Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Pasākumi Ukrainas atbalstam
Mākslas muzejos Rīgā
19.–25. februāris
Vizuālā identitāte LNMM pasākumu programmai Ukrainas atbalstam 2025. gadā. Dizains: Anna Ceipe
2025. gada 24. februārī apritēs trīs gadi kopš Krievijas karaspēks sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Šajā laikā ukraiņu tautas neizmērojamā drosme ir izpelnījusies apbrīnu visā pasaulē. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedāvā pasākumus, lai paustu solidaritāti, atgādinātu par Ukrainas atbalsta iespējām un aktualizētu sabiedrības iesaistes un ziedošanas nozīmi.
19. februārī plkst. 16.00–17.45 būs Mākslas muzeju Jauniešu kluba sietspiedes apdrukas darbnīca “Saulespuķes mieram”. Ikviens darbnīcas dalībnieks varēs apdrukāt līdzpaņemtos tekstila izstrādājumus ar mākslinieces Elīnas Brasliņas radīto dizainu “Слава Україні!” (“Slava Ukrainai!”) un Ukrainas iniciatīvas Brave.ua saukli “Be brave like Ukraine”.
21. februārī plkst. 18.30–19.30 mūziķi Artūrs Čukurs un Ansis Bētiņš Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā uzstāsies ar koncertu, ko iedvesmoja ukraiņu folklora. Vokālais duets jau ilgstoši pēta dažādu kultūru un laikmetu dziedāšanas tradīcijas, taču šajā programmā pievērsies tieši ukraiņu muzikālā mantojuma bagātībai. Dziesmas, ko Ansis Bētiņš un Artūrs Čukurs aranžējuši divām balsīm, tiek izpildītas a cappella. Īpašu uzmanību veltot dziesmām no pašlaik okupētajiem Ukrainas reģioniem, Ansis un Artūrs izdzied stāstus par pasaulīgām nedienām un ikdienišķām raizēm, īstiem un gaistošiem prieka mirkļiem, par ilgām, ko allaž caurvij nerimstoša cerība, mīlestība un vēlme dzīvot.
Mākslas studijā pieaugušajiem “Mana brīvība”, kura darbosies 22. februārī plkst. 11.30–13.30, interesentus aicinās ieskatīties sevī un pārdomāt sajūtas un reakciju, kas rodas, kad kāds tiecas uzspiest svešu gribu vai pārkāpt otra personīgās robežas. Vai esmu gatavs aizsargāt savu taisnību un iestāties par citu cilvēku tiesībām? Cik stiprs ir mans pretošanās spēks un cik droša ir mana brīvība? Tiks zīmēti komikss, kurā mēģinās vizualizēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Mākslas studijā bērniem “Māksla un karš”, kura norisināsies muzejā 22. februārī plkst. 12.00–13.00, tiks pārrunāta mākslas nozīme un ietekme sabiedrībā kara laikā. Tiks apskatīti latviešu mākslinieku darbi, kas tapuši Pirmā pasaules kara gados, īpašu uzmanību veltot Jāzepa Grosvalda un Jēkaba Kazaka daiļradei.
Karš atstāj dziļas traumas sabiedrībā, tai skaitā mākslinieku dzīvēs un izpausmēs. Ir jārod veids, kā aprast ar jauno realitāti un kā to atspoguļot. Latvijas vēsturē Pirmais pasaules karš atnesa smagus pārbaudījumus, kas māksliniekos uzjundīja spēcīgu nacionālās pašapziņas vilni. Jāzeps Grosvalds glezniecībā aizsāka aktuālo bēgļu un strēlnieku tēmu. Arī Jēkabs Kazaks, kuru būtiski iespaidoja laikmetīgā franču glezniecība, pievērsās dramatisko vēstures notikumu atainojumam.
23. februārī plkst. 12.00–15.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs aicina ikvienu pievienoties dekoratīvu zvaigžņu darbnīcai “Uzvaras zvaigznes Ukrainai”, kurā dalībnieki veidos telpiskas papīra zvaigznes zilos un dzeltenos toņos, radošajā procesā izsakot savas sajūtas un izrādot solidaritāti Ukrainas tautai. Katra izgatavotā zvaigzne ir simbols cerībai, mieram un spēkam, kas vieno mūs visus. Gatavās zvaigznes liksim kopīgā zvaigžņu ceļā, lai simboliski paustu mūsu atbalstu Ukrainai, novēlot valstij uzvaru un uzplaukumu.
