Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Jūlijas Ereskо un Jāņa Straumes-Broliša izstāde “SOS. Dzīvei ir nozīme”
Bulduru Izstāžu namā
7. janvāris–1. marts
Jūlija Eresko. Mēness mūžīgā dzīve. 2022. Audekls, eļļa, sudraba loksne. 200х125 cm
No 7. janvāra līdz 1. martam Bulduru Izstāžu namā un ārtelpā būs skatāma Jūlijas Ereskо un Jāņa Straumes-Broliša gleznu un neona instalāciju izstāde “SOS. Dzīvei ir nozīme”.
Izstāde ir mākslinieces Jūlijas Eresko un neona gaismas meistara, mākslinieka Jāņa Straumes-Broliša sadarbības projekts. Jūlijas gleznojumi veidoti eļļas un akrila tehnikā. Jāņa inkrustētie gaismas objekti, izgatavoti no stikla caurulēm, radot klātbūtnes ilūziju, paverot kosmosa portālu paralēlajā pasaulē, kas eksistē starp gaismu un tumsu, bet sarkanā starā ietvertā atslēga iedarbina nāvējošo ieroci, kas kļūst par svarīgāko pasaules mēroga drāmas elementu.
“Mēs piedāvājam savu viedokli par katra cilvēka dzīvības vērtību, par mūsdienu civilizācijas eksistences vienreizīgumu un cilvēces sasniegumiem un, balstoties uz pieredzi un pagātnes mantojumu, izvēlēties virzību uz dzīvību. Katrai dzīvībai ir nozīme. Ikvienai dzīvei ir vērtība,” stāsta Jūlija Eresko
Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Jūrmala
Tatjanas Krivenkovas un Jekaterinas Sazonovas kopizstāde “Hedonistu duets”
Daga Viduleja izstāde “Primum mobile”
Jūrmalas muzejā
8. janvāris–23. februāris
Tatjana Krivenkova. Akvarelis no sērijas “Dubultā spirāle” 2024. Papīrs, akvarelis. 300 x 69 cm. Jekaterina Sazonova. Skulpturāls objekts no hipohondriju sērijas. 2018. Akmens masa, roku veidošana. 31х29х27 cm
No 8. janvāra līdz 23. februārim Jūrmalas muzejā būs skatāmas divas jaunas izstādes. Gleznotājas Tatjanas Krivenkovas un porcelāna mākslinieces Jekaterinas Sazonovas krāsu un formu saspēle izstādē “Hedonistu brokastis” aicina uz dvēseles mieru un dāvā gaisīgu vieglumu. Savukārt, Daga Viduleja izstādes “Primum mobile. Pirmkustinātājs” darbi veidoti, iedvesmojoties no itāļu dzejnieka un filozofa Dantes Aligjēri monumentālās poēmas “Dievišķā komēdija”.
“Hedonistu duets” ir gleznotājas Tatjanas Krivenkovas un porcelāna mākslinieces Jekaterinas Sazonovas ceturtā kopīgā izstāde. Viņas satikās Zvārtavas starptautiskajā simpozijā. 2013. gadā. Jekaterinas stiprā puse ir forma. “Formas dzīve, tajā redzamās plastiskās izmaiņas, kas rodas saplūsmē ar krāsas akcentēto struktūru, rada jaunu tēlainību. Askēzes tīrība iemanto dzīvas emocijas. Veidojot izmantoju tikai atsevišķu plastisku momentu skices. Tālāk pēc iekšējās sajūtas – nepareizi / pareizi… Liela nozīme ir materiālam – vizuālās, taktilās un tektoniskās īpašības spēlē lielu lomu. Reizēm ar formas balsi ir par maz, nākas izmantot arī krāsu,” saka Jekaterina Sazonova. Viņa uztic veidojumu papildināt Tatjanai Krivenkovai. Ideālā gadījumā apgleznojums kļūst par neatņemamu formas sastāvdaļu, veidojot vēl vienu vai vairākus slāņus. Kopējais skanējums kļūst polifonisks. Forma un krāsa, skaistums un kultūra, uzticēšanās un atbildība – šīs baudas ļauj sasniegt dvēseles mieru un prāta apskaidrību, kas dāvā brīvību un laimi,” sadarbību raksturo mākslas zinātniece Anita Vanaga.
Dags Vidulejs. Mīlestības elpā. 2024/2025. Audekls, akrils, eļļa. 120x150 cm
Gleznotāja Daga Viduleja darbi izstādei “Primum mobile” veidoti, iedvesmojoties no itāļu dzejnieka un filozofa Dantes Aligjēri monumentālās poēmas “Dievišķā komēdija”.
