Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Starptautiskais skaņai, mākslai un eksperimentiem veltītais festivāls
“Skaņas dienas 2024”
Liepājā
23.–27. aprīlis
Foto: Ieva Vīksne
No 23. līdz 27. aprīlim Liepājā norisināsies starptautiskais skaņai, mākslai un eksperimentiem veltītais festivāls “Skaņas dienas”. “Skaņas dienas” Liepājā notiks jau 11. gadu, kopā pulcējot atpazīstamus un jaunus māksliniekus, studentus un skaņas entuziastus, veidojot sastapšanās punktu dažādām mākslu praksēm. Festivālā notiks radošās darbnīcas, lekcijas, kā arī īpaši aicinām apmeklēt festivāla performanču programmas un publiskās prezentācijas.
25. aprīļa vakarā 19.00 “Skaņas dienu” ietvaros aicinām apmeklēt koncertu ”Laika spēle. Kanādas un Latvijas elektroakustiskā mūzika” koncertzāles “Lielais dzintars” kamerzālē. Koncertā tiks atskaņoti skaņdarbi, kas tiks telpiskoti ap klausītājiem izvietotā 8 skaļruņu akustiskā sistēmā. Koncerta pirmajā daļā tiks atskaņoti konkursa “JTTP – Jeu de Temps / Times Play” uzvarētāju un tematisko balvu ieguvēju skaņdarbi. Savukārt koncerta otrajā daļā tiks atskaņota Latvijas komponistu skaņdarbu programma, kuru veidos imersīvās skaņas un zinātnes festivāla SWRL.SPACE mākslinieciskais vadītājs Voldemārs Johansons. Otrās daļas programmā Voldemāra Johansona, Platona Buravicka, Annas Fišeres, Agitas Reķes un citu komponistu skaņdarbi.
26. aprīlī kultūrvietā “Kursas putni” notiks seminārs, kurā savu darbību prezentēs dažādi mākslinieki un radošo industriju pārstāvji no Gamechanger Audio, Erica Synths un Dirty Deal Audio un citām organizācijām. Vakara turpinājumā notiks atvērtā performanču programma, kurā uzstāsies jaunie eksperimentālās un elektroniskās mūzikas mākslinieki no Latvijas, Lietuvas un Somijas.
27. aprīļa vakarā ar vērienīgu koncertprogrammu tiks atzīmēts “Skaņas dienu” nedēļas noslēgums. Vakars iesāksies ar radošo darbnīcu rezultātu prezentācijām – notiks performances, demonstrācijas un citas mākslinieciskas pieredzes, kuras nedēļas garumā tapušas starptautiski atzītu mākslinieku vadībā.
Pasākuma turpinājumā notiks daudzveidīga un eksperimentāla audiovizuālu performanču programma. Būs iespēja dzirdēt ambientās, trokšņu mūzikas un citu žanru priekšnesumus, kuros eksperimentēts ar dažādiem analogiem, digitāliem un mākslinieku pašu izstrādātiem sintezatoriem, klasiskiem akustiskiem instrumentiem, lauka ierakstiem un netradicionālām komponēšanas metodēm. Skaņas mākslinieka Marko Timlina (Marko Timlin, DE/FI) priekšnesums “SENSOR_SOUND_MACHINE” / “Sensoru_skaņas_mašīna” sasaista digitālo un fizisko pasauli haotiskā harmonijā – izmantojot ultraskaņas un gaismas sensorus, iegūtie dati tiks interpretēti kompleksos un spilgtos audio signālos. Mākslinieks darbojas kā skaņas tēlnieks – skaņas tiek radītas laikā un telpā ar rokām un gaismu. Zviedru komponiste Līse-Lote Norelius (Lise-Lotte Norelius, SE) uzstāsies ar ritmisku improvizāciju, izmantojot datoru, sintezatoru un putekļu sūcējus. Performances sniegs arī Kristians Faubels (Christian Faubel,DE), Šons Pinčbeks (Shawn Pinchbeck, CA/EE), Žulī Delaila. Latvijas eksperimentālās mūzikas scēnu koncertā pārstāvēs Paula Vītola un Alvis Grigaļūns, Spāre Vītola un Marta Ansone, Vanckars. Vakars noslēgsies ar elektroniskās deju mūzikas programmu, kurā uzstāsies DJ Sairam, Deelis, Unauthorized.
