Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Līgas Spundes izstāde “Vingrinājumu lauks”
Laikmetīgās mākslas telpā “TUR”
20. augusts–20. septembris
No 20. augusta līdz 20. septembrim laikmetīgajā mākslas telpā “TUR” būs skatāma Līgas Spundes izstāde “Vingrinājumu lauks”.
Izstāde pārvērtīs “TUR” telpu instalācijā, kas aicina apmeklētājus izpētīt virkni fizisku žestu, kas kopā veido mierīgu, pavadošo horeogrāfiju, atspoguļojot rūpes, empātiju un spēku.
Apziņa, ka pasaule neatgriezeniski slīd lejup vairs nav abstrakta. Tā ir visaptveroša un neizbēgama. Politiskās sistēmas sliecas uz autoritārismu, klimata krīzes pastiprinās bez atelpas, un globālie konflikti ir lielvaru kaprīžu virzīti ar gandrīz pilnīgu nesodāmību. Saskaroties ar šo pieaugošo bezspēku, Līga Spunde atbild ar precīzu un diezgan radikālu “Vingrinājumu lauku”, kas spēlējoties piedāvā atgriešanos pie minimāliem žestiem, kas nosaka mūsu kopīgo cilvēcību. Šeit, abstraktā skulpturālo formu treniņu laukumā, mēs esam aicināti izmēģināt maigumu, pašapziņu, empātiju kā iztēles pretestības formu.
Spunde ir pazīstama ar savām rūpīgi izstrādātajām, vizuāli bagātīgajām vidēm, kur digitālās drukas, kinematogrāfiskās kompozīcijas un skulpturālie elementi saplūst, lai izpētītu, kā subjektīvā pieredze saskaras ar sociālo arhitektūru. Šajā jaunākajā darbu sērijā viņa attālinās no sev raksturīgo digitālo zīmējumu izmantojuma un drosmīgi ķeras pie trīsdimensiju formu izmantošanas, pārliecinoši eksperimentējot ar lielformāta 3D drukāšanu. Vides maiņa nav tikai tehniska paplašināšanās, tā ir arī konceptuāla. Lai gan iepriekšējie darbi bieži vien pievērsās tādām tēmām kā psiholoģiskais sabrukums, digitālā pārslodze un emocionālā disonanse, tad “Vingrinājumu lauks” izseko emocionālās atveseļošanās iespējamību. Tas neignorē pašreizējās krīzes – Spunde joprojām pievēršas tādām tēmām kā globālā netaisnība, ekoloģiskais sabrukums un kolektīvais nogurums –, taču pievēršas citādam atbildes veidam. Ne risinājumam, bet rīcībai. Ne bēgšanai, bet mēģinājumam.
Katra darba pamatā ir beztermiņa instrukcija, kas aicina uz mijiedarbību, bet to neprasa, liekot manīt ķermenisku iesaisti, vienlaikus saglabājot stingri skulpturālu raksturu un kļūstot par domas objektu. Skulptūras nav rekvizīti vai sentimentāli simboli, bet gan precīzi izstrādāti formāli objekti, kas apvieno tehnisku izsmalcinātību ar konceptuālu skaidrību. Apskāviens, pacelšanās pirkstgalos, spēka poza – tas viss atsauc atmiņā fizioterapijas prakses, piemēram, spoguļterapiju, kur bojātā vai trūkstošā ekstremitāte tiek maldināta, lai dziedētu, izmantojot tās veselā dvīņa attēlu. Spunde šo principu izsaka metaforā: vai mēs, saskaroties ar emocionālu paralīzi, varam veikt ticības žestus, līdz tie kļūst par daļu no mums?
Šajā iecerē ir rotaļīguma nots, vieglums, kas robežojas ar bērnišķīgumu, bet nekad nekļūst bērnišķīgs. Būtu viegli to uztvert kā naivumu. Tomēr Spundes pieejas patiesums ir apzināts un precīzs. Laikā, kad bieži dominē ironija un nogurums, “Vingrinājumu lauks” piedāvā negaidīti pretestīgu žestu – telpu, kurā trenēt spēju just. Ne tāpēc, ka just ir viegli, bet tāpēc, ka tas kļuvis grūtāk. Spundes atteikšanās atkāpties cinismā nav novēršanās no sarežģītības, bet gan tās tieša uzlūkošana, atzīstot, ka vienkāršākie žesti reizēm ir visgrūtāk pieejami un visvairāk nepieciešami, lai tos atgūtu.
Instalācija piedāvā gan struktūru, gan atvērtību. Galu galā lauks nav tikai atklāta telpa – tā ir vieta, kur notiek atkārtojums, treniņš un veidošanās. Apmeklētāji pārvietojas šajā ainavā kā potenciālie dalībnieki, nevis pasīvi vērotāji. Horeogrāfija ir tikai netieši izteikta, liecinot par ķermeņa un iztēles pārveidošanu ar pieskārienu, stāju un simbolisku kustību palīdzību. Digitāli modelētas sveķu skulptūras telpā mijas ar nepārtrauktu skaņu vidi, ko veido Kārlis Tone. Šis skaņu darbs apvieno akustiskas un elektroniskas faktūras – ātras, bet maigas, spēcīgas, tomēr iekļaujošas, stingras, bet saudzīgas. Viņi iedvesmojās no dažādiem avotiem, kas svārstās no Sibeliusa un Vāgnera romantiskajiem motīviem līdz enerģiskajai sporta zāles mūzikai un meditatīvajai atmosfērai tiešsaistes prāta apzinātības kanālos. Skaņu vide darbojas kā telpiska klātbūtne, veidojot vidi līdzās vizuālajiem darbiem.
