Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Viktorijas Fomenko juvelierizstrādājumu izstāde “Floweressence. Rotaslietas un ziedu kompozīcijas”
Floristikas studijā “Inflorium”
6. decembris
Tikai vienu dienu – pirmdien, 6. decembrī no 12:00 līdz 21:00 floristikas studijā “Inflorium” būs skatāma izstāde “Floweressence. Rotaslietas un ziedu kompozīcijas”, kur varēs aplūkot juvelierizstrādājumu zīmola vikafo autores Viktorijas Fomenko darbus: ar rokām radītas piespraudes-boutonnieres un ikebanas, ziedu autorkompozīcijas.
Floweressence ir metafora, kas ietver ziedošu nozīmju esenci – par dabas trauslumu, juveliermākslas izsmalcinātību un līdzsvara estētiku austrumu filozofijā. Ziedu izkārtojums traukā vai akmeņu un metālu izkārtojums juvelierdarbā – tas ir radošas, harmoniskas radīšanas process, kad izsmalcinātā, nelielā formā atspoguļojas bezgalīgā kosmiskā telpa un laika nebeidzamība. Abu mākslas veidu pamatā ir izmeklētas vienkāršības princips, kas sasniegts, izceļot materiālam dabiski piemītošo skaistumu. Izstādē redzamajiem Viktorijas Fomenko juveliermākslas darbiem piemīt vairākas funkcijas: pateicoties īpašiem stiprinājumiem, tos iespējams nēsāt kā piespraudes vai piekariņus, bet tos var arī izmantot kā vāzītes ar ikebanu vai kā miniatūras abstraktas skulptūras – kā neatkarīgus objektus interjera dizainā. Izstādes kuratore Olga Siveļa.
Lai radītu vidi apcerei par smalkā roku darbā veidoto miniatūro piespraužu-boutonnieres skaistumu, pati ekspozīcija noformēta kā neliels akmeņu dzen dārzs japāniskā garā.
Viktorija Fomenko — māksliniece-juveliere, dzīvo Rīgā un iemīļoto darbu dara jau vairāk nekā 11 gadus. “Floweressence” ir viņas ceturtais mākslas projekts ar ekskluzīviem juvelierdarbiem, arī iepriekšējās trīs notika Rīgā: “Aizsalis dīķis” (2017, kopā ar mākslinieci Kristiānu Dimiteri), “Tektonika” (2016) un “Botāniskās etīdes” (2014).
Saistībā ar COVID-19 ierobežojumiem, izstādi var apmeklēt tikai ar derīgu QR kodu. Un, tā kā izstādes telpas ir nelielas, apmeklētāju ērtības labad tiek organizēta apmeklējuma rezervācija uz noteiktu laika intervālu: floweressence.reservio.com/
Floristikas studij “Inflorium”
Strēlnieku iela 9, Rīga
Jauno mediju mākslas festivāls UPDATE EXTENDED
Tiešsaistē
7.–14. decembris
No 7. līdz 14. decembrim norisināsies jauno mediju mākslas festivāls UPDATE EXTENDED. Festivāla paplašinātajā programmā ir diskusijas un meistarklases par mākslu un tehnoloģijām tiešsaistē (ZOOM platformā). UPDATE ir paredzēts studentiem, jaunajiem māksliniekiem, profesionāļiem un citiem interesentiem, kas vēlas papildināt vai iegūt jaunas zināšanas un kompetences darbā ar digitālām tehnoloģijām. Festivāla programma paredzētas arī interesentiem bez priekšzināšanām, visi notikumi pieejami bez maksas. Darba valoda: angļu.
No 6. līdz 7. decembrim Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorijā norisināsies radošā programmētāja Patrika Boržā (Patrick Borgeat, DE) meistarklase “Ievads papildinātās realitātes (AR) veidošanā”.