“Dievišķās komēdijas” trešo daļu “Paradīze” Dante ir veltījis savam patronam – Kangrandem della Skala kungam. Vēstulē Dante viņam raksta: “Mēs varam teikt īsi, ka visa darba un (trešās) daļas mērķis ir šajā dzīvē dzīvojošos izcelt no posta un vest uz svētlaimību. (..) Gan daļa, gan darbs kopumā ir veidoti praksei, nevis teorijai.”[1]
Atbildot par būtiskāko, kas viņu ieinteresējis Dantes tekstā, gleznotājs Dags Vidulejs atklāj: “Dante 100 dziedājumos ietver savu pieredzi, pārdzīvoto – Mīlestības, Ticības un Cerības gaismā. Dzejas formā viņš iezīmē redzējumu, kā mainās telpa, vide, visuma sektori, pa kuriem Dante ceļo, viņa apziņai mainoties. Pieredzi gūstot, mainot savu attieksmi, pēc varonīgu, altruistisku un mīlestības diktētu darbību veikšanas Dante kļūst redzīgāks, viņš sāk redzēt Debesis atvērtas.”
[1] Dante to Cangrande: English Version, https://faculty.georgetown.edu/jod/cangrande.english.html
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Lienes Pavlovskas izstāde “Gruzdošie zibšņi”
TUR_telpā
8. janvāris–8. februāris
No 8. janvāra līdz 8. februārim TUR_telpā būs skatāma jaunu telpu pārveidojoša un pārdomas rosinoša mākslinieces un scenogrāfes Lienes Pavlovskas personālizstāde “Gruzdošie zibšņi”.
Lienes Pavlovskas mākslinieciskā prakse ir balstīta personīgās atmiņas, sociāli politiskās vēstures un telpisko transformāciju krustpunktā, atspoguļojot sarežģījumus, piedzimstot un uzaugot Padomju un neatkarību atguvušajā Latvijā. Viņas darbi vēsta par kolektīvo un personīgo traumu nospiedumiem, pievēršoties tādām tēmām kā sadzīve, kontrole un ģimenes, valsts varas un individuālās rīcības komplicētā mijiedarbība.
Liela mēroga abstraktajās instalācijās, kas šķietami radušās tieši zemapziņā, Pavlovska pārvērš padomju laika vintāžas tapetes un vecos fotoalbumos izmantoto papīru uzvedinošos vizuālajos naratīvos. Instalācijas papildina abstrakti akvareļi, kas atsauc atmiņā īslaicīgus, sapņainus fragmentus no Lienes pagātnes, atspoguļojot personīgās, kā arī nacionālās vēstures daudzslāņaino, bieži vien pretrunīgo raksturu. Izmantotie materiāli un fragmentārie attēli kritizē kontroles sistēmas, vienlaikus norādot uz improvizācijas un atmiņas telpas atgūšanas nepieciešamību. Pavlovskas veikums drosmīgi pietuvojas sadzīves ēnu pusēm, tostarp alkohola un fiziskās vardarbības, kā arī valsts kontroles ilgstošās ietekmes izvērtēšanai. Tomēr viņas darbs nav apsūdzošs – tas piedāvā klusu telpu pārdomām un aicina skatītājus atzīt neizteiktas patiesības, kas veido kolektīvo identitāti.
Balstoties uz tādiem teorētiskiem ietvariem kā Gija Debora (Guy Debord) kritika par izrādes sabiedrību un Hannas Ārentes (Hannah Arendt) pētījumi par publisko un privāto dzīves organizāciju, Pavlovska konstruē skatuvi, uz kuras personīgā pieredze stājas pretim pagātnes nospiedumiem. “Gruzdošie zibšņi” veido saikni starp personisko un universālo. Starp kvēlojošām oglēm un spilgtām gaistošām personīgās un kolektīvās atmiņas dzirkstelēm Pavlovska aicina apmeklētājus iesaistīties kolektīvā dziedināšanā caur kopīgās vēstures atpazīšanu, atzīšanu un dialoga veidošanu.
TUR_telpa
Tallinas iela 10-3, Rīga
Grupas izstāde “FORESIGHT 2025 Preview”
Mākslas galerijā “Art Platz”
8. janvāris–9. februāris
No 8. janvāra līdz 9. februārim mākslas galerijā “Art Platz” turpinās 2023. gadā aizsāktā grupas izstāžu sērija FORESIGHT. Jaunākā grupas izstāde “FORESIGHT 2025 Preview” ir daudzpusīgs projekts, kas kalpo kā platforma gan mākslinieku radošai pašizpausmei, gan skatītāju aktīvai iesaistei. Skatītāji tiek aicināti izteikt savas simpātijas, balsojot par mīļāko mākslas darbu.
