Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
“Grafiķu kalendāra” izstāde
Galerijā “Istaba”
11. decembris, 2023–5. janvāris, 2024
No 11. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim galerijā “Istaba” norisināsies “Grafiķu kalendāra” izstāde. Jau 9. gadu Latvijas grafikas mākslas pasaulē par nozīmīgu notikumu ir kļuvusi “Grafiķu kalendāra” izdošana. 13 topošo grafiķu darbi, kas tapuši Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas darbnīcā, arī šogad apkopoti lielformāta kalendārā. Tos kā ierasts rudens semestra sākumā kolekcijai atlasījuši pieredzējušie Grafikas katedras pasniedzēji. 2024. gada kalendāra vāku veidojis Mārtiņš Dziļums, bet kalendāra dizainu – Guntars Sietiņš.
Izstādē galerijā “Istaba” būs aplūkojams ne vien jauno mākslinieku radošais redzējums par gada mēnešiem plašā grafikas tehniku spektrā, bet arī darbu klišejas, kas ir vienreizēja iespēja ielūkoties jauno mākslinieku darbu tapšanā. Izstādē piedalīsies Beāte Aizkalna, Agnese Apine, Madara Dūka, Karlīna Anna Dzene, Mārtiņš Dziļums, Katrīna Herta, Madara Krēziņa, Aleksandra Kuksinoviča, Lauma Norniece, Ieva Sarksņa, Elīna Skrapce, Gatis Šulcs, Toms Gabriels Tauriņš.
Kalendāra oriģinālgrafikas radītas klasiskajās tehnikās – litogrāfijā, linogriezumā, kokgriezumā, sietspiedē, ofortā, akvatintā, mecotintā. Studenti paši drukā kalendāram nepieciešamo novilkumu skaitu, tādējādi gūstot pieredzi tirāžas drukāšanā. Orģinālgrafikas 22 eksemplāru tirāžā tiek apkopotas unikālā kalendārā, kas nonāk kalendāra sponsoru un kalendāra autoru privātajās kolekcijās, veidojot savdabīgu katedras studentu darbu retrospektīvu. Gadiem ritot, tā iezīmē daudzu jauno mākslinieku karjeras sākumu un individuālā mākslinieciskā rokraksta attīstību. Plašāka publika ofsetā drukātos kalendārus varēs iegādāties galerijā “Istaba”, izdevniecībā “Neputns”, mākslas preču veikalos “Zīmulis un ota” un “Vilhelms”, kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas organizētajā studentu darbu mesē “JAUNmarka”.
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31B, Rīga
Madaras Gulbis izstāde “Debesu sajūta”
Galerijā “Aminori”
11. decembris, 2023–2. februāris, 2024
Foto: Madara Gulbis
No 11. decembra līdz 2024. gada 2. februārim galerijā ‘Aminori” būs skatāma Madaras Gulbis izstāde “Debesu sajūta”.
“Debesis, debesu skati, debesu sajūta. Turp vēršam skatienus, gūstot prieku, mieru, domas skaidrību. Kas ir tas spēks, kas liek mums lūkoties augšup? Seno laiku paradums? Ilgas? Intuitīva atbalsta meklēšana gaismas virzienā? Debesu skaistums un nepārtrauktā mainība?
Telpa ap zemi ir tas, ko mēs saucam par debesi, debesīm. No horizonta līdz horizontam. Un gaisma ir tā, kuru no turienes saņemam. Gaisma, kas māksliniekam ir viens no galvenajiem vizuālās izteiksmes līdzekļiem.
Mitoloģijā un reliģijā Debess ir dievību mājvieta. Un patiesi – varbūt tās ir varenākas un iedarbīgākas nekā mums, zemes dzīvi dzīvojot, varētu ienākt prātā?
Izstādē “Debesu sajūta” esmu dažādos veidos “runājusi” par lauku un telpu ap mums, kuru saucam par debesīm. Par iekšējo un ārējo debesu sajūtu. Lai arī izmantoju abstraktās glezniecības izteiksmes līdzekļus, kompozīciju bieži balstu uz redzēto, piedzīvoto. Mani interesē uzgleznot to, ko attēlot vai izstāstīt vārdos nav iespējams. Lai tomēr to izdarītu, jāatsakās no liekā un nebūtiskā, formas un satura lakonisms rada šo abstrakto gleznojumu,” stāsta Madara Gulbis.
Galerija “Aminori”
Kr. Valdemāra iela 69, Rīga
Madaras Freidenfeldes pirmā personālizstāde “Laiku lauku lauki”
Dizaina viesnīcas “Grand Poet” mākslas galerijā
No 12.decembra
No 12. decembra dizaina viesnīcas “Grand Poet” mākslas galerijā būs skatāma Madaras Freidenfeldes pirmā personālizstāde “Laiku lauku lauki”.
Personālizstādes darbi izceļas ar savu unikālo pieeju, atkāpjoties no tradicionālās amatmākslas vienas tehnikas ierobežojumiem. Radošā procesā meistarīgi veidoti adījuma tehnikas rokdarbi saplūst ar glezniecību, radot dziļu un vizuāli aizraujošu simbiozi, kas aicina skatītājus ielūkoties mākslas šķautnēs. Viņas darbos pavedieni un cilpas kļūst par zīmēm, kas kopā ar otas triepieniem veido stāstus.
Šī ir jau desmitā izstāde, kas norisinās Latvijas mākslas akadēmijas un viesnīcas “Grand Poet” sadarbības ietvaros, atbalstot Latvijas jaunos māksliniekus.
Izstādes apmeklētāju un viesnīcas viesu visaugstāk novērtētais darbs tiks iegādāts un iekļauts viesnīcas mākslas kolekcijā “Grand Poet Art Collection”, tādējādi sniedzot arī finansiālu atbalstu jaunās mākslinieces talanta izkopšanai.
Līdz šim “Grand Poet Art Collection” kolekcijā iekļauti jau deviņi jauno mākslinieku – Madaras Kvēpas, Justīnes Seiles, Ellas Mežules, Agates Bernānes, Kristīnes Rublovskas, Lauras Veļas, Sandras Strēles, Roberta Bāliņa un Alises Builevicas – darbi, kas izvietoti katrā no viesnīcas stāviem, kā arī iekšpagalmā.