Laikmetīgās mākslas telpa “TUR”
Tallinas iela 10-3, Rīga
Visvalža Sarmas lekcija “30-gadīgs Suns”
Alus darītavā – restorānā “Brūzis Manufaktūra”
21. augustā / plskt. 19.00
21. augustā plkst. 19.00 alus darītavā–restorānā “Brūzis Manufaktūra” notiks Industriālā mantojuma dienu ceturtās sezonas noslēdzošā lekcija “30-gadīgs Suns”, kuru vadīs arhitekts Visvaldis Sarma.
Pasākuma centrā būs kinocentra “Andalūzijas Suns” arhitektūras stāsts, izsekojot pārmaiņām attieksmē pret industriālo mantojumu pirms vairākiem gadu desmitiem un mūsdienās. Lekciju vadīs arhitekts, arhitektu biroja “Norde Arhitekti” līdzdibinātājs Visvaldis Sarma.
“1995. gadā durvis vēra kino foruma “Arsenāls” mājvieta – kino kafejnīca “Andalūzijas Suns”. Toreiz, pirms 30 gadiem, mēģinājums saglabāt substanci, ko šodien sauc par industriālo mantojumu, šķita ekstravagants un nevajadzīgs,” atzīmē arhitekts, kura vadītais birojs savulaik ne tikai projektējis vienu no nozīmīgākajām Rīgas kultūrvietām, bet arī rīkojis tajā lekcijas par kino un arhitektūru.
Ar kādiem izaicinājumiem arhitekti sastapās tolaik un ar kādām pārdomām šodien skatās uz paveikto – arī par to būs iespējams uzzināt lekcijā.
Ieeja – bez maksas, ar iepriekšēju reģistrēšanos, aizpildot anketu.
Alus darītava–restorāns “Brūzis Manufaktūra”
Brīvības gatve 401c, Rīga
Deivida Penija personālizstāde “Atvērtie lauki”
Galerijā “Māksla XO”
21. augusts–11. oktobris
No 21. augusta līdz 11. oktobrim galerija “Māksla XO” pirmo reizi Latvijā piedāvā britu fotomākslinieka, gaismas un attēla pētnieka Deivida Penija jaunāko darbu izstādi “Atvērtie lauki”. Izstāde tapusi Deividam Penijam sadarbojoties ar fiziķiem Karaļa koledžā Londonā (King’s College London), veicot progresīvus nanomateriālu pētījumus, ar Mančestras Metropolitēna Universitāti (SODA – School of Digital Arts, Manchester Metropolitan University), Karalisko Zinātnes biedrību (The Royal Society) un izmantojot AN mākslinieku stipendiju (AN Artists Bursary) Apvienotajā Karalistē.
Deivida Penija radošā darbība aptver fotogrāfiju, kustīgo attēlu un telpiskās instalācijas, pētot paplašinātas pieejas fotogrāfijai, materialitātei un attiecībām starp objektiem un to attēliem. Savā praksē viņš izmanto unikālu bezkameras tehniku, kas apvieno zinātni un mākslu, pārdefinējot fotogrāfijas robežas. Penijs savieno laboratorijas metodes ar māksliniecisko intuīciju, piedāvājot jaunu un spekulatīvu skatījumu uz fotogrāfiju un tās attiecībām ar materiālajiem objektiem.
“Bezkameras” fotogrāfijas, kas pilnībā tapušas bez fotoaparāta izmantošanas, pēta zinātniskās laboratorijas, fotolaboratorijas tumšās istabas un mākslinieka darbnīcas vidi kā eksperimentu lauku un mākslinieciskās izpētes atklājumu vietu. Vairākas no abstrakto darbu sērijām radītas, fiksējot gaismu nanofotonikas laboratorijā – fotofilmas loksnes novietojot augstas jaudas lāzeru ceļā vai to tuvumā, lāzeriem virzoties pa sistēmu, kas izstrādāta nanomateriālu pētniecībai. Unikālie darbi – fotogrammas – radīti vairākās darbu sērijās, kas izstādē “Atvērtie lauki” aptver gan fotodarbus sienas plaknē, gan instalācijas ar viļņveida fotogrammu skulptūrām.
Galerija “Māksla XO”
Elizabete iela 14, Rīga
Izstāde “Smalkas lietas”
Leļļu mākslas un dizaina muzejā, galerijā “Romas dārzs”
21. augusts–21. aprīlis, 2026
No 21. augusta līdz 2026. gada 21. aprīlim Leļļu mākslas un dizaina muzejā, galerijā “Romas dārzs” Liepājā būs skatāma izstāde “Smalks leitas”.
Izstādē “Smalkas lietas” skatītāji tiek aicināti iegrimt īpašā pasaulē, ko veido filigrāni priekšmeti no 19. un 20. gadsimta – lelles, rotaļlietas, rokdarbi un dažādas izsmalcinātas lietas, kas reiz kalpojušas cilvēku priekam un izklaidei. Katrs priekšmets glabā sevī neredzamus stāstus un dzīves mirkļus, kurus mēs nekad pilnībā neuzzināsim, tomēr varam nojaust to nozīmi tā laika ikdienā.
Dažkārt, cilvēkam aizejot mūžībā, viņa iedzīve kļūst par nastu radiniekiem, un daudzas lietas zūd bez pēdām. Taču ir priekšmeti, kuriem lemts turpināt savu dzīvi – nonākt rokās tiem, kuri spēj tos novērtēt un piešķirt jaunu elpu. Tieši šāda vēlme saglabāt un atdzīvināt priekšmetu stāstus kļuva par pamatu šai izstādei, kuras kodolu veido muzeja krājuma priekšmeti, īpaši atlasīti, lai radītu romantisku, nedaudz nostaļģisku noskaņu.
