Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Ukraiņu mākslinieku grupas “Pictoric” izstāde “Safe place. Drošā vieta”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
10. februāris–30. marts
Autors: Anna Andreeva
No 10. februāra līdz 30. martam Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 4. stāva ātrija galerijā būs skatāma ukraiņu mākslinieku grupas “Pictoric” izstāde “Safe place. Drošā vieta.”
“Kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā projektu veidošana par šo karu kļuva par vienu no mūsu vissvarīgākajām misijām. Kopš 2022. gada mēs esam radījuši vairāk nekā 100 plakātu izstādes visā pasaulē. Viens no spēcīgākajiem konceptiem, ko esam izpētījuši, ir “Safe Place” (“Drošā vieta”). Droša vieta ir kas vairāk par fizisku telpu; tā ir arī iekšēja stāvokļa sajūta, emocionāla un mentāla patvēruma vieta, kur vari būt pats un nebaidīties no nosodījuma vai apdraudējuma. Notiekošā kara kontekstā šai idejai ir piešķirta dziļa un neatliekama nozīme. Mēs aicinājām desmit Ukrainas māksliniekus pastāstīt, ko “drošā vieta” viņiem nozīmē šodien – gan tiem, kuri turpina dzīvot Ukrainā, neskatoties uz konfliktu, gan tiem, kuri ir atraduši patvērumu ārzemēs, bet regulāri atgriežas, lai apciemotu ģimeni. Tiem, kuri ir iesprostoti kara zonās, droša vieta ir vieta, kur paslēpties no bumbām – logiem neaprīkots pagrabs vai siena, kas aizsargā no ārējās iznīcības. Taču kara laikos drošību bieži vien rada tuvinieku klātbūtne, ģimenes un draugu saites vai vienkārši vienotība starp tiem, kuri dalās ar vienu un to pašu nenoteiktību. Pat tumšākajos brīžos cilvēki atrod veidus, kā radīt jaunas drošas vietas,” raksta Anna Sarvira, “Pictoric” kuratore.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Rūdolfa Piņņa gleznu izstāde “Rūdolfs Pinnis. Starp Parīzi un Rīgu”
mākslas galerijā “Jēkabs”
10. februāris–7. marts
No 10. februāra līdz 7. martam mākslas galerijā “Jēkabs” skatāma Rūdolfa Piņņa gleznu izstāde “Rūdolfs Pinnis. Starp Parīzi un Rīgu”. Izstādē eksponēti darbi no dažādām privātkolekcijām.
Lai gan cilvēks nevar būt divās vietās vienlaicīgi, Rūdolfa Piņņa dzīve un māksla bija konstanta esamība starp Parīzi un Rīgu. Dzimis Madonas novadā, mācījies Rīgā, bet reizē 30. gados bijis tīrs parīzietis, II pasaules kara laikā atgriezies dzimtenē, taču uzturēja centienus Parīzē atgriezties. Šī kustība un duālā dzīve izglītībā un vidē kaut kādā mērā ir tas, ko atspoguļo Rūdolfa Piņņa gleznas.
Mākslinieka radošā rokraksta pamatā ir franču impresionisms, kas, trauksmainajam 20. gadsimtam attīstoties, aizvien vairāk savijās ar izteiktu ekspresiju un dramatismu. Dekonstruētais ikdienišķums gleznās frontāli izvirza Piņņa emocionālo un garīgo pasaules uztveri caur kontrastainajām, spilgtajām krāsām, kas saspēlējas ar bagātīgajiem melnās un baltās krāsas laukumiem. Rūdolfa Piņņa darbi ir aktīvi un konstanti kustīgi pateicoties brīvai pieejai formu atveidā un triepiena dažādībai. Lai gan tehniskais izpildījums mākslinieku ļauj pieskaitīt Rietumeiropas mākslas videi, sižetiski Rūdolfu Pinni vienmēr vilināja dzimtenē tik ļoti pazīstamā ainavu glezniecība. Šo faktoru mijiedarbība ļāva radīt samērā unikālu radošo mantojumu, kas iemiesoja sevī kaut ko no avangardiskās, krāšņās Parīzes un reizē kaut ko no Rīgas mākslinieciskās dzīves.
