Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas
Metāla dizaina izstāde “Rietumu dārgumi”
Rietumu Bankas izstāžu zālē
8.–24. aprīlis
No 8. līdz 24. aprīlim Rietumu Bankas izstāžu zālē būs skatāma Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas metāla dizaina izstāde “Rietumu dārgumi”, kas aizsāks skolas simtgades svinības.
Ekspozīcija “Rietumu dārgumi” ir veltīta vienai no skolas atpazīstamākajām specialitātēm – metāla mākslai un dizainam. Tā vedīs skatītāju cauri vairākām desmitgadēm un aicinās izsekot dizaina izglītības attīstībai – sākot no dzintara un cēlmetāla lietojuma tradīcijām līdz laikmetīgām rotām un instalācijām. Izstāde būs īpašs notikums arī tai metālmākslas un dizaina saimei, kuras saknes meklējamas Liepājas mākslas skolā, kā unikāla iespēja vienuviet ieraudzīt fondos ilgi glabātos dārgumus.
Ekspozīcijā būs skatāmi skolas audzēkņu, pedagogu un dažādu paaudžu absolventu darbi, tostarp Laimoņa Burvja, Mirdzas Burves, Ģirta Burvja, Reiņa Kuncīša, Alda Lorenca, Paula Spridzāna, Andra Garokalna, Kaspara Millera, Solveigas Vārnas (Saulkalne), Edija Ābeļa, Kaspara Liepas, Ilzes Vitrupas (Ķībure), Edgara Spridzāna, Didža Jurkovska, Paulas Leismanes un Toma Vītola darbi.
Rietumu Bankas izstāžu zāle
Vesetas iela 7, Rīga
Sabīne Šnē darbs “Mūsu iekšienes alas”
eksperimentālā kino festivālā Images Festival Toronto, Kanādā
9.–13.aprīlis
Māksliniece Sabīne Šnē pārstāvēs Latviju Toronto notiekošajā Images Festival, kas ir vecākais un viens no nozīmīgākajiem eksperimentālā kino un jauno mediju mākslas notikumiem Ziemeļamerikā.
Šogad festivāls norisināsies no 9. līdz 13. aprīlim un tā tematiskais fokuss ir “Kustīgu attēlu metabolisms”. Šnē festivālā izrādīs video eseju “Mūsu iekšienes alas”. Darbs iekļauts kuratores Keitijas Lavsones veidotajā programmā “Ķermeniskā nasta”, kas pievēršas piesārņotu ainavu un toksiskas vides ietekmei uz cilvēka ķermeni. Savā video esejā Šnē pēta dzelzs klātbūtni Zemes ģeoloģiskajos slāņos un cilvēka ķermenī, parādot to kā materiālu, kas savieno cilvēku ar apkārt notiekošajiem ekoloģiskajiem procesiem. Ķermenis darbā atklājas kā poraina, daudzslāņaina vide, kurā uzkrājas vielas, atmiņas un ārējās pasaules ietekmes.
Darbs “Mūsu iekšienes alas” sākotnēji veidots izstādei “Mūsu esamība plešas ārpus mūsu ķermeņiem” Rīgā (PILOT, 2024) un pēc tam izrādīts izstādēs un filmu programmās Eiropā, tostarp “Vecmāmiņas Ludskas trakā dārzkopība” Londonā (RIO Cinema, 2024) un ANIMATOR festivālā Poznaņā (Kino Muza, 2025). Dalība Images Festival iezīmē darba pirmizrādi Kanādā.
Images Festival, kas dibināts 1987. gadā, īpaši izceļ darbus ar eksperimentālu formu un kritisku skatījumu uz politiskajām aktualitātēm. Festivāls ik gadu pulcē gan jaunus, gan atzītus māksliniekus no visas pasaules, veidojot platformu diskusijām par dažādiem kustīgā attēla darbiem.