Izstādes autore, māksliniece Ināra Liepa, spēlējoties ar priekšmetiem, veidojusi kolāžas un asamblāžas, piešķirot katram savu jaunu stāstu. Viņu vienmēr fascinējis fakts, ka šīs lietas piedzīvojušas citu cilvēku dzīves dažādos laikos, bet turpina dzīvot arī šodien, nododot savu nepārtraukto vēstījumu.
Ekspozīciju papildina arī lielformāta, pirms 30 gadiem tapušu romantisku atklātnīšu tekstila drukas, piešķirot izstādei vēl dziļāku sentimentālu un vizuālu slāni.
Izstādes līdzautors: Uldis Liepa
Leļļu mākslas un dizaina muzejs, galerija “Romas dārzs”
Zivju ielā3, Liepājā
Fotogrāfes Daigas Atvares personālizstāde “Aux Cafés Parisiens”
restorānā Brasserie Vivien
No 21. augusta
No 21. augusta restorāns Brasserie Vivien sadarbībā ar kuratori Jelizavetu Oļevinsku piedāvā apskatīt fotogrāfes Daigas Atvares personālizstādi “Aux Cafés Parisiens”.
Restorānu atmosfērā ir kas tāds, kas nemanāmi saasina novērošanas spējas. Pat sēžot pie sava galdiņa, skatiens neviļus pievēršas citiem – noķer žestus, sejas izteiksmes, sarunu fragmentus. Tā nav vienkārša ziņkārība, bet klusa ieraduma vadīta vēlme apjaust, kas ir šie cilvēki, ko viņi domā, ko jūt – it kā uz mirkli ieejot svešā stāstā.
Būdama autodidakts, Daiga Atvare savu raksturīgo stilu attīstījusi nevis akadēmiskās izglītības ceļā, bet gan praksē un vērojot, apvienojot retu intuitīvas gaumes un vizuālās izjūtas saskaņu. Viņa neveido inscenētas ainas – viņa vēro. Viņas darbs ir nepārtraukta meklēšana, kas turpinās gan pirms, gan pēc kameras slēdža nospiešanas.
Izstādē “Aux Cafés Parisiens” Atvare fiksē to, kas bieži paliek nepamanīts: klusus stāstus, kas rit tieši ārpus tiešā skatiena, tomēr savā smalkumā ir valdzinoši. Šīs fotogrāfijas uztur klusas klātbūtnes sajūtu – kad neskaties tieši, bet tomēr ieraugi pašu svarīgāko.
Restorāns Brasserie Vivien
Brīvības iela 37, Rīga
Izstāde “Ārpus pastkartes”
Kuldīgas novada muzejā
22. augusts–28. decembris
No 22. augusta līdz 28. decembrim Kuldīgas novada muzejā būs skatāma izstāde “Ārpus pastkartes”, kurā apkopoti 20. gadsimta glezniecības un grafikas darbi no muzeja krājuma. Izstāde piedāvā ieskatu Kuldīgas vizuālajā tēlā, kā to savos darbos interpretējuši 20. gadsimta mākslinieki. Izstādītie mākslas darbi ir ne tikai pilsētas vizuālās fiksācijas – tie izgaismo Kuldīgu kā vietu, kur saplūst kultūras atmiņa, personiskā pieredze un laikmeta noskaņa. Pilsēta šajā izstādē atklājas kā emocionāli piesātināta un daudzslāņaina vide – reizē apcerīga, noslēpumaina un caurvīta ar nostalģiju, bet vienlaikus dzīva, dinamiska un skatītājam sajūtami klātesoša. Mākslinieku skatījums pārsniedz dokumentalitāti, rosinot uz pilsētas pieredzi raudzīties ārpus ierastajiem vēsturiskajiem vai tūrisma rāmējumiem. Kuldīgas novada muzejs aicina iedziļināties tajā, kā māksla spēj fiksēt un pārrakstīt pilsētas stāstu, padarot to par daļu no plašākas kultūras un identitātes telpas.
Kuldīgas novada muzejs
Pils iela 5, Kuldīga
Ernesta Kļaviņa izstāde “Zelta elks”
Galerijā “ALMA”
22. augusts–17. oktobris
No 22. augusta līdz 17. oktobrim galerijā “ALMA” būs skatāma Ernesta Kļaviņa izstāde “Zelta elks”. Izstāde rosina pašlaik aktuālo diskusiju par mākslu un videospēlēm, uzmanības centrā liekot vienu no spožākajiem spēļu dizaina talantiem Latvijā – Ernestu Kļaviņu – un viņa ilustrēto videospēli “The Rise of the Golden Idol” (2024), kuras kontekstā tapuši izstādē redzamie darbi: animācija, gleznas un 3D modeļi. Eksponātu dažādība atspoguļo pašu videospēļu daudzpusīgo uzdevumu – apvienot attēlu un darbību, risināt stāstu un vienlaikus ļaut, lai spēlētājs pats ir šī stāsta virzītājs.
Ernesta Kļaviņa spēļu dizainā līdz šim dominējusi smalka pikseļu estētika, kurā futūrisms kombinēts ar nostalģisku, klusinātu krāsu paleti. Iepriekš mākslinieks veidojis vizuālo identitāti tādām spēlēm kā “Space Wreck” un “The Case of the Golden Idol”, kuras palīdzējušas nest Latvijas vārdu pasaulē un iepazīstinājušas ārzemju spēlētājus ar latviešu reālijām un māksliniecisko raksturu. “The Rise of the Golden Idol” uzskatāms gan par iesāktā turpinājumu, gan pavērsiena punktu, jo šo spēli mākslinieks ir apveltījis ar jaunu – košāku un reālistiskāku – vizuālo tēlu, kas precīzāk atbilst raibajai 70. gadu estētikai. Savukārt futūrisma komponente palikusi nemainīga, kā redzams divkājainā griezējrobota figūrā vai pilsētas satiksmes ainās. Tāpat izstādes darbos iemūžināts leģendārais elks, kā arī vairāki spēles personāži, ainas un ēkas, tostarp brutālisma noskaņās gleznotā policijas celtne, kas norāda uz angliskajām iedvesmām spēles pasaules dizainā.
