Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Sācies Rīgas Fotomēnesis!
23. maijs–22. jūnijs
Dmitrija Gerasimova (Igaunija) darbs
Šogad festivāls “Rīgas Fotomēnesis” norisināsies no 23. maija līdz 22. jūnijam un tā tēma būs “dekadence”. Fotomēnesis piedāvās mākslas un mūzikas programmu, kas būs tieša, brutāla, neracionāla, izaicinoša, sakrastiska, iedvesmojoša, uzskatot, ka tieši šāda māksla var palīdzēt glābt cilvēci no iznīcības. 2022. gada Fotomēnesis iedvesmojas no dekadentiem no cita gadsimta, kas uzskatīja, ka mākslai nav jāapkalpo masu gaume, tā ir jāatbrīvo no pastāvošām konvencijām, racionālisma un loģikas, tai jābūt patiesai, radošai un jutekliskai. Festivāla programma aicina ne tikai ļauties impulsiem un baudai, bet arī pārdomām par mūsu vērtībām, morāles normām, mākslinieka lomu šajā laikmetā un Rietumu sabiedrības attīstības virzienu.
Rīgas Fotomēnesis norisināsies neatkarīgajās pilsētas galerijās, kas darbojas ārpus konvencionālās institucionālās vides. Festivāls sāksies 23. maijā plkst. 19.00 ar skandalozās mākslinieces Elīnas Semanes izstādes “Mic Drop” atklāšanu kultūrvietā “Masa” (Alauksta iela 7A). Izstāde, kuras autore ir arī šī gada festivāla kuratore, izmanto atsauces uz F. Nīčes kritisko nostāju par labā un ļaunā jēdzienu nošķīrumu, aicinot pārvērtēt vispārpieņemtos priekšstatus par vērtībām un morāles normām.
24. maijā plkst. 18.00 Dom galerijā (Ģertrūdes iela 115) atklās Ievas Stalšenes personālizstādi “Nevainība”, kas runās par cilvēka dabisko procesu – nevainības zaudēšanu, bet plkst. 20.00 bārā/grāmatnīcā “Bolderāja” (Avotu iela 29) – Evijas Ābramas gleznu izstādi “Live Poop Die”, kas tiecas uzdot jautājumu – kas ir sūdīga māksla?
25. maijā kultūrtelpā “Smilga” (E.Smiļģa iela 34A) durvis vērs igauņu mākslinieka Alekseja Gordina personālizstāde “Es pārdevu divas gleznas, bet nekļuvu laimīgāks”, kurā viņš runā par mākslinieka morālajiem izaicinājumiem, saskaroties ar mākslas pasaules komercializāciju, liekulību un nevienlīdzību.
Savukārt 26. maijā plkst. 17.30 M/Galerijā (A. Briāna iela 9) atklās jaunās fotogrāfes Annas Dzērves erotisko fotogrāfiju izstādi “Red Velvet”. “Red Velvet” ir skaistos ķermeņos, patīkamā gaismā un tumšā erotikā veidots fotostāsts par traumu, trauksmi un autores sajūtām.
26. maijā plkst. 19.00 “Tu jau zini kur” izstāžu zālē Tallinas kvartālā sāksies Fotomēneša starptautiskā grupas izstāde “Dekadence”, kurā piedalās Dmitrijs Gerasimovs (Igaunija), kurš pazīstams ar mūziķa Tommy Cash sirreālā vizuālā tēla veidošanu fotogrāfijās, ekspresīvais gleznotājs Tobiass Kleins (Vācija), kā arī sabiedrībā pretrunīgo reakciju raisošie Latvijas mākslinieki Envija, Elīna Semane, Lī Čepmans, Roberts Brastiņš un Ieva Stalšene.
27. maijā 18.00 Rīgas Augstākajā galerijā būs iespējams ielūkoties Lindas Vilkas dzīvoklī, kur notiks izstāde “Drupaču revolūcijas, vakardienas rezolūcijas”.
Andras Otto Hvoinskas personālizstāde “Portreti”
Teātra namā “Jūras vārti”
no 23. maija
No 23. maija teātra nama “Jūras vārti” Mazajā izstāžu zālē skatāma Andras Otto Hvoinskas personālizstāde “Portreti”, kura iekļauti 13 eļļas tehnikā darināti portreti.