Festivāls Images Festival
Innis Town Hall, 2 Sussex Ave, M5S 1J5,Toronto
Rīgas Starptautiskais īsfilmu festivāls 2ANNAS
Rīgā
izstāde “Alternatīva: no pagrīdes telpas”
RAA telpā
10.–16. aprīlis
Erogenesis alternatīvas dimensijas
No 10. līdz 16. aprīlim jau 30. reizi Rīgā notiks Rīgas Starptautiskais īsfilmu festivāls 2ANNAS, šogad pievēršoties tēmai “Alternatīva”. Jubilejas programma vienlaikus atskatās uz festivāla saknēm un piedāvā laikmetīgu, daudzslāņainu kino pieredzi, kurā satiekas eksperiments, pretestība un jaunas kino valodas formas.
Festivāls piedāvās ne tikai filmu seansus, bet arī izstādi, diskusijas un industrijas notikumus. Šogad saņemti vairāk nekā 2200 pieteikumu, no kuriem programmā iekļautas 130 filmas no 36 valstīm. Līdzās starptautiskajam un Baltijas konkursam programmā iekļauta arī sadaļa “Tīri kvīrs”, nostiprinot festivāla nozīmi kā platformu alternatīvām kino balsīm.
Fokusa programmās tiks pētīta “alternatīvas” tēma dažādos kontekstos – no Latvijas eksperimentālā kino vēstures līdz mūsdienu sociālajām un politiskajām realitātēm, tostarp programmās “Latviešu Alternatīva”, “Alternatīvās dimensijas”, “Naivais kino” un “Ukraiņu režisores”.
Jubilejas programmu papildina izstāde “Alternatīva: no pagrīdes telpas”, kas līdz 4. maijam būs skatāma RAA telpā, kā arī industrijas dienu programma “2ANNAS FORUMS” ar lekcijām, meistarklasēm un diskusijām par alternatīvām pieejām kino un radošajā praksē.
Izstāde ir viens no 2ANNAS jubilejas gada centrālajiem notikumiem, kas festivāla trīsdesmit gadu vēsturi atklāj nevis kā lineāru retrospekciju, bet kā dzīvu kultūras procesu. Tās centrā ir alternatīva kā nepieciešamība pēc citām formām, balsīm un telpām, kurās iespējams domāt, radīt un skatīties ārpus ierastā.
Izstāde pēta spriegumu starp redzamo un apslēpto, starp oficiālo un perifēro kultūras telpu, kur īsfilma, instalācija, fotogrāfija un kustīgais attēls kļūst par veidiem, kā notvert alternatīvas estētiku. Pētot 2ANNAS arhīvu un festivāla vizuālo un kultūras mantojumu, mākslinieki radījuši jaundarbus, kuros arhīvs kļūst par materiālu jaunām interpretācijām.
Māksliniece Laimdota Malle izstādei radījusi instalāciju “Fragments un nospiedumi”, kurā apvienojas zīmējums, skulptūra un animācija. Darbs pievēršas ķermenim kā vēstures, pieredzes un notikumu nesējam, savukārt arhīva materiāli tajā pārtop ilustrācijās, animācijās un telpiskās formās, atklājot dokumentālo arhīvu kā plūstošu un pārveidojamu struktūru.
ISSP absolventu apvienība “Kurss” izstādē piedalās ar trim darbiem. “Garfilmas” caur īpaši veidotu skatīšanās ierīci, kas atsaucas uz 19. gadsimta kinetoskopa principiem, piedāvā ieiet lēnā, ikdienišķā video vērošanā, kur uzmanības centrā ir sadzīviskas situācijas publiskās un privātās telpās. “Zootrops” aplūko indivīda vēlmi asociēties ar dzīvnieku un būt daļai no dažādām subkultūrām, bet trešais darbs, atsaucoties uz Askolda Saulīša īsfilmu “Operas kafejnīca”, iesaista arī pašu skatītāju, liekot viņam sastapties ar savu atspulgu kā daļu no ekspozīcijas.