Otrdien, 7. decembrī, pl. 18.00 – 20.00 tiešsaistē varēs apmeklēt inovatīvā imersīvo mediju mākslinieka Franca Fišnallera (Franz Fischnaller, IT) meistarklasi un lekciju “Paplašināts (AR/XR) stāstījums” par dažādiem papildinātās realitātes (AR) naratīva veidiem, to veidošanas pamatprincipiem un lielākajiem izaicinājumiem, kā arī pielietojuma veidiem. Mākslinieks atklās radošās aizkulises saviem nesenākajiem projektiem – lielizmēra imersīvām muzeju un mākslas instalācijām Rietumeiropā.
Ceturtdien, 9. decembrī, pl. 18.00 – 20.00 norisināsies tiešsaistes diskusija “Iekļaujoša māksla un dizains – digitālā perspektīva”, kurā varēs tikties ar māksliniecēm, pētniecēm un dizainerēm, kas veidojušas iekļaujošus mākslas darbus un produktus cilvēkiem ar dažādām fiziskām un mentālām iespējām, padziļināti diskutējot par digitālo tehnoloģiju sniegtajām iespējām un izaicinājumiem mākslas un vides pieejamības veidošanā. Tiks salīdzināta dažādu valstu pieredze iekļaujošu prakšu un vides pieejamības veicināšanā – ne vien kā patērētājam, bet arī kā radoša satura veidotājam. Diskusijā piedalās: mūziķe Embla Skjūza (Amble Skuse, UK), pētniece, pieredzes dizaina entuziaste un VReach dalībniece Kristiāna Kārkliņa (LV), māksliniece, mākslas mediatore un mākslas pieejamības projektu vadītāja Lība Bērziņa (LV), kā arī māksliniece Gabriele Gervickaite (Gabrielė Gervickaitė, LT)
Nākamotrdien, 14. decembrī pl. 18.00 – 20.00 Mākslas pētījumu laboratorija organizē diskusiju “Māksla kā pētniecība: iespējas un izaicinājumi”, kurā mākslinieki-pētnieki Denijs Plūhers (Dani Ploeger, NL) un Vitauts Mičelkevičs (Vytautas Michelkevičius, LT) iepazīstinās klausītājus ar pētniecības nozīmi viņu mākslas praksē un dažādām pieejām, kā pasauli pētīt caur mākslu. Darbnīcas moderatores – mediju teorētiķes Ilvas Skultes (LV) – vadībā tiks iepazīta mākslinieka-pētnieka metodoloģija un dzīvesveids.
UPDATE EXTENDED notiks ZOOM platformā.
Jauno mediju mākslas festivāls UPDATE EXTENDED
Kamī Laurelli un Romā Saina interaktīvā izstāde “Kaudze”
galerijā LOW
8. decembris, 2021–8. janvāris, 2022
No 8. decembra līdz 2022. gada 8. janvārim galerijā LOW skatāma franču mākslinieku Kamī Laurelli un Romā Saina (Camille Laurelli un Romain Sein) interaktīvā izstāde “Kaudze”.
Izstādes pamatā ir abu mākslinieku ilgstošais kopdarbs – videospēle “Kaudze“. Tajā ievēroti sarežģīti, gandrīz neuzvarami videospēļu darbības principi* – spēlētāja rīcībā ir vairāki neparedzami objekti, kurus var pārvietot telpā. Autori apgalvo, ka ar šo spēli veido priekšmetu kaudzes, bet piedāvā to izmantot arī kā laikmetīgās mākslas izstāžu veidošanas platformu.
“Kaudze” ir pēdējā izstāde galerijas LOW izstāžu ciklā, kurā tika ritināti dažādi ar mākslas ekosistēmu saistīti jautājumi. Spēles vide un daži tajā redzamie digitālie objekti var atgādināt galeriju un tās telpās skatāmo pastāvīgo ekspozīciju – mākslinieku veidotu monumentālo objektu kolekciju no grupas izstādes LOW MOON, kā arī citām šīgada izstādēm. Izstādē notiekošais var sasaukties ar galerijas raidierakstu “Lowkāsts” cikla “Latvju dada” un izdevuma “2 vēstneši” tēmām. Skatītājs var gan izmantot spēli nākotnes scenāriju vai objektu kaudžu veidošanā, gan arī piedalīties kā vērotājs.