“Jau sen, sen cilvēks man šķiet pats interesantākais un emocionālākais gleznu saturs. Mana glezniecība ir klasiska. Eļļas tehnika ar visām tās plašajām iespējām – absolūtais baudījums, bet abstrakcionisms, bezpriekšmetiskā māksla – tā nešķiet saistoša. Liekot krāsu pret krāsu, līniju pret laukumu, gaismu pret ēnu, vienmēr to daru, konkretizējot attēloto. Mazliet gleznoju klusās dabas, nereti ainavas, tomēr figurālā glezniecība fascinē visvairāk. Īpaši mani saista cilvēka portrets,” atklāj Andra Otto Hvoinska.
Savukārt dzejniece un māksliniece Ieva Rupenheite stāsta: “Andra ir viena no dzīvespriecīgākajām Latvijas gleznotājām figurālistēm. Mākslinieces paštēls ir harmoniska sieviete, kuras ikdienā iederas gleznainas ābolu kaudzes un košzaļu zirņu pākstis, kura nevairās no laucinieciskā šarma staigāt sarkanu degunu, bet nekad nepiemirst krāsu kontrastu prieku. (..) Andra Otto Hvoinska glezniecībā izmanto savu atrasto krāsu kodu, kur rimtos pelēktoņu komplektos uzmirdz kāds debesu zils cepures pušķis vai savu viridonzaļo vientulību asi izjūtošs ķeblītis. Grafiskā tēlu plastika un it kā taupīgā krāsas ieberzēšanas maniere atgādina Birutas Baumanes glezniecību, tomēr Andras darbos ir pārlaicīgs rimtums un dienišķā prieka dzirksts, kas drīzāk gleznotāju tuvina Baltās grāmatas autora mentalitātei.”
Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils
Diskusija “Dārzkopība un pašnodrošinājums kā mākslas prakse”
tiešsaistē
24. maijā
Maija Demitere, Akvaponika Liepājas Dabas mājā. 2021
24. maijā no plkst. 18.00 līdz 20.00 notiks tiešsaistes diskusija “Dārzkopība un pašnodrošinājums kā mākslas prakse”, kurā mākslinieces un pētnieces no Baltijas reģiona apspriedīs dārzkopības un pilsētas dārzu nozīmi laikmetīgajā mākslā un mūsdienu sabiedrībā. Diskusija noritēs Facebook tiešsaistē.
Diskusijas dalībnieces: Maija Demitere, Lorija Kluitmansa, Evelīna Simkute, Mari-Līna Kīpli, Laura Kūsk. Moderatores: Linda Kaljundi un Ieva Astahovska.
Pilsētu dārziem un mazdārziņiem ir sena vēsture, un pēdējos gados tie atkal ir guvuši popularitāti visā pasaulē. Pilsētu un to ilgtspējīgas attīstības plānošanā kopienu dārzkopība bieži tiek izcelta kā zaļākas vides, iekļaujošākas publiskās telpas un t.s. labbūtības nodrošinājums. Vienlaikus vēsturisko pilsētu un mazdārziņu sniegtie labumi atklāj arī šī pašnodrošinājuma trauslo stāvokli un pilsētplānošanas pretrunas, kad attīstītāji gadu desmitiem senus mazdārziņus redz kā nevērtīgu pagātnes reliktu un “degradētas” teritorijas, ko jāģentrificē un jāattīsta saskaņā ar kapitālisma principiem. Postpadomju valstīs mazdārziņiem ir specifiskas reģiona iezīmes. Dārziņu kolonijas pilsētas nomalēs bieži tika piešķirtas dažādu uzņēmumu strādniekiem, un kā atpūtas vietas vai vasarnīcas tās bija īpaši svarīgas mikrorajonu iedzīvotājiem. Šo teritoriju vitāli svarīgā nozīme kļuva īpaši redzama Covid pandēmijas laikā.
Pilsētas dārzu aktuālajām funkcijām, to globālajai, koloniālajai un reģionālajai vēsturei un mantojumam arvien vairāk pievēršas arī mākslinieki, padarot dārzkopību un augus par laikmetīgās mākslas prakses neatņemamu sastāvdaļu. Mākslinieki savos darbos iesaista dārzus un interpretē tos kā sabiedrības mikromodeļus, aktualizējot gan tās stiprās, gan vājās puses, segregācijas vēsturi, sapņus par vienlīdzību, un izvirzot priekšplānā ekoloģiskos, komunālos un līdzdalības jautājumus.
Tomēr līdzīgi kā citas vides mākslas prakses, šie darbi arī uzdod jautājumus par mākslas lomu antropocēna laikmetā. Kādas ir iespējas strādāt ar dārzkopību kā māksliniecisku praksi? Kā pozicionēties starp pilsētas, ekoloģisko vai kopienas aktīvismu un mākslu? Vai tas vispār ir vajadzīgs? Kādi ētiskie un citi aspekti ir saistīti ar augu un cilvēku iesaistīšanu mākslinieciskajos projektos?