Mākslinieces Anastasija Šnepe-Šnepe un Rebeka Korna izstādē veido kopdarbu, kurā savienojas pirmā “Alternatīva” arhīva materiāli, atsauces uz 2ANNAS Venēras figūrām un īpaši radīti jaundarbi, tostarp analogās fotogrāfijas, kas iemērktas Sarkandaugavas pietekā. Darbs veido asociatīvu saikni starp arhīvu, materiālu, vietu un mitoloģiju, vienlaikus piedāvājot refleksiju par sievietes tēlu, vēsturiskā attēla apriti un alternatīvas kultūras nospiedumiem.
Izstādes kuratore ir Kristiāna Kārkliņa.
Rīgas Starptautiskais īsfilmu festivāls 2ANNAS
RAA telpa / Radošais kvartāls “Veldze”
Matīsa iela 8, Rīga
Izstāde “Mākslinieciskais intelekts”
Mākslas muzejā “RĪGAS BIRŽA”
10. aprīlis–3. maijs
No 10. aprīļa līdz 3. maijam Mākslas muzeja “RĪGAS BIRŽA” Boses zālē būs skatāma starptautiska izstāde “Mākslinieciskais intelekts”, kas pievēršas senču zināšanu, amatniecības un laikmetīgā dizaina mijiedarbei, meklējot ilgtspējīgas nākotnes iespējas modes un tekstila nozarē.
Ekspozīcija Rīgā ir viena no pieturām projekta Eiropas tūrē, un to varēs apmeklēt kopā ar muzeja Lielajā zālē skatāmo izstādi “Sniegs kūst. Japānas māksla”. Izstāde tapusi starptautiskas pētniecības rezidenču programmas rezultātā, ko Osakas pasaules izstādes ietvaros īstenoja organizācija KNOTTO, sadarbībā ar Eiropas Savienības paviljonu “Expo 2025” Osakā.
Atklātā konkursā tika izvēlēti pieci mākslinieki, dizaineri un amatnieki no dažādām Eiropas valstīm – Nīderlandes, Austrijas, Latvijas, Bulgārijas un Armēnijas –, kuri vienu mēnesi Japānā strādāja kopā ar japāņu amatniekiem, veidojot pētnieciskus projektus, kas sakņoti atšķirīgās kultūras pieredzēs.
Projekta centrā ir jautājums: kā senču zināšanas var palīdzēt esošajai modes un tekstila industrijai? Izstāde akcentē, ka tradicionālā amatniecība savā būtībā ir ilgtspējīga. Tā balstās uz dabas resursiem, roku darbu, prasmju pārmantošanu un ilglaicīgu kvalitāti. Pretstatā īslaicīgam patēriņam, amatniecība atgādina par vērtībām, kur svarīgs ir ne tikai gala rezultāts, bet arī tapšanas process, materiālu izcelsme un cilvēks, kurš šīs zināšanas pielieto.
Nosaukums “Mākslinieciskais intelekts” izvēlēts kā aicinājums apzināties roku darba, prasmju un cilvēku, kas tās glabā, trauslumu un nozīmību. Projekts uzsver, ka daudzas amatniecības tradīcijas šobrīd atrodas izšķirošā brīdī: novecojot meistariem un sarūkot specializēto prasmju pārmantošanai, apdraudēta kļūst gan noteiktu amatu pastāvēšana, gan vesela savstarpēji saistītu zināšanu ķēde.
Katrs no šiem projektiem izgaismo atšķirīgu pieeju amatniecībai – no zīda aušanas līdz ikebanai, no sociāli atbildīgas ražošanas līdz materiālu transformācijai. Vienlaikus tie visi apliecina, ka amatniecība nav tikai pagātnes mantojums, bet arī dzīva, mainīga un laikmetīga prakse, kas spēj veidot jaunus dialogus starp kultūrām, paaudzēm un domāšanas veidiem.