Dizaina viesnīca “Grand Poet”
Raiņa bulvāris 5/6, Rīga
Mākslas tirgus “Zandele” vol. 3
mākslas centrā ZUZEUM
14.–30. decembris
No 14. līdz 30. decembrim mākslas centrs ZUZEUM jau trešo gadu aicina uz Latvijas modernās un laikmetīgās mākslas notikumu “Zandele”. Šis gads iezīmē jaunu posmu, jo ZUZEUM atver durvis Rīgas rosīgajām mākslas galerijām un plaukstošajai neatkarīgo mākslinieku kopienai. “Zandele” aicina ikvienu apmeklētāju doties savā mākslas kolekcionēšanas piedzīvojumā, šogad piedāvājot ne tikai aplūkot un iegādāties mākslas darbus, bet arī iespēju klātienē satikties ar māksliniekiem un galeriju pārstāvjiem.
ZUZEUM izstāžu zāles piedzīvos pārvērtības, kļūstot par dinamisku platformu galerijām, individuāliem māksliniekiem un citiem dalībniekiem. Mākslas tirgus vizuālo identitāti izstrādā ZUZEUM komanda. Mākslas tirgus iekārtošanā ZUZEUM turpina sadarbību ar arhitektiem no studijas “SIJA”. Kā norāda arhitekti: “Mākslas tirgus “Zandele” arhitektūrā ilgtspējība ieņem centrālo vietu, un tai par pamatu ņemti otrreiz izmantoti materiāli, kuriem tiek dota iespēja pārdzimt jaunā veidolā. Esam vēlējušies izveidot iekārtojumu, kas rotaļājas gan ar krāsu akcentiem, gan galeriju izkārtojumu, radot dzīvīgāku telpisko pieredzi.”
Mākslas tirgus norisi atdzīvinās dinamiska publiskā programma. Aicinām piedalīties izzinošās sarunās kopā ar māksliniekiem un jomas profesionāļiem, iesaistīties pārdomu rosinošās diskusijās un pieredzēt radošuma pilnas aktivitātes bērniem.
“Zandele” vol. 3 dalībnieku saraksts: 427, Ansis Starks, Arnis Balčus, ASNI, DOM galerija, ISSP Galerija, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, LOOK!, Mark Sun Roz, Maxim Boxer Gallery, Mākslas Vēstniecība, Pjotrs Kirjuša, POST, Roberts Rūrāns, SUBFRAME, TUR_telpa, VV Foundation, Virgilijs Tilks, Zuzānu kolekcija.
Mākslas centrs ZUZEUM
Lāčplēša iela 101, Rīga
Izstāde “Filca fluīdi”
Leļļu mākslas un dizaina muzejā
galerijā ”Romas dārzs”
14. decembris, 2023–30. marts, 2024
Andra Kurzemniece ‘’Labsajūta’’, vilnas filcējums, tekstilaplikācija, izšuvums, 2022
No 14. decembra līdz 2024. gada 30. martam Leļļu mākslas un dizaina muzejā, galerijā “Romas dārzs” būs apskatāma tekstilmākslas izstāde “Filca fluīdi”.
Izstāde vērš uzmanību uz vienas konkrētas tehnikas – vilnas velšanas (filcēšanas) daudzveidīgo interpretāciju un nozīmi mūsdienu laikmetīgajā tekstilmākslā.
Bioloģijā ar fluīdiem dažkārt saprot ķermeņa šķidrumus, bet ezotērikā – hipotētiskas bioloģiskas enerģijas strāvojumu, kas izdalās no dzīviem organismiem. Tekstilmākslas darbus var pieņemt gan kā materiālu lietu, tehniski izsmalcināti radītu brīnumu, gan, neatkarīgi no izpildījuma – kā prāta un emocionālās pieredzes nesēju, šķiedrā ietvertu domu enerģijas plūdumu. Lai arī vilnas velšana ir viena no vissenākajām tekstila tehnikām, Latvijā šī pārsteidzošā materiāla un tehnikas potenciāla iespējas atklātas salīdzinoši nesen, 21. gs. sākumā. Šobrīd vilnas velšana kā tehnika un vēlums, kā materiāls tiek izmantots gan savā klasiskajā formā, gan organiski apvienots ar izšuvumu, apdruku un dažādām autortehnikām. Šiem darbiem, kas atspoguļo fizisku cilvēka domu un darbības klātbūtni, būtiska to izteiksmes formā var būt gan struktūra, gan virsmas vizuālās un taktilās īpašības. Izstāde “Filca fluīdi” atspoguļo mūsdienu filca mākslas divejādās tendences – neausta materiāla konceptuālu mijiedarbību formas iegūšanai (skulpturālai filcēšanai), vai plašāku izmantojumu ar tēlojuma iespējām, krāsu un faktūru dažādību. Viena materiāla ietvaros skatītājam tiks sniegts neierasti daudzveidīgs ieskats darbos, ko radījuši gan pieredzējušu un labi zināmi tekstilmākslinieki, gan arī jaunie mākslinieki.
Izstādē eksponēto darbu autori – Unita Auziņa, Sabīne Azlauska, Ruta Bogustova, Ilze Grīnberga, Diāna Janušone, Līva Kaprāle, Kristīne Kligina, Andra Kurzemniece, Ruta Linīte, Ieva Prāne, Kristīne Rubļovska, Ksenija Šinkovska, Laura Šķedrova, Elīna Šteinberga, Ilona Valaine-Blekte, Signe Žeļezņaka.
Izstādes kuratore ir Līva Kaprāle.
Galerija “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja
Izdevuma “WunderKombināts II. Latvijas mākslas gadagrāmata 2023” atklāšana
ISSP Galerijā
15. decembrī / plkst. 18.00
15. decembrī plkst. 18.00 ISSP Galerijā notiks izdevuma “WunderKombināts II. Latvijas mākslas gadagrāmata 2023” atklāšana, piedaloties tā veidotājiem un daļai autoru.