Izstādes dalībnieki, pārstāvot dažādus stilus un pieejas, aicināti brīvā formā un tematikā atklāt savu radošo redzējumu un personību. Šajā izstādē piedalās astoņi mākslinieki no Latvijas, Igaunijas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Ukrainas. Ekspozīcija apvieno plašu tēlotājas mākslas mediju klāstu, tostarp klasisko eļļas glezniecību, digitālo fotogrāfiju, digitālo zīmējumu, porcelāna apgleznošanu, tekstila mākslu, kā arī darbus, kas radīti, izmantojot jaunākās tehnoloģijas.
Grupas izstādes FORESIGHT 2025 Preview dalībnieki: Dien Berziga (Apvienotā Karaliste), Artur Jastrzębski (Polija), Frank Arjen den Os (Francija), Gita Palma (Latvija), Rita Pranča (Latvija), Krista Zane Suķe (Latvija), Laura-Maria Vahimets (Igaunija), Yuliia Yankavs (Ukraina).
Galerija “Art Platz”
Alberta iela 4-9, Rīga
Artas Raitumas izstāde “Kodols”
galerijā LOOK
9. janvāris–1. februāris
No 9. janvāra līdz 1. februārim galerijā LOOK būs skatāma Artas Raitumas izstāde “Kodols”, kurā iekļautie darbi sniedz poētisku vēstījumu, pētot kolektīvās un individuālās atmiņas (‘core memories’) caur dabas pieredzi, procesiem un cikliskumu.
Sērijas tapšanas gaitā Arta turpinājusi izzināt jaunās materialitātes idejas un cildenā estētiku. Šie darbi ir sava veida pārdomas par latvisko identitāti, uzlūkojot to no malas, kamēr laiks pavadīts ārzemēs, un reizē tai ilgās pietuvojoties caur dabas pamatelementiem.
“Bērzkoka zīžainā, siltā plakne kļauj sevī atmiņu par saules glāstu, par tāliem laukiem. Katra šķiedra un zaru vieta rāmi elpo, līdz parādās liesma, izmainot ritmu un vielu. Uguns kļūst par kopradītāju, atstājot savas nokvēpušās pēdas tur, kur ienāk prātā, vietām tomēr pielabinoties un paklausot gan koksnei, gan mākslinieciskajam nodomam. Paradoksāli, jo varētu šķist, ka pēc degšanas šīs jauniegūtās iekšējās ainavas būtu tapušas trauslākas, taču patiesībā pārogļota virsma kļūst izturīgāka pret apkārtējās vides apstākļu ietekmi. Tā ir alķīmiska došanās pie savas serdes. Kodollādiņš un liesma kā nogādes līdzeklis.”
Mākslas darbi veidoti autortehnikā, kas eksperimentāli attīstīta pēdējo četru gadu laikā. Tehnikas pamatā ir koka virsmas apdedzināšana ar dažādu uzliesmojošu vai karstumu pārnesošu līdzekļu palīdzību, piemēram, sērkociņiem, svecēm, gāzes degli. Šī tehnika ļauj daļēji kontrolēt iecerēto vizuālo efektu, veidojot dažādu nokrāsu tekstūru uz virsmas vai pat sīkas, vietām reljefas detaļas. Iespējams strādāt slāņveidīgi, gluži kā lazējot ar liesmu un salutējot glezniecības pamatiem.
Galerija LOOK
Ģertrūdes iela 62, Rīga
Alekseja Naumova izstāde “Dzimšanas diena”
Galerijā “Daugava”
10. janvāris–15. februāris
No 10. janvāra līdz 15. februārim galerijā “Daugava” būs skatāma Alekseja Naumova izstāde “Dzimšanas diena”. Izstāde “Dzimšanas diena” uzsāk gada izstāžu ciklu, kurš turpināsies Rundālē, Jūrmalas muzejā, Kuldīgā un būs veltīts mākslinieka nozīmīgai jubilejai.
Aleksejs Naumovs ir izcils ainavists un ievērojamākais plenērists mūsdienu Latvijas mākslā. Viņa glezniecību raksturo košas, niansētas krāsas, dinamisks triepiens, viegluma caurstrāvota, virtuoza līnija, kas trāpīgi uzbur tēlotās vides mirkļa izjūtu. Naumovs pazīstams kā dienvidzemju iedvesmota kolorītu ainu virtuozs, kura tiešie kadrējumi ir reizē iluzori un reālistiski, spoži apliecinot brīvas, atraisītas un vitālas glezniecības klātbūtni mūsdienu mākslā.
Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga
Rotko muzeja glezniecības kolekcijas izstāde “Robežu difūzija”
Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē
10. janvāris–22. februāris
Toms Rudoks (Lietuva). Ceļojums pa hospitāli. Audekls, akrils, 100×100 cm
No 10. janvāra līdz 22. februārim Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē būs skatāma izstāde “Robežu difūzija”, piedāvājot astoņu mākslinieku darbu izlasi no Rotko muzeja glezniecības kolekcijas.
