Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Latvijas Mākslas akadēmijas atvērtās skates
2.–13. decembris
No 2. līdz 13. decembrim Latvijas Mākslas akadēmijas durvis būs atvērtas ikvienam interesentam, kas vēlās redzēt mākslu un uzlādēties no akadēmijas studentu radošajiem darbiem.
Skates atvērtas apmeklētājiem bezmaksas, laikā no plkst.14:00 līdz 17:00.
Līdz ar atvērtajām skatēm radošais ziemas notikumu virpulis tikai sākas. Jau 14. decembrī durvis vērs ikgadējā studentu darbu lielizstāde “JAUNmarka,” kas šogad aicinās apmeklētājus sasildīties ar mākslu!
Skašu vizuālās identitātes autore ir Kustība.Attēls.Skaņa. specialitātes studente Betija Jakaite, kura par radīto Atvērto skašu vizuālo ideju saka: “Skates ir laiks, kad akadēmijā virmo sakāpināta enerģija un māksla uzdzirksteļo katra studenta veikumā. Ideja apvieno vairākus elektrības pagarinātājus, kas simbolizē LMA apakšprogrammas un specialitātes – atbilstoši ligzdu skaitam.”
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Mazā mākslas mese
topošajā “Radošajā rūpnīcā Veldze”
6., 7., 8. decembrī
6., 7., 8. decembrī topošajā “Radošajā rūpnīcā Veldze” notiks Mazā mākslas mese. Tās ietvaros četras galerijas – galerija “ASNI”, 427 galerija, ISSP galerija un arterritory.com galerija-klejotāja energART – piedāvās apskatīt un iegādāties mākslas darbus.
Šī iniciatīva radusies ar mērķi akcentēt mākslas nozīmību ikviena cilvēka labbūtībā, uzsvērt mākslas darba kā radošuma attīstītāja statusu, pievērst uzmanību Latvijas mākslas procesiem un vienlaikus veicināt mākslas kolekcionēšanu un mākslas oriģinālu klātbūtni ikviena cilvēka dzīves telpā. Kliedējot arī mītu par mākslas ekskluzivitāti un tās finansiālo nepieejamību.
Mesē piedalās mākslinieki: Krista Dzudzilo, Sarmīte Māliņa, Helēna Heinrihsone, Luīze Rukšāne, Atis Jākobsons, Zane Priede, MAREUNROLS, Rūta Kalmuka, Ieva Putniņa, Dāvis Ozols, Agate Tūna, Arnolds Andersons, Paula Zariņa-Zēmane, Kaspars Groševs un Ieva Kraule-Kūna.
Mazā mākslas mese notiks bijušās rūpnīcas “Veldze” katlu mājas zālē, kas ir viena no nepieradinātajām teritorijām topošās “Radošās rūpnīcas Veldze” ēku kompleksā, Matīsa ielā 8. No septembra pakāpeniski verot durvis uz daļēji industriālo teritoriju, “Radošā rūpnīca Veldze” veidojas kā sinerģijas platforma pilsētas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un radošajām industrijām laikmetīgas kultūrvietas kopradei Rīgas centrā. “Veldze” līdz 1939. gadam bija pazīstama kā AS Gust. Kuncendorf alus darītava, bet pēc Otrā pasaules kara tika pārdēvēta par “Augļu un ogu vīna un bezalkoholisko dzērienu rūpnīcu “Veldze””.
Mazās mākslas meses ietvaros 6. decembrī pulksten 11:00 tiešsaistē notiks diskusija “Mākslas un ekonomika”*, kas būs skatāma Arterritory.com, galerijas “Asni”, 427 galerijas un ISSP galerijas FB platformās. Diskusijā šobrīd dalību apstiprinājuši: Ieva Zemīte (Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūta asociētā profesore un vadošā pētniece), Santa Remere (LJTI mākslinieciskā vadītāja), Fredis Bikovs (Rīgas investīciju un attīstības aģentūras direktors), Māra Lāce (LNMM direktore) un Toms Upners (Valmieras kultūras pārvaldes vadītājs). Diskusiju vadīs Sergejs Timofejevs.
Topošā “Radošā rūpnīca Veldze”
Matīsa iela 8, Rīga
Ceturtā pop-up izstāde sērijā DMDM 35 gadu jubilejā
“Dizaina procesi tuvplānā: Ziema”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
5. decembris, 2024–2. februāris, 2025
Noslēdzot pop-up izstāžu sēriju “Dizaina procesi tuvplānā”, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs sadarbībā ar biedrību “Dizaina eksporta alianse” piedāvā ceturto izstādi – “Ziema”, kas būs skatāma no 5. decembra līdz 2025. gada 2. februārim.
Tāpat kā gadalaiki secīgi nomaina cits citu, arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja (DMDM) pop-up izstāžu cikla “Dizaina procesi tuvplānā” izstādi “Rudens” konceptuāli un tematiski nomaina nākamā – “Ziema”, kas grandiozi noslēdz muzeja 35. jubilejas projektu, apvienojot 14 Latvijas zīmolus.
“Šī ekspozīcija pulcē visus “Dizaina eksporta alianses” biedrus pie viena galda, sniedzot bagātīgu ieskatu Latvijas laikmetīgajā dizaina ainā. Ziemas izstādi raksturo krāsu kontrasti – sniega baltums un ogles melnums. Ekspozīcija atspoguļo latviešu rāmo dabu, izceļot monohromus produktus un kompozīcijas, kas ļauj sajust materialitātes smalkumus. Tās vadmotīvs ir vienkāršība, tīrība un skaidrība. Ogles tonis, tekstūra, smarža, mainīgā forma un liesmas spožums – arī tas pieder Latvijas ziemai,” stāsta projekta kuratore Ieva Kalēja.