25. februārī plkst. 17.00 Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA un mākslas zinātnieks, LNMM Ārzemju glezniecības kolekcijas glabātājs Eduards Dorofejevs aicina uz aizraujošu lekciju, kas veltīta Ukrainas mākslas stilistiskajai un žanru daudzveidībai 19. gadsimtā. Šajā periodā Ukrainas mākslu spēcīgi ietekmēja Krievijas impērija un Austroungārija, tomēr vienlaikus attīstījās jaunas tēmas un stilistiskās pārmaiņas, kas atspoguļoja nacionālās identitātes meklējumus. Gadsimta gaitā Ukrainas mākslā atbalsojās visi nozīmīgākie Rietumeiropas mākslas virzieni – no klasicisma un romantisma līdz reālismam un impresionismam. Lekcijā aplūkos gan šo stilu spilgtākos pārstāvjus, gan reģionālās īpatnības.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenās ēkas, Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja apmeklējums Ukrainas civiliedzīvotājiem, uzrādot pilsonību apliecinošu dokumentu, joprojām ir bez maksas.
Noderīga informācija ukraiņu valodā, plānojot Mākslas muzeju apmeklējumu: lnmm.gov.lv/ua.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Kristīnes Daukštes izstāde “Migla velk mīkstāku malu”
TUR telpā
20. februāris–22. marts
No 20. februāra līdz 22. martam TUR telpā būs skatāma Kristīnes Daukštes izstāde “Migla velk mīkstāku malu”.
Izstādē māksliniece un scenogrāfe Kristīne Daukšte radīs vietu pārdomām, savstarpējai saiknei un atmiņām, aicinot apmeklētājus ienākt instalācijā un gūt imersīvu pieredzi. Kristīnes Daukštes instalācija ievedīs skatītāju plūstošā ainavā, kurā mijiedarbojas materialitāte, telpa un atmiņa, radot sajūtu, ka esam “starp” šiem elementiem. Iedvesmojoties no izstāžu telpai piemītošajām īpatnībām un ziemas skarbā, pārejošā rakstura, instalācija izpludinās robežas starp dabisko un konstruēto, teju izzūdošo un sataustāmo.
Izstādes “Migla velk mīkstāku malu” centrā ir Žila Delēza (Gilles Deleuze) un Fēliksa Gvatari (Félix Guattari) formulētais “rizoma” (rhizome) jēdziens – ietvars, kas ļauj saprast savstarpējo saistību, transformāciju un nelinearitāti. Rizoms pretojas fiksētām hierarhijām, dodot priekšroku daudzveidībai un atvērtībai. Tas atspoguļo dabas procesus, kuros formas aug, izšķīst un atjaunojas, un aicina mūs pārskatīt telpu kā dinamisku, relatīvu un mainīgu vietu. Daukštes darbs atklāsies kā plaša, rizomatiska “domu ainava”. Abstraktas formas, kas atgādina lapas, ziedus vai dabas fragmentus, stiepsies pāri horizontālajai plaknei, sabalsojoties ar TUR telpas arhitektūru. Šīs formas šķietami gūs saknes pašā izstāžu telpā, vizuāli atgādinot būvlaukumus, siltumnīcas vai izrakumu vietas, vienlaikus saglabājot dabisku nenoteiktību. To klātbūtne instalācijā būs pārejoša, līdzīgi salnām saulainā ziemas rītā, kuru tālākā esamība – izkušana vai sasalšana – paliek aizvien neskaidra. Šī efemērā (īslaicīgā) kvalitāte vēl plašāk atspoguļojas instalācijā aplūkotajās tēmās: dabisko fenomenu pārejošajā skaistumā, atmiņas nepastāvībā un neskaidrībās, ar kurām saskaramies allaž mainīgajā pasaulē. Darbs savā būtībā pētīs klātbūtnes un prombūtnes mijiedarbību. Centrālā forma – “lapa” – būs šķietami izzudusi, atstājot tikai nospiedumus, aicinot skatītājus aizdomāties par laiku, nepastāvību un stāstiem, kas ietverti tajā, kas paliek “aiz”. Instalācija mudinās piedzīvot lēnu, imersīvu pieredzi. Apmeklētāji tiks aicināti klejot, atklāt un uzkavēties telpā, iesaistoties mākslas darbā gluži kā pastaigā pa dabas taku. Tā veicinās pārdomas, kas pārsniegs fiziskās robežas, radot vietu savstarpējai saiknei un atmiņām. Daukšte no jauna iztēlosies TUR telpu kā transformācijas vietu — savstarpēji saistītu ideju un pieredzes rizomatisku karti. Plāna kā ledus, izplūdusi kā atmiņas, instalācija piedāvās acumirklīgu, taču vienlaikus ekspansīvu mirkli, lai apstātos, pārdomātu un atjaunotu saikni ar pārejošo pasaules skaistumu mums visapkārt.