Izstādes kompozīcijā apvienota fiziska un digitāla mākslas darba būtība, aktualizējot procesu, kurā fiziskais var tikt digitalizēts, un digitālais var tikt materializēts jaunā, saistošā veidolā.
Galerija “ALMA”
Tērbatas iela 64, Rīga
Performatīvi kritiskie lasījumi “_ dzīvība”
Mākslas telpā “Mala”
22. augustā / plkst. 19.00
22. augustā plkst. 19.00 Cēsu mākslas festivālā mākslas telpas “Mala” pagalmā viesosies filosofijas žurnāls “Tvērums”, lai saspēlē ar izstādes “Kailā dzīvība” koncepciju un mākslas darbiem performatīvi reflektētu, pārfrāzētu un tālāk izvērstu izstādes diskursus gan sociālpolitiskā, gan ontoloģiskā plaknē.
Kara, nāves un ciešanu tuvība spriešanai par dzīvību piešķir jaunas likmes un spraigumu. Sarunu asums un intensitāte kāpinās, bet distancēti neitrāls skatījums ir kļuvis par vienaldzīgu atsvešinātību. Vienlaikus posthumānā doma pārvērš fokusu no prāta uz tā vielisko pamatu, kas dažādās variācijās ļauj runāt par saikni starp visām dzīvām būtnēm. Cilvēks kā radības kronis ir fikcija, tomēr arī šī doma izsakāma tikai valodā.
Dzīvības un nāves problemātikai skaļi, pretrunīgi, valodiski un varbūt brīžiem ārpus valodas tuvināsies žurnāla komandas pārstāvji: Aurēlija Auzere, Toms Babincevs, Jānis Gaņģis, Rūdis Bebrišs, Tomass Stepiņš.
Mākslas telpa “Mala”
Lenču iela 11, Cēsis
Izstāde “Džemma”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
23. augusts–4. janvāris
No 2025. gada 23. augusta līdz 2026. gada 4. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva labā spārna zālēs būs skatāma izstāde “Džemma”, veltīta ievērojamās latviešu gleznotājas Džemmas Skulmes 100. jubilejai.
Māksliniece Džemma Skulme (1925–2019) savā glezniecībā un arī personiskajā pārliecībā par kultūras lomu plašākā kontekstā vienmēr ir vadījusies pēc cilvēcisko pamatvērtību mēra – garīgās vertikāles, kuras saknes rodas tautas kultūras mantojumā.
Izstādes mērķis ir ne tikai caur viena autora radošo devumu apzināt mākslas un sabiedrības situāciju padomju varas okupētajā Latvijā, bet galvenokārt uzsvērt mākslinieka personības individuālo gribu, caur ideoloģisko nosacījumu režģiem runāt par sev un tautai būtisko. Džemmas Skulmes māksla ir liecība tam, kā cenzūras apstākļos, ar savu ekspresīvo glezniecības valodu, viņa aizvien vairāk atbrīvojās no varas uzspiestās sociālistiski reālistiskās izteiksmes, tostarp ideoloģiskā patosa. Mākslinieces personībai un sabiedriskajai stājai nenoliedzami ir bijusi liela ietekme Latvijā gan padomju okupācijas gados, gan atjaunotās valstiskās neatkarības laikā. Kā Latvijas Mākslinieku savienības vadītāja (1982–1992) viņa aktīvi līdzdarbojās nacionālās Atmodas kustībā un politisko laiku turbulencē vistiešākajā mērā sekmēja Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Džemmas Skulmes izstāde nav tikai goda atdošana māksliniecei simtgades sakarā. Viņas atziņas par savu dzīvi un mākslu šodien lasāmas ar jaunu aktualitāti: “Nu jā, tā ir. Dzīvē ir iznācis spēlēt savu lomu gan politikā, gan sabiedriskajā dzīvē, un, protams, ne jau pilnībā šī izstāde parādīs mani pašu. No vienas puses, es esmu dzīvojusi un strādājusi konkrētā laikā, manos darbos ir izskanējušas dažādas tēmas, ir bijusi, kā es to saucu, sociālā angažētība. Tas mani ir pacēlis sabiedrībā, tāpēc mani zina, un tas arī ir mīts par mani. Jo tas bija padomju laiks, un tajā bija svarīgi: tauta bija jāaicina uz sevis apzināšanos, uz sava mantojuma un savu vērtību apzināšanos – ka esam bagāta tauta, ka nedrīkstam pazaudēt to, ko esam sasnieguši, ko esam radījuši, ka nedrīkstam zaudēt pašcieņu.” (Santa Raita, intervija “Mīts par Džemmu Skulmi”. Izklaide. Neatkarīgā Rīta Avīze, 2008)
Izstādes kuratore ir Sandra Krastiņa.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Festivāls “Māksla par gaļas nodokli”
Rīgas radošajā kvartālā “Viskaļi”
23. un 24. augustā
No 23. augusta plkst. 14:00 līdz 24. augustam plkst. 19:00 Rīgas radošajā kvartālā “Viskaļi” norisināsies festivāls “Māksla par gaļas nodokli”. Tas ir unikāls pasākums, kas pulcē māksliniekus un zinātniekus, lai ar mākslas un zinātnisku diskusiju palīdzību aktualizētu jautājumu par gaļas nodokļa ieviešanu. Festivāls kalpo kā platforma sabiedrības informēšanai un iesaistīšanai, veidojot dialogu par cilvēku, dzīvnieku un visas planētas ilgtermiņa labklājību.
