Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
7 izstādes un 2 ekskursijas
“Rīgas Fotomēnesis 2023” ietvaros
22.–28. maijs
Šonedēļ Rīgas Fotomēneša projekta “Mākslīgā intelekta Latvija” ietvaros būs skatāmas 7 jaunas izstādes ar mākslīgā intelekta ģenerētiem attēliem – par Latvija fotogrāfiju, teātri, modi, politiku, policiju un noziedzību, medijiem, kā arī interjeru un dizainu.
Pirmdien, 22. maijā plkst. 18.30, izstādē “Latvijas fotogrāfija” norisināsies ekskursija ar fotogrāfu Sandiju Ruļuku, kurš runās par mākslīgā intelekta attiecībām ar autorību, bailēm no nezināmā, zādzībām un ko darīt ar inovāciju, ja tā ir pārāk inovatīva. Savukārt ceturtdien, 25. maijā plkst. 18.30, izstādē “Latvijas politika” sociālais psihologs Ivars Austers meklēs atbildes uz to, kas gudrāks un mākslīgāks – politiķi vai mākslīgais intelekts?
Projekts “Mākslīgā intelekta Latvija” ir unikāls mākslas projekts, kur pirmo reizi fotogrāfijas festivālā visi attēli ir radīti ar mākslīgā intelekta attēlu ģeneratoriem. Projekta autors Arnis Balčus šādā veidā dokumentē mākslīgā intelekta attēla ģeneratorus tā sākumposmā, kā arī dekonstruē Latvijas paštēlu, dodot iespēju mums paskatīties uz sevi no malas. “Reizēm šie attēli ir kā trāpīgas anekdotes, kas atklāj mūsu iezīmes, mentalitāti, ierasto lieto kārtību,” saka Balčus.
Projekta sakarā izdots arī katalogs, kas piedāvā vizuālu ieskatu 31 tēmā, bet ievadu tam rakstījis šobrīd populārais teksta ģenerators ChatGPT.
Festivāls “Rīgas Fotomēnesis”
Ģertrūdes ielā 64, Rīga
Haneles Zanes Putniņas personālizstāde “Eksponāts pēc apraksta”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
25. maijs–13. augusts
No 25. maija līdz 13. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē būs skatāma Haneles Zanes Putniņas personālizstāde “Eksponāts pēc apraksta”.
Haneles Zanes Putniņas jaunās linogriezumu sērijas avots ir darbu apraksti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) 20. gadsimta 2. puses – 21. gadsimta glezniecības kolekcijas zinātniskā apraksta kartītēs. Mākslas darbam ienākot muzeja krājumā, kolekcijas glabātājs jaunieguvumus īsi un precīzi apraksta. Domas formulēšanas laikā rakstītājs, vēlēdamies būt maksimāli kodolīgs, var nepamanīt radītā teksta citas saturiskās asociācijas. Savā būtībā kartītēs atrodamais teksts perfekti pilda savu funkciju – iegrāmatot kolekcijā konkrētu mākslas darbu, bet, uztverot to bez konteksta vai literāri, var rasties jauni nozīmju uzslāņojumi. Māksliniecei šie teksti kļūst par recepti jaunas kompozīcijas un interpretācijas veidošanai. Svarīgs ir arī nosacījums, ka oriģinālo kartītē aprakstīto krājuma priekšmetu Hanele Zane Putniņa darba tapšanas laikā neapskata. Tikai izlasot tekstu, acu priekšā māksliniece ierauga kompozīciju, kuru iespējami burtiskāk pārnes linogriezuma zīmējumā. Tā top saikne starp tekstu, mākslas darbu un interpretāciju.
Haneles Zanes Putniņas jaunākā linogriezumu sērija vedina apcerēt to, kas vispār ir mākslas interpretācija un kādam mērķim tā kalpo. Ir ierasts uzdot jautājumus par mākslas darbiem apjukuma vai zinātkāres dēļ – dažreiz mēs nesaprotam kāda darba jēgu un vēlamies atrisināt neskaidrības. Šo procesu varētu nodēvēt par interpretāciju, kad mēs šķetinām darbu nozīmi, skaidrojam un velkam nedrošas paralēles. Lai saprastu autora vēstījumu, mēs pavadām ārkārtīgi daudz laika ar mākslas darbu skaidrojošajiem tekstiem, kas ir tuvāki vai tālāki no autora oriģinālās idejas.