Starptautiskais skaņai, mākslai un eksperimentiem veltītais festivāls “Skaņas dienas 2024”
Lijas Rages, Līvijas Brigitas Pavlovskas un Pētera Jansena izstādes
Jūrmalas muzejā
24. aprīlis–26. maijs
Lija Rage. Uzvelc masku. 2022. Digitālā apdruka, pērlīšu izšuvums. 60 x 80 cm
No 24. aprīļa līdz 26.mijam Jūrmalas muzejā skatāmas trīs jaunas izstādes- tekstilmākslinieces Lijas Rages izstāde “Grafiti”, Līvija Brigita Pavlovska izstādē “Vēlreiz” un Nīderlandes mākslinieka Pētera Jansena izstāde “Gaismas klusumā”.
Lija Rage savos darbos pēta grafiti sociālo un māksliniecisko fenomenu, kas, izaudzis ielās, kļūst par publisku spoguli visam, kas notiek pasaulē.
“Braucot ar vilcienu ceļā no Jūrmalas uz Rīgu var vērot apzīmētas garas sienas, kur laika gaitā zīmējumi mainās, tiek pārkrāsoti, papildināti. Uz sienas var lasīt laikam atbilstošu dzeju, izsaukumus. Šīs sienas ir kā savdabīgs atvērts žurnāls vai galerija, kurā mainīgās zīmējumu un tekstuālās izpausmes atspoguļo laika ritumu, kā arī sabiedrības domas un izjūtas.
Apvienoju šo ielu mākslu ar saviem zīmējumiem, pārveidoju digitāli, pievienoju savu vēstījumu un ilgstoši audu. Apvienoju salīdzinoši “ātro” ielu mākslu ar vislaikietilpīgāko mākslas veidu – klasisko gobelēnu, ieviešot kontrastu starp digitālo un tradicionālo mākslas izpausmi. Gobelēns ir pazīstams ar savu laikietilpīgumu un rūpību, kas kontrastē ar ātrumu un ielu mākslas neformālo raksturu. Izstāde iekļauj gadiem ilgu darbu, sākot no fotografēšanas, griešanas, līmēšanas, beidzot ar aušanu un darbu apšūšanu ar vizuāliem elementiem,” stāsta Lija Rage.
Līvija Brigita Pavlovska. Līvija Pavlovska. Margrietiņas. 2000. Papīrs, akvarelis. 35 x 45 cm
Līvija Brigita Pavlovska savā jubilejas izstādē “Vēlreiz” atskatās uz gandrīz četrdesmit gadus ilgu radošā darba periodu. Gan paralēli aktīvam interjera dizaineres darbam, gan šobrīd jau mierīgākā dzīves periodā māksliniece vienmēr ir gleznojusi. Īpaši tuvas Līvijai Brigitai Pavlovskai ir ziedu klusās dabas un ainavas, viņa pārsvarā strādā akvareļa tehnikā. Ar šo gleznu kolekciju māksliniece skatītāju uzrunā vēlreiz, pirms darbi iegulst darbnīcas plauktos un muzeja krātuvēs uz ilgāku laiku.
Pēters Jansens. Machu Picchu. Ap 1989.g. Audekls, eļļa. 90 x 60 cm
Pētera Jansena izstāde “Gaismas klusumā” atklāj mākslinieka radošā rokraksta un tehniku daudzveidību, iepazīstinot ar Nīderlandē un Latvijā tapušajiem darbiem. Gaisma, klusums un daba ir izstādes vadmotīvi. Darbos manāma viņa interese par simbolismu un jūgendstilu, un Jansens stāsta, ka romantisma ainavās viņu interesē spēcīgā emocionalitāte – dabas attēlojuma subjektīvais faktors. Šo emocionalitāti viņš saskata arī seno ķīniešu un japāņu glezniecībā. “To redzu koku zaru, viļņu un mākoņu pārtapšanā par izteiksmīgām emocionāli uzlādētām formām, tām vienlaikus saglabājot meditatīvu mieru.”
Izstādes atklāšana vienlaikus būs arī Pētera Jansena mākslas grāmatas prezentācija. Izstādes kuratore un grāmatas sastādītāja Laima Daberte.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Izstāde “Rozentāls. Purvītis. Valters”
Muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”
24. marts–30. jūnijs
Janis Rozentāls. Zirgs (Fragments)
No 24. marta līdz 30. jūnijam muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”, atzīmējot tā piecpadsmit gadu jubileju, būs skatāma izstāde “Rozentāls. Purvītis. Valters”, kurā eksponēti izcilo jūgendstila laika mākslinieku – Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša un Johana Valtera darbi no Kukšu muižas privātkolekcijas.
