Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Mediju mākslas un tehnoloģiju festivāls
“UPDATE: demokrātiskās tehnoloģijas”
Liepājā
28. septembris–3. oktobris
No 28. septembra līdz 3. oktobrim Liepājā norisināsies mediju mākslas un tehnoloģiju festivāls “UPDATE: demokrātiskās tehnoloģijas”, kas programmas “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” ietvaros pievērsīsies tehnoloģiju lomai sabiedrībā un iespējām tās padarīt pieejamākas, caurspīdīgākas un iekļaujošākas. Festivālā mākslinieki, dizaineri, inženieri un pētnieki no dažādām Eiropas valstīm tehnoloģiju jautājumus pētīs caur radošu un starpdisciplināru praksi.
Festivāla centrā ir jautājums par tehnoloģiju neitralitāti – kā tehnoloģiskie risinājumi ietekmē komunikāciju, mācīšanos un sabiedrības pārvaldību, vienlaikus kļūstot gan par varas instrumentiem, gan iespējām sociālajai iekļaušanai. Nedēļas laikā notiks mākslas un tehnoloģiju darbnīcas, meistarklases, simpozijs un publiskās prezentācijas.
Radošajās darbnīcās tiks eksperimentēts ar virtuālo, papildināto un paplašināto realitāti (VR/AR/XR), 3D skenēšanu un fotogrammetriju, kustību uztveršanas tehnoloģijām, interaktīvām datu saskarnēm un skaņu ainavām. Viena no festivāla praksēm būs arī bio-māksla, interaktīvās instalācijās izmantojot baktērijas un augus. Darbnīcu laikā tapušie prototipi un eksperimenti būs publiski apskatāmi festivāla noslēgumā.
Festivāla publiskā programma sāksies 28. septembrī plkst. 17.00 Pegaza pagalmā ar simpoziju un skaņas mākslas performancēm. Īpašā viešņa būs Vācijā dzīvojošā skaņas māksliniece Felīcija Mangana (Felicity Mangan), kuras praksē skaņa tiek pieredzēta arī caur sensorām vibrācijām.
2. oktobrī plkst. 14.00 RTU Liepājas akadēmijas Mākslas pētījumu laboratorijā (MPLab) notiks festivāla darbnīcu rezultātu un prototipu prezentācijas, bet plkst. 20.00 digitālās kultūras centrā “Savādā realitāte” norisināsies koncerts un performances, piedaloties skaņu māksliniekam EIII un igauņu māksliniekam Sanderam Sārmetam (Sander Saarmets).
Festivāls noslēgsies 3. oktobrī ar “Demo dienu” MPLab, kur no plkst. 12.00 līdz 6.00 būs skatāma darbnīcu rezultātu izstāde un notiks radošas un tehnoloģiskas aktivitātes dažādām paaudzēm. Dalība bez maksas.
Nodibinājums “Nodibinājums Liepāja 2027”
Dārza iela 4/8, Liepāja
Alises Zvirbules (1906–1996) izstāde “Tuvplāni”
Mākslas telpā “Aminori”
28. septembris–31. oktobris
Gleznotāja Alise Zvirbule ar Ernesta Dinsberga portretu
No 28. septembra līdz 31. oktobrim mākslas telpā “Aminori” būs skatāma gleznotājas Alises Zvirbules (1906–1996) izstāde “Tuvplāni”, kas veltīta mākslinieces 120. dzimšanas dienai. Izstādē apkopoti Latvijas kultūras personību portreti, kas tapuši galvenokārt 20. gadsimta 50.–80. gados.
Izstādē eksponēti Zentas Mauriņas, Teodora Zaļkalna, Andreja Eglīša, Jāņa Petera, Lidijas Freimanes, Dinas Kuples un citu Latvijas kultūras personību portreti. Kopumā skatāmi divdesmit radošās un intelektuālās vides pārstāvju tēli, kas ļauj izsekot ne tikai portretēto personību vizuālajam atveidojumam, bet arī Zvirbules individuālajai pieejai portreta žanram.
Alise Zvirbule Latvijas Mākslas akadēmijā studēja Ģederta Eliasa vadītajā Figurālās glezniecības meistardarbnīcā. Māksliniece strādāja eļļas, pasteļa, akvareļa un zīmējuma tehnikā, pievēršoties dažādiem žanriem, tomēr portrets viņas daiļradē ieņem īpašu vietu. Viņas portretos būtiska ir ne tikai ārējā līdzība, bet arī centieni uztvert konkrētās personības raksturu un garīgo klātbūtni.
Izstādes ieceres rosinātāja, mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, Zvirbules portretus raksturo kā darbus, kuros līdzās portretiskajai līdzībai saglabājas arī priekšstats par radošas personības iekšējo pasauli. Pašas mākslinieces teiktais par portretēšanas procesu – “Ieraugu cilvēku un saprotu – gribu viņu gleznot” – atklāj intuitīvu un personisku pieeju modeļa izvēlei.
Izstādē “Tuvplāni” iekļauti darbi no privātkolekcijas, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja un Talsu novada muzeja krājumiem. Tā piedāvā iepazīt Alises Zvirbules portretu glezniecību un vienlaikus atgriezt uzmanības lokā 20. gadsimta Latvijas kultūras dzīves personības.
Mākslas telpa “Aminori”
Krišjāņa Valdemāra iela 69, Rīga
Zanes Tučas izstāde “Pār-gājiens”
Galerijā “ALMA”
29. septembris–20. novembris
No 29. septembra līdz 20. novembrim galerijā “ALMA” būs skatāma Zanes Tučas izstāde “Pār-gājiens”.
Zanes Tučas māksliniecisko valodu raksturo pieklusināts monohroms kolorīts, gandrīz caurspīdīgs formu klājums un blīvs grafīta štrihu tīklojums. Māksliniece strādā ar zīmuli, akrilu un audeklu, savos darbos pievēršoties dabas ainavām un vizuālām piezīmēm, kas radušās pārgājienos.
Izstādes “Pār-gājiens” centrā ir pārgājiens nevis kā pārvietošanās no viena punkta uz citu, bet kā ilgstoša un transformējoša pieredze. Ceļā sastaptās ainavas Tuča turpina zīmēt mēnešiem un pat gadiem, pārnesot īslaicīgo iespaidu lēnā, koncentrētā darba procesā. Tādējādi zīmējums vienlaikus saglabā pirmā iespaida tiešumu un kļūst par ilgstošu tā pārstrādes procesu.