Šī diskusija ir daļa no projekta “Pārdomājot postsociālismu caur postkoloniālismu Baltijā”. Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs diskusiju ciklu organizē sadarbībā ar Kumu mākslas muzeju un pētniecības projektu “Igaunijas vides jautājumi 20. gadsimtā” Tallinā.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Izstāde “Vêtements modèles. Modes arhetipi”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
25. maijs–25. septembris
Rumāņu fotomodele Renē Perle (Renée Perle) Žuanlepēnas (Juan-les-Pins) kūrortā. 1930. gada maijs. Foto: Žaks Anrī Lartigs (Jacques Henri Lartigue). Publicitātes foto
No 25. maija līdz 25. septembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma izstāde “Vêtements modèles. Modes arhetipi”, kas tapusi sadarbībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona civilizāciju muzeju (Musée des civilisations de l’Europe et de la Méditerranée, Le Mucem) Marseļā, Francijā. 2020. gadā ar lieliem panākumiem tā tika uzņemta Marseļā un tagad papildinātā versijā tiek piedāvāta Latvijas sabiedrībai.
Kāpēc bezpiedurkņu krekls, ko sarunvalodā pazīstam kā “maiku”, un zilais franču strādnieku virsvalks kļuvuši par modes industrijas pamatu un iedvesmu? Kā skotu bruncīši jeb kilts un audekla kurpes espadrilles, kas saistītas ar konkrētu ģeogrāfisko reģionu, izplatījušās pa visu zemeslodi un sastopamas teju katrā garderobē? Un pa kādiem ceļiem treniņbiksēm izdevies no sporta zāles iekļūt urbānās kultūras centrā, kā arī iedvesmot augstās modes korifeju Īvu Senlorānu (Yves Saint-Laurent, 1936–2008)?
Izstāde, kas modi uzlūko kā sociālās antropoloģijas fenomenu, ļauj izsekot piecu apģērbu ceļojumam cauri gadsimtiem un modes virzieniem. Nemainot savu sākotnējo dizainu, lenčkrekliņš (tank top), audekla kurpes espadrilles, strādnieku virssvārcis, treniņtērps un skotu kilts apliecina ilgtspēju brīdī, kad šis koncepts tiek pārskatīts. Apģērbs, kas sākotnēji radies noteiktu darba funkciju veikšanai, gadiem ritot, saglabājot materiālus un tehnoloģijas, kļuvis par arhetipu – modeli un pamatu turpmākām interpretācijām. No jauna ieviesti un aprobēti, šie ietērpi atspoguļo sociālo vēsturi, kuras gaitā dažkārt ieguvuši simbolu statusu, ko piesavinājušies gan politiski notikumi, gan sabiedriskas kustības.
No etnogrāfiska skotu tautas tērpa līdz Vivjenai Vestvudai (Vivienne Westwood, 1941) un fast fashion produkcijai. No fabrikas ceha līdz modes nama defilē. Izstādē, kuras centrā ir tekstils, vairāk nekā 200 vienību – kā augstās modes ikonas, tā gatavie apģērbi un apakšveļa – dialogā ar zīmējumiem, grafiku, veciem žurnāliem, arhīva fotogrāfijām un filmām, mūsdienu video klipiem stāsta par modi kā būtisku sociālās dzīves fenomenu. Vienlaikus ekspozīcija izgaismo amatniecības lomu, aktualizē kultūras mantojuma saglabāšanas jautājumus, kā arī akcentē dizaina ilgtspēju.
Izstādi Rīgā papildina analogi eksponāti un arhīvu dokumenti no vietējām atmiņu institūcijām, Latvijas parādības kartējot Eiropas modes un sabiedrības procesos.
Izstāde ir starpdisciplinārs izzinošs un izglītojošs projekts, kas veiksmīgi apvieno vairākas kultūras organizācijas Latvijā un Francijā. Tajā līdzdarbojas Latvijas modes dizaineri (MAREUNROL’S, Agnese Narņicka u.c.), Latvijas Mākslas akadēmijas vides un modes mākslas nodaļu studenti. Paralēli izstādei norisināsies radošās darbnīcas, apģērba labošanas meistarklases, vasaras skolas jaunākajai paaudzei, diskusijas par modes dizaina ilgtspēju un vēsturisko materiālu izpētes nozīmi, “Sarunas muzejā”, atvērtās ekskursijas ar izstādes organizatoriem, modes māksliniekiem un ekspertiem.