Festivāls ir tieši saistīts ar platformā manabalss.lv ierosināto iniciatīvu par diferencēta dabas resursu nodokļa piemērošanu gaļas un tās produktu ražošanai. Iniciatīvas mērķis ir samazināt gaļas patēriņu, tādējādi mazinot industriālās lopkopības radīto bioloģiskās daudzveidības zudumu, klimata pārmaiņas un veselības riskus, kā arī dzīvnieku ciešanas.
Sandris Mūriņš, festivāla līdzautors: “Mākslai ir potenciāls kļūt par pārmaiņu rosinātāju, kā tas notika Tautas Atmodas laikā. Gaļas nodokļa ieviešana ir sociāla inovācija, kas prasa ilgu laiku, pūles un sabiedrības mobilizāciju, lai mainītu noraidošu attieksmi uz saprotošu. Tāpēc man ir liels prieks, ka festivāls jau pulcējis vairāk par 20 drosmīgus māksliniekus un zinātniekus, kas gatavi radīt mākslas darbus un diskutēt par šo tēmu. Es aicinu apmeklēt festivālu arī gaļas nodokļa pretiniekus, lai mēs varētu konstruktīvi sarunāties.”
Festivālā būs apskatāma izstāde ar Katrīnas Tračumas, Katerinas Maouni, Janas Purmales, Hugo Zauerhāgena, Tonija Stroda darbiem. Apmeklētāji varēs pieredzēt performances, ko veidos Mailo Mēness, Keita Dude, Santa Igaune, Katrīna Tračuma, Elīna Buka, Roberta Tukiša, Daria Petra, Sandris Mūriņš, Helias Dzimoulakis un citi mākslinieki. Būs iespēja iepazīt zemūdens pasauli atvērtās ekskursijas formātā pie ūdens mājdzīvnieku saudzētavas “AkvaRīga”, savukārt Helias Dzimoulakis un Katrīna Tračuma rādīs īsfilmas. Katrīna Rudzīte lasīs politisku dzeju. Festivālā ar lekcijām piedalīsies filozofs un dzīvnieku aizstāvis Sandris Ādminis, zinātnieki Jānis Brizga un Miķelis Grīviņš. Tetovēšanas darbnīcu vadīs Ksenija Smoļaninova, bet sietspiedes darbnīcu - Katrīna Herta un Mārtiņš Dziļums.
Katrīna Tračuma, festivāla līdzautore: “Festivāls piedāvā plaša spektra darbus — gleznas, tekstilu, vizuālās ilustrācijas, performances, kino un mūziku, apvienojot māksliniekus, kas pauž gan dzīvnieku aizstāvības, gan vides aizstāvju idejas. Pasākuma laikā notiks arī sietspiedes un tetovēšanas darbnīcas, ekskursija, lekcijas un diskusijas. Ir aizraujoši būt daļai no mākslinieku kopienas, kuru vieno viena ideja par labāku pasauli ne tikai cilvēkam, bet visai planētas ekosistēmai.”
Radošais kvartāls “Viskaļi”
Viskaļu iela 36a, Rīga
Divi jauni Marka Rotko oriģinālzīmējumi
Rotko muzejā
no 17. septembra
17. septembrī Rotko muzejs Daugavpilī svinēja pasaulslavenā, Latvijā dzimušā mākslinieka Marka Rotko 122. dzimšanas dienu. Svinībās piedalījās mākslinieka meita Keita Rotko Prizela, kura muzeja krājumam svinīgā ceremonijā pasniedza īpašu dāvinājumu – divus Rotko oriģināldarbus no ģimenes kolekcijas.
Dāvinājumā iekļauti Rotko agrīnā daiļrades posma zīmējumi uz papīra – figurālas kompozīcijas, kurās spilgti atklājas viņa unikālais mākslinieciskais rokraksts un izcilā tehniskā meistarība. Tajos redzama rūpīga attieksme pret detaļām, dinamiska līnijas un formas izmantošana un apzināta apveidu deformācija – izteiksmes līdzekļi, kas laika gaitā pārtapuši par viņa leģendārajām abstrakcijām. Šis dāsnais žests dubulto Rotko oriģināldarbu skaitu muzeja krājumā un apliecina ģimenes nemainīgo uzticību muzeja misijai un attīstības vīzijai.
Svinību laikā muzeja vestibilā tika atklāts arī tēlnieka Ivo Folkmaņa veidots Marka Rotko krūšutēls bronzā. Šis skulpturālais portrets ir Rīgas ebreju kopienas dāvana Rotko muzejam, un tā tapšanu finansiāli atbalstīja Latvijas Ebreju kopienas restitūcijas fonds.
Rotko muzejs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Nikolaja Krivošeina personālizstāde “Trajektorijas II”
Galerijā “Bazas’t”
līdz 31. augustam
Līdz 31. augustam galerijā “Bazar’t” skatāma gleznotāja Nikolaja Krivošeina personālizstāde “Trajektorijas II”, kurā apskatāmas 17 abstrakcijas tehnikā veidotas gleznas.