Mākslinieces darbos ainava nav tikai vērojuma objekts. Tā kļūst par telpu, kurā pārklājas ķermeniskā pieredze, atmiņa un asociatīva domas plūsma. Cilvēka klātbūtne tajā reizēm parādās netieši – ainavu tēli iegūst cilvēciski uztveramus vaibstus, rosinot jautājumus par to, cik lielā mērā mūsu skatījums uz dabu ir veidots no pašu pieredzes un projekcijām.
Tučas pieklusinātā vizuālā valoda un lēnais darba process kontrastē ar mūsdienu paātrināto pieredzi. “Pār-gājiens” kļūst par pētījumu par iešanu, vērošanu un apstāšanos, kā arī par robežām starp cilvēku un ainavu, īslaicīgu iespaidu un ilgstošu atmiņu. Izstāde pievēršas brīdim, kad ainava vairs nav tikai redzētais, bet kļūst par pieredzi, kas turpina pastāvēt cilvēka apziņā.
Galerija “ALMA”
Tērbatas iela 64, Rīga
Izstāde “Spektrs: Līniju arhitektūra”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
1. oktobris–13. decembris
No 1. oktobra līdz 13. decembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma trešā pop-up izstāde “Spektrs: Līniju arhitektūra”. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs sadarbībā ar Rotu mākslas biedrību izstāžu ciklā “Spektrs” iepazīstina ar aktuālajām norisēm Latvijas rotu mākslā.
Pēc izstādes “Skaistā daba” jaunā ekspozīcija pievēršas līnijai kā vienam no rotas uzbūves pamatelementiem – kontūrai, konstrukcijai, ritmam un zīmējumam telpā. Astoņu mākslinieku darbos līnija kļūst par līdzekli attiecību veidošanai starp materiālu, telpu un ķermeni, atklājot dažādus konstruktīvus un telpiskus risinājumus.
Izstādē piedalās Māris Auniņš, Jānis Brants, Vladislavs Čistjakovs, Andris Lauders, Una Mikuda, Anita Savicka, Paula Treimane un Jānis Vilks. Īpaši nozīmīga izstādē ir ģeometrijas un konstrukcijas loma – Jāņa Branta un Unas Mikudas darbos rota tiek veidota kā telpiska struktūra, kurā atsevišķu elementu proporcijas, savienojumi un ritms nosaka kopējo formu.
Izstādes tēma turpinās arī ekspozīcijas iekārtojumā. Darbi izvietoti individuālās vitrīnās uz vieglām koka karkasa konstrukcijām, savukārt milimetru papīrs vitrīnās atsaucas uz rasējumu, mērogu un konstrukciju. Ekspozīcijas vizuālo identitāti veidojis mākslinieks Eltons Kūns.
“Līniju arhitektūra” ir trešā no četrām pop-up izstādēm ciklā “Spektrs”, kas gada laikā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja 3. stāva ekspozīcijā “Dizaina process” pievēršas Latvijas rotu mākslas daudzveidībai. Cikla ietvaros skatītājiem tiek piedāvāti četri tematiski skatījumi – “Rok-raksts”, “Skaistā daba”, “Līniju arhitektūra” un “Troksnis” –, izceļot dažādu paaudžu rotu mākslinieku individuālo pieeju, materiālus un autortehnikas.
Izstādes kuratore ir rotu māksliniece Ginta Grūbe.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Izstāde “Vienmēr saule. Grieķijas laikmetīgā māksla”
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā
2. oktobris, 2026–10. janvāris, 2027
Kostis Velonis. The Gravity of the Sun. 2023–2024. Koks, metāls, akrils, eļļa, 130×110×29 cm. Ar galerijas “The Breeder” un mākslinieka laipnu atļauju
No 2. oktobra līdz 2027. gada 10. janvārim Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas Lielajā zālē būs skatāma izstāde “Vienmēr saule. Grieķijas laikmetīgā māksla”, kurā kuratores Marinas Fokides veidotajā ekspozīcijā pārstāvēti 27 grieķu mākslinieki. Izstāde ir pirmā tik vērienīgā Grieķijas laikmetīgās mākslas reprezentācija Baltijas reģionā. Izstādes atklāšana notiks 1. oktobrī plkst. 18.00, plkst. 18.30 paredzēta Nefeli Papadimouli performance “Dream Coat”.
“Vienmēr saule” pievēršas tam, kā ģeogrāfija, gaisma, klimats un kultūras mantojums ietekmē māksliniecisko praksi. Iedvesmojoties no grupas The Stranglers dziesmas, izstāde sauli aplūko nevis kā konkrētu motīvu, bet kā domāšanas, uztveres un pieredzes mediju. Intensīvā Vidusjūras gaisma un karstums tiek skatīti saistībā ar estētisko valodu, ikdienas dzīves ritmu, pielāgošanos un kopības izjūtu.
“Saule. Nevis idilliskā Vidusjūras saule no tūrisma brošūrām un arī ne gaismas vīzija, kuru esam saņēmuši mantojumā no modernisma glezniecības, bet saule kā metafora un vienlaikus kā ikdienas realitāte,” norāda kuratore Marina Fokide. Viņas veidotā izstāde Rīgā veido dialogu starp Ziemeļiem un Dienvidiem, Baltijas un Vidusjūras reģionu, rosinot gaismu uztvert ne tikai kā simbolu, bet arī kā pieredzes un zināšanu nesēju.
Izstādē apvienoti darbi no Grieķijas nozīmīgām privātajām un institucionālajām kolekcijām, tostarp DESTE Foundation, Irene Y. Panagopoulos Collection, Onassis Collection un Kostis Velonis Collection, kā arī galeriju, mākslinieku arhīvu un privāto kolekciju deponējumi.
Izstādes atklāšanas programmu 2. oktobrī plkst. 16.00 turpinās publiskā saruna “Fokusā Atēnas: toreiz un tagad / Mākslinieka un kolekcionāra loma krīzes laikā”, kurā tiks aplūkota Atēnu laikmetīgās mākslas vide, tās pārmaiņas pēdējās desmitgadēs un mākslas loma krīzes apstākļos. Sarunas centrā būs jautājumi par mākslinieka lomu un atbildību, mākslas institūciju darbību krīzes laikā, kā arī kolekcionāru un mecenātu atbildību plašākā kultūras ekosistēmā. Atēnas tiks aplūkotas kā pilsēta, kuras laikmetīgās mākslas vidi būtiski ietekmējuši vēstures slāņi, politiskie un ekonomiskie satricinājumi un spēja mainīties.