Izstāde kuratori ir Anelēna Bertala (Anneleen Bertels), Valdo de Kērsmakers (Waldo De Keersmaecker) / KNOTTO, Brisele, Beļģija
Mākslas muzejs “RĪGAS BIRŽA”
Doma laukums 6, Rīga
Luīzes Rukšānes zīmējumu sērija “Atmiņu cilnes”
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā
10. aprīlis–30. septembris
Luīze Rukšāne. Zīmējumi no sērijas “Atmiņu cilnes”. Papīrs, zīmulis, 2026
No 10. aprīļa līdz 30. septembrim Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) arhīvā un bibliotēkā būs skatāma atklāta mākslinieces Luīzes Rukšānes zīmējumu sērija “Atmiņu cilnes”. Notikums turpina starpdisciplināro norišu ciklu “Drošības zonas un mainīgas laika līnijas”, kas pievēršas trauslajām attiecībām starp mākslas institūciju arhīviem un kolekcijām, kolektīvo atmiņu un mainīgo politisko situāciju Baltijas reģionā.
Arhīvi un institucionālās zināšanas kalpo kā “drošības zonas” kultūras atmiņas saglabāšanai, vienlaikus esot pakļautas nemitīgai pārskatīšanai, pārinterpretācijai, nenoteiktībai un izaicinājumiem politiskā, sociālā un ekonomiskā kontekstā. Projekta “Drošības zonas un mainīgas laika līnijas” aktivitāšu centrā ir trīs sarunu darbnīcas ar dalībniekiem no Baltijas valstīm, Čehijas un Polijas, ko papildina mākslinieku Luīzes Rukšānes, Rūdolfa Štamera un Sabīnes Šnē intervences LLMC arhīvā un bibliotēkā.
Projekta pirmā sarunu darbnīca – 23. aprīlī plkst. 18.00 – apskatīs, kā arhīvs un institūciju zināšanas var palīdzēt pārdomāt nākotni Baltijas, Centrālās un Austrumeiropas reģionos, ņemot vērā gan to neseno vēsturi, gan globālos izaicinājumus, kā arī to, kā neziņa un konflikti var kļūt par pārmaiņu avotiem radošajās un institucionālajās praksēs. Darbnīcā piedalīsies Kathryn Zazenski (PO), Vera Zalutskaya (PO) un Eglė Juocevičiūtė (LT).
“Drošības zonas un mainīgas laika līnijas” cikla notikumi turpināsies maijā un jūnijā, atklājot Rūdolfa Štamera un Sabīnes Šnē darbus, kā arī organizējot sarunu darbnīcas “Kā māksla un institūcijas (pār)veido vēstures zināšanas?” un “Kā veidot kopienas un institucionālu izturību?”.
Kuratore ir Andra Silapētere.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Alberta iela 13, Rīga
Mairas Karstās retrospektīva personālizstāde “Forma un laiks”
Rīgas Porcelāna muzejā
10. aprīlis–7. jūnijs
Jauktā kompozīcija “Skaistuma izjūta”. M. Karstā. Autordarbs. 2025. - 2026. Priv. īp. Foto: Gvido Kajons/ Rīgas Porcelāna muzejs
No 10. aprīļa līdz 7. jūnijam Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma mākslinieces un keramiķes Mairas Karstās retrospektīva personālizstāde “Forma un laiks”.
Maira Karstā (1964) ir latviešu keramiķe no Rīgas, kura savā radošajā darbībā apvieno lietišķo keramiku, skulpturālas formas un poētisku vizuālo tēlu pasauli. Viņas darbu klāstā sastopama liela formu daudzveidība: trauki, vāzes, krūzes, šķīvji un dekoratīvas skulptūras, kas vienlaikus kalpo gan kā ikdienā lietojami priekšmeti, gan kā patstāvīgi mākslas objekti.
Personālizstādes “Forma un laiks” centrālā ideja balstās mākslinieces ilgstošajā dialogā ar formu. Daudzi elementi Mairas darbos atkārtojas gadiem – cilvēka seja, augu motīvi, trauku silueti –, tomēr laika gaitā tie transformējas.