Tomēr māksliniekiem darbi nereti top brīvi, bez iepriekšēja teksta. Vēlāk šis darbs no kāda cita vai dažreiz no paša autora saņem tekstu par sevi. Un šajās muzeju kartītēs, par kuru esamību daudzi varbūt nemaz nenojauš, katrs darbs ir ticis pie sava apraksta. Kā pastāstīt iespējami precīzi acīm redzamo kādam citam? Līdzīgi kā spēlē “klusie telefoni” vai Google tulkojumā no tulkojuma – nopietna doma var izvērsties citā nopietnā domā vai gluži pretēji – bezbēdīgā jautrībā.
Kopā ar izstādi iznāks arī mākslinieces veidota grāmata, kurai savas esejas par dažādiem interpretācijas un muzeoloģijas jautājumiem raksta kuratore Līna Birzaka-Priekule, LNMM direktores vietniece krājuma darbā Iveta Derkusova un filozofs Igors Gubenko.
Hanele Zane Putniņa (1990) dzīvo un strādā Rīgā. Haneles grafikām galvenokārt pamatā ir mitoloģiski tēli no folkloras un leģendām, kurus māksliniece bieži vien pārrada lielformāta linogriezuma tehnikā. Apjomīgās kosmoloģisko tēlu kompozīcijas mijas ar pieticīgiem ikdienas situāciju absurdiem, ko viņa mēdz dēvēt par “brēgelīšiem”.
Izstādes kuratore ir Līna Birzaka-Priekule
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Ivana Lungina izstāde “Noughts and Crosses”
Maxim Boxer Riga telpā
25. maijs–20. jūlijs
No 25. maija līdz 20. jūlijam Maksima Boksera Rīgas galerijā būs skatāma Ivana Lungina izstāde “Noughts and Crosses”. Izstāde ir pirmā ekspozīcija kuratora Maksima Boksera jaunajā Rīgas galerijā, kas kā saka pats izstādes kurators “veltīta maniem draugiem māksliniekiem, kas izkaisīti pasaulē, vietējiem māksliniekiem un visiem, ar kuriem vēl neesmu paspējis iepazīties – gan rīdziniekiem, gan tiem, kuri tikai nesen ieradušies Rīgā, un, galu galā, arī man pašam, jo vēlos darīt to, ko mīlu un protu vislabāk. Es ļoti ceru, ka man izdosies šeit parādīt to jauno un aktuālo, kas sasaucas ar pašreizējo noskaņojumu. Ceru, ka galerija kļūs par satikšanās un saziņas vietu, par manas Maskavas galerijas Перелетный кабак gara mantinieci.”
Izstāde “Noughts and Crosses” dzimusi no Ivana Lungina pārdzīvojumiem, pārdomām un introspekcijas, ko raisījuši pēdējā laika notikumi. Tā ietver vairākas emocionāli radniecīgas sērijas: fotogrāfijas, objektus, skulptūras un gleznas, kas nebeidzami atkārto vienu galēji nospriegotu motīvu. Darbi, it kā dekonstruēti un saskaldīti tūkstoš lauskās, vienlaikus darbojas unisonā un atbalsojas tieši sirdī.
Maxim Boxer Riga telpa
Lāčplēša iela 48, Rīga
Eksperimentāls notikums, izstāde “Definīcijas”
Āgenskalna tirgus “Siltumnīcā”
līdz 25. maijam
Līdz 25. maijam Āgenskalna tirgus “Siltumnīcā” norisinās eksperimentāls notikums “Definīcijas”, kura ietvaros dizaineris, multimediju mākslinieks Erlands Celmiņš 10 diennaktis pavada vienatnē meditācijā gleznojot, publikai pieejamā Āgenskalna tirgus telpā “Siltumnīca”. Tādējādi viņš vēlas vērst uzmanību uz to, kā mūsu ikdienas pieņemamās lietas ir kļuvušas bieži vien par ieradumu, neatbilstot tam, kādas ir mūsu patiesās vēlmes un izjustās vērtības. Pasākums norisināsies līdz 25.maijam un ir vērojams arī tiešsaistē.