*Skatīt spēles Surgeon Simulator vai I Am Bread.
Izstādē redzamo mākslas darbu kolekcijas digitālos dubultniekus veidojis mākslinieks Alvis Misjuns, izstādi pavada mākslinieces Margrietas Griestiņas rakstīta daudzvalodīga poēma.
Galerija LOW
Lāčplēša iela 78A, Rīga (otrajā stāvā virs automazgātuves)
Tikšanās ar Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021
izstādes “Barotnes” mākslinieci Anju Karru
tiešsaistē
9. decembrī
Anja Karra. “Mirkļi” (Akts 1), 2013. (Fragments)
9. decembrī plkst. 18.30 Rīgas Fotogrāfijas biennāles un “Rīgas mākslas telpas” Facebook platformās būs iespēja tikties ar mākslinieci Anju Karru, kuras izstāde “Barotnes” ir apskatāma izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa” Intro zālē līdz 30. decembrim. Tikšanās ar mākslinieci tiešsaistē norisināsies angļu valodā.
Anjas Karras (Anja Carr) radošo meklējumu centrā visai bieži iekļūst nebeidzamās attēlu straumes, kas mūs ieskauj un plūst cauri pat mūsu kabatām, proti, caur viedtālruņiem, kas vienmēr ir pa rokai. Mūsu laika negausīgais attēlu patēriņš mākslinieci ir rosinājis vairākkārt no dažādiem skatpunktiem un dažādos vizuālos medijos pievērsties refleksijai par šo fenomenu – attēlu plūsmu kā vienu no šodienas izteiktākajām laika zīmēm. Rīgā aplūkojamas divas savstarpēji nesaistītas, bet viena otru papildinošas darbu sērijas – “Mirkļi” (2013-2017) un “Iedomāta pozēšana kā iedomātas pozēšanas kā objekta pozēšanas objekts” jeb “Iedomāta pozēšana kā objekts, kas rada iedomātu pozēšanu, pozējot kā objektam” (2018).
Anja Karra (1985, NO) ar fotogrāfijas, tēlniecības, instalāciju, performanču, video un pašizgudrotu metožu starpniecību pārvērš ķermeņus, sejas, rotaļlietas un pārtiku teatrālos un krāsainos abjektīvās mākslas darbos. Karrai bijušas vairāk nekā 30 personālizstādes, tostarp mākslas galerijās Losandželosā, Londonā, Stokholmā un Berlīnē; viņas performances bijušas skatāmas Amsterdamā, Londonā, Ņujorkā, Maiami, Parīzē un citur. Piedalījusies vairāk nekā 60 grupas izstādēs, to vidū izstādēs Triumfa galerijā Maskavā (drīzumā), Cankara centrā Ļubļanā, Somerseta namā Londonā, Nacionālajā muzejā / Mellomstasjonen Oslo un Tadeuša Kantora muzejā Krakovā. 2011. gadā viņa Oslo nodibināja rozā galeriju Pink Cube.
Izstādes kuratores ir Inga Brūvere (LV) un Marīe Šēvolda (Marie Sjøvold, NO)
Kristiana Brektes un Modra Svilāna izstāde “Solargrāfija”
ISSP Galerijā
9. decembris, 2021–27. janvāris, 2022
No 9. decembra līdz 27. janvārim ISSP Galerijā būs skatāma Kristiana Brektes un Modra Svilāna izstāde “Solargrāfija” – radošs pētījums un refleksija telpas objektos, skaņas un gaismas scenogrāfijā, kā arī analogajā fotogrāfijā.
Mākslinieki Kristians Brekte un Modris Svilāns savā radošajā sadarbībā pievēršas un pēta visdažādākās cilvēka dzīves parādības. Vairāk kā piecu gadu garumā abi mākslinieki nodarbojušies ar solargrāfiju un iemūžinājuši Latvijas seno sakrālo arhitektūru un apbedījuma vietas.