Idejas autore un kuratore Izabella Krampa (Isabelle Crampes), Rīgas izstādes kuratore ir Inese Baranovska.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
“Punctum festivāls 2022”
25. maijs–3. jūnijs
No 25. maija līdz 3. jūnijam notirināsies literatūras žurnāla “Punctum” festivāls, pievēršoties kopienas tēmai. Kopienas tēma ir īpaši aktuāla šobrīd, kad Krievijas uzsāktajā karā ukraiņi varonīgi aizstāv fundamentālās tiesības uz mieru un brīvību. Spēja solidarizēties būs izšķiroša arī draudošās ekoloģiskās katastrofas kontekstā. Apcerot civilizācijas nākotni un vērojot, cik saliedēti ukraiņi aizstāv savu dzimteni, kopienas tēma iegūst jaunas nozīmes arī kultūrā. Tālab “Punctum” festivāls šogad izcels Ukrainas mūsdienu literatūru un Latvijas literatūrā sastopamās domubiedru grupas, kā arī veidos diskusiju par kultūras kopienu nākotnes iespējām.
Šogad festivālā tiks atzīmēta arī trimdas literātu un mākslinieku grupas “Elles ķēķis” dalībnieka, dzejnieka Linarda Tauna simtgade, aktualizējot viņa darbus mūsdienu kontekstā. “Latviešu modernisma klasiķim Linardam Taunam bija izšķiroša loma latviešu dzejas atjaunināšanā trimdā pēc Otrā pasaules kara. Tauns un viņa paaudze bija atvērti rietumu laikmetīgās dzejas meklējumiem, tādēļ radīja savu īpašu, no padomju Latvijas literatūras atšķirīgu latviešu modernisma paveidu, kuram bija daudz sekotāju trimdā un daudz cienītāju arī Latvijā,” stāsta literatūras pētnieks, dzejnieks, Linardam Taunam veltītā simpozija veidotājs Kārlis Vērdiņš.
Saruna ar publicisti un žurnālisti Agru Lieģi-Doležko
par sieviešu un māmiņu pieredzi
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 ietvaros
izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
25. maijā
25. maijā plkst. 18:00 izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” interesenti aicināti uz sarunu par jauno māmiņu pieredzi, kas bieži vien tiek reducēta uz individuālu pieredzi, bet realitātē ir sarežģītāka sabiedrībā aktuāla problemātika. Sarunā piedalīsies publiciste un žurnāliste Agra Lieģe-Doležko un to vadīs Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 izglītības pasākumu programmas kuratore Agnese Zviedre. Saruna ir daļa no RFB 2022 sarunu sērijas “Pašizolācija”.
Bieži vien jaunajām māmiņām tiek uzlikti standarti un tiek kultivēti priekšstati, kas ne vienmēr atbilst realitātei, un vēl jo vairāk – izpildāmi. Tādējādi jaunajām mammām nākas saskarties ar vilšanos, depresiju un sevis nosodīšanu. Tikšanās laikā mēģināsim saprast, kā veidot sarunu par it kā individuālu mātes pieredzi, ar kuru saskaras arī citas mammas. Ko nozīmē mātišķība un kādi ir ar to saistītie priekšstati?
Agra Lieģe-Doležko (1988) ir publiciste, žurnāliste un feministe. Kopš kļūšanas par pašlaik gadu vecā dēla māti, savos tekstos un publikācijās viņa pastiprināti pievērsusies mātišķības tēmai un nu jau pusotru gadu raksta sleju “9 mēneši” interneta žurnālā “Satori”. Tajā viņa atklāti runā gan par savu privāto mātišķības pieredzi, gan šī stāvokļa universālo problemātiku mūsdienu pasaulē un modernas sievietes dzīvē.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2022
Jāņa Deinata personālizstāde “Jānis Deinats. Laiki. Tik salda.”
Mākslas galerijā MuseumLV un Kultūras centrā Grata JJ
26. maijs–9. jūlijs
No 26. maija līdz 9. jūlijam mākslas galerijā MuseumLV būs skatāma Jāņa Deinata personālizstāde ““Jānis Deinats. Laiki. Tik salda.”.
“Laiki atstāj pēdas sejās. Katrā sejā savas. Tā rodas portreti. Laiki mainās. Portreti paliek. Kā starplaiki. Ir vēl ekspozīcijas laiki. Gaismas daudzums, kas parādās sejās. Tiek fiksēta gaisma cilvēkā. Vai tās trūkums. To rādīs laiki. Ir radoši laiki, politiski laiki, juku laiki, nelaiki. Portreti neklusē, jo tajos ir laiki.”
