Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Grupas izstāde
“Putna melnās acis likās kā lielas kameras, kas asi un detalizēti uztver visu, kas nonāca redzeslokā”
Fon Stricka Villā Rīgā
15.–17. jūlijs
No 15. līdz 17. jūlijam Fon Stricka Villā Rīgā norisinās grupas izstāde “Putna melnās acis likās kā lielas kameras, kas asi un detalizēti uztver visu, kas nonāca redzeslokā”, kurā piedalās pieci vizuālie mākslinieki: Silga Ivanova, Katrīna Gržibovska, Kristīne Krauze-Slucka, Laimdota Malle un Ivars Pommers. Grupas izstāde veidota kā satikšanās viduspunkts, kur mākslinieki aicina skatītāju redzēt, ieraudzīt un pamanīt, kā vizuālais darbs var tikt interpretēts un uztverts atšķirīgi, uzsverot, ka darbi iemieso paši savu pastāvīgo dzīvi, kas liek arī apkārtējo pasauli ieraudzīt jaunā gaismā.
Materiālu izvēle mākslā ir nevis tīri tehnisks, bet gan nozīmīgs elements, kas komunicē mākslinieka redzējumu, darba kontekstu un konceptuālo ietvaru. Katram materiālam ir savas konotācijas un asociācijas, kas ietekmē to, kā mākslas darbs tiek uztverts un interpretēts. Ar rūpīgu materiālu atlasi un manipulācijām, ar tiem mākslinieki atdzīvina savas vīzijas, izaicina konvencijas un iedvesmo jaunus veidus, kā redzēt pasauli.
Izstādes mākslinieki savā dažādībā un unikalitātē skaidri ataino un attaisno franču simbolisma mākslinieka Odilona Redona pausto, ka “Mākslinieks bieži padodas to materiālu vilinājumam, kas spēj paust viņa garu.” Silga Ivanova savu māksliniecisko izteiksmes veidu visērtāk pauž uz papīra, kur, mijiedarbojoties ūdenim ar akvareli un tušu, tiek atstāta brīva vieta arī nejaušībai un mirkļa brīnumam. Katrīna Gržibovska konceptuālo eļļas glezniecības darbu sērijā pievēršas cilvēka miesas materialitātei un sejas deformācijai. Kristīne Krauze-Slucka pievēršas industriāli ražotas materialitātes studijām kā pseido-antropoloģisku meklējumu sākumpunktam. Strādā ar fotogrāfiski nosacītiem risinājumiem, bieži saglabājot eksperimentāli taktilo attēlu veidošanas pieeju. Laimdota Malle strādā ar dažādiem medijiem, tostarp zīmējumu, tēlniecību un animāciju, lai radītu instalācijas ar interesi iztaujāt kolektīvās un personīgās pieredzes nospiedumus un nozīmes. Savukārt Ivars Pommers savos darbos pēta materiālās un nemateriālās realitātes mijiedarbību, to, kā idejas tiek materializētas objektos, krāsā, formā, kustībā, tekstā, un pēc kā šīm substancēm vērotājs piešķir nozīmi, tādējādi atgriežot tās atpakaļ ideju sfērā, bet jau transformētā veidā.
Fon Stricka villa
Aristīda Briāna iela 9, Rīga
Astoņu starptautisku mākslinieku publiskās prezentācijas
Rotko muzejā
16. jūlijs / plkst. 17.00
16. jūlijā plkst. 17.00 Rotko muzejā interesentiem būs iespēja iepazīties tuvāk ar astoņiem starptautiskiem māksliniekiem publiskajās prezentācijās. Nedēļas garumā, no 12. līdz 19. jūlijam Eiropas Savienības finansētā projekta “Eiropas kultūra: Visi dažādi – visi vienlīdzīgi” ietvaros Rotko muzejā vienlaikus rezidē astoņi mākslinieki no Čehijas, Polijas, Lietuvas un Latvijas. Latviju rezidencē pārstāv Daugavpils mākslinieki Mairita Folkmane un Oskars Jansons.
Rezidence paredz mākslinieku radošo darbu un komunikāciju par vienlīdzību dzīvē, sabiedrībā un darba vidē. Esot vienotiem daudzveidībā, glezniecības valodā tiek pausta nostāja un sajūtas par realitāti, kur māksla ir gan izteiksme, gan instruments.