Izstādē apmeklētāji varēs aplūkot četrpadsmit nacionālo zīmolu – “Kanttari”, “Studio Sarmīte”, “an&angel”, “Vaidava Ceramics”, “Livette’s Wallpaper”, “mammalampa”, “Madara Cosmetics”, “Mint”, “Stenders”, “Aretai”, “Nordi”, “Articul” (Rīgas Krēslu fabrika), “PAA Vannas” un “Baiba Glass” – produkciju, kas kopīgi uzbur Latvijas ziemai raksturīgo noskaņu. Kā centrālais objekts izvēlēts “Mint” melnais ogles koka galds, ap kuru izvietoti pārējo uzņēmumu ražotie produkti. Skatītājiem būs iespēja gan atkārtoti aplūkot jau iepriekš redzētos dizaina darbus, gan iepazīt jaunus.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs / pastāvīgā ekspozīcija / 3. stāvs
Skārņu iela 10, Rīga
Galerijas “Istaba” 20 gadu jubilejas izstāde
5. decembris, 2024–16. janvāris, 2025
No 5. decembra līdz 2025. gada 16. janvārim galerijā “Istabā” būs skatāma jubilejas izstāde “Istabai – 20”. Tajā aicināti piedalīties mākslinieki, kas galerijas 20 pastāvēšanas gados piedzīvojuši personālizstādes vai ņēmuši dalību grupu un tematiskajās izstādēs.
Divdesmit gadu laikā mākslinieku skaits, kuri piedalījušies galerijas izstādēs, tuvojas četriem simtiem. “Istaba” nav fokusējusies uz konkrētu mākslinieku loku, jo vienmēr ir atvērta visam, arī jaunajam un nezināmajam, arī naivajam un nepieradinātajam. Tikai retajiem autoriem personālizstādes “Istabā” bijušas vairākkārt. Galerija bijusi pirmā platforma, kur sevi pieteikuši daudzi jaunie mākslinieki. “Istaba” ir vieta, kur arvien satiekas visas paaudzes. Populāras un mākslinieku mīlētas bijušas savulaik bieži organizētās galerijas tematiskās izstādes.
“Istaba” bijusi norises vieta arī daudziem citiem kultūras notikumiem. Te dzimis un mājojis Almas Kušķes un Jāņa Znotiņa dibinātais “Istabas teātris”, daudzus gadus brīvdienās galerijas telpā uz teātra izrādēm aicinot bērnus. Nupat galerijā noritēja jaunās mūzikas festivāla “Arēna” pasākumu sērija “Arēna Istabā”, kā arī Latvijas Teātra darbinieku savienības organizētās Latvijas teātru izrāžu skates pasākumi. Regulāri hepeningus “Istabā” rīko gan literatūras žurnāla “Strāva” redakcija, gan arī izdevniecības “Valters Dakša” izdevumu "Avīzes Nosaukums" un “Mākslas Žurnāls” redakcijas.
Novembrī ir atdzimusi “Istabas” bufete, kur sācis darboties jauns koncepts – pop-up restorāni, dodot iespēju jauniem talantiem iepazīstināt ar sevi, citam citu nomainot. Patlaban bufetē saimnieko Agate Pavāre un Gustavs Zelmenis (Turbo Foods). Decembrī galerijā darbosies Ziemassvētku veikals, kurā varēs iegādāties dažādu izdevniecību mākslas un literatūras izdevumus, mākslinieku darbus, kā arī dāvanas, sadarbojoties ar latviešu modes un dizaina veikalu “M50”.
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31B, Rīga
Silvijas Ausmas Jākosones personālizstāde “Gaisma”
Ogres Vēstures un mākslas muzejā
6. decembris, 2024–21. februāris, 2025
No 6. decembra līdz 2025. gada 21. februārim Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs skatāma izstāde “Gaisma”, iepazīstinot ar gleznotājas un pedagoģes Silvijas Ausmas Jākosones (1945) glezniecību.
Šī izstāde ir pirmā tāda mēroga mākslinieces darbu retrospekcija, no kuriem lielākā daļa tiek eksponēti pirmoreiz. Darbi aptver laiku no 1966. gada līdz mūsdienām. Silvijas Ausmas Jākosones glezniecības izteiksmes veidu ietekmējušas studijas pie tādiem vecmeistariem kā Konrāds Ubāns, Boriss Bērziņš, Imants Vecozols, Eduards Kalniņš. Nozīmīgs aspekts viņas mākslā pēdējos trīsdesmit gadus ir sakrālais. Ievērojama ir viņas gleznotā altārglezna Jumpravas luterāņu baznīcā. Par pedagoģi Silvija Jākobsone strādājusi vairāk nekā trīsdesmit gadus un uzskata, ka lielākā mērā sevi ieguldījusi audzēkņos, nevis pašas radošā darbībā. Pēdējos astoņus gadus dzīvo un glezno Ogrē, joprojām aizrautīgi pilnveido savu profesionālo meistarību.
“Man patīk visi gleznieciskie stili, arī abstrakcionisms un laikmetīgā māksla, pilnīgi viss, bet vairāk es tēmēju uz vecmeistariem. Varētu teikt, ka mans stils ir reālisms. Reālisms dažādās izpausmēs, diezgan tāds dzīvs, priecīgs. Gleznot man patīk pilnīgi visu: gan portretus, gan žanrus, gan dabu, visu.”
Silvijas Ausmas Jākosones audzēkņu pulkā bijušas daudzas zināmas personības: Ainars Mielavs, Aivars Vilipsōns, Inese Brants, Guntars Sietiņš, Vilis Daudziņš un citi.
Izstādes kuratore ir Elīna Cērpa.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 36, Ogre
Tatjanas Paļčukas-Rikānes 70 gadu jubilejas izstāde
Valmieras muzeja Izstāžu namā
6. decembris, 2024–22. janvāris, 2025
Tatjana Paļčuka-Rikāne. Klusā daba ar baltu kaķi /
65x85 cm, audekls eļļa, 2024
No 6. decembra līdz 2025. gada 22. janvārim Valmieras muzeja Izstāžu namā skatāma gleznotājas Tatjanas Paļčukas-Rikānes 70 gadu jubilejas izstāde.