“WunderKombināts II” turpina ceļu uz savu pagājušajā gadā aizsākto mēķi – kļūt par neakadēmisku, starpdisciplinārai domapmaiņai veltītu platformu, kas Latvijas vizuālās mākslas norises un problēmjautājumus skata saiknē ar citiem laikmetīgās kultūras un sociālopolitiskiem notikumiem. Gadagrāmatas uzdevums arvien ir rosināt vietējo mākslas pētniecību un regulāru ideju, teoriju un redzējumu apmaiņu, kā arī veikt sava laika aktuālo procesu dokumentēšanu.
Izdevuma tapšanas laiku, 2023. gadu, iezīmējusi sašķeltība un fragmentārisms. Apzinoties, cik pasaules kārtība kļuvusi trausla, šķiet, ka pēdējo divu gadu laikā sabiedrība sākusi pieņemt ārkārtas režīma iekšējo stāvokli kā jauno normu. Lai nezaudētu fokusu uz Krievijas karu Ukrainā, šoreiz izdevumā iekļauti divu ukraiņu pētnieču – Svitlanas Biedarjevas un Katerinas Botanovas – raksti, tostarp par Rietumu uzurpēto perspektīvu šī kara interpretācijās. Izdevumā ietvertie Latvijas autori pievērsušies mākslas iekšējās organizācijas un infrastruktūras problēmām, laikmetīgās mākslas un citu disciplīnu krustpunktiem, tāpat saglabāta iecere fokusēties uz kāda autora daiļradi vai konkrētu darbu, analizējot to aktuālo teoriju diskursā. Uz sašķeltības un pretrunu līdzāspastāvēšanu norāda arī izdevuma vizuālās esejas veidotāja, latviešu digitālā māksliniece Santa France, kuras darbā pretstatīta maģiskā un katastrofālā domāšana, apspēlējot cilvēka tieksmi pēc kontroles pār savu likteni.
Gadagrāmatas otrajā numurā publicēti arī Liānas Ivetes Žildes, Žanetes Liekītes, Ilianas Veinbergas, Rasas Jansones un Stellas Pelšes raksti, kā arī mākslinieces Santas Frances vizuālā eseja. Gadagrāmatu izdod biedrība Wunder Kombinat, redaktores – Laura Brokāne un Elīna Ķempele. Izdevuma veidošanā piedalījušās arī pirmā izdevuma redaktores Santa Hirša un Šelda Puķīte. Gadagrāmatas dizainu veidojis Aleksejs Muraško.
ISSP Galerija / “WunderKombināts II. Latvijas mākslas gadagrāmata 2023”
Marijas iela 13/K3, Rīga
Intas Bergas skulptūra “Meitene ar flautu”
Leļļu mākslas un dizaina muzejā
galerijā ”Romas dārzs”
15. decembris, 2023-30. marts, 2024
Noslēdzot 2023. gada izstāžu ciklu no šī gada 15. decembra Leļļu mākslas un dizaina muzejā, galerijā ”Romas dārzs”, Liepājā mazākajā izstāžu telpā “Mākslas ala” būs jauna ekspozīcija – tiks izstādīta tēlnieces Intas Bergas skulptūra “Meitene ar flautu”.
Inta Berga beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas koktēlniecības nodaļu un Latvijas Valsts mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu. Studējusi izcilā meistara E.Meldera un A. Terpilovska darbnīcās.
Mākslinieces radošais veikums ir daudzpusīgs – tie ir gan stājdarbi, gan vides un gaismas objekti. Inta Berga stāsta: “Jau divpadsmit gadu vecumā ar parastu virtuves nazīti es sāku no malkas pagales skrubināt koka skulptūriņas. Aizraušanās pārauga nopietnā interesē par mākslu. Savas profesionālās iemaņas apguvu Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā. Tomēr garīgā izaugsme ir katra paša ziņā, un tieši tā daiļradē ir noteicošā. Radošais process dara mani laimīgu, un es gribu savas pozitīvās emocijas nodot citiem.
Kopš 1976.gada piedalos izstādēs, kā arī starptautiskos simpozijos. Manu darbu galvenā tematika ir cilvēka gara dzīve, garīgie meklējumi un atklāsmes. To pamatā ir mana dzīves pieredze un filozofija, kas darbos rod asociatīvas izpausmes. Atdzīstu, ka nepārtraukti esmu mainījusies pati, un mainījušies arī mani darbi. Saturiski tie kļūst aizvien daudzslāņaināki –tīrāki, vienkāršāki, lakoniskāki.”
Galerija “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja
Māras Generes un Sarmītes Mundes mākslas darbu izstāde
Rīgas Porcelāna muzejā
15. decembris, 2023–11. februāris, 2024
Dekoratīvs šķīvis “Sapulce dārzā”. Autore”: Māra Genere. Foto: Gvido Kajons
No 15. decembra līdz 2024. gada 11. februārim Rīgas Porcelāna muzeja pirmā stāva skatlogos būs skatāma keramikas mākslas klasiķu Māras Generes un Sarmītes Mundes darbu izstāde.
Māra Genere un Sarmīte Munde ir keramiķes, kuru liktenis ir cieši savīts ar Latvijas keramikas mākslas un dizaina gājumu. Abas studējušas vienā kursā Valsts Mākslas akadēmijā (tagad – Latvijas Mākslas akadēmija), kuru absolvējušas 1968. gadā līdzās citām nu jau Latvijas keramikas klasiķēm: Mārai Linkaitei, Solvitai Zālei, Edītei Zvagulei. Pēc akadēmiskajām studijām, 60. gadu beigās, 70. gadu sākumā abas īsu brīdi strādājušas Rīgas Porcelāna rūpnīcā. Mākslinieciskajā štatā kā viena tā otra radīja dekoru metus rūpnieciski ražotās produkcijas rotāšanai. “Zīmēja buķetītes”, kā šo laiku vērtē Aija Mūrniece – vēl viena Akadēmijas absolvente un Rīgas Porcelāna rūpnīcas kolēģe, uzreiz gan piebilstot, ka gan Sarmītei Mundei, gan Mārai Generei piemita no rūpnīcas pamata stila atšķirīgs rokraksts, grafiskāks, laikmetīgāks. Daži Sarmītes Mundes dekora dizaina varianti tika apstiprināti ražošanai – piemēram, uz pusdienu servīzes “Vilnis” (formas autors Levons Agadžanjans) – un ļauj ikvienam mūsdienās pārliecināties par keramiķes stila savdabību. Māra Genere rūpnīcā nostrādāja dažus gadus ilgāk, attiecīgi, viņas kontā vairāk apstiprinātu dekoru, īpaši veiksmīgi un plaši tiražēti bija trauku komplekti bērniem (formas autore Taisija Poluikeviča), kas dekorēti ar skolas, rotaļu un citiem “bērnības motīviem”.