Mākslinieki fiksē savus iespaidus kompozīcijās, kuras noslēgumā tiks nodotas skatītājiem kopīgā izstādē. Vēl pirms izstādes atklāšanas notiks mākslinieku publiskās prezentācijas.
Rotko muzejs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Ievas Iltneres izstāde “Komēta nāk!”
galerijā “Daugava”
17. jūlijs–17. augusts
Ieva Iltnere. Muzikanti. Komēta nāk. (Diptihs). 1987. Fragments. Audekls, akrils, 190x140 cm
No 17. jūlija līdz 7. augustam galerijā “Daugava” būs skatāma Ievas Iltneres izstāde “Komēta nāk!”.
Ievas Iltneres izsmalcinātās estētikas meistarībai Latvijas mākslā ir maz līdzinieku. Figurālās kompozīcijas aizrauj ar tonālu tīrību, minimālismu un nosvērtību, kas vienlaikus pārsteidz ar eksplozīviem sižetiskiem tēlojumiem un savu devu drāmas. Zem nosaukuma “Komēta nāk!” virknējas Iltneres gleznas, kuras tapušas sākot no 20. gs. 80. gadiem un atspoguļo viņas augstāko pilotāžu.
Dažādie emocionālie stāvokļi, kurus caur audeklu virsmām pauž jutīgi modelētie tēli, šķiet pārlaicīgi un jo īpaši aktuāli šajos trauksmainajos laikos. Vienlaikus tas ir arī stāsts par cilvēka attiecībām ar apkārtējo vidi un ilūzijām, ko lolojam par “citu” realitāti.
Pati Iltnere konkrēto pieeju glezniecībai ir nodēvējusi par neoreālismu. Tajā manifestējas ne vien apbrīnojamas tehniskas prasmes, bet arī mākslinieces mīlestība pret dizainu, modi, arhitektūru un mākslas vēsturi.
Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga
Projekts “Bezgalīgo atklājumu laboratorija”
Peldošajā mākslas centrā “NOASS”
No 17. jūlija / trešdienās un 15.–23.augusts
Peldošajā mākslas centrā “NOASS”, apvienojot vizuālās mākslas un zinātnes iespējas, tiek veidots projekts, kas atspoguļo mūsdienu aktualitātes ekoloģiskas vides veidošanā un ietver sevī perspektīvu vairāku radošu disciplīnu saplūšanai un bezgalīgai mijiedarbībai.
Pēc atklāšanas 16.jūlijā apmeklētājiem ekspozīcija būs skatāma trešdienās (17., 24., 31. jūlijā, 7. augstā) no 15:00 līdz 18:00, kā arī festivāla “Tēlniecības kvadriennāle Rīga 2024” ietvaros no 15. līdz 23.augustam.
Projekta zinātniskā un mākslinieciskā daļa vērojama procesā, kurā zinātniskie pētījumi vērsti uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, izmantojot fotobioreaktoru, bet projekta mākslas sastāvdaļa sevī ietver telpiskās perspektīvas pētījumu izmantošanu, kas ir loģisks turpinājums mākslinieku Kriša Zilgalvja un Dzintara Zilgalvja jau iepriekš realizētajām izstādēm “Ūdeņi stāsta – Daugava” un “Kosmiskā migrācija”.
Projekta galvenā darbība risināsies improvizētā laboratorijā, pētot tehnoloģiju fosfora piesārņojuma pārvēršanai otrreiz izmantojamā biomasā un tālākā resursu atgūšanā (barības vielas, enerģija, ūdens), izmantojot mikroalģes. Projekta zinātniskais vadītājs ir RTU docents un vadošais pētnieks Aigars Lavrinovičs. Pētījumu veikšanai tiek izmantots fotobioreaktors, kas ir viens no instrumentiem, kuru izmanto arī citu valstu kosmisko pētījumu aģentūras un polāro staciju zinātnieki mikroorganismu dzīvības cikla uzturēšanai. Projektā izmantotā iekārta izgatavota Rīgas Tehniskajā universitātē, un tās dizaina autori ir RTU ŪSBI pētnieks Mārtiņš Strods (projektēšana, dizains) un RTU ŪSBI zinātniskais asistents Arvīds Būmanis (elektronika).
