Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstāde “Miera stāvokļa sapņi”
Latvijas Arhitektūras muzejā
19. februāris–26. aprīlis
No 19. februāra līdz 26. aprīlim Latvijas Arhitektūras muzejā būs skatāma izstāde “Miera stāvokļa sapņi”.
Visā pasaulē pieaug pieprasījums pēc rūpnieciski ražotām mājām. Pēc izgatavošanas šīs mājas tiek ieceltas kravas automašīnās un sūtītas ceļā. Jaunā tendence atteikties no tradicionālām būvniecības metodēm rada jaunas biznesa iespējas un jaunas apdzīvotas vietas. Rūpnieciski ražotie elementi nodrošina to, ka visas mājas ir vienādas: katrs dēlis, katra nagla un katra ģipškartona plāksne ir identiska. Būvniecības process ir ātrs un efektīvs – celtniecības laikā nav ne minējumu, ne improvizācijas, ne plānu maiņu. Māju ar rūpnieciskiem paņēmieniem iespējams uzbūvēt nedēļas laikā. Mūsdienās būvētas mobilās mājas parasti var izmantot 30–55 gadus.
Taču mobilajām ēkām ir savi trūkumi, kā piemēram, straujš vērtības zudums. Kad mobilā māja pamet rūpnīcu, tās vērtība krītas tikpat strauji kā jaunai automašīnai. Mobilās mājas bieži tiek iznīcinātas dabas stihijās, piemēram, viesuļvētrās, plūdos un ugunsgrēkos.
Kā būtu, ja visām mājām būtu riteņi, un tās gribētu pārvietoties? Ja vienas mājas spēja kustēties piemistu visām, līdz visa pilsēta atteiktos no stabilitātes un dotos ceļā, mājai pēc mājas ripojot prom? Kas zina, kur tās pārceltos, pārvietojoties no vienas vietas uz otru, radot pilsētu atkal no jauna, vai aizceļojot tuksnesī, kura plašumos var vērot gan saullēktus, gan saulrietus. Iespējams, ka tas ir sākums jaunam, mobilam dzīvesveidam ar ēkām, kuru logos nekad nav redzams viens un tas pats skats.
Izstādes pamatā ir Helvija Savicka, Jūlijas Obleitneres un Marvina Kanasa radītas video instalācijas, kurās pētīta pārvietojamo māju ideja un loma ekstrēmā vidē Čivavas tuksnesī Teksasā un veids, kā Lielbritānijā ražotas mājas iedzīvojas Latvijas ziemā. Projekta tekstus rakstījusi antropoloģe Marina Petersena.
Izstāde rezonē ar Latvijas Arhitektūras muzeja telpu – Rīgas senāko dzīvojamo ēku, kas celta 15. gadsimtā. Eiropas viduslaiku pilsētu “vietsēži” ēkas cēla nākamajām paaudzēm. Vai tendence būvēt mājokļus īslaicīgai vajadzībai meklējama patērētāju sabiedrībā, vai arī tam ir sakars ar nomadu dzīvesveidu, atšķirīgu pasaules redzējumu?
Latvijas Arhitektūras muzejs
Mazā Pils iela 19, Rīga
Rasas Jansones izstāde
“Tava pēda uz manas plaukstas; vienmēr, Rafael”
Galerijā ALMA
23. februāris–19. aprīlis
Rasa Jansone. Kolāžas no cikla “Tava pēda uz manas plaukstas; vienmēr, Rafael”. 2023.-2024. Foto: Gvido Kajons
No 23. februāra līdz 19. aprīlim galerija “ALMA” būs skatāma Rasas Jansones izstāde “Tava pēda uz manas plaukstas; vienmēr, Rafael”.
“Es ceru, ka manās kolāžās ir kāds pārgalvīguma elements – es uzasinu savas šķēres un metos virsū pašam Rafaelam.
Es – Austrumeiropas māksliniece, nolieku sevi blakus viņam.Tas taču ir kaut kādā ziņā smieklīgi līdz izmisumam!” saka māksliniece.
Izstāde tiek veidota divās daļās. Pirmajā tiks eksponēti kolāžas un eļļas glezniecībā uz saplākšņa veidoti trīs lielizmēra darbi (daļēji eksponēti NADA Miami 2023). Otrajā cēlienā tiks eksponēts kolāžas cikla turpinājums papīra formātā. Kolāžās tiek interpretēti Rafaela Mazās Kauperu Madonnas, Albas Madonnas un Madonnas ar ciglīti hrestomātiskie gleznojumi, kā arī citu Renesanses mākslinieku svētās mātišķības attēlojumi.