Forma var šķist pazīstama, taču katrs darbs top citā laikā, citā noskaņā un citā pārdomu brīdī. Laiks ietekmē rokas kustību, attiecības ar materiālu un skatījumu uz konkrēto motīvu. Tas pats augs, tas pats sejas tēls vai trauka forma katru reizi iegūst citu raksturu. Šajā ziņā forma ir pastāvīga, bet laiks to nepārtraukti pārveido. Katrs darbs kļūst par sava laika nospiedumu – brīdi, kurā materiāls, doma un kustība sastopas vienā formā.
Savu darbu iedvesmas avotus māksliniece raksturo šādi: “Jaunas idejas darbiem rodas, vērojot savu dārzu, pētot puķes, krāsu maiņas. Kad vīst rozā roze, tā ir tik skaista. Tās rozā ziedlapiņas mainās uz pelēcīgi brūnām nokrāsām. Arī dilles, kas ir mans mīļākais augs, ir tik vienkāršas, bet karaliski skaistas, visas kopā dārzā lielā buķetē. Dažkārt kāds auga kātiņš pasaka priekšā bļodas vai vāzes toņa izvēli. Strādājot darbnīcā un jaucot pigmentus ar porcelānu vai akmens masu, cenšos dabā redzētās nianses atcerēties. Man ir svarīgi, lai mani darbi ir ikdienā lietojami dārzā pie ogu krūma un mājās pie galda, un kā vāze smaržīgiem ziediem, un krūze izcilai rīta kafijai.”
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga
Annas Ceipes un Haneles Zaness Putniņas Duo izstāde “Suņu dienas”
Maboca galerijā “Visuma Centrs 2” Madonā
11. aprīlis–7. jūnijs
No 11. aprīļa līdz 7. jūnijam Maboca galerijā “Visuma Centrs 2” būs skatāma Anna Ceipes un Haneles Zaness Putniņas Duo izstāde “Suņu dienas”.
Anna Ceipe un Hanele Zane Putniņa gatavojas vizuālai kempingošanai un ekspedīcijai uz Mabocas galeriju (Visuma Centrs 2). Ņemot līdz pēc iespējas mazāk mantu, bet, kā parasti, lietu ir par daudz, smagas un ilgi nesamas. Katrai ir savi iecienīti darbarīki un materiāli, kas tiek vilkti līdzi smagos saiņos un līdzās kopējas idejas atklāšanai tiek nolemts bezrūpīgi dzīvoties ar stikla, metāla, linoleja, pieredzēm un zināšanām. Līdzīgi kā kopējā izbraucienā ar teltīm, tā katrai ir sava, bet virtuves bedre kādā aizvēja vietā ir kopēja, tur netiek dalīts, kuram ir kanniņa un kuram ir kafija, viss paliek kopējs, arī piedzīvojums.
Meitenes apmaldījušās mežā sāk saukt: – PALĪDZIET!!! Te pēkšņi lāča ķepas uz Annas un Haneles pleciem.
- Kāpēc jūs kliedzat?
- Apmaldījāmies, saucām, varbūt kāds sadzirdēs.
- Nu, es dzirdēju. Vai kļuva vieglāk?
Maboca galerija “Visuma Centrs 2”
Poruka iela 4, Madona
Konkurss māksliniekiem dalībai starptautiskā projektā
“ElektrON – dzintara nākotne”
Pieteikšanās līdz 19. aprīlim
Ar konkursu māksliniekiem dalībai izstādē un simpozijā biedrība ASTE. Art, Science, Technology, Education uzsāk projektu “ElektrON – dzintara nākotne”, kas mākslas un zinātnes simbiozē pēta dzintara mantojumu un citu fosilo materiālu nākotnes potenciālu “Liepāja 2027 – Eiropas kultūras galvaspilsēta” programmā.