Sarunā piedalīsies kuratore, autore un institūciju veidotāja Marina Fokide, kolekcionāre un mecenāte Irene Y. Panagopoulos, mākslinieks, teorētiķis un pedagogs Bill Balaskas, kā arī mākslinieks un Atēnu Mākslas akadēmijas asociētais profesors Kostis Velonis. Dalībniekus vieno cieša saikne ar Atēnu laikmetīgās mākslas vidi, taču katrs to pārstāv no atšķirīgas pozīcijas – kā kurators, kolekcionārs, mākslinieks un pedagogs.
Sarunu vadīs mākslas un kultūras portāla “Arterritory.com” galvenā redaktore Una Meistere. Tā notiks angļu valodā.
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga
Izstāde “Tuvplāns: dvēsele”
Rotko muzejā
No 2. oktobra
Linda Kozule. “Ieelpa” (fragments). Audekls, eļļa. (2025). 165 x140 cm. Rotko muzeja krājums
No 2. oktobra Rotko muzejā būs skatāma apjomīga muzeja krājuma izstāde “Tuvplāns: dvēsele”. Izstādē būs skatāmi līdz šim plaši neeksponēti Latvijas un ārvalstu mākslinieku darbi glezniecībā, grafikā, keramikā, fotogrāfijā un videomākslā.
Izstādes centrā ir cilvēka būtības izpēte – cilvēks kā ķermeniska, racionāla, emocionāla un garīga būtne. Līdzās portretam kā daudzslāņainai identitātes konstrukcijai darbos atklātas traumatiskas atmiņas, subjektīvā pieredze un zemapziņas procesi, kas izteikti figurālajā mākslā, abstrakcijās un konceptuālos autordarbos.
Latvijas mākslas ainu izstādē pārstāv Ieva Iltnere, Rasa Jansone, Ilona Romule, Miķelis Fišers, Romāns Korovins, Jānis Mitrēvics, kā arī trimdas mākslinieki Daina Dagnija un Aleksandrs Karpovs. Pārstāvēti arī ārvalstu mākslinieki, tostarp Rotko muzeja starptautisko simpoziju un konkursu dalībnieki Džoja Kloumena (ASV), Jannis Anastasiu (Grieķija) un Joanna Mankeviča (Polija).
Turpinot krājuma izstāžu ciklu “Atrasts kolekcijā” (2021) un “Nr. 2 [bez nosaukuma]” (2023), jaunā ekspozīcija atklāj muzeja krājuma veidošanos un tajā ietverto darbu konceptuālās un filozofiskās paralēles ar Marka Rotko radošo mantojumu. Pirmoreiz krājuma izstādē laikmetīgās mākslas darbi dialogā skatāmi ar Daugavpils muzeja mākslas kolekcijas kultūrvēsturiskajām vērtībām. Latgales vietu Latvijas mākslas vēsturē iezīmē Maijas Bērziņas, Mārtiņa Zitmaņa un Ivo Folkmaņa darbi.
Izstādes kuratore ir Rotko muzeja Krājuma departamenta vadītāja Zane Melāne.
Vienlaikus ar “Tuvplāns: dvēsele” muzejs atklās 22. starptautiskā glezniecības simpozija “Mark Rothko 2026” dalībnieku darbu izstādi, multimediālu “Klusuma telpu”, kas veltīta Rotko klasiskā perioda glezniecībai, kā arī atjaunoto mākslinieka dzīvesgājuma ekspozīciju.
Izstāde būs skatāma līdz 29. novembrim un tajā piedalās mākslinieki Nikola Millere (Nicole Mueller, ASV), Gustavs Filipsons (Latvija), Andrē Hermers (André Hemer, Jaunzēlande/Austrija), Veronika Hempela (Weronika Hempel, Polija), Mīss Jankulovskis (Mice Jankulovski, Ziemeļmaķedonija), Rosa Huanko (Rosa Juanco, Spānija), Vilens Kinnapu (Vilen Künnapu, Igaunija), Henrijs Mendels (Henry Mandell, ASV), Pīters Maslovs (Peter Maslow, ASV), Emma Velde-Šafere (Emma Velde-Schaffer, Jaunzēlande).
Rotko muzejs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Monikas Korpas izstāde “bez nosaukuma Nr. 20”
Čehova teātra galerijā
No 2. oktobra
No 2. oktobra Čehova teātra galerijā būs skatāma mākslinieces un scenogrāfes Monikas Korpas izstāde “bez nosaukuma Nr. 20”.
Izstādes centrā ir burts “m” – latviešu alfabēta 20. burts –, kas kļūst par mākslas darba zīmi un sākumu desmit vārdiem, kuri veidoti kā sava veida mūsdienu “baušļi”. Korpa tos aplūko kā valodas un atmiņas vienības, kuru nozīme sniedzas pāri konkrētai valodai un kultūrai. Vārdi izstādē tiek atkārtoti kā glītrakstīšanas vingrinājumā, kļūstot par zīmēm, savukārt atkārtojums – par koncentrētu pārdomu procesu.
Monika Korpa, iepriekš plašāk pazīstama kā Inese Monika Pormale, ir viena no starptautiski atpazīstamākajām Latvijas scenogrāfēm. Viņa absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju un kopš 2020. gada tajā pasniedz scenogrāfiju, šobrīd vadot Scenogrāfijas katedru. Korpa veidojusi scenogrāfiju un kostīmus iestudējumiem Latvijas un nozīmīgos Eiropas teātros un opernamos, sadarbojoties ar tādiem režisoriem kā Alvis Hermanis, Elmārs Seņkovs, Gerda Lapoška, Kornēls Mundruczo un Klauss Gūts.
Par darbu scenogrāfijā Korpa saņēmusi Krodera balvu, “Spēlmaņu nakts” Gada scenogrāfa balvu, Izcilības balvu kultūrā, kā arī kļuvusi par pirmo Andra Freiberga balvas laureāti. Viņa vairākkārt nominēta starptautiskām teātra un operas balvām un apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Izstāde “bez nosaukuma Nr. 20” pievēršas valodai ne tikai kā saziņas līdzeklim, bet arī kā vizuālai zīmei un pieredzes nesējai, turpinot Korpas interesi par tēlu, telpu un nozīmes veidošanos.