TUR telpa
Tallinas iela 10-3, Rīga
Nila Jumīša personālizstāde “6369 g”
galerijā “Māksla XO”
20. februāris–23. marts
Nils Jumītis. Oxford. 2024, alumīnijs, 16x12x3,1 cm
Foto: David Penny
No 20. marta līdz 23. martam galerijā “Maksla XO” bus skatāma Nila Jumīša personālizstāde “6369 g”, kuras centrā ir GRĀMATA – kā forma un kā informācijas nesējs.
Informējot GRĀMATA veido lasītāja iekšējo formu – mentālo telpu. Tā zināšanu nodošana ir saistīta ar ideju un uzskatu strukturēšanu noteiktā formā. Savukārt GRĀMATAS tēlniecisko formu veido tās materiālās īpašības – apveids, svars, faktūra. Izmantojot šīs fiziskās īpašības kā izteiksmes līdzekļus, Nils Jumītis meklē atbildes uz jautājumu par GRĀMATAS formas lomu informācijas tālākā nodošanā.
“Katrai grāmatai ir savs stāsts, kas to pavada. Tā, 1864. gadā izdotās Dziesmu grāmatas svars atliets čugunā, kļuva par manas izstādes nosaukumu. Arī žurnālam “Rīgas Laiks” ir stāsts. Kopš bērnības tas bijis līdzās, kaut arī no tā satura neko daudz nesapratu. “Rīgas Laiks” man ir bijis klātesošs caur pieredzi un atziņām, ko esmu guvis to lasot, un caur to nonācis pie vairākām nopietnām grāmatām. Esmu iemūžinājis vairākus “Rīgas Laika” izdevumus, kuri, cerams, tikai uz kādu laiku neiznāks pie saviem lasītājiem,” stāsta Nils Jumītis.
Nila Jumīša skulpturālie objekti (grāmatas) veidoti, pārkausējot dažādus čuguna un alumīnija metāllūžņus, un savu laiku nokalpojušus metāla priekšmetus. Izmantojot unikālu autortehniku – eksploziju liešanu, kuras pamatā ir kontrolēta eksplozija un apvieno nejaušību, un neparedzamību, mākslinieks rada neatkārtojamus objektus.
Nils Jumītis pieder pie jaunās paaudzes Latvijas tēlniekiem un metāla māksliniekiem. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina nodaļu (2021). Savā mākslinieciskajā praksē koncentrējas uz cilvēka iekšējās telpas un kognitīvo procesu attēlojumu. Izmanto inovatīvas metāla liešanas tehnikas, īpašu uzmanību pievēršot darbam ar čugunu. Veido instalācijas un vides objektus.
Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Flēras Bīrmanes personālizstāde Fading
Barona ielas 30A telpās
20. februāris–30. marts
No 20. februāra līdz 30. martam Kr. Barona ielas 30A telpās būs skatāma Flēras Bīrmanes personālizstāde Fading. Māksliniece, kas Latvijas mākslas vidē pirms 10 gadiem bija plaši pazīstama ar fotoreālisma glezniecību, ar šo izstādi piesaka jaunu nodaļu savā radošajā praksē. Izstāde tapusi sadarbībā ar radošo komandu: arhitekti Zani Teteri Šulci, kuratorēm Elīnu Sproģi un Žaneti Liekīti un gaismas mākslinieku Miku Jefimovu.