Ieskatot, ka rūpnieciskā ražošana māksliniekam ir ierobežojoša, abas autores darba attiecības ar ražotni 70. gados pārtrauca. Sarmīte Munde turpināja strādāt kā māksliniece Mākslas fonda Keramikas darbnīcā un keramikas studijā “Logs”.
Savukārt Māra Genere tālāko darbību attīstīja kopā ar vīru Eduardu Generu. Kopā viņi strādāja ar mālu, šamotu, akmensmasām. Radīja maza un liela formāta autordarbus, kā arī izpildīja dizaina pasūtījumus – kompozīcijas sabiedrisko ēku interjeriem un ārtelpām.
No Sarmītes Mundes daiļrades šoreiz izstādīti akvareļi, liecinot par autores māksliniecisko diapazonu. Darbu devīze ir “Sāremā – patvērums, noslēpums, pieskāriens” un gleznojumi veikti Sāremā salā, Igaunijā – vietā, kura māksliniecei ir emocionāli tuva. Akvareļa gleznojumos atspoguļojas Ziemeļniecisks rāmums, daba un harmoniska krāsu izjūta. Zinātāji var lūkot vilkt paralēles ar estētiskajiem principiem, kas atrodami arī Sarmītes Mundes radītajā keramikā.
Savukārt Māra Genere skatītājiem atklāj pārsteidzoši skaistus porcelāna mākslas darbus.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga
Izstāde “Satiekas Rīga un Tallina. Apgleznots porcelāns. 20. gs. 60. un 70. gadi”
Rīgas Porcelāna muzejā
15. decembris, 2023–11. februāris, 2024
Dekoratīvs šķīvis. Forma – RPR. Apgleznojuma autore Anu Ivaska (Anu Ivask), KFK. 1976. ETDM krājums
No 15. decembra līdz 2024. gada 11. februārim Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma izstāde “Satiekas Rīga un Tallina. Apgleznots porcelāns. 20. gs. 60. un 70. gadi”. Izstāde ir veltīta savdabīgai parādībai porcelāna mākslas un rūpniecības vēsturē – Rīgas porcelāna produkcijai, kas tika dekorēta Igaunijā.
Rīgas porcelāns Latvijā ir labi zināms un populārs, taču mazāk zināma ir 20. gs. otrās puses vēstures lappuse par apgleznojumiem, kas uz Rīgas porcelāna ir tapuši Igaunijā, Mākslas produktu ražošanas kombināta (KFK – Kunstifondi kunstitoodete kombinaadid) Porcelāna apgleznošanas darbnīcā.
Mākslas produktu ražošanas kombināts Igaunijā bija pakļauts Mākslas fondam un darbojās kā ražošanas apvienība. Kombināta juridiskajā paspārnē bija apvienotas vairākas, dažādi specializētas vēsturiskas mākslas un amatu darbnīcas un ražotnes, kas padomju okupācijas apstākļos bija nacionalizētas un pakārtotas atbilstoši Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) tautsaimniecības organizācijas principiem. Viena no kombināta struktūrvienībām bija Porcelāna apgleznošanas darbnīca, izveidota uz nacionalizētās Nikolaja Langebrauna porcelāna fabrikas bāzes (dibināta 1928. gadā). Langebrauna porcelāna fabrika 20. un 30. gados pamatā neražoja oriģinālas formas, bet dekorēja Vakareiropā aizgūtus dizainus. Igaunijā ražotnes, kas izgatavotu porcelāna formas, nebija, līdz ar ko pusfabrikātus jeb vēl nedekorētos traukus ieveda no citām PSRS ražotnēm, arī, protams, no Rīgas.
Izstādē “Satiekas Rīga un Tallina. Apgleznots porcelāns. 20. gs. 60. un 70. gadi” uzmanības centrā tieši minētās divas desmitgades – 60. un 70. gadu dizains. Lai arī Igaunijas darbnīcas dekorējumus var atrast gan uz 20. gs. 40. gadu formām, aizgūtām no Pirmās Brīvvalsts laikiem, gan arī uz 80. gadu produkcijas. Raksturīgi, ka Igaunijā dekorētie trauki varēja tikt komplektēti nesaistīti ar to sākotnējo kopu, piemēram, servīze varēja tikt salikta no atšķirīgu formu Rīgas traukiem un papildināta, piemēram, ar elementiem no Ukrainas porcelāna industrijas u.tml.
Tomēr visa apvienojošais elements ir apgleznojuma estētika. Liela apjoma rūpniecība uzliek striktus nosacījumus, kādam ir jābūt dekoram – ne velti Rīgas porcelāna rotāšanai tika attīstīta dekola tehnoloģija, kas ļāva veikt dekorēšanu ātri, lielos apjomos un ar vienmērīgu izpildījuma kvalitāti. Savukārt darbnīcas princips Igaunijā ļāva attīstīt mākslinieku individuālo rokrakstu, veidot rotājumu gleznieciskāku un mākslinieciski augstvērtīgāku. Lai arī skaidrs, ka Porcelāna apgleznošanas darbnīcas uzdevums bija radīt rotājumus produkcijai, kas paredzēta plašam patēriņam, – dekori tika atkārtoti un tos izpildīja gan autori paši, gan mākslinieki-izpildītāji saskaņā ar autoru radītiem paraugiem, taču tieši cilvēciskais mērogs un strādāšanas princips ir noteicis atšķirīgo, tikai Igaunijai raksturīgo estētiku.