Peldošais mākslas centrs “NOASS”
AB Dambis
Starptautiskās jūras tematikai veltītās biennāles “Marīna” starpgada izstādes
Jūrmalas muzejā
No 17. jūlija
Laima Bikše. Ķirši. 2024. Audekls, eļļa, 30x40 cm
No 17. jūlijā Jūrmalas muzejā būs skatāmas Starptautiskās jūras tematikai veltītās biennāles Marīna starpgada izstādes – Laimas Bikšes izstāde “Cilvēki, zvēri, koki un tapetes”, Roberta Bāliņa tēlniecības izstāde “Viens vai divi”, kā arī izstāde no Latvijas muzeju kolekcijām “Jūrmala gleznās un grafikā. Iz vēstures”.
Līdz 8. septembrim skatāma Laimas Bikšes izstāde “Cilvēki, zvēri, koki un tapetes”. 2021. gadā gleznotāja kļuva par Starptautiskās konkursizstādes “Marīna” laureāti. Par savu izstādi “Cilvēki, zvēri, koki un tapetes” Laima Bikše saka: “Izstādi varētu nosaukt arī “Ceļš”. Galvenajā lomā – Laima Bikše. Taču nevēlējos mulsināt ne teātra mīļus, ne glezniecības mīļus. Šoreiz vairāk kā jebkad gleznas ir par mani, manu dzīvi, notikumiem ap mani. Mazāk meditācijas par pagātnes, bērnības notikumiem, mazāk smalka poētisma, nostalģijas, bet vairāk tīra prieka, skaistuma un ironijas. Es it kā spēlēju izrādes ar saviem gleznu varoņiem, pati esmu lācis, stirna, puķe, koks un radu noskaņu teātri. Gribēju teikt, ka šī nav sausa, vēsi strukturēta glezniecība, taču tā īsti nebūtu taisnība. Visu glezniecības arsenālu – kompozīciju, krāsu, faktūras, zīmējumu utt. – es apzināti pakārtoju, tātad tomēr strukturēju un virzu, lai radītu noteiktu emocionālo saviļņojumu. Tas šoreiz ir mazliet banāli un eksistenciāli – prieks par dzīvi, kas ir, bija un būs vienmēr, mīlestība pret visu pasauli, miers, kas iegūts dabā. Katra glezna ir kā mirklis, kas veido šodienas laika plūdumu. Manas dzīves plūdumu.”
Roberts Bāliņš. Es un mans ponijs. 2024. Putuplasts, poliestera sveķi, stikla šķiedra. 350x150x100 cm
Līdz 11. augustam skatāma jaunā tēlnieka Roberta Bāliņa izstāde “Viena vai divi”, kas turpina komunikācijas un mijiedarbības tēmu. Skulptūras, kas radītas kā viens veselums, kopā ar otru skulptūru veido citas, jaunas izpausmes. “Kurā attiecību brīdī divi cilvēki kļūst par vienu veselu? Vai pēc tā brīža uz šīm attiecībām var skatīties kā uz divu elementu mijiedarbību, vai tas jau ir viens jauns veidojums?” apsver mākslinieks. Izstādes darbi ir vērsti uz divu indivīdu attiecībām. Vai tās iespējams izprast? Skulptūru abstraktā forma ļauj katram skatītājam atrast tajā savu nozīmi. Mākslinieka piedāvāto emociju spektrs ir visai plašs, arī darbu nosaukumi ļauj doties domu un sajūtu meklējumos.
Roberts Bāliņš ir Starptautiskās konkursizstādes “Marīna 2023” viens no laureātiem mākslas studentu kategorijā. Šo balvu viņš dalīja ar otru jauno tēlnieku Brūsu Kalniņu, kura izstāde Jūrmalas muzejā būs skatāma no 14. augusta.
J.F.Tīdemanis. Pludmales skats. 20.gs.30.gadi. Audekls, eļļa, 50x59 cm
Līdz 13. oktobrim Jūrmalas muzeja Kamīnzālē muzeja mākslas krājuma glabātāja Jana Rāve piedāvā izstādi “Jūrmalas gleznās un grafikā. iz vēstures”, kuras pirmsākumi meklējami 1936. gadā, kad Jūrmalas Latviešu biedrība peldsezonas laikā organizēja pirmo mākslas izstādi “Jūrmala gleznās”. Šai iniciatīvai, diemžēl, nebija lemts ilgs mūžs – 1940. gadā Jūrmalas Latviešu biedrību likvidēja. Ja pirmajā gadā izstādē piedalījās tikai pieci mākslinieki, pie tam, tikai jūrmalnieki, tad 1939. gada izstādē bija jau 30 dalībnieki. Izstāde veiksmīgi papildināja Jūrmalas vasaras koncertprogrammu un piesaistīja atpūtniekus.
