Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Stikla mākslas izstāde “Melting Borders”
Polijā / festivāla “European Glass Festival” ietvaros
17. oktobris–27. novembris
Martas Ģibietes darbs
No 17. oktobra līdz 27. novembrim Polijā festivāla “European Glass Festival” ietvaros norisināsies nozīmīgākā Baltijas stikla mākslas prezentācija ārpus reģiona pēdējā desmitgadē. Pasākumu kopumā piedalīsies 36 autori, aptverot dažādas mākslas formas, un vienlaikus sniegs ieskatu tehniku un tehnoloģiju līdzdalībā mūslaiku stikla mākslas valodā. Tiks atklātas trīs jauno mākslinieku debiju izstādes, savukārt četras pieredzējušas stikla mākslinieces veidos savas personālizstādes.
Festivāla galvenās izstādes nosaukums “Melting Borders” stāsta par robežām un kausēšanu jeb kušanu, ko var interpretēt daudzveidīgi, piemēram, caur stiklam raksturīgām īpašībām aplūkot mūsu vienotību pāri robežām un saplūšanu vienotā mērķī, kas apvieno cilvēkus, laikus un prasmes. Latviju festivālā pārstāvēs stikla mākslinieki – Inguna Audere, Ieva Birģele, Baiba Dzenīte, Inita Ēmane, Dainis Gudovskis, Bārbala Gulbe, Marta Ģibiete, Anda Munkevica, Artis Nīmanis, Ramona Pēkšēna, Anna Varnase, Ernests Vītiņš.
Sešas kuratores, divas no katras valsts – Marta Ģibiete un Bārbala Gulbe no Latvijas, Kati Kerstna un Merle Kannus no Igaunijas un Dalia Truskaite un Julija Pociute no Lietuvas, ir izveidojušas mākslas programmas, lai apzinātu un parādītu aktuālās stikla mākslas tendences Baltijas reģionā, aicinot festivālā piedalīties aktīvi praktizējošus un mūsu kultūrtelpā profesionālus un nozīmīgus stikla māksliniekus.
“European Glass Festival” ir pirmais profesionāli organizēts starptautisks Eiropas stikla mākslas festivāls Polijā, kas regulāri notiek kopš 2012. gada Vroclavā, Polijas Lejassilēzijas reģionā, kur stikls ir bijis nozīmīgs kopš viduslaikiem. Tur atrodas The Eugeniusz Geppert Academy of Art and Design in Wroclaw ar Polijas vienīgo Keramikas un stikla katedru, kas darbojas kopš 1950. gada, kā arī vairākas vēsturiskā un mūsdienu stikla muzeju kolekcijas.
Festivāla izstādes, semināri un dažādi ar stiklu saistīti notikumi notiek vairākās Polijas pilsētās – Vroclavā, Legnicā un Krosno.
“Orbītas” dzejas videokoncerts “Motopoiesis”
Kino Splendis Palace / Riga IFF ietvaros
17. oktobrī
Šodien, 17. oktobrī kinoteātrī “Splendid Palace” Rīgas Starptautiskā kinofestivāla ietvaros skatāma tekstgrupas “Orbīta” filma – videokoncerts “Motopoiesis”. Dzeja, kas dzimusi no skaņas gara un četri dzejnieki, kas ar dažādu ierīču palīdzību šo sistēmu darbina.
Četri tekstgrupas “Orbīta” dalībnieki – Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs – pārtop par mūsu dzirdētā un redzētā montāžas režisoriem. Tapusi kā video performance, šajā darbā skaņa tiek radīta uz vietas, izmantojot ūdens sūkņus, ventilatorus, solenoīdus, elektriskos magnētus, atsperes un daudzus citus elementus.
Rīgas Starptautiskais kinofestivāls
Lilitas Postažas piemiņas izstāde
Galerijā “Jēkabs”
17. oktobris–17. novembris
No 17. oktobra līdz 17. novembrim mākslas galerijā “Jēkabs” skatāma ievērojamas gleznotājas, tekstilmākslinieces Lilitas Postažas piemiņas izstāde.
Lilita Postažā savos darbos apvienoja ikdienišķus mirkļus ar mūžīgo realitātes esamības izjūtu. Viņa mīlēja filozofiskas tēmas. Viņas darbos cilvēka tēls atklājas ļoti atšķirīgi, tomēr vairumā darbu valda liriski harmoniskas noskaņas. Sievietei ir galvenā nozīme šajā Lilitas Postažas personiskajā mitoloģijā. Tajā atklājas visas sievietes būtības daudzslāņainība - gan kā sievietes, visas dzīvās radības sargātāja, iedvesmotāja un audzinātāja, radītāja un ārdītāja. Putni simbolizē brīvību un vieglumu, arī dabas balsi, kas uzrunājot cilvēku liek ieklausīties sevī, atpazīt zemapziņas signālus un vēstījumus.
