Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Priekšlasījumi un diskusija
“Starp konformismu un nonkonformismu:
vai Latvijā pastāvēja pagrīdes un neoficiālās mākslas vide?
20. gadsimta 60.–80. gadi”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
20. janvārī
20. janvārī no plkst. 12.00 līdz 16.00 Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notiks priekšlasījumi “Starp konformismu un nonkonformismu: vai Latvijā pastāvēja pagrīdes un neoficiālās mākslas vide? 20. gadsimta 60.–80. gadi”, pulcējot mākslas zinātniekus no Latvijas un ASV. Pasākumu noslēgs diskusija “Uzbrukums māksliniekam. Kā saglabāt autonomiju un daudzveidību laikmetīgajā mākslā?”, kuras viesi būs pazīstami latviešu mākslinieki.
Četros priekšlasījumos iecerēts aplūkot, kā oficiāli atzīto mākslinieku darbos identificējamas nonkonformisma pazīmes, un kādas stratēģijas viņi pielietoja. Kā Mākslinieku savienības viedokļu līdera Ojāra Ābola aktīvisms skatāms iepretim Zentai Loginai, kura ieņēma eskeipisku dzīves pozīciju. Un kā 70. gados mākslā ienākusī jaunā paaudze izvairījās no skarbā stila patosa, izvēloties apolitisku mākslas darba saturu un postmodernu formu. Auditoriju uzrunās mākslas zinātnieces Dr. art. Elita Ansone, Mg. art. Ieva Kalniņa, Mg. art. Agnese Zviedre un Dr. Džeina Eštone Šārpa (Jane Ashton Sharp, ASV).
Pēc referātu daļas sekos diskusija, kurā tiks analizēta šodienas situācija. Vai tā kaut kādā ziņā ir salīdzināma ar cenzūru un norādījumiem “no augšas” par to, kādai ir jābūt vēlamai un vajadzīgai mākslai? Vai mūsdienās ir iespējams runāt par avangardu mākslā, vai tam ir kāds sakars ar nonkonformismu?
Sarunā piedalīsies četri Latvijas mākslinieki: Kristaps Epners, Gundega Evelone, Margrieta Griestiņa un Krišs Salmanis, apskatot mākslinieka lomu mūsdienu kultūrpolitiskajā vidē, daloties savā pieredzē un attīstot nonkonformisma problemātiku šādos aspektos: vai pastāv kādas dominējošas tēmas? kas nosaka to izvēli? vai pastāv pašcenzūra?
Diskusiju vadīs Dr. sc. comm. Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks, Eiropas Politikas analīzes centra eksperts.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Valtera Kiršteina izstāde “Pulksteņmeistars”
Galerijā “Istaba”
21. janvāris–6. februāris
No 21. janvāra līdz 6. februārim galerijā “Istaba” būs skatāma Valtera Kiršteina izstāde “Pulksteņmeistars”. Tajā tiks izstādīts nule restaurētais pulkstenis, kas pirms 30 gadiem, tikko pēc dizaineru grupas izstāžu sērijas “Zemūdeņu karš” pirmās izstādes noslēgšanās, nokļuva mākslinieku un radošo ļaužu kafejnīcā “M6”, kur bija eksponēts ievērojamu laiku.
Līdzās leģendārā pulksteņa oriģinālam galerijā “Istaba” būs izstādīta arī autora veidotā šī paša pulksteņa replika, kas tika radīta izstādei “Zemūdeņu karš: epizode 1.1. – 30 gadi”, kura 2025. gada pavasarī, atzīmējot jubileju, norisinājās Latvijas Arhitektūras muzejā.
Konceptuāli pulksteņi ir Kiršteina tēma kopš Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļas absolvēšanas 1995. gadā, un Valters Kiršteins ir arī mākslinieku grupējuma izstāžu sērijas “Zemūdeņu karš” idejiskais līderis un organizators, šo gadu laikā sarīkojot gandrīz 20 apjomīgas šī grupējuma izstādes.
