Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Latvijas un Japānas minigrafikas izstāde
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas
izstāžu zālē
2.–20. novembris
No 2. līdz 20. novembrim Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) izstāžu zālē būs skatāma trešā Latvijas un Japānas minigrafikas izstāde. Izstādē piedalās 38 mākslinieki – 16 no Latvijas un 22 no Japānas –, piedāvājot iespēju iepazīt mūsdienu Japānas grafiku un abu valstu mākslinieku atšķirīgās attiecības ar tradīciju, materiālu un laikmetu.
Izstāde ir vairāku gadu sadarbības turpinājums un atbildes žests pēc divām Latvijas un Japānas mākslinieku kopizstādēm Tokijā. Projekts aizsākās pēc mākslinieka Jāņa Murovska iniciatīvas, sadarbojoties ar Tokijas Mākslas universitātes Tokyo Geidai pasniedzējiem. Pirmā Latvijas un Japānas mazo izmēru grafikas izstāde notika 2021. gadā galerijā “Tsugi no Curve”, bet otrā – 2023. gadā galerijā “B-gallery” Tokijā. Trešā izstāde septembrī tika atklāta galerijā “Istaba” Rīgā, bet pēc Liepājas to plānots eksponēt Jūrmalas mākslas skolā un Rotko muzejā Daugavpilī 2027. gada februārī un martā.
Mākslas zinātniece Inga Bunkše norāda, ka Japānas mākslinieku darbos izceļas augsta amatnieciskā kultūra, izkopta materiāla izjūta un atvērtība tehnoloģiskiem meklējumiem. Darbu tēlainība aptver dabas motīvus, gadalaiku noskaņas, ģeometrisku abstrakciju, cilvēka figūru un ikoniskas zīmes. Savukārt Latvijas mākslinieki eksperimentē ar grafikas mediju, pārbauda tehniku robežas, izmanto neierastus materiālus un tradicionālajās tehnikās pievēršas mūsdienu cilvēkam aktuāliem jautājumiem. Abu valstu mākslinieku darbi atklāj atšķirīgas, taču savstarpēji papildinošas pieejas grafikai.
Izstādes vienojošais elements ir mazais grafikas formāts, kas prasa koncentrētu izteiksmi un ļauj tuvplānā novērtēt gan mākslinieka ieceri, gan izvēlētās tehnikas nianses. Būtiska projekta daļa ir profesionālu mākslinieku, profesoru un studentu līdzdalība vienā izstādē, ļaujot satikties dažādu paaudžu skatījumiem uz grafikas mākslu.
Izstādes kurators ir mākslinieks Jānis Murovskis.
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola
Alejas iela 18, Liepāja
Kristīnes Kutepovas izstāde “Ar augu acīm”
Galerijā “Istaba”
2.–27. novembris
No 2. līdz 27. novembrim galerijā “Istaba” būs skatāma Kristīnes Kutepovas gleznu izstāde “Ar augu acīm”, kas aicina paraudzīties uz pasauli ārpus ierastā cilvēka skatpunkta un izzināt līdzāspastāvēšanas iespējas ar augu pasauli.
Izstādes pamatā ir ilgstoša augu vērošanas un audzēšanas pieredze. Mākslinieci interesē, kā mainītos pasaules uztvere, ja cilvēka skatījums vairs nebūtu vienīgais. Abstraktās kompozīcijās savijas realitātē vērotais un glezniecības materiāla piedāvātās iespējas, savukārt apzināta ļaušanās nejaušībai kļūst par daļu no radošā procesa.
“Bērnībā iepazītais dārza gada cikls turpinās manā veidotajā jumta dārzā un arī glezniecībā. Viens no maniem šo darbu sērijas ierosmes avotiem ir tomātu augšanas vērojums. Lai gan katrs stāds aug atsevišķā podā un ir atsiets, to lapas un dzinumi savijas, veidojot papildu balstu piejūras vējā. Es šajā savijumā saskatu savstarpēju atbalstu. Konkrētais dārza vērojums kļūst par pamatu pārdomām par līdzāspastāvēšanu un attiecībām, kurās cilvēkiem ir ko mācīties un aizgūt no augu pasaules,” stāsta Kristīne Kutepova.
Gleznu kompozīcijās attēlotās vides nenoteiktība rosina skatītāju veidot personiskas asociācijas. Krāsu laukumos un formu savienojumos iespējams atpazīt tēlus, kas saistās ar paša atmiņām un pieredzi. Līdzīgi kā mākoņu vērošanā, pazīšana rodas saskarsmē starp redzamo un iztēloto.
Izstādes emocionālo ievirzi nosaka vēlme radīt patvēruma, miera un prieka pieredzi. Glezniecība kļūst par vietu, kur uzkavēties un atjaunot uzmanību pret dzīvību sev līdzās. Jautājums par to, kā pasauli pieredz augi, paliek atvērts, turpinot virzīt gan mākslinieces radošo procesu, gan skatītāja pieredzi.
Galerija “Istaba”
Krišjāņa Barona iela 31B, Rīga
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslinieku
komiksu izstāde “Mītu lauzēji”
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā
2.–27. novembris
No 2. līdz 27. novembrim Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) jaunbūves foajē būs skatāma Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslinieku komiksu izstāde “Mītu lauzēji” (“Mythbusters”). Tajā 16 komiksu mākslinieki pievērsušies priekšstatiem un stereotipiem par dzīvi Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā, piedāvājot katrs savu skatījumu uz šo kultūrtelpu.
Domājot par Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, bieži prātā nāk troļļi, vikingi, pusnakts saule un polārās naktis, saunas un peldes ledusaukstā ūdenī, kā arī tādi jēdzieni un zīmoli kā “hygge”, “fika”, “Nokia” un “IKEA”. Reģions tiek saistīts arī ar izcilām izglītības sistēmām un spēcīgiem sociālās labklājības modeļiem. Taču kas patiesībā slēpjas aiz šiem priekšstatiem? Atbildes meklē izstādes mākslinieki, savos darbos atklājot personisku un daudzveidīgu skatījumu uz dzīvi reģionā.