Saules akmens jau izsenis iedvesmojis gan māksliniekus, gan zinātniekus, un elektrības fenomens savu nosaukumu ieguvis no sengrieķu vārda “elektron” jeb “dzintars”, kura elektrostatiskās īpašības jau 7. gadsimta p.m.ē. izskaņā bija novērotas.
Simpozija un izvēles radošo rezidenču laikā, kas tiek organizētas sadarbībā ar VV Foundation, mākslinieki tiek aicināti meklēt inovatīvus un provokatīvus veidus, kā mūsdienās izmantot un attēlot fosilos resursus. Iegūtās atziņas tiks integrētas mākslas darbos, kas būs apskatāmi projekta noslēguma izstādē Liepājas muzejā no 2027. gada 8. janvāra līdz 27. jūnijam, iezīmējot “Liepāja 2027 – Eiropas kultūras galvaspilsēta” gada sākumu.
Konkursā tiks izvēlēti pieci mākslinieki, kuri savā radošajā praksē integrē dabas, tehnoloģiju un/vai zinātniskās atziņas un kuri būs gatavi piedalīties starptautiskā simpozijā Baltijas jūras krastos – Liepājā un Pāvilostā 2026. gada 12. –14. jūnijā. Kopā ar zinātniekiem un vēsturniekiem viņi atklās dzintara un citu fosilo resursu atstātās pēdas kultūrā.
Projekta dalībniekiem tiks nodrošināts honorārs 1500 EUR, kā arī segtas ceļa, materiālu un naktsmītnes izmaksas. Pieteikties dalībai var, aizpildot tiešsaistes anketu līdz 19. aprīļa plkst. 23.59.
Biedrība ASTE. Art, Science, Technology, Education
Sarmītes Mundes personālizstāde “Akvareļi. Zīmējumi”
alnciema kvartāla galerijā
līdz 25. aprīlim
Sarmīte Munde. Bez nosaukuma. Papīrs, akvarelis. 1987
Kalnciema kvartāla galerijā līdz 25. aprīlim ir skatāma mākslinieces Sarmītes Mundes personālizstāde “Akvareļi. Zīmējumi”.
Sarmīte Munde ir zināma kā profesionāla keramiķe, savukārt personālizstādē Kalnciema kvartāla galerijā skatāmi vairāki desmiti akvareļu, kas tapuši laika posmā no 20. gadsimta 70. gadu otras puses līdz mūsdienām.
Māksliniece pati stāsta: “Pabeidzot studijas Valsts Mākslas akadēmijā (tagad – Latvijas Mākslas akadēmija) 1968. gadā, saņēmu tā laika valsts norīkojumu darbam Rīgas Porcelāna rūpnīcas Mākslinieciskajā laboratorijā – māksliniece dekola zīmējumiem rūpnīcā ražotam porcelānam. Studiju laika zīmēšana un gleznošana bija līdzās ar mugursomu, molbertu un akvareli, klīstot pa mūsu zemes nostūriem. Jūra. Tolaik nepieejamo jūras krastu Kurzemes pusē pa ceļu neceļiem tomēr sasniedzu.”
Jau izsenis Sarmīti Mundi ir urdījusi interese par 1930. gadu žurnālā “Atpūta” redzētiem Sāremā jeb Sāmsalas uzņēmumiem. Pa līču-loču ceļiem, pūšot labvēlīgākam ceļavējam, 1974. gadā viņa pirmo reizi pietauvojusies Sāremā. “Kurzeme – Sāremā, Sāremā – Kurzeme. Tās abas pie Baltijas jūras,” saka māksliniece un turpina, “vējš, ūdens, pasaules izjūta. Radošais ceļš piekrastes salās, dvēseles elpa un izelpa summējušās epigrāfā: “Sāremā – Patvērums. Noslēpums. Pieskāriens”. Tur klusums pārtop skaņā, kas apņem mani, pārtop akvarelī kā klusuma skaņā.”