Mākslas galerija “Jēkabs”
Jēkaba iela 26/28, k.2, Rīga
Fotomākslinieces Gunas Oškalnas-Vējiņas jubilejas izstāde “Liepas…”
Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī – muzejā
11. februāris–30. aprīlis
No 11. februāra līdz 30. aprīlim Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī – muzejā būs skatāma fotomākslinieces Gunas Oškalnas-Vējiņas jubilejas izstāde “Liepas…”, kas atspoguļo mākslinieces pēdējo gadu darbus, kuri tapuši Aleksandra Čaka pilsētas noskaņu iedvesmoti, uztverot garām plūstošos dzīves mirkļus un akcentējot nianses pilsētvidē.
Māksliniece atzīst, ka Čaks ir viņas bērnība – kopā ar māti lasītas viņa dzejas rindas un dziedātas dziesmas ar dzejnieka radītām dzejas rindām. Jubilejas izstāde atspoguļo mākslinieces čakiskos sapņus zem liepām, kur gadu gaitā, Čaka dzeja ietekmējusi viņas radošā darba ceļu. Mīlestības caurstrāvotās dzejas rindas, staigājot pa Rīgu, radījušas Čaka sajūtas ar savu netveramo dzejisko vīziju.
Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis – muzejs
Lāčplēša iela 48/8, Rīga
Starpdisciplināra grupas izstāde “No White Flags”
Kuldīgas Mākslas namā
14. februāris–23. marts
No 14. februāra līdz 23. martam Kuldīgas Mākslas namā būs skatāma starpdisciplināra grupas izstāde “No White Flags”. Izstādes darbi tapuši starptautiskās mākslas rezidences “SustainARTability” ietvaros, kas pērn norisinājās Latvijas Mākslas akadēmijā.
Rezidences programmas ietvaros dalībnieki pētīja ilgtspējas problemātiku, piedalījās profesionāļu vadītās darbnīcās un veidoja savas interpretācijas par šo nozīmīgo tēmu. Šī izstāde iepriekš tika eksponēta Latvijas Mākslas akadēmijā, un tagad tā tiek piedāvāta plašākai auditorijai Kurzemes reģionā.
Izstādē piedalās jaunie mākslinieki no Dānijas, Vācijas, Somijas, Francijas, Grieķijas, Lielbritānijas, Itālijas, Austrijas, Spānijas un Latvijas: Antonella Fiumara, Esther Rivet Viale, Francesca Sonda, Ilze Jankevica, Kat Newman, Katrīna Levāne, Liene Lintere, Madara Freidenfelde, Madlēna Ūdre, Marija Dzalba, Marija Šatalova, Min Joo Kim, Miriam Zieglmeier, Panteleimon Pavlidis, Paula Slavika, Pihla Väisänen, Velta Esmeralda Kalsere-Kalnozola.
“Izstāde “No White Flags” nepretendē mainīt pasauli, nesniedz tabulas un datus, bet aicina piedzīvot emocijas caur mūsdienu mākslas valodu – materialitāti, skaņu, video, grafiku, glezniecību un instalācijām. Ikviena izstādes darba pirmsākums bija kapitulācijas simbols – baltais karogs, kas mākslas procesā pārdzimis jaunā nepadošanās zīmē,” norāda rezidences “SustainARTability” mentore, māksliniece Ieva Stalšene.
Kuldīgas Mākslas nams
1905. gada iela 6, Kuldīga
“PIESKĀRIENA sarunas”
koncertzāles “Lielais Dzintars” mākslas telpā “Civita Nova”
14. februārī / plkst. 14.00
14. februārī plkst. 14.00 koncertzāles “Lielais Dzintars” mākslas telpā “Civita Nova” notiks “PIESKĀRIENA sarunas”.
Integrējoties mūzikas instrumentu izstādes “Pieskāriens” vidē un saturā, izskanēs trīs aizraujošas un izglītojošas sarunas par tēmām “Audiodizains komunikācijā – mūzika un skaņa ārpus koncertzāles”, “Kad parasts koks sāk skanēt – vijoļbūvētāji Latvijā” un “Pieskāriena paplašinājums. Piekļūstamības dizains – rīki un metodes”.