Flēras Bīrmanes personālizstāde Fading pievēršas cikliskai zūdamībai indivīda iekšējā emociju pasaulē un kolektīvās informācijas telpā. Darbi, kas sākotnēji radīti māksliniecei tuvajā glezniecības stilā, piedzīvojuši pašdestrukciju, bet ar šujmašīnas palīdzību atdzimuši jaunos veidolos. Jaunās atklāsmes pārklājušās pāri vecajām, citviet iezagušies modes pasaules eko principi, kas pielāgoti iekšējās labbūtības “ilgtspējībai” caur “sajūtu otrreizēju pārstrādi”. Vecie iespaidi ir sagriezti Viljama Borouza cut-up metodē un, no jauna salikti atpakaļ, piešķir darbiem aleatoriskus naratīvus un jaunas nozīmes.
Telpā pulsē hipnotiski cilpveida skaņas viļņi, kam piemīt maldinošs mainīgums. To autors, komponists Jūlijs Melngailis, sintezējis organiskas un sintētiskas skaņas, kas meditatīvi repetetīvā ritmā ved apmeklētājus cauri dziļākiem apziņas lokiem. Gleznu demontētās mozaīkas raksts spoguļojas metāliskajā izstādes scenogrāfijā, ko veidojusi arhitekte Zane Tetere-Šulce. Pēc līdzīga principa grīdas virsma ir vietām izrobota, citur slāņojas dubultkārtās, savukārt pie pašas ieejas metāliskās flīzes ir salikušās specifiskā kārtībā, veidojot jaunu telpas un rituālu dizainu – vietu, kur apsēsties, uzkavēties un pavērties uz entropisko ainavu.
“Laiks paiet un kas ir tas, kas paliek? Arī tas paies, vēstīja gravējums uz Solomona gredzena. Paveras vien skats uz vecu plakātu stabu ar atņirgušām papīra loksnēm. Jaunās ziņas slāņojas uz iepriekšējām, līdz tās pašas kļūst par vecajām ziņām un atsedz izdilušus lodziņus uz senākas pagātnes ainavām. Nav skaidrs, vai laiks spirālē augšup, pieslienoties budisma filozofijai, kirkegoriskā garā met eksistenciālas cilpas uz priekšu, šopenhaueriski virpinās uz leju bezjēdzībā vai iet uz riņķi pa plakanu asi kā Nīčem – bet laiks iet. No mūsu skatupunkta – cikliski, ar periodiskiem aptumsumiem, līdz mēs izšķīstam,” par izstādi raksta kuratore Žanete Liekīte.
Izstāde vizualizē laika ritējumu kā slāņojošos informāciju, kur jaunais pakāpeniski kļūst vecs, un visas aktualitātes, personiskās un kolektīvās, vienā brīdī zaudē savu nozīmību. Abstraktu žestu pavadībā Bīrmane aizņemas “mītu par mūžīgo atgriešanos” un iedzīvina to laikmetīgās telpas nosacījumos.
Krišjāņa Barona iela 30A, Rīga
Starptautiska konference
“Kā jūsu kopiena var pasūtīt mākslu? Demokrātijas principi mākslas finansēšanā, pasūtīšanā un sabiedrības iesaistē”
Latvijas Kultūras akadēmijas Gara mājā
22. februārī
22. februārī Latvijas Kultūras akadēmijas Gara mājā notiks starptautiska konference par kopienu iesaisti kultūras procesu veidošanā “Kā jūsu kopiena var pasūtīt mākslu? Demokrātijas principi mākslas finansēšanā, pasūtīšanā un sabiedrības iesaistē”, ko rīko Latvijas Jaunā teātra institūts sadarbībā ar projekta “DemArt” starptautiskajiem partneriem, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūtu un Latvijas Kultūras akadēmiju.
Konferencē, kas veltīta mākslas pasūtīšanas un finansēšanas prakšu demokratizēšanai, dalībnieki tiks iepazīstināti ar īpaši pašvaldībām un kultūras organizācijām izstrādātu rokasgrāmatu efektīvākai kopienu iesaistīšanai mākslas pasūtīšanas procesā, kas būs pieejama gan angļu, gan latviešu valodā. Konferences dalībnieki to varēs iegūt bez maksas. Rokasgrāmatas sastādītājs, atvērtās mākslas metodoloģijas pētnieks un Madrides IE Universitātes lektors Daniels Valtuenja (Daniel Valtueña) uzstāsies ar lekciju “Tavi kaimiņi arī ir mākslinieki. Secinājumi pēc divām kopienas mākslas pasūtīšanas pieredzēm ASV un Eiropā”. Viņu papildinās projektā “DemArt” iesaistīto kopienu mākslas pasūtītāju, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas un LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku priekšlasījumi par kopienu līdzdalību kultūras procesos un mākslas lomu saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības veicināšanā.