Pēdējo gadu klejojumos Sarmīti Mundi pavada rapidogrāfs līdz ar zīmēšanas kladi. Kalnciema kvartāla galerijā līdzās akvareļiem ir skatāma arī zīmējumu izlase.
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
LMA Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas
Keramikas, Stikla mākslas un Tekstilmākslas apakšnozaru
pasniedzēju un studentu darbu izstāde “3XXL”
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas izstāžu zālē
Līdz 29. aprīlim
Foto: Kārlis Volkovskis
Līdz 29. aprīlim Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas izstāžu zālē skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Keramikas, Stikla mākslas un Tekstilmākslas apakšnozaru pasniedzēju un studentu darbu izstāde “3XXL”.
Darbu autori: Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas, Tekstilmākslas un Stikla mākslas katedru vadītāji Dainis Lesiņš, Agnese Gedule, Elīna Ģibiete.
Keramikas katedras studenti: Katrīna Icaka, Sofija Bumbule, Lauma Tauriņa, Rūta Kurpniece, Ādams Sūna, Liene Jakubova.
Stikla katedras studenti: Agneta Ance Adricka, Viktorija Karabajeva, Guna Ose, Jekaterina Osokina, Inta Priede, Valdis Putniņš, Ieva Stafecka, Rūta Štrausa.
Tekstila katedras studenti: Lilita Bauģe, Laura Dzērve, Ance Freimane, Laima Grasmane, Krista Elizabete Pupura, Agnese Sedliņa-Brūdere, Indriķis Roberts Tilgass.
Izstādes kuratore ir Vineta Groza.
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola
Alejas iela 18, Liepāja
Izstāde “Putni”
Laikmetīgās mākslas galerijā “Berga Bazar’t”
Līdz 30. aprīlim
Madara Gulbe
Līdz 30. aprīlim Laikmetīgās mākslas galerijā “Berga Bazar’t” skatāma izstāde “Putni”.
Pavasaris sākas ar putnu dziesmām. Pirms sniegs vēl ir nokusis, putni ir pirmie, kas ziņo par saules atgriešanos. Šī izstāde ir pulcinājusi vairākus Latvijas māksliniekus ar putnu uzvārdiem, kuri iedvesmojušies no dabas atmodas. Izstādes autori – Madara Gulbe, Ingrīda Irbe, Daiga Vanaga, Armands Vecvanags, Gints Zilbalodis, Māris M. Gailis un Egils Mednis – ir draugi un kursabiedri.
Izstāde atklāta brīdī pirms Lieldienām un apliecina dzīvesprieku un dzīvības triumfu. Gleznas, skulptūras un instalācijas aicina skatītājus pievērst uzmanību dzīves ritmam un apzināties, ka dzīvība ir kustībā.
Laikmetīgās mākslas galerija “Berga Bazar’t”
Elizebetes iela 87, Rīga
Izsludināts metu konkurss
Veselības pratības centra – Bērnu muzejs
vizuālās identitātes (zīmola) izstrādei
Pieteikšanās līdz 6. maijam
03.04.2025. Bērnu muzeja prototipēšanas darbnīca. Foto: Kristīne Kupcāne
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja paspārnē ar Eiropas Savienības atbalstu top Latvijas nākotnei un sabiedrības veselībai nozīmīgs projekts – veselības pratības veicināšanai veltīts Bērnu muzejs. Aicinām grafikas dizainerus piedalīties metu konkursā, piedāvājot savu redzējumu Bērnu muzeja vizuālās identitātes (zīmola) risinājumam. Topošā Bērnu muzeja mērķis ir veicināt 6–12 gadus vecos bērnos izpratni par dzīvības procesiem, veselību un ķermeni, nostiprinot veselīgus ieradumus un empātijā balstītas sociālās iemaņas. Tā būs īpaši sākumskolas vecuma bērniem radīta ekspozīcija, laboratorija un nodarbību programma, kas ļaus izzināt dzīvības procesus un veselību kā cilvēkus un ekosistēmas vienojošu lielumu. Metu konkursa mērķis ir izraudzīties mākslinieciski augstvērtīgu, ilgtspējīgu un oriģinālu zīmola vizuālo identitāti, kas autentiskā veidā uzrunā mērķauditoriju un citas iesaistītās puses un līdzās ekspozīcijai kļūst par daļu no Bērnu muzeja tēla. Metu konkursa un pārrunu procedūras rezultātā ar uzvarētāju tiks noslēgts līgums, uzticot Bērnu muzeja vizuālās identitātes (zīmola) izstrādi. Paredzamā līgumcena – līdz 15 000 EUR (bez PVN).