Lilitas Postažas daiļradi raksturo individuāls un atpazīstams izteiksmes veids. Stilistiska ekspresija vērojama līdztekus flāmu klasiķu glezniecības tradīcijām. Lilitas Postažas mākslas izteiksmes veidu varētu raksturot kā simbolisko reālismu, jo viņa gleznoja atpazīstamus tēlus – zivis, putnus, reālas sievietes no savas vides, taču šie tēli ietērpti filozofiska vispārinājuma vai pasakaina simbolisma kontekstos. Ideja, simboli un kolorīts – tās ir vērtības, uz kurām balstījās Lilitas Postažas māksla, pasaules uztvere un dzīves vērtību sistēma. Šo piepildīto saturisko plānu ikvienā darbā Lilitas Postažas papildināja ar mīlestību un rūpību izsvērtas gleznieciskās kvalitātes - kolorīts un faktūra.
Galerija “Jēkabs”
Jēkaba iela 26/28, k.2, Rīga
Elīnas Alkas Rikmanes izstāde “Visuma telpas”
mākslas galerijā “Bazar’t”
18. oktobris–15. novembris
Māja kosmosā, Izšķīst mīlestībā, litogrāfija, 2019
No 18. oktobra līdz 15. novembrim mākslas galerijā “Bazar’t” būs skatāma mākslinieces Elīnas Alkas Rikmanes jaunāko darbu personālizstāde “Visuma telpas”, kur būs izlikti 17 mākslas darbi. Par galveno mākslinieces darbu tēmu ir kļuvusi mājas attēlošana. Kā stāsta pati māksliniece, mājas stāsts sākās ar 2008. gada braucienu uz Spānijas pilsētu Lloret de Mar. Atpakaļceļā piestājot Austrijas galvaspilsētā Vīnē, dodoties nelielā pastaigā, māksliniece ievēroja ko neparastu. Uz lielās Austrijas Parlamenta ēkas jumta atradās maza mājiņa. Neparastais skats tik ļoti piesaistīja viņas uzmanību, ka to iemūžināja fotogrāfijā. Ar laiku šī fotogrāfija kļuva par iedvesmas avotu.
Katra māja saglabā savu nozīmi visuma telpā. Ģeogrāfiskais novietojums, laikapstākļi un vide, likumsakarības un nejaušības veido mājas tēlu, kas iedvesmo mākslinieci.
Elīna Alka Rikmane (1986) ir grafiķe, strādā litogrāfijas tehnikā.
Mākslas galerija “Bazar’t”
T/c “Mols” / 2. stāvs, Krasta iela 46, Rīga
Ikgadējā Dizaina Pastaiga 2022
Latvijas Okupācijas muzeja jaunatklātajā ekspozīcijā
20. oktobrī
20. oktobrī norisināsies “Dizaina Pastaiga” – ikgadējs notikums, kas vienas dienas garumā sniegs iespēju auditorijai ielūkoties dizaina aizkulisēs. Saglabājot pamatvērtības, pastaigas tēma un formāts katru gadu tiek pielāgots, lai skartu kādu nozares un sabiedrības aktualitāti. Šī gada pastaigas galvenā tēma ir dizains un vēsture, bet centrālais pieturpunkts – Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) jaunatklātā ekspozīcija, Latviešu strēlnieku laukumā 1.
Netālu esošā kara notikumu ēnā, trešā SEGD Riga Chapter organizētā “Dizaina Pastaiga” veltīta dizaina un vēstures attiecībām, kuru pasākuma norises vieta īpaši spilgti izceļ. Pasākuma ietvaros tiks piedāvātas astoņas dizaina pastaigas jaunatklātajā ekspozīcijā “Ceļš uz gaismu” ar dizaina biroja H2E komandu – ekspozīcijas dizaina veidotājiem, kuri katrs no sava profesionālā un personīgā skatupunkta iepazīstinās ar dažādiem ekspozīcijas aspektiem. Dienas noslēgumā norisināsies diskusija, kur vadīs dramaturgs Lauris Gundars un kuras centrā jebkuras vēstures ekspozīcijas pamata problēma – pierādīt apmeklētājam, ka stāstījums attiecas arī uz viņa paša dzīvi, nezaudējot vēstures faktu kopumu. Kā radīt efektīvu saikni ekspozīcija – apmeklētājs nozīmē arī veidot “dzīvu muzeju”. Jeb tādu, kurp jāiet ne vien pagātnes, bet arī nākotnes vārdā.