Konferencē notiks arī reģionālajai sadarbībai veltītas paneļdiskusijas un apaļā galda sarunas, kurās varēs uzdot interesējošus jautājumus kopienu mākslas pasūtītājiem no Latvijas, Polijas un Ungārijas, radošo industriju ekspertiem, starptautiskiem kuratoriem, pētniekiem un pašvaldību organizāciju pārstāvjiem.
Konference norisināsies angļu valodā.
Latvijas Kultūras akadēmijas Gara māja
Miera iela 58a, Rīga
Alekseja Naumova gleznu izstāde “Daba un Arhitektūra no Burano līdz Ņujorkai”
Stradiņa slimnīcā
līdz 31. martam
Stradiņa slimnīcā (A1 korpusa vestibilā) līdz aprīlim skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas profesora un gleznotāja Alekseja Naumova gleznu izstāde “Daba un Arhitektūra no Burano līdz Ņujorkai”, kas ievada slimnīcas 115. jubilejas gadu.
Izstādē Stradiņa slimnīcā mākslinieks piedāvā gleznu ciklu, kur dominē ainavas, dabas parki, dārzi un arhitektūras elementi, kas iedvesmoti no dažādiem Eiropas reģioniem un Latvijas ainavām. “Prof. Pēteris Stradiņš man teica, ka slimnīcas sienas ir par baltu. Man liels prieks, ka es te izlieku darbus,” atzīst Aleksejs Naumovs.
Alekseja Naumova daiļradē apvienojas izsmalcināts dabas skaistums un cilvēka radītās pasaules harmonija. Viņa glezniecība ir ceļojums cauri dažādiem laikiem un vietām, ar īpašu uzmanību detaļām, kas izceļ dabas krāsu un struktūru spēles.
Alekseja Naumova glezniecība atklāj dziļu izpratni par cilvēka saikni ar dabu un vietu. Katrs darbs piedāvā jaunu skatījumu uz mūsu attiecībām ar apkārtējo pasauli. Norīkojums pie ārsta nav nepieciešams – ikviens ir aicināts ienākt un baudīt šīs gleznas.
Stradiņa slimnīca
Pilsoņu iela 13, Rīga
Izstāde “Ilga Vanaga. Līkloči”
Rīgas Porcelāna muzejā
līdz 6. aprīlim
Deserta trauku komplekts, vāze “Eglīte” un pelnu trauks. Autore Ilga Vanaga. 1960. gadu pirmā puse. RPM. Foto: Gvido Kajons
Rīgas Porcelāna muzejā līdz 6. aprīlim skatāma izstāde “Ilga Vanaga. Līkloči”, kas ir veltīta vienai no ievērojamākajām Latvijas keramiķēm – Ilgai Vanagai. Līdztekus mālā, šamotā un akmensmasā radītajiem darbiem, eksponēts arī Rīgas Porcelāna fabrikā radītais porcelāns un fajanss – formas un apgleznojumi.
Ilga Vanaga (dz. Gātere, 1928–2013) bija viena no daudzpusīgākajām 20. gadsimta otrās puses Latvijas keramiķēm. Jau studijas gados autore aizrāvās ar lielformāta keramikas darbiem mālā un šamotā – Latvijas Mākslas akadēmiju māksliniece absolvēja ar dekoratīvu būvplastikas portālu VEF bērnudārzam, kas apvienoja arhitektūras un keramikas mākslinieciskās kvalitātes.
Ilgas Vanagas porcelānā un fajansā veidotajiem priekšmetiem raksturīga izteikta pēckara modernisma estētika – vienkāršotas ģeometriskas formas, dekorētas ar spilgtas krāsas izteiksmīgiem grafiskiem elementiem. Viņas darbi izceļas ar radošumu un oriģinalitāti, kā piemēram, neregulāras formas vāzes un šķīvji. Autores porcelāna daiļradē sastopami tautiska stila elementi – stilizēti latviešu etnogrāfiskie raksti; sīkplastikā – tautu dēli un tautumeitas.