Konkursam paredzēts godalgu fonds – 1 500 EUR. Konkursa 1. vietas ieguvējs saņems godalgu 700 EUR apmērā, 2. vietas ieguvējs – 500 EUR apmērā, 3. vietas ieguvējs – 300 EUR apmērā. Meta piedāvājums jāiesniedz līdz 2026. gada 6. maija plkst. 13.00.
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Ukrainas Neatkarības iela 1, Rīga
Alekseja Naumova un Ilzes Raudiņas izstāde “Ultraskaņa 2”
Kuldīgas Mākslas namā
Līdz 24. maijam
Līdz 24. maijam Kuldīgas Mākslas namā skatāma gleznotāju Alekseja Naumova un Ilzes Raudiņas izstāde “Ultraskaņa 2”. Izstāde piedāvā skatītājiem iepazīt divus atšķirīgus skatījumus uz ainavu glezniecību, vienlaikus meklējot atbildes arī uz jautājumu par skolotāja ietekmi uz skolnieci. Abu autoru darbos ainava kļūst par kopīgu saikni, taču katrs mākslinieks to atklāj savā rokrakstā un emocionālajā valodā.
Aleksejs Naumovs ainavu ataino dzīvīgu, kustīgu un gaismas piepildītu – ar ekspresīvu triepienu, niansētu tonalitāti un jūtīgu krāsu saspēli. Savukārt Ilze Raudiņa savos darbos ainavu redz kā simbolisku un emocionāli piesātinātu telpu, kurā atspoguļojas personiski pārdzīvojumi, metaforas un tēlu iekšējā pasaule.
Gleznošana dabā jeb en plein air mākslā ir sena tradīcija, kas aizsākusies jau 19. gadsimta Francijā. Tā joprojām nav zaudējusi savu nozīmi, un arī šī izstāde apliecina, ka ainavas žanrs mūsdienās joprojām ir dzīvs, daudzveidīgs un interpretācijām atvērts. Naumova darbi izceļas ar plašu, gandrīz monumentālu vērienu, savukārt Raudiņas gleznas piesaista ar vizuālu atturību, bet ļoti spēcīgu emocionālo vēstījumu.
Izstādes nosaukums “Ultraskaņa 2” simboliski raksturo abu mākslinieku profesionālo un radošo saikni ar ainavu. Tā ir kā īpaša frekvence, ko katrs mākslinieks uztver un pārvērš savā mākslas valodā, piedāvājot skatītājam iespēju ieraudzīt ainavas dziļumu, noskaņu un metafizisko dabu.
Kā izstādes ideju skaidro tās iniciatore, gleznotāja Ilze Raudiņa: “Ar ultraskaņas palīdzību var mērīt jūras dziļumu, pētīt cilvēka iekšējos orgānus, iznīcināt baktērijas. Tāpat arī ar patiesu interesi var atklāt ainavas daudzveidīgo, skaisto dziļumu, pasniedzot to mākslinieciskā veidolā kā sociālu, pozitīvu pienesumu “slikto baktēriju” ietekmes seku mazināšanai.”
Izstādes kurators ir Raimonds Kalējs.
Kuldīgas Mākslas nams
1905. gada iela 6, Kuldīga