Rasa Jansone ir zināma kā māksliniece un publiciste, kas jau ilgstoši mākslā nodarbojas ar mātbūšanas jautājumu neredzamo un sāpīgo pusi – to pusi, kuras apzināšana un iecelšana publiskās uzmanības lokā Latvijā norisinās salīdzinoši nesen.
Kā norādījusi trešā viļņa amerikāņu feminisma teorētiķe Naomi Vulfa, uzstādījums, ka mātes pienākums ir būt stiprai, paredz ne jau veselīgu saziņu pašai ar sevi, bet gan kaut ko tumšu, vārdzinošu un mazohistisku – nejūtību pret kaitējumu, kas vērsts uz pašu. Tādā ziņā klasiskā renesanses Madonna ir bijis viens no pirmajiem manuāļiem, viens no pirmajiem glancētajiem padomu žurnāliem, kādai jābūt ideālai mātei. Klasiski mazā Jēzus pēdiņa, kas balstās uz Jaunavas Marijas plaukstas vai kailās pēdas, tiek skaidrota kā bērna tiekšanās pēc mātes atbalsta. Tomēr mūsdienās ir iespējams skaidrojums, ka tik delikātā un izsmalcinātā veidā ir iespējams attēlot ne tikai patiesu mīlestību, bet arī hierarhiju. Jēzus stāsts, jau mazam esot, ir nesalīdzināmi nozīmīgāks nekā viņa mātes stāsts. Mātes loma vēl arvien tiek skatīta kā pašuzupurēšanās un labprātīga, visaugstāko piepildījumu sniedzoša sevis noliegšanas loma. “Tava pēda uz manas plaukstas” tādējādi nolasās kā komentārs mātes vietai arī mūsdienu sabiedrībā. Kļūstot par mātēm, jaunas sievietes nonāk nabadzības un emocionālas ievainojamības riska zonā gandrīz vai neizbēgami, tomēr pēc noklusējuma no viņām tiek pieprasīta Jaunavas Marijas izturība un nesūdzēšanās par Krusta pakājē.
ALMA
Tērbatas iela 64, Rīga
Andas Poikānes un Ievas Kaulas izstāde “Nepālas ziedi”
Mākslas galerijā “Durvis”
24. februāris–8. aprīlis
No 24. februāra līdz 8. aprīlim Tukuma muzejā būs skatāma Andas Poikānes un Ievas Kaulas darbu izstāde “Nepālas ziedi”, kuras ierosmes avots ir abu mākslinieču ceļojuma piezīmes par Nepālu.
Zīmējumi, veidojumi un fotogrāfijas ir radītas sirsnīgā pateicībā ceļā sastaptajiem ļaudīm un māksliniekiem starptautiskajā plenērā “Mundum”. Nepālas iespaidus piesātina dzīvesziņa, laipnība un krāsu prieks.
Tēlnieci Andu Poikāni un mediju mākslinieci un keramiķi Ievu Kaulu vieno radoši meklējumi dažādas mākslas formās, bet nozīmīga kļuvusi pieredze keramikā.
Mākslas galerija “Durvis”
Brīvības laukums 21, Tukums
Lindas Grantas izstāde “Domu mutuļi”
Jelgavas Vecpilsētas mājā
līdz 17.martam
Līdz 17. martam Jelgavas Vecpilsētas mājā skatāma Lindas Grantas darbu izstāde “Domu mutuļi”.
Rīdziniece Linda Granta savas dzīves laikā periodiski pievēršas mākslai kā pašizpausmes instrumentam un hobijam. Šobrīd Linda papildina aizraušanos ar jaunām zināšanām un tehnikām, studējot Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā.
Pēc neskaitāmiem eksperimentiem ar pieejamajiem medijiem, pēdējos gados māksliniece personīgajos projektos fokusējas uz eļļas gleznojumu, bet studiju ietvaros uz dažādām grafikas tehnikām. Katrai vīzijai ir nepieciešama sava, atšķirīga pieeja.
Jelgavas Vecpilsētas mājā eksponētajā izstādē “Domu mutuļi” aplūkojami glezniecības un grafikas darbi, kurus vieno sapņains skatījums uz pārejošām apsēstībām. Māksliniece savos darbos attēlo iztēlē atrasto skaistumu, filtrējot to cauri personīgajai perspektīvai un mēģinot iekļauties ierobežotā krāsu gammā.