Papildus lielformāta pulksteņiem izstādē “Istabā” būs pārstāvēta arī Kiršteina glezniecība un viņa populārie “tautas klases” pulksteņi “Raimonds Pauls”.
Galerija “Istaba”
Kr. Barona 31B, Rīga
Agates Apkalnes un Kristapa Graša
glezniecības un skaņas meistarklase
Liepājas muzejā
22. janvāris
22. janvārī plkst.17.00 Liepājas muzejā izstādes “Visuma pieskāriens” ietvaros norisināsies gleznotājas Agates Apkalnes un mūziķa Kristapa Graša meistarklase, kurā satiksies glezniecība, skaņa un klātbūtnes pieredze.
Izstāde “Visuma pieskāriens” veido telpu, kurā dabas varenība tiek materializēta gan vizuālā, gan skaņas formā. Agates Apkalnes glezniecība un Kristapa Graša muzikālā klātbūtne saplūst vienotā pieredzē, ļaujot apmeklētājam kļūt par daļu no ritma, harmonijas un dabas spēka.
Agate Apkalne un Kristaps Grasis izstādē būs sastopami jau no plkst. 16.00, aicinot uz sarunu par darbiem, to tapšanas procesiem un glezniecības un skaņas savstarpējo mijiedarbību. Turpinājumā, plkst. 17.00, meistarklases laikā dalībnieki tiks aicināti radīt katrs savu Visumu – kā atmiņu par kopā pavadīto brīdi un emocijām, kuras vēlas materializēt uz audekla. Kristapa Graša vadībā ikvienam būs iespēja savam vizuālajam darbam piešķirt arī individuālu skaņas atmiņas sajūtu. Liekot skaņu uz skaņas, kopīgi taps skaņu darbs.
Liepājas muzejs
Kūrmājas pr. 16/18, Liepāja
Gundegas Melbergas un Gabrieles Emīlijas Aidulis
radošo darbnīcu cikls
Mākslas telpā “Studija”
22.–24. janvāris
No 22. līdz 24. janvārim mākslas telpā “Studija” Kuldīgā norisināsies trīs radošās darbnīcas pieaugušajiem, ko vadīs latviešu māksliniece un pedagoģe Gundega Melberga un lietuviešu horeogrāfe un dejotāja Gabriele Emīlija Aidulis (Gabrielle Emily Aidulis).
Darbnīcas ir daļa no projekta “Mainīgās ainavas, jutīgie ķermeņi” (Shifting Grounds, Unsettled Bodies), kurā aicināti piedalīties gan Kuldīgas iedzīvotāji, gan pilsētas viesi, lai pētnieciskā un radošā procesā izzinātu savu pieredzi un sajūtas, aplūkojot tādas tēmas kā piederība, identitāte un mājas.
Projekts “Mainīgās ainavas, jutīgie ķermeņi” pievērš uzmanību ģentrifikācijai – procesiem, kuros panīkušas pilsētu teritorijas tiek pārveidotas par ekskluzīviem rajoniem, mainoties gan urbānajai telpai, gan sociālajai videi. Rezultātā daļa vietējo iedzīvotāju vairs nevar atļauties tajos dzīvot un ir spiesti pārcelties citviet. Kuldīgā šis process ir sācies nesen, tādēļ tā ietekme šobrīd ir drīzāk nojaušama nekā tieši identificējama.
Lai šo grūti verbalizējamo pieredzi notvertu un iedzīvinātu performancē, mākslinieces ir izvēlējušās strādāt ar ķermeni un daudzveidīgiem izteiksmes līdzekļiem, radot hibrīdu mākslas darbu, kurā tiks apvienota horeogrāfija, kopienas stāsti, skaņa un vizuālie elementi.
Darbnīcas notiks angļu valodā ar tulkojumu latviešu valodā.
Dalība ir bezmaksas, bet nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, rakstot uz gundega.melberga@gmail.com.