“Šovasar starptautiskajā SEGD konferencē ASV dalījāmies savā dizainera pieredzē darbā ar vēstures komunikāciju, veidojot Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju. Pasaules profesionāļu saņemtā reakcija un diskusijas pēc uzstāšanās pierādīja, ka šai tēmai ir globāla aktualitāte, bet par to praktiski nav runāts vietējā mērogā. Dizains ir spēcīgs komunikācijas instruments, kas uzliek lielu atbildību dizaineriem vēstures faktus nodot gan izprotami, gan emocionāli. Šodienas situācijā mums jāspēj dizaina valoda izmantot vēl skaidrāk un mērķtiecīgāk - tam arī būs veltīta šī gada “Dizaina Pastaiga”,” – pauž dizaina studijas H2E vadošā dizainere, “Dizaina Pastaigas” organizatore Ingūna Elere.
Reģistrācija “Dizaina Pastaigai” šeit.
Dalība “Dizaina Pastaigā” pret ziedojumiem Latvijas Okupācijas muzejam. Ziedojumus iespējams veikt uz vietas muzejā.
Dizaina pastaiga 2022
Andra Eglīša izstāde “Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi”
Mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāla “Zemlika” ietvaros
Durbē
21. un 22. oktobrī
21. un 22. oktobrī norisināsies mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāls “Zemlika”, kura ietvaros līdzās maksas koncertiem dažādās norises vietās Durbē notiks gan vizuālās mākslas izstāde, gan teātra izrādes un filmu seansi.
Ar izstādi “Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi” Durbē pirmoreiz viesosies mākslinieks Andris Eglītis. Kā rudens miglu virs Drustu savvaļas, kur top liela daļa Andra darbu, uzturot noslēpuma sajūtu, mākslinieks gaidāmo izstādi “Zemlikā” daudz nekomentē. Bet atklāj, ka top un top kas jauns. Izstāde tukšajās veikala telpās līdzās pārdotuvei “Tev…” Durbes centrā būs apskatāma no piektdienas, 21. oktobra, plkst. 17:00.
Turpinot sadarbību ar “Riga IFF” radošo direktori Sonoru Broku, kā arī kinoteātri “Kino Bize”, Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skolu un režisori Elitu Kļaviņu, divus vakarus Durbē būs skatāma arī īpaši veidota filmu programma. Programmā gan svaigākais studentu veikums īsfilmu žanrā, gan Elitas Kļaviņas veidotā dokumentālā filma “Iļģuciema māsas”, gan iepriekšējos gados festivālā “Riga IFF” izrādītās filmas “Eņģelis” (rež. Luis Ortega, 2018) un “Fabians jeb gājiens pie suņiem” (rež. Dominiks Grāfs, 2021). Abus vakarus filmas tiks demonstrētas “Zemlikas” iepriekš neiepazītā teritorijā – bijušās grāmatnīcas telpās Raiņa ielā 23.
Sestdien, 22. oktobrī, pirmoreiz festivāla ietvaros gaidāmas pat divas Latvijas neatkarīgo teātru viesizrādes. Vispirms zālienā līdzās Raiņa ielas 24. namam plkst. 12:00 notiks aktrises Ingas Alsiņas un režisora Vara Piņķa “Willa teātrī” iestudētā mono izrāde “PUTN ILGS”. Izrādes pamatā ir somu dzejnieces Heli Lāksonenas dzejoļu krājumā “Kad gos smei” iekļautie dzejoļi. Tie ir autorei ierasti pašpietiekami un aizrautīgi fiksē dabā un cilvēkos brīnumaino. Tikpat dzīva un apliecinoša ir arī izrāde jeb izrād`. “Mums nepieder nekas cits, kā visu apkārt fiksējošā apziņa – nepievilsim to,” ar smaidu saka izrādes veidotāji.