Sarunas vadīs Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja Kultūras pasākumu organizatore Katrīna Kūkoja, komponists, režisors, mūziķis, pedagogs un Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītājs Jēkabs Nīmanis, mūzikas instrumentu pētniece, muzikoloģe, pedagoģe un Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte Inese Žune un RTU Liepājas akadēmijas studiju programmas “Jauno mediju māksla un dizains” studenti. Unikālo un inovatīvo mūzikas instrumentu izstādi sadarbībā ar Liepājas koncertzāli “Lielais dzintars” veidojis Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs, kas šogad svin 100 gadu jubileju.
Koncertzāle “Lielais Dzintars”
Radio iela 8, Liepāja
Baltijas mūsdienu stikla izstāde “Slāņi”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
15. februāris–18. maijs
Pireta Ellamā (Piret Ellamaa, Igaunija). Rezonanse. 2019. Publicitātes foto
No 15. februāra līdz 18. maijam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma vērienīga Baltijas mūsdienu stikla izstāde “Slāņi”, kurā piedalās 24 stikla nozarē aktīvi strādājošie mākslinieki no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas.
Baltijas stikla mākslas izstāde izceļ mūsdienīgu stikla kā materiāla daudzveidīgo pielietojumu, iezīmējot tā klasiskās īpašības laikmetīgā un konceptuāli idejiskajā veidolā. Ekspozīcijas noskaņa un atmosfēra skatītājiem ļaus iepazīt skaistu, trauslu un vienlaikus spēcīgu pasauli caur poētisko un mazliet noslēpumaino materiālu.
Projekta nosaukums balstās idejā par daudzslāņainību: atsedzot virsējos slāņus, atklājam dziļuma dimensiju un neredzētas parādības. Daudzslāņainība vērojama gan zemes garozā, gan atmosfērā, gan jebkuras lietas uztverē. Arī vēsture attīstās, notikumiem uzslāņojoties, visos laikos lietu būtība ir saskatāma kontekstā vai zemtekstā.
Izstāde pulcē 24 dažādus profesionālos autorus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kuru primārais pašizteiksmes materiāls ir stikls. Līdztekus tā veido zināmu kopsavilkumu par stikla mākslas nozares šodienas iespējām un pēta, kas rada stikla darba vērtību – vizuāli neatvairāms skaistums vai konceptuāls vēstījums.
Baltijas mūsdienu stikla mākslas izstādē pārstāvēto autoru darbus konkursa kārtībā izvēlējās kuratores – Kati Kerstna (Igaunija), Daļa Truskaite (Dalia Truskaitė, Lietuva), Bārbala Gulbe un Marta Ģibiete (Latvija) sadarbībā ar piesaistītiem vietējiem un starptautiska mēroga ekspertiem. Ekspozīcijai atlasīti 23 Baltijas mākslinieku autordarbi un kopdarbi – 9 no Latvijas, 7 no Lietuvas un 7 no Igaunijas.
Izstāde piedāvā bagātīgu mākslas spektru – no filigrāni izstrādātām gleznām un stikla grafikām uz papīra līdz lielformāta instalācijām, monumentāliem stikla krāvumiem un kausēta stikla tēlniecības darbiem. Baltijas dimensija ļauj atpazīt līdzīgo un saredzēt atšķirīgo kaimiņzemju mākslinieku jaunradēs. Tā atklāj savu skatījumu uz visiem kopīgo materiālu, kā arī rezonē uz Baltijas valstu vienoto vēsturi un radniecīgo identitāti. Tā ir tā pati Baltijas jūra un krasti, tie ir tie paši meži, tas pats pelēkais lietus un migla, garie tumsas mēneši un jo tuvāk Ziemeļiem, jo lielākas alkas pēc gaismas.
Īpaši sagatavotā izglītības un publisko pasākumu programma sniegs padziļinātu ieskatu Baltijas stikla mākslas aktualitātēs. Uz pirmajām “Sarunām muzejā” interesenti aicināti 15. februārī plkst. 14.00, kad varēs aplūkot izstādi kopā ar tās kuratorēm un māksliniekiem.