Mākslas telpa “Studija”
Kaļķu ielas kvartāls 14, Kuldīga
Jāņa Garanča izstāde “confluxus [+][×] stūra portāli”
RIXC galerijā
22. janvāris–14. marts
No 22. janvāra līdz 14. martam RIXC būs skatāma mākslinieka Jāņa Garanča izstāde “confluxus [+][×] stūra portāli”. Audiovizuālajā instalācijā “confluxus [+][×] stūra portāli” divas stereoskopiskas 3D projekcijas pārvērš galerijas 90°stūri simulētā telpiskās sateces un pārejas zonā. Audiovizuālās struktūras uzrodas kā īslaicīgi veidojumi, plūsmas un uzliesmojumi, atsedzot nobīdes un plaisas, kur ģeometriskās un laika līnijas izslīd, saduras un uz brīdi sakrīt.
Izstāde atklāj koda, algoritmu un operatīvās vizualitātes pieaugošo lomu mūsdienu ekonomiskajos un pārvaldības procesos, kuros datu plūsmas tiecas pēc efektivitātes un izpratnes, tomēr neizbēgami rada kļūdas un nejaušības, kas ietekmē vidi, sabiedrību un individuālus likteņus.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
Ditas Lūses personālizstāde “Patverties saulē”
Aspazijas mājā
23. janvāris–3.marts
Dita Lūse. Pēctecība, Audekls, eļļa, 100x90 cm
No 23. janvāra līdz 3. martam Aspazijas mājā būs skatāma Ditas Lūses personālizstāde “Patverties saulē”. Izstādē iekļauti 11 darbi, kuri piedāvā atelpu laikā, kad ģeopolitiskās pārmaiņas grūti raksturot vārdiem – “rimtas, harmoniskas”.
Dita Lūse izstādi apzināti veidojusi kā miera ostu. “Es gribēju, lai manas gleznas ir miera un līdzsvara pilns patvērums, kur skatītājam palēninās laiks. Gaisma, telpa un grīdu musturi ļauj parādīt telpas dziļumu un radīt vienatnes un klusuma sajūtu. Ar skatienu sekojot gaismas rakstiem, var aizklīst domās, uz mirkli pazaudēt sevi, vai tieši otrādi – pabūt vienatnē ar sevi un aizmirst realitāti.”
Ditai Lūsei saule nav neizturams karstums, no kura jāpatveras ēnā, tas ir lielums, kurš dod gaismu, spēku un atklāj patieso. Gleznotājai laiks un gaisma ir lielumi, kas vienmēr rada intrigu: “Mani interesē, kā gaisma nojauc formu, piemēram, kā cauri lapotnei mirguļojošas gaismu un ēnu spēles nojauc fasādes realitāti un pārrauj grīdas ritmus vai kā debesis atspīd logu stiklos un spīdīgajās flīzēs. Savukārt, laiks kā mirklis, kurā saplūst pagātnes sajūta un acu priekšā redzamais.”
Aspazijas māja, Jūrmalas muzeja filiāle
Z. Meierovica prosp. 18/20, Jūrmala
Is This a Horror Movie? (Vai šī ir šausmu filma?)
FEEDBACK @ CND, Londona
23. janvārī
23. janvārī FEEDBACK @ CND Londonā, plkst. 14.00–17.00, norisināsies notikums un darbnīca “Is This a Horror Movie?” (Vai šī ir šausmu filma?), kas balstīta strukturētā improvizācijā. Notikums pēta saskares punktus starp eksperimentālām mākslas praksēm un formālas spēles iespējām šausmu žanra fikcijas konvenciju ietvaros.
Izmantojot rekvizītus, aprakstošus tekstus un vienkāršas performatīvas darbības, dalībnieki kopīgi veidos situatīvus scenārijus, kuros šausmu žanrs tiek uztverts nevis kā fiksēts stāstījums, bet kā elastīga, kolektīvi konstruēta struktūra. Darbnīca piedāvās telpu eksperimentiem ar spriedzi, gaidām, atkārtojumu un žanra klišejām, tās pakļaujot spēles, pārrakstīšanas un destabilizācijas procesiem.