Tatjana Paļčuka-Rikāne ir pieredzējusi Latvijas māksliniece, kura ieguvusi atzinību un atpazīstamību arī starptautiskajā mākslas pasaulē. “Gleznoju tāpat kā elpoju. Man tas ir pilnīgi dabiski, organiski, baudot un nemokot sevi “mākslas mokās”,” teic māksliniece, kuras darbos vērojami mūžīgā skaistuma meklējumi. Savā glezniecībā viņa iedvesmojas no dabas, mākslas darbu radīšanai rodot impulsu apkārtējā vidē un notikumos, piemēram, lietū, debesīs, saules staros, putna lidojumā, soļiem parkā, tādējādi darbos cenšoties ienest harmoniju un apkārtējās pasaules skaistumu. Daiļradē jūtama itāļu agrīnās renesanses mākslas, Ziemeļu renesanses mākslas, īpaši holandiešu klusās dabas ietekme. Arī savā gleznošanas tehnikā māksliniece dara kā senāk renesanses meistari, veidojot freskas. Pirms katra darba gleznošanas māksliniece zīmē t.s. “kartonu”, kur atrisina kompozīciju līdz smalkākajai detaļai, vēlāk zīmējumu pārnesot uz audekla un gleznojot krāsās, tādēļ gleznas tapšanas process ir samērā ilgs.
Valmieras muzeja Izstāžu nams
Bruņinieku iela 3, Valmiera
Māra Čačkas izstāde “Starp citu/Starp citiem”
koncertzāles “Cēsis” mākslas galerijā
7. decembris, 2024–31. janvāris, 2025
No 7. decembra līdz2025. gada 31. janvārim koncertzāles “Cēsis” mākslas galerijā būs skatāma Māra Čačkas izstāde “Starp citu/Starp citiem”.
Māra Čačkas vizuālā valoda ir konsekventi abstrakta, tie ir atbrīvoti akrila krāsu uzplaiksnījumi, kas klājas uz audekla daudzos slāņojumos, tā ir arī spēle ar materialitāti un faktūrām. Jau vairāk nekā divus gadu desmitus dominējošā radošās izpausmes forma Mārim ir glezniecība, pa laikam notiek atgriešanās arī pie grafikas tehnikām (absolvējis Daugavpils Universitātes mākslas maģistrantūru grafikā, kura tika realizēta sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju). Izstādē Cēsīs piedāvā iepazīties ar abām mākslinieka daiļrades šķautnēm.
Saviem darbiem uz audekla autortehnikā Māris Čačka liek īsus nosaukumus – “UU”, “EV”, “DZ”, “UO”, tie nesniedz papildus informāciju, vien palīdz identificēt konkrēto gleznu. Tā ir apzināta mākslinieka izvēle, lai katrs pats meklē savu individuālo interpretācijas atslēgu. Abstraktajām kompozīcijām ir iespējami dažādi uztveres slāņi, skatītajam tiek dāvāts brīvs uztveres lauks, kas reizē tomēr saglabā vien pašam autoram zināmo noslēpumu: var priecāties par neprastajiem krāsu salikumiem un faktūru niansēm, mēģināt saskatīt kādus zīmju rakstus vai figūru aprises, līdzīgi, kā vērojot vecu, aplupušu sienu glabātus neizstāstītus stāstus un noslēpumus. Galvenais ir prast skatīties un saskatīt.
Paralēli spraigi dinamiskajai darba ikdienai (Māri ‘Čačka ir Rotko muzeja vadītājs) iekšējai pasaules harmonijai Māris Čačka ir atradis savu “dzen” – tā ir glezniecība: “Gleznošana man sniedz iespēju atbrīvoties no ikdienas rutīnas, tā ir paralēlā pasaule, kurā es atslēdzos no pragmatiskiem uzdevumiem un impulsīvi sekoju zemapziņai, aizvien atklājot abstraktās glezniecības neierobežotās iespējas. Mani iedvesmo daba, dabas ritums, krāsu mainība, tveru šo daudzveidību ik dienu strādājot dārzā, ejot mežā vai pļavā. Kā savu gara radinieku jūtu izcilo vācu mākslinieku Gerhardu Rihteru: pirms vairāk nekā divdesmit gadiem pirmo reizi iepazinos ar viņa daiļradi, tas deva impulsu un pārliecību gleznot abstrakti.”
Izstādes kuratore ir Inese Baranovska.
Vidzemes koncertzāle “Cēsis”
Raunas iela 12, Cēsis
Tematiska porcelāna darbnīca “Ziemassvētki”
Rīgas Porcelāna muzejā
decembrī
Ziemassvētku rotājumu darbnīca Rīgas Porcelāna muzejā. Foto: Gvido Kajons
Rīgas Porcelāna muzejā visu decembri, no otrdienas līdz sestdienai norisināsies tematiska porcelāna darbnīca “Ziemassvētki”.
Muzejs piedāvā nodoties svētkiem veltītai jaunradei un savām rokām izgatavot ažūrus dekorus no baltas vai tonētās – maigi zilas vai zaļas – porcelāna lejmasas. Papildu piedāvājums – veidot rotājumus, iespiežot porcelāna masu iepriekš sagatavotās ornamentālās formās. Kā norāda muzeja pārstāvji, varēs izgatavot porcelāna sniegpārslas, sveces, egles, sniegavīrus un citus tēlus, sagataves auskariem, kuloniem, piespraudēm vai egļu rotājumu komplektus.