Ilgas Vanagas darbi keramikā raksturojami ar plašu formu un tehniku daudzveidību. Ilgas Vanagas funkcionālais dizains porcelānā, fajansā, kā arī jaunrade mālā un šamotā ietekmēja Latvijas mākslas un dizaina attīstību 20. gadsimta otrajā pusē. Mākslinieces radītais mantojums glabājas Rīgas Porcelāna muzejā, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Alūksnes novada muzejā un Viktora Ķirpa Ates muzejā “Vidzemes lauku sēta”, kā arī ģimenes un daudzu privātpersonu īpašumā.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga
Sarmītes Mundes personālizstāde “Porcelāna plašumos”
Rīgas Porcelāna muzejā
līdz 6. aprīlim
Vāzes. Autore Sarmīte Munde. 1994. Foto: Gvido Kajons
Rīgas Porcelāna muzeja pirmā stāva skatlogos līdz 6. aprīlim skatāma keramiķes Sarmītes Mundes personālizstāde “Porcelāna plašumos”, kurā eksponēti dažādos periodos tapuši mākslas darbi ar neatkārtojamu, tikai Sarmītei Mundei raktsurīgu krāsas un formas izjūtu.
Kopš 1974. gada Sarmīte Munde ik vasaru pavada Igaunijā, Sāmsalā, kur, iedvesmojoties no dabas, ar krāsu kasti tver ziemeļu piejūras dabu un atmosfēras nianses. Tā ir mazāk zināma mākslinieces daiļrades šķautne. Taču šī īpašā, savdabīgā krāsu izjūta ir jūtama arī vairāku gadu desmitu laikā radītajos porcelāna mākslas darbos. Autordarbi, brīvā lējumā vai veidotas formā, gravēti, apgleznoti ar dažādiem sāļiem biskvītā vai glazēti, tie ir radīti toņos, kas nav raksturīgi Rīgas porcelānam, bet vienīgi Sarmītes Mundes darbiem – mēļš kā rītausma pirms saullēkta, zaļganbrūni kā daba saulgriežu laikā, kobaltzilās nokrāsas kā jūras ūdens ap krastmalas oļiem. Jaunrades darbi brīvi pārplūst funkcionālāka rakstura objektos – vāzēs, servīzēs, svečturos, tāpat arī racionālā domāšana un lietu uztvere manifestējas fantāzijas kompozīcijās.
Personālizstādē “Porcelāna plašumos” ir apkopoti dažādu periodu darbi. Tie krāšņi atklāj Sarmītes Mundes radošo diapazonu. Māksliniece atzīst: “Būdama tuvāk porcelānam, tas aizrāva ar savām īpašībām, iespēju diapazonu un kaprīzēm. Tiecoties pēc porcelāna baltā un nebaltā spožuma, esmu vēlējusies sadzīvot ar tā specifiku – atturīgu grāciju, līnijas un formas tīrību, plastiku, kā arī plašām grafiskām un gleznieciskām iespējām.”
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga
Paulas Viļumas izstāde “Bezlaicība”
viesnīcas Grand Poet izstāžu zālē
līdz 30. aprīlim
Viesnīcas Grand Poet izstāžu zālē līdz aprīļa beigām skatāma jaunās mākslinieces Paulas Viļumas izstāde “Bezlaicība”.
Viesnīcas izstāžu zālē šī ir jau 13 personālizstāde, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA), ļaujot jaunajiem māksliniekiem sevi parādīt plašākai auditorijai.
Paula Viļuma savā glezniecībā pievēršas simbolismam raksturīgai vizuālajai valodai, apvienojot iedvesmu no mitoloģijas, stāstniecības un mūžīgo tēmu izpētes. “Bezlaicība” ir ne tikai mākslinieces pirmā personālizstāde, bet arī platforma, kurā izcelt idejas par sabiedrību, cilvēka rakstura daudzslāņainību un dabu.
“Mani saista glezniecība kā process, kurā var nesteidzīgi domāt un radīt. Izstādē vēlējos izveidot klusinātu noskaņu, kas mudina skatītājus domāt par cilvēka garīgajiem pārdzīvojumiem dzīves laikā,” stāsta Paula.