Pasākums ir atvērts visiem interesentiem – apmeklētāji var izvēlēties aktīvi iesaistīties notiekošajā vai piedalīties kā pasīvi vērotāji. Notikuma laikā iegūtais video materiāls kalpos par pamatu jaunam video darbam, kas turpinās projekta konceptuālo attīstību.
Notikumu vadīs Kristaps Ancāns un Marks Halons (Marc Hulson) kopā ar Lauru Aizporieti, Natašu Braunu (Natasha Brown), Frančesko Feletti (Francesco Felletti), Madaru Gruntmani, Franci Hagendorfu, Kristeru Krūmu, Donnu Puandestru (Donna Poingdestre), Marinu One, Agati Tūnu, Plastic Afterlife (Kristians Aglonietis un Patrīcija Māra Vilsone), kā arī Aleksu Šeidiju (Alex Schady), Spāri Vītolu un Līvu Priedīti.
Is This a Horror Movie? ir daļa no projekta METAHORROR – savstarpēji saistītu mākslas darbu, notikumu un izstāžu kopuma. Projekts veido uzslāņotu metanaratīvu izpēti, eksperimentējot ar žanra fikcijas konvencijām un to paplašināšanu laikmetīgās mākslas praksē. METAHORROR mērķis ir veicināt jaunu naratīvu formu attīstību eksperimentālajā kustīgajā attēlā, performancē un jaukto mediju instalācijā.
FEEDBACK @ CND
Holloway Road 162, Islington, N7 8DQ, London
ACME Jauno mākslinieku programmas balvas izstāde 2024/2025 – Syntax
Acme Propeller Factory, Londonā
24. janvāris–7. februāris
Meej Douglas, Raphael, 2025. Digital photographic print, edition of 7.
No 24. janvāra līdz 7. februārim ACME piedāvā izstādi “Syntax”, kurā piedalās ACME 2025. gada studijas balvas laureāti – Oto Holgers Ozoliņš, Matilde Araoz Ellis, Mīdž Duglass (Meej Douglas) un Eilena Icela Mena (Eilen Itzel Mena). Izstādē apkopoti jauni darbi, kas radīti mākslinieku rezidences laikā, ietverot zīmējumu, skulptūru, kustīgo attēlu, skaņu un instalāciju prakses.
Izstāde Syntax pēta, kā emocionāli, atmiņu, skaņas un materiālie fragmenti savienojas un mijiedarbojas, veidojot pamatu radošiem eksperimentiem. Šie procesi atklāj jaunus veidus, kā domāt par sociālo vēsturi, kā arī kolektīvo un personisko identitāti. Izstādes nosaukums atsaucas uz strukturālām attiecībām starp atšķirīgām mākslinieciskām valodām – kā konceptuāla “sintakse”, kas veidojas telpā starp darbiem.
Katrs no māksliniekiem tēmu risina ar atšķirīgām metodēm. Matilde Araoz Ellis strādā reaģējot uz konkrēto vietu, izmantojot mālu, akmeni, tekstilu un skaņu, savijot arhīva materiālus ar spekulatīvām interpretācijām par ainavu veidošanos un tās vēsturi. Mīdž Duglass kombinē rakstīšanu, dzeju un kino, izmantojot Viljama S. Berouza attīstīto “Cut-Up” tehniku, kur iteratīva montāža pretojas lineāram naratīvam un piedāvā viscerālu, sensoru pieredzi. Eilena Icela Mena slāņo simbolus, motīvus un tekstu grafīta zīmējumos, kas izseko diasporas atmiņām, prieka meklējumiem un kopienas zināšanām. Oto Holgers Ozoliņš ar performatīvu aktu un tā dokumentāciju transformē atrastus objektus un konstruē ikdienas rīkus, kas vienlaikus funkcionē kā skulptūras un performanču elementi.