Pašreizējā izstāde ir šīs savulaik iedibinātās tradīcijas jau otrais turpinājums. Izstādes mērķis nav atkārtot, bet gan piedāvāt skatītājam mākslas darbus, kuru galvenā tematiskā piesaiste ir Jūrmala. Neliela ekspozīcijas daļa šoreiz atvēlēta arī bērnu atpūtai vasarā. Apkopoti bērnu zīmējumi, rotaļlietas, dokumenti un fotogrāfijas no muzejiem un privātkolekcijām. Izstādē aptverts gandrīz 50 gadu ilgs laika posms, sākot no 1912. gadā impresionisma tradīcijās tapušās Vilhelma Purvīša jūras piekrastes ainavas, līdz Voldemāra Caunes neliela formāta skicēm, kas tapušas 20. gadsimta 60. gados. Pirmo divu Jūrmalas Latviešu biedrības organizēto mākslas izstāžu dalībnieks Voldemārs Caune pārstāvēts ar kuplu darbu skaitu no mākslinieka ģimenes arhīva.
Izstādē būs redzami arī Niklāva Strunkes, Aleksandras Beļcovas, Romana Sutas, Ģederta Eliasa, Jaņa Lipiņa, Valda Kalnrozes un Ugas Skulmes darbi. Izstāde tapusi sadarbībā ar Tukuma Mākslas muzeju, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeju, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeju, LU Akadēmisko bibliotēku, Zuzānu mākslas kolekciju, mākslas galeriju Jēkabs un privātkolekcionāriem.
Jūrmalas muzejs
Tirgonu iela 9, Jūrmala
Modes performance “2GROW”
Vidzemes tirgū
17.jūlijs / plkst. 19:00
17.jūlijā no 19:00 Vidzemes tirgū norisināsies Jauniešu Modes un Dizaina nodibinājuma “2IVI” modes performance “2GROW” kuras laikā būs iespēja apskatīt apģērbu kolekciju sešu laboratorijas staciju darbībā, kuru izveides procesā tiek izmantoti pašu radīti un apstrādāti eksperimentālie materiāli.
Pēdējā gada laikā “2IVI’” komanda ir eksperimentējusi ar dažādām biomateriālu pamata masām un piedevām, lai radītu jaunus materiālus. Materiālu izveides procesā tiek pielietots “food waste” jeb pārtikas atkritumu princips, kur no kafijas biezumiem, olu čaumalām, mandarīnu mizām u.c., tiek iegūti paštaisīti pigmenti, kas tālāk tiek savienoti ar želatīna bāzes masām – tas padara materiālus bioakumulatīvus. Tāds pats process tiek veikts arī ar kaltētiem ziediem no vietējām pļavām un izskalotām raglapēm. Paralēli tam, gada garumā tika audzētas dažāda izmēra un apdares tējas sēnes, lai žāvēšanas procesā iegūtu vegāno ādu. Materiālu izveides procesā, vairāk kā 50 džinsu apģērbu tika aprakti dažādu ekosistēmu augsnēs, piemēram, mežā, pļavā, ūdenstilpņu krastos un govs mēslojumā uz 2 mēnešiem. Šādi vecās džinsu bikses un jakas iegūst unikālu un dabīgu zemes krāsu, kas pastiprina principu par dabas resursu izmantošanu materiālu izveidē. Ilgtspējīga un pārstrādāta mode nenozīmē tikai otrreizēju apģērbu izmantošanu. “2IVI” ar modes performanci “2GROW” vēlās parādīt, ka ar dabas resursu izmantošanu materiālu radīšanai var pierādīt apģērbu funkciju arī ārpus modes, radot paliekošu nospiedumu materiālu un dabas aizsardzībā, kā arī radīt brīvāku darbības lauku dizaineriem.