Ažūri dekori un ornamenti tiks veidoti ar iepriekš sagatavotu pūslīti, kurā iepildīta lejamā masa, kas pēc nožūšanas un apdedzināšanas 1250°C, pārtaps skaistos, trauslos porcelāna ornamentos. Dalībai radošajā darbnīcā nav nepieciešama iepriekšēja pieredze, jo Muzejpedagoģes palīdzēs realizēt jūsu ieceri un parūpēsies par radītā priekšmeta pēcapstrādi.
Darbnīcā ir aicināti piedalīties bērni no 6 gadu vecuma, kā arī pieaugušie individuāli vai grupās. Darbnīca pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Dalības maksa darbnīcā 9 eiro.
Obligāta iepriekšējā pieteikšanās pa tālruni +371 26406354 katru dienu no pulksten 11.30 līdz 17.30, izņemot pirmdienas un svētdienas.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga
Līvas Pakalnes - Fanelli personālizstāde “Skudru disciplīna”
mākslas galerijā “Bazar’t”
līdz 2025. gada 1. janvārim
Līdz 2025. gada 1. janvārim mākslas galerijā “Bazar’t” skatāma mākslinieces Līvas Pakalnes - Fanelli personālizstāde “Skudru disciplīna”.
Māksliniece savā izstādē ir atklājusi sevi jaunā, līdz šim viņai netipiskā mākslas tehnikā – kolāžās, kuras ir radītas uz kokvilnas papīra papildus kolāžai izmantojot kaligrāfiju un akvareli.
Līva šim mākslas veidam iedvesmojās no skudru disciplinētā mikro kosmossa, precīzāk tieši no audējskudrām. Māksliniece savos darbos ir attēlojusi dispotiskas ainas, kuras mijiedarbojas ar skudru klātbūtni. Tiek attēlota divu pasauļu mijiedarbība, kuras viena ar otru necīnas, bet tieši otrādi, papildina.
Skudras neuzvedas haotiski, visās viņu darbībās ir skaidri saskatāms mērķis. Līva uzskata, ka tieši skudras viņai ir palīdzējušas viņas radošajā darbā novērtēt to cik liela loma ir konstantai, nopietnai attieksmei un cikliskumam. Tas attiecas uz jebkuru profesiju, tai skaitā glezniecību.
Audējskudras ar kuru savdabīgo dzīvi pirmo reizi Līva saskārās Rīgas Zooloģiskajā dārzā un uzzinot, ka šie mazie kukaiņi no lapām “šuj” savas mājas par instrumentu izmantojot zīdam līdzīga materiāla apklātos skudru kāpuriņus, lai pēc tam tos jau kailus aiznestu siltā midziņā un barotu līdz tie izveidojas par skudrām tik ļoti aizrāva mākslinieci, ka viņai jau vairākus gadus savos eļļas tehnikas darbos ik pa laikam ievieto skudras kā akcentu, bet šoreiz tām ir dota galvenā loma izstādes konceptā.
Mākslas galerija “Bazar’t”
t/c “Mols” 2.stāvs, Krasta iela 46, Rīga
Konceptuālais pop-up pasākums “Stāsti/Stories”
Galerijā Centrs
līdz 3. janvārim, 2025
Tirdzniecības centrā Galerija Centrs ceturtajā stāvā atklāta konceptuāla pop-up pasākumu vieta “Stāsti/Stories”, kas līdz 2025. gada 3. janvārim apmeklētājiem piedāvās iespēju iepazīt un iegādāties ap 50 dažādu Latvijas radošo industriju pārstāvju darinātos mākslas darbus un produktus, kā arī piedalīties radošās meistarklasēs un notikumos.
Šis POP-UP tiek veidots kā vieta, kur modes, mākslas, dizaina un smaržu pasaules saplūst, piedāvājot apmeklētājiem iedvesmojošu un emocionāli piepildītu vidi, sniedzot iespēju izbaudīt un radīt jaunus stāstus. Tā ir platforma gan jaunajiem, gan pieredzējušajiem māksliniekiem, lai dalītos savā radošumā un iedvesmotu skatītājus redzēt un izjust mākslu visā tās daudzveidībā un dziļumā.
Konceptuāla pop-up pasākumu vieta apvieno tādus modes zīmolus kā UNA BĒRZIŅA, FLASH YOU AND ME, ANNA GULBE, ONE WOLF, māksliniekus MARK SUNROZ un ĒRIKS CAUNE, RECYCLED IS THE NEW BLACK, zīmolus 13:13 Perfumery, CERANNIC un vēl vairākus citus, kopā pulcējot ap 50 Latvijas radošo industriju pārstāvjus.
t/c Galerija Centrs
Audēju iela 16, Rīga
Grupas izstāde “Pārmaiņas un pārvērtības”
galerijā “Rāmis”
līdz 10. janvārim, 2025
Līdz 2025. gada 10. janvārim galerija “Rāmis” skatāma izstāde “Pārmaiņas un pārvērtības”.
Izstādē piedalās: Madara Gulbis, Frančeska Kirke, Dita Lūse, Daiga Krūze, Anita Kalniņa, Madara Neikena, Otto Zitmanis, Raimo Lielbriedis, Jānis Maļeckis, Māris Upzars un Ritums Ivanovs.
Pārmaiņas ir katra dzīvības procesa sastāvdaļa. Brīžam tās ir nepamanāmas ikdienas aizņemtībā un dienu plūdumā, citkārt pārmaiņu vējš negaidot “sagriež otrādi” pieņēmumus un priekšstatus. Pārvērtības, iespējams, vairāk saistītas ar iekšējo procesu izmaiņām, kuru rezultāts kļūst redzams un iegūst ārējo formu.
Šī izstāde piedāvā unikālu iespēju iepazīt dažādu mākslinieku interpretācijas par pārmaiņām un attīstību, kas ietekmē gan viņu radošo darbu, gan sabiedrību kopumā. Katrs mākslinieks sniedz savu skatījumu par tēmu, izmantojot glezniecību kā mediju, kas ļautu apmeklētājiem izjust šīs transformācijas dziļumu un plašumu.