Kopš muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” dibināšanas 2009. gada 23. aprīlī, tā krājums no dažiem priekšmetiem izaudzis par unikālu jūgendstila kolekciju ar vairāk nekā 9000 tūkstošiem eksponātu. Līdz dzimšanas dienas mēnesim muzejā viesojušies 425 627 apmeklētāji no visas pasaules.
Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”
Alberta iela 12, Rīga
Riga Last Thurdays
25. aprīlī
Zandas Tamsones darbs
RLT jeb Rīga Last Thursdays (Rīgas pēdējās ceturtdienas) ir kultūras pasākums, kas notiek katra mēneša pēdējā ceturtdienā, kad laikmetīgās mākslas galerijas Rīgā ir atvērtas līdz plkst. 22.00, sniedzot apmeklētājiem iespēju iepazīt jaunas izstādes.
25. aprīlī šī pasākuma ietvaros būs atvērtas 28 mākslas telpas: 427, Aminori, Art Gallery TIFĀNA, Art RC Gallery, Bazar’t, CUT ART gallery, DOM, Dziesmusvētku telpa, Galerija ASNI, galerija ISTABA, Galerija MuseumLV, Hyper radošais centrs, ISSP, Kim?, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, M/Gallery, Maxim Boxer Gallery, Mākslas un rotu studija “Liepa”, PILOT, Provodņiks: Kabinetto Mosaic Studio, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, RSU Anatomijas muzejs, The Typewriter Museum, Rīgas mākslas telpa, TUR, Zeiss Biroji sadarbībā ar galeriju “Birkenfelds”, galerija “Jēkabs”, Latvijas Arhitektūras muzejs, “Laukums”.
Tai skaitā galerijā 427 būs galerijas kolekcijas izstāde, kas iezīmēs galerijas desmitgadi; ART RC Gallery būs Zandas Tamsones izstādes “Ikdienas atspulgi” atklāšana; mākslas telpā “Aminori” arhitektes un gleznotājas Maijas Elizabetes Meņģeles izstāde “Vīzijas”; galerijā “TIFĀNA” Tatjana Semanes izstāde “Buratīno rozā sapņi”; galerijā DOM četru, gandrīz pirms diviem gadiem Latvijā patvērumu atradašu, ukraiņu mākslinieču – Sofijas Meļņikovas, Jūlijas Jankavs, Marijas Hlinskas un Katjas Ribakovas – kolektīva izstāde “I am (not) OK until I remember”.
Hyper radošajā centrā būs Katrinas Levanes izstādes “Purvs” atklāšana, bet M/Gallery Lindas Šternas un Lindas Vilkas izstādes “Rītdienas pienāca” atklāšana, savukārt galerijā “Laukums” – Kristiana Klavas personālizstādes “piedzērušies eņģeļi un spartieši” atklāšana.
Mākslas un rotu studija “Liepa” – Annas Simtnieces, Violas Karules, Evijas Krīgeres izstādes “Flower you” atklāšana, bet “Provodņikā” Kabinetto Mosaic Studio Irinas Krilo atvērtā tipa darbnīca visiem interesentiem jaunā projekta ietvaros “ZERO WASTE ART Laboratory”, kas veltīts ilgtspējīgas un dabu saudzējošas mākslas principu izplatīšanai mākslinieku un iedzīvotāju vidū.
Vēl jāpiemin, ka galerijā “Istaba” notiks “Māxlas Žurnāla” aprīļa numuru atvēršana. Žurnāla tēma – Radošā Birokrātija.
Sagatavots rakstu krājums “Dekoloniālās ekoloģijas”
Grāmatas atvēršana Latvijas Mākslas akadēmijas K2 korpusā
25. aprīlī / plkst. 18.00
25.aprīlī plkst 18.00 Mākslas akadēmijas K2 korpusā notiks Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LCCA) izdodā rakstu krājuma “Dekoloniālās ekoloģijas” atvēršana. Pasākuma programmā: izdevuma autoru (Linda Boļšakova, Anna Griķe, Inga Erdmane, Lība Bērziņa, Arnita Melzoba. Moderatores: Ieva Astahovska un Elza Medne) diskusija par vides politiskajiem aspektiem, tiešsaistes platformas SharedFutures.eu prezentācija un ukraiņu mūziķes Darjas Leleko muzikālā performance.