Čehova teātra galerija
Kaļķu iela 16, Rīga
Izstāde “Ieraudzīt vairāk. Darbi, pārmaiņas un saglabāšana”
Latvijas Mākslas akadēmijas izstāžu telpā “DUO”
2.–31. oktobris
Zoja Kuzņecova. 1975. LP kolekcija
No 2. līdz 31. oktobrim Latvijas Mākslas akadēmijas izstāžu telpā “DUO” būs skatāma izstāde “Ieraudzīt vairāk. Darbi, pārmaiņas un saglabāšana”, kurā eksponēti 15 tekstilmākslas diplomdarbi, kas LMA tapuši no 1967. līdz 1989. gadam un 2026. gada vasarā izgājuši konservācijas procesu.
Lielformāta gobelēni, tekstilmozaīkas, izšuvumi un citu tehniku darbi pārstāv 20. gadsimta otrās puses profesionālās tekstilmākslas vēsturi. Savulaik diplomdarbi apliecināja jauno mākslinieku radošo rokrakstu un ambīcijas, bet šodien tie vienlaikus kļuvuši par liecībām par sava laika mākslinieciskajām un materiālajām vērtībām.
Izstādes pamatā ir Latvijas Mākslas akadēmijas Metodisko fondu tekstilmākslas kolekcija un 2026. gada vasarā veiktais 15 darbu konservācijas projekts. Pirms konservācijas tekstilijām veikta mikrobioloģiskā izpēte, darbu stāvokļa dokumentēšana un izvērtēšana, kā arī izstrādāta preventīvās saglabāšanas un konservācijas metodika.
Konservācijas metodiku izstrādāja tekstila restaurācijas vecmeistare Indra Saulesleja sadarbībā ar tekstilmākslinieci un pētnieci Ph.D. Elīnu Veilandi-Apini. Procesa dokumentēšanā piedalījās LMA Mākslas vēstures un teorijas studente Alise Vorkale.
Izstāde ļauj ieraudzīt ne tikai pašus mākslas darbus, bet arī to materiālo stāvokli un saglabāšanas procesu – no izpētes un dokumentēšanas līdz atputekļošanai, tīrīšanai un citiem konservācijas pasākumiem. Līdzās tekstilijām skatāma arī Elīnas Veilandes-Apines eseja “Cik maz ir pietiekami?”, kas pievēršas konservācijas pamatjautājumam – kā saglabāt pēc iespējas vairāk no oriģinālā darba, vienlaikus nepakļaujot to pārmērīgai estētiskai pārveidošanai.
Izstāde aktualizē tekstilmākslas darbu trauslumu un saglabāšanas problemātiku, vienlaikus atklājot konservāciju kā pētniecisku procesu, kurā mākslas darba materiāls kļūst par nozīmīgu avotu tā vēstures izzināšanai.
Latvijas Mākslas akadēmijas izstāžu telpa “DUO”
Kronvalda bulvāris 4, Rīga
Izstāde “Novērst skatienu. Mākslinieces Zuzānu kolekcijā: 2000–2026”
Mākslas muzejā “Zuzeum”
2. oktobris, 2026–17. janvāris, 2027
No 2. oktobra līdz 2027. gada 17. janvārim mākslas muzejā “Zuzeum” būs skatāma izstāde “Novērst skatienu. Mākslinieces Zuzānu kolekcijā: 2000–2026”, kuras uzmanības centrā ir mūsdienu mākslinieces un viņu darbi, kas tapuši 21. gadsimta pirmajās divās desmitgadēs. Izstādē apkopoti vairāk nekā 40 Latvijā, Baltijā un citviet pasaulē dzīvojošu mākslinieču darbi no Zuzānu kolekcijas, veidojot savdabīgu šā laikposma kolektīvo biogrāfiju.
Izstādes ieceri rosinājis ievērojamais kolekcijā pārstāvēto mākslinieču skaits – Zuzānu kolekcijā kopumā ietilpst vairāk nekā 500 autoru darbi no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Izstādes konceptuālais pamats meklējams britu vizuālās kultūras teorētiķes Iritas Rogofas 2005. gada esejā “Looking Away – Participations in Visual Culture”, kurā viņa pievērsās skatītāja aktīvai iesaistei un skatiena maiņai kā citam līdzdalības veidam kultūrā.
Izstāde šo ideju attīsta, aicinot skatiena maiņu veikt pašām māksliniecēm – pievērsties ne tikai pabeigtajam mākslas darbam, bet arī tā tapšanas apstākļiem. Kuratores individuālās sarunas ar izstādes dalībniecēm kļuvušas par patstāvīgu ekspozīcijas daļu, atklājot finansiālo, personisko un radošo vidi, kurā darbi tapuši. Sarunu atvērtā forma ļāvusi izskanēt daudzveidīgām un personiskām pieredzēm, nepakļaujot tās iepriekš noteiktam vēstījumam.
Sarunu saturs turpinās ekspozīcijā, kur katru izvēlēto mākslas darbu papildina mākslinieces izraudzīti konteksta materiāli – ar roku rakstītas piezīmes, smarža, fragments no darbnīcas sienas vai cita mākslinieka radīts darbs. Šie elementi ļauj paraudzīties aiz pabeigtā darba robežām un tuvāk iepazīt tā tapšanas procesu.
“Novērst skatienu” nepiedāvā vispārinošu tēzi par māksliniecēm 21. gadsimta Latvijā, bet dokumentē dažādas pašreprezentācijas formas un pieredzes. Izstāde rada telpu, kurā mākslinieces var noteikt, kā sevi parādīt, vienlaikus atklājot daļu no pasaules, kurā viņu darbi tapuši.
Izstādes ietvaros “Zuzeum” īstenos arī pieejamības veicināšanas projektu, kura mērķis ir paplašināt cilvēku ar redzes traucējumiem iespējas iepazīt vizuālo mākslu. Izmantojot tausti un citus pieejamības risinājumus, paredzēts radīt iespēju pieredzēt izstādes mākslas darbus arī bez redzes starpniecības.