Vēlāk pēcpusdienā, plkst. 16:30 Ata Kronvalda Durbes pamatskolas aktu zālē, notiks igauņu režisores Barbaras Lehtnas un durbenieku kopīgi veidotā izrāde “Nu kurš mani beigās atcerēsies?”. Izrādē, kas tapusi kā Ģertrūdes ielas teātra un Paides teātra kopīgs projekts, režisore pēta, kā kolektīvā rīcībspēja var tikt dalīta starp nepazīstamiem cilvēkiem, uzņemoties atbildību par kāda cita identitāti.
Mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāls “Zemlika”
Evijas Dāboliņas tērpu un gleznu izstāde “Ierakstīts”
Latgales vēstniecībā GORS
līdz 23. oktobrim
Līdz 23. oktobrim Latgales vēstniecības GORS 2. stāva foajē skatāma latviešu dizaineres un tērpu mākslinieces Evijas Dāboliņas tērpu un gleznu izstāde “Ierakstīts”. Izstādes koncepcijas autors – scenogrāfs Aigars Ozoliņš.
Latviešu dizainere un tērpu māksliniece Evija Dāboliņa katram skatuves tērpam atrod savu īpašo un neatkārtojamo māksliniecisko risinājumu. Retrospektīvā izstādē aplūkojami XXVI Vispārējo Latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku virsdiriģentu un deju lieluzveduma “Māras zeme” tērpi, rokoperas “Lāčplēsis” 30. jubilejas izrādes tērpi, ērģelnieces Ivetas Apkalnas, mūziķu grupas “Raxtu raxti”, Latgales vēstniecības GORS vadītājas Diānas Zirniņas un horeogrāfa Jāņa Purviņa skatuves tērpi, tērpi no JVLMA Operstudijas “Figaro” iestudējumiem “Dzirnavniece” un “Arlekīns”, un tērpu un dejas uzveduma “Krustdūriens”. 2022. gadā Evija Dāboliņa pievērsās glezniecībai, izstādē aplūkojams gleznu cikls “Akmens atmiņa”.
Latgales vēstniecība GORS
Pils iela 4, Rēzekne
Mētras Štelmaheres gleznu izstāde “Klātbūtne”
Raunas pagasta pārvaldē
līdz 4. novembrim
Līdz 4. novembrim Raunas pagasta pārvaldē skatāma Mētras Štelmaheres gleznu izstāde “Klātbūtne”, ko veidota 12 gleznas. Vienlaikus tās ir 12 noslēgtas istabas un 12 neatklāti stāsti, kuros dzīves pārejamība mijas ar mūžību. Istabas, virtuves, augšistabas, bēniņi, fermas, kūtis, darbnīcas, šķūnīši, pieliekamie un pažobeles var kļūt par vietām, kurās cilvēki pārstāj dzīvot. Bet tās arvien spēj iemiesot pasakainus stāstus, kas uzzibsnī, iekļūstot tajās nejaušam ienācējam.
Dažādu vietu klusumā un putekļos atstātās lietas ienācēju pietuvina nezināmajam un apliecina neparastu klātbūtnes noslēpumu. Lai risinātu šo noslēpumu, ienācējs kļūst par režisoru vai stāstnieku – pēkšņi noteiktās vietās starp plandošiem, ielocītiem, ieaugušiem, pamazām zūdošiem priekšmetiem tiek ievietoti dzīvojoši cilvēku tēli.
Izstādes laikā skatītājiem būs iespēja ne tikai apskatīt gleznas, bet arī tās klausīties. Katrai gleznai ir radīts oriģināls skaņdarbs, kas ļaus skatītājam novirzīties no šī brīža un caur gleznas un mūzikas impulsiem aizirties savu atmiņu istabās. Ar savu muzikālo pienesumu izstādē piedalās mūziķi: Elija Kapicka, Anna Sēruma un Alise Kļaviņa.
Izstāde tapusi sadarbībā ar mākslas galeriju “Bazar’t”.
Raunas pagasta pārvalde
Vidzemes iela 2, Rauna
Anatolija Šandurova darbu izstāde “Postindustrializācija”
Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā
līdz 28. novembrim
Līdz 28. novembrim Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā skatāma mākslinieka Anatolija Šandurova darbu izstāde “Postindustrializācija”.