Izstādes mākslinieki:
Latvija: Kārlis Bogustovs, Inita Ēmane, Dainis Gudovskis, Bārbala Gulbe, Marta Ģibiete, “IRMA Collaborative” (Inguna Audere, Maikls Rodžers (Michael Rogers)), Anda Munkevica, Artis Nīmanis, Ernests Vītiņš
Igaunija: Pireta Ellamā (Piret Ellamaa), Erki Kannuss (Erki Kannus), Merle Kannusa (Merle Kannus), Kati Kerstna, Raits Prētss (Rait Prääts), Mareta Sarapu (Maret Sarapu), Tīna Sarapu (Tiina Sarapu)
Lietuva: Dans Aleksa (Danas Aleksa), Doms Ignatavičs (Domas Ignatavičius), Remigijs Krjuks (Remigijus Kriukas), Rūta Lipaite (Rūta Lipaitė), Irīna Peleckiene (Irina Peleckienė), Jūlija Počūte (Julija Pociūtė), Daļa Truskaite (Dalia Truskaitė)
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Katrīnas Biksones un Laumas Muižarājas duo izstāde “Latitude, Longitude”
Kronvalda bulvāra 4 ēkas 8B telpā
15. februāris–1. marts
No 15. februāra līdz 1. martam Kronvalda bulvāra 4 ēkas 8B telpā būs skatāma Katrīnas Biksones un Laumas Muižarājas duo izstāde “Latitude, Longitude”.
Koordinātas, vektori, režģi – tos mēdz uzskatīt par klusajiem kārtības nesējiem, veidu, kā fiksēt pasauli vietā. Šeit platuma un garuma grādi ir mazāk saistīti ar pozicionēšanu, bet vairāk ar spriedzi starp punktiem. Atskaites punktiem, bet arī dreifēšanas brīžiem – attālumiem, ko mēra nevis jūdzēs, bet sajūtās – spraugās starp aprēķinu un pieredzi.
Izstādē būs skatāmi mākslinieču Katrīnas Biksones un Laumas Muižarājas jaunākie darbi, kas radīti, domājot par izstādes telpas savdabīgo specifiku. Telpa atrodas bijušajās Bioloģijas fakultātes ēkā Kronvalda bulvārī 4, kas pašreiz atrodas Latvijas Mākslas akadēmijas aizgādībā, un, kur abas mākslinieces studē starpdisciplinārajā maģistra programmā POST.
Kronvalda bulvāris 4, Rīga
Latvijas Mākslas akadēmijas izstāde “Planeta Academia”
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā
līdz 28. februārim
Foto: Kārlis Volkovskis
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) izstāžu zālē līdz 28. februārim skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas populārzinātniskā pedagoģiskā izstāde “Planeta Academia”.
“Izstādes mākslas darbi piedāvā skatītājiem iespēju baudīt estētisko kvalitāti, vienlaikus kalpojot kā mācību materiāls personīgajai izaugsmei. Izstādes autori ir Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēki, kā arī daži praktiskās doktorantūras studenti. Viņus vieno izcila tehniskā meistarība, profesionālisms, starptautiska pieredze un sasniegumi mākslas jomā,” stāsta gleznotājs, pedagogs un izstādes veidotājs Andris Vītoliņš.
Viņš arī piebilst, ka māksliniekiem, tāpat kā citiem cilvēkiem, personības attīstības ceļi var būt dažādi. Daži no tiem ved uz izaugsmi, pilnveidi un gaismu, savukārt citi uz destrukciju un pasaules sagraušanu – par pēdējiem šajā izstādē izvēlēsimies klusēt.
Mākslas darbu atlasē kā viens no kritērijiem bija noteikts, lai šie darbi pirmo reizi tiktu eksponēti Liepājas pilsētā. Daudzi no darbiem iepriekš jau bijuši izstādīti ārpus Latvijas, piemēram, Miķeļa Fišera koka grebumi, kas iekļauti Latvijas paviljonā Venēcijas biennālē. Savukārt daži darbi ir pilnīgi jauni, piemēram, Elīnas Ģibietes gobelēns, kas veidots taftinga tehnikā un pabeigts pavisam īsi pirms izstādes atklāšanas.