Interese par pamesto, nepareizo un tumšo dzīvošanas pusi, māksliniekus padarījusi par vietas pētniekiem, kur fotogrāfisks eksperiments ar vidi ir gan daļa no novērojuma, gan zināma veida secinājums. Ilgtermiņā sadarbojoties, Brekte un Svilāns nonākuši pie individuālo interešu kompromisa, radot psiholoģiski baisu vienojošo mākslas darbu estētiku.
Solargrāfiju paši mākslinieki definē kā principu, kad ar saules stariem kadrā tiek iededzināts attēls, taču patiesībā tās attēlā nojaušams daudz vairāk – tā nav tikai mirkļa vai vietas fiksācija, bet gan vides un laika vizuāls tvērums. Ar pašizgatavotām pinhole kamerām Kristians Brekte un Modris Svilāns apceļojuši Latviju, kameras paslēpjot pie pamestām baznīcām un kapos, vietās, par kuru esamību cilvēki jau sen aizmirsuši. Kā mākslinieki viņi pievēršas attēlā iekļautajai formai, kompozīcijai un attēla rašanās procesam, savukārt kā pētnieki, viņi atgriežas tagadnes aizmirstajā telpā, protokolējot nebūtībā aizlaistos dzīvības pieminekļus.
Solargrāfija ir mākslas forma, kurai autori Latvijā līdz šim pievērsušies maz, līdz ar to, Brekti un Svilānu var uzskatīt par sava veida pionieriem šajā nozarē. Izstāde “Solargrāfija” ISSP galerijā ir šī ilggadējā projekta noslēgums, kurā solargrāfijas darbi skatītājiem atklāti pavisam intīmā veidā. Telpai pārtopot par dark room jeb tumšo istabu, ekspozīcijas centrā nonācis pats trauslākais analogā procesa elements – foto darba negatīvs, kuram izstādes norises laikā lemts mainīt savu vizuālo formu. Izstādi papildina arī mākslinieku radīta skaņas instalācija, kas radīta domājot par vientuļajām un cilvēkam svešajām Latvijas vietām.
Izstādes kuratore ir Auguste Petre.
ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k-3
Mākslas pētījuma “Virtuālās vakariņas ar zinātniekiem” multimediāla prezentācija
cikla “Pārmaiņu ekosistēmas” ietvaros
RIXC galerijā un tiešsaistē
10. decembrī
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) decembrī turpina māksliniecisko pētījumu, sarunu, ceļojumu un pieredžu ciklu “Pārmaiņu ekosistēmas” Rīgā un ārpus tās. Cikla ietvaros 10. decembrī, plkst. 17.00–19.00 RIXC galerijā un tiešsaistē notiks “Virtuālās vakariņas ar zinātniekiem”.
2001. gadā Irbenes radioteleskopā norisinājās leģendārs radio astronomijas un skaņu mākslas simpozijs “RT-32. Akustiskās telpas laboratorija”. Toreiz bija pagājuši vien daži gadi kopš sabiedrība bija uzzinājusi par šī slepenā objekta eksistēšanu, kuru pēc Padomju Savienības sabrukšanas un tās militāro spēku izvešanas no Latvijas pārņēma zinātnieki. Pēc divdesmit gadiem atgriežoties Irbenes radioteleskopā, kur mūsdienās notiek zinātniski pētījumi par dziļo kosmosu un kas ir pieejams arī tūristiem, Rasa un Raitis Šmiti ir aizsākuši mākslas pētījuma projektu, kura centrā ir sociālekoloģiski jautājumi. Kā ir mainījusies un kāda ir šī izolētā objekta un padomju slepenās militārās industrijas mantojuma loma mūsdienu sabiedrībā, kad viena no svarīgākajām aktualitātēm ir klimata izmaiņu un pandēmijas mestie izaicinājumi? Savā jaunajā darbā mākslinieki izmanto jaunas sensorās uztveršanas tehnoloģijas, imersīvos medijus un estētiskās prakses.