Izstāde ir pirmais pietuvinājums tēmai, kas tiek atklāta no Igaunijas Lietišķās mākslas un dizaina muzeja (ETDM – Eesti Tarbekunsti ja Disainimuuseum) krājuma puses. Tā ir aizsākums tālākai, padziļinātai izpētei un sadarbībai starp Latvijas un Igaunijas kultūras institūcijām.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga
Izstāde “Pēteris Rozenbergs laikā un telpā”
Cēsu Izstāžu namā
15. decembris, 2023–18. februāris, 2024
No 15. decembra līdz 2024. gada 18. februārim Cēsu Izstāžu namā būs skatāma izstāde “Pēteris Rozenbergs laikā un telpā”, kas ir veltījums Cēsu mākslinieka un scenogrāfa Pētera Rozenberga (1943–1995) 80 gadu atcerei.
Mākslinieka Pētera Rozenberga spožākais radošais veikums ir saistāms ar akvareļglezniecību un viņš ir uzskatāms par vienu no izcilākajiem akvareļglezniecības tehnikas pārzinātājiem 20. gs. 70.–80. gadu mākslā. Izstādē varēs novērtēt Pētera Rozenberga veikumu akvareļglezniecībā, īpaši Latvijas ainavas un klusās dabas žanrā. Ne mazāk nozīmīga bijusi Pētera Rozenberga radošā darbība scenogrāfijā, veidojot vairāk kā 50 scenogrāfijas Latvijas teātros. Izstādē pirmo reizi apmeklētājiem piedāvāsim aplūkot arī paša mākslinieka veidotos scenogrāfiju modeļus un maketus no mākslinieka ģimenes privātkolekcijas.
Pēteris Rozenbergs dzimis Cēsīs gleznotāja, dekoratora Jāņa Rozenberga ģimenē. Studējis Latvijas Mākslas Akadēmijā – scenogrāfijas nodaļā. Jau agrīnos jaunības gados mākslinieka profesijas pamatus apguvis radošā inteliģences gaisotnē ar Cēsu mākslas vecmeistariem – savu tēvu, mākslinieku Jāni Rozenbergu, Artūru Droni, Kārli Miesnieku, Kārli Jansonu. Viņa dzīvi un daiļradi var sadalīt divos posmos – profesionāls darbs teātrī, kino un gleznojot akvareļus savā dzimtas darbnīcā netālu no Gaujas.
Savos akvareļu darbos Pēteris Rozenbergs atklājas ne tikai kā dekoratīvu un visai nosacītu kompozīciju autors, bet arī kā lirisku ainavu meistars. Kā radošai personībai tieši akvareļglezniecība viņam dod nepieciešamās impulsīvi brīvas un tiešas izteiksmes iespējas. Pārliecinoši attēlotas caurspīdīgās un izjustās, vēso-silto toņu kolorītā ieturētās akvareļlapas, attēlojot sev tik ierasto Latvijas ainavu un Gaujas skatus.
Izstādē būs skatāmi gan mākslinieka scenogrāfijas darbu meti, izrāžu plakātu skices un skatuves uzvedumu vizuālie tēli, gan arī gandrīz monohromie akvareļi, kas mijas ar koši krāsainiem plakātiem, kas glabājas Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājumā un mākslinieka meitas Kristīnes Rozenbergas kolekcijā. Viena daļa no akvareļiem ir reālistiski tverti dabas skati. Šīs ainavas ir mazliet sentimentālas, idilliskas, un dažbrīd pat pārāk skaistas, kas skatītājus ievedīs poētiski trauslajā pasaulē. Otra akvareļu daļa ir krāsaināka, dinamiskāka, pat zināmā mērā kontrastē ar ainavu liriskumu. Tās tuvinās abstraktām impresijām, kurā izeju cenšas atrast kaut kas netverams. Darbi rada kustības, strauja ātruma ilūziju, mēģinādami fiksēt mirkļa iespaidus.
Cēsu Izstāžu nams
Pils laukums 3, Cēsis
Ikgadējā studentu darbu lielizstāde “JAUNmarka”
Latvijas Mākslas akadēmijā
16. decembris, 2023–7. janvāris, 2024
No 16. decembra līdz 2024. gada 7. janvārim Latvijas Mākslas akadēmijas aulā norisināsies ikgadējā studentu darbu lielizstāde “JAUNmarka”, kuras devīze šogad aicina: atrast savu mākslu! Šī būs iespēja novērtēt studentu radošo veikumu, satikt izstādē darbu autorus, kā arī iegādāties mākslas darbus.
“JAUNmarka” ik gadu nodrošina jaunajiem māksliniekiem karjeras atbalsta un veicināšanas funkciju, savukārt mākslas gardēžiem būt starp pirmajiem, kuri atklāj jaunos talantus un tendences mākslas un dizaina nozarē. “JAUNmarkas” organizatori parūpēsies arī par tiem, kuri mākslu tikai sāk iepazīt, sniedzot konsultācijas, kuru redzējumā smelties jaunus rakursus, kā skatīties un atrast savu mākslu.
Studentu darbu lielizstādes tradīcija aizsākās pirms divdesmit gadiem – ikgadēji ziemassvētku periodā, kad LMA durvis tiek atvērtas plašākam apmeklētāju lokam, piedāvājot tiem doties mākslas medībās gleznainajā Mākslas akadēmijas aulā. Apvienojot visu akadēmijas pārstāvošo nodaļu studentu veikumu, “JAUNmarkā” vienkopus var iepazīt vairāk kā 4000 dažādu formu, materiālu, izmēru un tekstūru mākslas darbu.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Keramikas un gleznu izstāde “id*”
Galerijā “Romas dārzs”
No 16. decembra
Ojūna Batbajara. “Mirari”, 2021
No 16. decembra galerijā “Romas dārzs” būs skatāma divu mākslinieču – Daigas Krūzes un Ojūnas Batbajaras – gleznu un keramikas izstāde “id*”. *id – identifikācija
Izstāde ir niansēts ceļojums caur divu mākslinieču pasaulēm. Katrs darbs, kā būdams personisks paraksts, atklāj unikālo rokrakstu, kas saista mākslinieci ar viņas mākslu. Šis rokraksts nav tikai virspusīgi vizuāls, bet gan faktūru, struktūru un krāsu valodu izpausme, kas nodibina saikni starp mākslinieci un viņas darbu. Izstādē apskatāmie keramikas un glezniecības darbi ļauj skatītājiem izpaust savu iztēli un individuāli izprast darbu būtību. Darbu unikālais rokraksts atver durvis daudzveidīgām emocijām un pārdomām par radošā procesa bagātību un mākslinieciskās identitātes būtību.