“Bezpriekšmetiskā koloristiskā daiļrade” – tā saka par saviem darbiem Nikolajs Krivošeins. Būtu grūti atrast atbilstošāku un precīzāku raksturojumu. Glezniecība un tās izteiksmes līdzekļi – krāsa, tonālās un krāsu attiecības, kompozīcija, tehniskie gleznošanas paņēmieni – ir galvenais Krivošeina radošo meklējumu objekts. Tieši tāpēc savā mākslā viņš atmet visu lieko – to, kas, viņaprāt, novērš skatītāja uzmanību no glezniecības būtības izpratnes. Mākslinieks apzināti izvairās no jebkurām asociācijām ar ārpasaules formām un priekšmetiem, cenšoties radīt savu telpu, savu realitāti. Šī, no jauna radītā pasaule nav saistīta ar metafiziku – tā piedāvā skatītājam estētisko pieredzi, kas balstīta uz krāsu emocionālās iedarbības un kompozīcijas uzbūves principiem.
Jāatzīmē, ka viena no Nikolaja Krivošeina glezniecības iezīmēm ir mūsu laikam ne visai raksturīga pozitīva emocionalitāte. Stāstot par saviem darbiem, Krivošeins nereti meklē paralēles ar mūziku un atrod kopīgo mākslinieka un komponista darbā. Savulaik par to rakstījis arī Vasilijs Kandinskis – abstraktās glezniecības pamatlicējs. Nikolaja gleznas “skan” dažādi, tām var piemist dažādi “krāsu akordi”, tomēr tā vienmēr ir dzīvi apliecinoša gleznieciskā “mūzika”.
Galerija “Bazar’t”
Krasta iela 46, Rīga
Elietas Gijotas izstāde “Memento Atomi: maldīšanās apļos”
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā
līdz 7. septembrim
Līdz 7. septembrim Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā skatāma franču izcelsmes mākslinieces Elietas Gijotas (Eliette Guyot) izstāde “Memento Atomi: maldīšanās apļos”. Māksliniece savus darbus atvedusi no gleznainās Vaijes – Madonas sadraudzības pilsētas Vācijā –, kur tie radīti iedvesmas un radošuma pilnā gaisotnē. Izstāde “Memento Atomi: maldīšanās apļos” aicina iegrimt zīmējumu mikropasaulēs, kur katrs punktiņš un līnija kļūst par atomu lielas, neredzamas sistēmas elpā.
Elietas Gijotas ceļš uz mākslu bijis ilgs un līkumains – sākotnēji viņa centās izpaust dzīves skaistumu un sarežģītību caur dzeju un fotogrāfiju, līdz, savos trīsdesmit gados pēc darba nevalstiskajās organizācijās un dzīves tādās leģendārās vietās kā Katmandu un Kolkātā, saprata: patvērums meklējams nevis kaut kur citur, bet tieši šeit – ar pildspalvu rokā un baltu papīra lapu priekšā. Papildus zīmēšanai viņa 2019. gadā absolvējusi tekstildizaina studijas, paplašinot savu radošo darbību arī ar augu un ziedu motīviem – tas ir viņas jaunākais izpētes virziens, kas vēl tikai sākas.
Māksliniece savā darbā apvieno zinātnisku precizitāti ar poētisku skatījumu uz pasauli – viņas radītās kompozīcijas ir kā rūpīgi uzbūvētas, ar aci netveramas pasaules, kas vienlaikus šķiet gan mikroskopiskas, gan kosmiskas. Viņa zīmē ar īpašu vērību un pacietību, katru detaļu uztverot kā dzīvības vienību – atomu, kas veido lielāku veselumu. Darbos atkārtoti parādās aplis – kā simbols bezgalībai, vienotībai un klusumam. Iedvesmu viņa guvusi gan no Nepālā skatītajām mandalām, gan no dabas struktūrām un Visuma ritmiem, meklējot likumsakarības starp atoma uzbūvi un galaktiku kustību.
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs
Skolas iela 10A, Madona
Izstāde “Mistērija un ilūzija Latvijā no 17. līdz 20. gadsimtam”
Latvijas Universitātes bibliotēkā
līdz 12. septembrim
Līdz 12. septembrim Latvijas Universitātes bibliotēkā skatāma izstāde “Mistērija un ilūzija Latvijā no 17. līdz 20. gadsimtam”. Tajā var apskatīt vēsturiskus materiālus un iepazīt personību stāstus, kas atklāj Latvijas kultūrtelpas maģisko pusi – no alķīmiķiem, “filozofu akmens” meklētājiem, šarlatāniem un pseidozinātniekiem līdz pat profesionāliem skatuves iluzionistiem.
Vai zinājāt, ka Rīga jau kopš 18. gadsimta bijusi burvju mākslinieku un iluzionistu nozīmīgs pieturas punkts? Rīgas publika baudīja arī tās izrādes, kas bija sajūsminājušas Parīzes, Berlīnes, Varšavas un Sanktpēterburgas skatītājus. Šarmantie skatuves mākslinieki – gan pasaulē slaveni vārdi, gan vietējie talanti – uzstājušies ne tikai greznās zālēs, teātros, galmos un salonos, bet arī improvizētās estrādēs, cirka manēžās un speciāli celtās koka celtnēs parkos, tirgos un pilsētas laukumos. Senās afišas daiļrunīgi piesaka burvju mākslinieku un iluzionistu izrādes, papildu ziņas sniedz sludinājumi un izrāžu apskati senos Rīgas un Jelgavas laikrakstos. Seniespieddarbi atklāj arī 17. un 18. gs. uzskatus par māņticību, melno un balto maģiju, kā arī par dabisko maģiju kā apslēpto dabas spēku izpausmi.
Izstādi ievada noslēpums – mistērija. Kāds ir alķīmiķa ceļš uz Augstākās Gudrības kalna virsotni, kā alķīmijas transmutācijās top hermafrodīts un filozofu akmens jeb sarkanais pulveris? Kā vienu metālu pārvērst citā, kā saglabāt mūžīgu jaunību? To stāsta un simboliskās gravīrās rāda 17. gadsimta alķīmiķa Heinriha Kūnrāta (Khunrath) unikālais darbs “Mūžīgās gudrības amfiteātris” (1609).