Rakstu krājumā “Dekoloniālās ekoloģijas” apkopoti mākslinieciski pētījumi par šodien kritiskiem ekoloģijas un sociālpolitisko pārmaiņu jautājumiem Baltijas reģionā – gan veidojot dialogus starp lokāli un globāli aktuālajiem vides kontekstiem, gan mudinot izprast pagātnes lomu mūsdienu politiskajās un vides krīzēs. Krājums unikāli apvieno radošas prakses un ekokritiskās idejas, tiecoties attīstīt jaunas pieejas cilvēku un dabas kopējai ekosistēmai.
Rakstu krājums ir izvērsums LCCA izstādes “Dekoloniālās ekoloģijas. Saprast postkoloniālo pēc sociālisma” (2022) radošajiem pētījumiem.
Krājuma struktūra veidota divās daļās – “Dekoloniālās” un “Ekoloģijas”. Pirmajā sadaļā “Dekoloniālās” autori pievēršas cilvēka un apkārtējās vides attiecībām, izceļot tādas tēmas kā (post)padomju mantojums, vietas nozīme un pieredze, atmiņa, tehnoloģiju un industriju ietekmētās ainavas, ekoloģisko jautājumu kultūras nozīmes un sociālās prakses, un alternatīvas stratēģijas vides krīzes un klimata pārmaiņu mesto izaicinājumu pārvarēšanai. Savukārt krājuma otrajā sadaļā “Ekoloģijas” meklētas atbildes uz jautājumiem – kā atskatīšanās pagātnē var palīdzēt izprast šodienas politiskās un ekoloģiskās krīzes un ietekmēt centienus tās risināt? Kā alternatīvu ekoloģiju idejas var attīstīt jaunas pieejas vides risinājumiem, atjaunojamu enerģijas resursu attīstībai, bioloģiskajai daudzveidībai, cilvēka un dabas kopīgajai ekosistēmai šodien un nākotnē?
Izdevuma rakstu autori ir Ieva Astahovska, Linda Boļšakova, Maija Demitere, Vika Eksta un Anna Griķe, Inga Erdmane, Kvīnsijs Gario, Marija Kapajeva, Diāna Leloneka, Aurēlija Maknīte, Haralds Matulis, Francisko Martiness, Oļa Mihaiļuka, Līga Spunde, Rasa Šmite un Raitis Šmits. Grāmatas dizainers – Aleksejs Muraško.
Rakstu krājums “Dekoloniālās ekoloģijas” izdots latviešu un angļu valodā un to iespējams iegādāties Latvijas Laikmetīgās mākslas centra birojā, tiešsaistes veikalā www.lcca.lv, kā arī tirdzniecības vietās citviet.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Alberta iela 13, Rīga
Galerijas “MĀKSLA XO” dalība
laikmetīgās mākslas mesē “PAPER POSITIONS BERLIN 2024”
25.–28. aprīlis
Paulis Liepa. N2424R. 2024, augstspiede uz papīra, finiera, 2x (145x72,5cm)
No 25. līdz 28. aprīlim galerija “MĀKSLA XO” piedalīsies laikmetīgās mākslas mesē “PAPER POSITIONS BERLIN 2024”, kur stendā #36 prezentēs Jura Petraškevica, Pauļa Liepas un Michel Castaignet darbus.
Jura Petraškevica darbi uz zīdpapīra “Nenoteikti žesti” atgādina mūzikas komponēšanu bez iepriekš noteiktas struktūras, radot abstraktus un unikālus stāstus. Nelielā formāta darbi, kas rūpīgi izstrādāti uz zīdpapīra piedzīvo intriģējošu un pat pārlaicīgu metamorfozi – smalki kombinējoties papīra materialitātei ar grafītu, krāsu pigmentiem, pasteli, akrilu un vasku, pārtop trauslās, skulpturālās trīsdimensiju virsmās.
Paulis Liepa izmantojot visvienkāršākās grafikas tehnikas – kologrāfiju, kartona griezumu un sietspiedi, savos darbos reflektē par filozofiskiem un aktuāliem notikumiem plašā diapazonā ˗ no pēdējā laika kara sadursmes punktiem, vienkāršiem sadzīves priekšmetiem un tēmām, līdz mākslīgā intelekta radītiem tēliem.
Michel Castaignet ogles zīmējumi no jaunākās darbu sērijas Apdullinošais troksnis” pēta, kā cilvēki trokšņainā un haotiskā vidē kā ballītes un saviesīgi pasākumi spēj atrast dziļu snaudu un būt paradoksāli izolēti no apkārtējās vides. Mākslas darbi rosina pārdomas par vientulību, sociālo saikni un iekšējā miera atrašanu satricinājumu vidū, piedāvājot poētisku skatu uz mūsdienu trauksmaino laikmetu.