“Dabas un kosmosa vērotāji mēdz teikt, ka īsi pirms saullēkta nakts ir vistumšākā. Līdzīgi procesi notiek arī visā Pasaulē un cilvēka dvēselē. Pirms katrām nozīmīgām pārmaiņām iepriekšējā apziņas forma cenšas noturēties savās pozīcijās un pretojas pārmaiņām, kas tuvojas. Manuprāt, dabā šādas pārvērtības mēs varam novērot laikā, kad Pavasaris tuvojas Ziemai un tā mobilizējas pēkšņam putenim tad, kad sniegs jau ir nokusis,” saka Māris Upzars.
Galerija “Rāmis”
Satiksmes iela 3, Torņakalns
Izstāde “Starp saknēm un virsotnēm”
kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons”
līdz 10. janvārim, 2025
Kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” līdz 2025. gada 10. janvārim skatāma Dānijā dzīvojošās latviešu tekstilmākslinieces Ilzes Rudzītes, mūzikas un skaņas mākslinieces Karīnas Grēteres, foto/video instalācijas mākslinieka Marka Daijera (Mark Dyer) un dejotājas/horeogrāfes Emīlijas Rudzītes radošās sadarbības rezultāts izstāde “Starp saknēm un virsotnēm”. Darba procesā mākslinieki pēta simbiozi starp dažādajām mākslas disciplīnām, vienlaikus pievēršoties katrs pie subjektīva skatījuma uz sapņu naratīvu dzīves gājuma kontekstā.
Caur mākslas darbiem mākslinieki aicina skatītāju aktīvi līdzdarboties un reflektēt par sapņu un ilgu nozīmi dzīves gājumā, akcentējot cilvēku bināro pasaules uztveri, kad skaistais mijas ar biedējošo, skumjas – ar prieku. Šo dažādo stāvokļu mainīgumi ir neatdalāma dzīves sastāvdaļa. Sapņi nekad nerodas tukšā telpā. Tie izriet no mūsu pagātnes pieredzes un virza mūs cauri dažādiem laikiem uz mūsu garīgajām virsotnēm, kuras ir nebeidzamas un mūžīgas.
Izstādes apmeklētāji varēs ieklausīties viens otra sapņos gan vārdu, gan tekstila pinumu un vijumu formās.
Tekstilmākslinieces Ilzes Rudzītes daiļradei raksturīga dažādu šķiedru izpēte un meklējumi pēc radošas prakses kolektīvas izpausmes, akcentējot mākslas rekreatīvo potenciālu. Izstādes ietvaros māksliniece tiecās vizualizēt vietu, kas apmeklētāju spētu ievest refleksīvā sajūtu un pārdzīvojumu telpā – “sapņotavā”. Izstādē ir aplūkojami koki dažādās dzīves fāzēs. Tagadne savijas kopā ar pagātni, no mūsu saknēm rodas virziens mūsu virsotnēm. Sapņi un ilgas liek kokiem augt, izaugt un turpināties. Šim procesam nav ne sākums, ne gals. Tas cirkulē pastāvīgā simbiozē, radot dzīves simfoniju. Ilze Rudzīte kopā ar uzaicinātajiem māksliniekiem aicina apmeklētāju pakavēties šajā sajūtu ainavā, kurā kā estētiskā rotaļu laukumā var pavadīt laiku gan pārdomās, gan arī praktiski iesaistoties kopējā sapņu apļa pīšanā, turpinot tālāk attīstīt izstādes vizuālo vēstījumu.
Skaņu māksliniece Karīna Gretere mūzikas formā materializējusi nepastāvību un trauslumu, kas definē mūsu sapņus. Māksliniece ir aizguvusi ideju no minimālisma mūzikas pārstāvja Džona Keidža (John Cage) par nepastāvību, nejaušību un novirzi no lineārās atkārtojamības mūzikā. Eksperimentējot ar nejaušības parametriem, mūzikas pastāvīgie elementi mijas ar nejaušā secībā un laika posmā pievienotajiem fragmentiem. Izstāde “Starp saknēm un virsotnēm” ir Karīnas Greteres emocionāls ceļojums, radot vēlēšanos nosargāt trauslo un svinēt skaisto kopā, veidojot aktīvu dialogu ar publiku caur intervijām ar dažāda dzīves gājuma cilvēkiem.
Fotogrāfs Marks Daijers savos darbos tiecas atspoguļot savu skatījumu uz dzīves mainīgo un mītisko būtību, pastiprināti pievēršot uzmanību laika plūduma ietekmei uz cilvēku un dabu. Mākslinieku interesē izprast, kā dažādi transformāciju veidi un formas dabā var komunicēt ar mums par dzīves būtību.
Kultūras un mākslas telpa “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
Rituma Ivanova izstāde “Gars garam garā”
Latgales vēstniecībā “Gors”
līdz 26. janvārim, 2025
Līdz 2025. gada 26. janvārim Latgales vēstniecībā “Gors” skatāma Rituma Ivanova izstāde “Gars garam garā”. Izstāde no vienas puses ir mākslinieka atgriešanās senču mājās, no otras apziņa par Latgales dēlu radīto garīgo veikumu, bet no trešās izstādē ir apkopoti, pēc autora domām, latviešu un pasaules svarīgie stūrakmeņi mākslā, filozofijā, dramaturģijā un pat horeogrāfijā – Alvis Hermanis, Mihails Barišņikovs, Deimjens Hērsts u. c.