Mākslas darbu sērijas ar kopīgu nosaukumu “Postindustrializācija” rašanos ir rosinājuši dziļi personiski pārdzīvojumi, kurus izsaukušas autora apceres par postpadomju realitāti. Par sociālistisko lauku kopsaimniecību savulaik rosīgo darbību liecinošās arhitektūras paliekas arvien ir klātesoša objektīva īstenība nomaļos lauku apvidos. Skatītājam, kurš nepazīst šo nesenās vēstures nogriezni, šajā vidē ir grūti adaptēties un sajusties kā saprotošam līdzdalībniekam, kuram bijusi sava loma šajā apjomīgajā cilvēkdarbībā ar patiesi tektonisku ietekmi uz neskartai dabai atkarotajām teritorijām. Autora pārvietošanās pa teritorijām, kas savulaik bijušas pakļautas kolektīvās saimniekošanas likumiem, bet nu ir atgriezušās savā dabiskajā stāvoklī, liek aizdomāties par civilizācijas bezspēcību un dabisko norišu rosināto izmaiņu fizisko ātrumu.
Latgales vēstniecība GORS
Pils iela 4, Rēzekne
Igora Bernāta gleznu izstāde
Valmieras Integrētajā bibliotēkā
līdz 9. decembrim
Līdz 9. decembrim Valmieras Integrētajā bibliotēkā skatāma Igora Bernāta gleznu izstāde, kas tapusi sadarbībā ar mākslas galeriju “Bazar’t”.
“Glezniecībā mani interesē kustība, kaut arī nelielā tās izpausmē. Tas ir kā nezināmā meklēšana, kā izaicinājums, kurā iemiesot savas sajūtas par laiku un pieredzi. Gleznas telpa, kuras īpašības – krāsas, formas, svars, telpiskās attiecības pastāvīgi mainās, pastāvīgi kustas. Audekli, kas ir nepārtrauktā kustībā,” stāsta Igors Bernāts.
Valmieras integrētā bibliotēka
Cēsu iela 4, Valmiera
Solvitas Zāles personālizstāde “Sarunas pie kafijas”
Rīgas Porcelāna muzejā
līdz 11.decembrim
Darbi no cikla “Sarunas pie kafijas”. Autore Solvita Zāle. Porcelāns, 2021-2022.
Foto: Gvido Kajons
Līdz 11. decembrim Rīgas Porcelāna muzejā skatāma Solvitas Zāles personālizstāde “Sarunas pie kafijas”.
Izstādē skatāms mākslinieces jaunāko darbu cikls, veidots īpaši Rīgas Porcelāna muzejam. To papildinās neliela retrospektīva izlase no senākiem mākslinieces darbiem. “Darbu kompozīcijas izvēlējos ieturēt minimālisma estētikā. Pielietoju gan dizainisku formu stingrību, gan arī brīvu pieeju formveidei,” stāsta māksliniece. Aplis, puslode un taisnstūris ir trīs atslēgas figūras, kas ir bijušas klātesošas visā Solvitas Zāles (1942) daiļradē, un tagad ir izmantotas kā kompozicionāls kods arī jaunākajos darbos izstādei “Sarunas pie kafijas”.
Radot darbus personālizstādei “Sarunas pie kafijas”, autore eksperimentē ar porcelāna tehnoloģiskajām iespējām. Īpaši aizraujošs ir izrādījies darbs ar tonētu porcelānu: baltu, zilu un tumši brūnu porcelāna masu. Ar brīvu roku veidoti dažādi elementi, piemēram, taisnstūrveida un apaļas plaketes, cilindriskas tējkannas, apaļas bļodiņas, vāciņi, stienīši, stilizētas salvetes, kafijas pupiņas un citi funkcionāli, kā arī dekoratīvi elementi. Priekšmetu virsma vietām atstāta bez glazūras, lai izceltu materiāla skaistumu, vietām minimālistiski apgleznota ar sudrabu un zeltu, kā arī dekorēta ar virsmas uzirdinājumiem: gravējumiem un iespiedumiem. Mākslinieces darbus raksturo elegance un uzmanīga attieksme pret virsmas apstrādi, pārdomāts krāsu salikums un smalkas dekorējuma nianses.
Visi radītie elementi savā starpā ir kombinējami un izkārtojami dažādās kompozīcijās. Vai tas ir dizaina objekts, vai mākslas darbs? Vai tas ir paredzēts kafijas dzeršanai vai arī kafijas kā elementa un procesa abstraktai interpretācijai? Izstāde izvēršas kā saruna vai rotaļa bez noslēguma, jo pasniegšanas un uztveršanas variācijas te ir iespējamas neskaitāmas.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga
Ingas Jurovas personālizstāde “Eiropas nolaupīšana”
Liepājas muzejā
līdz 31. decembrim
Pavasaris. Audekls, akrils; 95x120cm; 2020
Līdz 31. decembrim Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē skatāma mākslinieces Ingas Jurovas personālizstāde “Eiropas nolaupīšana”.