Projekta iniciatore Jevgēņija Estere Briede-Birone norāda, ka 3D mākslas darbu izveides iecere radusies kā personisks veltījums viņas vājredzīgajam bērnam Mihaelam. Projekta mērķis ir veicināt iekļaujošu kultūrvidi un meklēt praktiskus risinājumus, kas Latvijas kultūras un publisko vidi padarītu pieejamāku cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem.
Kuratore ir Sņežana Krastjeva, līdzkuratore ir Jevgēņija Hamudajeva. Izstādes dizaina autore ir Darja Meļņikova.
Mākslas muzejs “Zuzeum”
Lāčplēša iela 101, Rīga
Izstāde “Kolektīvā atmiņa ir viss, ko es neatceros: kopīgie mirkļi”
Mākslas muzejā “Zuzeum”
2. oktobris, 2026–17. janvāris, 2027
Liene Pavlovska. Smoldering Flashes, 2026
No 2. oktobra līdz 2027. gada 17. janvārim “Zuzeum” Siltumnīcā un Skulptūru dārzā būs skatāma izstāde “Kolektīvā atmiņa ir viss, ko es neatceros: kopīgie mirkļi”, kurā septiņas Latvijas mākslinieces pievēršas kolektīvās atmiņas saiknei ar identitāti un individuālo pagātnes uztveri.
Izstādes dalībnieces pārstāv tā dēvēto mileniāļu paaudzi, kuras pieaugšanas pieredzi veidojusi Latvijas neatkarības atjaunošana un tai sekojošais pārmaiņu laiks. Balstoties savā un savu ģimeņu pieredzē, mākslinieces pievēršas 20. gadsimta realitātei, personiskiem stāstiem, sociālekonomiskiem jautājumiem un publiskajai telpai, pētot, kā kolektīvā atmiņa veido individuālo pieredzi un identitāti.
Izstādē līdzās jaundarbiem skatāmi arī Latvijā līdz šim neeksponēti projekti. Mākslinieces strādā dažādos medijos – no fotogrāfijas un analogā kino līdz objektu instalācijām –, veidojot daudzveidīgu skatījumu uz atmiņas mehānismiem un to ietekmi uz personisko pieredzi.
Izstāde noslēdz čehu kuratores un pētnieces Diānas Kotmelas Kņežīnkovas doktorantūras pētījumu “Kolektīvā atmiņa ir viss, ko es neatceros”, kurā kartētas Latvijas mileniāļu paaudzes mākslinieču prakses un analizēta kolektīvās un individuālās atmiņas savstarpējā mijiedarbība. “Zuzeum” izstāde ir projekta otrā daļa. Pirmā izstāde “Atmiņas, kas nav mūsu pašu” ar šo pašu septiņu mākslinieču dalību 2026. gada pavasarī notika Prāgas kultūrtelpā H40.
Pētījuma rezultāti tiks apkopoti bilingvālā monogrāfijā čehu un angļu valodā, ko papildinās citu Austrumeiropas vizuālās mākslas teorētiķu un mākslinieku skatījumi. Izdevumu būs iespējams iegādāties “Zuzeum” veikalā. Projektam iespējams sekot arī vietnē collectivememoryis.com un sociālajos tīklos @collective_memory_is.
Kuratore ir Diāna Kotmela Kņežīnkova.
Mākslas muzejs “Zuzeum”
Lāčplēša iela 101, Rīga
Izstāde “Saikne. Dvēseles dziesma”
galerijā “Berga Bazar’t”
2.–31. oktobris
Ivara Muižuļa (1935–2023) darbs
No 2. līdz 31. oktobrim galerijā “Berga Bazar’t” būs skatāma izstāde “Saikne. Dvēseles dziesma”, kas vienuviet pulcē vienas mākslinieku dzimtas trīs paaudžu radošo mantojumu. Izstāde ir gleznotājas Patricijas Tiknuss veltījums saviem vecākiem – māksliniekiem Maldai Muižulei (1937–2022) un Ivaram Muižulim (1935–2023) – un vienlaikus arī stāsts par mākslas pieredzes pārmantošanu, ģimenes atmiņu un neredzamu, bet noturīgu saikni starp paaudzēm.
Ekspozīcijā būs skatāmi Maldas un Ivara Muižuļu, viņu meitas Patricijas Tiknuss un mazmeitas Aleksandras Rafaelas Tiknuses (dz. 1998) darbi. Četru autoru prakses veido savdabīgu vizuālu sarunu, kurā atklājas ne tikai radniecība, bet arī atšķirīgi skatījumi uz krāsu, telpu, cilvēka iekšējo pasauli un apkārtējās vides klātbūtni.
Izstādes centrā ir saikne – kā ģimenes atmiņa, kā radošs impulss un kā pieredze, kas pāriet no vienas paaudzes nākamajā. Tā sākas bērnības tēlos un priekšmetos: Ivara mātes Almas izšūtajos galdautos, kas rotāja Liepājas mājas verandas galdu, vasaras flokšu krāšņumā un Ziemassvētku kartītēs, kuras tika pārzīmētas Priekules mājās pie aizsaluša loga. Šajos tēlos iesakņojas Kurzemes izjūta - spēcīgs kolorīts, piesātināta daba un raksturu noteiktība.
Māksla šajā ģimenē nav bijusi tikai profesija. Tā ir bijusi ikdienas telpa un dzīvesveids. Patricija Tiknuss atceras bērnību vecāku darbnīcā, kur, gulēdama uz grīdas, zīmējusi līdzās mammai un tētim, mēģinot atkārtot redzēto un vienlaikus atrast savu interpretāciju. Mākslas grāmatas, klasiskās tēmas un attēli - daiļas dāmas, princeses, ziedi, Mona Liza vai Leda ar gulbi - kļuva par pirmajiem tēliem, caur kuriem veidojās viņas attiecības ar glezniecību.
“Stāsts ir par saikni, kas mūs vieno cauri gadsimtam, kas nāk no bērnības un no vecāku bērnības caur viņu vecākiem. Patrīcija Tiknuss par viņas dzimtas sākumu izjūt Kurzemi. Krāsu izjūta spēcīga, kreftīga. Raksturi stipri un spītīgi. Dzīvē un mākslā Malda ar Ivaru bija tandēms. Nesaraujamā saitē,” stāsta Patricija Tiknuss.