Izstāde nav saturiski ierobežota vienas tēmas ietvaros. Tieši pretēji – katrs autors apspēlē sev interesējošo tematiku. Piemēram, Kristaps Zariņš pievēršas sengrieķu dievībām, savukārt Kristiāns Brekte skandināviskā vēsuma noskaņās risina mistisko garu problemātiku.
Izstādē varēs skatīt Andria Vītoliņa, Ata Jākobsona, Elīnas Ģibietes, Gunta Lantes, Gļeba Panteļejeva, Irēnas Andrejevas, Kaspara Zariņa, Kristapa Zariņa, Kristiana Brektes, Lienes Mackus, Madaras Kvēpas, Miķeļa Fišera un Olgas Šilovas darbus.
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola
Alejas iela 18, Liepāja
Open Call māksliniekiem
galerijā MASA
Pieteikšanās līdz 2. martam
Galerijā MASA no 27. marta līdz 31. maijam norisināsies Mākslas salons “Atvērtā skatiena fenomens”. Mākslinieki ir aicināti piedalīties šajā pasākumā, piedāvājot savu redzējumu par izstādes pētnieciskajām tēmām un problemātiku. Pieteikumi dalībai tiek pieņemti līdz 2. martam (23:59), un dalībnieki tiks izziņoti 10. martā.
Izstādes “Atvērtā skatiena fenomens” pētniecības objekti ir uztveres dinamisks mainīgums mūsdienu pasaulē, atšķirības mākslas un realitātes interpretācijā dažādās paaudzēs, kā arī tehnoloģiju ietekme uz identitāti un mākslinieciskajiem procesiem.
Šī izstāde ir daļa no grupu izstāžu sērijas, kas ir iedvesmota no 19.–20. gadsimta mākslas saloniem. Darbi tiks izvietoti cieši, radot daudzslāņainu vizuālu pieredzi un rosinošu dialogu starp dažādiem skatupunktiem.
Pieteikuma forma šeit: https://forms.gle/amoWbPdy4hF7vaw29
Gunta Granta gleznu izstāde “Atpakaļ pie saknēm”
Mencendorfa namā
līdz 2. martam
Gutis Grants. Pīlādzītis, 2024.
Līdz 2. martam Mencendorfa namā skatāma Gunta Granta gleznu izstāde “Atpakaļ pie saknēm”. Daudziem viņa vārds gan Latvijā, gan ārzemēs saistās galvenokārt ar liliju selekciju, tomēr sākotnēji 20. gadsimta 70. gados viņš nopietni apguva glezniecību, sešus gadus mācoties izcilā latviešu tonālās glezniecības vecmeistara Bruno Celmiņa studijā un paralēli zīmēšanas studijā pie atzītā zīmēšanas pedagoga Vitālija Karkunova. Daudz mācoties arī no latviešu vecmeistaru Imanta Vecozola un Viļa Ozola daiļrades, kā arī ietekmējoties no franču impresionisma un postimpresionisma glezniecības, mākslinieks ir attīstījis savu īpašo pasaules redzējumu.
Izstādē aplūkojamie darbi atklāj Gunta Granta pieklusināto, poētisko un mazliet nostalģisko reālismu. Smalka tonalitāte, harmoniski līdzsvaroti krāsu salikumi un glezniecības tehnikas meistarība ir vērtības, kas rada telpu individuālai uztverei un emocionālai iesaistei. Autors izvairās no pārāk tiešām un uzbāzīgām literārām referencēm vairāk ļaujot skatītājam pašam atrast savu ceļu, savu skatījumu.
Izstādē aplūkojami darbi gan no jaunības perioda, gan arī pēdējo triju gadu veikums – gan ziemeļnieciski atturīgas ainavas, gan harmoniskas klusās dabas.
Mencendorfa nams
Grēcinieku iela 18, Rīga
Igauņu tekstilmākslas izstāde “Mainīgas ainavas”
Rīgas Latviešu biedrībā
līdz 7. martam
Līdz 7. martam Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē skatāma igauņu tekstilmākslas izstāde “Mainīgas ainavas”. Izstādē dažādu paaudžu desmit igauņu tekstilmākslinieki aicina atcerēties pagātni, pārdomāt tagadni un raudzīties nākotnē.