Laikā, kad tiek pārskatītas muzeju funkcijas un pārvērtēts muzeju krājumos esošais kultūras mantojums, atmiņu institūcijas arvien vairāk pilda sociālo lomu un kļūst par platformu diskusijai par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Starp tiem ir arī fizisko un simbolisko robežu noturība, kuru irdina šodienas ģeopolitiskie, sociālekonomiskie un vides procesi. To ietekmē mainās uzskati un vērtības sabiedrības un indivīda apziņā, radot jaunu redzējumu un pasaules kārtības konstrukciju. Diskusijai par robežu nepieciešamību un noturību šodienā mākslas valodā pievienojas Rotko muzeja krājuma izstāde “Robežu difūzija”, kurā skatāmi Eiropas, Ziemeļamerikas, Austrālijas un Āzijas mākslinieku darbi no muzeja glezniecības kolekcijas.
Izstādē eksponētie mākslas darbi ir tapuši Rotko muzeja rīkotajā starptautiskajā glezniecības simpozijā “Mark Rothko” no 2018. līdz 2023. gadam. Katrs no tiem atspoguļo autora individuālo izpratni par modernisma definīciju un robežām šodienas vizuālajā mākslā, kur abstraktā glezniecība ir radošas brīvības telpa – absolūtas atļaušanās zona, kur krāsu un tehniku simbioze neparedz stingras robežas nedz mākslinieka, nedz skatītāja iztēlei.
Izstādē pārstāvēti Pāvels Vasovskis / Pawel Wasowski un Kuba Janists / Kuba Janyst (Polija), Toms Rudoks / Tomas Rudokas (Lietuva), Rūta Filo / Ruth Philo (Lielbritānija), Endrū Kolberts / Andrew Colbert (ASV), Sjū Baiere / Sue Beyer (Austrālija), Arpads Forgo / Árpád Forgó (Ungārija), un Ritu Agarvala / Ritu Aggarwal (Indija).
Latgales Kultūrvēstures muzejs
Atbrīvošanas aleja 102, Rēzekne
Rīgas Lutera draudzes mākslinieku grupas izstāde “Robežšķirtne. No nākotnes uz pagātni”
Jāņa Akuratera muzejā
līdz 9. janvārim
Līdz 9. janvārim Jāņa Akuratera muzejā skatāma Rīgas Lutera draudzes mākslinieku grupas izstāde “Robežšķirtne. No nākotnes uz pagātni”.
Izstādē piedalās mākslinieki: Laima Akmentiņa, Helmuts Āķis, Daiga Aže, Irīda Lazdiņa, Līga Lazdiņa, Ieva Nagliņa, Dins Kopštāls, Gunta Ploka, Liene Ratnika, Gundega Zikmane, Baiba Ūlande, Sandra Utāne.
Izstādes rīkotāji stāsta: “Mākslinieki strādā dažādās tehnikās, viņu rokām pakļaujas visdažādākie materiāli – kartons, papīrs, zīds, audums, māls, metāls, koks –, lai izteiktu ieraudzīto, izjusto, dziļi pārdzīvoto mākslas darbā, dalītos ar citiem. Nemirstīgā daba, mūžīgās dzīvības skaistums, visa plašā pasaule, kopsakarības un cilvēks.”
Mākslinieks Dins Kopštāls, iedvesmojoties no domātāja Pāvela Florenska idejām par mākslu kā saīsinātu sapni, raksta: “Mākslas darbu izstāde ir kā “laika kristāls sapņu pasaulē”. Darbi atspoguļo sapņainu telpu, kur Laika kristāls mirdz, un kur laiks plūst atpakaļ no nākotnes uz pagātni. Aicinām apmeklētājus iegrimt šajā pasakainajā un mīklainajā pasaules stihijā, kur sapnis un realitāte saplūst vienotā harmonijā.”
Jāņa Akuratera muzejs
Ojāra Vācieša iela 6a, Rīga
Annas Silabramas personālizstāde “Moments”
mākslas galerijā “Bazar’t”
līdz 31. janvārim
Līdz 31. janvārim mākslas galerijā “Bazar’t” skatāma gleznotājas Annas Silabramas personālizstāde “Moments”. Izstādē eksponētas abstraktas gleznas, kurās atspoguļojas mākslinieces dziļā aizrautība ar Austrumu filozofiju, īpaši Budisma idejām. Šajā darbu sērijā īpaši izcelta nepastāvība, pasaules iluzorā daba un tukšuma koncepts. Māksliniece smalki un nemanāmi aicina uz dialogu par sev nozīmīgām tēmām, vienlaikus ļaujot skatītājam pašam atklāt savu interpretāciju un nozīmi.