Ojūna Batbajara 2023.gadā absolvējusi maģistrantūru Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas apakšnozarē. Mākslas darbos un to izvietojumā ekspozīcijās tiek izmantots telpiskums, veicinot skatītāja fantāziju, iepazīstot mākslas darbus. Sava mākslas stila izkopšanai, māksliniece bieži eksperimentē ar dažādību glazūru variācijās un to klāšanas tehnikās. Izstāde attēlo mākslinieces identitāti, pirmo reizi publiskai apskatīšanai, izvietojot maģistrantūras darbu “Ovoo” kopā ar bakalaura darbu “Mirari”.
Daiga Krūze ir viena no daudzpusīgākajām un spilgtākajām latviešu gleznotājām, kuras darbi guvuši arī starptautisku atzinību. Mākslinieces daiļradei raksturīgas ekspresīvi košas, visbiežāk – abstraktas kompozīcijas. Spilgto krāsu un plašo otas triepienu dinamika skatītājā raisa emocionālu līdzpārdzīvojumu.
Galerija “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja
Radošais tirgus Ziemas izpārdošana
Radošajā kvartālā “Provodņiks”
17. decembrī / 12:00-17:00
Kintijas Avenas darbs
17. decembrī no plkst. 12:00 līdz 17:00 radošajā kvartālā “Provodņiks” pirmo reizi norisināsies radošais tirgus, Ziemas izpārdošana!
Dienas laikā būs iespēja satikt māksliniekus, dzejniekus, radošos cilvēkus, kas ir darbojušies Provodņikā, kā arī iegādāties mākslas darbus, aksesuārus, grāmatas, žurnālus, Vintage drēbes, un pat mēbeles!
Ziemas izpārdošanā savus darbus piedāvās Baiba Ābelīte, Visvaldis Asaris, Evija Freidenfelde, Laura Buholte un mākslas centrs “Tvaiks” mākslinieki, Artūrs Berkmanis un Viktorija Galkina, Sandra Strēle, Anete Kalviša, Adriāna Vīgnere, Ilona Abiļeva, Kintija Avena, Elīna Niedra, Mārtiņš Aizpurvs, Mārtiņš Dziļums, Pavels Sagalajevs, Signe Štrause, Irina Krilo, Elisa Matvejeva, kā arī ielu mākslinieki.
Foto darbi būs apskatāmi un iegādājami no fotogrāfiem kā Orests Titovs, Aksels Bergs, Inese Grizāne, Dainis Ozols, Eduards Kapša. Mūziķu starpā būs iespēja satikt Ingaru Ranceviču, Ēriku Miezi, kā arī repa mūziķi Ansi. Grāmatas, žurnālus varēs iegādāties no izdevniecības “Orbīta” un rakstniekiem kā Ansis Šenne, Kristaps Vecgrāvis, Vija Birkova, Ieva Melgalve, Anna Auziņa un Emija Grigorjeva.
Tāpat varēs iegādāties arī Vintage drēbes no “Vilson Vintage”, dizaina priekšmetus mājai, kā arī izveidot pašam savas pastkartes par ziedojumiem sadarbībā ar The Typewriter Museum un biedrību “Plēšas”.
Tāpat pasākumā būs iespēja ziedot radošās lietas bērniem un jauniešiem ar kustību traucējumiem sadarbībā ar Ziedot.lv un projektu Dod pieci! par atbalstu riskam pakļautiem jauniešiem.
Radošais kvartāls “Provodņiks”
Ganību dambis 63, Rīga
Anša Rozentāla personālizstāde “Element”
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā
17. decembris, 2023–28. janvārim, 2024
Ansis Rozentāls. “Ūdens”. 300x250 cm, jaukta tehnika. 2018.
No 17. decembra līdz 2024. gada 28. janvārim Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā būs skatāma Anša Rozentāla gleznu izstāde “Element”.
“Katru brīdi mēs sastopamies ar dažādu nozīmju un ideju kopumiem, lietām, formām un procesiem, kuri risinās mums apkārt katru sekundi un milisekundi, radot jaunus vai jau pierastus pārdzīvojumus. Šie procesi ir nebeidzami iedvesmas un radošās enerģijas nesēji – tāpat kā daba, kurā ir perfekta kārtība un harmonija,” par izstādi stāsta tās autors Ansis Rozentāls.
Izstādes “Element” darbi runā par indivīda un dabas attiecībām. Katra glezna simbolizē un atspoguļo attiecības – ainava pret formu un objekts vidē, visam apkārt norisinās nemitīga kustība, objektam simbolizējot formu un vidi kā vienotu struktūrvienību. “Gleznās meklēju savienojumu starp šiem abiem elementiem un radu intensīvu saspēli, kas padziļināti analizē pasaules uzbūvi, tās stūrakmeņus sasaistē ar dabas pamatelementiem,” piebilst mākslinieks.
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
Alberta iela 12-9, Rīga
Jauno keramiķu izstāde “AugšUP”
ziedu salonā “Ar putniem”
līdz 27. decembrim
Līdz 27. decembrim ziedu salonā “Ar putniem” būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas apakšnozares Maģistrantūras 1. kursa gupas izstāde “AugšUP”. Izstādē piedalās Helēna Štrausa (Vācija), Daina Zilauce, Beatrise Kaktiņa, Megija Zonne, Diāna Drozdecka.
Piecu autoru kopprojekts, kurā katrs darbs raisa noskaņu par gaisīgo, lidojošo, gaišo. Šajos papīra porcelāna darbos, interpretējot tēmu “AugšUP”, iedvesma gūta no apkārtējās dabas, dzīvības formām jūrā un Mongolfjēru radītājiem gaisa baloniem, savienojot porcelāna darbus ar gaismas elementiem. Spilgtas sfēras un dažādas stilizētas formas veido savu bezsvara ceļu, ar silto gaismu izlaužoties cauri tumsai.