Izstāde veidota kā telpiska saruna starp šīm daudzveidīgajām balsīm – katrs darbs pastāv autonomi, vienlaikus veidojot negaidītas rezonanses un savienojumus. Šī mijiedarbība ļauj skatītājiem pieredzēt gan katra darba individuālo loģiku, gan plašāku kolektīvu struktūru, kas paplašina uztveri un interpretācijas iespējas.
Acme Propeller Factory
165 Childers Street, London
Annas Egles un Ievas Putniņas duo izstāde “Spēkstacija”
Laikmetīgās mākslas centrā “Kim?”
24. janvāris–1. marts
No 24. janvāra līdz 1. martam Laikmetīgās mākslas centrā “Kim?” būs skatāma Annas Egles un Ievas Putniņas duo izstāde “Spēkstacija”.
“Spēkstacija” ir abu mākslinieču pirmā vērienīgā kopizstāde, vienlaikus iezīmējot Ievas Putniņas debiju Kim? un līdz šim plašāko Annas Egles darbu skati institucionālā kontekstā. Izstāde veidota kā saruna un savstarpējas iedvesmas process, piedāvājot enerģētiski piesātinātu telpu, kas vērsta ārpus mūsdienu paātrinātā dzīves ritma, produktivitātes spiediena un intelektuālā cinisma.
Izstāde strukturēta četros secīgos telpiskos cēlienos, kuros apvienoti jaunradīti darbi lielformāta glezniecībā un tēlniecībā. Tajos aktualizēta dzīvības cikliskuma, radošās enerģijas un saiknes starp ķermenisko, garīgo un ekoloģisko pieredzi tematika.
Annas Egles ekofeminismā balstītā tēlniecības prakse aplūko radošo darbību kā garīgu ceļu, savukārt Ievas Putniņas glezniecība, balansējot starp sirreālismu un hiperrealitāti, pēta dabas, materiālu un ikdienas novērojumu transformācijas vizuāli piesātinātos tēlos. Abu mākslinieču darbi izstādē savijas vienotā, simboliski strukturētā pieredzē.
Izstādi pavada publiskā programma, tostarp meditatīva sesija un dzejas rakstīšanas meistarklase Annas Egles vadībā, kā arī Ievas Putniņas veidota laukakmeņu apgleznošanas darbnīca.
Kuratore ir Zane Onckule.
Laikmetīgās mākslas centrs “Kim?”
Sporta iela 2, Rīga
Mākslas darbu konkursa “Tur, kur plaukst miers” izstāde
Raiņa un Aspazijas mājā
No 9. janvāra
No 9. janvāra Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā skatāma Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatnes organizētā mākslas darbu konkursa “Tur, kur plaukst miers” izstāde.
Izstāde aicina runāt par emocijām un pārdzīvojumiem – tēmām, kuras savā daiļradē aplūkojuši arī Rainis un Aspazija, tādēļ Raiņa un Aspazijas māja ir piemērota vieta, kur satikties jaunradei un sarunai par labsajūtu.
Darbi radīti dažādās tehnikās, tomēr tos visus vieno kopīga tēma – miera un gaismas meklējumi.
“Esam novērojuši, ka mākslinieki, it īpaši jaunieši, bieži vien izmanto mākslu, lai izpaustu negatīvas emocijas vai izpētītu “tumšas” tēmas, piemēram, pašnāvību, vientulību u. c. Ar šo izstādi mēģinām pavērst mākslinieku domas uz citu pusi – koncentrēties uz labo pašu dzīvēs un plašāk pasaulē. Kas nes mieru un labsajūtu personīgi? It īpaši tagad, kad ir tik viegli ieslīgt nolemtībā un izmisumā, ir svarīgi atcerēties par lietām, kas mūs iedvesmo un iepriecina. Protams, viss sliktais nekad nepazudīs, taču tāpēc vien tam nav jāpārņem visa mūsu domu telpa,” stāsta izstādes organizatori.