Šie trīs vārdi ir atslēgas mantra Rituma Ivanova personālizstādei, kuras idejas pamatā ir atklāsmes par sevi, savām ģenētiskajām saknēm Balvu rajona, Viļakas pagasta, Ksozīne, Lavošniekiem, no kurienes cēlušies mākslinieka vecvecāki. Autoram ir arī personīga padziļināta interese par Latgalē dzimušām un pasaulē labi zināmām kultūras autoritātēm, – kā gleznotājs Marks Rotko un filozofs Roberts Mūks, kurš no ASV atgriežoties, mūža nogali laimīgi sagaida dzimtajos Galēnos. No vienas puses izstāde ir atgriešanās pie arhetipiskas senču mājas vietas gara sajūtas, no otras – apziņa par Latgales dēlu radīto garīgo veikumu, kas augsti novērtēts pasaules kontekstā, viņu vārdus ierindojot Rietumu kultūras kanonā, savukārt trešais autoram svarīgais garīguma uzlādes avots ir atgriezeniskā saikne no šodienas globālās radošās prakses ainas stūrakmeņiem mākslā, filozofijā, dramaturģijā un pat horeogrāfijā, kas ir Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis, baletdejotājs un aktieris Mihails Barišņikovs, ķīniešu mākslinieks un cilvēktiesību aktīvists Ai Veivei (Ai Weiwei), britu laikmetīgās mākslas provokators Deimjens Hērsts (Damien Hirst), režisors, gleznotājs un komponists Deivids Linčs (David Lynch), kā arī Ritumam Ivanovam garīgi meditatīvi tuvais austriešu izcelsmes, bet Peru dzīvojošais filozofs un Andu indiāņu dziednieku terapijas metožu pētnieks Kristofers Erbels (Christoph Erbel).
Ritums Ivanovs par savu izstādi saka: “Spēja darīt, ko es daru ir pateicoties Garam un varbūt tieši Latgales Garam. Tā ir dāvana, ko esmu saņēmis un ko vēlos atgriezt atpakaļ vietai no kuras nāku. tā ir dāvana ar ko es varu dalīties.”
Latgales vēstniecība “Gors”
Pils iela 4, Rēzekne
Heliasa Dzimoulakis un Katrīnas Hertas izstāde “NĒKROMANTEĪA: A. Nodaļa”
Smaržu mākslas galerijā “Nāsī”
līdz 26. janvārim, 2025
Līdz 2025. gada 26. janvārim smaržu mākslas galerijā “Nāsī” skatāma Heliasa Dzimoulakis un Katrīnas Hertas izstāde “NĒKROMANTEĪA: A. Nodaļa”.
Izstādi veidos četras instalācijas: “Skumjais Vīnes viesmīlis”, “Salome”, “Bezdibenis ceļās” un “Svētais Džordžs nogalina pūķi”. Instalācijas apvieno leļļu fiziskumu un smaržu sajūtu. Izstāde ir veltīta starptelpām jeb telpām starp dzīvību un nāvi, uguni un ūdeni, dienu un nakti, laimi un skumjām. Šie ir tikai daži piemēri pretnostatītām kategorijām, kas piešķir kārtību mūsu domāšanai. Poststrukturālisma pētījumi rāda, ka šādi jēdzieni nav nošķirti; tie veido “starp” telpas, ko daži zinātnieki sauc par liminālām telpām, bet citi par pārejām. Leļļu un smaržu radītā spoku valoda apzināti iesaista apmeklētāju redzi un ožu.
Mākslinieks Helias Dzimoulakis: “Izstāde ir mēģinājums izpētīt četras starptelpas caur lellēm un smaržām. Tas ir mūsu mēģinājums pievilkt mirušos tuvāk mums. Mēs piešķiram lellēm dzīvību uz laiku, lai tās mūs ved nāves ceļā ar visiem tā starpstāvokļiem. Gan lelles, gan smaržas šajā izstādē simbolizē starptelpas kā mūžīgus spokus. Lelles atgādina cilvēkus – atspulgus bez kustības, klātbūtni bez balss. Kad mēs lelles pārstājam izmantot, tās kļūst par trofejām uz plaukta jeb spokiem. Smaržas mūs ved dimensijās, ko nevaram aptaustīt, bet varam sajust”.
Smaržu mākslas galerija “Nāsī”
Viskaļu iela 36 a, Rīga
Izstāde “Kur ir tā balss, tā krāsa un tas laiks”
Ojāra Vācieša muzejā
līdz 26. janvārim, 2026
Līdz 2025. gada 26. janvārim Ojāra Vācieša muzejā skatāma izstāde “Kur ir tā balss, tā krāsa un tas laiks”, kurā piedalās trīs Rīgas Lutera draudzes māksliniece – Māra Kalnišķe (keramika), Gunta Ploka (pastelis), Irīda Lazdiņa (akvarelis).
Daba kā impulss ir visu triju autoru darbu pamatā, kur katra to redz un attēlo citā tehnikā un citā izjūtu gammā.
Keramiķe Māra Kalnišķe stāsta: “Nekur vīgriezes nesmaržo tik saldi kā Vecpiebalgā. Mazirbes jūras vējos šūpojas smilgas. Tām poētisks vārds – “Jūras rudzi”. Papes jūrmalā līdz pašiem zilajiem ūdeņiem aug mežrozes. Un pāri lido putni. Tie atnes un aiznes vasaras ar jaunām dziesmām par prieku sev un cilvēkiem.”
Gunta galvenokārt iedvesmu meklē dzimtās puses senā parka koku ritmos, gaismu un ēnu saspēlē. Parka simtgadīgie koki ar savu varenumu, neatminamiem zarojumu rakstiem un vīzijām ir neizsmeļams iedvesmas avots radošajam procesam.
Arī Irīda impulsu savai glezniecībai saista ar dabā uztverto, redzēto un atmiņā saglabāto. Ir interesanti vērot vietas, lietas, parādības, sezonu mainību un daudzo toņu savstarpējo mijiedarbību. Krāsu prieks viskošākajos salikumos vedināt vedina visu piefiksēt un pēc tam uz papīra lapas to nosacīti attēlot.