Annas Silabramas vizuālo valodu raksturo gaisīgums, daudzslāņainība, tekstūru un zelta akcentu izmantojums, kā arī smalki izstrādāta krāsu gamma ar rūpīgi izvēlētiem akcentiem. Gleznās vienojošais elements ir mīlestība pret zilo krāsu, kas redzama katrā darbā. Māksliniece īpašu uzmanību pievērš gleznu emocionālajam dziļumam un piepildījumam, radot darbus, kas rezonē ar skatītāja jūtām.
“Abstrakcija mani aizrauj, jo tā neuzspiež savu vērtējumu vai skatījumu, bet piedāvā brīvu telpu interpretācijai. Tā prasa no skatītāja jūtīgumu, atvērtību, intuitīvu uztveri un līdzpārdzīvojumu. Abstrakta māksla nav domāta saprašanai, bet lai aizkustinātu, sakustinātu un iedvesmotu. Pasaule mums apkārt nemitīgi mainās, un arī cilvēks ir nepārtraukta mainība – atvērts, laicīgs, unikāls un pārdzīvojumam pakļauts. Gleznošana ir mana valoda, veids, kā komunicēt ar pasauli dziļākā līmenī, tur, kur vārdi nav nepieciešami. Savos darbos es cenšos notvert netveramo – vārdos neizsakāmus īslaicīgas dzīves mirkļus,” saka māksliniece.
Mākslas galerija “Bazar’t”
t/c “Mols” 2.stāvs, Krasta iela 46, Rīga
Andreja Olondara personālizstāde “MIRĀŽA. Dvēseles spogulis”
mākslas galerijā “Bazar’t”
līdz 31. janvārim
Līdz 31. janvārim mākslas galerijā “Bazar’t” skatāma Andreja Olondara personālizstāde “MIRĀŽA. Dvēseles spogulis”.
Mākslinieka Andreja Olondara gleznas, kuru pamatā ir abstrakcija, uzrunā skatītāju ne tikai ar krāsu un formu dinamikām, bet arī ar dziļām filozofiskām un cilvēciskām tēmām. Mākslinieks bieži pauž savos darbos jautājumus par cilvēka esamību, attiecībām ar pasauli un citiem cilvēkiem, vienlaikus rosinot pārdomas par mūsu vietu šajā pasaulē.
Šī izstāde piedāvā iespēju iepazīties ar gleznotāja jaunākajiem darbiem, kas tiek interpretēti kā dvēseles spoguļi, kas atspoguļo mūsu iekšējos pasaules stāvokļus, cerības un ilūzijas. lzstāde izpēta abstraktās mākslas spēju atklāt ne tikai ārējos, bet arī iekšējos pasaules slāņus. Katrs darbs ir ceļojums pa mākslinieka emocionālo un garīgo pasauli, kur krāsas, formas un Iīnijas veido visdziļākās un intīmākās sajūtas. lzstāde piedāvā ne tikai vizuālu baudījumu, bet arī prasa apmeklētājiem dziļāku emocionālu iesaisti, mudinot viņus pašus veidot interpretācijas un saikni ar mākslu.
“Māksla ir tas, kas ļauj mums saskatīt pasauli no cita leņķa. Abstraktā glezniecība man ir instruments, ar kuru varu atklāt ne tikai apkārtējo pasauli, bet arī savu iekšējo būtību.
“Mirāža. Dvēseles spogulis" ir mēģinājums izpaust to, ko mēs nevaram sajust ar acīm vai vārdos – visas tās sajūtas, kas dzīvo mūsos un kas reizēm tiek apslēptas no citiem, bet ir tik spēcīgas un dzīvotspējīgas, ka tās spēj ietekmēt mūsu ikdienas dzīvi,” stāsta mākslinieks.
Izstādē izliktas vairāk nekā 400 gleznām. Šīs gleznas veido Iīdzsvaru starp tām jūtām, kas reizēm var šķist neaptveramas un nesasniedzamas, bet ko abstraktās mākslas valodā spēj materializēt un vizualizēt.
“Cilvēks ir kā spogulis – katrā no mums ir atbalss no ārējās pasaules, bet tajā pašā laikā mēs to filtrējam, iztēlojamies un transformējam. Mirāža, kas veidojas starp šiem diviem elementiem – patiesībā un iztēle – ir tas, ko es cenšos attēlot katrā gleznā,” norāda mākslinieks.