“Desmit dienas es šeit dzīvošu, meditēšu un gleznošu ar mērķi rast jaunu skatījumu uz ikdienā pieņemtām izvēlēm un lietām, kas it kā kļuvušas pašsaprotamas, taču ne vienmēr balstītas patiesā izpratnē un apzinātā izvēlē,” pauž mākslinieks. “Šo procesu vēlos veikt jums atklātu un redzamu, lai pats sev radītu apstākļus, kuros apzinos, ka tieku vērots. Vērošana mani motivē darīt. Un mans process un meklējums kļūst par mūsu kopīgu pieredzi, ne tikai par manu iekšēju notikumu,” piebilst Erlands Celmiņš.
Pasākuma noslēgums plānots 25.maijā plkst.6.00. Savukārt radītie darbi būs aplūkojami “Siltumnīcā” no 25. līdz 28.maijam.
Āgenskalna tirgus “Siltumnīca”
Nometņu iela 64, Rīga
Purvīša balvas 2023 apbalvošanas ceremonija
26. maijā / 19.00
Purvīša balvas 2023 kandidāti (no kreisās) Evelīna Deičmane, Ance Eikena, Kristaps Epners, Daiga Grantiņa, Darja Meļņikova, Kaspars Groševs un Evita Vasiļjeva. Foto: Kristīne Madjare
26. maijā plkst. 19.00 Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notiks Purvīša balvas 2023 pasniegšanas ceremonija, kuras laikā tiks paziņots Purvīša balvas 2023 laureāts, tiks pasniegta balva par mūža ieguldījumu mākslā tekstilmāksliniecei Edītei Pauls-Vīgnerei, kā arī taps zināms Purvīša balvas sadarbībā ar vadošā ziņu medija “Delfi” organizētā skatītāju simpātiju balsojuma uzvarētājs.
Par Purvīša balvas 2023 laureātu lems starptautiska žūrija septiņu mākslas ekspertu sastāvā, izvērtējot sešu finālistu nominētos darbus, kas vēl līdz 11. jūnijam skatāmi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Lielajā zālē Purvīša balva 2023 izstādē. Žūrijā strādās: mākslas zinātniece, LNMM Laikmetīgās mākslas krājuma glabātāja Astrīda Rogule; muzeja un Purvīša balvas patrons, SIA “Alfor” valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns, mākslas teorētiķis un kurators, Nationalgalerie - 17 Berlīnes muzeju apvienības direktors laika posmā no 2008. līdz 2020. gadam Udo Kitelmans (Udo Kittelmann), kurators un mākslas kritiķis, KW Laikmetīgās mākslas institūta (Berlīne) direktors Krists Greitheisens (Krist Gruijthuijsen), Prāgas Kunsthalles direktore Ivana Gosena (Ivana Goossen), galerists, Galerie Nagel Draxler līdzīpašnieks Kristians Nāgels (Christian Nagel) un Lietuvas Vartai galerijas radošā direktore Laura Rutkute.
Uz Purvīša balvu 2023 pretendē seši mākslinieki un mākslinieku apvienības: Evelīna Deičmane / perosonālizstāde “Dejorgāns / Tanzorgan”, Ance Eikena / personālizstāde “Dievs Tēvs Debesīs”, Kristaps Epners / darbs “Maslova”, Daiga Grantiņa / personālizstāde “Lauka telpa”, Darja Meļņikova / personālizstāde “The Anticipation”, Evita Vasiļjeva un Kaspars Groševs / izstāde “Zilā līča māja”.
Balvas pasniegšanas ceremonija tiešraidē būs skatāma FB platformā.
Jāatgādina, ka vēl līdz 24. maijam vadošajā ziņu medijā “Delfi” norisinās publikas balsojums, ļaujot skatītājiem pašiem noteikt savu simpātiju no ekspertu izvirzītajiem sešiem finālistiem.
Svētdien, 28. maijā plkst. 12.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja apmeklētājiem mākslas zinātnieces Astrīdas Rogules vadībā būs iespēja satikt un iepazīt Purvīša balvas 2023 ieguvēju. Sarunas laikā laureāts sniegs savu komentāru par izstādes mākslas darbu, tā tapšanas aizkulisēm un ar to saistītajiem izaicinājumiem. Vienlaikus apmeklētājiem būs vienreizēja iespēja uzdot māksliniekam sev interesējošus jautājumus.
Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2023
grupas izstāde “Caur puķēm”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
26.maijs–2. jūlijs
Agate Tūna. No sērijas “Dīķu māja”, 2021 -
No 26. maija līdz 2. jūlijam Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā būs skatāma Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2023 grupas izstāde “Caur puķēm”. To kūrējušas Rīgas Fotogrāfijas biennāles vadītāja, māksliniece un kuratore Inga Brūvere un norvēģu māksliniece un kuratore Marīe Šēvolda (Marie Sjøvold, NO). Izstādē būs skatāmi lietuviešu mākslinieces Ievas Maslinskaites (Ieva Maslinskaitė), igauņu mākslinieces Hedi Jānso (Hedi Jaansoo), latviešu mākslinieces Agates Tūnas un norvēģu mākslinieka Daniela Visenta Hansena (Daniel Vincent Hansen) darbi.
Izstādē “Caur puķēm” būs skatāmas minēto četru mākslinieku pārdomas – četras versijas lietu patiesās būtības meklējumiem, ienirstot sevī un uzmanīgi iztaujājot savu izvēlēto mākslas valodu – fotogrāfiju. Lietuvu, Latviju, Igauniju un Norvēģiju pārstāvošos autorus vieno ne tikai ikvienam jaunam cilvēkam dabiski piemītošā pašizziņas dziņa un vēlme saprast savu pozīciju kopējā pasaules ainā, bet arī veids, kā to īstenot.
Urdošos jautājumus par savu identitāti un vietu pasaulē viņi risina ar biologa – dzejnieka pieeju. Mākslinieku attieksmē jaušama vēlme iedziļināties un pietāte pret apkārtni – dabu un kultūru, individuālo dzimtas un kolektīvo sabiedrības vēsturi. Viņu skatījums vedina mainīt iesīkstējušos, gadsimtiem valdošos priekšstatus par pasaules kārtību, kurā viss griežas ap Homo sapiens vēlmēm un ir pakļauts viņa vajadzībām. Nesaudzīgi patērnieciskā dzīvesstila vietā viņi ir izvēlējušies ieklausīties un sadarboties ar apkārtējo vidi, tādēļ mācās sazināties “ziedu valodā”.
Latvijas Mākslinieku savienības galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
Grupas izstāde “Kā es jūtos pēdējā laikā”
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā
26. maijs–31. augusts
No 26. maija līdz 31. augustam Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā būs skatāma Latvijas Laikmetīgās mākslas centra veidota izstāde “Kā es jūtos pēdējā laikā”, kurā par psihiskās veselības tēmu – gan par savu vai tuvinieku slimības pieredzi un profilaksi, gan pētot sabiedrības aizspriedumus un tēmas stigmatizāciju, domā Anda Lāce, Līga Spunde, Reinis Hofmanis, Anna Salmane, Andris Kaļiņins, Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo, Rasa Jansone, Ieva Vīksne, Zane Tuča, Ernests Vilsons un Sanita Tauriņa.
Ģeopolitiskā spriedze, klimata trauksme, pandēmijas radītā nošķirtība un pastiprinātā tehnoloģiju lietošana atstājusi ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību. Kopš pandēmijas laika šī tēma publiskajā telpā kļuvusi arvien aktuālāka, taču joprojām valda arī daudz aizspriedumu, aizdomu un nosodījuma. Lai veicinātu sabiedrības izpratni un mazinātu aizspriedumus par šo tēmu, izstāde pievēršas dažādiem psihiskās veselības skatpunktiem – personīgai cīņai ar depresiju, pārdzīvojumam, pieredzot tuvinieka zaudējumu, pašpalīdzības tehnikām un profilaksei, kā arī stereotipu atsegšanai.
Izstādes kuratore Laura Brokāne uzskata: “Māksla var pavērt tēlainu valodu, kurā saņemt drosmi runāt par psiholoģiski grūtām pieredzēm, veicinot izpratni un empātiju arī plašākā sabiedrībā. Vienlaikus, runājot par psihiskās veselības jautājumiem, ir ļoti svarīgi veidot un uzturēt tiešu valodu. Tendence tos estetizēt nereti rodas tieši no bailēm un apspiestības, tādējādi mazinot tēmas nopietnību. Izstāde ir mēģinājums noturēt šo trauslo balansu, tāpat kā daudzi no mums šobrīd balansē starp ikdienas rutīnu un iekšējo nemieru.”