Izstādes nosaukuma otrā daļa – “Dvēseles dziesma”, saistīta ar mākslinieces personisku pieredzi. Pēc mātes nāves Patricija sapnī piedzīvojusi tikšanās sajūtu, kurā dzirdējusi un jutusi, kā mātes dvēsele dzied viņas dvēselei šūpuļdziesmu. Šajā dziesmā viņa saklausa arī savas meitas Aleksandras klātbūtni – skumju, dziļu un mīlestības pilnu. Tā kļūst par tēlu, kas savieno trīs sieviešu paaudzes vienā emocionālā telpā.
Izstāde “Saikne. Dvēseles dziesma” ļauj ieraudzīt ne tikai četru autoru darbus, bet arī vienas dzimtas radošo telpu – vietu, kur māksla tiek pārmantota nevis kā gatava formula, bet kā skatīšanās veids, krāsu izjūta, atmiņa un nepieciešamība sarunāties ar pasauli.
Mākslas galerija “Berga Bazar’t”
Elizabetes iela 87, Rīga
Annas Vilānes performance “In Lucem – Gaismā”
Pārdaugavas mākslas plenēra brīvdabas izstādes “Dzimšana” ietvaros
Anniņmuižas mežaparkā
3. oktobrī / Plkst. 14.00
3. oktobrī plkst. 14.00 Anniņmuižas mežaparkā notiks mākslinieces Annas Vilānes performance “In Lucem – Gaismā”, kas pievērsīsies pārtapšanai, kustībai un iznākšanai gaismā. Performance veidota kā kopīgs simbolisks gājiens, kurā skatītāji kļūst par dalībniekiem un caur meža takām izdzīvo pāreju no nemanāmības uz redzamību. Noslēgumā dalībnieki kopīgi baudīs ugunspuķes tēju. Tikšanās vieta – Jūrmalas gatves un Dumbrāja ielas krustojumā pie pieturas “Muižas iela”.
Performance notiek 2. starptautiskā Pārdaugavas mākslas plenēra brīvdabas izstādes “Dzimšana” ietvaros, kas skatāma līdz 18. oktobrim Anniņmuižas mežaparkā, Imantā. Šogad plenērā piedalās autoru duets heidundgriess (Vācija), Oto Holgers Ozoliņš, Natanaels Romans (Īrija/Lietuva), Toms Valmiers un Ella Mežule, radot vides objektus, kas reflektē par dzimšanas fenomenu un Anniņmuižas meža vidi.
Plenēra darbi veidoti tiešā mijiedarbībā ar ainavu, pievēršoties vietas, telpas un cilvēka attiecībām. Anniņmuižas mežaparks izstādē kļūst par būtisku darba sastāvdaļu – tā dabiskā vide, mērogs un mainīgums veido kontekstu, kurā skatītājs sastop mākslas darbus ārpus ierastās galerijas telpas.
Pārdaugavas mākslas plenērs norisinās otro gadu, turpinot laikmetīgās mākslas praksi publiskajā vidē un veidojot dialogu starp starptautisku mākslinieku darbu un konkrētas vietas ainavu.
Pārdaugavas kultūras apvienība
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls “Patriarha rudens”
Latvijas Kultūras akadēmijā
3–9. oktobris
No 3. līdz 9. oktobrim Rīgā notiks 17. Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls “Patriarha rudens”, kurā jaunie mākslinieki prezentēs darbus starp vizuālo mākslu, performanci, laikmetīgo deju, teātri un audiovizuālo praksi. Festivāla programmā līdzās izrādēm un kino skatēm būs skatāmas pilsētvides performances, starpdisciplināri projekti, jaunrades skices un notiks sarunas par scenogrāfiju.
Vizuālās mākslas un performances robežas festivālā tiks pētītas vairākos darbos. Sintijas Skrabes kustību izrāde “Karuselis: prieka slavinājums” pievērsīsies spēles, ilūzijas un realitātes attiecībām, savukārt Evas Krūmiņas “Virgīnija” apvienos dzimtas arhīvu materiālus ar ķermenisku klātbūtni. Annas Ansones “Rex Rattorum” jeb “Žurku ķēniņš” pievērsīsies aprūpētāja iekšējai pasaulei, bet starptautiskās mākslinieku apvienības performance “WalkYourChair” publiskajā telpā pētīs kustību, apzinātību un cilvēka uzvedību.
Audiovizuālās mākslas programmā 4. oktobrī LKA Latvijas Kultūras koledžā notiks videogrāfu īsfilmu skate “Tendences”, savukārt 6. oktobrī kinoteātrī “Splendid Palace” būs skatāmas LKA Nacionālās filmu skolas studentu īsfilmas. Festivāla programmā iekļauti arī eksperimentālie Jaunrades skiču vakari, kuros studenti un absolventi prezentēs skices, etīdes, kompozīcijas un citus radošā procesa posmus.
Scenogrāfijai veltītajā lekciju un sarunu programmā “Scenogrāfijas tendences Latvijas teātrī laika lokos” tiks aplūkota Latvijas teātra vizuālās valodas attīstība, pievēršoties Jāņa Munča mantojumam, Andra Freiberga pedagoģiskajam darbam, kā arī scenogrāfu Reiņa Suhanova un Reiņa Dzudzilo praksei. Festivāla laikā LKA studenti piedalīsies arī meistarklasēs kopā ar Latvijas un ārvalstu skatuves, vizuālās un audiovizuālās mākslas profesionāļiem.
Festivāls noslēgsies 9. oktobrī plkst. 19.00 “Zirgu pastā” ar skatuves mākslas antibalvas “Zelta muša” pasniegšanas ceremoniju.
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Uzvedums “Telpas kods: šeit un tagad”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
4. oktobrī / Plkst. 15.30
Foto: Arvis Ertmanis
4. oktobrī plkst. 15.30 Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notiks apvienības SIXTH un horeogrāfes Darjas Turčenko veidotais uzvedums “Telpas kods: šeit un tagad”. Dejas un arhitektūras pastaigu cikla izrāde katrā norises vietā veido jaunu dialogu ar konkrēto telpu, tās arhitektūru un akustiku.
Videi pielāgota izrāde rodas tieši tajā telpā, kur tā tiek piedzīvota. Tās kustību, ritmu un skanējumu nosaka ēkas mērogs, arhitektūra, materiāli un akustika. Skatītāji kļūst par izrādes dalībniekiem, pārvietojoties līdzi māksliniekiem un iepazīstot muzeja ēku no neierasta skatupunkta.