Vidzemes tirgus
Brīvības iela 90, Rīga
Izstādes “Jauna adrese: ĒDENE” tūre
mākslinieku un kuratoru pavadībā
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā / Hanzas ielā 22, Rīgā
17. jūlijs / plkst. 18.00
Evita Vasiljeva, Tuvu 555 nanometriem, 2024. Foto: Ansis Starks
17. jūlijā plkst. 18.00 Kim? Laikmetīgās mākslas centrā notiks izstādes “Jauna adrese: ĒDENE” tūri mākslinieku un kuratoru pavadībā un vienlaikus tā būs iespēja iepazīties ar Hanzas 22 ēkas pašreizējo pirms-renovācijas stāvokli.
Nosaukums “Jauna adrese: ĒDENE” ir literāra un iztēlota konstrukcija, kas, no vienas puses, uzrāda mākslas institūcijas dzīves ciklu, ģentrifikācijas un citu ārēju apsvērumu dēļ mainot mājvietas, caur to norūdoties, pilnveidojoties un augot. Vienlaicīgi nosaukums ietver arī pašcitējošu atsauci uz 2010. gadā notikušu Kim? hepeningu, kad pamestā, kokiem un krūmiem pieaugušā spīķerī bez jumta mākslinieku un scenogrāfu grupa Kaspars Groševs, MAREUNROL’S, Rūdolfs Bekičs iekārtoja improvizētu viesnīcu – “Ēdeni”, kurā bija viegli ienākt, bet apgrūtinoši pārvietoties, un viesi drīz meklēja izeju. Pagājuši desmit un vēl pāris gadi, un Kim? atgriezušies pie šīs mantras ar jaunu satraukuma un mērķtiecības noskaņu.
Konceptuāli “ĒDENE” atklājas kā izstāde/vieta/performance. Piesūcināts ar vēstures slāņiem, pats mēģinājums doties šajā neapdzīvotajā vidē kļūst par metaforu mākslinieku-aģentu konkrētās sociālās telpas noskaņu un revibrāciju pētījumiem.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Hanzas iela 22, Rīga
Arhitektūras studijas ĒTER “Pop-up NAIL SALON”
Galerijā ASNI
19.–21. jūlijs
No 19. līdz 21. jūlijam laikmetīgās mākslas galerijā ASNI sadarbībā ar arhitektūras studiju ĒTER būs skatāms “Pop-up NAIL SALON” jeb instalācija par apsēstību ar sensoro, iztēles fizisko pasauli un publiskās telpas prototipiem. Pirmais ĒTER “NAIL SALON” 2024. gada pavasarī norisinājās Magazin arhitektūras telpā Vīnē, iegūstot plašu starptautisku rezonansi un apmeklētājiem Rīgā tas būs pieejams vien trīs dienas no plkst. 12.00 līdz plkst.18.00.
Piemirstā salonu kultūra un laikmetīgā nagu māksla kļūst par portālu, kas savieno cilvēka ķermeni ar juteklisku materiālu pasauli. Instalācija galerijā ASNI ir veidota, lai pētītu labbūtības fenomenu kombinācijā ar arhitektūras prakses fragmentiem. Izstāde ir daļa no nepārtrauktiem pavedienu meklējumiem jaunai vai, iespējams, aizmirstai apziņai par cilvēka veidoto vidi un vēlmei pēc dziļas kopības sajūtas. Klusuma retrīti, autogēnie treniņi, ASMR, elpošanas tehnikas, digitālais detokss, izbaudīt klāt neesamības prieku (JOMO, nevis FOMO) – tās ir tikai dažas no telpiskām pašārstēšanās metodēm, kas palīdz uzveikt stresu, trauksmi, vientulību un bezmiegu. Izstādē būs aplūkojami 1:1 mēroga mēbeļu prototipi, eksperimenti ar materiāliem, arhitektūras maketi, video un fotogrāfijas darbi.
Kārlis Bērziņs, Dagnija Smilga un Niklāvs Paegle ir arhitektūras prakses ĒTER dibinātāji, kas darbojas starp Alpiem un Baltijas jūras piekrasti, un kuru starptautiskais nozares medijs Dezeen 2022. gadā ierindojis kā vienu no 29 daudzsološākajām pasaulē 2022.gadā un Platformarchitecture.it atlasījis Eiropas jaunajiem arhitektiem “40 vecumā līdz 40 gadu”, ĒTER ir vērsta uz unikālas vides radīšanu dabas, tehnoloģiju un laikmetīgās kultūras mijiedarbībā.