Jelgavas Vecpilsētas māja
Vecpilsētas iela 14, Jelgava
Jura Ģērmaņa gleznu izstāde “Gadalaiki”
Čiekurkalnā filiālbibliotēkā
līdz 31.marta
Līdz 31.martam Rīgas Centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkā skatāma mākslinieka Jura Ģērmaņa gleznu izstāde “Gadalaiki”.
Juris Ģērmanis ir viens no savas paaudzes pazīstamākajiem māksliniekiem, kurš vienmēr ir bijis rosīgs. Māksliniekam ir raksturīgs perfekts zīmējums un tikai viņam raksturīgais krāsu risinājums. Viņš strādā dažādos žanros – glezno klusās dabas, ainavas, figurālas kompozīcijas.
Šajā izstādē Juris Ģērmanis vēlas atskatīties uz paveikto. Tajā būs izstādītas pēdējos gados gleznotās Latvijas ainavas. Latvijas daba mākslinieku iedvesmo un dod enerģiju visam gadam. Iespaidi ne tikai saglabājas atmiņā, bet arī tiek uzgleznoti.
Čiekurkalna filiālbibliotēka
Čiekurkalna 1.līnija 64, Rīga
Grupas izstāde “Foresight 2024”
Mākslas galerijā “Art Platz”
līdz 30. aprīlim
Līdz 30. aprīlim mākslas galerijā “Art Platz”, turpinot pagājušā gada pavasarī uzsākto projektu “Foresight”, kas paredzēts jaunajiem māksliniekiem, organizējot grupas izstāžu sēriju, skatāma izstāde “Foresight 2024”. Ekspozīciju veido sešu mākslinieču – Lauras Dainas Upenieces, Lauras Juhņevičas, Irīnas Špakovas, Marias Prankas, Dagnijas Čerevičņikas, Meldras Bulas – dažādos žanros un medijos radītie darbi. Vienojošā tēma, kas caurstrāvo mākslinieču daiļradi ir cilvēks, piedāvājot skatītājam iegrimt dažādās mākslas dimensijās. Centrā ir cilvēka emocionālā pasaule un pašrefleksija, atklājot indivīda attiecības pašam ar sevi un mijiedarbību ar pasauli, kas aplūkota gan transcendentālā, gan ikdienišķā aspektā. Tostarp arī mūsdienu sabiedrības sociālo kontekstu, īpaši sociālo mediju ietekmi un individuālo pieredzi digitālajā laikmetā, aplūkojot šo tematiku caur mākslinieciskām interpretācijām. Autores pievēršas arī laika plūduma dinamikai, kas atbalsojoties mītiskajā pagātnē veido nākotni šeit un tagad. Savos darbos mākslinieces vēlas arī izcelt mākslas transformējošo lomu, kas liek paskatīties uz šo pasauli savādāk, uzdot jautājumus, meklēt atbildes un raisīt diskusiju.
Mākslas galerija “Art Platz”
Alberta iela 4, Rīga
Kaspara Zariņa izstāde “Laika sajūta”
Ātrijā starp Latvijas Nacionālās operas vēsturisko ēku un jauno piebūvi
līdz 21. jūnijam
Foto: Jānis Ķeris
Līdz 21.jūnijam ātrijā starp Latvijas Nacionālās operas vēsturisko ēku un jauno piebūvi skatāma gleznotāja Kaspara Zariņa izstāde “Laika sajūta”, kas eksponēta sadarbībā ar galeriju “Daugava”. Izstādītie astoņi darbi ir tapuši pēdējo trīs gadu laikā.
“Visās gleznās ir izmantota figūra, kas mani interesējusi vienmēr, jau no pirmajiem daiļrades gadiem (ap 1989. gadu).
Cilvēka tēlā es meklēju filozofisko aspektu, konkrēta mirkļa sajūtu, kas bieži ir nolasāma arī darba nosaukumā. Es negleznoju konkrētu cilvēku. Šie tēli rodas manā iztēlē, bet skatītājam kāds no tiem var šķist pazīstams vai kaut kur redzēts.
Ļoti svarīga man ir krāsa. Tā ir galvenā spēlētāja, ar kuras palīdzību radu noskaņu, nospriegoju darba nervu. Gleznai ir jārunā ar skatītāju tiešā veidā, bez vidutāja. Manā izpratnē katrs mans darbs ir atsevišķs stāsts,” norāda Kaspars Zariņš.
Latvijas Nacionālā opera un balets
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