Izstādē piedalās Akvile Magikdaste (Lietuva), Sesilija Vorheda (Zviedrija), Klara Jetsmarka (Dānija), Dīsa Vallandere (Zviedrija), Elīna Elīsabeta (Islande), Emi Valve (Somija), Īda Neverdāla (Norvēģija), Jonass Sildre (Igaunija), Jurijs Tatarkins (Latvija), Laura Ķeniņa (Kanāda), Līsa Krūsmegi (Igaunija), Mari Ahokoivu (Somija), Ona Kvašīte (Lietuva), Sērens Glosimots Mosdāls (Dānija), Tims Ngs Tveds (Norvēģija) un Tomi Musturi (Somija). Izstādes kurators ir Dāvids Šilters.
Vienlaikus klajā nācis arī žurnāla Nordic and Baltic Comics Magazine 57. numurs “Mythbústers”, kurā apkopoti izstādē iekļautie komiksi, ļaujot ar tiem iepazīties lasītājiem visā pasaulē.
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola
Alejas iela 18, Liepāja
Andreja Ko izstāde “No gaismas un tukšuma”
Grāmatnīcā un mākslas telpā “Aminori”
2. novembris, 2026–2. janvāris, 2027
Andrejs Ko. Logs saulainajā pusē. 102x127cm. 2026
No 2. novembra līdz 2027. gada 2. janvārim grāmatnīcā un mākslas telpā “Aminori” būs skatāma mākslinieka Andreja Ko izstāde “No gaismas un tukšuma”, kurā apkopota pēdējā gada laikā tapusi gleznu sērija. Tajās telpa kļūst par patstāvīgu parādību, savukārt gaismas emocionālā iedarbība pārvērš priekšmetus atmiņās, rosinot pārdomas par skaistuma īslaicīgumu un vasarā iepītajiem laika mezgliem.
Izstādes ieceri papildina mākslinieka teksts, kurā gaisma kļūst par laika un atmiņu mērvienību. Rīta gaismai pakāpeniski piepildot istabu un mainot sienu krāsu, ikdienas telpā atklājas laika slāņi un tajos saglabājušās pēdas. Šodiena ir tikai plāns krāsas slānis virs vakardienas, bet atmiņas parādās kā plaisas, kas kļūst redzamas noteiktā gaismas leņķī.
Andrejs Ko raksta: “Laiks nepazūd, tas vienkārši kļūst caurspīdīgs – kā veca akvareļglezna, kurā vairs nevar atšķirt, kur beidzas debesis un kur sākas siena.” Šajā gaismas un laika mijiedarbībā mākslinieks saskata neaptveramo skaistumu – spējā skatīties, gaidīt un ļauties mirklim, nebaidoties pazust.
Grāmatnīca un mākslas telpa “Aminori”
Krišjāņa Valdemāra iela 69, Rīga
Gleznotāju grupas izstāde “Klusais mielasts”
Jāņa Akuratera muzejā
3. novembris–1. decembris
No 3. novembra līdz 1. decembrim Jāņa Akuratera muzejā būs skatāma Ilzes Egles, Agneses Kurzemnieces, Viktorijas Matisones, Jutas Treijas un Signes Vanadziņas kopizstāde “Klusais mielasts”. Izstāde sasaucas ar veļu laika noskaņām, savienojot senas tradīcijas ar mūsdienu cilvēka ikdienu un pieredzi – vientulību un savstarpējo attiecību līkločiem.
Izstādes pamatā ir tradīcija Veļu laikā pieminēt un klāt galdu aizgājējiem. Akuratera muzeja kamīnzālē un verandā šī ideja iegūst mūsdienīgu formu – tās ir pārdomas par to, ko mēs atstājam aiz sevis, kā glabājam atmiņas un kā sadzīvojam ar attiecībām, kuras vairs nav iespējams mainīt.
Ekspozīcijā apskatāmi klusās dabas gleznojumi un instalācija “Mielasts”. Izstādes noskaņu raksturo viegla nostalģija ar nelielu absurda piegaršu, kas aicina skatītāju uz brīdi apstāties un pārvērtēt attiecības ar laiku, piemiņu un zaudējumiem.
Visas piecas mākslinieces kopā mācījās Jaņa Rozentāla Mākslas skolā, ieguva klasisku mākslas izglītību un vēlāk piedzīvoja lielas pārmaiņas sabiedrībā, taču saglabāja savstarpējo saikni un draudzību cauri gadu desmitiem.
Izstādes norises laikā muzejā notiks arī vairāki citi pasākumi. 12. novembrī plkst. 18.00 gaidāmi veļu laika lasījumi, savukārt 20. novembrī plkst. 18.00 – veļu laika kino vakars un saruna par šo tēmu filmās, kā arī saruna ar Torņakalna un Āgenskalna kapsētu pārvaldnieku Valdi Gavaru par kapu vēsturi un šodienas darbu.
Jāņa Akuratera muzejs
Ojāra Vācieša iela 6a, Rīga
Līvas Graudiņas personālizstāde “Dziļuma virsma”
Liepājas Latviešu biedrības namā
4. novembris–2. decembris
Līva Graudiņa. Dziļuma virsma Nr. 32. Audekls, eļļa. 50x70 cm
No 4. novembra līdz 2. decembrim Liepājas Latviešu biedrības nama Izstāžu galerijā būs skatāma mākslinieces Līvas Graudiņas personālizstāde “Dziļuma virsma”. Izstāde pievēršas dabas tēlu, gaismas un atspīdumu mijiedarbībai, aicinot aiz pazīstamā ieraudzīt personiskās atmiņas, sajūtas un pieredzi. Līvas Graudiņas darbu sākumpunkts ir dabā piedzīvots mirklis. Glezniecības procesā konkrētais motīvs pakāpeniski atkāpjas, dodot vietu gaismas, krāsas un materiāla mijiedarbībai. Ainava kļūst par uztveres telpu, kurā katrs skatītājs var atrast savu nozīmi. “Mani interesē brīdis, kad šķietami pazīstamais atklāj savu daudzslāņaino dabu,” atzīst māksliniece. Izstādes centrā ir atspīdums, kas vienlaikus saglabā un pārveido redzēto. Līdzīgi ūdens virsmai, arī gleznai piemīt spēja pazīstamo padarīt mainīgu un nenoteiktu. Izstādes nosaukumā ietvertais paradokss atklājas glezniecības materiālajā risinājumā – caurspīdīgos eļļas krāsas slāņos, kas klāti uz baltas krīta grunts. Gaisma caur tiem atklāj krāsas un telpas nianses, radot dziļuma iespaidu pašā materiālā. Darbu tapšanas procesā iecere sastopas ar neparedzamo, māksliniecei ļaujoties gan intuīcijai, gan materiāla iespējām.