Ojāra Vācieša muzejs
Ojāra Vācieša iela 19, Rīga
Izstāde “Eksistence ārpus laika”
Dailes teātrī
līdz 20. februārim, 2025
Līdz 2025. gada 20. februārim Dailes teātrī skatāma izstāde “Eksistence ārpus laika” ar 70. un 80. gados tapušiem ievērojamāko latviešu mākslinieku darbiem. Izstādē iekļauti mākslas darbi, kas kļuvuši par ikoniskām kultūras, laika un sabiedrības zīmēm.
Izstāde “Eksistence ārpus laika” ļauj ielūkoties pirms piecdesmit gadiem aktuālajā vizuālajā mākslā un rezonē ar tā laika sajūtām – tā apmeklētājos raisīs atskaņas gan ar Raimonda Paula 70. gadu daiļradi, gan Dailes teātra monumentālās ēkas atklāšanas laiku un šodienas teātri. Otrā stāva foajē izstādīti Laimdota Mūrnieka, Jāņa Oša, Uno Daņiļevska, Vijas Maldupes, Viļa Ozola, Borisa Bērziņa, Induļa Zariņa un citu mākslinieku darbi, kas tapuši 70. un 80. gados.
Savukārt Dailes teātra tikko rekonstruētajā pirmā stāva gaitenī izstādīti mākslinieka un scenogrāfa Ilmāra Blumberga plakāti, kas glabāti teātra arhīvā. Īpašs izstādes darbs ir Blumberga veidotais plakāts izrādei “Brands” (1975), kas iekļauts Latvijas Kultūras kanonā. Henrika Ibsena luga 2023. gadā ir piedzīvojusi laikmetīgu interpretāciju Dailes teātra mākslinieciskā vadītāja Viestura Kairiša versijā un ir skatāma teātra repertuārā arī šobrīd. Tāpat izstāde papildināta ar unikālu 70. gadu laika liecību – darba galdu, kas ir piederējis vienai no Dailes teātra arhitektēm – Teklai Ieviņai. Galds atradies viņas darbnīcā, kad viņa līdzās Martai Staņai strādāja pie teātra ēkas projektēšanas.
Izstādes kuratore ir Nataļja Jevsejeva.
Dailes teātris
Brīvibas iela 75, Rīga
Iznācis Emila Ažāra romāns “Mīļumiņš”
Izdevniecība “Orbīta” laidusi klajā franču rakstnieka Emila Ažāra darbu “Mīļumiņš” – pirmo pasaulē pazīstamā autora Romēna Garī darbu, kas publicēts ar Ažāra vārdu.
Romāns vēsta par Kuzēna kungu – kautrīgu Parīzes statistiķi, kurš izmisīgi cenšas aizpildīt savas eksistences un attiecību tukšumu. Nespēdams atrast mīlestību starp cilvēkiem, Kuzēns, lai kompensētu maiguma trūkumu, adoptē pitonu: “Kad cilvēkam ir vajadzīgs apskāviens, lai aizpildītu visādus tukšumus, it sevišķi krūškurvja un iegurņa rajonā, un viņš pārāk skaudri sāk apzināties to, ka viņam dzīvē pietrūkst vēl divu roku, divus metrus divdesmit garš pitons spēj darīt brīnumus.”
“Mīļumiņš” (Gros-Câlin, 1974) ir asa un nežēlīga laikmeta satīra, kas izceļ cilvēcisko attiecību nabadzību un emocionālo izolētību. Tā ir humoristiska pasaka un labirintisks stāsts par vientulību. Par metamorfozes iespējamību-neiespējamību. Tas ir gan smieklīgs, gan patētisks, gan absurds un aizkustinošs, citiem vārdiem – dziļi cilvēcisks,” teic darba tulkotāja Gita Grīnberga.
Šis ir pirmreizējs romāna tulkojums latviešu valodā. Iepriekš latviski izdoti vairāki citi Garī un Ažāra darbi: “Gaisa pūķi: mīlestības romāns” (Les cerfs-volants, 1980), “Liriskie klauni” (Les clowns lyriques, 1979), “Sievietes gaisma” (Clair de Femme, 1977), “Solījums rītausmā” (La promese de l'aube, 1960), “Ardievu, Garij Kūper!” (Adieu Gary Cooper, 1965), “Visa dzīve priekšā” (La Vie devant soi, 1975), “Tālākam ceļam biļete neder” (Au-delà de cette limite votre ticket n'est plus valable, 1975).
Autors ar pseidonīmiem Romēns Garī un Emils Ažārs (1914–1980), īstajā vārdā Romans Kacevs, ir Lietuvas ebreju izcelsmes franču rakstnieks, kinorežisors, diplomāts un kara lidotājs. Literatūras vēsturē viņš tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta franču literatūras izcilākajiem mistifikatoriem. Garī ir vienīgais divkārtējais Gonkūru prēmijas laureāts (otrreiz to ieguvis, lietojot Emila Ažāra pseidonīmu).
Sērijas redaktors: Aleksandrs Zapoļs. Dizaina autors: Tom Mrazauskas. Grāmatas redaktors: Uldis Krastiņš. Korektore: Jana Taperte.
Grāmata iegādājama grāmatnīcās “Globuss”, ”Jānis Roze”, “Bolderāja”, kā arī galerijā “Istaba”.
“Cēsu novada mākslas gada balvas” laureāti – Anna Egle,
Kristīne Rozenberga, Filips Dadzītis un Līva Graudiņa
Annas Egles darbs "Trejdeviņu koks"
Žūrija un skatītāji noteikuši četrus māksliniekus, kuriem piešķirtas balvas ikgadējā vizuālās mākslas izstādē-konkursā “Cēsu novada mākslas gada balva 2024”.