10. decembrī mākslinieki aicina uz “Virtuālajām vakariņām ar zinātniekiem” – šī mākslas pētījuma multimediālu prezentāciju, sarunām klātienē un tiešsaistē ar projektā iesaistītajiem zinātniekiem. Klātienes dalībniekiem “Virtuālajās vakariņās” piedāvāsim vīnu un uzkodas.
Klātienes dalībnieku skaits ir ierobežots. Lūdzam pietiekties, aizpildot anketu.
Tiešsaistes dalībniekus aicinām pievienoties zoom plaftormā vai arī sekot sarunām Facebook tiešraidē.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Trīs jaunas ekspozīcijas
Mākslas centrā “Zuzeum”
Foto: Madara Gritāne
Mākslas centrs “Zuzeum” ziemas sezonā aicina uz trīs jaunām ekspozīcijām. Ziemas programmas pamatā ir empātisks skats uz notiekošo, kolekcijas pārcilāšana un racionāla resursu izmantošana.
Centrā atvērta “Zuzeum Studio” – jauna, renovētu telpu grupa ar izstāžu biroju un rezidenci. Izvietota divos stāvos, studija darbojas arī kā Zuzānu kolekcijas galerija, kurā īpaši izcelti jaunieguvumi.
Apmeklētājus studijā sagaida divas noslēpumainas sievietes. Ar drošiem vēzieniem uz audekla tās ir attēlojusi Rīgā dzimusī Ella Krugļanska. Viņām līdzās ir jauno Pēterburgas mākslinieku Ksjušas Lastočkas un Maksima Trulova saplākšņa kolāža, kas atgādina, ka “Elle ir tukša”. Kolekcijas izlasē ir iekļauta arī pirmās profesionālu mākslas izglītību ieguvušās latviešu tēlnieces, modernistes Martas Skulmes ģitārista skulptūra, Ilmāra Blumberga grafikas darbi, padomju laika plakāti, Zentas Loginas gobelēni, kā arī mūsdienu glezniecības un grafikas darbi. Telpas centrā ir dzeltens arhīva atvilktņu bloks, kas glabā Visvalža Ziediņa grafikas darbus un papīra kolāžas, reprezentējot vairāk nekā 2800 vienību lielo memoriālo kolekciju.
“Zuzeum Studio” galerijai izraudzītā māksla atspoguļo iespējamos telpas lietotāju garastāvokļus, mākslinieku reakciju uz savu laiku nacionālajā un globālajā kontekstā, kā arī nozīmīgus notikumus mākslas vēsturē, stimulējot interesi par kolekciju un tās pētīšanu.
Foto: Madara Gritāne
Jauna ekspozīcija “Zuzeum” mazajā zālē, kas skatāma līdz 2022. gada 13. februārim, apmeklētājus aizved ceļojumā uz Romu, Grieķijas salām un pastaigā pa zudušām, esošām un iedomātām ēkām un interjeriem. Zuzeum izstāžu vadītāja Ieva Zībārte izraudzījusies darbus no Zuzānu kolekcijas par arhitektūras un interjera tēmu: “Arhitektūras vēsturē mākslinieku dokumentētās ēkas, interjeri un priekšmetu pasaule ir nozīmīgs informācijas avots. Pētot kolekciju, pamanīju, ka arī mūsdienu mākslinieki šai tēmai ar interesi nododas. Viņi glezno kafejnīcas, savas vasarnīcas, padomju laika blokmājas, sienu rakstus un faktūras, interjerus, durvis, krēslus, urbānas un industriālas ainavas.” Kolekcijas izlasē apskatāmi Ausmas Šmites, Miervalža Poļa, Daces Lielās, Ievas Iltneres, Kristapa Ģelža, Sigitas Daugules, Flēras Bīrmanes un Jāņa Avotiņa darbi, kuros redzamas ēkas, to fragmenti un interjeri, kas tapuši laikā no 1990. gada līdz mūsdienām.