Mākslas galerija “Bazar’t”
t/c “Mols” 2.stāvs, Krasta iela 46, Rīga
Alekseja Naumova un Ilzes Raudiņas gleznu kopizstāde “Ultraskaņa”
Cēsu Izstāžu namā
līdz 9. martam
Līdz 9. martam Cēsu Izstāžu namā skatāma Alekseja Naumova un Ilzes Raudiņas gleznu kopizstāde “Ultraskaņa”, kuras iecere ir parādīt ainavas dokumentējošās un gleznieciskās atveidošanas un pamanīšanas dažādību. Naumovs ainavu izceļ virmojošu, dinamiski ekspresīvu, dzīvi apliecinošu, jūtīgu caur triepiena, gaismēnu un tonalitātes saspēles virtuozitāti, savukārt, Raudiņa ainavu redz kā savā ziņā iekapsulētu, konkrētam emocionālam stāstam nofiksētu metaforisku zīmju vai alegoriju simbolismu – ainava kā jūtīgi reflektējošs fons psiholoģiskai tēlu pasaulei.
Gleznotāja Ilze Raudiņa stāsta: “Ar ultraskaņas palīdzību var mērīt jūras dziļumu, pētīt cilvēka iekšējos orgānus, iznīcināt baktērijas, tāpat arī ar patiesu interesi var atklāt ainavas daudzveidīgo, skaisto dziļumu, pasniedzot to mākslinieciskā veidolā, kā sociālu, pozitīvu pienesumu “slikto baktēriju” ietekmes seku mazināšanai.”
Cēsu Izstāžu nams
Pils laukums 3, Cēsis
Reiņa Dzudzilo personālizstāde “Op. 89. Neregulāro formu Jaunā ģeometrija”
galerijā ALMA
līdz 11. martam
Līdz 11. martam galerijā ALMA skatāma Reina Dzudzilo personālizstāde “Op. 89. Neregulāro formu Jaunā ģeometrija”.
Opuss ar kārtas numuru 89 pieder gandrīz 200 gadu senajam “Ziemas ceļam” jeb romantisma laikmeta Franča Šūberta dziesmu ciklam “Winterreise”, kurš komponēts vīrieša balsij un klavierēm.
Balss ekspozīcijā ir pazaudēta vai izkliegta, un visa cikla 24 dziesmu vārdi, kurus sarakstījis dzejnieks Vilhelms Millers, ir palikuši stāvvietu pieturās kopā ar klavieru pavadījumu. Savukārt ceļa spieķis, kurš caurdūra ledu, izstādes telpā kļuvis par monumentu. Memento.
Šī ekspozīcija ir triloģijas noslēgums Reiņa Dzudzilo pēdējām personālizstādēm.
ALMĀ tā sākās, un ALMĀ tā noslēdzas. Pirmā “NEKAD NEBEIDZAS” (2023), otrā “ONE WILL HEART ONE” (TUR_telpa, 2024), trešā OP. 89. NEREGULĀRO FORMU JAUNĀ ĢEOMETRIJA (2024/2025).
Gleznotājs Saša Okuņs, atsaucoties dzejniecei Marinai Cvetajevai, pašā pēdējā jūlija “Rīgas Laikā”, nedaudz pārfrāzējot, saka ““Man sanāca” ir reliģisks skatījums uz lietām.” Lai tā arī būtu.
Tā sānāca.
Katra no izstādēm bija, ir un būs skatāma ne vienlaicīgi, kaut gan, ja pagātni, tagadni un nākotni savienojam vienā laikā, tad tās ir paralēlas.
Galerija ALMA
Tērbatas iela 64, Rīga
Aicina pieteikt darbus Latvijas Keramikas biennālei “No zvaigžņu putekļiem līdz sulīgiem asniem”
Darbu pieteikšana līdz 30. aprīlim
Rotko muzejs. Foto: Didzis Grodzs
Līdz 2025. gada 30. aprīlim Latvijas un ārvalstu mākslinieki vai to apvienības var pieteikt darbus 5. Latvijas Keramikas biennāles centrālajam notikumam – vērienīgajai konkursa izstādei “Martinsona balva”, kas tiks svinīgi atklāta Rotko muzejā Daugavpilī 2025. gada 5. septembrī, izziņojot arī konkursa laureātus – zelta, sudraba un bronzas godalgu ieguvējus nacionālajā un starptautiskajā kategorijā.
2025. gadā ar starptautisku laikmetīgās keramikas konkursa izstādi “Martinsona balva” un plašu pavadošo programmu Rotko muzejā Daugavpilī un citās Latvijas kultūrvietās spoži uzmirdzēs jau piektā Latvijas Keramikas biennāle, pulcējot atzītus medijā strādājošus māksliniekus un iepazīstinot ar aktuālajiem sasniegumiem laikmetīgajā keramikā tās daudzveidīgajās un nereti pārsteidzošajās izpausmēs.