Pēc žūrijas lēmuma, Zelta balvu ieguvusi tēlniece Anna Egle ar darbu “Trejdeviņu koks”. Sudraba balvas ieguvuši māksliniece Kristīne Rozenberga ar darbu “Pastniece un Latvijas Pasta ritenis” un jaunais mākslinieks Filips Dadzītis ar darbu “Monohromā vasara”. Savukārt Skatītāju balvu saņēmusi Līva Graudiņa ar darbu “Gaismas atmiņa”.
Cēsu Izstāžu namā līdz 8. decembrim skatāma ikgadējā izstāde-konkurss “Cēsu novada mākslas gada balva 2024”, kurā savus pēdējā gada laikā tapušos darbus iesnieguši 36 ar Cēsu novadu saistīti profesionāli mākslinieki. Ik gadu konkursam iesniegtos darbus vērtē pieaicināta žūrija, nosakot vienu Zelta un divas Sudraba balvas. Balso arī izstādes apmeklētāji.
Šajā gadā žūrijas komisijā bija Dr. art. Elita Ansone, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas “Arsenāls” vadītāja, Kristians Brekte, Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras vadītājs, asociētais profesors, un Mg. art. Anna Baklāne, gleznotāja.
Izstādē, kura norisinās 8. decembrim, piedalās: Christopher Flach, Patricija Brekte-Pannetjē, Matiass Jansons, Ritums Ivanovs, Filips Dadzītis, Rasmus Marks, Ojūna Batbajara, Elizabete Atāls, Līva Graudiņa, Kristīne Rozenberga, Inga Garniere, Dzintra Vilks, Eero Rass, Emma Rass, Monta Beca, Signe Vanadziņa, Ingūna Briede, Baiba Leitēna, Inese Ezertēva, Linda Villa, Alise Gaile, Jānis Galdiņš, Žaneta Siliņa, Anna Egle, Juris Švalbe, Vivita Zuzule, Agnese Gailīte, Laila Balode, Ērika Māldere, Lidija Zariņa, Baiba Apsīte, Inga Miezīte, Elīza Vanadziņa, Ligija Vroņevska, Zigmunds Vilnis, Alena Savyuk.
“Cēsu novada mākslas gada balva” ir kultūras nozares tradīcija, kas aizsākta 2020. gadā un ko īsteno Cēsu muzeja Izstāžu nams kopā ar Cēsu novada pašvaldību. Izstādes-konkursa mērķis ir izgaismot profesionālo mākslinieku veikumu un sniegt atbalstu radošajā darbā.
“Cēsu novada mākslas gada balva”
Zināmi fotokonkurss “Meklējot Pārdaugavu” balvu ieguvēji
Pilsētvide / 1. vieta_Anastasija Lomteva. 'Imantas kontrasti''
28. novembrī Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centrā “Imanta” tika nosaukti un sumināti fotokonkursa balvu ieguvēji un atklāta foto izstāde “Meklējot Pārdaugavu”.
Konkursā iesniegtie darbi ļauj ieraudzīt Pārdaugavu iedzīvotāju acīm. “Ar fotokonkursa starpniecību esam iepazinuši Pārdaugavu personiskā griezumā no iedzīvotāju skatu punkta, ielūkojušies gan publiskās vietās neparastā rakursā, gan autoru personiskajā telpā. Novērtējam, ka bija tik liela atsaucība, priecājamies par iedzīvotāju pozitīvajām atsauksmēm un motivāciju radīt darbus speciāli konkursam,” stāsta konkursa rīkotāji. Ņemot vērā plašo interesi, konkurss notiks arī nākamgad.
Konkursa četrās kategorijās – “Cilvēki”, “Daba”, “Notikums” un “Pilsētvide” – tika saņemti 175 pieteikumi un 1139 fotogrāfijas. Darbus vērtēja fotogrāfi Arnis Balčus, Gvido Kajons un Inta Ruka.
Pirmo vietu kategorijā “Cilvēki” ieguva Juris Justs par fotogrāfiju “Kalnciema iela”, otro vietu Sigita Rušiņa par darbu “Prieks”, trešo – Valters Poļakovs par fotogrāfiju “Sveiciens vai atvadas!”. Kategorijā “Daba” pirmo vietu ieguva Zanda Birze par attēlu “Pārdaugava mostas”, otro vietu Edīte Dreimane par Torņakalnā uzņemto fotogrāfiju “Pilsēta nāk” un trešo vietu - Ilze Saleniece par foto “AB dambis”. Pirmā vieta kategorijā “Notikums” ir Sigitai Rusiņai par fotogrāfiju “Cita manifestacija”, otrā vieta Dainai Burvei par darbu “Mašīnas uzlāde” un trešā vieta Arnim Vuškānam par foto “Jaņa Rozentāla Mākslas Skola”. Kategorijā “Pilsētvide” bija vissīvākā konkurence un tur pirmo vietu ieguva Anastasija Lomteva par fotogrāfiju ''Imantas kontrasti'', otro vietu Marija Barčuka par foto “Urbānie dārzi Āgenskalnā vidū” un trešo vietu Sigita Rušiņa par darbu “Miglainā rītā”. Pirmās vietas ieguvēji saņem balvu 200 EUR vērtībā, 2. vietas – 150 EUR, bet trešās vietas 100 EUR.
Notika skatītāju simpātiju balsojums, kurā uzvarēja Sigita Cimermane ar foto “Pasažieris” (kategorija “Cilvēki”), Inna Guseva ar foto “Vētra” (kategorija “Daba”), Kaspars Rācenājs ar fotogrāfiju “18.11.2022” (kategorija “Notikums”) un Sigita Rušiņa ar foto “Uz Visumu” (kategorija “Pilsētvideba”). Tika pasniegta arī Pārdaugavas kultūras apvienības simpātiju balva Dāvim Orniņam par fotogrāfiju “Ugunsdzēsēji”.
Fotokonkursa izstāde “Meklējot Pārdaugavu” Kultūras centrā “Imanta” skatāma līdz 2025. gada 2. februārim.
Kultūras centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