Foto: Madara Gritāne
“Zuzeum” skulptūru dārza telpā “Siltumnīca” līdz 2022. gada 31. martam apskatāms Aleksandra Kramareva fasādes ciļņa “Orfejs” prototips, pēc kura izgatavotais oriģināls savulaik rotāja Rīgas Mūzikas instrumentu fabrikas filiāles ēku Rīgā, Maskavas ielā 250.
Vairāk nekā 2000 vienību lielais Aleksandra Kramareva un viņa tēva mākslas mantojums Zuzānu kolekcijā nonāca 2020. gadā. Tajā ir dizaina skices un interjeru meti, studijas un figurālas kompozīcijas; fotogrāfijas un negatīvi no ģimenes arhīva, tai skaitā realizēto darbu dokumentācijas; sarakstes un citi dokumenti.
Cilnis “Orfejs” ir apskatāms caur “Siltumnīcas” logu no ārpuses ikvienam interesentam bez ieejas maksas “Zuzeum” darba laikā. Ieteikums to apmeklēt dienas tumšajā laikā no plkst.16.00 līdz 19.00.
Mākslas centrs “Zuzeum”
Lāčplēša iela 101, Rīga
Latvijas Mākslas akadēmijā iedibināta jauna balva “Academia”
Pirmo “Academia 2021” balvu saņēmusi Kristīne Daukšte
Latvijas Mākslas akadēmijā iedibināta jauna balva “Academia”. Balvas mērķis ir radīt infrastruktūru, kas veido jaunus un inovatīvus sadarbības modeļus starp mākslas augstākās izglītības iestādi un tās absolventa starptautiskās profesionālās karjeras veicināšanu.
Atbalsta programmu paredzēts izvērst divu gadu garumā, sniedzot iespēju LMA absolventam iegūt starptautisku pieredzi un sadarboties ar nozares profesionāļiem, lai pēc tam iegūtās zināšanas īstenotu savā radošajā praksē Latvijā un visā Baltijas reģionā.
Šogad pirmo “Academia 2021” balvu ieguva LMA Glezniecības apakšnozares maģistra programmas iepriekšējā gada absolvente – Kristīne Daukšte.
Balvas programmas pirmajā gadā, sadarbība tiek īstenota kopā Helen Scott Lidgett Studio Award 2020/2021 (Londonā) un ACME programmu, kura nodrošina viena gada garumā apmaksātu mākslas rezidenci, stipendiju un uzturēšanās izmaksas Londonā. Rezidence sevī arī izstādes izveidi rezidences noslēgumā galerijā – PEER.
Savukārt programmas otrajā gadā balvas laureātam tiek nodrošināta stipendija un bezmaksas darbnīca Rīgā. Šī gada laikā tiek organizētas darbnīcu vizītes, apmeklētas Latvijas un Baltijas mākslas institūcijas, kā arī tiek sniegtas mākslinieku un citu mākslas profesionāļu konsultācijas. Šajā laikā balvas ieguvējam ir pienākums sarīkot meistarklasi vai radošo darbnīcu LMA studentiem un dalīties savā pieredzē vieslekcijās.
Izstāde “Exhibition 1.2”
galerijā “Masa”
Līdz 23. decembrim
Foto: Pjotrs Pundonens
Jaunajā mākslas galerijā “Masa” līdz 23. decembrim ir apskatāma otrā izstāde, kur kuratores kopā ar māksliniekiem pēta mūsdienīgai sabiedrībai aktuālas tēmas - no vides piesārņojuma līdz vakcinācijai.