PAPER POSITIONS BERLIN 2024 ir laikmetīgās mākslas mese ar unikālu fokusu uz zīmējumu un darbiem uz papīra, kolāžām, mākslas grāmatām, ilustrācijām un skulptūrām, un papīru kā mākslas mēdiju.
PAPER POSITIONS BERLIN 2024
Deutsche Telekom Hauptstadtrepräsentanz
Französische strasse 33 a-c, 10117 Berlīne
Galerijas “Alma” dalība ar Vikas Ekstas darbiem
mākslas mesē Art Brussels
25.–28. aprīlis
Galerija “ALMA” no 25. līdz 28. aprīlim piedalīsies vienā no pasaules profesionāļu augsti vērtētām mākslas mesēm Art Brussels sadaļā Discovery ar Vikas Ekstas darbiem. Iekļūšanai sadaļā Discovery ir īpaši liela konkurence, tur atvelēta vieta vien 33 galerijām no visas pasaules.
Mākslas mesē Art Brussels būs izstādīti trīs Vikas Ekstas projekti –“Satikšanās”, “Zvaigznīte” un “Dievs Daba darbs”.
Kritikas minifestivāls “Tīri prātīgi”
Gētes institūtā
26. aprīlī
26. aprīlī plksn. 16.00 Gētes institūtā norisināsies kritikas minifestivāls “Tīri prātīgi”. Iedvesmojoties no tēzes par apgaismību kā iziešanu no nepilngadības, vakara dalībnieki runās par sev, pārstāvētajām nozarēm un Latvijas sabiedrībai būtiskiem jautājumiem, tātad par to, kas trūkst, lai mēs nudien varētu iziet no nepilngadības, kurā turklāt bieži atrodamies pašu vainas dēļ.
Vācu filosofs un Berlīnes “Pasaules kultūru nama” (Haus der Kulturen der Welt) bijušais kurators Bernds Šērers uzstāsies ar lekciju “No teorētiskā saprāta uz radikālo praksi. Par jaunu dzīves un domāšanas attiecību modeli”. Tajā viņš runās par saprāta saistību ar tehnoloģiju attīstību, kā arī antropocēnu, jaunām koloniālām attiecībām un indivīda rīcībspējas zudumu. Kurators dalīsies arī ar piemēriem no savas prakses, tēmas izvēršot mākslā un kultūras norisēs. Pēc lekcijas sekos saruna, kuru moderēs Eva Johansone un kurā piedalīsies Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Solvita Krese.
Plkst. 19.00 notikumi turpināsies K. K. fon Stricka villā. Programmā: Kanta trīs kritiku – “Tīrā prāta”, “Praktiskā prāta” un “Spriestspējas” – inspirēti kritiskie priekšlasījumi un koncerts. Uzstāsies trīs spilgti Latvijas kritiskie domātāji, kā arī vācu filosofs Bernds Šērers (Bernd Scherer) ar lasījumu “Tīrā prāta tumšā puse”. Vakars vainagosies ar koncertu, kurā klavesīniste Ieva Saliete spēlēs Kanta laikmeta mūziku, uz ko reaģēs un elektroniskā formā pārradīs komponists Platons Buravickis. Vakara noslēgumā Platona Buravicka analogo sintezatoru performance.
Kritikas minifestivāls "Tīri prātīgi"
Latvijas Mākslinieku savienības vizuālās mākslas izstāde
“Mākslas dienas 2024. Skats augšup”
26. aprīlis–26. maijs
No 26. aprīļa līdz 26. maijam Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā būs apskatāma LMS ikgadējā vizuālās mākslas izstāde “Mākslas dienas 2024. Skats augšup”.
LMS rīkotā ikgadējā izstāde “Mākslas dienas” šogad atzīmē 65. gadadienu. Izstādē “Mākslas dienas 2024. Skats augšup” būs eksponēti glezniecības, tēlniecības, grafikas, tekstilmākslas, foto mākslas, instalācijas u.c. mākslas veidu darbi, kurus piedāvās vairāk nekā 60 autori – profesionāli mākslinieki, vizuālās mākslas un dizaina nozaru vidusskolu un augstskolu studenti. Izstāde, kurā Latvijas mākslas vecmeistaru darbiem līdzās būs apskatāms arī jauno mākslinieku sniegums, kā process vizuālajā mākslā veido savu pienesumu, ieskicējot demokrātiskās mākslas pašportretu, taču tā var kalpot arī kā platforma, kur uzmirdzēt kādam spilgtam jaunajam talantam vai nobriedušam māksliniekam radīt intrigu par novitātēm savā daiļradē.