Tekstilmāksla ir mākslas veids, kas augstu vērtē tradīcijas, prasmes un vērtības. Tomēr mūsdienās tas arvien vairāk kļūst arī par inovāciju rotaļu laukumu.
Izstādē “Mainīgas ainavas” piedalās desmit mākslinieki: Ehalila Halliste, Sigrida Huika, Elna Kāsika, Marianna Kallasa, Pēters Kūtma, Sīri Minka, Kadi Pajupū, Marilina Pīrsalu, Kaire Tali, Rēta Talimā, katrs savā īpašā veidā pārstāvot Igaunijas tekstilmākslu.
Izstādes kuratore un dizainere Kaire Tali: “Perfektās kompozīcijas, jutīgais izpildījums un izmantotās krāsas rada apbrīnu. Katrs mākslinieks tiecas uz pilnību, un izstādes darbos redzami gan aizraujoši eksperimenti, gan tehniskā izpildījuma smalkums. Mainīgums radošajā ainavā ir svarīgs!”
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Polijas mākslinieces Lauras Makabresku izstāde “Mierinājums”
Cēsu muzejā
līdz 31. martam
Līdz 31. martam Cēsu muzejā skatāma poļu mākslinieces Lauras Makabresku izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu pieņēmusi no Dieva rokas,” vēsta māksliniece.
Radot darbus, viņu iedvesmo klusums, pareizticīgo ikonas un maģiskā reālisma literatūra. Izstādē kā garīgā dvēseles ceļojumā var izdzīvot ķermenisku izjūtu un pārpasaulīga, visuvarena spēka ietekmes mijiedarbību. Garīgā dimensija atklājas kā trausla, bet spēcīga telpa ārpus robežām, kas piepildīta ar klusumu, mieru un paļaušanos.
Cēsu muzejs
Pils laukums 9, Cēsis
Miķeļa Fišera izstāde “Dvēseļu lamatiņas un aklā humanoīda stāsti”
Koncertzāles “Cēsis” mākslas galerijā
līdz 6. aprīlim
Līdz 6 aprīlim koncertzāles “Cēsis” mākslas galerijā skatāma Miķeļa Fišera izstāde “Dvēseļu lamatiņas un aklā humanoīda stāsti”. “Darbu autors brīžiem nešaubās, ka realitāte, kurā dzīvojam, ir augsti organizēta simulācija un cilvēces nākotne, kā intervijā apgalvo kāds ASV specdienestu sagūstītais citplanētietis, ir kļūt par pelēkajiem humanoīdiem, tas ir par programmējamiem bioloģiskajiem robotiem.
Balstoties uz gnosticisma idejām, un, skaidrības labad izsakoties mūsdienu terminoloģijā, šī simulācija plešas daudz plašāk par materiālo realitāti, proti, visas liecības par pēcnāves dzīvi, arī ir minētās simulācijas sastāvdaļa.
No šāda skatu punkta raugoties, nav vajadzības satraukties ne par citplanētiešu eksistenci, ne Antarktīdas noslēpumiem, ne pirmsplūdu civilizāciju atstātajiem augsti tehnoloģiskajiem artefaktiem, ne jaunākajiem kvantu fizikas atklājumiem.
Apkopojot informatīvā lauka mēslainē atrastos dārgakmeņus, gribētos ieteikt izvairīties no Dvēseļu lamatiņām, kuras garantē bezgalīgu rotāciju Sansāra ratā.
Tā vietā, lai moralizētu par dažādu reliģiju postošo ietekmi, autors pazemīgi piedāvā ieslēgt kritisko domāšanu un nepieņemt neko, pilnīgi neko kā pēdējo patiesību.”
Tā par savu jauno izstādi Koncertzālē Cēsis raksta Miķelis Fišers (1970), mākslinieks un viedi ironiskais sazvērestību teoriju pētnieks.