Izstādes kuratore ir māksliniece Dace Dēliņa-Lipska.
Liepājas Latviešu biedrības nams
Rožu laukums 5/6, Liepāja
Izstāde “Blockbusters”
Laikmetīgās mākslas telpā “TUR”
4. novembris–5. decembris
No 4. novembra līdz 5. decembrim Laikmetīgās mākslas telpā “TUR” būs skatāma izstāde “Blockbusters”, kas tapusi sadarbībā ar Antverpenē bāzēto mākslinieku vadīto mākslas telpu “AAIMACHINE”. Izstādē apvienoti 100 mākslinieki – 50 no Rīgas un 50 no Antverpenes –, kuri aicināti iztēloties dokumentālo filmu par savu dzīvi un radošo darbību un piedāvāt tai nosaukumu.
Dažādu paaudžu un māksliniecisko virzienu pārstāvju atbildes veido daudzveidīgu skatījumu kopumu – no personiskām pārdomām un ambicioziem paziņojumiem līdz jokiem, klišejām un šķietami nesaistītiem novērojumiem. Daži mākslinieki jautājumam pievērsušies nopietni, citi atbildējuši ar humoru vai pašironiju, bet vēl citi, iespējams, no atbildes izvairījušies. Šie nosaukumi atklāj atšķirīgos veidus, kā mākslinieki uztver sevi un savu radošo darbību, vienlaikus iezīmējot mākslinieku kopienas balsu un attieksmju daudzveidību.
Iesniegtie nosaukumi kļūst par pamatu “AAIMACHINE” mākslinieku Līvena Segersa (Lieven Segers) un Johannas Trudzinskas (Johanna Trudzinski) veidotajai instalācijai. Mākslinieki tos ar roku glezno tieši uz “TUR” sienām un citiem arhitektūras elementiem, izmantojot dažādus burtveidolus, izmērus un teksta izvietojuma virzienus. Tādējādi katra individuālā atbilde iekļaujas vienotā mākslas darbā, ko apmeklētāji atklāj, pārvietojoties izstādes telpā.
Rīgas un Antverpenes mākslinieku skatījumu sastapšanās vienuviet izgaismo gan individuālās atšķirības, gan kopīgo piederību plašākai mākslinieku kopienai, kas sniedzas pāri vietējai mākslas videi un valstu robežām. Izstāde rosina pārdomas par Eiropas kultūras identitāti, ko veido atšķirīga vēsturiskā pieredze un individuāli dzīves apstākļi, bet vieno kopīga saikne ar mākslu.
Izstādes atklāšanā 4. novembrī plkst. 18.00 ar īpaši izstādei veidotu performanci uzstāsies Antverpenes mākslinieču apvienība “The Zangles”. Desmit mākslinieču kolektīvs, kas līdztekus individuālajai radošajai praksei kopīgi muzicē korī, priekšnesuma pamatā izmanto izstādes dalībnieku piedāvātos dokumentālo filmu nosaukumus, pārvēršot rakstīto vārdu balsu un kopīga skanējuma pieredzē.
Laikmetīgās mākslas telpa “TUR”
Tallinas ielas kvartāls, Rīga
Otrā Latvijas “Jaunās mākslas izsole”
Radošajā rūpnīcā “Veldze” un tiešsaistē
5. novembrī / Plkst. 18.00
5. novembrī no plkst.18.00 Radošajā rūpnīcā “Veldze” Rīgā un tiešsasitē notiks Otrā Latvijas “Jaunās mākslas izsole”.
Otrā Latvijas “Jaunās mākslas izsole” un tās darbu izstāde prezentē 41 mākslinieku, 51 mākslas darbu. Līdz 4. novembrim tos bez maksas var apskatīt izstādē Radošās rūpnīcas “Veldze” Katlu mājā.
Otrās Latvijas “Jaunās mākslas izsoles” izstāde vienuviet iepazīstina ar jaunajiem māksliniekiem gan tos, kuri apsver sava pirmā mākslas darba iegādi, gan pieredzējušus kolekcionārus un ikvienu, kuru interesē Latvijas laikmetīgā māksla. Tā ir iespēja atklāt jaunus vārdus, iepazīt dažādus stilus un, iespējams, atrast darbu, ko vēlētos pārnest mājās.
Pasākums turpina šajā pavasarī aizsākto Latvijas pirmās “Jaunās mākslas izsoles” pieredzi.
Radošā rūpnīca “Veldze”
Matīsa iela 8, Rīga
Sarunas muzejā: Daudzveidības orientieri. Zīmējuma kurēšanas pieejas
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
6. novembrī / Plkst. 18.00
6. novembrī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Lielajā izstāžu zālē izstādes “Iemiesotā doma” ietvaros notiks saruna par zīmējumam veltītu izstāžu kuratoriālajām pieejām. Tās dalībnieki pievērsīsies tam, kā iespējams interpretēt un atklāt zīmējuma daudzveidību, veidojot izstādes un meklējot dažādus skatījumus uz šo mākslas formu.