Jānis Deinats fotografē kopš 1989. gada un viņa uzņemtie fotoportreti ir sava laikmeta vizuālā liecība. Izstādē būs redzami vairāk nekā 70 Latvijā pazīstamu cilvēku portreti – tie ir daudziem zināmi ļaudis - politiķi, sportisti, mūziķi, dzejnieki, aktieri.
Izstāde mākslas galerijas MuseumLV telpās aizņems 2 stāvus. Viena no telpām būs veltīta izcilajai Nacionālā teātra aktrisei Elzai Radziņai. Meklējot savā arhīvā attēlus izstādei, šī gada februārī Jānis Deinats atrada deviņdesmito gadu sākumā izfotografētu filmu, kurai attīstīšanas laikā sabojājās emulsija. No šis filmas iegūtie attēli bija ārkārtīgi spēcīgs pārsteigums. Vēl spēcīgāku iespaidu radīja fakts, ka Elza Radziņa ir dzimusi 1917.gadā Pirmā Pasaules kara latviešu bēgļu ģimenē Harkivā, Ukrainā.
Atsevišķā telpā būs skatāmi lielformāta (130x100 m) attēli - fragmenti no autora foto sērijām “Fotografēju attālināti” un “Fotografēju”. Sērijas, kas tapušas COVID -19 pandēmijas laikā, veido liecību par šo laiku un tā psiholoģisko tipoloģiju, vizuāli akcentējot sociālo attiecību “pārrautības” efektu un asi izjūtamo cilvēka mazuma sajūtu jaunās, nezināmās, ”lielās” pasaules vidū.
Izstāde “Jānis Deinats. Laiki. Tik salda” ir tapusi sadarbībā ar mākslas zinātnieci Diānu Barčevsku un scenogrāfi Annu Heinrihsoni.
Mākslas galerija MuseumLV un Kultūras centrs Grata JJ
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Izstāde “Purvītis”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
28. maijs–9. oktobris
Vilhelms Purvītis. Vasaras ainava. 20. gs. 20. gadu pirmā puse. Kartons, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
No 28. maija līdz 9. oktobrim Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā būs skatāma izstāde “Purvītis”, veltīta izcilā latviešu ainavista Vilhelma Purvīša 150. jubilejai.
Nacionālās ainavu glezniecības izveidotājs un vērienīgākais modernizētājs Vilhelms Purvītis (1872–1945) ir atzīts par vienu no galvenajām personībām Latvijas 20. gadsimta pirmās puses vizuālajā mākslā. Gadsimtu mijā meistarīgo sniega un agra ziemeļu pavasara gleznotāju ievēroja Pēterburgā, Parīzē, Minhenē, Berlīnē, Vīnē un citos Eiropas mākslas centros.
Eiropeiskā latviešu klasiķa vārds Latvijas mākslas vēsturē un sabiedrības priekšstatos ir kļuvis par vienu no nacionālās identitātes simboliem. Poētisku arhetipu veidā “purvītiskie” tēli, motīvi un noskaņas saglabā savu klātbūtni mūsu ainaviskās vides izjūtā un redzējumā. Gleznotāja radīto dzimtās ziemeļnieciskās dabas koptēlu, tāpat kā klasiski komponēto Latvijas ideālo ainavu gadalaiku mijā, mēdz uztvert kā nacionālās ainavas kanonu.
Purvītis pelna īpašu ievērību kā augstākās mākslas izglītības idejas īstenotājs un kultūrpolitikas līdzveidotājs neatkarīgajā Latvijas valstī, kā pirmais Latvijas Mākslas akadēmijas rektors un Dabasskatu meistardarbnīcas vadītājs un vienlaikus – prestižā Rīgas pilsētas mākslas muzeja (tag. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs) direktors, nacionālās mākslas kolekcijas veidotājs un reprezentatīvu starptautisko izstāžu rīkotājs.
Ainavistam veltītā jubilejas retrospekcija aptver dažādu daiļrades periodu darbu izlasi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma – lielākā saglabājušos mākslinieka gleznu un grafiku kopuma, ko papildina eksponāti no Liepājas un Tukuma muzeju kolekcijām un vairākām privātkolekcijām – Belēviču ģimenes, Andra Kļaviņa, Zuzānu un citām.