Izstādi pavadošās programmas ietvaros notiks nodarbības, kas sniegs ieskatu mākslas terapijas procesā (vadīs mākslas terapeites Diāna Serga un Lība Bērziņa), diskusijas ar izstādes māksliniekiem un tēmas ekspertiem, kā arī divas performances – ukraiņu mākslinieces Darjas Kalašņikovas “Sirdspuksti” un horeogrāfes Kristīnes Brīniņas “Vējainākā diena, kāda jebkad bijusi”.
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Ukrainas Neatkarības iela1, Rīga
Katrīnas Biksones pirmā personālizstāde “Paukotāja istaba”
galerijā LOOK!
26. maijs–17. jūnijs
No 26. maija līdz 17. jūnijam galerijā LOOK! būs skatāma Katrīnas Biksones pirmā personālizstāde “Paukotāja istaba”. Izstādes fokusā ir mūsdienu cilvēks, kuru raksturo bailes no intimitātes. Šajā stāvoklī, gluži kā sporta veidā, rūpīgi izkoptas pašaizsardzības metodes sasniedz meistarības līmeni, stāvot pa vidu starp indivīdu un ārējo pasauli.
Latviešu valodas vārds “paukošana”, visticamāk, cēlies no vārda “pauks”, (citreiz: “paukš”), kuru lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena troksni. Intimitātes bada laikmetā šis troksnis atbalsojas pustukšajā paukotāja istabā, ieskanoties starp triviālām ikdienas pārdomām, kas pamīšus mijas ar kailu eksistences smagumu un liek uzdot jautājumu par to, cik negodīga ir šī spēle pašam pret sevi.
Katrīnas Biksones glezniecībā atklājas cilvēciskās dabas pretrunas – fantāzija un realitāte, spēks un nomāktība, personiskais un publiskais – tas viss savijas kopā vienotā dialogā. Savās gleznās viņa bieži attēlo cilvēka figūru, izceļot tās psiholoģisko stāvokli un risinot noslēpumaini daudzšķautņainu stāstu. Darbība var būt mulsinoša, bet vienmēr klātesoša ir sajūta, ka, lai cik satraucoša, sarežģīta vai seksuāli piesātināta, mēs visi atpazīstam emocijas, kas tajā ietvertas.
Katrīna Biksone (1999) absolvējusi Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu un šobrīd ir Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības specialitātes bakalaura grāda iegūšanas finiša taisnē. Kopš 2017. gada piedalās grupas izstādēs Latvijā un Vācijā.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62A, Rīga
RIXC Ziemeļvalstu rezidences mākslinieka Juan Duarte Regino izstāde
“Augurijs: Hibrīda klausīšanās un atmosfēras skanējums”
RIXC galerijā
26. maijs–8. jūlijs
No 26. maija līdz 8. jūlijam RIXC galerijā norisināsies RIXC Ziemeļvalstu rezidences mākslinieka Juan Duarte Regino izstāde “Augurijs: Hibrīda klausīšanās un atmosfēras skanējums”. Ģeneratīvo un interaktīvo mediju instalāciju ir iedvesmojusi senā meteoroloģija un mūsdienu laikapstākļu uztveres metodes, lai paplašinātu mūsu izpratni par atmosfēras procesiem, balstoties gan senajās grieķu-romiešu, gan acteku zīlēšanas praksēs, simbolos un laikapstākļu novērošanas un prognozēšanas metodēs.
Lai sajustu atmosfēras procesus, mēs varam izmantot savu ķermeni un tehnoloģijas, lai to enerģiju pārvērstu cilvēkiem uztveramus. Šajā izstādē tiek demonstrēti eksperimenti ar modernām un senām praksēm, lai sajustu un prognozētu atmosfēras procesus, uztvertu apkārtējā gaisa nemateriālās un nosacītās īpašības. “Augurijs” ir sena zīlēšanas prakse, kuras pamatā ir putnu uzvedības novērošana, lai paredzētu nākotnes notikumus un pieņemtu lēmumus. Dēļ putnu spējas lidot, senatnē putni tika uzskatīti par vēstnešiem no aizsaules. Mediju izstāde “Augurijs”, kas ir nodēvēta senās zīlēšanas prakses vārdā, ir iedvesmojies no senām laikapstākļu paredzēšanas un sajušanas metodēm.