Sarunā piedalīsies izstādes “Iemiesotā doma” kuratore, māksliniece un zīmējuma pētniece Maija Kurševa, mākslas zinātniece Māra Lāce, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Grafikas kolekcijas glabātāja Monta Cimdiņa un izstādes “Laikmetīgais zīmējums” projekta vadītāja, LNMM Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece. Sarunu vadīs mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā un Kuratoru studiju katedras vadītāja Antra Priede.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Trīs jaunas izstādes
Jūrmalas muzejā
No 6. novembra
Hilda Vīka. (1897–1963). “Veļas žāvējas”. 20. gs, 30. gadi. Papīrs, akvarelis.36x47 cm
No 6. novembra Jūrmalas muzejā būs skatāmas trīs jaunas izstādes – izstāde “Hilda Vīka. Nosargātā. Citādais”, multimākslinieka Arņa Martinelli izstāde “My-thos / Mīti” un Evijas Freidenfeldes izstāde “Visuma diedzēšana”.
No 6. novembra līdz 2027. gada 21. februārim Jūrmalas muzejā būs skatāma izstāde “Hilda Vīka. Nosargātā. Citādais”, kas veltīta gleznotājas Hildas Vīkas (1897–1963) gaidāmajai 130. jubilejai. Ekspozīcijā apkopota darbu izlase, no kuras liela daļa plašākai sabiedrībai būs skatāma pirmo reizi. Daudzi darbi līdz šim bijuši zināmi vien no reprodukcijām senos ilustrētajos žurnālos.Ekspozīciju papildina gleznotājai piederējuši priekšmeti, viņas literāro darbu izdevumi un manuskripti. Izstāde sasaista mākslinieces radošo mantojumu ar Jūrmalu, aplūkojot viņas saikni ar Ķemeriem kā dziedniecības vietu.
Mākslinieces daiļradē ir daudz autobiogrāfisku motīvu un izteikti sievišķs skatījums. Ikdienas plūdums tajā savijas ar iztēli, radot teiksmaini romantisku, poētisku atmosfēru. Īpaši izcelts ir sievietes tēls, bieži juteklisks, kuram māksliniece nereti ir piešķīrusi savus sejas vaibstus.
Zīmīga vieta izstādē ir ierādīta arī Vidvudam Eglītim (1913–2003) – gleznotājas vīra, literāta Viktora Eglīša dēlam, kurš nosargāja lielu daļu Hildas Vīkas radošā mantojuma. Kad pēc piedzīvotajiem zaudējumiem mākslinieces dzīve sarežģījās, Vidvuds palīdzēja saglabāt viņas gleznas un vēlāk palika viņas vienīgais tuvinieks dzimtenē. Viņš ne vien glabāja gleznotājas darbus, bet arī rūpējās, lai tie tiktu izstādīti. Lai gan Vidvuds allaž it kā palika sava spožā brāļa, rakstnieka Anšlava Eglīša, ēnā, arī viņa aizraušanās bija māksla – izstādē līdzās Hildas Vīkas gleznām ir eksponēti Vidvuda darbi.
Izstādes autori ir Līvija Baumane-Andrejevska un Kristaps Laucis.
Arnis Martinelli. “My-thos / Mīti”. Publicitātes foto
No 6. novembra līdz 2027. gada 10. janvārim Jūrmalas muzejā būs skatāma multimākslinieka Arņa Martinelli izstāde “My-thos / Mīti”. Tajā mākslinieks rekonstruē nozīmīgākos Eiropas kultūras mītus, attēlojot tos kā triju personu mijiedarbību nedaudz paradoksālā, postromantiski ironiskā veidolā. Katrs tēls slēpj vai daļēji atklāj savu stāstu, bet to saspēle risinās kādā izšķirošā robežsituācijā.
Lielizmēra grafikās figūras attēlotas kā atdzīvojušās skulptūras. Izstādes nosaukumā ietvertā skaņu līdzība starp vārdiem “mythos” un “me too” atgādina, ka mīti nav tikai pagātne, tie dzīvo mūsu zemapziņā un veido realitāti, kurā paši esam to dalībnieki.
Darbi nav uzskatāmi par gleznām: autors šoreiz apzināti ignorē klasiskos glezniecības principus, lai lielizmēra grafikas vai plakāti precīzāk atklātu idejas strukturālās pamatvērtības. Figūras ir tēlotas kā atdzīvojušās skulptūras, kuru atveidošanā ir izmantoti gan grafiski, gan gleznieciski paņēmieni, bet ekspresija un disonējoši akcenti palīdz izteikt ideju vēstījumu. Tēlu konfliktos noteicošā ir humānisma virsvērtība.
Evija Freidenfelde. “Krasts”. 2024. Audekls, autortehnika. 80x110 cm
No 6. novembra līdz 2027. gada 10. janvārim muzejā būs skatāma arī Evijas Freidenfeldes izstāde “Visuma diedzēšana”. Tā pievēršas atmiņai un pēdām, ko atstāj cilvēka attiecības ar pasauli. Atmiņa mīt ne tikai cilvēkā – to glabā arī sēkla, koka gadskārtas un pilsētas mūri. Sastopoties cilvēkam un vietai, pagātnei un tagadnei, rodas tas, ko māksliniece dēvē par Atmiņu lauku.
Mākslinieces darbos būtiska ir arī matērijas spēja mainīties: ogle atstāj samtainas pēdas, grafīts atstaro gaismu, pigments ūdens ietekmē plūst un granulējas. Daļu šo procesu māksliniece vada, bet daļu ļauj noteikt pašiem materiāliem, tāpēc darba virsma nav tikai attēls – tā glabā arī sava tapšanas procesa pēdas.
Nosaukumā ietvertā diedzēšana ir gan reāls process, gan metafora. Tāpat kā sēkla, arī cilvēka rīcība un izvēles sevī nes nākotnes iespēju: varam sēt bailes un iznīcību, bet varam sēt arī rūpes, zināšanas un sadarbību.
“Diedzēt Visumu” nozīmē piedalīties pasaules turpināšanā, apzinoties, ka cilvēks nav tās centrs, bet gan daļa no daudz plašāka attiecību tīkla.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori, Jūrmala
Agneses Pastares un Ivara Salmaņa izstāde “Tituls”
Latgales vēstniecībā “GORS”
6. novembris–6. decembris
No 6. novembra līdz 6. decembrim Latgales vēstniecībā “GORS” būs skatāma starptautiski godalgoto mākslas fotogrāfu Agneses Pastares un Ivara Salmaņa izstāde “Tituls”.