Raiņa un Aspazijas māja
Baznīcas iela 30, Rīga
LMA Stikla mākslas katedras maģistra studentu
kopizstāde “ISSO EXCE – iekšējais kods”
Galerija “LOOK!”
Līdz 28. februārim
Līdz 28. februārim galerijā “LOOK!” skatāma LMA Stikla mākslas katedras maģistra studentu kopizstāde “Isso exce – iekšējais kods”, kas piedāvā daudzslāņainu skatījumu uz stiklu kā domāšanas, pieredzes un iekšējo procesu materiālu. Izstādes nosaukums funkcionē kā metaforisks kods – fragments no personiskas, profesionālas un materiālas valodas, kas veidojas radošajā procesā.
Katrs darbs atklāj individuālu “iekšējo kodu”: intuīciju, spriedzi, atkārtojumu, kļūdu vai precizitāti, kas raksturīga darbam ar stiklu un tā neparedzamību. Maģistra studentu darbi atspoguļo laikmetīgās stikla mākslas daudzveidību – no konceptuāliem objektiem līdz telpiskiem un materiāliem eksperimentiem.
Šajā izstādē stikls nav tikai forma, bet aktīvs sarunu partneris, kas izaicina autora kontroli, pacietību un domāšanas struktūru. Kopizstāde iezīmē jauno mākslinieku profesionālās identitātes veidošanos un apliecina Stikla mākslas katedru kā vidi, kur tradicionālais amats savijas ar mūsdienīgu māksliniecisko domāšanu.
Galerija “LOOK!”
Ģertrūdes iela 62, Rīga
Pjotra Kirjušas izstāde Der Zauberberg Revisited
Galerijā “Maxim Boxer”
Līdz 28. februārim
Līdz 28. februārim galerijā “Maxim Boxer” skatāma Pjotra Kirjušas izstāde Der Zauberberg Revisited.
Pjotra Kirjušas izstāde Der Zauberberg Revisited ir laikmetīga vizuāla interpretācija Tomasa Manna romānam Burvju kalns (1924), pievēršoties slimības, sarunu un kara savstarpējai saistībai Eiropas vēsturē un mūsdienu apziņā.
Izstāde balstās romāna centrālajā motīvā – sanatorijā “Bergof” Davosā notiekošajās sarunās, kas no šķietami tukšas pļāpāšanas pāraug fatālā kolektīvā pieredzē. Slimība romānā nav tikai fiziska – tā iemieso sabiedrības un domāšanas struktūru sairumu, kas kulminē Pirmajā pasaules karā. Kirjuša šo ideju attīsta, veidojot Burvju kalna varoņu portretus un to plaušu rentgenu attēlus kā “dvēseles portretus”, atsaucoties uz laikmetu, kurā medicīnas progress, tehnoloģijas un nāve pastāvēja ciešā savstarpējā sasaistē.
Darbi eksponēti kā vizuāla un konceptuāla laboratorija, kur slimība kļūst par universālu stāvokli. Portreti it kā “sarunājas” dažādās Eiropas valodās – vācu, franču un krievu –, atgādinot par Burvju kalnu kā savdabīgu “Eiropas sanatoriju”, kurā sastopas kontinenta ideoloģijas, kultūras un ilūzijas. Šie dialogi izgaismo kara slimības noturību un tās klātbūtni arī mūsdienu pasaulē.
Der Zauberberg Revisited aktualizē jautājumu par kolektīvo atbildību, vēsturisko atkārtošanos un valodas lomu destruktīvu procesu normalizācijā. Kirjušas glezniecība piedāvā skatītājam sastapties ar universālas slimības portretiem – atpazīstamiem, cilvēcīgiem un vienlaikus neārstējamiem.
Koncepta autors: Kirils Kobrins.
Maxim Boxer Gallery
Lāčuplēša iela 48, Rīga
Baltijas Baltkrievu mākslinieku apvienības “Maju Gonar” izstāde
Mencendorfa namā
Līdz 28. februārim
Līdz 28. februārim Mencendorfa nama Izstāžu zālē skatāma Baltijas Baltkrievu mākslinieku apvienības “Maju Gonar” (“Man ir gods”) 35 gadu jubilejai veltīta izstāde.