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā skatītājus sagaidīs vairāk nekā desmit priekšnesumi dažādās ēkas vietās – no šaurām apakšstāva kāpnēm līdz dejai ekspozīciju telpās pie gleznām. Ķermenis, skaņa un arhitektūra veidos vienotu pieredzi: kustība atklās telpas proporcijas, tukšumus un materialitāti, savukārt dzīvā mūzika radīs mainīgu akustisko vidi.
Uzvedums pievēršas attiecībām starp cilvēku un monumentālu institucionālu struktūru, aplūkojot ķermeni kā trauslu un dzīvu klātbūtni arhitektūras mēroga, varas un atmiņas kontekstā. Izrāde aicina ieraudzīt muzeja vidi ārpus tās ierastās funkcijas, atklājot telpā uzkrātās nozīmes un spriedzi.
Cikla “Telpas kods: šeit un tagad” izrādes iepriekš tapušas arī citās nozīmīgās kultūrvietās Rīgā un Valmierā, katru reizi pielāgojot kustību un dramaturģiju konkrētajai vietai.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Lekciju cikls “Daži stāsti par Latvijas mākslas vēsturi”
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā
4. oktobris–13. decembris
No 4. oktobra līdz 13. decembrim Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā norisināsies mūžizglītības programmas “Daži stāsti par Latvijas mākslas vēsturi” lekciju cikls. Svētdienās plkst. 11.00 apmeklētājiem būs iespēja izzināt Latvijas mākslas vēsturi 12 lekcijās, kas aptvers laika periodu no viduslaikiem līdz 20. gadsimta nogalei.
Katra lekcija būs veltīta noteiktam mākslas stilam, virzienam vai tēmai, aplūkojot attiecīgā perioda raksturīgākās iezīmes, nozīmīgākos mākslas darbus un mākslinieku personības. Katru svētdienu paredzētas divas lekcijas.
Programma paredzēta studentiem, pieaugušajiem un senioriem, kuri vēlas iegūt pamatzināšanas Latvijas mākslas vēsturē.
Pirmās lekcijas – “Romānika un gotika Latvijas arhitektūrā un mākslā” un “Renesanse un manierisms Latvijas arhitektūrā un mākslā” – notiks 4. oktobrī attiecīgi plkst. 11.00–12.30 un 12.45–14.15.
Lekciju ciklu vadīs mākslas vēsturniece, Mg. art. Dace Vosa.
Dalībai lekcijās nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, aizpildot anketu. Vietu skaits ir ierobežots, un pieteikumi tiek pieņemti to iesniegšanas secībā.
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
Alberta iela 12 – 9, Rīga
Ata Jākobsona izstāde “200 miljardi soļu līdz saulei”
Galerijā “Look!”
Līdz 9. oktobrim
Līdz 9. oktobrim galerijā “Look!” skatāma gleznotāja Ata Jākobsona jaunākā izstāde “200 miljardi soļu līdz saulei”, kas pievēršas centieniem iztēlē un pieredzē pietuvoties tiešā veidā nesasniedzamajam.
Saules gaisma sasniedz zemi aptuveni 8 minūtēs un 22 sekundēs, bet cilvēkam šis ceļš prasītu ap 200 miljardiem soļu. Šis attālums ir vienlaikus izmērams un nepārvarāms, un atgādina par robežšķirtni starp zināmo un neaptveramo. Iztēles virzība uz sauli kā gaismas un enerģijas avotu kļūst par darbu sākumpunktu.
Ata Jākobsona izstādē skatāmās gleznas saglabā māksliniekam raksturīgo interesi par simbolismu un kompleksām tēlu sistēmām, vienlaikus pievēršoties taustāmai, materiālai videi ap mums un gleznošanas procesam kā intensīvai klātbūtnes un kontemplācijas formai. Dažādas arhitektoniskas formas un motīvi – arkas, logi, durvis un kāpnes – iezīmē pārēju starp vienu posmu un nākamo, un veido liminālās jeb starptelpas izjūtu. To var saistīt ar sakrālās telpas pieredzi, kur telpa neatklājas uzreiz, bet pakāpeniski, caur kustību, apstāšanos un rituālu. Gleznu radīšanas procesā ilgstoši uzturoties vēsturiskās ēkās, Jākobsonam tās kļūst par vietu, kur sastopas dažādu dzīves pieredžu, varas un vēstures slāņi. Gaisma krīt, šķeļas un izkliedējas, veido ēnas un atspulgus. Piešķirot nozīmi ikdienišķai, iemiesotai materialitātei, Jākobsona gleznas ļauj sastapties un pārklāties fiziskai un iztēles telpai – starp ķermenisko un nojaušamo.
Galerija “LOOK!”
Ģertrūdes iela 62, Rīga
Ingrīdas Ivanes izstāde “Atmiņas, ko aizņemties”
Valmiermuižas alus vēstniecībā
Līdz 23. novembrim
Līdz 23. novembrim Valmiermuižas alus vēstniecībā skatāma mākslinieces Ingrīdas Ivanes izstāde “Atmiņas, ko aizņemties”.
Ingrīdas Ivanes glezniecības centrā ir cilvēka un telpas mijiedarbība, atmiņas un vietas pieredze. Māksliniece pievēršas arhitektūrai, tās detaļām un laika atstātajiem nospiedumiem, pētot, kā no atsevišķiem fragmentiem veidojas priekšstats par konkrētu vietu un kā telpas pieredze pārtop personiskā atmiņas ainavā.
Izstādē “Atmiņas, ko aizņemties” Ivane strādā nelielā formātā un tuvplānā. Gleznas veidotas kā fragmentāras atmiņu skices – nepilnīgas, mainīgas un atvērtas skatītāja asociācijām. Tajās savijas krāsa, faktūra un fotogrāfiski attēli cianotipijas tehnikā. Darbi nav konkrētu vietu dokumentācija, bet mēģinājums notvert sajūtu, kas saglabājas pēc sastapšanās ar pazīstamu telpu vai attēlu.