Keramikas izstāde “AugšUP” aicina vērotāju tumšajā, sarežģītajā laikā pievērsties gaišumam, gaismai, paskatīties augšup. Gaisīgi, netradicionāli porcelāna gaismas objekti, kas vedina aizsapņoties, vienlaikus parādot materiāla izmantošanas daudzveidību. Autores radījušas estētiskus, smalkus gaismas objektus, kuru kopējā kompozīcijā, mijiedarbībā un detaļās kavēties sabiedrisko transportu gaidošam cilvēkam vai garāmgājējam. Iespēja tumšajā, aukstajā laikā ienest sevī gaismu un iekšēji sasildīties.
Ziedu salons “Ar putniem”
Brīvības iela 85, Rīga
Izstāde “Puzuri”
Valmieras muzeja Izstāžu namā
Līdz 24. janvārim, 2024
Līdz 2024. gada 24. janvārim Valmieras muzeja Izstāžu namā skatāma izstāde “Puzuri”, kurā skatāmi Ausmas Spalviņsa, Ārijas Bērzes, Aijas Brikmanes, Andra Rozes, Sanitas Lipšānes, Ingas Geduševas, Vitas Boganas, Ingas Grīnbaumas, TLMS “Ataudze” dalībnieku Inetas Vēveres, Natālijas Raiļanas, Egitas Zviedres un Akiko Mizoguchi darbi.
Mūsdienās puzurus galvenokārt pazīst kā Ziemassvētku rotājumus, tomēr senāk tos gatavoja no rudens līdz pavasarim un tie bija neatņemama sastāvdaļa arī daudzos citos godos – kāzās, kristībās, bērēs. Puzuri ir vieni no senākajiem latviešu rotājumiem. Dažādi vērumi un figūras no niedrēm, rudzu vai kviešu salmiem, olu čaumalām, zosu spalvām un ēveļskaidām senatnē bija pazīstami ne tikai latviešiem, bet tādus darināja arī Ziemeļeiropā, Austrumeiropā un Centrāleiropā.
Latviešu tradicionālās kultūras pētnieki puzuru nozīmi skaidro kā simbolisku pasaules modeli un tā vēršanu pielīdzina kosmogonijai. Puzuru tradicionālais pamatelements ir astoņskaldnis, saukts par kristālu, kuru veido 12 kopā savērti salmiņi, kas tiek interpretēti kā gada 12 mēneši. Puzuru gatavošana ietver ne tikai darināšanas prasmes, bet arī izpratni par latvisko dzīvesziņu, dabas un Visuma likumiem, kā arī ģeometrijas likumsakarībām.
Mūsdienās puzuru darināšanas prasme un tradīcija saglabājusies, pateicoties tautas lietišķās mākslas studijām, taču senāk zināšanas tika nodotas ģimenēs – no paaudzes paaudzē. 2021. gadā puzurus un to darināšanu iekļāva Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Valmieras muzeja Izstāžu nams
Bruņinieku iela 1, Valmiera
Ziemassvētku saulgriežu izstāde “Mākslas dāvināt mākslu 4”
mākslas galerijā “Bazar’t”
līdz 31. janvārim, 2024
Līvas Pakalnes darbs
Līdz 2024. gada 31. janvārim mākslas galerijā “Bazar’t” skatāma Ziemassvētku tematikai veltīta izstāde “Mākslas dāvināt mākslu 4”. Izstādi “Māksla dāvināt mākslu 4” var raksturot, kā profesionālu mākslinieku darbu kopizstādi, kur vienkopus iespējams apskatīties un iegādāties vairāk kā 80 dažādu Latvijā mīlētu mākslinieku darbus. Izstādē ar darbiem piedalās Dina Dubiņa, Alise Mediņa, Zane Lūse, Līva Paklane Fanelli, Pēteris Līdaka, Kaspars Perskis, Igors Bernāts, Anna Afanasjeva, Dace Zēģele, Ivonna Zīle un daudzi citi autori.
Līdzās audekliem izstādē būs skatāmi arī dizaina: stikla, tēlniecības un keramikas mākslinieku darbi. Visus izstādē iekļautos darbus būs iespējams arī iegādāties.
Mākslas galerija “Bazar’t”
t/c “Mols” 2.stāvs, Krasta iela 46, Rīga
Tekstildarbu izstāde “Gadu mijas raksti”
Vidzemes koncertzālē “Cēsis” / mākslas galerijā
Līdz 2024. gada 4. februārim
Lilita Postaža (1941–2011). Ķekatas. 1981. Vilna, lini, gobelēna tehnika. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja kolekcija. Publicitātes foto
Līdz 2024. gada 4. februārim Vidzemes koncertzāles “Cēsis” mākslas galerijā skatāma krāšņa Latvijas tekstilmākslas izstāde “Gadu mijas raksti”. Izstādē izlikti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma izcili tekstildarbi, kas glabājas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.
Izstāde “Gadu mijas raksti” sniedz spilgtu ieskatu Latvijas tekstilmākslas klasikā, rosinot apbrīnot daudzveidīgu, krāsainu un izteikti individuālu radošo rokrakstu parādi. Darbi atlasīti īpaši domājot par ziemas saulgriežu laiku. Te ir viss: gadumijas tradīcijas, kosmiskās vīzijas, etnogrāfijas mantojuma brīva interpretācija, dabas motīvi utt. Mākslinieki visvairāk iedvesmojas no Latvijas dabas fenomena – četriem gadalaikiem, to harmoniskajām pārejām, kas veido niansētu un bagātīgu krāsu gammu. Šīs krāsas ir ieaustas latviešu tautas tērpos, cimdu rakstos, un senču unikālo mantojumu radoši transformē mūsu profesionālie tekstilmākslinieki.
Piecpadsmit vērienīgi Lilitas Postažas, Edītes Pauls-Vīgneres, Viestura Bērziņa, Annas Eltermanes, Dinas Stempas, Zentas Loginas un Elīzas Atāres, Ievas Krūmiņas, Dzintras Vilks un Aivas Žūriņas darbi izstādē Cēsīs piedāvā aizraujošu stāstu par Latvijas tekstilmākslas nozares vēsturi un tagadni, atklājot tradīciju spēku un novatorisko meklējumu dažādību.
Izstādes kuratore ir Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska.
Vidzemes koncertzāle “Cēsis” / Mākslas galerija
Raunas iela 12-1, Cēsis
Inetas Freidenfeldes izstāde “Pilsētas eņģeļi. Čaks”
Aleksandra Čaka muzejā
līdz 5. februārim, 2024
Līdz 2024. gada 5. februārim Aleksandra Čaka muzejā skatāma mākslinieces Inetas Freidenfeldes izstāde “Pilsētas enģeļi”.