Varētu teikt, ka viņa daiļrades radošais diapazons nepazīst robežas – viņš virtuozi glezno, rada unikālus grafikas darbus, vides objektus un instalācijas, scenogrāfiju teātra izrādēm un operām, ir veidojis arī video darbus.
Izstādei ir vairākas daļas, pirmā, kas skatāma koncertzāles galerijā, apkopo darbus kokgrebuma tehnikā no sērijas “Aklā humanoīda stāsti”, kas pirmo reizi 2024. gadā bija skatāmi Maksima Boksera (Maxim Boxer) galerijā Rīgā. Šajos formātā nelielajos, bet saturiski spēcīgajos vēstījumos varam iepazīt Aklā humanoīda absurdi iracionālās darbības un ne-dienas, bet secinājumi atstāti mūsu pašu ziņā. Ekspozīciju papildina ERROR veidotā skaņu instalācija. Koncertzāles pirmajā un otrajā stāvā eksponētas mākslinieka jaunās lielformāta kompozīcijas “Dvēseļu lamatiņas” un “Ieceļotāju ģimene pie Klusā okeāna”, kā arī citas gleznas. Savukārt trešajā stāvā var novērtēt plenēros tapušos darbus – vienlīdz eksotiskus tepat Latvijā un pētnieciskajos ceļojumos Meksikā, Peru un Bolīvijā. Arī šeit realitāte savijas ar mākslinieka iztēli un fantāziju, otas triepienu dinamiku un teiksmainu krāsu orģiju. Gleznotājs Andris Eglītis par savu draugu ir trāpīgi teicis, ka viņš (Andris Eglītis) glezno to, kas ir, bet Fišers glezno to kā nav. “Miķeļa Fišera maģiskā pasaule neatstāj vietu vienaldzībai, tā var patikt vai nepatikt, iejūsmot vai sasmīdināt, aizdomāties par absurdo realitāti un transcendentāli iracionālo, bet tas viss ir par mums, par mūsu gara spēku, vājumu un nedrošību Lielā nezināmā priekšā,” stāsta izstādes kuratore Inese Baranovska.
Koncertzāle “Cēsis”
Raunas iela 12-1, Cēsis
Agneses Bules izstāde “Eņģeļu vēdināšana Limbažos”
Limbažu Kultūras namā
līdz 7. aprīlim
Līdz 7. aprīlim Limbažu Kultūras nama vestibilā apskatāma mākslinieces Agneses Bules izstāde “Eņģeļu vēdināšana Limbažos”.
Eņģeļu diena ir gadskārtējā mākslinieces Agneses Bules atskaites izstāde, kurā autore atrāda savu eņģeļu tematikai veltīto gada veikumu. Limbažu izstāde ietver mākslas darbus no dažādu gadu kolekcijām, kā arī pavisam jaunus mākslas darbus. Izstādē apskatāmi laikā no 1996. līdz 2025. gada februārim mākslinieces autortehnikā tapušie darbi.
Māksliniece šo izstāžu ciklu veido jau kopš 2015. gada. Darbu sēriju autore dēvē arī par “Spārnoto Latviešu sapni”, jo pierastais un parastais statiskais kokos sēdētāja, latvieša tēls te ieguvis spārnos pacelšanās, lidošanas, kā arī uz zemes palikušo latviešu apsargāšanas iespēju.
Vairāki izstādes mākslas darbi piedalīsies loterijā. Loterijā varēs piedalīties gan klātienē, gan neklātienē. Pieteikšanās loterijai neklātienē notiek facebook lapā agnesebuleart līdz 7. aprīlim.
Limbažu Kultūras nams
Rīgas iela 9, Limbaži
Starptautiska ilustrāciju izstāde “Maģiskais mežs”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
līdz 30. aprīlim
Līdz 30. aprīlim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Konferenču centra vestibilā – 1. stāvā apskatāma starptautiska ilustratoru darbu izstāde “Maģiskais mežs”. Tajā piedalās 48 profesionāli ilustratori no 12 Eiropas valstīm, bet divu mākslinieku darbi nāk no tālākām zemēm – Kolumbijas un Izraēlas. 18 mākslinieki ir igauņi, tostarp izstādes kuratore Vīve Nora (Viive Noor). No Latvijas māksliniekiem izstādē redzamas Gitas Treices, Gundegas Muzikantes, Alekseja Naumova, Anitas Paegles, Artas Ozolas-Jaunarājas un Andas Strautnieces ilustrācijas. Izstādes kuratores idejai par noslēpumaino mežu mākslinieki atsaucās uzreiz un piedāvāja daudzveidīgu interpretāciju tradicionālajam un reizē simboliski tik ietilpīgajam jēdzienam “mežs”.