Juan Duarte Regino ir Somijā dzīvojošs meksikāņu mākslinieks un Ālto Universitātes doktorants, kurš strādā ar vides skaņām, lai pētītu sajūtas un uztveri dabas un tehnoloģiju krustpunktā un lai radītu metodes paplašinātas klausīšanās veidiem un atmosfēras procesu uztverei, kas paplašinātu cilvēku maņu pasauli.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
Pirmais ielu mākslas pasākums “ROW”
Radošajā kvartālā “Provodņiks”
28. maijā
28. maijā radošajā kvartālā “Provodņiks” sadarbībā ar mākslinieku Daini Rudeni norisināsies pirmais pasākums no divu dienu ielu mākslas pasākumu sērijas “ROW” (Riga open wall), kas būs Rīgā pirmās legālās grafiti sienas – “Atvērtā siena” – atklāšanas svētki. 28.maijā notiks zīmēšanas konkursa “Brīvs” dalībnieku kolektīva “Atvērtās sienas” apgleznošana.
2022. gada nogalē tika atklāta Rīgā pirmā legālā grafiti siena jeb “Atvērtā siena”, piedāvājot brīvi pieejamu vietu ielu mākslas jaunrades veicināšanai. Jaunizveidotā platforma ir ne tikai vieta, kur māksliniekiem un entuziastiem attīstīt savas zīmēšanas spējas, bet arī iespēja ikvienam ielu mākslas interesentam veidot vizuāli daudzveidīgāku un krāšņāku industriālās Sarkandaugavas apkaimi. Veicinot “Atvērtās sienas” pieejamību un ielu mākslas jaunradi, ir izsludināts grafiti zīmējumu konkurss “Brīvs”, kurā var piedalīties ikviens interesents.
“ROW” pasākuma dienā – 28. maijā no plkst.9.30 līdz 16.30 zīmējumu konkursa 18 labāko skiču autori uz “Atvērtās sienas” realizēs lielformāta kompozīciju par tēmu “Brīvs”. Savukārt no plkst.12.00-13.00 pasākuma apmeklētāji varēs doties ekskursijā gida vadībā pa radošo kvartālu “Provodņiks”, kas reiz bija vērienīga gumijas izstrādājumu rūpnīca.
Radošais kvartāls “Provodņiks”
Ganību dambis 63, Rīga
Žerāra Ķeruža un Sofijas Bellas Ķeružes fotoizstāde
“Diena pirms visuma. 44 optiskas parādības”
Liepājas galerijā “Romas dārzs”
līdz 13. augustam
Žerārs Ķeružis. “Jānis internacionālis”
Līdz 13. augustam Liepājas galerijā “Romas dārzs” skatāma Žerāra Ķeruža un viņa meitas Sofijas Bellas Ķeružes fotoizstāde “Diena pirms visuma. 44 optiskas parādības”. Izstādē skatāmi 44 fotoattēli, kas pēdējo 15 gadu laikā uzņemti ar vēsturiskiem, mehāniskajiem filmu fotoaparātiem, kuri ražoti līdz 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem, kad tika atklāta kosmiskā telpa.
“Izstādes nosaukums radies asociatīvi, jo visi fotoaparāti, kurus ar meitu esam izmantojuši bilžu tapšanā, ir ražoti līdz sešdesmito gadu sākumam, kad pasaulē sākās kosmosa ēra. Pēc cilvēka izkāpšanas uz mēness, parādījās aktīvs pieprasījums pēc labākām foto tehnoloģijām, un šobrīd lielākā daļa cilvēku attēlu iemūžināšanai izmanto tikai telefonos esošās kameras. Lai arī savulaik pats esmu izslimojis tā saucamo “digitālo slimību”, filmu fotoaparāti mani iedvesmojuši jau kopš bērnības un pirms daudziem gadiem, bēniņos atrodot sava tēva fotoaparātu, atkal esmu pie tiem atgriezies. Digitālās kameras šķietami nekad nav patiekami labas – katru gadu tiek izlaisti jauni, mūsdienīgāki modeļi, notiekot cīņai par tehnoloģijām. Pat fotogrāfi savā lokā neapspriež uzņemtās bildes, bet savu kameru tehnisko specifiku. Izstādē redzamās iekārtas manā kolekcijā nonākušas vairāku gadu gaitā, mērķtiecīgi meklējot fotoaparātus, kuri iedvesmoja fotomīļus līdz 1940. gadam, kā arī iekārtas, kas ražotas pirms manas dzimšanas. Šāda fotogrāfijas tehnika ļauj improvizēt un ļauj kļūdīties, jo tajā nav iepriekš uzstādīti iestatījumi, kas pielāgo toņus vai citas tehniskas nianses,” skaidro Žerārs Ķeružis.