Māksliniece Ineta Freidenfelde iedvesmu radošajam darbam gūst pilsētvidē. Rezultātā tapis izstāžu cikls “Pilsētas eņģeļi”, kurā atspoguļota urbānā ekosistēma un garīgās pasaules saplūšana vienā veselumā. Māksliniece iedvesmojusies no Čaka dzejas, kas līdzīgā valodā runā par telpu mums apkārt, pilsētas savdabīgo vidi, kur traucas tramvaji un automobiļi, bet neievērots paliek mazais un neaizsargātais – augi, putni, dzīvnieki.
Ineta Freidenfelde izstādes tapšanai kā materiālu izmanto vecus logu slēģus, kas savu mūžu nokalpojušu kādā Pārdaugavas mājā, kura nojaukta. Logu slēģi ir gan simbols Aleksandra Čaka dzejā, gan ekoloģiska pieeja materiālu atkārtotai izmantošanai un vides piesārņojuma ierobežošanai. Tas ļauj jau novecojušām lietām pārtapt mākslas darbā un ir mākslinieces uzskats – neļaut mākslai piesārņot vidi, izmantojot videi nedraudzīgus materiālus.
Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis – muzejs
Lāčplēša iela 48 – 14, Rīga
Iznācis ikgadējais ISSP plānotājs ar laikmetīgās fotogrāfijas autordarbiem
Turpinot tradīciju, arī šogad ir izdots biedrības ISSP plānotājs 2024. gadam, kurā atrodamas 34 Latvijas un ārzemju mākslinieku autorfotogrāfijas. Gada tēma ir “Rituāls” – paraža, universāls likums vai kārtība, kas regulē kosmisko, pasaules un cilvēku notikumu struktūru. Fotogrāfiju autoru vidū ir pašmāju mākslinieki Anna Maskava, Armands Andže, Iveta Gabaliņa, Kristīne Krauze-Slucka, Rūta Kalmuka, kā arī vairāki ārzemju autori.
ISSP izdotais plānotājs ir praktisks un estētisks dizaina objekts, kas popularizē laikmetīgo fotogrāfiju un padara to pieejamu ikvienam. Kopš pirmā plānotāja izdošanas 2013. gadā, tas ir kļuvis par iecienītu un uzticamu ikdienas kompanjonu tiem, kam patīk plānot savu ikdienu un domas ar pierakstu palīdzību. Plānotājs satur mēnešu atvērumus, 53 nedēļu atvērumus ar vietu pierakstiem, gada kalendāru, starptautiskus svētkus, latviešu vārda dienas, kā arī 92 punktotu lappušu kladi. Izdevuma pamatvaloda ir angļu.
ISSP plānotāja dizaina autors ir izdevuma ilggadējais partneris Artis Briedis. Plānotāju iespējams pasūtīt biedrības interneta veikalā, kā arī iegādāties ISSP Galerijā.
ISSP Galerija
Marijas iela 13/K3, Rīga
Iznākusi Ērika Apaļā grāmata “Ģimene”
Bom Dia (Vācija) izdevniecībā iznākusi Ērika Apaļā grāmata “Ģimene”.
2020. gada februārī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā norisinājās mākslinieka Ērika Apaļā personālizstāde “Ģimene”, atspoguļojot plašu mākslinieka līdzšinējās darbības pārskatu. Izstādes kuratore bija Katerina Grega. 2023. gada novembrī Bom Dia izdevniecībā iznācis izstādes izdevums, kuru veidojis starptautiski zināmais vācu grafiskais dizainers Wigger Bierma. Grāmatā atrodami kuratores Katerinas Gregas un mākslas zinātnieces un kritiķes Santa Hirša teksti latviešu un angļu valodās par Ērika Apaļā izstādi un māksliniecisko darbību. Grāmatu var iegādāties Latvijas Nacionālā mākslas muzeja zīmola fonda veikalos.
Grāmata tapusi sadarbībā ar Mākslas biroju.
LMA studentei Katrīnai Biksonei piešķirta Ziemeļvalstu un Baltijas valstu jauno mākslinieku balva
Katrīna Biksone. "Non-Combativity Rule". Audekls, eļļa, 2023.
Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra programmas POST specialitātes studente Katrīna Biksone saņēmusi Ziemeļvalstu un Baltijas valstu jauno mākslinieku konkursa (“Nordic and Baltic Young Artist Award 2023”) balvu, kategorijā – labākā jaunā gleznotāja.
Konkursa dalībnieku māksliniecisko profesionalitāti izvērtēja starptautiska žūrija, kuru veido mākslas nozares pārstāvji: Zviedrijas Mākslas, amatu un dizaina universitātes (Konstfack) Izstāžu daļas vadītāja Anne Klontz, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Andris Vītoliņš, Igaunijas Mākslas akadēmijas galerijas vadītāja (EKA) Pīre Sova, Pallas Mākslas skolas glezniecības nodaļas vadītājs Margus Meinarts, Vilņas Mākslas akadēmijas rektore Ieva Skaurone, Helsinku Uniarts Tēlotājmākslas akadēmijas lektors un mākslinieks Harri Monni, Umea Mākslas akadēmijas profesors Pers Nilssons, Turku Mākslas akadēmijas pārstāve Taina Eravāra, “Fotografiska Tallinn” līdzdibinātāja un izstāžu vadītāja Mārja Lorentsa, Stokholmas Zviedru Mūsdienu mākslas fonda kurators un direktors Marti Manens, un NOBA.ac mākslas platformas dibinātāja Andra Orn.
“Nordic and Baltic Young Artist Award 2023” Grand Prix un 2000 eiro saņēma Lietuvas māksliniece Agata Orlovska. Savukārt skatītāju balvu 500 eiro apmērā saņēma Igaunijas fotogrāfe Andrea Margo Rotenberga.
Šogad “Nordic and Baltic Young Artist Award” konkursā piedalījās 142 mākslinieki ar 256 darbiem, pierādot augstu konkurenci un daudzveidību mākslas izteiksmē.
“Nordic and Baltic Young Artist Award”