Izstāde “Tituls” pirmoreiz tika atklāta 2026. gada martā Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā. Abu autoru sasniegumi guvuši sabiedrības un mediju uzmanību, tostarp atspoguļoti televīzijas sižetā “Ar neatlaidību pretī izcilībai!”. Tagad izstāde turpina ceļu pa Latviju, ļaujot Latgales skatītājiem iepazīt starptautiski godalgotus fotogrāfijas darbus.
“Starptautiskie fotogrāfa tituli nav tikai diploms vai apbalvojums. Tas ir ilgstošs process, kurā autora darbi tiek atkārtoti vērtēti dažādu valstu žūrijās. Tituls būtībā nozīmē, ka tavs darbs ir atpazīstams un novērtēts ārpus savas valsts,” stāsta Agnese Pastare.
Pēc izstādes atklāšanas 6. novembrī plkst. 18.00 seminārā “Starptautiska mākslas fotogrāfa tituls – kas tas ir un vai man to vajag?” Agnese Pastare un Ivars Salmanis dalīsies pieredzē, iepazīstinās ar starptautisko fotokonkursu sistēmu un skaidros FIAP, PSA, GPU un citu organizāciju piešķirto titulu nozīmi, iegūšanas nosacījumus un lomu fotogrāfa profesionālajā attīstībā. Dalībnieki uzzinās, kā izvēlēties konkursus, sagatavot un iesniegt fotogrāfijas, kādas ir dalības izmaksas un kā uzskaitīt sasniegtos rezultātus. Seminārā tiks aplūkots arī jautājums par to, ko tituli fotogrāfam dod un ko nedod, kā arī tas, vai šis ceļš atbilst viņa radošajiem mērķiem.
Latgales vēstniecība “GORS”
Pils iela 4, Rēzekne
Niklāva Kadiķa personālizstāde “Nesatiktais”
ISSP galerijā
6. novembris–8. decembris
No 6. novembra līdz 8. janvārim ISSP galerijā būs skatāma pirmā ISSP Open Call uzvarētāja Niklāva Kadiķa personālizstāde “Nesatiktais”, kas pievēršas mākslinieka darbam ar ģimenes arhīvu un tā sniegtajām iespējām un ierobežojumiem.
Ģimenes arhīvā atrastās ar roku pārzīmētās dzelzceļa kartes, pirmskara banknotes, padomju laika dokumenti un nacistiskās Vācijas okupācijas laikā izdota pase piederējuši mākslinieka vecāsmātes brālim Ilgutam. Cerībā tuvoties cilvēkam, kura dzīvē saskatījis līdzības ar savējo, Niklāvs Kadiķis pēta radinieka atstāto mantojumu un uzdod jautājumu – vai iespējams iepazīt cilvēku, kuru nekad nav nācies satikt?
“Gāju filmiņām cauri, cerot kaut kur tajās satikt Ilgutu. Saturs ir interesants, taču tas nedeva tuvumu, ko gaidīju. Varbūt no nepilnīga arhīva prasīju par daudz,” stāsta mākslinieks.
Pelējums, virsmas bojājumi un sairšana pārveido fotogrāfijas attēlu – reizēm aizsedzot tajā redzamo, reizēm piešķirot tam neparedzētas formas. Tas, kam parasti būtu jāpaliek nemanāmam, lai skatītājs varētu pievērsties attēlotajai pasaulei, izvirzās priekšplānā. Skatiens pievēršas pašai filmai un procesiem, kas turpina to mainīt. Savukārt arhīva attīrīšana un kārtošana kļūst par fizisku darbošanos ar radinieka atstātajām liecībām, ļaujot veidot attiecības ar viņa mantojumu, pat ja pats cilvēks paliek nesasniedzams.
Niklāva Kadiķa dalība izstādē kļuvusi iespējama, pateicoties ISSP jauno mākslinieku Open Call, kas pirmoreiz tika izsludināts 2025. gada rudenī ISSP divdesmitgades programmas ietvaros. Uzsaukums paredzēts fotogrāfiem radošās prakses sākumposmā, un turpmāk to plānots rīkot regulāri, piedāvājot iespēju īstenot personālizstādi ISSP galerijā Rīgā.
Niklāvs Kadiķis strādā fotogrāfijas, video un instalācijas medijos. Viņa mākslinieciskā prakse pēta kolektīvo atmiņu, piederību un telpas politiku, pievēršoties spriedzei starp personisko pieredzi un to ietekmējošiem strukturāliem spēkiem. Darbi bieži balstās arhivēšanas praksēs, izgaismojot attiecības un pieredzes, kas dominējošajos naratīvos paliek neredzamas.
ISSP galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k.3, Rīga
Grupas izstāde “Vasaras izpalīgi”
Galerijā “427”
6. novembris–19. decembris
No 6. novembra līdz 19. decembrim galerijā “427” būs skatāma grupas izstāde “Vasaras izpalīgi”, kurā piedalās Somijas mākslinieki Olli Keranens, Oseana Briela un Sakari Tervo. Kopīgā mākslas projektā viņus aicinājusi iesaistīties latviešu māksliniece Inge Meldere. Izstāde vienlaikus atklās jaunās mākslinieces Lotes Ķeņģes veidoto vides objektu “427”, kas turpmāk papildinās galerijas ārtelpu.
Izstādes nosaukums aizgūts no Ausekļa Baušķenieka 1971. gada gleznas “Vasaras izpalīgi”, kas atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā. Ekspozīciju ievada Ievas Raudsepas dzejolis “Ražas laiks, acu pilieni”, ko latviski atdzejojis Kirils Ēcis.
Izstādes dalībnieku mākslinieciskās prakses aptver tēlniecību, kustīgo attēlu, instalāciju un kuratoriālo darbību. Olli Keranens savos darbos pēta roku darba nozīmi augsti attīstītu ražošanas procesu kontekstā, izmantojot materiālus un arhetipiskas formas, kas veido savstarpēju dialogu. Oseana Briela pievēršas ķermeniskām ikdienas sajūtām un pieredzei, pētot, kā atmiņa un uzmanība pārtop formā. Savukārt Sakari Tervo kuratoriālo praksi veido, apvienojot pieredzi tēlotājmākslā, izstāžu veidošanā un mākslinieku vadītu platformu attīstībā.