Astoņpadsmit mākslinieku vairāk nekā 50 mākslas darbi – gleznas, akvareļi, pasteļi, litogrāfijas, mākslas fotogrāfijas un citās tehnikās veidoti darbi – būs apskatāmi izstādē.
Biedrība “Baltijas Baltkrievu mākslinieku apvienība “Maju Gonar” ir dibināta 1991. gada 12. janvārī Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības “Svitanak” (“Rītausma”) paspārnē, kas Latvijā darbojas jau kopš 1988. gada. Biedrība ir Atmodas un barikāžu laikabiedre – laikā, kad kopā ar Latvijas Tautas fronti tika cīnīts par neatkarīgas Latvijas valsts atjaunošanu.
Kopš 2012. gada biedrība “Baltijas Baltkrievu mākslinieku apvienība “Maju Gonar” ir reģistrēta Rīgā kā atsevišķa radoša organizācija. Šobrīd tajā apvienojušies 23 mākslinieki no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas.
Mencendorfa nams
Grēcinieku iela 18, Rīga
Inčukalna mākslinieku kopas izstāde “Vīzijas un ilūzijas”
Siguldas Jaunajā pilī
Līdz 8. martam
Līdz 8. martam Siguldas Jaunās pils salonā apskatāma Inčukalna mākslinieku kopas izstāde “Vīzijas un ilūzijas”. Glezniecības izstāde pēta robežas starp redzamo un iedomāto, starp uztveres realitāti un to, ko rada iztēle. Krāsa, gaisma un forma kļūst par instrumentiem, ar kuriem tiek būvētas vīzijas. Izstāde aicina skatītāju kļūt par līdzautoru – ļauties redzēt un apšaubīt, ticēt un šaubīties.
Inčukalna mākslinieku kopa dibināta 2002. gadā, un kopš dibināšanas tā aktīvi piedalās un veido dažādas izstādes. Šobrīd kopas sastāvā aktīvi darbojas ap 20 dalībnieku, kas pārstāv dažādus vizuālās un lietišķās mākslas žanrus.
Siguldas Jaunā pils
Pils iela 16, Sigulda
Izstāde “Sarkandaugava 11 fotostāstos”
LNVM Dauderi
Līdz 15. martam
Līdz 15. martam Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā skatāma izstāde “Sarkandaugava 11 fotostāstos” – 11 vēsturiskas fotogrāfijas ar Sarkandaugavai raksturīgām ainavām, kā arī šo vietu fotofiksācijas mūsdienās digitālā formātā, tā sniedzot iespēju apjaust kopš 19. gadsimta beigām apkaimē notikušās pārmaiņas.
Vēsturiskās fotogrāfijas izstādei atlasītas no LNVM unikālā fotomateriālu krājuma: trīs attēli ir no fotogrāfa Oskara Emīla Šmita (1847–1917) apjomīgās kolekcijas, kurā iemūžināta arī Sarkandaugava un tās iedzīvotāji vēl pirms Pirmā pasaules kara; četras 20. gadsimta 20.–30. gadu fotogrāfijas nāk no mecenāta un Dauderu muzeja izveidotāja Gaida Graudiņa kolekcijas, bet vēl daļu izstādīto attēlu muzejs saņēmis kā atsevišķus dāvinājumus.
Izstādē var skatīt arī mūsdienās atpazīstamas vietas – 1865. gadā dibinātās alus darītavas “Waldschlößchen” (mūsdienās – “Aldaris”) kompleksu, kura teritorijā reiz atradās arī tās īpašnieka savrupnams (mūsdienās – Dauderi) ar dārzu; Rīgas Svētās Trīsvienības baznīcu, kas uzcelta 1876. gadā pēc arhitekta J. D. Felsko projekta; kā arī Aleksandra augstumus – dziednīcu, bet vēlāk psihiskās veselības slimnīcu, ko sāka veidot 19. gadsimta 30. gados. Kādreizējā Ozolaines bāreņu patversme, kas arī redzama fotogrāfijā, mūsdienās gan vairs nepastāv.