Šī gada “Mākslas dienu” izvēlētā tēma “Skats augšup” aicina doties jaunas mākslinieciskās identitātes meklējumos laikā, kad nabadzība nav grēks, kad asinskārā kara Ukrainā kontekstā cilvēciskie instinkti mudina radīt un bailes pāraug nākotnes uzminēšanā. Izstādes nosaukums aicina māksliniekus meklēt jaunas radošas formas un ar vizuālās valodas līdzekļiem risināt šo tēmu klātbūtni.
Izvērtējot izstādes “Mākslas dienas 2024. Skats augšup” dalībnieku māksliniecisko sniegumu, izstādes atklāšanā 26. aprīlī LMS piešķirs “Mākslas dienu” balvu diviem māksliniekiem – par mūža ieguldījumu un par pārliecinošu radošo sniegumu. “Mākslas dienu” izstādes balva ir iespēja rīkot personālizstādi LMS galerijā.
LMS galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
Izstāde “Iekāres vārdā”
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
27. aprīlis–28. jūlijs
Dace Džeriņa. Atbrīvošanās. Momentuzņēmums no video. 2002. Autores īpašums. Publicitātes foto
No 27. aprīļa līdz 28. jūlijam Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā būs skatāma izstāde “Iekāres vārdā”, kas atklāj seksualitātes un jutekliskuma tēmu daudzveidību Baltijas vizuālās mākslas vēsturē un mūsdienās.
Izstāde izgaismo Latvijas 20. gadsimta mākslas vēstures autorus, kuri drosmīgi pievēršas seksualitātes pētniecībai un iekāres fenomenam. Turklāt mūsdienu mākslinieki projektā piedalās ar jau tapušiem vai speciāli radītiem darbiem, interpretējot sabiedrībā joprojām neērto tematiku glezniecības, grafikas, fotogrāfijas, tēlniecības, instalācijas un video mākslas medijā.
Izstāde kritiski pārvērtē sievietes ķermeņa objektivizēšanu vizuālajā mākslā, fokusu pārvirzot uz sievišķās pieredzes atspoguļojumu un feministisku pieeju. Pirmoreiz Latvijā tik plaši apkopota kvīrā Baltijas māksla, demonstrējot iekļaujošu domāšanu un atvērtību pašidentitātes jautājumiem, kas saistās ar seksualitātes apzināšanos.
“Izstāde svinēs seksualitātes daudzveidību laikā, kad autoritāri režīmi gan mums kaimiņos, gan citur pasaulē vardarbīgi apspiež un vajā cilvēkus, kuri identificējas un iekāro citādi. Turpinot Elitas Ansones kūrētajā izstādē “Tikai neraudi!” aizsākto institucionālo kritiku, “Iekāres vārdā” pirmo reizi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vēsturē prezentēs aptverošu Latvijas LGBT+ mākslas izlasi. Ar izstādi mēs vēlamies rosināt debates par tabuētām, bet eksistenciāli svarīgām tēmām un veicināt dažādības pieņemšanu Latvijas sabiedrībā. Jo tur, kur nav vietas daudzveidībai, nav vietas arī brīvībai,” uzsver viens no izstādes kuratoriem, filozofs Igors Gubenko.