Galerija ASNI
Kr. Valdemāra iela 17A, Rīga
Mākslinieces un mākslas terapeites Jūlijas Volonts lekcija “Māksla satiek terapiju”
mākslas telpā “Studija” Kuldīgā
19. jūlijs / plkst. 18:00
19. jūlijā plkst. 18:00 mākslas telpā “Studija” Kuldīgā notiks mākslas terapeites Jūlijas Volonts lekcija “Māksla satiek terapiju”.
Jūlija Volonts ir gan ASV, gan Latvijas pilsone. 2019. gadā viņa bija Fulbraita programmas stipenditāte Latvijā. “Studijas” rezidences ietvaros Volonts pētījuma fokusā būs mākslinieka un mākslas terapeita dubultā identitāte, pievēršoties izdegšanas problēmai.
Lekcija 19. jūlijā būs veltīta Volonts radošajai praksei, iepazīstinot ar mākslas terapeita darbu un šīs profesijas būtību. Volonts savā mākslinieciskajā praksē poievēršas cilvēka pieredzes izpētei, izmantojot dabas tēlus. Viņas galvenais medijs ir kolāža; pamatā izmantojot izgriezumus no veciem žurnāliem, viņa veido melnbaltas ainavas, tās pāršķeļot ar krāsainu detaļu un diegu fragmentiem. Volonts darbi reflektē par sašķeltību mūsos, dažādām “sevis” daļām, meklējot atbildes uz to, ko nozīmē būt cilvēkam.
Rezidences laikā Volonts kopā ar citiem mākslas profesionāļiem īstenos starpdisciplināru projektu ar nosaukumu “Mākslas terapijas laboratorijas starptautiskā rezidence”, kas pulcēs dalībniekus no visas pasaules. Art Therapy Lab tika izveidoja pandēmijas laikā, lai padarītu mākslas terapiju pieejamāku, radītu iespēju cilvēkiem no dažādām pasaules malām savstarpēji sazināties un mazinātu mentālās veselības stigmatizāciju, izveidojot mākslas terapijas programmas virtuāli un klātienē. “Mākslas terapijas laboratorijas starptautiskā rezidence” ir paredzēta, lai pētītu laikmetīgās mākslas, ekoterapijas un personības attīstības krustpunktus.
Lekcija būs angļu valodā ar pieejamu tulkojumu. Lūgums pieteikties lekcijai līdz 17. jūlijam, rakstot maijarudovska@gmail.com Ieeja par ziedojumiem.
Mākslas telpa “Studija”
Kaļķu iela 14, Kuldīga
Helēnas Heinrihsones izstāde “Darbi uz papīra&Mirror Path”
Galerijas “Bastejs” vasaras terasē
20. jūlijs–20. augusts
No 20.jūlija līdz 20. augustam galerijas “Bastejs” vasaras terasē Jūrmalā būs skatāma Helēnas Heinrihsones izstāde “Darbi uz papīra&Mirror Path”.
Galerija “Bastejs” / vasaras terase
Skultes iela 10, Priedaine, Jūrmala
Lindas Vigdorčikas mākslas objekts “Rotaļu skatuve”
laikmetīgās mākslas telpas “Kurtuve” pagalmā / Valmierā
20. jūlijs–30. septembris
N0 20. jūlija līdz 30. septembrim dienas gaišajā laikā Valmierā, laikmetīgās mākslas telpas “Kurtuve” pagalmā apskatāms unikāls Latvijā tapis mākslas objekts “Rotaļu skatuve”. Mākslas objekta autore Linda Vigdorčika ir starptautiski atzīta laikmetīgās mākslas pārstāve un mākslas izglītības eksperte. Mākslinieces darbs aktualizē jautājumu par daudzveidīgu un radošu rotaļu vietu nozīmību bērnu attīstībā un laikmetīgās mākslas iespējām šādu vietu radīšanā.
““Rotaļu skatuves” pamatā ir ideja un teorija par nepiesietajiem elementiem, ko pirms vairāk nekā 50 gadiem piedāvāja arhitekts Saimons Nikolsons. Viņš uzsvēra, ka radošums un iztēle ir kritiski svarīgas prasmes, kuras bērns var attīstīt, ja viņam tiek dota brīva vaļa veidot savu spēļu vidi un noteikumus, tādejādi radot bezgalīgas aktivitāšu kombinācijas un spēļu sižetus,” skaidro projekta kuratore Renāte Lagzdiņa.