Inges Melderes mākslinieciskā prakse aptver glezniecību, instalāciju un konkrētai vietai radītas vides. Viņas darbos personīgās pieredzes un kolektīvās atmiņas fragmenti savijas ar mākslas vēstures atsaucēm un ikdienas tēliem. Izstādē “Vasaras izpalīgi” māksliniece aicinājusi Somijas kolēģus veidot kopīgu māksliniecisku dialogu, kas paplašina izstādes nosaukumā ietverto atsauci un tās nozīmes.
Galerija “427”
Stabu iela 70, Rīga
Elizabetes Andersones personālizstāde “Uztveres malā”
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā
6. novembris, 2026–10. janvāris, 2027
No 6. novembra līdz 2027. gada 10. janvārim Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas Mazajā zālē būs skatāma jaunās mākslinieces Elizabetes Andersones personālizstāde “Uztveres malā”.
Izstādi veido imersīva instalācija, kas pārveido ierasto telpas izjūtu un attiecības starp augšu un leju, aicinot apmeklētājus gaismu, skaņu un objektus uztvert ar visu ķermeni. Telpa kļūst par vidi ķermenisku stimulu pieredzei, uzmanības pārorientācijai un iespējamiem involuntārās atmiņas uzplaiksnījumiem.
Savā mākslinieciskajā praksē Elizabete Andersone pēta perifēro pieredzi – elementus, ko uztveram, bieži tos pat īsti nemanot. Mākslinieci interesē atmiņu mehānismi un fenomenoloģija, kā arī uzmanības, telpas un ķermeniskās pieredzes attiecības ar apkārtējo vidi. Izstāde rosina pievērst uzmanību neapzinātiem atmiņu signāliem, kas, paliekot uztveres fonā, tomēr ietekmē mūsu realitātes izjūtu.
Instalācijā apmeklētājs kļūst par līdzradītāju – katra individuālā sensoriskā reakcija veido daļu no darba. Mākslinieces iepriekšējā instalācija “Oda nemanītajam”, kas balstījās personīgā involuntārās atmiņas pieredzē, 2025. gadā ieguva BDO Jauno mākslinieku balvu.
Izstādes kuratore ir Elīza Elizabete Ramza.
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga
Līgas Spundes personālizstāde “Prāts, sirds”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
7. novembris, 2026–3. janvāris, 2027
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā no 7. novembra līdz 2027. gada 3. janvārim būs skatāma Līgas Spundes personālizstāde “Prāts, sirds”, kas seko mākslinieces Kim? X ISCP rezidencei Ņujorkā 2023. gada rudenī. Izstāde pirmo reizi tika prezentēta Hāgas mākslas telpā “1646”, un tā bija Spundes pirmā personālizstāde Nīderlandē. Izstādes kuratori ir Johans Gustavsons (Johan Gustavsson) un Klāra Paljī Mongiloda (Clara Pallí Monguilod).
Pārvēršot izstāžu telpu par “sirds trenažieru zāli”, Līga Spunde ar humora, tēlniecības, grafikas un kustīgo attēlu palīdzību pievēršas emocionālās apātijas un apmulsuma apcerei, rosinot domāt par to, kā efektivitātes un produktivitātes kults un informācijas pārbagātība arvien vairāk apgrūtina piekļuvi pašu sajūtām.
Kāpēc nepārtrauktas informācijas plūsmas un šķietami nebeidzamu krīžu virknes apstākļos ir kļuvis tik grūti izjust patiesas emocijas? Kapitālistiskā sabiedrībā, kuru uz priekšu virza peļņa un ražīgums, racionalitāte tiek celta augstāk par emocijām, savukārt zināšanu sistēmas un kopienu centieni, kas balstīti rūpēs, savstarpējībā un kolektīvā atbildībā, nereti tiek noniecināti.
Virzoties cauri izstādes telpām – asociatīvajām “uzņemšanas”, “mēģinājumu” un “atpūtas zonām” –, apmeklētāji sastopas ar dažādām ikdienišķām sadursmēm starp emocijām un racionalitāti, sirdi un prātu. Līga Spunde ir pārliecināta, ka mūsu spēja rūpēties par citiem un sevi un darīt labu nav nekur zudusi, bet drīzāk pagurusi un daļēji apsīkusi. Arī empātijai, izrādās, reizēm vajag treniņu.
Izstādi papildina saruna starp Līgu Spundi un rakstnieci un žurnālisti Lenu Brilu (Lena Bril), kas notika, gatavojoties izstādei mākslas telpā “1646”, un pirmo reizi publicēta saistībā ar šo izstādi.
Līga Spunde (dzimusi 1990. gadā Rīgā) pazīstama ar savām izteikti naratīvajām un emocionāli piesātinātajām instalācijām, kurās digitālā estētika saplūst ar spekulatīvu fantastiku, autobiogrāfiju un psiholoģisku izzināšanu.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2, Rīga
Latvijas Laikmetīgās keramikas centra jubilejas izstāde
“Kompresija: 15 gadi keramikā”
Galerijā “4METRI”
7. novembris, 2026–28. februāris,2027
No 7. novembra līdz 2027. gada 28. februārim Latvijas Laikmetīgās keramikas centra galerijā “4METRI” Daugavpilī būs skatāma jubilejas izstāde “Kompresija: 15 gadi keramikā”, kas veltīta centra piecpadsmit gadu darbībai. Ekspozīcijā būs apkopoti vairāk nekā 100 darbi no centra krājuma, kas tapuši starptautiskajos keramikas simpozijos “Ceramic Laboratory”, mākslinieku rezidencēs un dažādos mākslas projektos kopš 2012. gada, kad centrs organizēja savu pirmo pasākumu – kultūras festivālu “Latgales Māla trauks”.