Latvijas Universitātes bibliotēka
Kalpaka bulvāris 4, Rīga
Izstāde “Bauskas vasara 2025”
Bauskas muzejā
līdz 14. septembrim
Līdz 14. septembrim Bauskas muzejā skatāma izstāde “Bauskas vasara 2025” – 21. mākslas plenērs.
No 10. līdz 17. augustam pilsētā norisinājās 21. mākslas plenērs “Bauskas vasara 2025”, mākslinieki – Atis Jākobsons, Neonilla Medvedeva, Valērijs Baida, Alise Mediņa, Reinis Liepa, Alise Builevica un Ivonna Zīle – plenēra laikā meklēja un attēloja pilsētas klusos stāstus, gaismas spēles un ainavas savos darbos.
Mākslinieki iedziļinājās pilsētvidē, iemūžināja neierastus skatus un vietas, kurām vietējie bieži vien paiet garām, tās vairs nemanot, un pārvērta redzēto gleznās, katrs ar sev raksturīgo māksliniecisko rokrakstu.
Izstāde piedāvā skatītājiem iespēju – palūkoties uz Bausku caur “gleznotāju acīm”, kur ikdienišķais kļūst par iedvesmas avotu, bet pazīstamās ainavas – par mākslas tēliem.
Bauskas muzejs
Kalna iela 6, Bauska
Katrīnas Levānes personālizstāde “Vadātājs/Vajātājs”
Mākslas galerijā “Centrs”
līdz 7. oktobrim
Līdz 7. oktobrim mākslas galerijā “Centrs” skatāma Katrīnas Levānes personālizstāde “Vadātājs/Vajātājs”. Kas veido mūsu tieksmi virzīties uz priekšu? Vai tā ir vēlme sekot kādam pavedienam, vai arī bailes no tā, kas tuvojas no aizmugures?
Katrīnas Levānes jaunākās personālizstādes centrā ir divi pretmeti:Vadātājs – senlatviešu mitoloģijas būtne, kas paved, maldina un aizved prom no drošā un zināmā. Vajātājs – neredzams spēks, kas dzen pēdas, neļauj apstāties, atskatīties vai atgriezties. Abi darbojas kopā, lai kustība nekad neapstātos. Tie nav tikai mītiski tēli, bet arī mūsu pašu iekšējie impulsi – vēlme meklēt un bailes bēgt.
Izstādes gleznās sastopami pazīstami dabas fragmenti, taču tie sakārtoti neesošās kombinācijās, radot dezorientējošu, tomēr vilinošu vidi. Vajātājam nav konkrētas formas – tas var būt zaru mudžeklis, lapsa, vilks… vai pat bizbizmārīte uz zāles stiebra. Varbūt pat pats Vadātājs. Ieejot izstādes telpā, skatītājs nonāk pieredzes laukā, kurā katrs pats sev kļūst gan vadītājs, gan vajātājs. Un, izejot ārā, šī spēle turpinās – tikai mītiskās būtnes aizstāj daudzslāņainā realitāte.
“Vadātājs/Vajātājs” ir nākamais posms – ceļš, kurā skatītājs pats izvēlas, vai sekot, vai bēgt.
Mākslas galerija “Centrs”
Audēju iela 16, 3. stāvs
Katerinas Geidukas personālizstāde “Mēness mirdzumā viņa ieraudzīja...”
Rīgas Porcelāna muzejā
līdz 12. oktobrim
Līdz 12. oktobrim Rīgas Porcelāna muzeja izstāžu zālē skatāma Katerinas Geidukas personālizstāde “Mēness mirdzumā viņa ieraudzīja...”, kas izmanto tautas pasaku motīvus, lai porcelānā interpretētu sievietes pieredzi, atmiņas un transformācijas procesu.
Mēness mirdzumā viņa ieraudzīja...” nav gluži pirmā, taču ir pirmā muzejā notiekošā mākslinieces Katerinas Geidukas personālizstāde – zīmīgs notikums katras jaunās mākslinieces profesionālajā un radošajā ceļā. Māksliniece vairāk nekā gadu ir strādājusi īpaši pie šīs izstādes darbiem, un Rīgas Porcelāna muzejā uz diviem mēnešiem tiks uzburta maģiska pasaule – sava veida porcelāna pasaka. Tajā augs neparasti porcelāna augi un slēpsies jokainas radības; tajā manīsim pasakainus un ne tik pasakainus kustoņus, zīmes un atribūtus, kuru nozīmes svārstās starp nepārprotamu mūsdienu realitāti un intuitīvām, pārlaicīgām nojausmām.
Personālizstādes impulsu Katerina Geiduka radusi tautas pasakas motīvā, īpaši tā itāļu versijā “Meitene bez rokām”. Kā ikvienā pasakā, arī šajā ir tumšā puse. Tas ir stāsts par traumu, trimdu un transformāciju – metafora mākslinieces pašas pieredzei, piedzīvojot traģiskus notikumus personiskajā dzīvē. “Es atgriežos pie sieviešu arhetipiem kā sena koda, lai caur tiem izprastu pati savu pieredzi un vēsturi,” saka māksliniece.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga
Diānas Boitmanes personālizstāde “MALLEUS. Iekšējā forma”
Rīgas Porcelāna muzejā
līdz 12. oktobrim
Līdz 12. oktobrim Rīgas Porcelāna muzeja pirmā stāva skatlogos skatāma Diānas Boitmanes personālizstāde “MALLEUS. Iekšējā dzirde”, kurā māksliniece abstraktā veidā porcelānā apcer skaņas un klusuma pieredzi.