2025. gada Latvijas Keramikas biennāles vadmotīvs – “No zvaigžņu putekļiem līdz sulīgiem asniem” – aicina reflektēt par matērijas formām, to noturību un vērtību laika ritumā. Pateicoties fizikas, bioloģijas un citu dzīvības zinātņu gadsimtiem vāktajām atziņām par visuma pirmsākumiem, šodien mēs zinām, ka miljardiem gadu nav eksistējis nekas, izņemot visu, kas tomēr ir bijis. Matērijas pamatelementi kosmiskos ātrumos ir triekušies cits citā, veidojot gāzu un putekļu miglājus. Šie matērijas sakopojumi savukārt ir lipuši kopā, veidojot visu, ko šobrīd pazīstam, – neskaitāmas zvaigznes, mūsu pašu Sauli un planētas. Uz dažām no šīm planētām (uz vienas pavisam noteikti) ir izveidojušās arī dzīvības formas, kādas mēs tās pazīstam, augušas leknas palmas un ūdeņus kūluši sulīgi nīlzirgi.
Latvijas Keramikas biennāles izstādes allaž mēģina uztaustīt tos atskaites punktus, kas materiālu pārvērš vērtībā. Šoreiz tās vaicā: vai tikai visu kontrolējošā cilvēka roka ir spējīga veikt radīšanas aktus, vai tomēr pastāv arī kādi pilnīgi neatkarīgi procesi, kas sākotnēji amorfo māla masu pārvērš izteiksmē, kura spēj saturēt informāciju? Tādēļ arī darbi, kas tiks atlasīti biennāles izstādēm, atspoguļos visu matērijas ietekmēšanas spektru – no pilnīgas materiāla izziņas un kontroles līdz darbiem, kuros mākslinieks ļauj matērijai pašai izpausties, cilvēkam esot vien novērotāja lomā.
Keramikas mākslā – iespējams, vairāk nekā jebkurā citā materiālmākslā – ir dzīva apjausma, ka mēs visi esam vien zvaigžņu putekļi. Tomēr šajos putekļos ir izveidojušies tādi savienojumi, kas ļauj izaugt sulīgiem asniem un turpina nodot informāciju par civilizācijas gaitām senākajā un noturīgākajā veidā – keramikas darbu liecībās.
2016. gadā iedibinātā Latvijas Keramikas biennāle ir viens no vadošajiem laikmetīgās keramikas medija notikumiem Eiropas ziemeļaustrumu reģionā ar iespaidīgu vērienu un kvalitāti. To rīko Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs sadarbībā ar Rotko muzeju Daugavpilī. Biennāles formāts ir reizē dokumentējošs un inovatīvs, nodrošinot eksponēšanās platformu iepriekšējo gadu sasniegumiem keramikas medijā grupu un personālizstāžu formā un ievirzot māksliniekus jaunu radošo meklējumu gultnē.
Rotko muzejs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Mindauga Navaka tēlniecības darbu āra ekspozīcija
pie Muzeju krātuves
Jauna pastāvīgā āra tēlniecības ekspozīcija pie Muzeju krātuves – lietuviešu tēlnieka Mindauga Navaka skulptūras. Rīga, 2024. Foto: Jānis Vēveris
2024. gada nogalē pie Muzeju krātuves tika atklāta jauna pastāvīga ārtelpas ekspozīcija, kas iepazīstina ar ievērojamā lietuviešu tēlnieka Mindauga Navaka daiļradi.
Mindaugs Navaks (Mindaugas Navakas, 1952) ir viens no spožākajiem mūsdienu Lietuvas māksliniekiem – tēlnieks, zīmētājs, grafiķis, scenogrāfs, fotogrāfs un keramiķis, Viļņas Mākslas akadēmijas profesors. Navaks pārstāv mākslinieku paaudzi, kura 20. gadsimta 70. gados sāka apvērsumu Lietuvas tēlniecībā, gan izceļot un nostiprinot formas un materiāla estētisko vērtību, interpretējot kultūrvides fragmentu salikumus, gan eksperimentējot un dažādojot virsmas apstrādes tehnoloģijas. Kā vairums tēlnieku, viņš spēj sevi izteikt daudzveidīgos tēlniecības materiālos un žanros. Autora rokrakstu raksturo perfekta kompozīcijas izjūta, ironija un drosme veidot neierastu mediju savienojumu. Mākslinieka darbi atrodas Lietuvas, Igaunijas, Latvijas, ASV un Somijas muzeju kolekcijās, kā arī publiskā telpā Lietuvā, Latvijā, Korejā, Norvēģijā, Somijā un Vācijā.