20. gadsimta 60. gadu fotogrāfijās jau fiksētas izmaiņas, ko Sarkandaugavā ienesusi dzīves modernizācija – tās rezultātā apkaime zaudēja daļu no agrākās savdabības, tomēr vietas raksturs un gars saglabājās.
LNVM Dauderi
Zāģeru iela 7, Rīga
Izdota Dr. art. Elitas Ansones grāmata
“Ojārs Ābols. Cilvēka absurdie projekti uz Zemes”
Līdz ar izstādes “Ojārs Ābols. Cilvēka absurdie projekti uz Zemes” atklāšanu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā izdota arī tāda paša nosaukuma monogrāfija, kuras autore ir izstādes kuratore, mākslas zinātniece Dr. art. Elita Ansone. Pētījums piedāvā daudzslāņainu skatījumu uz gleznotāja un mākslas teorētiķa Ojāra Ābola (1922–1983) radošo un politisko biogrāfiju, analizējot spriedzi starp konformismu un nonkonformismu, padomju sistēmu un tieksmi pēc Rietumu modernisma.
Ojārs Ābols bija viena no spilgtākajām un pretrunīgākajām personībām Latvijas mākslā 20. gadsimta 50.–80. gados. Viņš darbojās padomju okupācijas apstākļos kā teorētiskās domas līderis, Mākslinieku savienības Gleznotāju sekcijas virzītājspēks un viens no sava laika avangardiskākajiem gleznotājiem. Viņa radošais ceļš aizsākās sociālistiskā reālisma ietvaros, taču pakāpeniski pārauga modernisma un abstrakcijas meklējumos, iedvesmojoties no Sezāna, Pikaso un Romana Sutas idejām.
Grāmatā Elita Ansone izseko Ābola idejiskajai transformācijai – no pārliecināta komunista līdz kritiskai distancei no sistēmas, atklājot mākslinieka dzīvi politiskās vardarbības un eksistenciālu dilemmu apstākļos. Izdevumā reproducēti darbi no Latvijas un starptautiskām muzeju un privātkolekcijām, tostarp arī ASV glabātās Ratgersa Universitātes Zimmerlijas Mākslas muzeja kolekcijas.
Izstāde “Ojārs Ābols. Cilvēka absurdie projekti uz Zemes” skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā līdz 10. maijam, piedāvājot plašu skatījumu uz mākslinieka devumu un Latvijas mākslas modernizācijas procesiem 20. gadsimta otrajā pusē. Monogrāfija pieejama Latvijas Nacionālā mākslas muzeja veikalā.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1
Apstiprināta Latvijas Mākslas gada balvas 2026 žūrija
Ar kultūras ministres rīkojumu apstiprināts Latvijas Mākslas gada balvas 2026 žūrijas sastāvs. Žūrijā strādā mākslas zinātniece un kritiķe Aiga Dzalbe, kurators Raivis Alksnis, māksliniece Kristīne Krauze-Slucka, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kuratore un pētniece Anete Skuja, māksliniece Vika Eksta, mākslas zinātniece, kuratore, Mākslas stacijas “Dubulti” vadītāja Inga Šteimane un māksliniece, kuratore, kritiķe Gundega Evelone.
Žūrijas locekļi apstiprināti uz vienu gadu, sākot ar 2026. gada 1. janvāri.
Kandidātus darbam žūrijā iesniedza valsts un pašvaldības institūcijas, nevalstiskās organizācijas un juridiskās personas, kuras darbojas vizuālās mākslas jomā. Pretendentu pieteikumus izvērtēja Latvijas Vizuālās mākslas padome.
Latvijas Mākslas gada balvas žūrijas darbu 2025.–2027. gadā organizē biedrība “Collective WW.”