Inga Jurova (1972) pārstāv maģiskā reālisma virzienu glezniecībā. Gleznojot reālistiskus motīvus, mākslinieci interesē metafiziskais un aiz ārējās formas slēptais lietu saturs. Viņu aizrauj darbos atainotā situācija, patīk ainavās iekļaut figūras.
Māksliniece atzīst, ka bieži gūst iedvesmu ceļojumos. “Katru reizi, kad mēs viesojamies citviet Eiropā, dodoties mājup, nolaupām, vedam līdzi ko sev nozīmīgu no tās, atstājot kaut ko no sevis. Eiropu var nolaupīt dažādos veidos, un katrs no mums to dara, bagātinoties ar kultūru, iepazīstot svešas zemes kā viesis, aizvedot līdzi daļiņu citas kultūras un dzīvojot tālāk savu, bet jau citādāku dzīvi. Nu jau es zinu, kas ir Kolizejs, Luvra, austeres, kā garšo laba kafija, kā skan Venēcijas kanālu ūdens šļaksti un kā izskatās klaidoņu nometne pie Neapoles,” tā māksliniece par viņas nolaupīto Eiropu.
2020. gadā Inga Jurova Ģederta Eliasa balvas konkursa izstādē Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā ieguvusi Ģederta Eliasa balvu par lauku tēmas atspoguļojumu mūsdienu glezniecībā. Savukārt 2020., 2021. un 2022. gadā māksliniece par saviem darbiem nominēta Jāzepa Pīgožņa piemiņas balvai konkursa izstādēs “Latvijas ainava” Sv. Pētera baznīcā.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Imantam Ziedonim veltīta lielo jautājumu izstāde “Perpendikulārā karote”
“Sporta 2” kvartālā
“Sporta 2” kvartālā apmeklētājiem bez maksas jebkurā diennakts stundā pieejama Ziedoņa muzeja un scenogrāfa Andra Kaļiņina veidota lielo jautājumu izstāde “Perpendikulārā karote”, kas veltīta Imanta Ziedoņa, Vitālija Korotiča un Gunāra Janaiša grāmatai (1972) ar tādu pašu nosaukumu, kurā dokumentēts ceļojums uz tā laika Tadžikistānu, apbrīnojot tās bagātīgo kultūru un viesmīlīgos cilvēkus.
“Mūsdienās pasaule ir mainījusies – Latvija atkal ir brīva, neatkarīga, bet Tadžikistānas – Kirgizstānas pierobežā jau gadu desmitiem turpinās nemieri. Nav vienas pareizās atbildes, kā raudzīties uz šo grāmatu un jaunajiem jautājumiem, ko tā paver mūsdienās. Tāpēc, saglabātu svaigu laikmeta kontekstā, aicinām šo trīs ceļotāju kopdarbu lasīt caur jautājumiem, kas šobrīd aktuāli katram pašam. Lai ceļojums grāmatā un izstādē pārtop par patstāvīgu un drosmīgu domāšanas ceļu, kurā mācīties atvērtību jaunām pieredzēm,” tā par izstādi stāsta scenogrāfs Andris Kaļiņins.
Imants Ziedonis gan Latvijas, gan pasaules mēroga ceļojuma aprakstos vienmēr meklējis konkrētajai vietai raksturīgo, nekur citur neatrodamo. Spilgtākais ārzemju ceļojuma apraksts izdots grāmatā “Perpendikulārā karote”, kas vēsta par septiņdesmito gadu sākuma Tadžikistānu. Viens no ceļojuma grūtākajiem uzdevumiem ir pašu ceļotāju uzstādītais mērķis atrast tadžiku perpendikulāro karoti. Tās meklējumi autorus aizved daudz tālāk, liekot nojaust, ka mūsu tautām kopīgā ir daudz vairāk nekā sākotnēji varētu šķist.
Izstādē “Sporta 2” kvartālā izmantoti Imanta Ziedoņa un Gunāra Janaiša atvestie priekšmeti no Tadžikistānas, kas izmantoti mūsdienīgās modes fotogrāfijās. Ikviens izstādes apmeklētājs aicināts lasīt “iesaldēto grāmatu” un uzdot vai atbildēt uz kādu no saviem lielajiem jautājumiem, uzrakstot zīmīti un ievietojot to speciālā kastītē.
Ziedoņa muzejs
Sporta iela 2, Rīga
Titulbildē: Annas Varnases darbs