Izstādes laikā muzejs piedāvās vēl nebijušu iespēju, uzkāpjot pa sastatnēm 4 metru augstumā, tuvumā aplūkot vienu no Purvīša sienu gleznojumiem, kas rotā 3. stāva vestibilu, – 1907. gadā radīto ainavu “Kokneses pilsdrupas”. Trīs muzeja linešu gleznojumi ir mākslinieka vienīgais veikums monumentāli dekoratīvajā glezniecībā.
Kā izstādes satelītelements Vilhelma Purvīša gleznu vietā 19. un 20. gadsimta mijas Latvijas mākslas pastāvīgās ekspozīcijas zālē iekļaujas Kristapa Kalna fotogrāfiju grupa “Prototips”, kas tematiski saista glezniecības klasikas ilglaiku ar šodienas esamības dokumentējumu. Fotodarbos fiksēta Latvijas ainava četru gadalaiku mainībā, māksliniekam no dokumentāli vērojošas pozīcijas pētot ainaviskos tēlus, klasiskos motīvus un kompozīcijas principus, ko pazīstam no Purvīša gleznām.
Jāatgādina, ka ar 2021. gada novembrī UNESCO Ģenerālās konferences 41. sesijā pieņemtu lēmumu Vilhelma Purvīša 150. jubileja ir iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā 2022. gadā.
Izstādes kuratore ir Dr. art. Aija Brasliņa.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Skuja Braden izstāde “Acs ābola dzīru mielasts”
PAiR rezidences galerijā Pāvilostā
28.maijs–27. jūnijs
No 28.maija līdz 27. jūnijam PAiR rezidences galerijā Pāvilostā būs skatāma mākslinieču dueta Skuja Braden izstāde “Acs ābola dzīru mielasts”.Izstāde piedāvā palūkoties uz pasauli ar skatienu, kas attīrīts no ierastajiem priekšstatiem, normativitātes diktāta, klišejām un aizspriedumiem – acs ābols ir kļuvis par galveno personāžu, kura asaras par pasaules liekulību un ļaunumu pārtop par dzidrām un atsperīgām notīm, atsitoties pret skanošās bļodas virsmu.
Uz ceremoniālā dzīru galda līksmo Geiša, Merilina, citplanētieši, tautumeita, Buda un citi Skuja Braden iemīļoti tēli, apliecinot iekļaujošas pasaules iespējamību, kurā feminisma idejas spēj itin labi sadzīvot ar budisma uzstādījumiem, kurā tiek nojauktas tradicionālās dzimumu lomu konstrukcijas, pazūd nošķīrums starp cilvēku un dabu, un kurā arī āboliem ir acis.
Skuja Braden šogad pārstāv Latviju Venēcijas mākslas biennālē, kur var pārliecināties, cik organiski un precīzi mākslinieču veidotā ekspozīcija Latvijas paviljonā iekļaujas biennāles tēmu lokā, kuru kamertoni uzdod jaunatklātās jaudīgās un pārsteidzošās sirreālisma ietvarā strādājošās mākslinieces, kuras ilgstoši bijušas iesprostotas vēstures lappušu nomalēs. Mākslinieču darbos realitāte tiek apvērsta un deformēta, sapņi un iztēle saplūst ar īstenību, atsauces uz masu kultūru un vēsturi mijas ar privāto mitoloģiju un vīzijām.
Izstādes kuratore ir Solvita Krese.
28. maijā plkst. 16.00 notiks tūre izstādē ar Skuja Braden un Solvitu Kresi.
29. maijā plkst. 11.00 interesenti aicināti uz Solvitas Kreses lekciju par Venēcijas biennāļu vēsturi un šībrīža 59. Venēcijas biennāles ekspozīciju “Tirgot ūdeni upes malā”.
PAiR rezidences galerija Pāvilostā
Ernesta Šneidera laukums 11, Pāvilosta
Galerijas “Mākslas vēstniecība” izsole
28. maijā
Vladimir Afanasyev (Ukraina, 1949). Fashionistas. 2005. Audekls, eļļa. 80x60 cm
Līdz 28. maijam Rietumu Bankas centrālā biroja ēkā aplūkojams kārtējais mākslas darbu un antikvariāta priekšmetu izsoles piedāvājums, ko organizē galerija “Mākslas vēstniecība” (Art Embassy). Pati izsole notiks klātienē, tiešsaistē un telefoniski 28. maijā.
Izsolē tradicionāli tiks piedāvāti unikāli mākslas darbi, tēlniecības objekti, porcelāna izstrādājumi un juvelierizstrādājumi.