Valmiermuižas alus vēstniecība
A. Briāna iela 9a, Rīga
Izstādes “Nepieskaitāmie. Dzīvības tehnoloģijas un nākotnes cilvēks”
Pavadošā programma
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā
Līdz 15. martam, 20207
Līdz 2027. gada 15. martam Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā skatāma izstāde “Nepieskaitāmie. Dzīvības tehnoloģijas un nākotnes cilvēks”, kas pievēršas tam, kā progresa idejas veidojušas priekšstatus par cilvēka un citu dzīvo būtņu spējām, vērtību un veselības kritērijiem. Izstādes pavadošajā programmā paredzētas kuratoru vadītas pastaigas, sarunas ar pētniekiem un filozofiem, kā arī muzejpedagoģiskā nodarbība skolēniem.
1. oktobrī plkst. 16.30 notiks pastaiga izstādē kopā ar kuratoriem Kasparu Vanagu, Igoru Gubenko un Māru Traumanī, pēc kuras paredzēta dažādu šķirņu ābolu sulas degustācija un saruna “Savvaļas āboli – senās šķirnes un nākotnes ābeles”. Sarunu programma 1. oktobrī plkst. 18.30–20.00 turpināsies ar diskusiju “Savvaļas āboli – senās šķirnes un nākotnes ābeles”. Māksliniece Antje Majevska iepazīstinās ar projektu “Savvaļas āboli”, pievēršoties ābolu izplatībai un šķirņu daudzveidības samazināšanās vēsturei. Latvijas ābeļu daudzveidību aplūkos Dr. biol. Laila Ikase, bet ar savu pieredzi dalīsies aktieris un ābolu audzētājs Gatis Gāga. Saruna notiks angļu valodā ar Gētes institūta Rīgā atbalstu.
14. oktobrī plkst. 17.00–19.00 diskusijā “Neērtais zinātnes mantojums. Ko darīt ar pagātnes pētījumiem?” tiks aplūkota eigēnikas ideju ietekme Latvijas starpkaru medicīnā un zinātnē, kā arī ārstu līdzdalība represīvās psihiatrijas praksēs padomju periodā. Par zinātnes vēstures kritisku izvērtēšanu augstskolu, pētniecības un muzeju darbā diskutēs Signe Mežinska, Jānis Vētra un Igors Gubenko; diskusiju moderēs sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.
25. oktobrī plkst. 13.00 izstādi varēs iepazīt kopā ar Kasparu Vanagu un Māru Traumani, savukārt 12. novembrī plkst. 16.30 notiks tematiskā pastaiga “Mišelam Fuko 100. Atzīšanās mīlestībā”, kurā kuratori un pētniece Anna Žabicka stāstīs par franču filozofa Mišela Fuko ideju ietekmi uz izstādi. Bet 12. novembrī plkst. 18.30–19.30 notiks “Mišelam Fuko 100. Filozofu duelis: Fuko par un pret”, kurā izstādes kurators Igors Gubenko un Latvijas Universitātes vadošā pētniece Elvīra Šimfa diskutēs par Fuko ideju ietekmi un pretrunīgajiem aspektiem. Dueļa arbitrs būs kurators Kaspars Vanags.
Kuratoru vadītajām pastaigām iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama, dalība – ar muzeja ieejas biļeti. Sarunas ir bez maksas un iepriekšēja pieteikšanās tām nav nepieciešama.
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Ukrainas Neatkarības iela 1, Rīga
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs izdevis
Dr. art. Elitas Ansones sastādīto grāmatu “ARSENĀLS”
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs izdevis mākslas zinātnieces Dr. art. Elitas Ansones sastādīto grāmatu “ARSENĀLS”, kas pirmoreiz tik detalizēti dokumentē ēkas vēsturi un tās nozīmi Latvijas kultūras dzīvē.
Izdevums aptver Arsenāla vēsturi no ēkas pirmsākumiem līdz mūsdienām, pievēršoties vairāk nekā trīsdesmit gadiem, kuru laikā ēka kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām Latvijas izstāžu telpām. Grāmata veidota kā Arsenāla biogrāfija – stāsts par ēku, izstādēm un cilvēkiem, kas veidojuši tās identitāti un vietu Latvijas mākslas ainā.
Izdevuma autori ir Elita Ansone, Līna Birzaka, Valda Knāviņa, Ilze Konstante, Māra Lāce, Velta Raudzepa, Astrīda Rogule un Vija Strupule. Grāmatu papildina plašs vizuālais un dokumentālais materiāls, detalizēta Arsenāla lēmumu un projektu hronika, kā arī pilns izstāžu saraksts no 1988. līdz 2020. gadam. Izdevums sagatavots latviešu valodā ar tekstu kopsavilkumiem angļu valodā.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Daniils Vjatkins saņēmis
“GRATA BALVA 2026” skatītāju simpātiju balvu
Daniils Vjatkins. “Ikonostas”. Koks, žogs, akrila tuša. 2025. 22×30 cm, 12×8 cm, 9×15 cm, 106×80 cm. Foto: Didzis Grozs
Konkursa “GRATA BALVA 2026” skatītāju simpātiju balvu ieguvis mākslinieks Daniils Vjatkins par darbu “Ikonostas”. Apmeklētāju balsojumā par darbu nobalsoja 172 galerijas apmeklētāji.
Pārējās divas “GRATA BALVA 2026” balvas tika pasniegtas izstādes atklāšanā. Galveno balvu saņēma Baiba Zalcmane par darbu “Piedošana” (2025, bārkstis, akrils, vilna, efektdzija, audums, 192×290 cm), savukārt Kuratora balva un iespēja rīkot personālizstādi galerijā MuseumLV piešķirta Ievai Kalējai par darbu “Ūdenstornis. Rudens Ganību dambī” (2026, audekls, eļļa, 65×45 cm).
Šogad konkursā piedalījās 86 mākslinieki, bet izstādē tika eksponēti 113 mākslas darbi un instalācijas.
“GRATA BALVA 2026. Daudzslāņu patība: tikšanās ar citādo urbānajā telpā” pulcēja dažādu paaudžu un prakšu māksliniekus, pievēršoties daudzveidīgām identitātes, urbānās vides un citādības interpretācijām.
Kultūras centrs “Grata JJ”, mākslas galerija “MuseumLV”
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Titulbilde: Nefeli Papadimouli. Dream Coat. Cotton and wooden structure, 150x160 cm (each), 2023–2025
Courtesy of T H E P I L L ® and the artist © Nefeli Papadimouli, © ADAGP Paris 2026. Photo: © Mirka Koutsouri
Izstādes “Vienmēr saule. Grieķijas laikmetīgā māksla” publicitātes attēls