Ar igauņu mākslinieci Vīvi Noru Latvijas māksliniekus un arī LNB saista ilga un uzticama sadarbība, Latvijas grāmatu mākslas interesenti viņu pazīst saistībā ar tādām slavenām ceļojošām izstādēm kā “Mūžīgais tējas laiks” (LNB bija skatāma 2016. gadā), “Skriet ar vilkiem” (Baltijas valstu ilustratoru izstāde, īpaši gatavota 2018. gada Londonas grāmatu gadatirgum un vēlāk apceļojusi visu Eiropu, LNB – 2023). Visnoturīgākā platforma mūsu ilustrāciju mākslas sasniegumiem ir Tallinas ilustratoru triennāle “Attēla spēks” – Vīves Noras lielākais sasniegums Baltijas ilustratoru izaugsmē, kuru no pašiem pirmsākumiem 2003. gadā atbalsta gan LNB, gan Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome (LBJLP), organizējot latviešu mākslinieku darbu pieteikšanu un eksponēšanu kaimiņvalstī.
Par ideju veltīt īpašu izstādi neparastai, daudznozīmīgai tēmai kuratore Vīve Nora raksta: “Ir jūras tautas un meža tautas, ir arī tuksneša tautas. Igauņi ir gan jūras, gan meža tauta – mums meži ir tuvi un mīļi. Mēs paši ne vienmēr spējam novērtēt dārgumu, kas mūs ieskauj. Pat valstis, kurās ir atlicis maz mežiem klātu teritoriju, joprojām izjūt to pievilcību. Mežs vienlaikus biedē un pievelk. Senajos mutvārdu stāstos un pierakstītajās pasakās mežam piemīt arī Jānusa seja. Skarbie un bīstamie pirmatnējie meži ir bijuši mājvieta dažnedažādiem tumšajiem spēkiem, raganām un milžiem, kuri pastāvīgi vēlas nodarīt ļaunu. Maldugunis aizvilina vientuļus ceļotājus, savukārt spītīgās un temperamentīgās fejas nomoka apburtus klejotājus un aizved viņus prom, lai pēc gadsimta nogādātu tos atpakaļ pasaulē, kura ir mainījusies līdz nepazīšanai un kurā upuriem jāatsāk dzīvot kā vientuļām dvēselēm, kuras nepieder vairs nevienai no pasaulēm. Šajos stāstos nereti meža biezoknī ir draudīga izskata mājiņas, kurās dzīvo laipni vecīši, kas palīdz un vada apmaldījušos ceļotājus, kuri ir godprātīgi un ar līdzjūtīgu sirdi. Pat meža dzīvnieki ir iedalīti divās kategorijās. Ir ļauni, nikni plēsēji, kuri nevilcināsies ne mirkli, lai visnežēlīgākajā veidā saplosītu vēlo ceļotāju un aprītu viņu vakariņās. Taču ir arī draudzīgi zvēri, kuri pateicībā par ērkšķa izvilkšanu no ķepas sasauc visu ģimeni, lai nāktu palīgā un bieži vien izglābtu kādam dzīvību. Senie igauņi uzlūkoja mežu ar labvēlību. Tas piedāvāja aizsardzību pret svešiem karapulkiem un varām, kā arī nodrošināja dziedniekus ar ārstniecības līdzekļiem slimību ārstēšanai. Mežs baroja, ģērba un deva pajumti.” [..]
Mākslinieki ar prieku piekrita iepazīstināt skatītājus ar savu burvju mežu. Katram cilvēkam ir savs mežs, un katram mežam ir sava burvība. Un to ikviens atradīs izstādes darbos.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