No LNMM krājuma ekspozīcijā izcelti Viļņa Zābera, Rolanda Kaņepa, Viktorijas Pelšes, Rasmas Bruzītes, Artas Dumpes, Katrīnas Neiburgas, Birutas Baumanes, Felicitas Pauļukas, Hildas Vīkas, Daigas Grantiņas, Amandas Ziemeles, Sigismunda Vidberga, Romualda Getaiša, Laimoņa Blumberga, Rūdolfa Aldera, Ēvī Upenieces, Ellas Leimanes, Tālivalža Gaumiga, Igora Vasiļjeva, Gaidas Grundbergas, Borisa Bērziņa, Monikas Baueres, Taņ Le Konga, Arņa Balčus, Josifa Elgurta, Rūsiņa Rozītes, Kārļa Zemdegas, Konstantīna Rončevska, Voldemāra Treja, Burkarda Dzeņa, Guntara Zvaigznes, Gustava Šķiltera, Dainas Riņķes, Kristiana Brektes un citu autoru darbi. Izstādē iekļauti arī mākslas darbi no citām institūcijām un privātkolekcijām, piemēram, Daces Džeriņas, Ingrīdas Pičukānes, Vikas Ekstas, Ingas Melderes, Rasas Jansones, Aleksandra Apsīša, Ādolfa Zārdiņa, Vladimira Glušenkova, Gunāra Vīndedža, Annas-Stīnas Treumundas, Ivara Grāvleja, Visvalža Ziediņa, Andra Grinberga, Annas Dzērves, Baibas Vegeres, Rūtas Kreicas, Brendas Jansones, Kārļa Vītola, Marka Raidperes, Veronikas (Veras) Šleivītes, Diānas Tamanes, Jānusa Sammas, Kristas Zutes, Mares Trallas, Adoma Danseviča, Aijas Poles, Andra Kaļiņina, Sabīnes Verneres, Frančeskas Kirkes, Janinas Sabaļauskaites veikums. Jaundarbus īpaši ekspozīcijai veidojuši mākslinieki Anna Malicka, Skuja Braden, Konstantīns Žukovs, Mētra Saberova, Aksels Bruks, Annemarija Gulbe, Krišjānis Elviks un Anna Ansone, Ksenija Tarasova, Atis Jākobsons, Rasa Jansone.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Otto Zitmaņa darbu izstāde “Izvēles iespēja. Aizveriet durvis”
galerijā “Rāmis”
līdz 3. maijam
Otto Zitmanis. Kad pa durvīm ienāca tas
Līdz 3. maijam galerijā “Rāmis” skatāma mākslinieka Otto Zitmaņa darbu izstāde “Izvēles iespēja. Aizveriet durvis”.
Pēdējo gadu pasaules savdabīgais ritējums izgaismo arvien jaunas problēmas un traģēdijas. Laikā, kad spēja uz komunikāciju pamazām izzūd un mēs arvien vairāk zaudējam savstarpēju cilvēcību, kad vēlme iznīcināt, atņemt ir daudz lielāka par vēlmi dot un saglabāt, ne tikai sociālā, bet arī katra cilvēka individuālā – garīgā kontekstā. Kad nav zudušas arī ikdienišķās likstas, nesaskaņas sabiedrībā un ģimenēs – nav iespējams atturēties no vēlmes aizvērt durvis, lai uz mirkli atsvabinātos no tā visa – kaut vai tikai iedomu līmenī.
Izstādē apskatāmie darbi tapuši pēdējā gada laikā. Tajos spilgti saskatāms Otto Zitmaņa ekspresīvais rokraksts, taču gan tematiskā, gan kompozicionālā ziņā viņa daiļradē ir vērojamas būtiskas pārmaiņas, ko ietekmējuši pasaules notikumi un mākslinieka personīgā pieredze.
Galerija “Rāmis”
Satiksmes iela 3, Rīga
Haralda Saknīša personālizstāde “Dungotājs”
dizaina viesnīcā Grand Poet
Foto: Lauris Vīksne
Dizaina viesnīcā Grand Poet skatāma jaunā mākslinieka Haralda Saknīša trešā personālizstāde “Dungotājs”. Haralds Saknītis ir mākslinieks, kuram nav robežu. Glezniecības tehnikā veidotā izstāde “Dungotājs” ir tikai mazs skats uz viņa plašo radošo pasaules redzējumu. Viņa mākslā atspoguļojas viņa dzīves ritms, kas pārspēj visus noteikumus. Mākslinieks uzsver, ka galvenais viņa darbos ir vizuālā valoda – spēja precīzi atspoguļot to, kas viņu aizķēris kādā fragmentā no dabas vai ikdienas, un kā tas var tikt transformēts jaunā glezniecības formā.
“Man nešķiet, ka mākslai vajadzētu būt pārlieku prāta vadītai, jo īpaši šajā laikā, kad cilvēki vairāk nekā jebkad ir aicināti parādīt/izcelt savu spontanitāti, izpratni par skaisto, par visiem saistošu pieredzi vai vērtībām/īpašībām, kas mūs padara par cilvēkiem,” skaidro Haralds Saknītis.
Mākslinieks salīdzina harmoniju un ritmu vizuālajā mākslā ar mūziku, uzskatot, ka tā spēcīgi ietekmē viņa izjūtas un uztveri. Viņa gleznās krāsu laukumi un triepieni ir kā balsu harmonijas, kuru nozīme atkarīga no konteksta. Ritms viņa redzējumā ir kompozīcija, laukumu proporciju sadale un simetrijas pārkāpšana vai uzturēšana. Haralds uzsver, ka darbu veidošana ir vairāk nekā vienkārši rīku izmantošana – tas ir ceļojums, kurā mākslinieks maina cilvēku sajūtu pasauli. Temats vai koncepts, kas saistīts ar darbu, seko vizuālajai valodai, jo tā saista viņu spēcīgāk nekā jebkura intelektuāla ideja.
Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras vadītāja asistente, vieslektore un māksliniece Madara Kvēpa raksturo Haraldu kā renesanses cilvēku: “Viņa radošā prakse pārklāj dažādus mākslinieciskās izteiksmes laukus, tostarp glezniecību, mūziku un instalāciju. Šī izstāde ir tikai neliela aisberga daļa, kuru mākslinieks izvēlējies padarīt redzamu skatītājiem. Tā ļauj ielūkoties procesā, kur uzvilkta līnija pārtop abstrakcijā, abstrakcija pārtop ainavā un ainava – portretā. Haralds ir mākslinieks ar zinātkāru mīlestību pret pasauli, kas manifestējas kā prasme šķietami ikdienišķos sīkumos ieraudzīt monumentālas glezniecības potenciālu.”
Viesnīcas izstāžu zālē šī ir jau 11 personālizstāde, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA), ļaujot jaunajiem māksliniekiem sevi parādīt plašākai auditorijai. Atbalstot mākslinieku, Grand Poet iegādāsies vienu no izstādes darbiem, kas būs saņēmis augstāko atzinību no viesnīcas apmeklētājiem, un iekļaus to viesnīcas mākslas kolekcijā Grand Poet Art Collection.
Līdz šim Grand Poet Art Collection kolekcijā iekļauti jau desmit jauno mākslinieku – Madaras Kvēpas, Justīnes Seiles, Ellas Mežules, Agates Bernānes, Kristīnes Rublovskas, Lauras Veļas, Sandras Strēles, Roberta Bāliņa, Alises Builevicas un Madaras Freidenfeldes – darbi, kas izvietoti katrā no viesnīcas stāviem, kā arī iekšpagalmā.
Dizaina viesnīca Grand Poet
Raiņa bulvāris 5/6, Rīga
Rotko muzejs papildināts ar vēl diviem Marka Rotko oriģināldarbiem
Atzīmējot Rotko muzeja 11. dzimšanas dienu, piektdien, 26. aprīlī plkst. 16.00 līdzās pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko oriģināldarbu ekspozīcijai tiks atklāti vēl divi oriģināldarbi, kā arī prezentēti jaunākie muzeja izdotie mākslas katalogi.
Aprīlis Rotko muzeja kalendārā allaž bijis svētku mēnesis. Pirms 11 gadiem Daugavpils cietoksnī tika atklāts Rotko muzejs (toreiz – Rotko centrs) – daudzfunkcionāla mākslas un kultūras institūcija, kas kardināli mainīja pilsētas vaibstus, iezīmējot Daugavpili kā stratēģisku vietzīmi Latvijas kultūrkartē.
Šogad, atzīmējot Rotko muzeja 11. gadadienu, līdzās pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko oriģināldarbu ekspozīcijai, kurā skatāma trīs gadu deponējumā nodotu gleznu izlase no mākslinieka bērnu privātkolekcijām, tiks atklāti vēl divi oriģināldarbi – mākslinieka meitas Keitas Rotko Prizelas dāvinājums Rotko muzeja krājumam, pasniegts kultūrvietas 10 gadu jubilejas svinībās pērnā gada pavasarī. Šie mākslas darbi – autora agrīnā daiļrades perioda zīmējumi ogles tehnikā – ir šobrīd vienīgie Marka Rotko oriģināldarbi Latvijas muzeju krājumā.
Papildus oriģināldarbu atklāšanai pasākumā tiks prezentēti arī aktuālās izstāžu sezonas katalogi. To vidū ir izcilās mākslinieces, spilgtas latviešu laikmetīgās glezniecības pārstāves Frančeskas Kirkes katalogs personālizstādei “Bastions”, Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstādes “Lielgabalu klusumā” tvērums ar 47 mākslinieku darbiem un Purvīša balvas 2025 nominanta Romāna Korovina personālizstādes “Nomirsim kopā” katalogs.
Rotko muzejs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Titulbilde: Anna-Stīna Treumunda (Anna-Stina Treumund). Gerda. 2007. Fotogrāfija. Autores ģimenes īpašums, Igaunija. Publicitātes foto / Izstāde “Iekāres vārdā”