Interesanta ir izsoles sadaļa, kuru pārstāv starptautiski pazīstami ukraiņu mākslinieki sadarbībā ar Galerie Les Noms, kas bija spiesta pārcelties uz Baltijas valstīm. Tiks izsolīti 9 mākslas darbi un 50% ienākumu tiks ziedoti medicīniskām vajadzībām Ukrainas bērniem.
Šoreiz piedāvājumā nonācis arī unikāls profesora, gleznotāja Jūlija Federa (1838-1909) darbs par Ukrainas tēmu – “Ukrainas ainava” (1883, audekls/eļļa).
Izsoles piedāvājuma glezniecības sadaļā pieejami tādi latviešu mākslas klasiķi kā V. Purvītis, J. Rozentāls, L. Liberts un citi. Izsolē pārstāvēta arī 20. gadsimta otrās puses latviešu glezniecība, tiks izsolīti tādu zināmu autoru darbi kā J. Pauļuka “Pašportrets ar Felicitu”, Ed. Kalniņa glezna “Venēcija”, jābilst, ka šī darba lielizmēra variants atrodas Tretjakova galerijā Maskavā.
No mūsdienu mākslas izsolē pārstāvēti tādi autori kā Dace Lielā, Džemma Skulme, Juris Dimiters u.c.
galerija “Mākslas vēstniecība” / Rietumu Banka
Vesetas iela 7, Rīga
Fonds “Mākslai vajag telpu”, grupa Sigma un Katrīna Neiburga
radījuši mūzikas īsfilmu “Vārti”
Fonds “Mākslai vajag telpu”, grupa Sigma un Katrīna Neiburga radījuši mūzikas īsfilmu jaunākajam grupas singlam “Vārti”.
Dziesma “Vārti” ir trešais grupas “Sigma” singls, kas tiek laists klajā pirms albuma “Ostinācijas” atvēršanas koncertiem Latvijas Mākslas akadēmijā jau šajā nedēļā - 25., 26. un 27. maijā. Tā kā dziesma ir gandrīz sešas minūtes gara, māksliniecei Katrīnai Neiburgai bija iespēja veidot laikmetīgu mūzikas īsfilmu, kurā viens no galvenās lomas atveidotājiem ir aktieris Igors Šelegovskis.
“Dziesmas teksti un noskaņa aizveda sajūtās par vientulību, kurās pati nereti nonāku. Tā sajūta, ka visa dzīve ir it kā aiz stikla sienas. Kad esi kaut kur otrā pusē un netiec klāt realitātei. Un tad nāk pārsteigums. Komunikācija ar kaut ko nezināmu un nesaprotamu. Domāju, ka skatītājs šo divu varoņu satikšanās stāstu varēs interpretēt katrs savā veidā. Man gribētos, lai skaidrojums paliek tīri intuitīvs un noslēpumains,” stāsta Katrīna Neiburga.
Savukārt dziesmas vārdu autors ir dzejnieks Kārlis Vērdiņš, kurš stāsta, ka “Vārti” ir viens no viņa traģiskākajiem dzejoļiem, kas rakstīts brīdī, kad sevišķi asi apzinājies cilvēka mūža galīgumu un nolemtību: “Sigma šo dzejoli pārvērtusi par iespaidīgu skaņdarbu, kuru nespēju klausīties, neatsaucot atmiņā senos pārdzīvojumus, kas viņu mūzikā kļuvuši vēl emocionālāki.”
Fonds “Mākslai vajag telpu” ir gandarīti, ka atsaukušies grupas Sigmas aicinājumam kopīgi veidot īsfilmu, jo rezultātā tapis jauns laikmetīgās mākslas darbs, kas ietiecas posthumānisma tematikā, pieskaroties arī cilvēka attiecībām ar tehnoloģijām un aicinot aizdomāties šo attiecību nākotni.
“SEB stipendija glezniecībā 2022” finālistu darbu izstāde
LMA eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot”
līdz 19. jūlijam
Līdz 19. jūlijam LMA eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot” skatāma “SEB stipendija glezniecībā 2022” finālistu darbu izstāde. Finālistu piecinieku veido jaunie gleznotāji Atis Izands, Santa Paula, Marta Griģe, Jūlija Šilova un Alise Builevica.
Šogad žūrijas komisija vērtēja studentu mākslas darba māksliniecisko vērtību, laikmetīgumu, līdzšinējo radošo darbību un glezniecisko kvalitāti. SEB stipendijas mērķis ir atbalstīt jauno mākslinieku talantu un meistarību un motivēt radīt jaunus darbus, kuru kvalitāte tiks novērtēta starptautiski un ilgtermiņā. Spēlējoties ar klasiskajām glezniecības metodēm un tehnikām, stipendiāti attīsta laikmetīgo glezniecību kā nozīmīgu un paliekošu mākslas mediju.