Piecpadsmit gadu laikā Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs kļuvis par vienu no redzamākajiem laikmetīgās keramikas centriem Baltijas reģionā. Šajā laikā organizēti četrpadsmit starptautiski keramikas simpoziji un piecas Latvijas Keramikas biennāles, kā arī Latvijas mākslinieku izstādes Lietuvā, Ungārijā, Rumānijā, Portugālē, Itālijā, Beļģijā un Korejā. Latvijā regulāri notikušas izstādes, kas iepazīstinājušas ar pasaules keramikas aktualitātēm un citu valstu mākslinieku veikumu. Īstenotas arī daudzas personālizstādes, rezidences un starptautiskas sadarbības iniciatīvas.
No vietēja mēroga iniciatīvas centrs izaudzis par starptautiski nozīmīgu organizāciju, kas veicinājusi Daugavpils atpazīstamību Latvijas kultūras kartē un iezīmējusi Latvijas vietu pasaules keramikas notikumu apritē.
Izstāde “Kompresija” nav veidota kā hronoloģiska retrospekcija. Tās iecere ir piecpadsmit gadu pieredzi koncentrēt galerijas četru metru garumā, vienuviet atklājot procesu, kura ģeogrāfija sniedzas tālu ārpus galerijas sienām. Kā norāda izstādes veidotāji, “4METRI” vēl nekad nav bijusi tik blīvi piepildīta.
Vienlaikus izstāde kļūst par ievadu nākamās Latvijas Keramikas biennāles centrālajai tēmai “Viss, kas paliek pēc mums”. Pēc piecpadsmit gadiem paliek ne tikai mākslas darbi, bet arī idejas, attiecības, pieredzes un procesi, kas turpina veidot nākotnes kultūras notikumus.
Galerija “4METRI”
Hospitāļa iela 8, Daugavpils
Andas Lases un Māras Alenas izstāde
“Starp debesīm un zemi”
Dauderu namā
7. novembris, 2026–3. janvāris, 2027
Mākslinieces Māras Alenas gleznas fragments
No 7. novembra līdz 2027. gada 3. janvārim Dauderu nama Lielajā salonā būs skatāma keramiķes Andas Lases un gleznotājas Māras Alenas kopizstāde “Starp debesīm un zemi”. Tajā būs eksponētas vairāk nekā 15 gleznas un aptuveni 20 keramikas darbi.
Daļa Māras Alenas gleznu tapušas nesen mākslas plenērā Itālijā, un publikai tās tiks izrādītas pirmo reizi. Gleznotājas darbos nozīmīga ir gaisma un saule, ēnu un pusēnu rotaļas, kā arī tiecība uz debesīm. Neatkarīgi no tā, vai iedvesmas avots ir gaisma mākslinieces Zvejniekciema mājas dārzā vai dienvidu zemju baltā gaisma, viņas daiļradi caurstrāvo dzīvesprieks un vieglums.
Andas Lases radošā interese savukārt pievēršas zemes stihijām un to ikdienā ne vienmēr pamanāmajām izpausmēm. Izstādē būs aplūkojami darbi, kas veidoti raku tehnikā – Japānas tradicionālajā keramikas apdedzināšanas paņēmienā. Tā pamatā ir strauja temperatūras maiņa un darbu izņemšana no krāsns, kamēr tā vēl liesmo, nevis pēc tās atdzišanas. Dinamiskajā un eksperimentālajā procesā uz keramikas virsmas rodas iepriekš neparedzami vizuālie efekti, kas nereti pārsteidz arī pašus darbu autorus.
Abu mākslinieču atšķirīgais skatījums uz pasauli atspoguļojas arī izstādes nosaukumā – “Starp debesīm un zemi”.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa “Dauderi”
Zāģeru iela 7, Rīga
Edvarda Grūbes (1935–2022) un Intas Celmiņas (1946) izstāde
“Nepārtrauktais dialogs”
Kuldīgas Mākslas namā
7. novembris, 2026–9. janvāris, 2027
No 7. novembra līdz 2027. gada 9. janvārim Kuldīgas Mākslas namā būs skatāma gleznotāju Edvarda Grūbes (1935–2022) un Intas Celmiņas (1946) izstāde “Nepārtrauktais dialogs”. Tajā vairāk nekā 50 gadu garumā veidojusies abu mākslinieku radošā saruna turpinās, vienuviet sastopoties Edvarda Grūbes agrāk tapušajiem darbiem un Intas Celmiņas jaunākajām gleznām.
Intu Celmiņu un Edvardu Grūbi vienoja vairāk nekā piecus gadu desmitus ilgs kopīgs darbs vienā darbnīcā, sarunas par mākslu, kopīgas izstādes un nepārtraukti radošie meklējumi. Kuldīgas Mākslas namā abu mākslinieku darbi atkal sastapsies pēc kopīgās izstādes 2015. gadā.
Ekspozīcijā līdzās Edvarda Grūbes vairāku gadu desmitu garumā tapušajiem darbiem būs skatāmas Intas Celmiņas jaunākās gleznas, no kurām lielākā daļa radīta 2026. gadā. Izstādē iekļautas abu mākslinieku gleznas un zīmējumi dažādās tehnikās. Darbu sastapšanās ļauj ieraudzīt mākslinieku rokrakstu tuvību un atšķirības, kā arī laika klātbūtni mākslā. Krāsa, forma, gaisma un gleznieciskais žests kļūst par valodu, kurā abu autoru dialogs turpinās pāri laikam.
“Tagad strādāju viena, uzdodot radošos jautājumus pati sev un iedomājoties atbildi mūsu kopējā dialogā,” saka Inta Celmiņa.
Kuldīgas Mākslas nams
1905. gada ielā 6, Kuldīga
Jauno mākslinieku pop-up tirgus “Mākslas medības”
Kalnciema kvartālā
Līdz 28. novembrim
Līdz 28. novembrim sestdienās un svētdienās Kalnciema kvartāla galerijā norisināsies ikgadējais jauno mākslinieku pop-up tirgus “Mākslas medības”. Tajā būs apskatāmi un iegādājami aptuveni 500 dažādās tehnikās radīti darbi, ko veidojuši vairāk nekā 40 jaunie Latvijas mākslinieki, tostarp Latvijas Mākslas akadēmijas studenti un absolventi.