Malleus (āmuriņš) ir viens no trim dzirdes kauliņiem cilvēka vidusausī. Tas piestiprināts pie bungplēvītes, uztver un nodod tās radītās vibrācijas tālāk uz iekšējo ausi, ļaujot mums dzirdēt. Šis sīkais kauliņš ir būtiska saikne starp pasaules skaņu un mūsu iekšējo dzirdi – neredzams tilts starp ārējo un iekšējo pasauli.
Mākslinieces Diānas Boitmanes personālizstādē “MALLEUS. Iekšējā dzirde” malleus kļūst par metaforu klausīšanās procesam – ne tikai ar ausīm, bet ar visu savu būtību. Izstāde ir pirmā Diānas Boitmanes personālizstāde Rīgas Porcelāna muzejā, un tai īpaši radīts jaunu darbu cikls. Mākslinieci iedvesmojusi ungāru komponista Ģerģa Ligeti (György Ligeti) skaņas arhitektūra.
Taču, kā saka pati māksliniece: “Šie darbi nav par Ligeti. Tie nav arī tikai par mani. Tie ir par saskarsmi, kur skaņa kļūst ķermenis, sajūta – virsma, un klusums – spriedze. Es klausos nevis, lai atveidotu, bet lai reaģētu. Lai ļautu sev nesaprast un tomēr radīt,” viņa turpina. “Es veidoju intuitīvi, reaģējot uz muzikāliem impulsiem caur kustību, fragmentāciju un formu. Iegūtie objekti nav ilustrācijas, bet gan klausīšanās pēdas – klusas, salauztas, atsegtas. Mani interesē, kā materiāls var runāt bez runas un kā forma var uzdot jautājumu, neatbildot uz to.”
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga
Jāņa Strupuļa dāvinājumu izstāde “Ieva”
Valkas novadpētniecības muzejā
līdz 25. oktobrim
Foto: Inga Karpova
Līdz 25. oktobrim Valkas novadpētniecības muzeja izstāžu zālē skatāma izstāde “Ieva”. Tajā eksponēti muzejam dāvinātie novadnieka, mākslinieka Jāņa Strupuļa, dažādu autoru darbi no viņa kolekcijas. Eksponētās gleznas, akvareļus, grafikas, zīmējumus un vienu fotogrāfiju vieno kopīga tēma – sievietes tēls mākslā. Šajā ekspozīcijā var izsekot, cik dažāds ir autoru redzējums par sievietes skaistumu un ķermeņa plastiku. Iespējams pamanīt, ka 20. gadsimtā sievietes tēls mākslā atainots dažādos stilos.
Jānis Strupulis ir latviešu tēlnieks un grafikas dizainers, medaļu mākslinieks, vairāku Latvijas monētu autors. 1973. gadā viņš beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu, ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1978. gada un Medaļu mākslas starptautiskās federācijas biedrs, Latvijas Medaļu mākslas kluba prezidents, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.
Valkas novadpētniecības muzejs
Rīgas iela 64, Valka
Izstāde “Ķermenis. Gals un sākums”
Farmācijas muzejā
līdz 31. janvārim
Līdz 2026. gada 31. janvārim Farmācijas muzejā skatāma izstāde “Ķermenis. Gals un sākums”. Tajā apvienoti sešu Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras studentu darbi, kuros ķermeņa tēls kļūst par idejas un stāsta nesēju – gan personīgai pašrefleksijai, gan sarunai ar apkārtējo pasauli.
Kā zināms, farmācija rūpējas par fiziskā ķermeņa veselības uzturēšanu un atjaunošanu, savukārt māksla pēc būtības strādā ar garīgo un emocionālo ķermeni. Emocijas – prieks, trauksme, skumjas vai “tauriņi vēderā” – ir tikpat ķermeniski, cik psiholoģiski procesi. Apspiežot šīs reakcijas, tiek ietekmēta arī fiziskā veselība, tādēļ abas jomas, lai arī atšķirīgas, vieno rūpes par cilvēka kopējo labsajūtu.
Nemainīga interese par ķermeni mākslā pastāv jau tūkstošiem gadu – no alu zīmējumiem un klasiskā ideāla līdz mūsdienu fragmentētajām vai konceptuālajām formām. Latvijas Mākslas akadēmija turpina akadēmiskās zīmēšanas tradīciju, kas Eiropā kļūst arvien retāka, un figuratīvā glezniecība joprojām ir nozīmīga studiju sastāvdaļa.
Izstādē redzami trīs pirmkursnieku un trīs tikko maģistrantūru absolvējušu mākslinieku darbi, kuros sastopas studiju cikla sākuma un beigu punkts. Ekspozīciju papildina Glezniecības katedras vadītāja, mākslinieka Kristiana Brektes, apgleznota antīkās skulptūras replika, kas transformē klasisko formu mūsdienīgā interpretācijā un kļūst par simbolisku pārejas zīmi starp tradīciju un jaunradi.
Izstāde ir vizuāli un emocionāli daudzslāņains stāsts par cikliskumu cilvēka dzīvē. Lielais dzīves un nāves ritms atspoguļojas līdzās mazākajiem – studiju, profesionālās attīstības un personīgo pārmaiņu – cikliem. Ķermenis šajos procesos ir nemainīgs ceļabiedrs – pirmatnējākais pasaules piedzīvošanas instruments, kas vienlaikus mainās un glabā savu pieredžu nospiedumus.
Kuratore ir Ieva Stalšene.
Farmācijas muzejs
Riharda Vāgnera iela 13, Rīga