Profesionāļiem un mākslas interesentiem Lietuvas mākslinieka Mindauga Navaka vārds Latvijā iepazīts jau 1980. gadu sākumā, kad tradicionālajās Baltijas valstu tēlniecības kvadrinnālēs, kas Rīgā notiek kopš 1972. gada, pārliecinoši iezīmējās Lietuvas tēlnieku vērienīgās kolekcijas. Vairākkārt laureātu vidū bija arī Mindaugs Navaks, kurš minēts kā pirmais lietuviešu tēlnieks, kas konsekventi pieņēma un pievērsās konceptuālajai mākslai.
Mindauga Navaka radošais veikums ir topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) krājuma lepnums: granīta skulptūra “Vairogs” (1982–1983) un septiņas betona kompozīcijas “Apjoms un izklājums” (1978–1982) LLMM kolekcijā nonāca, pateicoties Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) Finanšu instrumenta piešķīrumam ar mērķi papildināt krājumu ar izciliem padomju perioda mākslinieku-nonkonformistu darbiem. Mindauga Navaka tēlniecība 13 gadus tika eksponēta Ķīpsalā “Ostas skatu” teritorijā (2011–2024), tagad tā radusi pastāvīgo mājvietu pie Muzeju krātuves.
Mindauga Navaka darbi ir otrā āra ekspozīcija pie Muzeju krātuves ēkas Pārdaugavā. Vērts atgādināt, ka pirmo pastāvīgo ārtelpas akmens tēlniecības ekspozīciju “Mītpoētiskie tēli” Latvijas Nacionālais mākslas muzejs uzstādījis 2021. gadā, piedāvājot apskatei septiņas granīta skulptūras, kuras 20. gadsimta 2. pusē veidojuši latviešu tēlnieki Laimonis Blumbergs, Ojārs Feldbergs, Lilija Līce, Ojārs Siliņš, Juris Zihmanis un Zenta Zvāra.
Muzeju krātuve / pastāvīgā āra ekspozīcija
Pulka iela 8, Rīga
Jauns nodarbību cikls vidusskolas vecuma jauniešiem – “Vārdiem ir nozīme”
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
Izglītības programma “Vārdiem ir nozīme” Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA. 2024. Publicitātes foto
Ar Valsts kultūrkapitāla fonda un “Latvijas skolas soma” atbalstu tapusi interaktīva izglītojoša programma “Vārdiem ir nozīme”, kas laikmetīgā veidā aicina vidusskolas vecuma jauniešus izzināt un ar empātiju sarunāties par mūsdienu sabiedrībā aktuāliem tematiem, sasaistot tos ar Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA pastāvīgo ekspozīciju.
Nodarbību cikls “Vārdiem ir nozīme” piedāvā gan teorētisku, gan praktisku darbošanos, kas ļauj no cita skatpunkta atklāt Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (MMRB) aplūkojamos mākslas darbus un kopsakarības, kuras tie veido ar vēstures notikumiem. Nodarbībās tiek attīstīta kultūras izpratne, pašizpausmes un komunikācijas kompetence, kritiskā domāšana, kā arī veicināta savstarpējā sadarbība, atbildība un tolerance.
Norises pirmajā daļā skolēni iepazīstas ar īpaši sagatavotu videomateriālu, kurā tiek izklāstīti konkrētās tēmas galvenie jautājumi un jēdzieni. Satura tapšanā piedalījušies dažādu jomu eksperti: UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja, Latvijas Muzeju biedrības ilgtspējīgas attīstības projektu vadītāja Inga Surgunte, mākslinieks Oto Holgers Ozoliņš, Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA izstāžu kuratore un pētniece Kristīne Milere, sertificēta mākslas terapeite Linda Zunde, sertificēta deju un kustību terapeite Madara Juška-Grundberga, latviešu dzejniece un literatūrzinātniece Anna Auziņa, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, ukraiņu māksliniece un rakstniece Darja Kalašņikova, kinorežisors, publicists, kultūras projektu vadītājs un producents Žulijens Nuhums Kalibali, komunikācijas zinātnes doktors, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks, Eiropas Politikas analīzes centra eksperts Mārtiņš Kaprāns.
Otrā daļa iekļauj darbošanos MMRB pastāvīgajā ekspozīcijā muzejpedagoga vadībā, kurš vizualizē un palīdz izprast izvēlēto tematu. Jauniešu uzmanībai tiek piedāvātas sešas nodarbību tēmas: klimata pārmaiņas, līdztiesība, karš un miers, dekolonizācija, garīgā veselība, ksenofobija.
Programmas “Vārdiem ir nozīme” videoprezentācija.
Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pie izglītības programmas “Vārdiem ir nozīme” autores un koordinatores Ievas Velbergas: (+371) 67 226 467, Ieva.Velberga@lnmm.lv.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