LMA prorektore studiju darbā Antra Priede pauž, ka “limitējot konkursa atlases kritērijus līdz medija robežām, pirmajā brīdī varētu šķist, ka tas neatbilst laikmetīgās mākslas tendencēm un tās daudzdimensionālajai ekosistēmai. Taču šis konkurss, kas jau vairāk kā desmit gadu ļauj vienkopus iepazīt aktuālās tendences mūsdienu glezniecībā, attaisno šo iedalījumu. It sevišķi tāpēc, ka ar katru gadu tiek izcelts medijs, kas ir būtisks ne tikai mūsu akadēmijas pastāvēšanai un izkoptajai tradīcijai, bet arī tāpēc, ka studentu eksperimentālie risinājumi paplašina glezniecības valodas un izteiksmes robežas, to konceptuālo vēstījumu un materialitātes studijas. Tieši studiju procesa brīvība, kas mijas ar meklējumiem un savas radošās daudzbalsības noskaņošanu, atklājas šajos darbos, ko vēl neierobežo mākslas tirgus aktualitātes vai iekapsulēšanās savā atrastajā veiksmīgajā rokrakstā.”
Konkursa laureātu izvēlēs žūrija (LMA rektors prof. Kristaps Zariņš, LMA prorektors prof. Andris Vītoliņš, LMA prorektore Antra Priede, SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, LMA Glezniecības katedras vadītājs Kristians Brekte, LMA Projektu un attīstības daļas izstāžu koordinatore Inese Rozentāla, LMA eksperimentālās mākslas telpas “Pilot” vadītāja Sabīne Vernere, māksliniece un “SEB stipendija Glezniecībā 2020” laureāte Madara Kvēpa), savukārt izstādes apmeklētāji ir aicināti balsot par savu simpātiju – to tāpat kā laureātu paziņos 15. jūnijā plkst. 17.00. Konkursa laureāts saņems iespēju piedalīties radošajās darbnīcās kādā no Eiropas Savienības valstīm un stipendiju 2000 eiro vērtībā.
LMA eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot”
Riharda Vāgnera iela 3, Rīga
Ata Ieviņa izstāde “Faraona dārgumi: ikonas, relikvijas, konservi”
kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons”
līdz 19. jūnijam
Līdz 19. jūnijam kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” skatāma mākslinieka Ata Ieviņa izstāde “Faraona dārgumi: ikonas, relikvijas, konservi”, kurā redzamās asamblāžas un instalācijas ir Ata Ieviņa pēdējo gadu laikā radītie vizuālie stāsti, kas realizēti ar dažādu tehniku un glezniecisku elementu palīdzību. Izstādes iekārtojuma scenogrāfiju veidojusi kuratore ir Maira Dudareva.
Izstādē redzami darbi gan no sērijas “Faraona dārgumi”, kas bija skatāma Latvijas Fotogrāfijas muzejā, gan divdesmit divi jaunradīti darbi, kas tapuši spēlējoties ar materiāliem, tehnikām un idejām. Izstādes darbos turpina dzīvot relikvijas, kas ir vecākas par pašu autoru un cieši saistītas ar bērnības atmiņām – pagalmu, kur bija metāllūžņu savākšanas punkts. Piecdesmitajos gados šādos punktos tika nogādātas mežos atrastās kara tehniku atliekas, patronu čaulītes, lidmašīnu motori un šaujamieroči, kas dažādi spīdēja, mainoties apgaismojumam. Sakrautās makulatūras ķīpas, kurās atradās žurnāli ar krāsainām bildītēm, atgādināja noslēpumainas piramīdas.
Tagad šīs četrgadīgā zēna atmiņas par krāsām un gaismu spēlēm iemiesojas gleznieciskos darbos, kuru aizsākums meklējams arī autora interesē par Seno Ēģipti un konceptuālās mākslas eksperimentiem. Autoru vienmēr ir fascinējusi Senā Ēģipte – tās tonalitāte, zeltainumus, sarkofāgi, dārgumi un nemitīgie jaunatklājumi. Asociācijas ar Ēģiptes dārgumiem, kurus joprojām izceļ no pazemes, to noslēpumainība un senatnes piegarša, fotogrāfa prātā ir radījušas vizuālas pasakas par Faraonu.
Kultūras centrs “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
Titulbilde - Vilhelms Purvītis. Pavasarī (Ziedonis). Ap 1933–1934. Kartons, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