Mākslas objekts būs interaktīvs, aicinot bērniem to izspēlēt kopā ar draugiem, vecākiem un vecvecākiem. Objekta pamatā ir izturīga platforma, ko rotā virkne lielāku fiksētu konstrukciju, atspīdošs priekškars un interaktīvi elementi, kurus bērni var brīvi pārvietot. Priekškars un skatuves platforma kalpo kā atsauce uz mākslas telpā “Kurtuve” šobrīd mītošo Valmieras teātri un “Rotaļu skatuvi” kā vietu neierobežotam radošumam, kur ikviens bērns kļūst par savu aktivitāšu un iztēles dramaturgiem.
Laikmetīgās mākslas telpa “Kurtuve”
Rīgas iela 25A, Valmiera
Imanta Vecozola izstāde “Laiku maiņas”
Madonas muzejā
20. jūlijs–1. septembris
No 20. julija līdz 1. septembrim Madonas muzejā skatāma izstāde “Laiku mainas”, kas veltīta izcilā latviešu gleznotāja Imanta Vecozola vairāk kā 70 gadu darba gaitām un daiļradei.
Izstādē bus iespējams iepazīties ar Imanta Vecozola plašo daiļrades spektru. Mākslinieka izpausmes ir bijušas daudzveidīgas: no eļļas, akvareļa, temperas, pasteļa, kolāžas tehnikām līdz grāmatu ilustrācijām, sadzīves žanram, portretiem un ainavām. Tomēr visspēcīgāk viņš izpaudies klusās dabas žanrā eļļas tehnikā. Vecozola darbi izstaro gaišu kolorītu un metafizisku mieru, kurā jūtama cilvēka klātbūtne.
Imanta Vecozola daiļrade ir cieši saistīta ar viņa ģimeni un latviešu mākslas tradīcijām. Viņa meita, tekstilmāksliniece un pedagoģe Dace Vecozola, arī sekmē ģimenes radošo mantojumu. Vecozols ir iedvesmojies gan no latviešu māksliniekiem Eduarda Kalniņa, Konrāda Ubāna, Jāņa Liepiņa un Ģederta Eliasa, gan ārzemju vecmeistariem, kā Rembrants, un viņa darbos ir redzama augsta meistarība un detalizēta emocionalitāte.
Izstādē eksponētas gleznas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, privātām kolekcijām, ļaujot ieskatīties Imanta Vecozola agrīnās daiļrades posmos. Izlikti arī vairāki jaunākie darbi no autora kolekcijas.
Madonas muzejs
Skola iela 12, Madona
Kristīnes Abikas izstāde “Meteorīti Ķimalē”
Ķimales muižā, Kuldīgas novadā
līdz 1. septembrim
Līdz 1. septembrim Ķimales muižā, Kuldīgas novadā skatāma Kristīnes Abikas izstāde “Meteorīti Ķimalē”.
“Meteorīti dzīvo Kosmosā, savā pasaulē, tālu prom - tumsā un augstumā.
Reti, bet - nokrīt, un ir liela veiksme tos atrast.
Manā pasaulē meteorīti ir biežāk sastopami – tie nolaižas vietās, kur nonāk savu dzīvi nokalpojušie metāllūžņi – tos var iemainīt pret traktora durvīm vai vecām caurulēm – (kg pret kg).
Interese par lietotu skārdu un metāla priekšmetiem ir sena – šis materiāls kā magnēts mani ir pievilcis jau gadiem. Metāllūžņu savākšanas punktos esmu pavadījusi lielu daļu sava laika - nav iespējams paredzēt, kas šoreiz iekritīs milzīgajā lūžņu kaudzē kā kādam nevajadzīga lieta.
Šajā izstādē skārda gleznas mijiedarbosies ar telpiskiem objektiem – maniem atradumiem, kas pārtapuši par meteorītiem un to versijām palielinājumā,” stāsta maksliniece.
Annas Heinrihsones izstādes “Miglas diena” un “Mans miers ir beigts”
teātra namā “Jūras vārti”
līdz 8. septembrim
Līdz 8. septembrim Ventspilī, teātra namā “Jūras vārti” skatāmas scenogrāfes un gleznotājas Annas Heinrihsones izstādes “Miglas diena” un “Mans miers ir beigts”, tādējādi turpinot nama jubilejas gadā iesākto teātra izstāžu sēriju.