“Mākslas medības” piedāvā iespēju iepazīt Latvijas mākslas aktualitātes un vienlaikus atbalstīt jauno mākslinieku radošo darbību. Pop-up tirgū būs pārstāvēta plaša mākslas darbu daudzveidība – eļļas, akrila un akvareļu gleznas, grafikas, tēlniecība, stikla un tekstila māksla, keramika un rotas.
Darbu klāsts tiks regulāri papildināts līdz pat tirgus noslēgumam, tāpēc jaunus atradumus varēs atklāt arī tie, kuri “Mākslas medības” apmeklēs atkārtoti.
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Džeinas Miezes personālizstāde “Parazītiskā simbioze”
Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma Mediju mājā
Līdz 11. decembrim
Līdz 11. decembrim Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma Mediju mājas Stikla zālē būs skatāma jaunās mākslinieces Džeinas Miezes personālizstāde “Parazītiskā simbioze”. Izstādē apvienoti stikla un jauktās tehnikas mākslas darbi, kuros māksliniece pēta cilvēka un dabas attiecības, ķermeni un dažādu dzīvības formu savstarpējo atkarību, pievēršoties robežai starp sadarbību un izmantošanu, līdzāspastāvēšanu un iznīcību.
Dabā simbioze apzīmē ciešu saikni starp dažādiem organismiem, kuru pastāvēšana ir savstarpēji saistīta. Taču vai šīs attiecības vienmēr ir abpusēji izdevīgas? Kurā brīdī sadarbība pārtop atkarībā, un viens organisms kļūst par otra izdzīvošanas priekšnoteikumu vai apdraudējumu?
Izstāde pievēršas cilvēka pretrunīgajām attiecībām ar dabu. Lai gan cilvēks bez tās nespēj pastāvēt, savas attīstības gaitā viņš ir iemācījies dabas resursus izmantot, vidi pārveidot un pakļaut. Māksliniece rosina jautāt, vai cilvēks ir dabas sastāvdaļa vai tās parazīts un vai daba tiek uztverta tikai kā resurss, no kura cilvēce barojas, vai arī cilvēks pats ir daļa no sarežģīta, savstarpēji saistīta organisma, kura līdzsvaru pastāvīgi apdraud.
“Parazītiskā simbioze” aicina pārdomāt, kurš šajās attiecībās ir parazīts un kurš – saimniekorganisms. Iespējams, šīs lomas nav nemainīgas, bet gan savstarpēji mainīgas, atklājot cilvēka un dabas attiecību pretrunīgo raksturu. Izstāde rosina paraudzīties uz cilvēku nevis kā uz pasaules centru, bet gan kā uz vienu no daudzajiem elementiem plašā dzīvības tīklā, kurā izdzīvošana ir atkarīga no spējas pastāvēt līdzās citiem.
Izstādes kuratore ir Agnese Gedule.
RMMT Mediju māja
Jūrmalas gatve 96, Rīga
Porcelāna dekorēšanas darbnīca “Varones”
Rīgas Porcelāna muzejā
Novembrī
Brokastu trauku komplekts. Forma: Ēriks Ellers. Dekors: Ilga Vanaga. Rīgas Porcelāna
rūpnīca. 1969. Rīgas Porcelāna muzeja krājums. Foto: Gvido Kajons
Novembrī Rīgas Porcelāna muzejā notiks tematiskās radošās darbnīcas “Varones”, kas veltītas Latvijas valsts dibināšanas svētkiem. Tās dalībnieki varēs mākslinieciski interpretēt Latvijas vēsturi, neatkarību un cilvēku ieguldījumu valsts un sabiedrības attīstībā, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu daudzveidīgajai lomai Latvijas vēsturē – politikā, kultūrā, ikdienas dzīvē un ārkārtas situācijās.
Darbnīcā aicinās pievērst uzmanību arī mazāk pamanāmiem, bet nozīmīgiem ieguldījumiem, piemēram, porcelāna industrijā strādājošo mākslinieču radītajiem traukiem un dekoriem, kas bagātinājuši ikdienas vidi. Dalībnieki varēs izmantot savu izdomu, lai veidotu personisku un radošu vēstures un kultūras interpretāciju.
Dekorēšanai tiks piedāvāta dekola tehnika. Dekols ir ar keramiskajām krāsām apstrādāts nesējmateriāls – sava veida “novelkamā bildīte”. No dekola loksnēm būs iespējams izgriezt dažādas formas un, izmantojot vienu motīvu vai veidojot kolāžu, radīt uz porcelāna trauka vienkāršāku vai sarežģītāku kompozīciju. Pēc apdedzināšanas keramiskajā krāsnī dekols iekusīs porcelāna glazūrā un kļūs par noturīgu, ikdienā lietojamu rotājumu. Pieejami arī gatavi tematiski dekoli, kurus varēs izmantot uzreiz vai papildināt pēc saviem ieskatiem.
Dalības maksa ir 6,70–19,10 eiro atkarībā no izvēlētā priekšmeta. Tajā iekļauts porcelāna trauks, dekorēšanas materiāli, muzejpedagoga konsultācija un priekšmeta apdedzināšana. Gatavos traukus varēs saņemt muzejā dažas nedēļas pēc darbnīcas.
Darbnīcā aicināti piedalīties apmeklētāji no 7 līdz 97 gadu vecumam – gan individuāli, gan grupās līdz 12 cilvēkiem. Pasākums pieejams arī personām ar funkcionāliem traucējumiem, tostarp cilvēkiem ratiņkrēslā. Darbnīcu vadīs muzejpedagoģes un mākslinieces Vita Lukstiņa un Astra Ratkeviča.
Darbnīca novembrī pieejama no otrdienas līdz sestdienai plkst. 12.00–18.00, iepriekš piesakoties pa tālruni +371 26406354.
Rīgas Porcelāna muzejs
Konventa sēta, Kalēju iela 9-11, Rīga