Sabīnes Ostrovskas instalācija “Iekaisuma process” pievēršas klimatiskas krīzes problēmai. Savukārt, video instalācija “Emoji anatomija” liek pārdomāt īstu emociju slēpšanu, sazinoties digitālajā vidē. Arseny @stratosport grafiska romāna stilā dalās ar savām sajūtām, kuras tika pārdzīvotas dažādās Rīgas vietās. Jūlija Pereca-Pagrode caur ikonogrāfiskas izglītības prizmu izpēta mitoloģijas motīvus, meklējot “hipnotiskas apkārtējas pasaules īpašības”. Dans Krumpāns stāsta par pārdzīvotu negadījumu, izpaužot savās gleznās attieksmi pret “skaisto” un “neglīto”. Veidojot smalkas un detalizētas ilustrācijas, Sofija Sudeikina iedvesmojas no folklora motīviem, kā arī mēģina atbrīvoties no nospiestām jūtām caur emocionālu un fizisku kailumu. Idas Tētis izpauž savu viedokli par mūsdienu kolektīvajām traģēdijām, izmantojot kolāžas un aplikācijas tehnikas.
Galerija MASA ir nekomerciāls mākslas projekts, kas radīts, lai atbalstītu māksliniekus un dotu viņiem iespēju eksponēt mākslas darbus neatkarīgi no izglītības, pieredzes, vecuma vai statusa.
Galerija ir dibināta 2020. gada jūnijā bijušajā tiltu rūpnīcā Ganību dambī ar nosaukumu CON-NON-CON. 2021. gadā tika atklāts projekta turpinājums - galerija “Masa”.
Galerija “Masa”
Alauksta iela 7A, Rīga
Alekseja Naumova personālizstāde “Pasaules ainavas un Le chateau de l’Esparrou”
Ventspils teātra namā “Jūras vārti”
Līdz 2022. gada 16. janvārim
Līdz 2022. gada 16. janvārim Ventspilī, teātra namā “Jūras vārti” skatāma Alekseja Naumova personālizstāde “Pasaules ainavas un Le chateau de l’Esparrou”, kurā daļa eksponēto darbu Latvijā skatāmi pirmoreiz.
Mākslinieka Alekseja Naumova košā un vērienīgā glezniecība Ventspilī eksponēta vairākkārt. Viņa īpašais mīlestības žanrs glezniecībā ir ainava un darbs plenērā. Turklāt, ne tikai siltajās Dienvideiropas zemēs, kur ciprešu tumšais zaļums kontrastē ar spilgto debesjumu, bet arī Latvijas skaudrajā ziemā, kad krāsa sabiezē kā agra tumsa un vienīgais dabas piedāvātais kontrasts ir audekla baltais sniegs.
“Jūras vārtos” skatāmajā izstādē dominē veldzējoši siltie Francijas dienvidi un lielformāta pasaules ainavas. Un tomēr, arī balto smilšu pludmales ainavās var ielauzties vientulības skumjas, plivinot šķietami nebūtisku un bāli zilu glābšanas stacijas karodziņu. Aleksejs Naumovs arī savos jaunākajos darbos, kas tapuši šovasar Francijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstītajā rezidencē (Les Amis de l’Espparrou) Esparū pilī, ir uzticīgs savam godprātīgajam plenērista tēlošanas veidam, piedāvājot skatītājam nevis vispārinātu un tipisku pasaules ainavu, bet tieši savu skatījumu uz šo mirkli un gaismu.
Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils
Dainas Šulcas izstāde “Rozes un cits”
Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī
Līdz 16. janvārim, 2022
Līdz 2022. gada 16. janvārim Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī skatāma Dainas Šulcas izstāde “Rozes un cits”.
“Gleznas tapušas, vērojot dabu un ziedus. Visi izstādē skatāmie darbi ir manas oriģinālgleznas, kas tapušas tikai klasiskā glezniecības manierē – ar eļļas krāsām, rokā turot otu vai paletes nazi. Rozes tāpēc, ka tās ir skaistas. Rozes – tie vienmēr ir svētki un kaut kas vairāk nekā ikdiena. Es nezinu, vai, atrodoties skaistumā cilvēks vienmēr ir laimīgs, bet es skaidri zinu, ka, atrodoties skaistumā, cilvēks noteikti nav nelaimīgs,” tā par saviem darbiem saka pati māksliniece.