LMA lektors un mākslinieks Atis Jākobsons augstu novērtē Paulas darbu filozofisko dziļumu: “Paulas darbi ir kā logi uz smalku un noslēpumainu pasauli. Tie atklāj gan cilvēka psihes tumšākos nostūrus, gan meklē gaismu, kas izgaismo šo tumsu no iekšpuses. Šāda drosmīga pieeja padara viņas glezniecības valodu izcili niansētu un filozofisku, liekot aizdomāties par tādiem lielajiem dzīves jautājumiem kā dzīvība, nāve, visums un citi.”
Paula Viļuma norāda, ka viņas darbiem raksturīga atsauču meklēšana uz vēsturiskajiem glezniecības stiliem, lai sajauktu laikus un radītu mūžīgās idejas par cilvēka dabu un sabiedrības norisēm. Māksliniece vēlas īpaši izcelt vienu no izstādes darbiem “Mūžīgā mierā”, jo tas ir pavēris jaunu virzienu viņas radošajā darbībā.
Dizaina viesnīca Grand Poet
Raiņa bulvāris 5/6, Rīga
Kriša Salmaņa darbs KIASMA kolekcijas izstādē “Rock, Paper, Scissors”
Laikmetīgās mākslas muzejā KIASMA
līdz 2026. gada 18. janvārim
Krišs Salmanis. The old one. Foto: Pirje Mykkanen
Līdz 2026. gada 18. janvārim Laikmetīgās mākslas muzejā KIASMA skatāma KIASMA kolekcijas izstāde “Rock, Paper, Scissors”, kurā izlikts arī latviešu mākslinieka Kriša Salmaņa darbs.
Kolekcijas izstāde “Rock, Paper, Scissors” pēta laikmetīgās mākslas materiālu daudzveidīgās nozīmes un tehnikas no 20. gadsimta 70. gadiem līdz mūsdienām. Laikmetīgajā mākslā izmantoto materiālu klāsts ir kļuvis gandrīz bezgalīgs, padarot materiālu izvēli un darba veidus ar tiem par galveno mākslas darbu satura faktoru. Tas ir sākumpunkts izstādei “Rock, Paper, Scissors”, kas pievēršas daudziem fundamentāliem laikmetīgās mākslas jautājumiem: Kāpēc laikmetīgā māksla izskatās tā, kā tā izskatās? Ko mums stāsta materiālu izvēle? Izstāde arī izvirza jautājumus par autorību un apcer uztveres veidus.
Muzeja uzdevums ir saglabāt mākslas darbus nākamajām paaudzēm. Ko darīt, ja mākslas darba materiāls ir trausls vai paredzēts tikai vienreizējai lietošanai? Izstādē ir telpa, kurā apmeklētāji var uzklausīt konservatoru viedokli par mākslas darbiem un uzzināt vairāk par materiāliem, kas izmantoti daudzos izstādītajos darbos, tos aptaustot.
Izstādē, kas veidota no Somijas Nacionālās galerijas kolekcijām, apskatāmi 52 mākslinieku darbi. Tajā ir gan Somijas laikmetīgās mākslas pionieru un interesantu jaunākās paaudzes mākslinieku darbi, gan arī starptautiskajā laikmetīgajā mākslā klasiķu darbi.
Laikmetīgās mākslas muzejs KIASMA
Mannerheiminaukio 2, Helsinki
Bērnu un jauniešu izstāde “Mākslas grābiens”
Latgales Kultūrvēstures muzejā
19. februāris–29. marts
Latgales Kultūrvēstures muzejā no 19. februāra līdz 29. martam būs skatāma krāsām un formām pārpilna izstāde “Mākslas grābiens”, kuras autori ir bērni un jaunieši – jaunie mākslinieki, MIKC Latgales Mūzikas un mākslas vidusskolas struktūrvienības, Rēzeknes Mākslas un dizaina skolas (MIKC LMMV RMDS), Profesionālās ievirzes izglītības programmas izglītojamie.
Izstādē eksponēti iepriekšējā mācību gada nobeiguma darbi, gan kompozīcijas darbi ar figūrām noteiktā telpā, gan darbi, kuros atspoguļota dekoratīva, reāla vai sapņaina vide. Īpaša uzmanība veltīta audzēkņu ikgadējiem sasniegumiem visos mācību priekšmetos. Audzēkņi ir centušies nodot skatītājam savas emocijas, izmēģinājuši dažādus materiālus, spēlējušies ar gaismēnām un apliecinājuši savas prasmes.
Latgales Kultūrvēstures muzejs
Atbrīvošanas aleja 102, Rēzekne
