Izstādē ietverti darbi, kas tapuši gan eļļas, gan akrila tehnikā, un gandrīz visi radīti 2025. un 2026. gadā.
“Sl’otas manifests” ir aicinājums uz domāšanu, sajūtām un pārmaiņām mākslas izpratnē.
Jūrmalas Kultūras centrs
Jomas iela 35, Jūrmala