Izstādē būs skatāma ielu fotogrāfija – virziens, kas dokumentē dabiskas un ikdienišķas ainas sabiedriskās vietās, kurās nozīmīga loma ir cilvēkam.
Līdzās Žerāra Ķeruža fotoattēliem izlikti arī viņa meitas un dzīves stila turpinātājas Sofijas Bellas Ķeružes darbi, tādējādi atspoguļojot fotomākslas pēctecību. Fotoattēli uzņemti ar tādām iekārtām kā 1930. gados ražotie Rolleiflex, Rolleicord, pēckara Nikon, Kowa, Start, Kiev u.c.
Žerārs Ķeružis (1966) ikdienu Liepājā aizvadot kā sertificēts ķirurgs un ultrasonogrāfijas speciālists. Savukārt Sofija Bella Ķeruže šobrīd studē medicīnu.
Galerija “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja
LMA jauno keramiķu izstāde “Laikmetīgā arheoloģija – dūmu spožumā”
Cesvaines pilī
līdz 1. oktobrim
Pavlas Tokares darbs
Līdz 1. oktobrim Cesvaines pilī aplūkojama LMA Keramikas apakšnozares studentu darbu izstāde par arheoloģijas tēmu “Laikmetīgā arheoloģija – dūmu spožumā”.
Izstādes darbi tapuši melnajā ceplī, kur apdedzināti un ieguvuši savu spozmi, pateicoties redukcijas un svēpējuma efektam. Tas ir garš un arī fiziski smags process, kurā caur sviedriem un dūmiem top skaistas lietas. Katrs autors brīvi interpretē tēmu. Tiek aplūkoti gan rituāli, gan arheoloģiski atradumi. Visa pamatā ir arheoloģisks pētījums, atraduma apcerējums, aprakto, apglabāto vērtību izcelšana virs zemes, lai tās no jauna spoži atmirdzētu.
Izstādē piedalās Aleta Betija Aniņa, Kuntī Berzinska, Nora Ķibilda-Kinna, Pavla Tokare, Beatrise Grudule, Alise Kaņepa, Lauris Krauze un Megija Zonne.
Latvijas paviljons “T/C Latvija” – arhitektūras ideju lielveikals
Venēcijas arhitektūras biennālē
līdz 26. novembrim
Attēls: Toms Kampars
Venēcijas biennāles 18. starptautiskajā arhitektūras izstādē apmeklētājiem līdz 26. novembrim apskatāms arī Latvijas paviljons – izstāde “T/C Latvija”, kur apmeklētāji var atrast “visu un vēl vairāk”. Ekspozīcija aplūko lielveikalu kā arhitektūras un mūsdienu patērētāju kultūras fenomenu, apmeklētājiem piedāvājot horizontālu, daudzveidīgu un demokrātisku telpu, kur vienā plauktā satiekas dažādas izcelsmes un ideju produkti.
Mūsdienās lielveikals vairs neaprobežojas tikai ar precēm, tas ļauj teju “apceļot” pasauli un būt netieši iesaistītiem visā, kas pasaulē notiek, tāpēc ekspozīcija akcentē globālu dialogu ar lokāla lielveikala saturu.
No pēdējo 10 arhitektūras izstāžu nacionālo paviljonu idejām autori ar mākslīgā intelekta palīdzību radījuši 506 unikālus produktus, kas eksponēti uz ilgtspējīgiem moduļu dizaina plauktiem. Lielveikals ar aizraujošu balsošanas sistēmu radīs iespēju apmeklētājiem iesaistīties “Nākotnes laboratorijā”. Tā neatņemama sastāvdaļa – internetveikals paviljona tīmekļvietnē.
Latvijas paviljons “T/C Latvija”
Titulbilde: Agate Tūna, no sērijas “Dīķu māja”, 2021-2022 / Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2023 grupas izstādē “Caur puķēm”