Gleznotāju Helēnas un Ivara Heinrihsonu ģimene vasaras vada netālu – Saunagā, tādēļ Anna piekritusi rīkot savu personālizstādi tieši Ventspilī. Eksponētās jaunās gleznas un zīmējumi, objekti saistībā ar teātri, veido divus atsevišķus stāstus.
Par teātra nama izstāžu zālē redzamās izstādes “Miglas diena” tēmas izvēli autore skaidro: “Man patīk migla. Agrāk man bija bail no parādībām, kuras nevaru izskaidrot, vai kuru laikā nav skaidra redzamība. Vienmēr ir licies, ka kāds no turienes mani vēro. Tagad esmu mierā ar to.”
Savukārt pirmā stāva galerijā otra Heinrihsones ekspozīcija “Mans miers ir beigts” vedina iejusties pretnostatījumos – aktivitāte, statiskums, un savstarpējā pasauļu mijiedarbībā… Pati māksliniece šo izstādi raksturo šādi: “Kāds ir patiess pārdzīvojums, ko es izjūtu kā savu magnētisko pievilkšanas punktu? Pielūgsmes objekts, apslēpts, intīms, citiem nesvarīgs. Spēka vietas auglis, pie kā domas atgriežas kā pie reliģiska avota.”
Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīne iela 40, Ventspils
Izstāde “Tapetes. Materializējot efemēro”
radošajā telpā “Puķu mājas veranda” Jūrmalā
Radošajā telpā “Puķu mājas veranda” Jūrmalā skatāma izstāde “Tapetes. Materializējot efemēro”, kur eksponēti atlasītie 19.–20. gs. mijas tapešu paraugi no kokgriezumu kompozīcijām. Ēka, kurā mitinās radošā telpa “Puķu mājas veranda” ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Izstādē eksponētās tapetes ir iegūtas divās mājas telpās pirmajā stāvā restaurācijas un izpētes darbu rezultātā. Turpinot izpēti, tapešu paraugu skaits tiks palielināts. Pionieru nometne, kas padomju laikā saimniekoja ēkā, nevilšus darbojās pēc labākajiem restaurācijas kanoniem. Tā saglabāja tapešu slāņus zem finiera vai ģipša plātņu apšuvuma. Šos materiālus plaši izmantoja to laiku remontdarbos un šis padomju laika uzslāņojums, kā izrādījās, viegli atdalās, gan fiziski gan arī, cerams, mentāli. Neapšaubāmi, tas ir bijis labs “konservants”, jo tapešu slāņi visus šos gadus bija pasargāti no ārējas iedarbības.
Izstādē ir iespēja apskatīt pilna dizaina tipiskus 19. gadsimta beigu un 20. gs. sākuma oriģinālos tapešu paraugus, kas ir reti saglabājušies. Lai arī šīs ir lētas tapetes, kas tika ražotas īslaicīgai lietošanai, tās plaši tika lietotas skaistajās koka Jūrmalas vasarnīcās. Ēku sezonalitātes un bieži vienkāršās tā laika interjera apdares tehnikas dēļ, kad tapetes bieži tika līmētas uz neēvelētu šķirbainu dēļu pamatnes, un sezonālās specifikas dēļ, kad ziemā ēkas stāvēja neapkurinātas, to mūžs bija īss. Vieglo koka konstrukciju kustīguma dēļ, jau tajos laikos rēķinājās, ka ikvienu apdari pēc 2–4 gadiem nāksies atjaunot. Tomēr šī vienkāršā un tipiskā gadsimtu mijas tapešu produkcija, lai arī gaistoša, ir krāšņa un kultūrvēsturiski nozīmīga. Vietām atrodami 4 līdz 7 dažādu laiku tapešu slāņi.
Noņemot padomju laika uzslāņojumu, tika atklāts neskarts cita laikmeta skaistuma princips. Tas nav līdzīgs mūsu laikmeta perfekcionismam. Tas nav racionāls. Tas ir dzīvojis vēl pirms Bauhausa un funkcionālisma un nav piedzīvojis ilgmūžības un efektivitātes prasības. Šis skaistums ietver sevī principu, ka jāsteidzas dzīvot, ka skaistums ir gaistošs, bet tam ir spēja atjaunoties.
Radošā telpa “Puķu mājas veranda”
Strēlnieku prospekts 58 k-3, Jūrmala