Šī ir mākslinieces ceturtā personālizstāde. Izstādē tornī aplūkojamas mākslinieces gleznas, kas tapušas pēdējo gadu laikā
Daina Šulca ir dzimusi Jelgavā. Studējot Rīgā, Latvijas Universitātē ieguvusi divus maģistra grādus – žurnālistikā un sociālajās zinātnes. Izstādes autore ir strādājusi AS “Lauku Avīze” un AS “Diena”. Māksliniece jau 13 gadus ir Jelgavas Tautas gleznošanas studijas dalībniece, šobrīd studē Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūrā.
Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis
Akadēmijas iela 1, Jelgava
Izstāde “Ebreju mākslinieki starpkaru Latvijā: meklējumos”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
Līdz 2022. gada 5. februārim
Mihaila Jo. Izvadīšana. 1930. LNMM kolekcija
Līdz 2022. gada 5. februārim Latvijas Nacionālās bibliotēkas 4. stāva ātrija galerijā apskatāma Rīgas Ebreju kopienas un muzeja “Ebreji Latvijā” veidotā izstāde “Ebreju mākslinieki starpkaru Latvijā: meklējumos”.
Par atspēriena punktu šai izstādei kalpo Rīgā un Liepājā 1939. gada sākumā notikusī “Žīdu grafiķu izstāde”, kuras darbi piedāvāja ieskatu 60 no dažādām valstīm nākušu autoru mākslā. Toreiz īpašu nozīmi izstādei piešķīra ne tikai apjoms un izstādīto darbu kvalitāte, bet arī tas, ka daudziem autoriem tā bija pēdējā izstāde pirms II Pasaules kara, bet lielai daļai – arī pēdējā izstāde viņu dzīvē, ko izdzēsa traģiskie kara gadu notikumi. Šis ir gan mēģinājums atsaukties uz 1939. gada izstādi, piedāvājot dažus no tolaik eksponētajiem darbiem, gan stāsts par ebreju mākslinieku izstāžu tradīciju kopumā.
Pirmā ebreju mākslinieku izstāde Latvijā notika 1920. gada nogalē un iezīmēja turpmāko gadu diskusiju fokusu – vai pastāv kaut kāda specifiskā “ebreju māksla”, vai ir runa vienkārši par “mākslinieku-ebreju” darbiem? 1939. gada izstāde gan apvienoja abas šīs pieejas, gan arī parādīja, ka 1939. gadā auga pieprasījums tieši pēc “nacionālās” tematikas, kas tā laika Eiropas nedrošajā gaisotnē kļuva par zināmu atbildi nacistu un citu labējo režīmu izvērstai pretebreju propagandai.
Pašreizējā izstāde ir vienlaikus gan mēģinājums rekonstruēt pirmskara izstāžu saturu, gan piedāvāt plašākas auditorijas uzmanībai mazāk zināmus autorus. Par dažiem no viņiem trūka pat biogrāfijas pamatdatu, un izstādes sagatavošana bija vienlīdz mākslas kuratoru un vēsturnieku darbs. Izstādes nosaukums “Ebreju mākslinieki starpkaru Latvijā: meklējumos” ietver sevī ne tikai pašu mākslinieku centienus rast savu identitāti, bet arī kuratoru iesākto pētniecisko darbu.
Izstādē “Ebreju mākslinieki starpkaru Latvijā: meklējumos” var iepazīties ar mākslinieku Dāvida Skolnika (1878–1941), Mihaila Jo (1893–1960), Bernharda Dannenhirša (1894–1972), Izāka Frīdlendera (1890–1968), Mozusa Parparova (1891–1941) un Samuila Haskina (1909–1974) darbiem no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, muzeja “Ebreji Latvijā”, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja un Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma, kā arī privātām kolekcijām.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela3, Rīga
